Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.13 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Nauru 0 1529 4502573 4483468 2026-08-04T16:10:37Z Pirags 3757 /* Notikumi */ pap 4502573 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Ripublik Naoero<br />Republic of Nauru | pilnais_valsts_nosaukums = Nauru Republika | valsts_nosaukums = Nauru | karoga_attēls = Flag of Nauru.svg | karoga_nosaukums = Nauru karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Nauru.svg | ģerboņa_nosaukums = Nauru ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = ''"God's Will First"''<br /><small>(Dieva griba visupirms)</small> | valsts_himna = ''Nauru Bwiema'' | kartes_attēls = Nauru on the globe (Polynesia centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = ''nav'' | latd=0 | latm=32 | latNS=S | longd=166 | longm=55 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Jarena]] | valsts_valodas = [[nauruiešu valoda|nauruiešu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Nauru prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Deivids Adeangs]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Nauru Parlamenta priekšsēdētājs|Parlamenta priekšsēdētājs]] | valsts_galva2 = [[Marcus Stephen]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Lielbritānija]]s administrētas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO aizbildniecība|aizbildniecības]] | neatkarības_datums = 1968. gada 31. janvāris | platība_km2 = 21 | platība_rangs = 193 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | iedzīvotāju_skaits = 11919 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 227 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 480 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 25 | IKP_PPP = $36,9 milj. | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 192 | IKP_PPP_per_capita = $2500 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 135 | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = | utc_offset = +12 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .nr | tālsarunu_kods = 674 | iso_kods_num = 520 | iso_kods_alfa2 = NR | iso_kods_alfa3 = NRU }} '''Nauru''' ([[nauruiešu valoda|nauruiešu]]: ''Naoero''; {{val|en|Nauru}}), oficiāli '''Nauru Republika''', ir salu valsts [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 59 kilometrus uz dienvidiem no [[ekvators|ekvatora]]. Tuvākie kaimiņi atrodas 300&nbsp;km uz austrumiem esošajā [[Kiribati Republika|Kiribati Republikas]] [[Banaba]]s salā. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 [[kvadrātkilometrs|km²]]), mazākā neatkarīgā [[republika]] un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas [[galvaspilsēta]]s.<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html | title = CIA World Fact Book | access-date = 2006-05-02 | language = angliski | archive-date = 2008-09-17 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080917160201/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html }}</ref> Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsts. Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas. 19. gadsimta beigās [[Vācijas Impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tā kļuva par [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kopmandātteritoriju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Nauru okupēja [[Japānas Impērija]], bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai [[1968]]. gadā. Valsts ir [[ANO]], [[Nāciju Sadraudzība]]s, Āzijas attīstības bankas un Klusā okeāna salu foruma dalībniece, valsts starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras locekle. 2026. ɡadā Nauru valdība nolēma mainīt valsts nosaukumu uz '''Naoero Republiku'''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-klusa-okeana-salu-valsts-nauru-nolemusi-mainit-nosaukumu-uz-naoero.a657488/ Klusā okeāna salu valsts Nauru nolēmusi mainīt nosaukumu uz Naoero] lsm.lv 04.08.2026</ref> ==Vēsture== [[Attēls:Nauruan-warrior-1880ers.jpg|left|thumbnail|250px|Nauruiešu kareivis 1880. gadā]] Sākotnēji Nauru apdzīvoja [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas apmēram pirms 3000 gadiem. Britu jūras kapteinis Džons Ferns, vaļu mednieks, kļuva par pirmo rietumnieku, kurš apmeklēja Nauru [[1798]]. gadā. No [[1830]]. gada nauruiešiem bijusi saskare ar eiropiešiem no vaļu medību kuģiem un tirgotājiem, kuri papildināja savus krājumus Nauru salā. Ap šo laiku dezertieri no [[Eiropa]]s kuģiem sāka dzīvot uz salas. Salinieki tirgoja pārtiku apmaiņā pret palmu vīnu un šaujamieročiem.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Marshall|first=Mac|author2=Marshall, Leslie B|title=Holy and unholy spirits: The Effects of Missionization on Alcohol Use in Eastern Micronesia|journal=Journal of Pacific History|date=January 1976|volume=11|issue=3|pages=135–166|doi=10.1080/00223347608572299}}</ref> Šaujamieroči tika izmantoti 10 gadu ilgajā nauruiešu cilšu karā, kas sākās [[1878]]. gadā.<ref>{{publikācijas atsauce|journal=New York Law School Journal of International and Comparative Law|title=Nauru v. Australia|author=Reyes, Ramon E, Jr|volume=16|issue=1–2|year=1996|url=http://heinonline.org/HOL/LandingPage?collection=journals&handle=hein.journals/nylsintcom16&div=6&id=&page=}}</ref> [[1888]]. gadā [[Vācijas Impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]].<ref name=firth>{{publikācijas atsauce|last=Firth|first=Stewart|title=German labour policy in Nauru and Angaur, 1906–1914|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1978|volume=13|issue=1|pages=36–52|doi=10.1080/00223347808572337}}</ref> Vācu ierašanās beidza pilsoņu karu. Karaļi kļuva par salas valdniekiem. Kristiešu misionāri no [[Gilberta salas]] ieradās Nauru [[1888]]. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Ellis, AF|year=1935|title=Ocean Island and Nauru&nbsp;– their story|url=https://archive.org/details/oceanislandnauru0000albe|publisher=Angus and Robertson Limited|pages=[https://archive.org/details/oceanislandnauru0000albe/page/28 29]–39}}</ref> Vācieši salu nosauca par Nawodo vai Onawero.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Deutsche Rundschau für Geographie und Statistik|author=Hartleben, A|year=1895|page=429}}</ref> Alberts Fullers Ellis [[1900]]. gadā uz Nauru salas atklāja [[Fosfāts|fosfātu]].<ref name=firth/> [[1906]]. gadā fosfātu sāka izmantot. [[1907]]. gadā to sāka ekportēt uz [[Vācija|Vāciju]].<ref name=autogenerated1>{{publikācijas atsauce|last=Manner|first=HI|author2=Thaman, RR |author3=Hassall, DC |title=Plant succession after phosphate mining on Nauru|url=https://archive.org/details/australian-geographer_1985-05_16_3/page/185|journal=Australian Geographer|date=May 1985|volume=16|issue=3|pages=185–195|doi=10.1080/00049188508702872}}</ref> [[1914]]. gadā, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Nauru ieņēma [[Austrālija]]s karaspēks. [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]] un [[Apvienotā Karaliste]] parakstīja Nauru salu vienošanos [[1919]]. gadā, radot Britu fosfāta komisiju (BFK), kas pārņēma tiesības uz fosfāta ieguvēm Nauru salā.<ref name=gowdy>{{publikācijas atsauce|journal=Land Economics|volume=75|issue=2|title=The Physical Destruction of Nauru|url=https://archive.org/details/sim_land-economics_1999-05_75_2/page/333|author=Gowdy, John M; McDaniel, Carl N|date=May 1999|pages=333–338|doi=10.2307/3147015}}</ref> Sala pārcieta gripas [[epidēmija|epidēmiju]] [[1920]]. gadā. Daudzi nauruieši nomira no epidēmijas.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Shlomowitz|first=R|title=Differential mortality of Asians and Pacific Islanders in the Pacific labour trade|journal=Journal of the Australian Population Association|date=November 1990|volume=7|issue=2|pages=116–127|pmid=12343016}}</ref> [[1923]]. gadā [[Tautu Savienība]] deva [[Austrālija]]i oficiālas pilnvaras pār Nauru kopā ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].<ref>{{publikācijas atsauce|last=Hudson|first=WJ|title=Australia's experience as a mandatory power|journal=Australian Outlook|date=April 1965|volume=19|issue=1|pages=35–46|doi=10.1080/10357716508444191}}</ref> [[1940]]. gada 6. un 7. decembrī vācu papildu kreiseri ''Komet'' un ''Orion'' Nauru tuvumā nogremdēja piecus piegādes kuģus. ''Komet'' tad apšaudīja Nauru fosfāta ieguves teritorijas un naftas produktu uzglabāšanas noliktavas.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Waters|first=SD|title=German raiders in the Pacific|year=2008|publisher=Merriam Press|isbn=978-1-4357-5760-8|edition=3rd|page=39}}</ref><ref name=bogart>{{publikācijas atsauce|author=Bogart, Charles H|title=Death off Nauru|pages=8–9|date=November 2008|journal=CDSG Newsletter|url=http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131012031555/http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|archivedate={{dat|2013|10|12||bez}}}}</ref> [[Attēls:Nauru Island under attack by Liberator bombers of the Seventh Air Force.jpg|left|thumbnail|250px|ASV armijas gaisa spēki bombardē japāņu lidmašīnu nolaišanās laukumu 1943. gadā]] Japāņu karaspēks okupēja Nauru [[1942]]. gada 25. augustā.<ref name=bogart/> [[Japāna]] uzcēla lidlauku, kas pirmo reizi tika bombardēts [[1943]]. gada 25. martā, lai novērstu pārtikas piegādi Nauru. Japāņi deportēja 1200 nauruiešus un padarīja tos par strādniekiem uz Hukas salas.<ref name=PacMag>{{publikācijas atsauce|author=Haden, JD|year=2000|url=http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|title=Nauru: a middle ground in World War&nbsp;II|journal=Pacific Magazine|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208125727/http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|archivedate={{dat|2012|02|08||bez}}}}</ref> Amerikāņi Nauru beidzot atbrīvoja [[1945]]. gada 13. septembrī, kad japāņu komandieris Hisayaki Soeda padevās Austrālijas karaspēkam.<ref>{{tīmekļa atsauce |first1=Akira |last1=Takizawa |first2=Allan |last2=Alsleben |url=http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html |title=Japanese garrisons on the by-passed Pacific Islands 1944–1945 |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942 |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160106231303/http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html }}</ref> Tika veikti pasākumi, lai atgrieztu no Huka salas 737 nauruiešus, kas izdzīvoja japāņu gūstu. Viņi atgriezās Nauru uz BPC kuģa ''Trienza'' klāja [[1946]]. gada janvārī.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Garrett, J|year=1996|title=Island Exiles|publisher=ABC|isbn=0-7333-0485-0|pages=176–181}}</ref> [[1947]]. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] deva [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras pār Nauru. [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras beidzās [[1966]]. gada janvārī un pēc divu gadu konstitucionālas konvencijas Nauru kļuva neatkarīga [[1968]]. gadā. Par prezidentu kļuva Hammers Deroburts.<ref name=davidson>{{publikācijas atsauce|last=Davidson|first=JW|title=The republic of Nauru|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1968|volume=3|issue=1|pages=145–150|doi=10.1080/00223346808572131}}</ref> [[1967]]. gadā Nauru iedzīvotāji iegādājās aktīvas britu fosfāta raktuves un [[1970]]. gada jūnijā Nauru fosfāta korporācija pārņēma kontroli pār tām.<ref name=autogenerated1 /> Ienākumi no raktuvēm deva nauruiešiem vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem Klusajā okeānā. [[1989]]. gadā Nauru uzsāka cīņu pret Austrālijas administratīvajām salām starptautiskajā tiesā, jo Austrālija nespēja novērst kaitējumu videi, ko izraisīja fosfātu raktuves. ==Ģeogrāfija== [[Attēls:Aerial view of Nauru.jpg|left|thumbnail|250px|Skats uz Nauru no gaisa]] Nauru ir ovālas formas [[sala]]. Tā atrodas dienvidrietumu [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 42&nbsp;km uz dienvidiem no [[Ekvators|ekvatora]]. Salu ieskauj [[Koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Koraļļu rifu klātbūtne neļauj krastos izveidot ostas. Kanāli ļauj mazām laivām piekļūt salai.<ref>{{tīmekļa atsauce|page=234|url=http://www.sprep.org/att/IRC/eCOPIES/Countries/Nauru/11.pdf|author=Thaman, RR; Hassall, DC|publisher=South Pacific Regional Environment Programme|title=Nauru: National Environmental Management Strategy and National Environmental Action Plan|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120511023524/http://www.sprep.org/att/IRC/eCOPIES/Countries/Nauru/11.pdf}}</ref> Koraļļu klintis ietver visu Nauru centrālo plakankalni. Plakankalnes augstākais punkts, ko sauc par ''Command Ridge'', atrodas 71 m virs jūras līmeņa. Vienīgās auglīgās vietas uz Nauru salas ir uz šaurās piekrastes joslas, kur uzplaukst [[kokospalma]]s. Nauru bija viena no trijām lielākajām salām Klusajā okeānā, uz kurām bija fosfāta raktuves. Mūsdienās fosfātu rezerves uz Nauru salas ir gandrīz pilnīgi izsmeltas. Fosfātu raktuves ir atstājušas neauglīgu reljefu. Rakšana ir atņēmusi un izpostījusi apmēram 80% Nauru sauszemes platības. 40% no jūrā esošajiem dzīvniekiem ir gājuši bojā nogulumu un fosfātu noteces dēļ.<ref name = UNCCC>{{tīmekļa atsauce|author=Republic of Nauru|year=1999|url=http://unfccc.int/resource/docs/natc/naunc1.pdf|title=Climate Change&nbsp;– Response|work=First National Communication|publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change|accessdate=9 September 2009}}</ref> Uz Nauru salas ir ierobežoti saldūdens resursi, vienīgā salas dabīgā virszemes ūdenstilpe ir [[Buadas lagūna]]. Uzglabāšanas tvertnes uz jumtiem krāj lietus ūdeni. Salas iedzīvotāji galvenokārt ir atkarīgi no trim atsāļošanas rūpnīcām. ==Politika== [[Attēls:Nauru-parliament.jpg|right|thumbnail|250px|Nauruiešu parlaments]] Nauru ir republika ar parlamentāras sistēmas valdību.<ref name=davidson/> Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības galva. Parlaments ar 19 locekļiem tiek ievēlēts ik pēc trim gadiem.<ref>Matau, Robert (6 June 2013) [http://www.islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ "President Dabwido gives it another go"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926030215/http://islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}. ''Islands Business''.</ref> Parlaments ievēl ministru prezidentu no tās locekļiem un prezidents ieceļ Ministru kabinetu no pieciem līdz sešiem locekļiem.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Levine|first=Stephen|author2=Roberts, Nigel S|title=The constitutional structures and electoral systems of Pacific Island States|journal=Commonwealth & Comparative Politics|date=November 2005|volume=43|issue=3|pages=276–295|doi=10.1080/14662040500304866}}</ref> Nauru nav nekādu formālu struktūru politiskajām partijām un kandidāti parasti kandidē uz amatu kā neatkarīgie; 15 no 19 pašreizējā Parlamenta locekļiem ir neatkarīgie. 4 partijas, kas aktīvi darbojušās nauruiešu politikā, ir Nauru partija, Demokrātiskā partija, Nauru Pirmā un Centrālā partija. Tomēr aliansē valdība bieži tiek veidota, pamatojoties uz ģimenes saitēm, nevis partijas piederību.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Anckar|first=D|author2=Anckar, C|title=Democracies without Parties|url=https://archive.org/details/sim_comparative-political-studies_2000-03_33_2/page/225|journal=Comparative Political Studies|year=2000|volume=33|issue=2|pages=225–247|doi=10.1177/0010414000033002003}}</ref> No [[1992]]. līdz [[1999]]. gadam Nauru bija pašvaldību sistēma, kas pazīstama kā Nauru salu padome. Šī deviņu locekļu padomes tika izstrādāta sadzīves pakalpojumu sniegšanai. Nauru salu padome tika likvidēta [[1999]]. gadā un visi aktīvie iekļuva nacionālajā valdībā.<ref>{{publikācijas atsauce|author=Hassell, Graham; Tipu, Feue|date=May 2008|url=http://www.austlii.edu.au/au/journals/ComJlLocGov/2008/3.html|title=Local Government in the South Pacific Islands|journal=Commonwealth Journal of Local Governance|volume=1|issue=1|pages=6–30}}</ref> Zemes likumi ir neparasti: visiem nauruiešiem ir noteiktas tiesības uz visu zemi uz salas, kas pieder indivīdiem un ģimeņu grupām. Valdībai un uzņēmumiem nepieder neviena zeme, un viņiem jāparaksta nomas vienošanās ar zemes īpašniekiem, lai izmantotu zemi. Tiem, kuri nav nauruieši, nevar piederēt sava zeme uz salas. Nauru ir bijušas 17 administrācijas izmaiņas no 1989. līdz 2003. gadam.<ref name=DFAT>{{tīmekļa atsauce|publisher=Australian Department of Foreign Affairs and Trade|url=http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|title=Republic of Nauru Country Brief|date=November 2005|accessdate=2 May 2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006070651/http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|archivedate={{dat|2014|10|06||bez}}}}</ref> Bernards Dovijogo nomira [[2003]]. gada martā un Ludvigs Skotijs tika ievēlēts par prezidentu, vēlāk tika atkārtoti ievēlēts uz pilnu termiņu [[2004]]. gada oktobrī. Pēc [[2007]]. gada 19. decembra neuzticības balsojuma, Skotijs tika aizstāts ar Markusu Stefēnu. Stefēns atkāpās [[2011]]. gada novembrī un Fredijs Pitčers kļuva par prezidentu. Sprents Dabvido tad iesniedza priekšlikumu par neuzticību, kā rezultātā viņš kļuva par prezidentu.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Connell|first=John|title=Nauru: The first failed Pacific State?|url=https://archive.org/details/round-table_2006-01_95_383/page/47|journal=The Round Table|date=January 2006|volume=95|issue=383|pages=47–63|doi=10.1080/00358530500379205}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-pacific-15433901|publisher=BBC News|accessdate=17 June 2012|date=24 October 2011|title=Nauru profile}}</ref> Pēc parlamenta vēlēšanām, 2013. gadā Barons Vaka tika ievēlēts par prezidentu. Augstākā tiesa, kuru vada augstākās tiesas priekšsēdētājs, atbild par sevišķi konstitucionāliem jautājumiem. Parlaments nevar mainīt tiesas lēmumus, bet apelācijas instances tiesas spriedumus var pārsūdzēt Austrālijas augstākajā tiesā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nauru (High Court Appeals) Act (Australia) 1976|url=http://www.austlii.edu.au/au/legis/cth/consol_act/ncaa1976254|publisher=Australian Legal Information Institute|accessdate=7 August 2006}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|last=Dale|first=Gregory|title=Appealing to Whom? Australia's 'Appellate Jurisdiction' Over Nauru|journal=International & Comparative Law Quarterly|year=2007|volume=56|issue=3|doi=10.1093/iclq/lei186}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Okeānijas valstis]] [[Kategorija:Mikronēzija]] [[Kategorija:Nauru| ]] mwc6be0hpuy133o7fjnxeuk1nicl5x7 Ričards Stalmans 0 3793 4502745 4025081 2026-08-05T07:48:23Z Edgars2007 9590 4502745 wikitext text/x-wiki {{Pārvietot|Ričards Stolmans}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ričards Stalmans | vārds_orig = ''Richard Stallman'' | attēls = Richard_Stallman_Bologna_2024_abc1.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Ričards Stalmans 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Manhatana]], [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = {{hlist|Aktīvists|programmētājs}} | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = RMS's Signature.png | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ričards Metjū Stalmans''' ({{val|en|Richard Matthew Stallman}}; dzimis 1953. gada 16. martā) ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] kustības, [[GNU]] projekta un [[Brīvās programmatūras fonds|Brīvās programmatūras fonda]] dibinātājs. Viņš ir izstrādājis [[Emacs]] [[teksta redaktors|teksta redaktoru]], [[GNU C Compiler|GNU C kompilatoru]] un [[GNU Debugger|GNU atkļūdotāju]]. Viņš ir viens no [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU Vispārējās publiskās licences]] (''GNU General Public License'', ''GNU GPL'', ''GPL'') autoriem. Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus viņš pamatā nodarbojas ar politiskām kampaņām, veicinot brīvās programmatūras izplatību, kā arī asi vēršas pret [[programmatūras patents|programmatūras patentiem]]. Kā programmētājs viņš joprojām piedalās ''Emacs'' izstrādē. Stalmans ir vairāku universitāšu goda loceklis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.stallman.org Ričarda Stalmana personīgā mājas lapa] * [http://www.fsf.org/blogs/rms Ričarda Stalmana tīmekļa žurnāls] * [http://oreilly.com/openbook/freedom/ Ričarda Stalmana biogrāfija ''Free as in Freedom''] {{angliski}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Stalmans, Ričards}} [[Kategorija:ASV programmētāji]] [[Kategorija:Brīvā programmatūra]] [[Kategorija:Datorzinātnes pionieri]] [[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]] [[Kategorija:Haktīvisms]] 2zagqmfj6wv5oddiezs62w2ee4agebi Bills Geitss 0 3801 4502747 4224012 2026-08-05T07:49:12Z Edgars2007 9590 4502747 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bills Geitss | vārds_orig = ''Bill Gates'' | attēls = Bill_Gates_at_the_European_Commission_-_P067383-987995_(cropped)_5.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Bills Geitss 2025. gadā | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = amerikānis | nodarbošanās = {{ubl|''Microsoft'' priekšsēdētājs|''Corbis'' priekšsēdētājs}} | darbības_gadi = 1975—pašlaik | vecāki = Viljams Henrijs Geitss<br />Marija Maksvela Geitsa | brāļi = | māsas = divas | dzīvesbiedrs = [[Melinda Geitsa]] (1994—2021, šķīrušies) | bērni = Dženifera Ketrīna Geitsa (1996)<br />Rorijs Džons Geitss (1999)<br />Fēbe Adele Geitsa (2002) | paraksts = BillGates Signature.svg | piezīmes = | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] (nepabeigta) | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Viljams Henrijs Geitss III''' ({{val|en|William Henry Gates III}}, {{izrunā|ˈwɪljəm ˈhɛnɹɪ geɪts}}; dzimis {{dat|1955|10|28}}), plašāk pazīstams kā '''Bills Geitss''' (''Bill Gates''), ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] uzņēmējs, filantrops, investors un [[programmētājs]]. Viņš kopā ar citiem sarakstīja ''[[Altair BASIC]]'' [[interpretators|interpretatora]] sākotnējo versiju ''[[Altair 8800]]'' datoriem (pirmais komerciāli veiksmīgais [[personālais dators|personālā datora]] modelis). Viņš ir ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs un karjeras laikā bija tās valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors un galvenais programmatūras arhitekts. Pēc žurnāla ''[[Forbes]]'' datiem Bills Geitss ir viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Laika posmā no 1996. līdz 2017. gadam (izņemot no 2010. līdz 2013. gadam) viņš bija bagātākais cilvēks pasaulē.<ref name="forbes"/> Viņa bagātība 2011. gada novembrī tika lēsta ap 59 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="forbes"/> 2013. gadā pēc ''[[Bloomberg (telvīzija)|Bloomberg]]'' datiem Geitss atkal kļuva par pasaules bagātāko cilvēku ar 72,7 miljardiem dolāru, apsteidzot Meksikas mobilo sakaru biznesmeni [[Karloss Slims|Karlosu Slimu]].<ref name="Delfi 2013" /> 2016. gadā pēc žurnāla ''Forbes'' datiem Geitsa bagātība bija sasniegusi 78,6 miljardus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/profile/bill-gates/|title=Bill GatesBill Gates|publisher=forbes.com}}</ref> Uz 2021. gada augustu Geitsa bagātība bija 152 miljardi ASV dolāru, padarot viņu par ceturto bagātāko cilvēku pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/billionaires/profiles/william-h-gates/|title=Bloomberg Billionaires Index|publisher=Bloomberg}}</ref> Bills Geitss ir aktīvs ziedotājs, t.sk. izglītības institūcijām, piemēram, 1999. gadā Geitss ziedoja 20 miljonus dolāru [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtam]] datoru laboratorijas būvniecībai, kas tika nosaukta par "Viljama H. Geitsa ēku" un kuru projektēja arhitekts [[Frenks Gērijs]]. 2000. gadā kopā ar savu sievu [[Melinda Geitsa|Melindu Geitsu]] izveidoja [[Billa un Melindas Geitsu fonds|Billa un Melindas Geitsu fondu]]. 2008. gada jūnijā Geitss pārgāja uz nepilna laika darbu ''Microsoft'' un pilna laika darbu fondā. 2020. gada martā Geitss atstāja savu amatu ''[[Microsoft]]'' valdē un ''[[Berkshire Hathaway]]'' kompānijā, lai koncentrētos uz savu [[filantropija|filantropisko]] darbību, tai skaitā, attiecībā uz klimata pārmaiņām, globālo veselību un attīstību, un izglītību. Viņš ir piešķīris ievērojamas naudas summas dažādām labdarības organizācijām un zinātniskās pētniecības programmām, izmantojot Billa un Melindas Geitsu fondu, kas ir viena no pasaulē lielākajām privātajām labdarības organizācijām. 2016. gadā par filantropisko darbību ASV prezidents [[Baraks Obama]] Billam un Melindai Geitsiem pasniedza [[Prezidenta brīvības medaļa|Prezidenta brīvības medaļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://obamawhitehouse.archives.gov/the-press-office/2016/11/16/president-obama-names-recipients-presidential-medal-freedom|title=President Obama Names Recipients of the Presidential Medal of Freedom|publisher=obamawhitehouse.archives.gov}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="forbes">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.forbes.com/profile/bill-gates | title= Bill Gates | publisher= Forbes.com | accessdate= 2012-01-23 | language= angliski}}</ref> <ref name="Delfi 2013">[http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/bloomberg-geitss-atkal-kluvis-par-pasaules-bagatako-cilveku.d?id=43322551 ‘Bloomberg’: Geitss atkal kļuvis par pasaules bagātāko cilvēku] Delfi</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.microsoft.com/presspass/exec/billg/default.mspx | title= Bila Geitsa Microsoft mājaslapa | publisher= microsoft.com | language= angliski | access-date= {{dat|2006|12|31||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20071027002957/http://www.microsoft.com/presspass/exec/billg/default.mspx | archivedate= {{dat|2007|10|27||bez}} }} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{amatu secība | virsraksts = Bagātākais cilvēks pasaulē | periods = {{ubl| 1996—2007 | 2009 | 2014—2017}} | pirms = {{ubl| [[Vorens Bafets]] | Vorens Bafets | Karloss Slims}} | pēc = {{ubl| Vorens Bafets | [[Karloss Slims]] | [[Džefs Beizoss]]}} }} {{amatu secība | virsraksts = [[Gada cilvēks (Time)|Žurnāla ''Time'' gada cilvēks]] | periods = kopā ar [[Bono]] un sievu [[Melinda Geitsa|Melindu Geitsu]]<br />{{ubl|2005}} | pirms = [[Džordžs V. Bušs]] | pēc = [[Tu ("Time" gada cilvēks)|Tu]] }} {{kastes beigas}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Geitss, Bills}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Microsoft darbinieki]] [[Kategorija:ASV programmētāji]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Filantropi]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] pagnnpycggk8axlelkjpmytsw75p6j6 Argons 0 6867 4502585 4390361 2026-08-04T17:09:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502585 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = cēlgāze | kārtas skaitlis = 18 | 1. čaula = 2 | 2. čaula = 8 | 3. čaula = 8 | simbols = Ar | atommasa = 39,948 | valences elektroni = [Ne]3s<sup>2</sup>3p<sup>6</sup> | tabulas attēls = [[Attēls:Ar-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Argon ice 1.jpg|150px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:ArTube.jpg|175px]]<br />Sasaldēta argona kušana un argona spīdēšana elektriskajā laukā | oksidēšanas pakāpes = 0 | elektronegativitāte = 4,3 | blīvums = 1,7837<ref name="jlab"/> | kušanas temperatūra = 83,8 K (-189,35&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 87,3 K (-185,85&nbsp;°C) | kritiskais punkts = 150,87 K, 4,898 MPa | skaņas ātrums = (gāze, 27 °C) 323 }} '''Argons''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''Ar''' (līdz 1957. gadam tā simbols bija '''A''')<ref name="WebElements"/> un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 18. Argons ir viena no [[cēlgāzes|cēlgāzēm]]. Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, [[gaiss|gaisa]] sastāvā. Tas sastāda 0,93% no [[Zemes atmosfēra]]s. Līdz ar to tā ir trešā izplatītākā gāze.<ref name="jlab"/> Argons neveido stabilus [[ķīmiskais savienojums|ķīmiskos savienojumus]]. Šī iemesla dēļ tas ieguva savu nosaukumu no grieķu vārda {{gree|αργον}} (''argon''), kas nozīmē "slinks", "bezdarbīgs". Pirmais ķīmiskais savienojums — [[argona fluorhidrīds]] (HArF) — tika iegūts 2000. gada augustā.<ref name="HArF"/><ref name="jlab"/> Argonu ir iespējams iegūt no sašķidrināta gaisa. Tīrā veidā argons ir bezkrāsaina gāze bez garšas un smaržas. Argonu 1894. gadā atklāja skotu ķīmiķis [[Viljams Remzijs]] un angļu ķīmiķis [[Džons Strats]], lai gan jau 1785. gadā angļu ķīmiķis [[Henrijs Kevendišs]] konstatēja, ka pēc [[skābeklis|skābekļa]] un [[slāpeklis|slāpekļa]] atdalīšanas no [[gaiss|gaisa]] paliek aptuveni 1/100 daļa gāzes, ar kuru neviena viela nesavienojas.<ref name="ķīmijas olimpiāde"/> Toreiz viņš neveica padziļinātus pētījumus, lai noskaidrotu, kas tā ir par vielu. Dabiskais argons sastāv no trijiem stabiliem [[izotops|izotopiem]] — argona-40 (99,6003% no kopējā daudzuma dabā), argona-36 (0,3365%) un argona-38 (0,0632%).<ref name="jlab2"/> Dabā [[radioaktivitāte|radioaktīvais]] argons nav sastopams. Argons tiek izmantots [[elektriskais apgaismojums|elektriskajā apgaismojuma]] un [[dienasgaismas lampa|dienasgaismas lampās]], [[gāzizlādes stabilitrons|gāzizlādes stabilitronos]] un [[lāzers|lāzeros]].<ref name="Los Alamos"/> Argons tiek lietots arī kā [[inertā gāze]] metālu [[metināšana|metināšanā]] un [[metāla griešana|griešanā]].<ref name="Los Alamos"/> == Atsauces == {{Commons category|Argon|argons}} {{atsauces|refs= <ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/ele018.html | title= Argon | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2011-07-29 | language= angliski | archive-date= 2013-02-16 | archive-url= https://web.archive.org/web/20130216050427/http://education.jlab.org/itselemental/ele018.html }}</ref> <ref name="WebElements">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/argon/ | title= Argon | publisher= www.webelements.com | accessdate= 2011-08-09 | language= angliski | archive-date= 2008-09-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20080913123120/http://webelements.com/argon/ }}</ref> <ref name="HArF">{{tīmekļa atsauce | url= http://findarticles.com/p/articles/mi_m1200/is_9_158/ai_65368548/ | title= HArF! Argon's not so noble after all - researchers make argon fluorohydride - Brief Article | language= angliski | access-date= {{dat|2010|02|17||bez}} | archive-date= {{dat|2009|04|19||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20090419131745/http://findarticles.com/p/articles/mi_m1200/is_9_158/ai_65368548/ }}</ref> <ref name="jlab2">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso018.html | title= Isotopes of the Element Argon | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2011-08-19 | language= angliski | archive-date= 2010-10-11 | archive-url= https://web.archive.org/web/20101011131259/http://education.jlab.org/itselemental/iso018.html }}</ref> <ref name="ķīmijas olimpiāde">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.kimijas-sk.lv/konkursi_un_olimpiades/faili/12699367972002_rajona_posma_uzdevumi_un_atrisinajumi.pdf | title= Latvijas 43. nacionālā ķīmijas olimpiāde: rajona posma uzdevumi un atrisinājumi | publisher= www.kimijas-sk.lv | accessdate= 2011-09-21 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Los Alamos">{{tīmekļa atsauce | url= http://periodic.lanl.gov/18.shtml | title= Argon | publisher= Los Alamos National Laboratory | accessdate= 2012-03-06 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120418182631/http://periodic.lanl.gov/18.shtml | archivedate= 2012-04-18 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Cēlgāzes]] bj5lzotkw2n0e7lqrwfgv0i0bban4ch Soulmūzika 0 6889 4502561 3352640 2026-08-04T15:25:22Z Treisijs 347 4502561 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste |nosaukums = Soulmūzika |image = Ray Charles (1967).png |caption = [[Rejs Čārlzs]], viens no soulmūzikas pionieriem |fona_krāsa = |krāsa = |stila_izcelsme = {{hlist|[[ritmblūzs]]|[[gospelis|gospeļmūzika]]}} |kultūras_izcelsme = [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1950.-to gadu beigās un 1960.-to gadu sākumā |instrumenti = |popularitāte = 1960.-tie gadi |atvasinātās_formas = |apakšžanru_saraksts = |apakšžanri = |jauktie_žanri = |reģionos = |vietējā_estrāde = |citas_tēmas = }} '''Soulmūzika''' jeb '''souls''' ({{val|en|soul music}}, ''soul'' — 'dvēseles mūzika')<ref>{{grāmatas atsauce |title=Ilustrētā svešvārdu vārdnīca |date=2005 |publisher=Avots |location=R |isbn=9984-757-37-4 |pages=732}}</ref> ir [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] žanrs, kas izveidojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1950.-to gadu otrajā pusē un 1960.-to gadu sākumā, bet plašu uzplaukumu piedzīvoja 1960.-tajos gados. Apzīmējums ''soul'' radās [[gospelis|gospeļmūzikas]] vidē, kur muzikāla priekšnesuma raksturošanai tas tika lietots jau 1930.-tajos gados.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzika veidojās uz gospeļa, [[ritmblūzs|ritmblūza]], [[džezs|džeza]] un [[dūvaps|dūvapa]] pamata. Īpaša nozīme tās tapšanā bija gospeļa [[sekularizācija|sekularizācijai]]: afroamerikāņu [[reliģiskā mūzika|reliģiskajai mūzikai]] raksturīgā emocionālā vokālā maniere, [[improvizācija]] un [[sauciens un atbilde|sauciena-atbildes forma]] tika apvienota ar ritmblūza ritmiku, [[blūzs|blūza]] un džeza elementiem un dziesmām ar galvenokārt laicīgu tematiku. Par vienu no pirmajiem populārajiem soulmūzikas skaņdarbiem bieži uzskata [[Rejs Čārlzs|Reja Čārlza]] dziesmu ''[[I Got a Woman]]'' (1954), kurā gospeļa vokālā tehnika apvienota ar džeza un ritmblūza ietekmētu instrumentālo pavadījumu.<ref name="enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |last1=Vāvere |first1=Klāss |title=Soulmūzika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3776-soulm%C5%ABzika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Solovejs |first1=Mikus |title=Gospelis |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/8397-gospelis |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> Soulmūzikai raksturīgs emocionāli piesātināts un izteiksmīgs [[dziedāšana|vokālais izpildījums]], izteikts ritmiskais pulss, improvizēti vokālie iespraudumi, sauciena un atbildes princips un gospeļa ietekmēta dziedāšanas maniere. Dziedātāja [[balss]] parasti ir galvenais izteiksmes līdzeklis, bet [[instrumentācija]] dažādos soulmūzikas novirzienos var ievērojami atšķirties. Daudzos ierakstos nozīmīga ir [[ritma sekcija]], [[fona vokāls|fona vokāli]], [[klavieres]] vai [[ērģeles]] un [[pūšamais mūzikas instruments|pūšaminstrumenti]], savukārt ''[[Motown]]'' un [[Filadelfijas souls|Filadelfijas soulā]] bieži izmantoti arī izkoptāki [[orķestrācija|orķestrāli]] un [[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] aranžējumi.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzikas dziesmu tekstos visbiežāk aplūkota [[mīlestība]], attiecības, ilgas, šķiršanās, ciešanas, [[cerība]] un ikdienas pieredze. Savukārt 1960.-to gadu beigās un [1970.-to gadu sākumā daudzi izpildītāji arvien vairāk pievērsās afroamerikāņu pašcieņas un [[identitāte]]s, [[rasu nevienlīdzība]]s, [[sociālais taisnīgums|sociālā taisnīguma]], [[karš|kara]] un politisko pārmaiņu jautājumiem.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzika kļuva par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta vidus afroamerikāņu pieredzes, [[kultūras identitāte]]s un pašapziņas izpausmēm. Līdz ar [[ASV pilsonisko tiesību kustība|Amerikas Savienoto Valstu pilsonisko tiesību kustības]] uzplaukumu 1960.-tajos gados souls vairs nebija tikai [[izklaides mūzika]], bet kļuva arī par afroamerikāņu pašidentifikācijas un sabiedrisko centienu izpausmes līdzekli. Lai gan ne visa soulmūzika bija politiska, vairāki tās izpildītāji un skaņdarbi ieguva simbolisku nozīmi cīņā par [[rasu vienlīdzība|rasu vienlīdzību]], [[pilsoniskās tiesības|pilsoniskajām tiesībām]] un sociālām pārmaiņām.<ref name="enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cities and Sounds |url=https://rockhall.com/exhibitions/cities-and-sounds/ |website=rockhall.com |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Par vienu no pilsonisko tiesību kustības [[himna|himnām]] kļuva [[Sems Kuks|Sema Kuka]] dziesma ''[[A Change Is Gonna Come]]'' (1964). Ar pilsonisko tiesību, afroamerikāņu pašcieņas un sociālā taisnīguma idejām bija saistītas arī [[Kērtiss Meifīlds|Kērtisa Meifīlda]] dziesma ''[[Keep on Pushing]]'' (1964), [[Džeimss Brauns|Džeimsa Brauna]] ''[[Say It Loud — I'm Black and I'm Proud]]'' (1968) un [[Mārvins Gejs|Mārvina Geja]] albums ''[[What's Going On]]'' (1971).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=African Americans on the Recording Registry |url=https://www.loc.gov/programs/national-recording-preservation-board/recording-registry/descriptions-and-essays/african-americans-on-the-recording-registry/ |website=loc.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Soulmūzika būtiski ietekmēja [[fankmūzika]]s, [[disko]], [[mūsdienu ritmblūzs|mūsdienu ritmblūza]], [[hiphops|hiphopa]], [[deju mūzika]]s un [[popmūzika]]s attīstību. Kopš 20. gadsimta beigām tradicionālā soula elementi turpinājuši attīstīties [[neosouls|neosoulā]], kur tie apvienoti ar mūsdienu ritmblūza, hiphopa, džeza un [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] iezīmēm. Soulmūzikas estētikas un izpildījuma ietekme saglabājas daudzos mūsdienu populārās mūzikas žanros.<ref name="enciklopēdija"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Soulmūzika| ]] m74rzr6c90r14xe7sogmkduhrbpz2o4 4502576 4502561 2026-08-04T16:46:16Z Treisijs 347 4502576 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste |nosaukums = Soulmūzika |image = Ray Charles (1967).png |caption = [[Rejs Čārlzs]], viens no soulmūzikas pionieriem |fona_krāsa = |krāsa = |stila_izcelsme = {{hlist|[[ritmblūzs]]|[[gospelis|gospeļmūzika]]}} |kultūras_izcelsme = [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1950.-to gadu beigās un 1960.-to gadu sākumā |instrumenti = |popularitāte = 1960.-tie gadi |atvasinātās_formas = |apakšžanru_saraksts = |apakšžanri = |jauktie_žanri = |reģionos = |vietējā_estrāde = |citas_tēmas = }} '''Soulmūzika''' jeb '''souls''' ({{val|en|soul music}}, ''soul'' — 'dvēseles mūzika')<ref>{{grāmatas atsauce |title=Ilustrētā svešvārdu vārdnīca |date=2005 |publisher=Avots |location=R |isbn=9984-757-37-4 |pages=732}}</ref> ir [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] žanrs, kas izveidojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1950.-to gadu otrajā pusē un 1960.-to gadu sākumā, bet plašu uzplaukumu piedzīvoja 1960.-tajos gados. Apzīmējums ''soul'' radās [[gospelis|gospeļmūzikas]] vidē, kur muzikāla priekšnesuma raksturošanai tas tika lietots jau 1930.-tajos gados.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzika veidojās uz gospeļa, [[ritmblūzs|ritmblūza]], [[džezs|džeza]] un [[dūvaps|dūvapa]] pamata. Īpaša nozīme tās tapšanā bija gospeļa [[sekularizācija|sekularizācijai]]: afroamerikāņu [[reliģiskā mūzika|reliģiskajai mūzikai]] raksturīgā emocionālā vokālā maniere, [[improvizācija]] un [[sauciens un atbilde|sauciena-atbildes forma]] tika apvienota ar ritmblūza ritmiku, [[blūzs|blūza]] un džeza elementiem un dziesmām ar galvenokārt laicīgu tematiku. Par vienu no pirmajiem populārajiem soulmūzikas skaņdarbiem bieži uzskata [[Rejs Čārlzs|Reja Čārlza]] dziesmu ''[[I Got a Woman]]'' (1954), kurā gospeļa vokālā tehnika apvienota ar džeza un ritmblūza ietekmētu instrumentālo pavadījumu.<ref name="enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |last1=Vāvere |first1=Klāss |title=Soulmūzika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/3776-soulm%C5%ABzika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Solovejs |first1=Mikus |title=Gospelis |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/8397-gospelis |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> Soulmūzikai raksturīgs emocionāli piesātināts un izteiksmīgs [[dziedāšana|vokālais izpildījums]], izteikts ritmiskais pulss, improvizēti vokālie iespraudumi, sauciena un atbildes princips un gospeļa ietekmēta dziedāšanas maniere. Dziedātāja [[balss]] parasti ir galvenais izteiksmes līdzeklis, bet [[instrumentācija]] dažādos soulmūzikas novirzienos var ievērojami atšķirties. Daudzos ierakstos nozīmīga ir [[ritma sekcija]], [[fona vokāls|fona vokāli]], [[klavieres]] vai [[ērģeles]] un [[pūšamais mūzikas instruments|pūšaminstrumenti]], savukārt ''[[Motown]]'' un [[Filadelfijas souls|Filadelfijas soulā]] bieži izmantoti arī izkoptāki [[orķestrācija|orķestrāli]] un [[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] aranžējumi.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzikas dziesmu tekstos visbiežāk aplūkota [[mīlestība]], attiecības, ilgas, šķiršanās, ciešanas, [[cerība]] un ikdienas pieredze. Savukārt 1960.-to gadu beigās un 1970.-to gadu sākumā daudzi izpildītāji arvien vairāk pievērsās afroamerikāņu pašcieņas un [[identitāte]]s, [[rasu nevienlīdzība]]s, [[sociālais taisnīgums|sociālā taisnīguma]], [[karš|kara]] un politisko pārmaiņu jautājumiem.<ref name="enciklopēdija"/> Soulmūzika kļuva par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta vidus afroamerikāņu pieredzes, [[kultūras identitāte]]s un pašapziņas izpausmēm. Līdz ar [[ASV pilsonisko tiesību kustība|Amerikas Savienoto Valstu pilsonisko tiesību kustības]] uzplaukumu 1960.-tajos gados souls vairs nebija tikai [[izklaides mūzika]], bet kļuva arī par afroamerikāņu pašidentifikācijas un sabiedrisko centienu izpausmes līdzekli. Lai gan ne visa soulmūzika bija politiska, vairāki tās izpildītāji un skaņdarbi ieguva simbolisku nozīmi cīņā par [[rasu vienlīdzība|rasu vienlīdzību]], [[pilsoniskās tiesības|pilsoniskajām tiesībām]] un sociālām pārmaiņām.<ref name="enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cities and Sounds |url=https://rockhall.com/exhibitions/cities-and-sounds/ |website=rockhall.com |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Par vienu no pilsonisko tiesību kustības [[himna|himnām]] kļuva [[Sems Kuks|Sema Kuka]] dziesma ''[[A Change Is Gonna Come]]'' (1964). Ar pilsonisko tiesību, afroamerikāņu pašcieņas un sociālā taisnīguma idejām bija saistītas arī [[Kērtiss Meifīlds|Kērtisa Meifīlda]] dziesma ''[[Keep on Pushing]]'' (1964), [[Džeimss Brauns|Džeimsa Brauna]] ''[[Say It Loud — I'm Black and I'm Proud]]'' (1968) un [[Mārvins Gejs|Mārvina Geja]] albums ''[[What's Going On]]'' (1971).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=African Americans on the Recording Registry |url=https://www.loc.gov/programs/national-recording-preservation-board/recording-registry/descriptions-and-essays/african-americans-on-the-recording-registry/ |website=loc.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Soulmūzika būtiski ietekmēja [[fankmūzika]]s, [[disko]], [[mūsdienu ritmblūzs|mūsdienu ritmblūza]], [[hiphops|hiphopa]], [[deju mūzika]]s un [[popmūzika]]s attīstību. Kopš 20. gadsimta beigām tradicionālā soula elementi turpinājuši attīstīties [[neosouls|neosoulā]], kur tie apvienoti ar mūsdienu ritmblūza, hiphopa, džeza un [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] iezīmēm. Soulmūzikas estētikas un izpildījuma ietekme saglabājas daudzos mūsdienu populārās mūzikas žanros.<ref name="enciklopēdija"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Soulmūzika| ]] 3djhrkvcayji8h130ashv0c6qyzi141 Dalībnieka diskusija:Treisijs 3 8122 4502567 4486325 2026-08-04T15:40:31Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4502567 wikitext text/x-wiki {{sveiciena teksts}} <table class="infobox vcard" style="float: right"> <tr><td style="text-align: center"> <div style="float: right" class="plainlinks"></div> <div style="float: center">[[Attēls:Replacement filing cabinet.svg|40px|Arhīvs]]<br/>'''Treisija diskusiju arhīvs'''</div> </td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs1|1. arhīvs (30.05.2005. – 25.04.2010.)]]</td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs2|2. arhīvs (26.04.2010. – 28.03.2013.)]]</td></tr> <tr><td>[[Dalībnieka diskusija:Treisijs/Arhīvs3|3. arhīvs (29.03.2013. – 01.08.2019.)]]</td></tr> <tr><td> <inputbox> type=fulltext prefix=Lietotāja diskusija:Treisijs break=no width=20 searchbuttonlabel=Meklēt arhīvā </inputbox> </td></tr> </table> == [[Laikmetīgās mākslas muzejs - Monsoro pils]] == Dear {{ping|Treisijs}}, I have created this article and added content on the ones of yours, [[Monsoro]] and [[Monsoro pils]]. Could you check them? Thank you. All my very best, --[[Dalībnieks:Philippe49730|Philippe49730]] ([[Dalībnieka diskusija:Philippe49730|diskusija]]) 2019. gada 12. decembris, plkst. 19.30 (EET) == WAM 2019 Postcard == Dear Participants and Organizers, Congratulations! It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap! Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19671656 --> == WAM 2019 Postcard == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01 [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET) <!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19732202 --> == WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear all participants and organizers, Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care. Best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03 <!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19882731 --> == Kategorijas == Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazahst%C4%81na&curid=1711&diff=3204184&oldid=3144525&diffmode=source šo labojumu], domāju, ka ir jāatstāj arī citas kategorijas, ne tikai viena kategorija par valsti. Tāpat ar pilsētām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 14. aprīlis, plkst. 23.38 (EEST) : Nepiekrītu, ja ir pamatkategorija. Pamatkategorijā tad var ķibināt klāt sazin vēl kādas citas kategorijas. Izmaiņas veikt tad tikai vienuviet. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.04 (EEST) ::Sarakstīju daudz Skype diskusijā, bet galvenā doma tāda, ka tas samazina lietotāju navigācijas iespējas, turklāt blakusefekts ir tāds, ka kategorijā [[:Kategorija:Āzijas valstis]] Kazahstāna ir atrodama tikai augšā, kategoriju listē, bet nav pie rakstiem. Šobrīd pie rakstiem redzu Laosa, bet neredzu Kazahstāna. Varētu padomāt, ka tāda raksta nemaz nav. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.06 (EEST) :::Varbūt piekristu šādai pieejai, ja [[:Kategorija:Āzijas valstis]] būtu tikai kategorijas un neviena raksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 00.07 (EEST) ::::Jā, visas valstis jāsaliek kategorijās. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2020. gada 15. aprīlis, plkst. 08.23 (EEST) == Digital Postcards and Certifications == [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible. Take good care and wish you all the best. <small>This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)</small> <!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=20024482 --> ==Thank You== Thank you for create article [[Čintara Pūnlāpa]] (Jintara Poonlarp). I want you to create article [[Monkēn Kěnkūn]] ([[:en:Monkaen Kaenkoon]]). Please you for create article?--[[Dalībnieks:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|บุญพฤทธิ์ ทวนทัย]] ([[Dalībnieka diskusija:บุญพฤทธิ์ ทวนทัย|diskusija]]) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 05.43 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''. # Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&oldid=20508138 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Ciemu kategorija == Kāds ir iemesls kategorijas "Latvijas ciemi" izņemšanai no veidnēm? Vidējciemi nav ciemi? Vai šādas būtiskas izmaiņas vispirms nevajadzētu izdiskutēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.09 (EEST) : Būtiskas izmaiņas?!? Cik tad tur tā darba atlikt atpakaļ veidnēs šīs kategorijas? Būtiskas izmaiņas ir ciemu sadalīšana sīkāk pa veidiem, kas man pašam liekas interesanti un pie reizes iepazīstu Latviju :) Pašlaik [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] ir pārbāzta. '''Kategorijas nav uzskaitījumi vai saraksti'''. Sarakstus vienmēr esam veidojuši atsevišķos rakstos, piemēram, [[Latvijas ciemi]] vai var izveidot [[Latvijas ciemu uzskaitījums|Latvijas ciemu uzskaitījumu]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 10.15 (EEST) :: Man būtu interese saglabāt ciemus arī kategorijā "Latvijas ciemi". Tas ļauj ātri apskatīt, cik ciemus jau esam aprakstījuši. Tagad jāskaita pa apakškategorijām. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 20.57 (EEST) ::: Pēc sakārtošanas pa apakškategorijām var salikt atpakaļ pagastu ciemu veidnēs, lai ģenerē šo kategoriju, bet vispārīgi augstāk minētajam mērķim vēl labāks instruments, iesaku izmantot vikidatus (Wikidata Query Service). Katrā ziņā, atlikt atpakaļ ir daudz vienkāršāk. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.32 (EEST) Cik man zināms, nekāda oficiāla iedalījuma lielciemos, vidējciemos utt. nemaz nav, to lieto tikai LĢIA savām iekšējām vajadzībām un īpaši pasvītro, ka šāds dalījums ir viņu iekšējā izprieca ("''Vietvārdu datubāzē izmantotā ciemu klasifikācija (mazciems, vidējciems, skrajciems, vasarnīcu ciems u.tml.) ir izveidota kartogrāfijas vajadzībām un tai ir tikai informatīvs raksturs.''"). Tā ka tas, ka mēs šo iedalījumu vispār kaut kur lietojam, ir tīrā rotaļāšanās ar svešu mantiņu. Bez tam, ciemi pa reizei slīd no vienas grupas otrā (parasti uz leju) un diez vai kāds ņemsies ar pārrakstīšanu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.49 (EEST) : Un? Vai tas ir slikti, ja sadalu ciemus šajās svešajās mantiņās? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.52 (EEST) :: Ja ciemi slīd no vienas kategorijas citā, tas jau nenozīmē, ka to nevajag atjaunot vikipēdijā. Dzīvē viss mainās... Jau tagad dažos ciemu rakstos esmu nomainījis ciema statusu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 8. maijs, plkst. 23.54 (EEST) :: Ja šeit ir nevis enciklopēdija, bet spēļu laukums, tas noteikti nav slikti. Ja enciklopēdija... tad mums vajadzētu tomēr domāt par atbilstību oficiālajiem statusiem. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.15 (EEST) ::: {{ping|Kikos|Papuass}} mazliet augstāk ir viedoklis, ka informācija rakstā [[Latvijas ciemi]] (klasifikācija) ir nekorekta, līdz ar to arī ciemu rakstos savadītā informācija infokastēs, kur norādīts ciema veids (lielciems, skrajciems, mazciems utt.), šķiet ir nekorekta. Kāds ir jūsu viedoklis? Atgriežoties pie mana viedokļa, uzskatu, ka nekādu skādi nenodaru, izveidojot šādu sasortēšanas veidu <small>(kārtot dažnedažādas lietas var dažādi, piemēram, nesen man paprasīja, kurš ir liekais šajā uzskaitījumā "putns, rāpulis, kukainis, zivs, zīdītājs" un bez minstināšanās atbildēju, ka "kukainis", jo vienīgais nav mugurkaulnieks, bet izrādās liekais uzskaitījumā bija "zivs", jo tas ir vienīgais sieviešu dzimtes vārds)</small>. Pēc sasortēšanas VISUS ciemus ļoti vienkārši var atgriezt iekš [[:Kategorija:Latvijas ciemi]] (skatīt šī jautājuma piedāvāto risinājumu šīs pašas diskusijas augšpusē). Cits jautājums ir par vikidatiem, kur arī paralēli biju uzsācis nomainīt ciemu ierakstiem īpašību {{P|31}} no {{Q|532}} uz attiecīgajiem ciemu veidiem (mans mērķis bija mazliet personīgs — ar ''Wikidata Query Service'' izveidot karti ar atzīmētiem ciemiem dažādās krāsās; nu ir man tāda vajadzība). Pašlaik tad ieturu pauzi. Ja ir nekorekti dalīt Latvijas ciemus vēl sīkākā dalījumā, tad vikidatos apsolos šo savu ''vandalisma'' aktu novērst, bet mūsu Vikipēdijā gan joprojām uzskatu, ka cits ciemu dalījums nav par sliktu, un nekādu skādi nenodara. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 00.42 (EEST) :::: Vēl papildus problēmas rada tas, ka pēc kadastra datiem dažos/daudzos novados/pagastos ciemu izdalīšanas kā tādas nav (piemēram, [[Lazdukalna pagasts]]: [[Veidne:Lazdukalna pagasta ciemi|veidnē pēc LĢIA]] un [https://www.kadastrs.lv/varis/100014780?type=district pēc kadastra]). Cik noprotu, šajā situācijā par '''ciemu''' uzskata tikai tādu ''ciemu'', kam ir noteikts '''teritorijas plānojums'''. Varbūt tad ir vērts vadīties pēc [https://likumi.lv/ta/id/315654-administrativo-teritoriju-un-apdzivoto-vietu-likums likuma] (Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas: 1) pilsētas; 2) ciemi; 3) mazciemi; 4) viensētas.)? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 11.17 (EEST) == Filmu kategorijas == Sveiks, vari lūdzu pamatot, kādēļ ''live-action/computer-animated'' filmām maini kategorijas no ASV filmas uz ASV animācijas filmas. Angļu valodas rakstā ([[:en:Tom & Jerry (2021 film)]]) ir visas kategorijas, gan filmas, gan komēdijas, gan datoranimācijas filmas un arī animācijas filmas, protams nesaku, ka tā jābūt arī mūsu vikipēdijā. Bet uzskatu, ka ASV filmas vajag atstāt, jo tur filmējas aktieri un tā nav tikai animācijas filma.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 18.57 (EET) : {{ping|Baisulis}} ASV animācijas filma arī tomēr paliek ASV filma :) Piekrītu tev, ka šajā gadījumā viss nav tik vienkārši, ka nav pareizi no augstākas kategorijas (ASV filmas) ielikt <u>tikai vienu</u> zemāku kategoriju (ASV animācijas filmas), jo tajā pašā laikā ir arī citi žanri, kuros šo pašu filmu varētu iekļaut. Šajā gadījumā spēlējos ar piedāvātajiem kategoriju rīkiem (tūļiem) un tur tas arī rezultātā izveidojās. Katrā gadījumā [[:Kategorija:ASV filmas]] sen jau prasās kategorizēt apakškategorijās. Kategorijām nav jāpilda uzskaitījumu (sarakstu) funkcija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 16. novembris, plkst. 19.52 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Stefānija Turkeviča == Thank you, Treisijs! [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 12. aprīlis, plkst. 12.26 (EEST) == Veidne:Gads == Šo veidni veidoju, tāpēc ka, vecās veidnes vikikodu nevarēju izmainīt, jo tai bija uzlikta aizsardzība. Es vienkārši pieliku tūkstošgades. [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.46 (EEST) :Vai tiešām strādā labi?--[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.56 (EEST) :tādā gadījumā vajadzēja padod ziņu veidnes diskusijas lapā ar apmēram "hei, gribētu pievienot šai veidnei X, ko darīt?" [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 14.59 (EEST) :: {{ping|Kb10076}} Es tā beigās arī sapratu. Es jau izmainīju veidni uz tavu versiju un uzliku pāradresāciju, lai nav jānovērš visas tavas izmaiņas. Na vēlies vēl ko mainīt, tad dod ziņu administratoriem. Jāskatās Tavs devums, ja ir gana labs, tad jāieceļ autopatrolled kārtā, kuri var mainīt veidnes. Veidnes ir tieši tāpēc izgudrotas, lai nav simtpadsmit rakstos jāveic sīkas izmaiņas.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.02 (EEST) :: Vai ir kāds piemērs, kur konstatēts, ka šādi nestrādā labi? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST) == [[:Attēls:Jēkabpils SC logo.png|Jēkabpils SC logo.png]] == {{Informācija-autortiesības|Jēkabpils SC logo.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing?. I know that it is locked for editing so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.16 (EET) == Translation request == Hello. Can you create and upload the article [[Azerbaidžānas ģeogrāfija]] in Latvian Wikipedia, by translating it from the well sourced article [[:en:Geography of Azerbaijan]], some time in 2023? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2022. gada 24. decembris, plkst. 06.44 (EET) == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. I have added the correct flags and so on and also the correct country names in the module sandbox. Check the changes and then go ahead with updating the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.04 (EEST) == Translation request == Hello. Can you create and upload the article [[:en:Laacher See]] in Latvian Wikipedia? Yours sincerely, [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 11. jūlijs, plkst. 14.54 (EEST) :Thank you very much for the new article! [[Dalībnieks:Multituberculata|Multituberculata]] ([[Dalībnieka diskusija:Multituberculata|diskusija]]) 2023. gada 18. jūlijs, plkst. 10.23 (EEST) == Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] == [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]] You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&oldid=25451578 --> == Iekavas (15.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3900571 šis labojums] lapā [[Irānas administratīvais iedalījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Irānas administratīvais iedalījums|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Ardabīlas ostāns&#124;Ardabīla&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 15. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Modulis:Country alias == Hello! Can you add the correct flags to the country alias module?. It hasn't been done something for a year now. I have given countries the correct names in the module's sandbox and also the right flags. I think you should use the current country alias module instead of the old one can you interlace that into it. I have already added a data module. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.18 (EEST) == 1905.gada dekrēts par reliģisko brīvību. == Labdien! Kāpēc bija dzēsta kategorija Reliģija? Loģikas jautājums. Raksts ir par reliģisko brīvību. Islāms, budisms utt. Ne tikai kristietība . Attiecas uz visiem, visām bija atļauts brīvi izvēlēt savu konfesiju. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.26 (EET) :Reliģijas kategorija ir vispārīga. Šajā kategorijā ieliekot visu, kas kaut mazliet ir saistīts ar reliģiju, būs pārāk daudz rakstu. Ja ir iespējams, tad liekam apakškategorijās. Jāliek apakškategorijās ne tikai šis, bet arī citi tur vēl palikušie raksti. Šis raksts ir viens no tiem, kuru man likās visvienkāršāk ielikt apakškategorijā. Tikko pievienoju vēl [[:Kategorija:Reliģija Krievijā]]. Ceru, ka šādi der. Ja vajag, var likt vēl citas apakškategorijas, to pašu [[:Kategorija:Islāms]], [[:Kategorija:Budisms]] un tā tālāk. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2023 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2023 you '''[https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2023_(all) were one of the top medical editors in your language]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdWfjVFbDO4ji-_qn2SsAgdCflhcOZychLnr1JUacsPaBr1eA/viewform Consider joining for 2024]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translation of health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [https://mdwiki.org/wiki/User:Doc_James <span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.25 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2023&oldid=26173705 --> == Module:Country alias == Helllo! Is it possible for you to update the country alias module to its current version. Mainly because you use an old version which is not in use anymore elsewhere. It has been very long since somebody has done something with the module. I have updated the flags and country names which was not correct. Can you take a look at module and see what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.52 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you update the country alias module to its current version you use an older version which is not in common use elsewhere. The module hasn't been updated since October 2022 and I have updated the flags and country names and also competition names to the correct form. See what you can do about it. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 9. marts, plkst. 16.02 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == CEE Spring 2025 valstis == Kāpēc Tu CEE Spring 2025 rakstos iekļauj valstis, kas nav [[Vikipēdija:CEE Spring 2025/Noteikumi|Noteikumos]]? Piemēram, Irāna, Kirgizstāna, Maroka, Tadžikistāna, Uzbekistāna. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) :Tas ir novecojis uzskaitījums. Es vados pēc [[:meta:Wikimedia_CEE_Spring_2025/List_of_Articles]]. Piemēram, Donas reģions vairs nav, bet tevis norādītajā saitē ir Donas reģions. Šeit noteikti jāprasa mūsu koordinatoram. {{ping|Papuass}} Ko tu par šo saki? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.35 (EEST) ::Konkursā tiek skaitītas tikai CEE reģiona valstis (kā teikts noteikumos). Tās pārējās valstis laika gaitā ir pievienojušās kā konkursa partneri un ir izveidojuši arī savus sarakstus, ja nu kādam ir vēlme rakstīt. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST) :::Es saprotu, ka varu arī rakstīt par Maroku, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Vai es pareizi saprotu, ka konkursa loterijai šo valstu raksti neder, bet projektam kā tadam der? PS: Kas ir ar Donas reģionu? -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 30. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Lielāku banu == patriots355 izpelnījās lielāku sodu mēs ar quinlan83 veselu stundu ņemāmies viņš parakstīja ishowspeed un Latvijas radio un Latvijas radio viņš rakstīja Latvijas g*** banda vai vienkārši g*** vismaz uz 1 nedēļu bano nevis 1 dienu lūdzu [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 19.41 (EEST) :Tev tiešām nešķiet, ka šīsdienas aktivitāšu dalībnieki visi, tevi pašu ieskaitot, būtu pelnījuši tādu riktīgu banu? :) Jums ir dota iespēja kaut ko lietderīgu izdarīt, bet tā vietā jūs ņematies kā tāds mērkaķu bars... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) ::ko es atjaunoju kā bija tas patriot355 ir mērkaķis viņš ir vandālis nevis es un quinlan83 [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) :::Vandāļi ar minimālu intelektu savus citus akauntus nesāk darbināt praktiski vienlaikus ar galveno. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.42 (EEST) ::::mēs vakar ar quinlan83 veselu stundu cīnījāmies kamēr banos viņu, man ir jautājums kur bija administratori? [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 12.44 (EEST) :::::Jūs vēl neesat sapratis, ka šeit nevienam, ieskaitot administratorus, nav pienākums kādu apkalpot? It īpaši 24/7? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 15.38 (EEST) ::::::Es neprasu apkalpot es paprasīju bannot par vandālismu vai arī es kaut ko ne tā izlasīju noteikumos par vandālismu [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.05 (EEST) ::::::: Šeit 24/7 nav visu laiku kāds, kas to vien gaida, kad kāds veiks vandalismu. Kad tas tiek konstatēts, tad to arī novērš, vajadzības gadījumā arī nobloķē vandalisma veicēju. Tas nav automatizēts process. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 22. jūlijs, plkst. 16.24 (EEST) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.41 (EEST) == Basshunter == Hello. For first I would like to thank you for expanding Basshunter article. One day I will also add tables for discography with references. Btw. I wanted to ask if you could translate to Latvian descriptions of a few items for Wikidata? [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2026. gada 16. maijs, plkst. 12.20 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2025 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr"> <div style="text-align: center;"> [[File:2025 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|500px]] [[User:Betty2407|Betty2407]] ([[User talk:Betty2407|talk]]) 08:38, 6 June 2026 (UTC) on behalf of Wikipedia Asian Month User Group </div></div> <!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist&oldid=30642887 --> == Iekavas (25.06.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4486307 šis labojums] lapā [[Zakopane]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zakopane|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: January 2022 {{!}} url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/OPAD_01 {{!}} title = Liczba dni z opadem <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span>= 0,1 mm {{!}} work = Normy klimatyczne 1991-2020 {{!}} publisher = Institute of Meteorology and Water 2022 {{!}} url = https://klimat.imgw.pl/pl/climate-normals/SNIEG_0 {{!}} title = Liczba dni z pokrywą śnieżna <span style="color:red;font-weight:bold;">&#62;</span> 0 cm {{!}} work = Normy klimatyczne 1991-2020 {{!}} publisher = Institute of Meteorology and Water |} Paldies! <!-- (0, 0, 0, -2) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 12.00 (EEST) == Iekavas (04.08.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4502561|page=Soulmūzika|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=attiecības, ilgas, šķiršanās, ciešanas, [[cerība]] un ikdienas pieredze. Savukārt 1960.-to gadu beigās un <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>1970.-to gadu sākumā daudzi izpildītāji arvien vairāk pievērsās afroamerikāņu pašcieņas un [[|lines=0}} 78hmp5slqzp3le054yymswhglz9moi0 Franču revolūcija 0 8594 4502554 4417591 2026-08-04T15:06:15Z Meistars Joda 781 4502554 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Franču revolūcija | image = [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|300px]] | caption = Bastīlijas ieņemšana, 1789. gads | date = {{dat|1789|5|5|N}} — {{dat|1799|11|9}} | place = [[Francijas Karaliste]] | result = * [[Vecais režīms|Vecā režīma]] atcelšana un konstitucionālās monarhijas izveidošana<br> * [[Francijas Pirmā Republika|Francijas Pirmās Republikas]] proklamēšana 1792. gada septembrī<br> * [[Terora periods]] un [[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]<br> *[[Francijas revolucionārie kari]]<br> * [[Konsulāts (Francija)|Konsulāta]] izveide 1799. gada novembrī | territory = | combatant1 = | combatant2 = | commander1 = | commander2 = | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = }} [[Attēls:Jacques Bertaux - Prise du palais des Tuileries - 1793.jpg|thumb|Tiljerī pils ieņemšana, 1792]] '''Franču revolūcija''' ({{val|fr|Révolution française}}) bija revolucionāru notikumu periods [[Francijas vēsture|Francijas vēsturē]] no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta [[absolūtā monarhija]], radikāli ierobežotas aristokrātu, [[Romas Katoļu baznīca]]s tiesības, pieņemta [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]] un nodibināta [[Francijas Pirmā republika]]. 1792. gada 20. aprīlī Francija pieteica karu Austrijas erchercogam, kas aizsāka Revolucionāro karu (1792—1799), vēlāko [[Napoleona kari|Napoleona karu]], sākumu. Franču revolūcijas negatīvo pusi iezīmē 1793. gadā [[Maksimiljēns Robespjērs|Robespjēra]] uzsāktais revolucionārais [[Terors (politika)|terors]]. Par Franču revolūcijas noslēgumu uzskata [[Napoleons|Napoleona]] veikto [[Direktorija (Francija)|Direktorijas]] gāšanu 1799. gada novembrī un [[Konsulāts (Francija)|Konsulāta]] izveidošanu, kas noveda pie [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]]. Lai arī [[Republikānisms|republikāniska]] valsts iekārta Francijā nostiprinājās tikai pēc 1871. gada, Franču revolūcija uzskatāma par vienu no svarīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē, kas iedvesmoja visas 19. un 20. gadsimta revolūcijas Eiropā un citur. Lai arī radusies vēlāk par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] republiku, revolūcijas rezultātā nodibinātā [[Francijas Pirmā republika]] kļuva par demokrātiskas valsts un sabiedrības iekārtas modeli; tās konstitūcija paredzēja viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama mūsdienīga demokrātija. == Revolūcijas cēloņi == {{pamatraksts|Franču revolūcijas iemesli}} [[Attēls:Troisordres.jpg|thumb|Francijas trīs kārtu sistēma, kurā garīdznieki un muižnieki ekspluatēja darba tautu un buržuāziju]] Franču revolūcijas iemesli meklējami 18. gadsimta Francijas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Revolūciju izraisīja virkne iemeslu, galvenie no kuriem bija Francijas buržuāzijas vēlme savu ekonomisko varu pārvērst politiskajā, un absolūtās monarhijas nespēja atrisināt valsts finanšu krīzi pastāvošās politiskās feodālās iekārtas ietvaros. Revolūciju izraisīja vairāku faktoru kombinācija: * sliktā ekonomikas situācija, grandiozs valsts ārējais parāds un tā dēļ ieviestie smagie nodokļi; * karaļa reformu mēģinājumi, kas apdraudēja valdošo kārtu privilēģijas; * pieaugošā neapmierinātība visos sabiedrības slāņos ar [[Absolūtisms|absolūtisma monarhiju]]; * [[Apgaismība Francijā|apgaismības]] ideju izplatīšanās Francijā; * brīvības un republikānisma idejas; * regulāri bada uzliesmojumi; * augstais bezdarba līmenis un augstās maizes cenas; === Situācija Francijā === [[Attēls:Musée Ingres-Bourdelle - Portrait de Louis XVI - Joseph-Siffred Duplessis - Joconde06070000102.jpg|thumb|Luijs XVI kronēšanas tērpā]] 1720. gadā, pēc afērista Lou finanšu afēras sabrukuma, Francijas Karaliste faktiski [[Valsts bankrots|bankrotēja]]. Fantastisks cenu kāpums, [[hiperinflācija]], simtiem tūkstošu individuālu bankrotu, haoss valsts pārvaldē (it sevišķi finansēs un muitā), daļēji turpinājās līdz pat revolūcijas sākumam. Tika satricināta [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] autoritāte. Kritiskais noskaņojums izpaudās tā laika presē un publicistikā. [[Monteskjē]] sarakstītajās "Persiešu vēstulēs" pirmo reizi asi un aktīvi tika kritizēta esošā valsts iekārta. [[Voltērs]], atgriezies no Lielbritānijas, publicēja "Filozofu vēstules", salīdzinot Lielbritānijas parlamentāro monarhiju ar situāciju Francijā. Varas iestāžu veiktā grāmatu konfiskācija tikai vairoja to popularitāti, un aizvien plašāki iedzīvotāju slāņi sāka interesēties par [[Apgaismība Francijā|Apgaismības]] idejām. Monarhijas stāvokli neuzlaboja iesaistīšanās ilgstošajos karos par [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojumu]], un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], kas izvērtās par pirmajiem globālajiem konfliktiem. Pēc karu beigām pa valsti klīda demobilizētu karavīru bandas. Policija nespēja nodrošināt kārtību valstī, kas tikai pastiprināja iedzīvotāju neapmierinātību. Marķīzs Aržansons savos memuāros šo laiku raksturoja: "No Anglijas pūš šurpu filozofijas vējš un arvien biežāk dzird vārdus "brīvība un republika"."{{nepieciešama atsauce}} Ar esošo situāciju nemierā bija visi iedzīvotāju slāņi: izglītotie aristokrāti, pusbadā dzīvojošie demobilizētie karavīri, aristokrātu apspiestie zemnieki, katoļu garīdznieki un vienkāršā tauta, it sevišķi Parīzes un citu lielo pilsētu iedzīvotāji. === Tirgo reformas === [[Attēls:Anne Robert Jacques Turgot.jpg|thumb|200px|left|Annē Robērs Žaks Tirgo]] Pēc Francijas karaļa [[Luijs XV|Luija XV]] nāves 1774. gadā troni mantoja viņa 19 gadus vecais mazdēls [[Luijs XVI]], kurš bija precējies ar Austrijas valdnieces [[Marija Terēza|Marijas Terēzas]] meitu [[Marija Antuanete|Mariju Antuaneti]], kurai bija liela ietekme uz jauno karali. Luijs XVI bija gatavs īstenot reformas, kuras piedāvāja 1774. gada 24. augustā par finanšu ministru ieceltais [[Annē Robērs Žaks Tirgo|Annē Žaks Tirgo]], kurš pārstāvēja viedokli, ka ekonomika jāveicina, atbrīvojot lauksaimniecības preču tirdzniecību no traucējošām nodevām, un ka karalim ir tiesības uzspiest nepieciešamās reformas. Tirgo ieviesa stingru taupību valsts tēriņos. 1775. gada maijā Francijā sākās bada nemieri, kurus apspieda karaspēks, taču tas bija signāls par iedzīvotāju zemākajos slāņos pieaugošo neapmierinātību ar reformām graudu tirdzniecībā. 1776. gada janvārī karalis apstiprināja Tirgo reformas, kas izbeidza [[Cunfte|cunfšu]] sistēmu, atbrīvoja zemniekus no valsts [[klaušas|klaušu]] darbiem, atcēla tirdzniecības monopolus, starpprovinču muitas tarifus, ieviesa brīvu tirdzniecību ar labību, samazināja ceļu un tiltu nodevas, kas ierobežoja preču kustību valstī. Tirgo reformām vajadzēja 10 gadu laikā atveseļot Francijas ekonomiku. Taču viņa ideja, ka arī aristokrātiem un garīdzniekiem jāmaksā nodokļus, izraisīja sašutuma vētru, un 1776. gada 12. maijā viņš bija spiests atkāpties no amata. === Nekēra reformas === [[Attēls:Necker, Jacques - Duplessis.jpg|thumb|Žaks Nekērs]] 1777. gada 29. jūnijā Luijs XVI atbildību par finansēm uzticēja [[Šveice|Šveicē]] dzimušajam baņķierim [[Žaks Nekērs|Žakam Nekēram]], kurš 1775. gadā bija kritizējis Tirgo graudu tirgus reformu. Viņš izvairījās no jaunām reformām un nodokļu celšanas, bet turpināja Tirgo taupības kursu un veica jaunus aizņēmumus. Nekērs likvidēja daudzus nevajadzīgus ierēdņu amatus, atbalstīja rūpniecības attīstību. 1781. gadā viņš pirmo reizi publiskoja ziņas par valsts budžetu ''"Compte rendu au roi"'', netieši atklājot lielos galma izdevumus, taču neuzrādīja kara izdevumus, kas ļāva paziņot par budžeta pārpalikumu 10 miljonu livru apmērā.<ref>[https://books.google.lv/books?id=d0KywNq8wJgC&pg=PA20&dq=estates-general+1789&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwipjq3Fq6PTAhUGVSwKHb3SAgEQ6AEIMjAD#v=onepage&q=estates-general%201789&f=false France in Revolution, 1776-1830]</ref> Tas Nekēram ļāva veikt jaunus aizņēmumus par zemākām likmēm. Pēc konflikta ar galmu un karaļa atbalsta zaudēšanas 1781. gada 19. maijā Nekērs demisionēja. Šajā laikā karaļa galms gadā patērēja 34 miljonus livru (1/7 no valsts budžeta), tur neietilpst augstmaņu pensijas, kurām iztērēja vēl 28 miljonus livru. Francijas iesaistīšanās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]] palielināja valsts parādu vēl par 600 miljoniem livru. Valsts kase bija tukša un [[valsts vērtspapīri]] bezvērtīgi. === Kalonna reformas === 1783. gada 3. novembrī par finanšu ministru iecēla [[Šarls-Aleksandrs Kalonns|Šarlu-Aleksandru Kalonnu]] (''Charles-Alexandre de Calonne''), kurš centās papildināt budžetu ar jauniem aizņēmumiem, valūtas stabilizāciju un jaunu infrastruktūras objektu celtniecību.<ref>[https://www.britannica.com/biography/Charles-Alexandre-de-Calonne Charles-Alexandre de Calonne]</ref> 1786. gada 20. augustā viņš karalim piedāvāja nodokļu reformu, kuras pamatā ir jauns zemes nodoklis, kuru turpmāk maksātu arī muižnieki un baznīca. Ņemot vērā Parīzes parlamenta pretestību jaunajiem nodokļiem, Kalonns karalim ierosināja sasaukt kopš 17. gadsimta sākuma nesasaukto Augstmaņu sapulci, kas apstiprinātu Kolonna reformas — valsts tēriņu samazināšanu, brīvās tirdzniecības veicināšanu, baznīcas īpašumu pārdošanu, sāls un tabakas nodokļu izmaiņas, vispārējā zemes nodokļa ieviešanu. Tomēr 1787. gadā augstmaņu sapulce šos priekšlikumus noraidīja. Konflikti starp Parīzes parlamentu un Kalonnu noveda pie tā, ka parlaments atsacījās apstiprināt jaunus nodokļus un sāka apšaubīt karaļa likumdevēja tiesības. Kad nākamais premjerministrs, arhibīskaps De Brienns mēģināja samazināt Parīzes parlamenta privilēģijas, tas uzstājās kā tautas gribas paudējs un pieprasīja visu kārtu pārstāvju sapulces, Ģenerālštatu sasaukšanu. Lai novērstu bankrotu, De Brienns veica jaunus aizņēmumus ar augstām procentu likmēm. 1787. gada augustā nepaklausīgo Parīzes parlamentu izraidīja uz Truā pilsētu, taču pieaugošo atbalsta demonstrāciju dēļ karalis drīz tam ļāva atgriezties Parīzē. 1788. gada maijā Parīzes parlaments paziņoja, ka tikai Ģenerālštati var apstiprināt jaunus nodokļus. 1788. gada 25. augustā Nekēru atkal iecēla par finanšu ministru un arī par premjerministru, šo amatu viņš saglabāja līdz 1790. gada 3. septembrim. == Ģenerālštati == {{pamatraksts|Ģenerālštati (1789)}} [[Attēls:Estatesgeneral.jpg|thumb|Ģenerālštatu atklāšana 5. maijā]] Nekērs no karaļa panāca piekrišanu kopš 1614. gada nesasaukto [[Ģenerālštati (1789)|Ģenerālštatu]] sasaukšanai un panāca trešās kārtas (pilsētu buržuāzija, inteliģence, zemnieki, strādnieki, amatnieki utt.) deputātu skaita dubultošanu, tikpat, cik abām priviliģētajām kārtām (muižniekiem un garīdzniekiem) kopā. Ģenerālštatu vēlēšanās varēja piedalīties visi 25 gadus sasniegušie vīrieši, kam bija pastāvīga dzīvesvieta un kas bija iekļauti nodokļu maksātāju sarakstos. Vēlēšanu sistēma bija divpakāpju, atsevišķos gadījumos trīspakāpju, tas ir, Ģenerālštatu deputātus ievēlēja nevis tieši, bet par tiem balsoja ievēlētie pārstāvji. 1789. gada 5. maijā Ģenerālštati netālu no [[Versaļas pils]] atklāja savu pirmo sēdi. Šo dienu bieži uzskata par Lielās franču revolūcijas sākumu. Tajā piedalījās 270 muižniecības pārstāvji, 291 garīdzniecības pārstāvis un 578 trešās kārtas pārstāvji, kas pauda galvenokārt buržuāzijas intereses. Pirmās nedēļas pagāja strīdos par sanāksmju kārtību — tūdaļ sākās strīdi starp kārtu pārstāvjiem par mandātu reģistrēšanas kārtību, priviliģētās kārtas nepiekrita trešās kārtas prasībai rīkot visām kārtām kopīgas sanāksmes. Valdība centās ieņemt neitrālu nostāju un samierināt deputātus, pēc inerces vairāk turoties pirmo divu kārtu pārstāvju pusē. Pirmās divas kārtas, par spīti savai varai un ietekmei, bija neorganizētas, bez savas ekonomiskās bāzes un atkarīgas no galma finansēm. Daudzi izglītotākie muižnieki un garīdznieki klaji simpatizēja Apgaismības tendencēm un apzinājās absolūtās monarhijas reformēšanas nepieciešamību. Grāfs [[Mirabo]] aktīvi pārstāvēja trešās kārtas deputātu intereses. Karaļa dinastijas pārstāvis, Orleānas hercogs padarīja sev piederošo ''Palais Royal'' kvartālu par opozīcijas pulcēšanās vietu (daudzie šī kvartāla krogi ļāva vadīt pūļa noskaņojumu — kad opozīcijas pusē vajadzēja pārvilināt garnizona kareivjus, tiem alkoholu deva par brīvu). Lai arī trešajā kārtā pastāvēja iekšējas nesaskaņas, tomēr visas šīs kārtas sociālās grupas vienoti uzstājās pret aristokrātijas privilēģijām un absolūtisma iekārtu. == Nacionālā sapulce == [[Attēls:Le_Serment_du_Jeu_de_paume.jpg|thumb|Nacionālās sapulces deputāti [[Žaks Luijs Davids|Žaka Luija Davida]] skicē "Zvērests bumbotavā"]] Trešās kārtas pārstāvji 1789. gada 17. jūnijā pārņēma iniciatīvu un radikālā solī pasludināja sevi par Nacionālo sapulci (''Assemblée nationale''), visas nācijas pilnvarotajiem pārstāvjiem. Tā kā parastā sēžu zāle pēc karaļa pavēles bija slēgta un to apsargāja kareivji, 20. jūnijā trešās kārtas pārstāvji sapulcējās iekštelpu tenisa spēles ''Jeu de paume'' zālē un zvērēja neizklīst, pirms nebūs izstrādājuši konstitūciju. Muižniecības pārstāvji par šādu trešās kārtas deputātu rīcību iesniedza karalim protestu. 23. jūnijā Luijs XVI paziņoja, ka atceļ trešās kārtas lēmumus, un noteica, ka Ģenerālštatos nav apspriežami feodālā un senjoriālā īpašuma jautājumi, kā arī priviliģēto kārtu tiesības un priekšrocības. Tāpat viņš pavēlēja, ka visām trim ģenerālštatos pārstāvētajām kārtām uz sapulcēm turpmāk jāsanāk atsevišķi un pavēlēja deputātiem izklīst. Trešās kārtas deputāti nepakļāvās karaļa pavēlēm. Viņiem pievienojās daži liberālās muižniecības pārstāvji, kā arī ievērojama daļa garīdzniecības deputātu, daudzi no kuriem paši bija cēlušies no trešās kārtas un atbalstīja reformas. Karalis bija spiests to atļaut, 27. jūnijā pasludinot, ka arī priviliģēto kārtu deputātiem jāpievienojas Nacionālajai sapulcei. 9. jūlijā Nacionālā sapulce sevi pasludināja par [[Nacionālā Satversmes sapulce|Nacionālo Satversmes sapulci]]. Ģenerālštati kļuva par visu Francijas iedzīvotāju pārstāvniecības iestādi, kas pretendēja uz augstāko likumdevēja varu valstī. === Tautas sacelšanās un Bastīlijas ieņemšana === [[Attēls:Jacques de Flesselles.jpg|thumb|Bastīlijas ieņemšanā nogalināto galvas nēsāja uz pīķa]] [[Attēls:Sans-culotte avec sa redoutable pique - Lesueur.jpg|thumb|120px|left|Sankilots]] [[Attēls:Tricolour Cockade.svg|thumb|150px|Nacionālās gvardes kokardes krāsas]] 1789. gada vasaras sākumā visā Francijā izcēlās ap 450 dumpju, kas galvenokārt bija vērsti pret pārtikas trūkumu, kas atkal draudēja izvērsties badā. Sacēlušies iedzīvotāji sagrāba labības krājumus un panāca to pārdošanu iedzīvotājiem. Pieauga cīņa pret nodokļiem, iedzīvotāji atteicās kārtot maksājumus, grāva nodokļu kantorus. Laukos sākās uzbrukumi [[senjors|senjoru]] pilīm, pilsētās sākās strādnieku nemieri un sadursmes ar karaspēku. Arī karaspēkā sākās revolucionārā aģitācija. Tika izdotas un plaši izplatītas dažādas politiskās brošūras, pamfleti un afišas. Šajos izdevumos, pielāgojot Apgaismības idejas tā brīža politiskajam stāvoklim, tika formulēta reformu programma — visu cilvēku vienlīdzība, tiesības uz pamatbrīvībām, absolūtās monarhijas ierobežošana, parlamenta izveidošana un nodokļu reforma. Neapmierināts ar Nacionālās sapulces radikālismu un nemieriem Parīzē, Luijs XVI Parīzes tuvumā un Versaļā sāka pulcēt karaspēku. Nacionālajā sapulcē tas izraisīja lielu satraukumu, kas palielinājās, 11. jūlijā uzzinot, ka populārais Nekērs ir atlaists no amata un izraidīts no Francijas. 12. jūlijā Parīzē sākās mītiņi, no kuriem viens no lielākajiem notika ''Palais Royal'' pagalmā, kur radikālais advokāts [[Kamils Demulēns]] aicināja tautu sacelties. Drīz pēc tam nabadzīgie pilsētas iedzīvotāji, [[sankiloti]] izgāja ielās, cēla barikādes, izlaupīja veikalus un ieroču arsenālus. Invalīdu hospitālī viņi sagrāba lielgabalus. Ar dumpiniekiem sāka brāļoties Parīzes garnizona kareivji. 1789. gada 14. jūlijā ap 80 tūkstoši cilvēku devās uzbrukumā [[Bastīlija]]s cietoksnim, kas bija kļuvis par karaļa despotijas simbolu. Lai arī to izmantoja par cietumu, tajā neatradās [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītie]]. Bastīlijā bija ieslodzīti septiņi kriminālnoziedznieki (naudas viltotāji, izvarotāji, un daži psihiski slimie, arī [[marķīzs de Sads]]). Dumpinieki cerēja iegūt tajā glabātos ieročus un munīcijas krājumus, galvenokārt šaujampulveri saviem lielgabaliem. Ieņemšanas laikā Bastīlijas garnizona komandants tika brutāli nogalināts, burtiski saraujot gabalos, bet ieslodzītie — atbrīvoti. Bastīliju drīz nojauca līdz pamatiem. Lai sankilotu pūlis neizpostītu visu pilsētu, un lai atvairītu gaidāmo karaļa karaspēka uzbrukumu, Parīzes buržuāzijas aprindas izveidoja Nacionālo gvardi ASV kara varoņa [[Žilbērs di Motjē de Lafajets|Lafajeta]] vadībā. Tieši Lafajets, iespējams, savas ASV pieredzes ietekmē, papildināja Parīzes zili-sarkano karogu ar balto krāsu, izveidojot mūsdienu Francijas karogu. Trikolora krāsas arī sasaucas ar Francijas un Navarras karalistes ģerboņa krāsām, un baltā krāsa bija Burbonu dinastijas karoga krāsa. Bastīlijas ieņemšanas laikā izveidoja jaunu Parīzes pilsētas administrāciju, ko veidoja 144 vēlēti deputāti. Turpmākās revolūcijas gaitā tā kļuva par radikāļu centru un nepakļāvās valsts centrālajai varai. Pēc Parīzes notikumiem karalis piekrita karaspēka atsaukšanai un 19. jūlijā atjaunoja Nekēru amatā, taču viņš vairs nespēja vadīt nedz ekonomisko, nedz politisko situāciju. Naktī no 4. uz 5. augustu Sapulce pieņēma virkni reformu, kas izbeidza feodālo sistēmu Francijā. Atcēla daļu seno privilēģiju, uz kurām balstījās aristokrātijas un baznīcas vara. 20. augustā sākās darbs pie [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]]s teksta. 1789. gada 6. oktobrī karalis ar ģimeni pūļa spiediena rezultātā bija spiests atstāt Versaļu un pārcēlās uz Tiljerī pili blakus [[Luvra]]i, kur nonāca faktiskā mājas arestā. 9 novembrī uz turieni pārcēlās arī Nacionālā asambleja. Parīzes sacelšanās un Nacionālās gvardes izveidošana kļuva par paraugu pārējai Francijai, un drīz vien revolūcija pārņēma visu tās teritoriju — [[Strasbūra|Strasbūrā]], [[Truā]], [[Amjēna|Amjēnā]], [[Ruāna|Ruānā]], [[Šerbūra|Šerbūrā]] izvērsās sadursmes, revolucionāri ieņēma rātsnamus un cietumus. Jau augusta beigās visās karalistes pilsētās bija izveidojušies jauni municipālās varas orgāni, kurus vairākumā kontrolēja trešās kārtas izglītotākā un turīgākā daļa, par savu ieroci izmantojot radikālu sankilotu pūļus. Jau šajā laikā, baidoties no sankilotu vardarbības, Luija XVI galma un aristokrātijas pārstāvji devās emigrācijā. == Satversmes sapulces darbība == [[Attēls:Declaration des droits de l'homme AE-II-3701 original.jpg|thumb|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija]] [[Attēls:Constitution de 1791. Page 1 - Archives Nationales - AE-I-10-1.jpg|thumb|1791. gada Francijas konstitūcija]] Galvenais [[Nacionālā Satversmes sapulce|Nacionālās Satversmes sapulces]] uzdevums bija konstitūcijas izstrādāšana, taču vispirms 1789. gada 26. augustā tā pieņēma "[[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju]]", pēc kuras principiem tika veidota jaunā konstitūcija. Jau 11. jūlijā [[Lafajets]], balstoties uz savu ASV pieredzi, piedāvāja konstitūcijā iekļaut preambulu, kas definētu pilsoņu tiesības. 27. jūlijā konstitūcijas izveidošanas komiteja atbalsta pilsoņu tiesību deklarācijas ideju. Deklarācijas pamatidejas bija ietvertas revolūcijas lozungā "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Deklarācija formulēja franču svarīgākās tiesības un brīvības. Deklarācijas pirmajā pantā bija norādīts: "Cilvēki dzimst tiesībās vienlīdzīgi". Valstij bija jānodrošina cilvēka dabiskās un neatņemamās tiesības. Tika atzīta cilvēku vienlīdzība likuma priekšā, vārda un personas brīvība, tiesības uz īpašumu, drošību un iespēju pretoties apspiestībai. Luijs XVI sākotnēji atteicās apstiprināt šo deklarāciju, kas sankilotu vidū radīja milzīgu sašutumu, un bailēs no tautas dusmām karalis bija spiests to apstiprināt. Revolūcija bija nekontrolējams process, un Satversmes sapulce savas pastāvēšanas laikā pieņēma virkni reformu, kas pilnībā izmainīja tradicionālo Franču valsti un sabiedrību. Tā atcēla iedalījumu kārtās, muižnieku titulu mantošanas tiesības, feodāļu personīgās tiesības (senjoru tiesa, medību tiesības u.c). Likvidēja Francijas feodālo teritoriālo iedalījumu un valsti sadalīja 83 departamentos. Taču saglabājās feodālās zemes īpašuma tiesības un zemnieku [[klaušas]] muižniekiem. Tika galīgi atcelti [[cunfte|cunfšu]] likumi; rūpnieciskās ražošanas, tirdzniecības un iekšējās muitas ierobežojumi. Tomēr strādnieku apvienības un streiki joprojām bija aizliegti. Izmaiņas skāra arī baznīcas un valsts attiecības. Baznīcām atņēma zemes īpašumus, atcēla garīdznieku privilēģijas un desmitās tiesas nodevu. Turpmāk valsts garīdzniekiem maksāja algu. Francijas katoļu baznīcu pasludināja par neatkarīgu no [[Romas pāvests|Romas pāvesta]], garīdzniekiem bija jāzvēr uzticība valstij, garīdzniekus un bīskapus turpmāk ievēlēja tauta. Jaunā kārtība neapmierināja pārliecinātākos katoļu ticības pārstāvjus valsts reģionos. Gatavojoties vēlēšanām, Satversmes sapulce pieņēma jaunu vēlēšanu cenza sistēmu. Vispārējas vēlēšanu tiesības iedzīvotājiem netika piešķirtas. Visus Francijas pilsoņus iedalīja "aktīvajos" un "pasīvajos". "Aktīvos" pilsoņus veidoja nelielā iedzīvotāju daļa, kas maksāja nodokļus. Tikai šie pilsoņi drīkstēja piedalīties vēlēšanās un arī tikt ievēlēti amatos. "Pasīvajiem" pilsoņiem vēlēšanu tiesību nebija. Arī Francijas protestantiem, [[hugenoti]]em tika piešķirtas tiesības piedalīties vēlēšanās. Karaļa un revolucionāru attiecības vēl vairāk saasinājās pēc 1791. gada 20. jūnija, kad karalis ar ģimeni bēga no Parīzes, taču tika aizturēts un 25. jūnijā nogādāts atpakaļ Parīzē. === 1791. gada konstitūcija === 1791. gada 3. septembrī Satversmes sapulce beidzot pabeidza konstitūcijas izstrādi. Luijam XVI šī konstitūcija bija vai nu jāapstiprina, vai jāatsakās no troņa. 1791. gada 13. septembrī karalis parakstīja konstitūciju un tā ieguva likuma spēku. Francija kļuva par [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Atbilstoši konstitūcijai, likumdošanas vara turpmāk piederēja vēlētai vienkameras [[Francijas Likumdošanas sapulce|Likumdošanas sapulcei]], kuras 745 deputātus ievēlēja uz diviem gadiem. Karalis turpināja vadīt izpildvaru un iecēla ministrus, taču ministri bija atbildīgi Likumdošanas sapulcei, kuru karalim nebija tiesību atlaist. Karalim bija atstātas likumu apstiprināšanas tiesības, un viņš varēja likumu neapstiprināt uz laiku līdz 4 gadiem, tādējādi novilcinot tā stāšanos spēkā. Francijas 83 departamentus turpmāk vadīja iedzīvotāju vēlētas pašpārvaldes, un tika ievēlēti arī tiesneši. Salīdzinājumā ar feodāli dzimtbūtniecisko iekārtu jaunā konstitūcijas iekārta bija būtisks solis uz priekšu, taču tā neparedzēja visu "Cilvēku un pilsoņu tiesību deklarācijā" izstrādāto principu ieviešanu. Arī pēc konstitūcijas pieņemšanas valsts ekonomiskais stāvoklis turpināja sarežģīties, zemnieku zemes īpašuma jautājumi netika atrisināti, un politiskā situācija valstī saasinājās. == Likumdošanas sapulce == {{pamatraksts|Francijas Likumdošanas sapulce}} [[Attēls:AN française 1791.png|thumb|Likumdošanas sapulces sastāvs. Radikālie žirondisti, neatkarīgie deputāti un monarhisti]] Jaunās Likumdošanas sapulces vēlēšanās, pēc Robespjēra ierosinājuma, iepriekšējās Nacionālās sapulces pārstāvji nepiedalījās, tādēļ Likumdošanas sapulcē iekļuva jauni, nepieredzējuši un radikāli deputāti no provincēm, kas nebija piedalījušies iepriekšējo gadu likumdošanas darbā un konstitūcijas izstrādē. Likumdošanas sapulce darbu sāka 1791. gada 1. oktobrī un turpināja darboties līdz 1792. gada 20. septembrim. Konstitucionālās monarhijas aizstāvji, kurus vadīja parlamentā nepārstāvētais Lafajets, veidoja 264 deputātu lielu grupu 745 deputātu parlamentā. 136 deputāti veidoja radikālo [[Žirondisti|žirondistu]] un [[Jakobīņi|jakobīņu]] frakciju, kas bija negatīvi noskaņoti pret baznīcu un karali. Pārējo deputātu daļu veidoja neatkarīgie deputāti, jeb "Purvs", kas nāca no buržuāzijas aprindām un parasti atbalstīja žirondistus. Tas ļāva žirondistiem izvirzīties par vadošo spēku. Jau no paša sākuma starp parlamentu un karali izveidojās sliktas attiecības. Galvenais nesaskaņu iemesls bija Likumdošanas sapulcē pieņemtie dekrēti pret emigrantiem un "nezvērējušiem" garīdzniekiem. Valsti pametušie aristokrātu emigranti slēpti un atklāti mudināja citu valstu valdniekus uz karu pret Franciju. Bet katoļu garīdznieki, kas bija neapmierināti ar jauno baznīcas iekārtu, atsacījās zvērēt uzticību konstitūcijai. Likumdošanas sapulce 1791. gada 8. novembrī nolēma sodīt ar nāves sodu un īpašuma konfiscēšanu visus emigrantus, kas līdz noteiktam laikam neatgriezīsies Francijā. Tāpat arī "nezvērējušos" garīdzniekus 29. novembrī nolēma pakļaut smagiem sodiem. Luijs XVI neapstiprināja šos dekrētus. === Karš ar Austriju un karaļa gāšana === [[Attēls:France in 1792.jpg|thumb|Francijas karte pirms Revolucionāro karu sākuma 1792. gadā]] [[Attēls:OoNL1786.png|thumb|Austrijas Nīderlandes zemes]] Revolucionārās Francijas attiecības ar citām valstīm kļuva arvien sliktākas jau kopš 1791. gada augusta beigām. Revolūcijas sākumā citu valstu valdnieki uz Francijas notikumiem bija raudzījušies vienaldzīgi, vai pat pozitīvi, cerot uz Francijas varas pavājināšanos, taču drīz viņi sāka baidīties par to, lai revolucionārā kustība neizplatītos arī viņu zemēs. Lai novērstu šo risku, valdnieki uzsāka sarunas par revolūcijas apspiešanu. Aktīvākie šajās sarunās bija Austrijas Habsburgu erchercogs un [[Prūsijas Karaliste]]s karalis. Par šīm sarunām un gatavošanos karam bija zināms Francijā. Situāciju pasliktināja aizdomas par karaļa, viņa austriešu sievas un galminieku nodevīgajiem sakariem ar citām valstīm. Luijs XVI bija spiests valdībā iekļaut divus [[Žirondisti|žirondistus]]. Pēc žirondistu ministru priekšlikuma, karalis ieradās Likumdošanas sapulcē un ierosināja pieteikt Austrijai karu. 1792. gada 20. aprīlī Francija pieteica karu Austrijai, sākās Revolucionāro karu laiks, kas turpinājās līdz pat 1815. gadam. Saskaņā ar iepriekš noslēgtu līgumu, karā pret Franciju Austrijai pievienojās Prūsija. Francija karam nebija sagatavota un pirmajos mēnešos cieta neveiksmes. Tas izraisīja aizvien atklātākas runas par karaļa un viņa galma nodevīgajiem sakariem ar ienaidniekiem. 1792. gada 11. jūlijā Likumdošanas sapulce pasludināja, ka nācija sakāvju dēļ ir briesmās. 25. jūlijā prūšu un austriešu karaspēka virspavēlnieks izsludināja manifestu, kurā franču revolucionāriem piedraudēja ar nesaudzīgiem sodiem, māju nodedzināšanu un Parīzes nopostīšanu, ja karaļa ģimene tiks pakļauta briesmām. Manifests Francijas un Parīzes iedzīvotājos radīja sašutumu. 1792. gada 9. augustā varu Parīzē sagrāba radikālie jakobīņi, 10. augustā viņu organizētais parīziešu pūlis un Nacionālās gvardes vienības iebruka karaļa Tiljerī pilī, nogalināja vairākus simtus Šveices gvardu un centās sagrābt karali ar ģimeni, kas jau pirms uzbrukuma sākuma bija atradis patvērumu Likumdošanas sapulces telpās. Karaļa klātbūtnē Likumdošanas sapulce atņēma viņam visas pilnvaras, paturot viņu un viņa ģimeni apcietinājumā. Tāpat 10. augustā tika izsludinātas jauna parlamenta, Nacionālā konventa vēlēšanas, kurās balsstiesības piešķīra visiem 21 gada vecumu sasniegušiem vīriešiem, un kurās varēs kandidēt arī līdzšinējie un bijušie deputāti. Nacionālā konventa uzdevums bija izlemt par jauno valsts pārvaldes formu. === Jakobīņu šķelšanās === [[Jakobīņi|Jakobīņu]] savstarpējā šķelšanās aizsākās jau 1792. gada sākumā, diskutējot par revolucionāro karu pret austriešiem. Grupa, kuru vēlāk nosauca par [[žirondisti]]em, aizstāvēja revolucionāro karu, kamēr Robespjērs ar piekritējiem bija pret karu. Vēl lielākas pretrunas abu grupu starpā radās 1792. gada beigās, apspriežot jautājumu par gāztā karaļa tiesu un nāvi. Žirondisti sākotnēji nebija gatavi karali sodīt ar nāvi, kamēr radikālais Sen-Žusts noraidīja tiesas nepieciešamu un aizstāvēja nāvessoda nepieciešamību. Radikālos jakobīņus sāka saukt par "kalniešiem", jo Konventa sapulču telpā tie sēdēja visaugstākajās vietās. == Nacionālais konvents, Francijas republikas proklamēšana == {{pamatraksts|Francijas Pirmā republika}} [[Attēls:AN française 1792.png|thumb|Konventa deputātu aptuvenais dalījums tā darbības sākumā]] [[Attēls:ExaminationLouistheLast.jpg|thumb|Gāztā karaļa pratināšana Konventā]] 1792. gada 20. septembrī Parīzē atklāja [[Nacionālais konvents|Nacionālā konventa]] sēdes. Konventu varēja vēlēt visi 21 gada vecumu sasniegušie vīrieši, taču vēlētāju aktivitāte nesasniedza pat 12%. Šajā laikā Francijā nebija politisko partiju, bet bija virkne politisko klubu, kuru dalībnieki veidoja politiskās frakcijas. Konventā kopumā tika ievēlēti 745 deputāti — žirondistiem, kuru lielu daļu ievēlēja no reģioniem, piederēja aptuveni 160 mandāti. Jakobīņiem bija ap 200 deputātu, un tie dalījās vairākās frakcijās, kuru redzamākie vadoņi bija [[Žoržs Dantons|Dantons]], [[Marats]], [[Robespjērs]], [[Kamils]] u.c. Lielākā deputātu daļa bija salīdzinoši mērena un atbalstīja vienu vai otru frakciju,atkarībā no politiskās situācijas un pūļa spiediena. Konvents iesāka darbu ar oficiālu monarhijas likvidēšanu. 21. septembri pasludināja par jaunas ēras sākumu Francijas dzīvē — brīvības ceturto un republikas pirmo gadadienu. Francijā ar likumu tika izveidota republikāniska iekārta. Konventa darbības aizsākumi veicināja to, ka 20. septembrī kaujā pie Valmī franču spēki pirmo reizi apturēja interventu virzīšanos uz priekšu. Nākamajās nedēļās revolucionārā armija pārgāja uzbrukumā — iegāja Austriešu Nīderlandē (Beļģijā un Luksemburgā), sakāva prūšu-austriešu karaspēku, ieņēma zemes līdz [[Reina]]s upei. == Terora periods, 1793-94 == 300 000 vīriešu iesaukuma izsludināšana 1793. gada februārī izraisīja pretestību visā valstī, sākās provinču nemieri un pilsoņu karš. Lai cīnītos ar revolūcijas pretiniekiem, 10. martā [[Nacionālais konvents]] izveidoja Revolucionāro tribunālu, kam piešķīra plašas tiesības izlemt nacionālās drošības graušanā apsūdzēto likteņus. Par lielāko daļu pārkāpumu sods bija viens — giljotinēšana. Dumpjus laukos un pilsētās nežēlīgi apspieda, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju un bijušo priviliģēto kārtu pārstāvjus.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=OSDNl6Ydq_oC&pg=PA86&dq=national+convention+1793&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi6_ZT-gq_TAhXCZCwKHQSBCCUQ6AEIOjAE#v=onepage&q=national%20convention%201793&f=true Liberty, Equality, Fraternity: Exploring the French Revolution]</ref> Valstī pastiprinājjās politiskās represijas un ekonomikas kontrole, kuru atbalstīja aizvien lielāku ietekmi Konventā gūstošie "kalniešu" radikāļi. 21. martā revolucionārās kārtības nodrošināšanai pašvaldībās izveidoja revolucionārās komitejas. Uz krīzi Konvents reaģēja izveidojot jaunas izpildvaras struktūras, no kurām vadošā bija 6. aprīlī izveidotā [[Sabiedriskās glābšanas komiteja]]. Pasliktinājās valsts saimnieciskais stāvoklis; žirondistu valdība sāka izlaist daudz naudaszīmju, naudas vērtība kritās, cēlās cenas un jau atkal draudēja bads. Radikālākais jakobīņu spārns "kalnieši" sākotnēji vairāk uzmanības veltīja ekonomiskajām, nevis sociālajām reformām. Tomēr reaģējot uz sankilotu prasībām, viņi drīz sāka izteikties par cenu maksimuma ieviešanu pārtikas precēm. 1793. gada 4. maijā, neskatoties uz žirondistu pretestību, Konvents ieviesa graudu [[cenu kontrole|cenu kontroli]]. === Radikālo jakobīņu diktatūra === Konventa darba gaitu regulāri ietekmēja un traucēja Parīzes sankiloti, kas atradās "kalniešu" kontrolē. 1793. gada aprīlī žirondisti centās mazināt Parīzes radikāļu varu, arestējot vairāku Parīzes rajonu vadītājus un žurnālistus, tai skaitā [[Žans Pols Marats|Maratu]], kurš savās publikācijās nepārtraukti aicināja uz revolucionāro teroru, nodevēju slepkavībām un diktatūras izveidošanu, taču Revolucionārais tribunāls Maratu attaisnoja. Žirondisti mēģināja jaunu metodi — viņi izveido Divpadsmitu komisiju, kas izmeklēja radikāļu nekārtības Parīzē. Sankilotu ietekmes mazināšanai žirondisti arī ierosināja pārcelt Konventu uz kādu mierīgāku Francijas pilsētu.<ref name="books.google.lv"/> Žirondisti aizstāvēja valsts varas decentralizāciju, dodot provincēm nelielu autonomiju, kamēr radikāļi aizstāvēja centralizētas valsts modeli. Neapmierinātība ar žirondistiem 1793. gada maija beigās izraisīja sankilotu dumpi. 31. maijā viņi ielauzās Konventa ēkā, pieprasot, lai no tā izslēdz galvenos žirondistu vadoņus. Pēc atkārtota uzbrukuma un ilgām diskusijām 2. jūnijā Konvents bija spiests padoties, un 29 žirondistu deputātus izslēdza no Konventa. Pēc Robespjēra vadīto "kalniešu" nākšanas pie varas 2. jūnijā, jau 10. jūnijā Robespjērs paziņoja, ka ir gatavs jaunas konstitūcijas projekts, kuru apstiprināja 24. jūnijā. Lai nostiprinātu savu varu, jakobīņi ātri apmierināja svarīgās zemnieku un strādnieku prasības, atceļot vēl atlikušās klaušas un nosakot galveno produktu cenu maksimumu. 5. septembrī Konvents oficiāli pasludināja revolucionārā terora sākumu. Saudzēti netika ne monarhisti, ne mērenie republikāņi, ne cilvēki no tautas. 16. oktobrī giljotinēja gāzto Francijas karalieni [[Marija Antuanete|Mariju Antuaneti]]. Lai kontrolētu revolucionāro anarhiju Parīzē un provincēs, sākās varas centralizēšana. 1793. gada 4. decembrī Konvents apstiprina revolucionārās varas modeli. Revolucionārie aģenti turpmāk bija pakļauti Sabiedriskās glābšanas komitejai, kas tagad kontrolēja ministrus, rekomendēja armijas ģenerāļu iecelšanu, valsts ārpolitiku un reģionu pašvaldības. Vietējās pašvaldības pakļāva centra varai, uz tām nosūtot komitejas pārstāvjus ar neierobežotām pilnvarām. Šāds Sabiedriskās glābšanas komitejas pilnvaru pieaugums izraisīja problēmas ar jau kopš 1792. gada pastāvošo Vispārējās drošības komiteju, kuras pilnvaras bija līdzīgas. Lai arī abu komiteju biedri bieži noturēja kopsapulces, turpināja pastāvēt neskaidrības par pilnvaru dalījumu un ietekmi.<ref name="The French Revolution">[https://books.google.lv/books?id=W6tTDAAAQBAJ&pg=PT135&dq=committee+of+public+safety&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwif_c-SxrPTAhUFBSwKHYYSB9c4FBDoAQg6MAU#v=onepage&q=committee%20of%20public%20safety&f=false The French Revolution]</ref> 21. novembrī Parīzē atgriezās Dantons un uz laiku kļuva par Robespjēra sabiedroto cerībā atgūt zaudēto varu un atkal kļūt par Sabiedriskās glābšanas komitejas locekli. Aizstāvot savus arestētos draugus un politiskos līdzgaitniekus, Dantons sāka aizstāvēt politiskā terora izbeigšanu un miera sarunu sākšanu. Viņu atbalstīja [[Kamils Demulēns]], kurš 5. decembrī sāka izdot jaunu avīzi, kurā aizstāvēja terora beigas un žēlsirdības nepieciešamību pret politiskajiem pretiniekiem. Taču radikālākie jakobīņu kluba biedri nosodīja šo politiku un jau 1794. gada janvārī aresti atkal pastiprinājās. 1794. gada marta sākumā ebēristi un radikāļi no [[Kordeljeri|Kordeljeru kluba]] sāka plānot sankilotu dumpi, lai gāztu Robspjēru, taču viņiem neizdevās gūt nekādu atbalstu Parīzes komūnā. 14. martā ebēristus arestēja, nodeva Revolucionārajam tribunālam un 25. martā sodīja ar nāvi.<ref name="The French Revolution"/> Terora pastiprināšanās pavasarī un Dantona tiesas prāva, kuras gaitu kontrolēja Sabiedriskās glābšanas komiteja, saasināja Vispārējās drošības komitejas biedru neapmierinātību ar savas varas mazināšanos. Arī Sabiedriskās glābšanas komiteja bija sašķēlusies Robespjēra piekritējos un pretiniekos. Robespjērs no reģionu pilsētām atsauca virkni pārstāvju, kas tur bija asiņaini apspieduši žirodistu federālistu sacelšanās, taču politisko nesaskaņu dēļ izslēgti no Jakobīņu kluba. Viņi baidījās, ka terors viņus iznīcinās. Taču galvenais Robespjēra krišanas iemesls bija tas, ka viņš zaudēja kontroli pār Konventu. Katra "kalniešu" radikāļu akcija izraisīja neapmierinātību aizvien jaunā deputātu grupā, un drīz neapmierināto deputātu skaits pārsniedza "kalniešu" atbalstītāju skaitu. 1794. gada 26. jūnijā franču armija Flerī kaujā guva izšķirošu uzvaru par austriešiem, militārā krīze bija pārvarēta un deputāti arī neredzēja nepieciešamību turpināt politisko teroru.<ref name="The French Revolution"/> === Robespjēra gāšana === [[Attēls:L'execution de Maximilien de Robespierre a la guillotine.jpg|thumb|Robespjēra nāvessods]] Robespjēra neprognozējamais terors izraisīja pretreakciju mērenākajos jakobīņos un Konventa deputātos, kuros sākās neapmierinātība ar terora patvaļu. No 1794. gada jūnija vidus Robespjērs sešas nedēļas pavadīja mājās, it kā slimības dēļ, un šajā laikā konspirācija pret viņu nostiprinājās. 26. jūlijā Robespjērs atgriezās Konventā ar garu runu, kurā iezīmēja konspirācijas un nodevības, kuras it kā gatavojot viņam zināmi nodevēji. Bailēs par savām dzīvībām deputāti beidzot bija gatavi gāzt Robespjēru. 26. jūlija naktī pārstāvji no abām komitejām un Konventa deputāti slepus vienojās no amata atcelt Parīzes Nacionālās gvardes komandieri, Revolucionārā tribunāla prezidentu, Robespjēru ar līdzgaitniekiem, kā arī nepieļaut Robespjēram un Sen-Žustam sevi publiski aizstāvēt. Tika iegūts arī "purva" un labā spārna deputātu atbalsts.<ref>[https://books.google.lv/books?id=W6tTDAAAQBAJ&pg=PT135&dq=committee+of+public+safety&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwif_c-SxrPTAhUFBSwKHYYSB9c4FBDoAQg6MAU#v=onepage&q=committee%20of%20public%20safety&f=true The French Revolution]</ref> 27. jūlijā (9. termidorā) Robespjērs ar Sen-Žustu ieradās Konventā, taču šoreiz viņu uzrunas pārtrauca deputātu izsaucieni un apvainojumi. Haotiskās sēdes laikā deputāti nobalsoja par Robespjēra, viņa brāļa Augustīna, Sen-Žusta, vairāku Sabiedriskās drošības komitejas locekļu, Revolucionārā tribunāla vadītāja, un citu terora īstenotāju arestiem. Robespjēram un dažiem viņa līdzgaitniekiem izdevās izvairīties no cietuma un vakarā nokļūt Parīzes rātsnamā, kuru kontrolēja viņu sabiedrotie. Taču Robespjērs bija zaudējis arī radikālo sankilotu atbalstu. Uz aicinājumu atbalstīt Sabiedrības glābšanas komiteju pozitīvi atsaucās tikai 16 no 48 Parīzes rajonu komūnām. 2.30 naktī rātsnamā ielauzās Konventa apsargi, kas Robespjēru un līdzgaitniekus arestēja un 28. jūlija pēcpusdienā visiem apsūdzētajiem izpildīja nāvessodu. 29. jūlijā galvas nocirta vēl 71 Robespjēra atbalstītājam, galvenokārt no Parīzes komūnas.<ref>[https://books.google.lv/books?id=Kiq1FEw7TaUC&pg=PA111&dq=national+convention+1793&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiW97CxhK_TAhUEhiwKHSeBB1c4UBDoAQhCMAY#v=onepage&q=national%20convention%201793&f=false Surviving the French Revolution: A Bridge across Time]</ref> Sākās mērenas revolūcijas posms, kas pazīstams kā [[Termidora reakcija]]. Terors un nāvessodi kā politikas līdzeklis turpinājās, jo "sarkano" teroru aizstāja "baltais" terors. Pēc pāris mēnešiem Konventā darbu atsāka teroru izdzīvojušie žirondisti, kuru ietekmē reģioniem tika piešķirtas lielākas tiesības un ievērojami samazināta Parīzes komūnas un sankilotu pūļa vara. 1794. gada septembrī tika pasludināta baznīcas un valsts šķiršana. Komiteju un Revolucionārā tribunāla darbība tika izbeigta 1795. gadā. Atcēla cenu maksimuma kontroli. Mērenie politiķi izstrādāja 1795. gada konstitūciju, kas izveido [[Direktorija (Francija)|Direktorijas]] sistēmu, kas pastāvēja līdz 1799. gada novembrim. == Skatīt arī == * [[Franču revolūcijas hronoloģija]] * [[Franču revolūcijas iemesli]] * [[Direktorija (Francija)|Direktorija]] * [[Konsulāts (Francija)|Konsulāts]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vesture.eu/index.php/Ģenerālštati Ģenerālštati — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Nacionālā_sapulce Nacionālā sapulce — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Nacionālais_konvents Nacionālais konvents — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/9._termidora_apvērsums 9. termidora apvērsums — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Likumdošanas_korpuss Likumdošanas korpuss — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Direktorija Direktorija — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [http://www.vesture.eu/index.php/Robespjērs_Maksimilians Robespjērs Maksimilians — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Franču revolūcija| ]] [[Kategorija:Revolūcijas]] o4gwrodik2k5h03pjia30655pkbe6ym Hromosoma 0 9207 4502630 4102293 2026-08-04T19:32:18Z Treisijs 347 4502630 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Human male karyotpe high resolution.jpg|thumbnail|upright=1.2|Vīrieša hromosomas ([[kariotips]]: 2n = 46 XY)]] '''Hromosoma''' ({{val|grc|χρώμα}}, ''chrōma'' — ‘krāsa’; {{gree|σώμα}}, ''sōma'' — ‘ķermenis’) ir no [[dezoksiribonukleīnskābe]]s jeb DNS un ar to saistītām [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]] veidota [[ģenētiskais materiāls|ģenētiskā materiāla]] struktūra. [[Eikarioti|Eikariotu]] [[šūnas kodols|kodola]] hromosomās DNS ir saistīta galvenokārt ar [[histoni|histoniem]], kā arī daudzām nehistoniskām olbaltumvielām. Hromosomas satur [[gēns|gēnus]] un citas [[genoms|genoma]] sekvences, tostarp gēnu darbību regulējošus un hromosomu uzbūvei nepieciešamus DNS apgabalus.<ref name="genome.gov"/><ref name="ncbi.nlm.nih.gov"/> Hromosomu uzbūve nodrošina garo DNS molekulu sakārtotu iesaiņošanu un palīdz saglabāt ģenētiskā materiāla veselumu. [[DNS replikācija|DNS replikācijas]] laikā hromosomu DNS tiek nokopēta, bet [[šūnu dalīšanās|šūnas dalīšanās]] mehānismi nodrošina replicēto hromosomu precīzu sadalīšanu starp [[meitšūna|meitšūnām]]. [[Dzimumvairošanās]] procesā hromosomas nodod [[ģenētiskā informācija|ģenētisko informāciju]] no vecākiem pēcnācējiem.<ref name="genome.gov">{{tīmekļa atsauce |title=Chromosomes Fact Sheet |url=https://www.genome.gov/about-genomics/fact-sheets/Chromosomes-Fact-Sheet |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Tārs |first1=Kaspars |title=Molekulārā bioloģija |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/956-molekul%C4%81r%C4%81-biolo%C4%A3ija |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> Lielākā daļa eikariotu ģenētiskā materiāla atrodas kodola hromosomās, kur DNS kopā ar histoniem un citām olbaltumvielām veido [[hromatīns|hromatīnu]]. Atsevišķi, daudz mazāki genomi ir arī [[mitohondrijs|mitohondrijos]] un [[augi]]em un daudziem [[aļģes|aļģu]] pārstāvjiem — [[plastīda|plastīdās]].<ref name="genome.gov"/><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Nils Rostoks, Vita Rovīte |title=Genomika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/6682-genomika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> [[Starpfāze|Starpfāzē]] lielākā daļa hromatīna ir mazāk kondensēta nekā šūnas dalīšanās laikā, lai DNS būtu pieejama [[gēnu ekspresija|gēnu ekspresijai]], replikācijai un [[DNS reparācija|labošanai]], bet daļa saglabājas blīvāk iesaiņota [[heterohromatīns|heterohromatīna]] veidā. Šūnai sākot dalīties, hromatīns stipri kondensējas, un īpaši iekrāsotas hromosomas kļūst saskatāmas [[gaismas mikroskops|gaismas mikroskopā]] kā atsevišķas pavedienveida vai stienīšveida struktūras. [[Hromatīda|Māshromatīdu]] atdalīšana un pārvietošana uz pretējiem šūnas poliem nodrošina replicēto hromosomu sadalīšanu starp meitšūnām.<ref name="ncbi.nlm.nih.gov">{{tīmekļa atsauce |title=Chromosomes and Chromatin |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK9863/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Events of M Phase |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK9958/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> [[Prokarioti|Prokariotu]] hromosomālā DNS atrodas [[citoplazma]]s [[nukleoīds|nukleoīda]] apgabalā un ir saistīta ar DNS organizējošām olbaltumvielām. Daudziem prokariotiem ir viena galvenā cirkulāra hromosoma, tomēr dažām [[suga|sugām]] ir divas vai vairākas, kā arī lineāras hromosomas. Papildus hromosomai prokariotu šūnās var būt arī patstāvīgi replicējošas DNS molekulas — [[plazmīda|plazmīdas]].<ref name="genome.gov 2">{{tīmekļa atsauce |title=Chromosome |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Chromosome |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chapter 2 - Genome Anatomies |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK21120/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Hromosomām ir būtiska nozīme [[iedzimtība|iedzimtībā]], jo tajās izvietotie gēni un to darbības regulācija ietekmē [[organisms|organisma]] pazīmes. Daudzas pazīmes veidojas vairāku gēnu, gēnu ekspresijas un [[dabiskā vide|vides]] apstākļu mijiedarbībā. Hromosomu skaits un uzbūve dažādām sugām ir atšķirīga.<ref name="genome.gov 2"/><ref name="siic.lu.lv"/> Tipiskās cilvēka [[diploīds|diploīdajās]] [[somatiskā šūna|somatiskajās šūnās]] ir 46 hromosomas jeb 23 pāri, no kuriem 22 pāri ir [[autosoma|autosomas]], bet viens pāris — [[dzimumhromosoma|dzimumhromosomas]]. Vārds “tipiskās” ir būtisks, jo dažiem specializētiem šūnu tipiem, piemēram, nobriedušiem [[eritrocīts|eritrocītiem]], kodola nav, bet hromosomu skaits var atšķirties arī šūnu attīstības īpatnību vai [[hromosomu anomālija|hromosomu anomāliju]] dēļ.<ref name="siic.lu.lv">{{tīmekļa atsauce |title=2.8. Ģenētikas pamati |url=https://www.siic.lu.lv/dbz/IT/D_12/default.aspx%40tabid%3D3%26id%3D280.html |website=siic.lu.lv |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Diploid |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Diploid |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|8|4||bez}} |language=en}}</ref> Cilvēka nobriedušajās [[dzimumšūna|dzimumšūnās]] — [[olšūna|olšūnās]] un [[spermatozoīds|spermatozoīdos]] — ir [[haploīds|haploīds]] hromosomu komplekts jeb 23 hromosomas. [[Apaugļošanās]] laikā, saplūstot olšūnai un spermatozoīdam, [[zigota|zigotā]] parasti atjaunojas diploīdais 46 hromosomu komplekts.<ref name="genome.gov"/> == Uzbūve == [[Attēls:Chromosome.svg|thumbnail|upright=0.9|1 — hromatīda; 2 — centromēra; 3 — īsais (p) plecs; 4 — garais (q) plecs]] Nereplicēta [[eikarioti|eikariotu]] hromosoma ir veidota no vienas garas divpavedienu [[dezoksiribonukleīnskābe]]s jeb DNS molekulas un ar to saistītām [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]]. Pēc [[DNS replikācija|DNS replikācijas]] hromosoma sastāv no divām [[hromatīda|māsas hromatīdām]], no kurām katra satur vienu nokopēto DNS molekulu. DNS satur [[ģenētiskā informācija|ģenētisko informāciju]] [[nukleotīds|nukleotīdu]] secības veidā, bet ar hromosomām saistītās olbaltumvielas piedalās DNS iesaiņošanā un telpiskajā organizācijā, [[gēnu ekspresija|gēnu ekspresijas]] regulācijā, DNS replikācijā un [[DNS reparācija|labošanā]], kā arī hromosomu kondensācijā, kohēzijā un sadalīšanā [[šūnu dalīšanās|šūnu dalīšanās]] laikā. Eikariotu [[šūnas kodols|kodola]] hromosomu galvenās strukturālās olbaltumvielas ir [[histoni]], ap kuriem DNS tiek aptīta un sakārtota kompaktākā struktūrā. [[Hromatīns|Hromatīnā]] atrodas arī daudzas nehistoniskās olbaltumvielas ar strukturālām, regulatorām un [[enzīms|enzīmu]] funkcijām. DNS [[fosfātgrupa|fosfātgrupu]] dēļ ir negatīvi lādēta, bet histonos ir daudz pozitīvi lādētu [[aminoskābes|aminoskābju]], tādēļ starp DNS un histoniem veidojas [[elektrostatiskā mijiedarbība|elektrostatiskas]] un citas mijiedarbības, kas stabilizē [[nukleosoma|nukleosomas]] un veicina DNS iesaiņošanu šūnas kodolā. Eikariotu šūnās DNS kopā ar histoniem un citām olbaltumvielām veido hromatīnu. Tā pamatvienība ir nukleosoma, kuras kodoldaļiņu veido aptuveni 147 [[bāzu pāris|bāzu pārus]] garš DNS posms, kas aptīts ap histonu oktamēru aptuveni 1,7 vijumos. Oktamēru veido pa divām histonu [[histons H2A|H2A]], [[histons H2B|H2B]], [[histons H3|H3]] un [[histons H4|H4]] molekulām. [[Histons H1]] nav nukleosomas kodola oktamēra sastāvdaļa. Tas saistās ar DNS pie tās ieejas nukleosomā un izejas no tās, kā arī ar savienojošo DNS, stabilizējot DNS novietojumu un veicinot hromatīna tālāku sablīvēšanos. Nukleosomas savstarpēji savieno dažāda garuma DNS posmi, un nukleosomu virknes tālāk telpiski organizējas, veidojot cilpas un augstāka līmeņa hromatīna domēnus. Šāda daudzpakāpju organizācija ļauj ļoti garas DNS molekulas ievietot šūnas kodolā, vienlaikus saglabājot iespēju regulēti piekļūt noteiktiem [[genoms|genoma]] apgabaliem. Hromatīna sablīvējuma pakāpe mainās atkarībā no [[šūnas cikls|šūnas cikla]] posma, genoma apgabala un [[gēns|gēnu]] aktivitātes. [[Starpfāze|Starpfāzē]] liela daļa hromatīna ir mazāk kondensēta nekā [[mitoze]]s laikā, taču dažādos genoma apgabalos tā organizācija atšķiras. [[Eihromatīns]] parasti ir mazāk kondensēts un pieejamāks [[transkripcija (ģenētika)|transkripcijai]], DNS replikācijai un labošanai, bet [[heterohromatīns]] saglabājas blīvāk iesaiņots. Šūnai sākot dalīties, hromatīns pakāpeniski kondensējas. Īpaši iekrāsotas hromosomas [[gaismas mikroskops|gaismas mikroskopā]] vislabāk izšķiramas [[metafāze|metafāzē]], kad tās ir sasniegušas augstu kondensācijas pakāpi. Tādēļ hromosomas kā atsevišķas, morfoloģiski labi saskatāmas struktūras vislabāk novērojamas šūnu dalīšanās laikā. Pēc DNS replikācijas katra hromosoma sastāv no divām ģenētiski gandrīz identiskām māsas hromatīdām. Katra hromatīda satur vienu no divām nokopētajām DNS molekulām un ar to saistītās olbaltumvielas. Māsas hromatīdas savstarpēji saista [[kohezīns|kohezīna]] olbaltumvielu kompleksi. Mitozes gaitā kohēzija hromosomu plecos lielā mērā tiek likvidēta, bet [[centromēra]]s apvidū tā saglabājas līdz [[anafāze|anafāzes]] sākumam. Kad māsas hromatīdas atdalās, katra no tām kļūst par atsevišķu hromosomu. Centromēra ir specializēts hromosomas hromatīna apgabals, kas kondensētā metafāzes hromosomā parasti redzams kā primārais iežmaugums. Tai ir būtiska nozīme hromosomu novietojuma kontrolē un ģenētiskā materiāla pareizā sadalīšanā mitozes un [[mejoze]]s laikā. Centromēra ne vienmēr atrodas hromosomas ģeometriskajā centrā, un tās novietojums nosaka kondensētās hromosomas plecu relatīvo garumu un [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiju]]. Uz katras māsas hromatīdas centromēras veidojas [[kinetohors]] — daudzolbaltumvielu komplekss, pie kura piestiprinās [[dalīšanās vārpsta|dalīšanās vārpstas]] [[mikrocaurulīte|mikrocaurulītes]]. Kinetohoru un mikrocaurulīšu mijiedarbība nodrošina hromosomu novietošanu un pārvietošanu šūnu dalīšanās laikā. Mitozē un mejozes otrajā dalījumā māsas hromatīdas tiek atdalītas un pārvietotas uz pretējiem [[šūnas pols|šūnas poliem]]. Mejozes pirmajā dalījumā savukārt tiek atdalītas [[homoloģiskās hromosomas]], bet katras hromosomas māsas hromatīdas paliek kopā. Lineāro eikariotu hromosomu galos atrodas [[telomēra|telomēras]] — atkārtotu DNS secību un specializētu olbaltumvielu veidotas [[nukleoproteīns|nukleoproteīnu]] struktūras. Tās aizsargā hromosomu galus no noārdīšanās, neatbilstošas [[ģenētiskā rekombinācija|rekombinācijas]] un savstarpējas saplūšanas, kā arī neļauj šūnas [[DNS bojājumu atbildes reakcija|DNS bojājumu atpazīšanas sistēmām]] normālus hromosomu galus kļūdaini uztvert kā DNS dubultpavedienu pārrāvumus. Parastās [[DNS polimerāze|DNS polimerāzes]] nespēj pilnībā nokopēt lineāru DNS molekulu pašus galus. Daudzos eikariotos telomēru atkārtojumu papildināšanā un [[hromosomu galu replikācijas problēma|hromosomu galu replikācijas problēmas]] risināšanā piedalās enzīms [[telomerāze]]. Daudzās [[somatiskā šūna|somatiskajās šūnās]] telomerāzes aktivitāte nav pietiekama sākotnējā telomēru garuma pilnīgai atjaunošanai, tādēļ telomēras ar katru dalīšanās ciklu pakāpeniski saīsinās. [[Cilmes šūna|Cilmes šūnās]], [[dzimumšūna|dzimumšūnu līnijas šūnās]], dažās [[imūnsistēma|imūnsistēmas]] šūnās un lielākajā daļā [[vēzis (slimība)|vēža šūnu]] telomerāzes aktivitāte var uzturēt telomēru garumu pilnīgi vai daļēji. Telomēru saīsināšanās un bojājumi ir saistīti ar šūnu dalīšanās potenciāla samazināšanos, [[šūnu novecošana|replikatīvo senescenci]] un [[genoma nestabilitāte|genoma nestabilitāti]]. Tomēr organisma [[novecošana]] ir daudzfaktoru process, tādēļ telomēru garums nav uzskatāms par vienīgo novecošanas cēloni vai universālu [[bioloģiskais vecums|bioloģiskā vecuma]] rādītāju. Centromēra sadala hromosomu divos plecos. Īsāko plecu apzīmē ar burtu ''p'', bet garāko — ar burtu ''q''. Pēc īpašas iekrāsošanas hromosomās var saskatīt raksturīgu gaišo un tumšo [[hromosomu joslošana|joslu rakstu]]. Hromosomu izmēru, centromēras novietojumu un joslojumu izmanto hromosomu identificēšanā, [[kariotips|kariotipa]] analīzē un standartizētā gēnu vai hromosomālu izmaiņu atrašanās vietas norādīšanā. Tradicionālā [[kariotipēšana]] ļauj konstatēt hromosomu skaita pārmaiņas un daudzas lielākas [[hromosomu aberācija|strukturālas anomālijas]], bet nelielu izmaiņu noteikšanai izmanto augstākas izšķirtspējas [[molekulārā bioloģija|molekulārās metodes]]. == Hromosomu organizācija šūnā == [[Homoloģiskās hromosomas]] ir sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu [[gēns|gēnu]] izvietojumu. [[Dzimumhromosoma|Dzimumhromosomas]] ir dažāda [[dzimums|dzimuma]] pārstāvju atšķirīgās hromosomas. [[X hromosoma]] nosaka dzimuma atšķirības. Sievietēm ir divas X hromosomas, vīriešiem — viena X un viena [[Y hromosoma]]. Ja vienā no sievietes X hromosomu gēniem ir kāds defekts, to kompensē tā paša gēna normālā versija otrajā hromosomā. Pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka abās hromosomās būs gēni ar defektiem. Savukārt vīriešiem šādu rezervju nav, jo X hromosoma satur 1098 gēnus, kamēr Y hromosoma — tikai 78 gēnus, turklāt tikai daļai no tiem ir kopijas X hromosomā. Tādējādi sievietēm ir vismaz par 1000 gēniem vairāk nekā vīriešiem, kas padara viņas izturīgākas pret [[slimība|slimībām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4721571/kas-izriet-no-cilveka-x-hromosomas-atsifresanas|title=Kas izriet no cilvēka X hromosomas atšifrēšanas?|website=Apollo.lv|access-date=2020-09-12|date=2005-03-23|language=lv}}</ref> == Hromosomas šūnas dzīves ciklā == [[Šūnas kodola dalīšanās|Kodola dalīšanās]] laikā hromosomas savijas spirālē, kļūst īsas un resnas, un krāsotās hromosomas ir saskatāmas gaismas mikroskopā. [[Mejoze|Mejozē]] starp homoloģiskajām hromosomām notiek [[hromosomu konjugācija|konjugācija]]. == Hromosomu komplekts == Katrai [[suga|sugai]] ir noteikts [[kariotips]] — tai raksturīgais [[hromosomu komplekts]]. == Hromosomu mutācijas == [[Hromosomu aberācija|Hromosomu pārveides]] rodas, ja hromosoma pārtrūkst un radušies [[hromosomas fragments|fragmenti]] savienojas citādā secībā. Tādējādi notiek hromosomu struktūras pārmaiņas. == Hromosomu izpēte == Hromosomā esošo gēnu izvietojuma grafisku attēlojumu sauc par [[ģenētiskā karte|hromosomas karti]]. Klasiskajās hromosomu kartēs gēnu atrašanās vietas tiek atzīmētas noteiktā [[mērogs|mērogā]], norādot gēnu saīsinātos nosaukumus un attālumu no nosacītā kartes sākumpunkta. [[Citoģenētika|Citoģenētikā]] sastāda [[citoģenētiskā karte|citoģenētiskās hromosomu kartes]], bet, izmantojot [[DNS sekvenēšana|DNS sekvenēšanas]] datus, tiek noteikta [[nukleotīds|nukleotīdu]] secība hromosomās vai atsevišķos DNS fragmentos. Gēnu secība ir vienāda, bet to savstarpējie relatīvie attālumi dažādu veidu kartēs var atšķirties. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=hromosomas | title= Hromosomas <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv)}} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{ģenētika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hromosomas| ]] l29hya7vchk4bsa26ogxst5vynzfxk1 Mēklenburga-Priekšpomerānija 0 9412 4502739 4461309 2026-08-05T07:10:55Z Meistars Joda 781 4502739 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Mēklenburga-Priekšpomerānija |native_name=''Mecklenburg-Vorpommern'' |settlement_type=[[Vācijas administratīvais iedalījums|federālā zeme]] |image_flag = Flag of Mecklenburg-Western Pomerania.svg |image_shield = Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg |image_map = Deutschland Lage von Mecklenburg-Vorpommern.svg |map_caption = Novietojums Vācijā |image_map1 = Mecklenburg-Vorpommern districts 2011 grey labeled.svg |map_caption1 = Sadalījums apriņķos |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{DEU}} |seat_type=Centrs |seat = [[Šverīne]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=2 pilsētas, 6 apriņķi * |p1=[[Rostoka]]|p2=[[Šverīne]]|p3=[[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]]|p4=[[Mēklenburgiše Zēplate]]|p5=[[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]]|p6=[[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]]|p7=[[Rostokas apriņķis]]|p8=[[Ziemeļrietummēklenburga]] |area_total_km2 = 23213 |total_type=Kopā |population_total = 1 628 378 |population_as_of = 2022 |website=http://www.mecklenburg-vorpommern.eu/ |footnotes = }} '''Mēklenburga-Priekšpomerānija''' ({{val|de|Mecklenburg-Vorpommern}}) ir [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija]]s ziemeļaustrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Brandenburga]]s, [[Lejassaksija]]s, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] federālajām zemēm un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Tajā ietilpst vēsturiskā [[Mēklenburga]]s zeme un [[Pomerānija]]s zemes rietumu daļa. Lielākās pilsētas : [[Rostoka]], [[Šverīne]], [[Neibrandenburga]], [[Štrālzunde]], [[Greifsvalde]], [[Vismāra]]. Lielākās upes: [[Elba]], [[Elde]], [[Odera]]. == Administratīvais iedalījums == Federālā zeme iedalās 2 pilsētās (''kreisfreie Stadt'') un 6 apriņķos (''Landkreis''). * [[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]] (''Landkreis Ludwigslust-Parchim'') * [[Mēklenburgiše Zēplates apriņķis]] (''Landkreis Mecklenburgische Seenplatte'') * [[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Greifswald'') * [[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Rügen'') * [[Rostoka]] (''Rostock'') * [[Rostokas apriņķis]] (''Landkreis Rostock'') * [[Šverīne]] (''Schwerin'') * [[Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis]] (''Landkreis Nordwestmecklenburg'') === Pilsētas === Federālajā zemē ir 84 pilsētas ('''trekninātas''' pilsētas, kas neietilpst apriņķi (''Kreisfreie Stadt''); ''kursīvā'' pilsētas, kas ir kādas āmtes sastāvā): {| |- | * [[Attēls:Rostock Wappen.svg|20px]] '''[[Rostoka]]''' — 209 920 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|20px]] '''[[Šverīne]]''' — 98 596 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|20px]] [[Neibrandenburga]] — 63 989 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|20px]] [[Štrālzunde]] — 59 363 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stilisiertes Wappen der Stadt Greifswald.svg|20px]] [[Greifsvalde]] — 59 691 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|20px]] [[Vismāra]] — 43 878 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|20px]] [[Gistrova]] — 29 556 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|20px]] [[Neištrēlica]] — 20 340 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|20px]] [[Vārene pie Mīrica]] — 21 267 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|20px]] [[Parhima]] — 18 278 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|20px]] ''[[Ribnica-Damgartene]]'' — 15 721 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|20px]] ''[[Bergene Rīgenē]]'' — 13 689 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|20px]] [[Anklama]] — 12 312 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|20px]] ''[[Volgaste]]'' — 12 055 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|20px]] [[Ludvigsluste]] — 12 270 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|20px]] [[Demmīne]] — 10 395 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|20px]] [[Hāgenova]] — 12 399 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|20px]] [[Bāddoberāna]] — 12 954 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen_Pasewalk.svg|20px]] [[Pāzevalka]] — 9 811 <small>iedz.</small> * [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|20px]] [[Boicenburga pie Elbas]] — 10 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|20px]] [[Grēvesmīlene]] — 10 538 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|20px]] [[Grimmene]] — 9 586 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|20px]] [[Zasnica]] — 9 199 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|20px]] [[Ikerminde]] — 8 598 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|20px]] ''[[Torgelova]]'' — 9 307 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|20px]] [[Tēterova]] — 8 434 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Barth COA.svg|20px]] ''[[Barta]]'' — 8 777 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|20px]] ''[[Malhīne]]'' — 7 272 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Bicova]]'' — 8 181 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|20px]] [[Kīlungsborna]] — 8 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Malhova]]'' — 6 543 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|20px]] ''[[Neištate-Glēve]]'' — 6 931 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|20px]] ''[[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]]'' — 6 478 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|20px]] ''[[Libca]]'' — 6 183 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen von Grabow.png|20px]] ''[[Grābova]]'' — 5 615 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|20px]] ''[[Štāfenhāgene]]'' — 5 803 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|20px]] ''[[Altentreptova]]'' — 5 263 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|20px]] ''[[Gādebuša]]'' — 5 457 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|20px]] ''[[Plauamzē]]'' — 6 231 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|20px]] ''[[Lāge]]'' — 5 591 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|20px]] [[Štrasburga (Ukermarka)]] — 4 451 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|20px]] ''[[Rēbele pie Mīrica]]'' — 5 075 <small>iedz.</small> | * [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|20px]] ''[[Egezīne]]'' — 4 748 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|20px]] ''[[Švāna]]'' — 5 070 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|20px]] ''[[Burgštargarde]]'' — 5 002 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|20px]] ''[[Vitenburga]]'' — 4 834 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|20px]] [[Marlova]] — 4 694 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|20px]] [[Krēpelīne]] — 4 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|20px]] ''[[Loica]]'' — 4 262 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|20px]] ''[[Krīvica]]'' — 4 778 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Putbus.svg|20px]] [[Putbusa]] — 4 531 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|20px]] [[Darguna]] — 4 371 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|20px]] ''[[Carentīne pie Šālezera]]'' — 4 566 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|20px]] [[Libtēna]] — 4 542 <small>iedz.</small> * [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|20px]] ''[[Šternberga (Vācija)|Šternberga]]'' — 4 023 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|20px]] ''[[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]]'' — 4 711 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|20px]] [[Neibūkova]] — 4 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Dasova]]'' — 4 038 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neiklostere]]'' — 4 014 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|20px]] ''[[Tesīne]]'' — 4 012 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|20px]] ''[[Penclīne]]'' — 4 094 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|20px]] ''[[Voldegka]]'' — 4 196 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|20px]] ''[[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]]'' — 3 364 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|20px]] ''[[Varīne]]'' — 3 195 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|20px]] ''[[Mīrova]]'' — 3 887 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|20px]] ''[[Krakovamzē]]'' — 3 442 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|20px]] ''[[Jarmene]]'' — 2 914 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|20px]] ''[[Dēmica]]'' — 2 981 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|20px]] ''[[Klica]]'' — 3 153 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|20px]] ''[[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]]'' — 3 057 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|20px]] ''[[Gnoiene]]'' — 2 838 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|20px]] ''[[Rēna]]'' — 3 605 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|20px]] ''[[Gickova]]'' — 2 974 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Brueel.svg|20px]] ''[[Brīele]]'' — 2 626 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|20px]] ''[[Tribzēse]]'' — 2 669 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|20px]] ''[[Garca/Rīgene]]'' — 2 264 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Rerik.svg|20px]] ''[[Rērika]]'' — 2 192 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neikālene]]'' — 1 747 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Penkun.png|20px]] ''[[Penkuna]]'' — 1 815 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|20px]] ''[[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]]'' — 1 725 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|20px]] ''[[Bādzilce]]'' — 1 796 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Lassan.svg|20px]] ''[[Lasana]]'' — 1 491 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|20px]] ''[[Francburga]]'' — 1 367 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|20px]] ''[[Rihtenberga]]'' — 1 351 <small>iedz.</small> |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Vācijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mēklenburga-Priekšpomerānija| ]] iky05oowghiuh5jmh663ii1er1xn29p Frīdrihs Dirrenmats 0 9665 4502555 4352620 2026-08-04T15:07:26Z Teatrālis 82063 /* Bibliogrāfija (nepilnīga) */ 4502555 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Frīdrihs Dirrenmats | vārds_orig = ''Friedrich Dürrenmatt'' | attēls =Friedrich duerrenmatt 19890427.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Frīdrihs Dirrenmats (1989) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 05 | dz_vieta = [[Konolfingene|Konolfingenē]], [[Berne]]s kantonā, [[Šveice|Šveicē]] | m_dat_alt = | m_gads = 1990 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 14 | m_vieta = ''Neuchâtel'', [[Šveice|Šveicē]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[šveicieši|šveicietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[dramaturgs]] |rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = 1945-1990 | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = "Fiziķi", "Vecās dāmas vizīte", "Romuls Lielais" | ietekmējies = [[Bertolts Brehts|Bertolta Brehta]] | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frīdrihs Dirrenmats''' (''Friedrich Dürrenmatt'', dzimis {{dat|1921|01|5}}, miris {{dat|1990|12|14}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] [[dramaturģija|dramaturgs]], [[romāns|romānists]] un [[eseja|esejists]], darbojies arī kā teātra [[režisors]] un [[gleznotājs]]. Starp izcilākajiem Dirrenmata darbiem jāmin lugas "Romuls Lielais" (''Romulus der Große'', 1950), "Vecās dāmas vizīte" (''Der Besuch der alten Dame'', 1956) un "Fiziķi" (''Die Physiker'', 1962). Dirrenmata lugām raksturīga [[groteska]], [[traģifarss]], sakāpināta [[katarse]]; [[komēdija]]i raksturīga strauja pāreja uz [[traģēdija|traģēdiju]]. Dirrenmata darbi saistāmi ar [[absurda drāma|absurda drāmu]] (autors uzskatīja, ka tīrs traģisms mūsdienās nav iespējams, taču to iespējams sasniegt ar komēdijas palīdzību), taču nav tai pilnībā piederīgi. Daudzu Dirrenmata lugu dramatiskās darbības pamats ir "ļaunākais iespējamais pavērsiens". == Biogrāfija == Dirrenmats dzimis Konolfingenē ([[Berne]]s kantonā), Šveicē (tēvs - protestantu mācītājs). 1935. gadā, kad viņš bija beidzis mācības Groshēhštetenes vidusskolā, ģimene pārcēlās uz [[Berne|Berni]], kur Dirrenmats mācījās Brīvajā ģimnāzijā. 1941. gadā viņš uzsāka [[literatūra]]s un [[filozofija]]s studijas, pēc gada [[Cīrihe|Cīrihē]] iestājās studēt [[filozofija|filozofiju]], ko vēl pēc gada turpināja darīt Bernē. Mācību laikā Dirrenmats interesējās par [[Francs Kafka|Francu Kafku]] un [[ekspresionisms|ekspresionisma]] dramaturgu [[Georgs Kaizers|Georgu Kaizeru]], filozofiem [[Artūrs Šopenhauers|Artūru Šopenhaueru]] un [[Frīdrihs Nīče|Frīdrihu Nīči]], vēlāk - studiju laikā - arī par klasiskajām grieķu un romiešu [[traģēdija|traģēdijām]], [[Aristofans|Aristofana]] lugām, [[Franks Vēdekinds|Franku Vēdekindu]], [[Kārlis Krauss|Kārli Krausu]]; Dirrenmats lasīja arī [[Platons|Platonu]] un [[Sērens Kirkegors|Sērenu Kirkegoru]]. 1945. gadā tika publicēts pirmais Dirrenmata darbs - stāsts "Vecis". Pēc gada viņš apprecējās ar aktrisi Lotiju Geisleri (''Lotti Geissler'') un 1947. gadā pārcēlās uz [[Bāzele|Bāzeli]], kur tika uzvesta viņa luga "Ir rakstīts" (''Es steht geschrieben''); tā, tāpat kā 1948. gada drāma "Aklais" (''Der Blinde''), bija neveiksmīga. 1950. gadā iznāca Dirrenmata pirmais [[kriminālromāns]], "Tiesnesis un viņa bende" (''Der Richter und sein Henker''), savukārt 1952. gadā - pirmais [[proza]]s krājums, "Pilsēta". Dirrenmata pirmie kriminālromāni tika izdoti mīkstvākos un nodrošināja viņam plašu publikas uzmanību un finansiālu veiksmi. Šajā laikā Dirrenmata reputāciju lielā mērā noteica arī viņa radiolugas ("Dubultnieks" u.c.). 1952. gadā [[Minhene|Minhenē]] bija Dirrenmata lugas "Misisipi kunga laulības" (''Die Ehe des Herrn Mississippi'') pirmizrāde. Ar šo darbu Dirrenmats pievērsās savu lugu iestudēšanai un arī vēlākai labošanai. 1954. gadā Dirrenmats par lugu "Eņģelis ierodas Babilonā" saņēma Bernes pilsētas prēmiju literatūrā. Vēlāk Dirrenmatam tika piešķirtas vēl vairākas prēmijas, tostarp Šveices Šillera fonda Lielo prēmija, [[Austrija]]s Zinātņu akadēmijas Grillparcera prēmija, Georga Bīhnera literāro prēmija, kā arī citi apbalvojumi, piemēram, [[Velsa]]s Mākslas padomes Starptautisko rakstnieku balva; Dirrenmats bija arī vairāku universitāšu goda doktors (šos goda nosaukumus viņš gan ieguva dzīves pēdējās dekādēs). 1961. gadā tika publicēts lugu krājums "Kopotas raidlugas". Dirrenmats darbojās arī [[teātris|teātrī]], kur bija arī vairāku savu lugu režisors ("Play Strinberg" 1969. gadā, "Kādas planētas portrets" 1971. gadā, "Fiziķi" 1973. gadā, "Meteors" 1978. gadā, "Avārija" 1979. gadā). 1980. gadā Cīrihē tika izdoti Frīdriha Dirrenmata "Kopoti raksti" 29 sējumos. 1983. gadā nomira Dirrenmata pirmā sieva, un 1984. gadā viņš apprecēja vācu kinožurnālisti un aktrisi Šarloti Kerru (''Charlotte Kerr''). Dzīves beigu posmā rakstnieks daudz gleznoja. Viens no viņa darbu pamatmotīviem bija [[Mīnotaurs]], kurš labirintā gaida [[Tēsejs|Tēseju]]. Dirrenmats nomira {{dat|1990|12|14||bez}} no sirdstriekas. == Literārā darbība == Visplašāko atzinību Dirrenmats ieguva ar lugām "Vecās dāmas vizīte" un "Fiziķi", kas ieguva lielu popularitāti visā [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Abām lugām raksturīga aktuāla tematika ("Vecās dāmas vizītē" - nauda un taisnīgums, "Fiziķos" - zinātnes atbildība pasaules priekšā), taču tas nav attiecināms uz visiem Dirrenmata darbiem. Dirrenmata lugās jaušamas [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] iezīmes: bieži liela nozīme ir darba varoņa iekšējai motivācijai rīkoties, un arī dramatiskā attīstība un kritiskais lūzums notiek iekšēji, mainoties varoņa attieksmei pret ārēji notiekošo, kas paliek principiāli nemainīgs vai tuvojas loģiski neizbēgamajām beigām. Dirrenmata darbus ietekmējusi [[Bertolts Brehts|Bertolta Brehta]] daiļrade; viņš lieto arī "atsvešinājuma efektu", kura mērķis ir parādīt, ka luga atspoguļo realitāti - pati tā nav realitāte. Dirrenmats daudz rakstījis par savām lugām un dramatiskajiem paņēmieniem, kurus izmanto. Viņa dramaturģijas kontekstā vērā ņemama ir šī tēze: "Notikums ir galā tad, kad tas piedzīvojis ļaunāko no iespējamiem pavērsieniem." Dirrenmats uzskata, ka dramaturga pienākums ir īstenot nejaušību, kas ir šis pavērsiens. == Bibliogrāfija (nepilnīga) == * "Ir rakstīts" (''Es steht geschrieben'', 1947, drāma) * "Aklais" (''Der Blinde'',1947, drāma) * "Romuls Lielais" (''Romulus der Große'', 1950, komēdija; latviešu teātrī kopš 1990) * "Tiesnesis un viņa bende" (''Der Richter und sein Henker'', 1952, kriminālromāns) * "Misisipi kunga laulības" (''Die Ehe des Herrn Mississippi'', 1952, komēdija) * "Eņģelis ierodas Babilonā" (''Ein Engel kommt nach Babylon'', 1953, komēdija) * "Hērakls un Augeja staļļi" (''Herkules und der Stall des Augias'', 1954, komēdija; latviešu teātrī kopš 1990) * "Grieķis meklē grieķieti" (''Grieche sucht Griechin'', 1955, komēdija prozā) * "Vecās dāmas vizīte" (''Der Besuch der alten Dame'', 1956, traģikomēdija; latviešu teātrī kopš 1995) * "Avārija" (''Die Panne'', 1956, stāsts; latviešu teātrī kopš 1998) * "Solījums" (''Das Versprechen'', 1958, kriminālromāns) * "Fiziķi" (''Die Physiker'', 1962, komēdija) * "Meteors" (''Der Meteor'', 1966, komēdija) * "''Play Strindberg''" (1969, "Nāves deja" pēc Augusta Strindberga; latviešu teātrī kopš 1982) * "Ahterlo" (''Achterloo'', 1982, komēdija) * "Mīnotaurs" (''Minotaurus'', 1985, balāde) * "Tiesa" (''Justiz'', 1985, kriminālromāns) Latviski izdoti vairāki Dirrenmata darbi. 1995. gadā izdotas lugas "Vecās dāmas vizīte", "Fiziķi", "Meteors" un "Avārija" Ingus Liniņa tulkojumā, kā arī luga "''Play Strindberg''" Pētera Pētersona tulkojumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080922103011/http://www.cdn.ch/html/home.html Centre Dürrenmatt Neuchâtel] {{fr ikona}} {{de ikona}} {{en ikona}} {{it ikona}} * [http://www.press.uchicago.edu/books/durrenmatt/ Fridriham Dirrenmatam veltīta mājaslapa] {{en ikona}} latviski: * [https://web.archive.org/web/20081220211725/http://www.latvijasradio.lv/program/2008-09/20080927_1.htm Fr.Dīrenmata luga "Avārija" 1. daļa], Latvijas Radio 1 ({{dat|2008|09|27|SK}}) * [https://web.archive.org/web/20081220211842/http://www.latvijasradio.lv/program/2008-09/20080928_1.htm Fr.Dīrenmata luga "Avārija" 2. daļa], Latvijas Radio 1 ({{dat|2008|09|28|SK}}) {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dirrenmats, Fridrihs}} [[Kategorija:Bernes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu rakstnieki]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] o5nxss7jks4568tvff8huubsgd1whxc Makss Frišs 0 11003 4502566 4021260 2026-08-04T15:33:52Z Teatrālis 82063 /* Nozīmīgākās lugas */ 4502566 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Makss Frišs | vārds_orig = ''Max Frisch'' | attēls = ETH-BIB-Max Frisch in der Galerie Erker, St. Gallen-Com A0900-0005.tif | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1911 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Cīrihe]], {{CHE}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Cīrihe]], {{CHE}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dramaturgs, arhitekts, filozofs | rakstīšanas valoda = [[vācu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Makss Rūdolfs Frišs''' ({{val|de|Max Rudolf Frisch}}, dzimis {{dat|1911|5|15}}, miris {{dat|1991|5|4}}) bija [[Šveice|šveiciešu]] rakstnieks, [[dramaturģija|dramaturgs]] un arhitekts, viens no nozīmīgākajiem [[vācu valoda|vācu valodā]] rakstošajiem autoriem pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], līdzās [[Frīdrihs Dirrenmats|Frīdriham Dirrenmatam]] ietekmīgākais pēckara Šveices autors. Friša izcilākie darbi ir romāni "Štillers" (''Stiller'', 1954), "Homo faber" (''Homo faber'', 1957), "Saukšu sevi par Gantenbeinu" (''Meine Name sei Gantenbein'', 1964). Šie darbi tulkoti un izdoti arī latviešu valodā. Latviski izdoti arī romāni "Montauka" (''Montauk'', 1975) un "Zilbārdis" (''Blaubart'', 1982). == Nozīmīgākās lugas == * "Santakrusa" (''Santa Cruz'', 1944; latviešu teātrī kopš 1971) * "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju" (''Don Juan oder Die Liebe zur Geometrie'', 1952; latviešu teātrī kopš 1968) * "Bīdermans un dedzinātāji" (''Biedermann und die Brandstifter'', 1958; latviešu teātrī kopš 1965) * "Andora" (''Andorra'', 1961) * "Biogrāfija: Spēle" (''Biografie: Ein Spiel'', 1967; latviešu teātrī kopš 2021) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frišs, Makss}} [[Kategorija:1911. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveiciešu rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] [[Kategorija:Arhitekti]] pdvu0vwbnkmcriedfos1z860q7t4v2u Ankara 0 15181 4502552 4435977 2026-08-04T14:58:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502552 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste <!--more fields are available for this Infobox--See Template:Infobox Settlement--> |official_name = Ankara |name=Ankara |settlement_type =[[Lielpilsēta (Turcija)|lielpilsēta]] |timezone=EET |utc_offset=+2 |map_caption =Ankaras atrašanās vieta. |timezone_DST=EEST |utc_offset_DST=+3 |image_skyline ={{multiple image|total_width=280px|perrow=1/3/2/1|border=infobox|caption_align = center | image1 = Ankara from bus station.jpg | image2 = AlacaStandarte.jpg | image3 = Monumentum ancyranum.JPG | image4 = Ankara_asv2021-10_img15_Atakule.jpg | image5 = ANKARA KOCATEPE CAMİİ.jpg | image6 = 2. Meclis Binası.jpg | image7 = Ankara_asv2021-10_img04_Anıtkabir.jpg }} |image_caption = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |image_flag = |subdivision_type = [[Valsts]] |subdivision_name = {{TUR}} |subdivision_type1=[[Turcijas reģioni|Reģions]] |subdivision_name1 = Centrālās Anatolijas reģions |subdivision_type2=[[Turcijas ili|Ils]] |subdivision_name2 = Ankaras ils |population_total= 5187949 |population_metro= 5782285 |population_footnotes=<ref name="Turkey pop 2007">[http://www.tuik.gov.tr/jsp/duyuru/upload/adnks_Harita_TR/HaritaTR.html Türkiye istatistik kurumu] 2007. gada iedzīvotāju aptauja. Arhivēts 2008-03-21.</ref> |population_as_of = 2022 |population_density_km2 = auto |area_total_km2 = 4130.2 |area_metro_km2 = 24521 |pushpin_map =Turkey |pushpin_label_position = <!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption =Ankaras atrašanās vieta |pushpin_mapsize = |latd = 39 |latm = 52 |latNS = N |longd = 32 |longm = 52 |longEW = E |elevation_m =938 |postal_code_type=[[Pasta kods]] |postal_code = 06x xx |area_code = 0312 |blank_info = 06 |blank_name=Auto&nbsp;reģ.&nbsp;nr. |leader_name = [[Mansurs Javašs]] |leader_party= |leader_title=Mērs |leader_title1 =Vali (gubernators) |leader_name1 = Kemals Ēnals |website = [http://www.ankara.bel.tr/ http://www.ankara.bel.tr/] }} '''Ankara''' (''Ankara''; agrākais nosaukums — '''Angora''') ir [[Turcija]]s [[galvaspilsēta]], kas atrodas [[Anatolija]]s centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fallingrain.com/world/TU/68/Ankara.html |title=Ankara, Turkey: Latitude, Longitude and Altitude |access-date={{dat|2011|01|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210711095906/http://www.fallingrain.com/world/TU/68/Ankara.html }}</ref> Otrā lielākā (pēc [[Stambula]]s) valsts [[pilsēta]]. [[Ankaras ils|Ankaras ila]] un valsts politiskais centrs. Ankara atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu, tās apkārtnē ir cēlušās [[Angoras aitas]], [[Angoras kaķis|Angoras kaķi]] un [[trusis|truši]]. Tai ir sena vēsture, te atrodami [[heti|hetu]], [[Frīģija|frīģiešu]], [[Senā Roma|romiešu]], [[Austrumromas impērija|bizantiešu]], [[Osmaņu impērija|osmaņu]] arheoloģijas pieminekļi. Par Turcijas galvaspilsētu Ankara kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no [[Stambula]]s. == Vēsture == Pēc leģendas Ankaru ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājis [[Frīģija]]s valdnieks [[Midass]], kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst [[zelts|zeltā]]. Frīģiešu varu nomainīja [[Līdija|līdiešu]], bet vēlāk [[Senā Persija|persiešu]] vara. Pēc persiešiem pilsētā valdīja [[Maķedonijas Aleksandrs]], 333. gadā p.m.ē. Aleksandrs no [[Gordija]]s ieradās Ankarā un neilgu laiku šeit uzturējās. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. pilsēta nonāca Aleksandra ģenerāļa [[Antigons I|Antigona]] varā. 178. gadā p. m. ē. Ankaru iekaroja [[ķelti|ķeltu]] cilts [[galāti]] un pilsēta kļuva par vienu no [[Galātija]]s centriem. 25. gadā Ankara (ar nosaukumu Ankīra) iekļāvās [[Romas impērija|Romas impērijā]] un kļuva par Romas Galātijas provinces centru. Romas ziedu laikos pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 200 000. Līdz ar [[kristietība]]s attīstību Ankara kļuva par svarīgu kristiešu pilsētu. 303. gadā tā bija viens no centriem, kurā imperators [[Diokletiāns]] izvērsa kristiešu vajāšanu. 314. gadā pilsētā notika banīcas Ankīras sinode. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā Ankīra bija imperatoru atpūtas rezidence. Viņi šeit uzturējās, kad gribēja nomainīt mitro [[Konstantinopole]]s klimatu pret sausāko Ankīras klimatu. Pēc [[7. gadsimts|7. gadsimta]] Ankara vairākkārt nokļuva dažādu [[arābi|arābu]] armiju varā, tomēr līdz pat 11. gadsimtam bija nozīmīga Bizantijas pilsēta. 1071. gadā [[seldžuki|seldžuku]] sultāns [[Alparslans]] uzvarēja bizantiešus [[Manzikertas kauja|Manzikertas kaujā]] un tas ļāva viņam 1073. gadā anektēt Ankaru. 1356. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[bejs]] [[Orhans I]] ieņēma Ankaru un iekļāva Osmaņu impērijā. Pēc Osmaņu impērijas sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] valsts tika sadalīta [[Grieķija|grieķu]], [[Francija|franču]], [[Lielbritānija|britu]] un [[Itālija|itāliešu]] ietekmes zonās. Šiem spēkiem pretojās turku [[nacionālisms|nacionālisti]] ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemalu]] priekšgalā, kurš izvēlējās Ankaru par savu rezidenci. 1923. gada 29. oktobrī Turcija tika proklamēta par [[republika|republiku]], bet jau 1923. gada 13. oktobrī Ankara kļuva par Turcijas galvaspilsētu. 1930. gada 28. martā par galvaspilsētas oficiālo nosaukumu kļuva “Ankara“. Nosaukums atvasināts no antīkās formas Ankyra, bet tas ir kompromisa variants starp grieķisko Ankyra un turcisko ''Engüriye'' - tolaik pilsētu dēvēja šādi. Jaunajam nosaukumam bija jāskan turciski, gan vienlaikus jābūt eiropeiskākam nekā ''Engüriye''. == Cilvēki == Ankarā dzimuši: * [[Džo Stramers]] (''Joe Strummer'') (1952-2002) - mūziķis == Galerija == <gallery> Ankara Overview From Citadel.JPG|Skats uz Ankaru no [[Ankaras citadele|citadeles]] Sıhhiye Square, Ankara.jpg|[[Heti|Hetu]] piemineklis Ankara asv2021-10 img71 Republic Museum.jpg|Republikas muzejs (bijusī parlamenta ēka) ANKARA KOCATEPE CAMİİ.jpg|Kodžatepe mošeja Ankara asv2021-10 img75 Yenimahalle metro.jpg|Ankaras metro Dikmen Vadisi, Çankaya, Ankara.jpg|Dikmens Ankara asv2021-10 img10 Atakule.jpg|Atakule Ankara Palas Frontal.jpg|[[Ankaras pils]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portāls2|Turcija}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ankara]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] ml2h8kjtvwtj1pzqxsl8124gpabw81v Amerīcijs 0 15295 4502488 4322043 2026-08-04T12:12:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502488 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = aktinīds | kārtas skaitlis = 95 | 7. čaula = 2 | 6. čaula = 8 | 5. čaula = 25 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Am | atommasa = [243] | valences elektroni = [Rn]5f<sup>7</sup>7s<sup>2</sup> | tabulas attēls = [[Attēls:Am-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Americium microscope.jpg|150px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<br />Amerīcija paraugs [[mikroskops|mikroskopā]] | oksidēšanas pakāpes = +2, '''+3''', +4, +5, +6 | elektronegativitāte = 1,3 | blīvums = 12 000 | kušanas temperatūra = 1449 K (1176&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 2880 K (2607&nbsp;°C) | trīskāršais punkts = | kritiskais punkts = | īpatnējā siltumietilpība = | īpatnējā pretestība = 6,89{{E|-7}} | skaņas ātrums = | Van der Vālsa rādiuss = }} '''Amerīcijs''' ir mākslīgi sintezēts, radioaktīvs [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Am''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 95. Tas [[ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] ir [[aktinīdi|aktinīdu]] saimes elements. Amerīcijs ir sudrabbalts [[metāli|metāls]] ar izteiktu [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]], un to izmanto gan zinātniskos pētījumos, gan praktiskos pielietojumos, piemēram, [[dūmu detektors|dūmu detektoros]]. Amerīcijs pirmo reizi tika iegūts 1944. gadā ASV, strādājot pie [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] un [[kodolreaktors|kodolreaktorā]] veicot [[plutonijs|plutonija]] apstarošanu ar [[neitrons|neitroniem]].<ref name="britannica"/> Savienojumos amerīcijam [[oksidēšanas pakāpe]]s visbiežāk mēdz būt +3 un +4. == Vēsture == Amerīciju pirmo reizi sintezēja un identificēja 1944. gada vēlā rudenī [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] amerikāņu zinātnieku grupa [[Glenns Sīborgs|Glena T. Sīborga]] vadībā, kurā darbojās arī [[Ralfs A. Džeimss]] (''Ralph A. James''), [[Leons O. Morgans]] (''Leon O. Morgan'') un [[Alberts Giorso]] (''Albert Ghiorso'').<ref name="periodic-table.rsc.org">{{tīmekļa atsauce |title=Americium |url=https://periodic-table.rsc.org/element/95/americium |website=periodic-table.rsc.org |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Americium |url=https://periodic.lanl.gov/95.shtml |website=periodic.lanl.gov |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |language=en}}</ref> Darbs tika veikts stingri slepenos apstākļos kā daļa no [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]], kura mērķis bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] izstrādāt [[kodolieroči|kodolieročus]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Manhattan Project and the Search for New Elements |url=https://ahf.nuclearmuseum.org/manhattan-project-and-search-new-elements/ |website=ahf.nuclearmuseum.org |publisher=Nuclear Museum |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |language=en}}</ref> Amerīcijs tika iegūts, [[plutonijs|plutonija]]-239 paraugus [[kodolreaktors|kodolreaktorā]] apstarojot ar [[neitrons|neitroniem]], veidojot plutoniju-241, kas tālāk [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanas]] ceļā pārvērtās par amerīciju-241.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Americium |url=https://www.britannica.com/science/americium |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |language=en}}</ref> :<math>\mathrm{^{239}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow {(n,\gamma)} \ ^{240}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow {(n,\gamma)} \ ^{241}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow [14.35 \ yr]{\beta^-} \ ^{241}_{\ 95}Am\ \left(\ \xrightarrow [432.2 \ yr]{\alpha} \ ^{237}_{\ 93}Np \right)}</math> Ķīmiski amerīcijs ir ļoti līdzīgs [[urāns (elements)|urānam]] un [[plutonijs|plutonijam]], un tas periodiskajā tabulā atrodas [[aktinīdi|aktinīdu]] rindā aiz šiem elementiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Actinoid element |url=https://www.britannica.com/science/actinoid-element |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|8|12||bez}} |language=en}}</ref> Ķīmiskās īpašības tam lielā mērā ir līdzīgas [[lantanīdi]]em, īpaši [[eiropijs|eiropijam]] un [[gadolīnijs|gadolīnijam]], taču radioaktivitātes un atommasas ziņā tas ir tipisks smagais aktinīds. Nosaukums ‘amerīcijs’ izvēlēts pēc analoģijas ar lantanīdu elementu eiropiju, godinot pasaules daļu, kur tas tika atklāts — [[Amerika|Ameriku]]. Šis nosaukums oficiāli tika pieņemts pēc kara, kad atklājuma fakti tika atslepenoti un 1945.–1946. gadā publicēti. == Izotopi == Amerīcijam nav stabilu [[izotops|izotopu]]. Amerīcijs ir radioaktīvs elements, kuram zināmi vairāki izotopi ar [[masas skaitlis|masas skaitļiem]] no 229 līdz 247, taču tehniski un praktiski nozīmīgi galvenokārt ir amerīcijs-241 un amerīcijs-243. Amerīcijs-241 ir visizplatītākais amerīcija izotops. Tā [[pussabrukšanas periods]] ir 432,2 gadi, un tas sabrūk ar [[alfa sabrukšana|alfa sabrukšanu]], veidojot neptūniju-237, vienlaikus izstarojot arī vāju [[gamma stari|gamma starojumu]]. Šis izotops ir salīdzinoši viegli iegūstams no [[kodolreaktors|kodolreaktoros]] apstarota [[plutonijs|plutonija]], un to plaši izmanto jonizācijas tipa [[dūmu detektors|dūmu detektoros]], materiālu nesagraujošajā testēšanā un kā gamma starojuma avotu rūpniecībā. Amerīcijs-243 ir otrs nozīmīgākais izotops ar pussabrukšanas periodu aptuveni 7370 gadi. Tas arī pārsvarā piedzīvo alfa sabrukšanu, pārvēršoties par neptūniju-239. Šī izotopa iegūšana ir sarežģītāka, un to galvenokārt izmanto zinātniskos pētījumos un kā izejvielu citu elementu sintēzē, piemēram, [[kirijs|kirija]] un [[berklijs|berklija]] izotopu ražošanā. Citi amerīcija izotopi, piemēram, amerīcijs-242 un amerīcijs-245, ir īslaicīgāki, ar pussabrukšanas periodiem no stundām līdz desmitiem gadu, un tiem ir ierobežota praktiskā nozīme, pārsvarā zinātniskos eksperimentos. Amerīcija izotopu radioaktīvās pārvērtības, īpaši amerīcijs-241, ir nozīmīgas gan drošības aspektos (sakrāto atkritumu radiotoksiskums), gan enerģētikas kontekstā (aktinīdu transmutācijas iespējas ilgdzīvojošu kodolatkritumu pārstrādē). == Fizikālās īpašības == Amerīcijs [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] ir sudrabaini balts, metālisks elements ar spīdumu, kas līdzīgs citiem [[aktinīdi]]em. Tas ir mīksts metāls, mehāniski viegli apstrādājams, taču gaisā ātri oksidējas, veidojot plānu [[oksīdi|oksīda]] slāni, kas aizsargā dziļākos metāla slāņus no turpmākas [[korozija]]s. Amerīcija blīvums atkarībā no [[alotropija|alotropiskā]] stāvokļa variē no 12 līdz 13,67 g/cm³,<ref name="periodic-table.rsc.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Americium |url=https://www.webelements.com/americium/ |website=webelements.com |publisher=WebElements |accessdate={{dat|2025|8|13||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250827050037/https://www.webelements.com/americium/ }}</ref> kas ir mazāks nekā [[urāns (elements)|urānam]] vai [[plutonijs|plutonijam]]. [[Kušanas temperatūra]] ir 1176 °C, bet [[viršanas temperatūra]] ir 2607 °C. [[Kristāliskā struktūra|Kristāliskajā stāvoklī]] atkarībā no temperatūras un spiediena amerīcijs var eksistēt vairākās [[alotropija|alotropiskās]] formās. Pie normāliem apstākļiem amerīcijs-α kristalizējas [[kubiskā singonija|malās centrētā kubiskā singonijā]], kas ir raksturīgs daudziem mīkstākiem metāliem un nodrošina relatīvi labu kušanas plastiskumu. Istabas temperatūrā amerīcijam ir [[paramagnētisms|paramagnētiskās]] īpašības, taču zem noteiktas kritiskās temperatūras var parādīt vājākas magnētiskās sakārtotības pazīmes. Elektriskajā ziņā tas ir labs [[elektriskais vadītājs|vadītājs]], un tā [[elektrovadītspēja]] ir salīdzināma ar citiem pārejas un aktinīdu metāliem. Standarta [[elektrodpotenciāls]] (Am/Am<sup>+3</sup>) ir –2,320 V. Augstas [[radioaktivitāte]]s dēļ amerīcija siltuma izdalīšanās ziņā ir nozīmīgs materiāls. Amerīcijs-241 izdala pietiekami daudz siltuma, lai mazā paraugā būtu jūtama paaugstināta temperatūra, kas tiek ņemta vērā gan glabāšanas, gan izmantošanas procesā. == Ķīmiskās īpašības == Ķīmiskās īpašības ir līdzīgas [[plutonijs|plutonija]] īpašībām. Ir zināmi divi amerīcija [[oksīdi]]: [[amerīcija(III) oksīds]] (Am<sub>2</sub>O<sub>3</sub>) un [[amerīcija(IV) oksīds]] (AmO<sub>2</sub>). Praktiski izmanto galvenokārt tikai amerīcija(IV) oksīdu. == Atrašanās dabā == Amerīcijs dabā nav sastopams. Tas ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Aktinīdi]] ayr3lyjyyrktb6z1enbc5qrofd1ta6z Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4502683 4502349 2026-08-05T02:10:28Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4502683 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? am0gwcleqh78wqbd5cqc0trjmo9z0nc 4502701 4502683 2026-08-05T04:04:29Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4502701 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] sastopamo '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? heid5kprwwlvhus6glbwrnwo3c7cpmr 4502703 4502701 2026-08-05T04:08:18Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4502703 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO<sub>2</sub> koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lvrzurvfhlufak76c21hkj1zojtiyk1 Dienvidāfrikas futbola izlase 0 16010 4502814 4498455 2026-08-05T10:39:43Z Vylks 50297 4502814 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dienvidāfrika | Badge = South Africa national soccer team logo.svg | FIFA Trigramme = RSA | Nickname = ''Bafana Bafana'' | Association = Dienvidāfrikas Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] ([[Āfrika]]) | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Ronvens Viljamss]] | Most caps = [[Ārons Mokoena]] (107) | Top scorer = [[Benijs Makārtijs]] (31) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _rsa23h | pattern_b1 = _rsa23h | pattern_ra1 = _rsa23h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFEE00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = FFDD00 | socks1 = FFDD00 | pattern_la2 = _rsa23a | pattern_b2 = _rsa23a | pattern_ra2 = _rsa23a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 03785D | body2 = 03785D | rightarm2 = 03785D | shorts2 = 03785D | socks2 = 03785D | pattern_la3 = _rsa23t | pattern_b3 = _rsa23t | pattern_ra3 = _rsa23t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = 03785D | socks3 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|60.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 16. | FIFA max date = 1996. gada augusts | FIFA min = 124. | FIFA min date = 1992. gada decembris | First game = {{fb|ARG}} 0:1 '''Dienvidāfrika''' [[Attēls:Flag_of_Orange_River_Colony.svg|23px]] <br> ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1906|7|9|N|bez}}) | Largest win = {{fb|AUS}} 0:8 {{fb-rt|RSA|1928}} <br> ([[Adelaide]], [[Austrālija]]; {{dat|1955|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|RSA|1912}} 1:9 {{fb-rt|ENG}} <br> ([[Keiptauna]], [[Dienvidāfrika]]; {{dat|1920|7|17|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1998 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] | Regional cup best = '''Čempioni''' ([[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]]) | 2ndRegional name = [[CONCACAF Zelta kauss]] | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = 2005 | 2ndRegional cup best = Ceturtdaļfināls (2005) }} '''Dienvidāfrikas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republiku]] starptautiskās futbola sacensībās. Dienvidāfrikas futbola izlasi pārvalda Dienvidāfrikas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1906. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Laika posmā no 1961. līdz 1991. gadam Dienvidāfrikas futbola izlase bija diskvalificēta no [[FIFA]] un [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] sacensībām valstī pastāvošā [[Rasisms|rasistiskā režīma]] dēļ. Pirmoreiz [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]] Dienvidāfrika piedalījās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], tā spēlēja arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada turnīrā]], bet [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] Dienvidāfrika bija Pasaules kausa rīkotājvalsts. Visās trīs reizēs komanda neizkļuva no grupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa izcīņā]] Dienvidāfrikas izlase pirmoreiz piedalījās 1996. gadā un jau debijas reizē kļuva par čempioniem, kopā šajā turnīrā izlase piedalījusies 12 reizes. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās'' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''[[FIFA]] diskvalifikācija'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls == Āfrikas Nāciju kausā == {| |valign="top"| * 1957 - ''Diskvalificēti'' * 1959-1992 - ''[[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] diskvalifikācija'' * 1994 - ''Nekvalificējās'' * 1996 - '''Čempioni''' * 1998 - 2. vieta * 2000 - 3. vieta * 2002 - Ceturtdaļfināls * 2004 - Grupu turnīrs * 2006 - Grupu turnīrs * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Grupu turnīrs * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — ''Nekvalificējās'' * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — 3. vieta * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Astotdaļfināls |} == Sastāvs 2026. gada Pasaules kausa finālturnīrā == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|DĀR}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{CAF izlases}} {{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Dienvidāfrikas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] l0sgesgchbpkw7ak8rnsis97dhxejvs Kotdivuāras futbola izlase 0 16061 4502810 4501090 2026-08-05T10:29:57Z Vylks 50297 4502810 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kotdivuāra | Badge = Kotdivuāras futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = CIV | Nickname = Ziloņi (''Les Éléphants'') | Association = Kotdivuāras Futbola federācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]] | Captain = [[Franks Kesjē]] | Most caps = [[Didjē Zokora]] (123)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/ivo-recintlp.html#app |title=Ivory Coast - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> | Top scorer = [[Didjē Drogba]] (65) | Home Stadium = | FIFA Rank = {{Nft rank|33.|up|date=2026. gada 11. jūnijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _civ26h | pattern_b1 = _civ26h | pattern_ra1 = _civ26h | pattern_sh1 = _civ26h | pattern_so1 = | leftarm1 = EE6D13 | body1 = EE6D13 | rightarm1 = EE6D13 | shorts1 = EE6D13 | socks1 = EE6D13 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _civ26a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _civ26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fb|CIV}} 3:2 {{fb-rt|Dahomeja}} <br> ([[Madagaskara]]; {{dat|1960|4|13|N|bez}}) | Largest win = {{nowrap|{{fb|CIV}} 11:0 {{fb-rt|CTA}}}} <br> ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; {{dat|1961|12|27|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|NED}} 5:0 {{fb-rt|CIV}} <br> ([[Roterdama]], [[Nīderlande]]; {{dat|2017|6|4|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2006 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni:''' [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] | Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 1992 | Confederations cup best = 4. vieta: [[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992]] }} '''Kotdivuāras futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kotdivuāra|Kotdivuāru]] starptautiskās futbola sacensībās. Kotdivuāras futbola izlasi pārvalda Kotdivuāras Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1960. gadā, cīnoties pret [[Beninas futbola izlase|Dahomejas]] (tagadējās Beninas) izlasi. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]] ''Ziloņi'' pirmoreiz piedalījās [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], kur sīvās cīņās piekāpjoties [[Argentīnas futbola izlase|argentīniešiem]] un [[Nīderlandes futbola izlase|nīderlandiešiem]], bet pieveicot [[Serbijas futbola izlase|serbus]] neizkļuva no apakšgrupas. Pirmo reizi Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs iekļuva [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]], bet jau sešpadsmitdaļfinālā piekāpās [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]]. [[Āfrikas Nāciju kauss|Nāciju kausa izcīņā]] Kotdivuāras izlase ir piedalījusies 26 reizes, trīs reizes kļuvusi par [[Āfrika]]s čempioniem — 1992., [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]. un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]. gadā.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/12022024-treso_reizi_vesture_par_afrikas_naciju_ka</ref> == Pasaules čempionātos == [[File:Equipe de la Cote d'Ivoire.jpg|thumb|Kotdivuāras nacionālā izlase 2022. gadā]] * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nepiedalījās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/30062026-holanns_speles_izskana_i_nosuta_i_kotdivu |title=Holanns spēles izskaņā salauž Kotdivuāras sirdis |language= |accessdate={{dat|2026|6|30||bez}} |website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āfrikas Nāciju Kausā == {| |valign="top"| * 1957—1963 — ''Nepiedalījās'' * 1965 — 3. vieta * 1968 — 3. vieta * 1970 — 4. vieta * 1972 — ''Nekvalificējās'' * 1974 — Grupu turnīrs * 1976 — ''Nekvalificējās'' * 1978 — ''Diskvalificēti'' * 1980 — Grupu turnīrs * 1982 — ''Nepiedalījās'' * 1984 — Grupu turnīrs * 1986 — 3. vieta * 1988 — Grupu turnīrs * 1990 — Grupu turnīrs * 1992 — '''Čempioni''' * 1994 — 3. vieta |width="50"|&nbsp; |valign="top"| * 1996 — Grupu turnīrs * 1998 — Ceturtdaļfināls * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Grupu turnīrs * 2004 — ''Nekvalificējās'' * 2006 — 2. vieta * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] — 4. vieta * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] — 2. vieta * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — '''Čempioni''' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Ceturtdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] —'''Čempioni''' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Ceturtdaļfināls |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kotdivuāra}} == Skatīt arī == * [[Kotdivuāras futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fifciv.com/ Kotdivuāras Futbola federācija] {{fr ikona}} * [http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html Kotdivuāras profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601010944/http://www.fifa.com/associations/association=civ/index.html |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} {{en ikona}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlase| ]] [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] qc94le40bflazju1iyiexbt5tyedsmh Kolkata 0 16579 4502595 4486455 2026-08-04T17:35:19Z Treisijs 347 4502595 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolkata | official_name = ''Kolkata''<br />কলকাতা | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/3/2/2 | image3 = EM Bypass Kolkata.jpg | image2 = বাগবাজার সার্বজনীন দুর্গোৎসব ২০১৮.jpg | image1 = Kolkata maidan.jpg | image4 = Kolkata Tram.jpg | image5 = Science City Kolkata 4643.JPG | image6 = Jorasanko Thakurbari.jpg | image7 = Birla Planetarium Kolkata (24455076008).jpg | image8 = ইডেন গার্ডেনে বাংলাদেশ ও পাকিস্তানের খেলা ৫.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = India#Rietumbengāle | pushpin_label_position = left | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Indija}} [[Indija]] | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1690. gadā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = ''Sovan Chatterjee'' | area_magnitude = | area_total_km2 = 206.08 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 5138208 | population_urban = | population_metro = 15644040 | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22 | latm = 34 | lats = 22 | latNS = N | longd = 88 | longm = 21 | longs = 50 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 9 | website = {{url|http://www.kolkatamycity.com/}} | footnotes = }} '''Kolkata''' ({{val-en|Kolkata}}, {{val-bn|কলকাতা}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈkolkat̪a]]]}}), līdz 2001. gadam '''Kalkuta''' (''Calcutta''), ir pilsēta [[Indija]]s austrumos [[Hugli]] upes kreisajā krastā. [[Rietumbengāle]]s štata galvaspilsēta. Līdz 1911. gadam bija [[Britu Indija]]s galvaspilsēta. Viens no Indijas svarīgākajiem kultūras un neatkarības kustības centriem, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā piedzīvoja ekonomisku stagnāciju. Dēvēta par "Indijas kultūras galvaspilsētu", "Procesiju pilsētu" un "Prieka pilsētu". Politiski pilsēta ir stiprs [[komunisms|komunistiskās]] kustības centrs, Rietumbengāles štatu vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja [[Indijas Komunistiskā partija]] (1977–2011). == Vēsture == Pilsētu nodibināja [[Britu Austrumindijas kompānija]] 1690. gadā, uzceļot šeit fortu. 1756. gadā [[Bengālija]]s [[navabs]] ieņēma nocietinājumu, tomēr nākamajā gadā [[Roberts Klaivs]] ar britu karavīru un [[sipaji|sipaju]] palīdzību cietoksni atguva. 1772. gadā Kolkata kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu. No 19. gadsimta vidus Kolkatā strauji attīstījās [[audums|audumu]] un [[džuta]]s ražošana. Pilsētā radās indiešu izcelsmes [[vidusšķira]]. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Kolkata kļuva par [[Bengāļu renesanse]]s centru. Vēlākajos gados Kolkata kļuva par [[Indijas neatkarības kustība]]s un Indijas politiskās dzīves galveno centru. 1905. gada Bengālijas sadalīšana divās daļās izsauca politiskas cīņas saasināšanos un angļu preču [[boikots|boikotu]]. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc 1911. gadā Britu Indijas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Deli]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kolkatu divreiz bombardēja [[Japāna|japāņu]] [[aviācija]]. Kolkata smagi cieta [[Bengālijas 1943. gada bads|Bengālijas 1943. gada bada]] laikā, kad Bengālijā badā nomira vairāk kā 3&nbsp;000&nbsp;000 cilvēku. Nodibinot neatkarīgo Indiju, Bengālija tika sadalīta [[hinduisms|hinduistu]] un [[islāms|musulmaņu]] daļā. Pilsētu pameta daudzi musulmaņi un tajā savukārt ieplūda daudzi hinduisti no Austrumbengālijas (tagad [[Bangladeša]]). [[1960. gadi|1960.]] un [[1970. gadi|1970. gados]] gados elektroenerģijas krīze, streiki un bruņoto [[marksisms|marksistu]] ([[naksalīti|naksalītu]]) kustība veicināja Kolkatas ekonomikas stagnāciju. 21. gadsimta sākumā, saistībā ar attiecību normalizāciju ar [[Ķīna|Ķīnu]] un investīcijām no [[Dienvidaustrumāzija]]s Kolkatas ekonomiskais stāvoklis pamazām uzlabojas. == Cilvēki == Kolkatā dzimuši: * [[Šrī Aurobindo]] (1872-1950) — filozofs * [[Šatjendranats Boze]] (সত্যেন্দ্র নাথ বসু, ''Satyendra Nath Bose'') (1894-1974) — fiziķis * [[A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda]] (''A.C. Bhaktivedanta Swami Prabhupada'') (1896-1977) — [[Krišnas Apziņas biedrība]]s dibinātājs * [[Šotodžits Rajs]] (1921-1992) — kinorežisors * [[Megnads Saha]] (মেঘনাদ সাহা, ''Meghnad N. Saha'') (1893-1956) — astrofiziķis * [[Gajatri Čakravorti Spivaka]] (''Gayatri Chakravorty Spivak'') (1942-) — literatūrzinātniece * [[Rabindranats Tagore]] (1861-1941) — dzejnieks * [[Viljams Tekerijs]] (''William Makepeace Thackeray'') (1811-1863) — angļu rakstnieks * [[Vikrams Saits]] (''Vikram Seth'') (1952-) — dzejnieks * [[Vivekānanda|Svami Vivekānanda]] (স্বামী বিবেকানন্দ, ''Swami Vivekananda'') (1863-1902) — filozofs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Rietumbengāles pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] 96wx3wdapgv3je5ybzfwbr6s3czk2g9 Helicerāti 0 17865 4502601 4211115 2026-08-04T17:39:35Z Meistars Joda 781 4502601 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Araneus quadratus MHNT.jpg | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Araneus quadratus|Krusta zirneklis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | apakštips =Chelicerata | apakštips_lv =Helicerāti | iedalījums= * {{TaksoSaite|Merostomata|Merostomāti}} * {{TaksoSaite|Arachnida|Zirnekļveidīgie}} * {{TaksoSaite|Pycnogonida|Jūraszirnekļi}} }} '''Helicerāti''' ({{val|la|Chelicerata}}) ir plašs un daudzveidīgs [[Posmkāji|posmkāju]] apakštips. Tajā ir sīki līdz vidēji lieli posmkāji. Lielākā helicerātu klase ir [[zirnekļveidīgie]], kas sastopami dažādos sauszemes biotopos vai retāk ūdenī. Jūrās gan sastopama neliela reliktu helicerātu grupa — [[zobenastes]] (tikai 5 sugas), kas saglabājusies no [[paleozoja ēra]]s. Vēl ir viena neliela, bet no citiem helicerātiem morfoloģiski ļoti atšķirīga jūrās dzīvojoša grupa — [[jūraszirnekļi]]. Tos reizēm nošķir no helicerātiem kā atsevišķu grupu. Helicerātus pēta zinātne — [[arahnoloģija]] (kas gan nav tik attīstīta kā [[entomoloģija]]). == Helicerātu morfoloģija == Kopīga un raksturīga visu helicerātu pazīme ir tā, ka ķermeņa daļa, pie kuras atrodas kustību orgāni — [[kāja]]s, cieši saistīta ar tai priekšā esošo ķermeņa daļu, kam ir mutes ekstremitātes un izveido kopā ar to vienu kopēju nodalījumu —[[prosoma|prosomu]] jeb [[galvkrūtis]]. Jāatzīmē, ka šis helicerātu ķermeņa nodalījums vairāk atbilst vēžveidīgo galvas nodalījumam nekā to galvkrūšu nodalījumam. Otra helicerātiem raksturīgā īpašība — tiem nav galvas taustekļu jeb antenu. Galvkrūtīm ir seši pāri labi attīstītu funkcionējošu ekstremitāšu, no kurām pirmais pāris — [[heliceras]] atrodas pirms mutes (preorāli) un parasti sastāv no nedaudziem (2—3) posmiem. Helicerām ir žokļu loma, ar tām satver un nonāvē laupījumu. Otrais pāris — [[pedipalpas]] atrodas parasti aiz mutes (postorāli); dažos gadījumos to uzbūve un funkcijas apmēram ir tādas pašas kā pakaļējām kājām, citos gadījumos ar tām vai nu satver barību ([[skorpioni]]), vai tās ir [[taustes orgāns]], bet zirnekļu tēviņiem — [[kopulācijas orgāns]]. Galvkrūšu četri pēdējie ekstremitāšu pāri ir kustību orgāni. Aiz prosomas atrodas pakaļējais nodalījums — [[opistosoma]] jeb [[vēders]]. Opistosomas priekšējo daļu, pie kuras dažos gadījumos atrodas ar elpojamiem orgāniem — žaunām vai plaušām saistīti ekstremitāšu [[rudimenti]], sauc par mezosomu, bet pakaļējo daļu, kam ekstremitāšu nav, — par metasomu. == Helicerātu vairošanās un attīstība == Pārsvarā helicerāti vairojas ar olām, bet mēdz būt arī [[dzīvdzemdētāji]]. [[Ola]]s ir bagātas ar [[Olas dzeltenums|olas dzeltenumu]], tāpēc izšķīlušies mazuļi ir līdzīgi pieaugušajiem vecākiem, un tālākā attīstība notiek bez pārvērtībām ([[metamorfoze]]s). == Helicerātu klasifikācija == Pasaulē dzīvo apm. 65000 — 73000 helicerātu sugu, kas iedalītas 13 kārtās un 3 klasēs. Latvijā sastopami tikai zirnekļveidīgo klases pārstāvji no 4 kārtām un apmēram 1070 sugām. Jāatzīst gan, ka Latvijā zirnekļveidīgie ir maz pētīti, un esošie dati ir sen novecojuši. '''Apakštips''' {{TaksoSaite|Chelicerata|Helicerāti}} * klase {{TaksoSaite|Merostomata|Merostomāti}} ** kārta †{{TaksoSaite|Eurypterida|Vēžskorpioni}} ** kārta {{TaksoSaite|Xiphosura|Zobenastes}} * klase {{TaksoSaite|Arachnida|Zirnekļveidīgie}} ** kārta {{TaksoSaite|Scorpiones|Skorpioni}} ** kārta {{TaksoSaite|Uropygi|Vicastaiņi}} ** kārta {{TaksoSaite|Schizomida|Šizomīdas}} ** kārta {{TaksoSaite|Amblypygi|Vickājaiņi}} ** kārta {{TaksoSaite|Araneae|Zirnekļi}} ** kārta {{TaksoSaite|Palpigradi|Taustekļskrējēji}} ** kārta {{TaksoSaite|Pseudoscorpiones|Māņskorpioni}} ** kārta {{TaksoSaite|Solifugae|Solpugas}} ** kārta {{TaksoSaite|Opiliones|Māņzirnekļi}} ** kārta {{TaksoSaite|Ricinulei|Kapuczirnekļi}} ** kārta {{TaksoSaite|Acari|Ērces}} * klase {{TaksoSaite|Pycnogonida}} ** kārta {{TaksoSaite|Pantopoda|Jūraszirnekļi}} (†) - izmirušu organismu grupa. {{Commons|Chelicerata}} [[Kategorija:Helicerāti]] lp1n2iu5v1twcmaio9bmvw88je8udtu Andris Teikmanis 0 18791 4502537 4398810 2026-08-04T14:20:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502537 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Teikmanis | vārds_orģ = | attēls = Andris Teikmanis.jpg | att_izm = | apraksts = Andris Teikmanis 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītājs | term_sākums = 2019 | term_beigas = 2023 | prezidents = | premjers = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|11|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]], [[diplomāts]] | alma_mater = [[LVU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums3 = {{dat|1990|03|18|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1993|07|06|N|bez}} }} {{cita nozīme|Augstākās padomes deputātu|[[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] priekšsēdētāju|Andris Teikmanis (1967)}} '''Andris Teikmanis''' (dzimis {{dat|1959|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], [[diplomāts]] un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputāts, [[Rīgas pašvaldības vadītājs]] no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[Valsts prezidenta kanceleja|kanceleju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1959. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas 5. vidusskolā]], no 1978. līdz 1983. gadam studēja [[LVU|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|juridiskajā fakultātē]]. Studiju laikā bija [[Jauktais koris "Juventus"|jauktā kora "Juventus"]] dziedātājs un kora prezidents. Līdz 1990. gadam viņš strādāja par tiesu izmeklētāju [[Latvijas PSR]] [[prokuratūra|prokuratūrā]] un par [[Kirova rajons (Rīga)|Kirova rajona]] tautas tiesas tiesnesi. 1990. gada 4. martā viņu pirms termiņa beigām atbrīvoja no amata ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=Andris%20Teikmanis|title=Cīņa|publisher=Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas kompartijas Centrālā komiteja, Latvijas PSR Ministru padome|work=Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumi|access-date=|date=4.03.1990|last=|first=|issue=laikraksts|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=Andris%20Teikmanis|archivedate=03.02.2020}}</ref> 1988. gadā viņš piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanā. 1989. gadā Teikmani ievēlēja par Rīgas tautas deputātu padomes deputātu, bet 1990. gadā — par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|padomes priekšsēdētāju]] (jaunākais pašvaldības vadītājs Rīgas domes vēsturē, ievēlēts 31 gada vecumā). 1990. gada 18. martā A. Teikmani ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu, viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Neatkarības deklarāciju]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s turpināja vadīt Rīgas pašvaldību, no 1992. gada — kā [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. 1994. gadā viņš pievērsās diplomātiskajai darbībai un kļuva par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]]. Pēc tam no 1995. gada strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], bija [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un [[Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā]]. 2001. gadā A. Teikmani apsūdzēja par nolaidību tā sauktajā "sagrieztā zviedru kuģa" lietā, bet nesodīja. No 2008. līdz 2013. gadam bija Ārlietu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]], no 2013. gada [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Austrālijas Savienība|Austrālijas Savienībā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]],<ref>[http://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis283.pdf Laikraksts „Latvietis“] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190723212342/http://laikraksts.com/laikraksti/Latvietis283.pdf |date={{dat|2019|07|23||bez}} }} Nr. 283 2013. gada 8. novembrī</ref> no 2016. gada — [[Latvijas vēstnieks ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules jaunajam Latvijas vēstniekam ASV Andrim Teikmanim|url=http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/54360-valsts-prezidents-pasniedz-akreditacijas-vestules-jaunajam-latvijas-vestniekam-asv-andrim-teikmanim|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160723165445/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/54360-valsts-prezidents-pasniedz-akreditacijas-vestules-jaunajam-latvijas-vestniekam-asv-andrim-teikmanim|archivedate=2016-07-23|date=2016-07-22|publisher=Latvijas republikas Ārlietu ministrija}}</ref> No 2019. gada 5. augusta līdz prezidenta pilnvaru beigām 2023. gadā A. Teikmanis vadīja [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[Valsts prezidenta kanceleja|kanceleju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-darbiba-tiks-akcenteti-tiesiskuma-un-modernas-valsts-darbibas-virzieni-25799|title=Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni|website=www.president.lv|access-date=2019-07-23|language=lv}}</ref> Ir [[Jubilate|Latvijas Universitātes absolventu jauktā kora "Jubilate"]] dziedātājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijaslaudis.lv/users/teikmanis_andris/ Biogrāfija līdz 2000. gadam]{{Novecojusi saite}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Laila Jurcēna]]'' (''p.i'') | virsraksts = [[Valsts prezidenta kanceleja|Valsts prezidenta kancelejas vadītājs]] | periods = 2019—2023 | pēc = [[Gunda Reire]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Razāns]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks ASV]] | periods = 2016—2019 | pēc = [[Māris Selga]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards Stiprais]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē]], Austrālijas Savienībā un Jaunzēlandē | periods = 2013—2016 | pēc = [[Baiba Braže]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Normans Penke]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā]] | periods = 2005—2008 | pēc = [[Edgars Skuja]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Ķesteris]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks VFR]] | periods = 1998—2002 | pēc = [[Mārtiņš Virsis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Alfrēds Rubiks]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = 1990—1994 | pēc = [[Māris Purgailis]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{LR Augstākā Padome}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Teikmanis, Andris}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki ASV]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Krievijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vācijā]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS juristi]] b8hq6tr1teonn28sbcqo9wu61izo782 Fēlikss Ķiģelis 0 19076 4502531 4433728 2026-08-04T13:59:04Z Meistars Joda 781 4502531 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Fēlikss Ķiģelis | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1976|2|25}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Rokmūzika]] | Nodarbošanās = Ģitārists, dziedātājs, komponists | Instrumenti = Balss, [[ģitāra]], [[vijole]] | Gadi = 1991—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Metro Music]] | Darbojies_arī = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]]<br />[[Melnā Princese]]<br />[[Rodrigo Fomins]] | Mlapa = [http://www.felikssmusic.com felikssmusic.com] | Dzimums = V }} '''Fēlikss Ķiģelis''' (dzimis {{dat|1976|2|25}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[rokmūzika|rokmūziķis]]. Bijis [[Liepāja]]s grupu [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] un [[Melnā Princese]] solists un dibinātājs, savukārt 2000. gadā uzsācis solokarjeru. Viņa tēvs bija kādreizējais rokgrupu [[Līvi (rokgrupa)|Līvi]] un [[Corpus]] dalībnieks [[Ēriks Ķiģelis]]. == Biogrāfija == 1990. gadu sākumā F. Ķiģelis bija viens no grupas Katapults (vēlāk pazīstama kā [[Tumsa (grupa)|Tumsa]]) dibinātājiem un tās solists. 1994. gadā Ķiģelis atstāja grupu, kurā viņa vietā par vadošo vokālistu kļuva [[Mārtiņš Freimanis]]. 1996. gadā F. Ķiģelis izveidoja grupu [[Melnā Princese]], ar kuru kopā 1997. gadā uzvarēja festivālā [[Liepājas Dzintars]]. Grupa izdeva divus albumus, bet 1998. gadā darbību pārtrauca. 1999. gadā Ķiģelis uzsāka savu solokarjeru. Tajā pašā gadā viņš izdeva tēva piemiņai veltītu albumu ''[[Rudens vēju muzikants]]'', kurā apkopotas populārākās [[Ēriks Ķiģelis|Ērika Ķiģeļa]] dziesmas. 2001. gadā klajā nāca albums ''[[Atmiņas (albums)|Atmiņas]]'', kurā līdzās Fēliksa sacerētajām dziesmām bija arī divas Ē. Ķiģeļa dziesmas. 2002. gadā iznāca F. Ķiģeļa pirmais īstais soloalbums ''[[Rīts lēni nāk]]''. Albums tika nominēts [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002. gada Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai]] kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|labākais roka albums]], savukārt dziesma no šī albuma ''[[Lietus sašuj]]'' tika izvirzīta kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā roka dziesma|labākā roka dziesma]]. Popularitāti izpelnījās arī šī albuma dziesma ''[[Vējā]]''. 2004. gada sākumā F. Ķiģelis atgriezās ar dziesmu ''[[Bezmiegs (dziesma)|Bezmiegs]]'', kas ieguva augstas vietas [[Latvija]]s radiostaciju topos, kā arī četras nedēļas noturējās Latvijas Mūzikas topa 1. vietā.<ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/2004/040314lv.html Latvian Airplay Top 40, 2004.03.14]</ref> 2004. gada oktobrī klajā nāca Ķiģeļa nākamais solo albums ''[[Samts (albums)|Samts]]''. Dziesma ''[[Tev ir viss, ko es vēlos]]'' arī ieguva 1. vietu Latvijas Mūzikas topā.<ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/2004/041031lv.html Latvian Airplay Top 40, 2004.10.31]</ref> Albums tika nominēts kā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2004|2004. gada]] [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|gada labākais roka albums]]. 2005. gadā F. Ķiģelis izdeva jau otro sava tēva piemiņai veltīto albumu ''[[Rudens vēju muzikants Vol.2]]'', kurā Ērika Ķiģeļa dziesmas izpildīja dažādi Latvijas dziedātāji. [[2010. gads|2010]]. gadā Fēlikss Ķiģelis izdeva savu pirmo [[Labāko dziesmu izlase (Fēliksa Ķiģeļa albums)|labāko dziesmu izlasi]], kurā bija apkopotas populārākās Fēliksa dziesmas. [[2012. gads|2012]]. gada 1. septembrī, Fēlikss izdeva savu ceturto studijas soloalbumu [[Starp dimantiem un pelniem]]. Dziesma ''[[Ceļš uz mājām (dziesma)|Ceļš uz mājām]]'' kļuva par vienu no populārākajām 2012. gada Radio SWH dziesmām, bet ''[[Sapņu pils (dziesma)|Sapņu pils]]'' kļuva par Latvijas lielākās pop un rok-dziesmu aptaujas Muzikālā Banka 2012 finālistēm. Fēlikss Ķiģelis ir sarakstījis arī dziesmas citiem izpildītājiem, kuras ir kļuvušas par latviešu mūzikas neatņemamu sastāvdaļu. [[IGO]] izpildītā dziesma "[[Cerību laiks]]" vai [[Ivo Fomina]] izpildītā dziesma "[[Melna saule]]" ir vieni no spilgtākajiem piemēriem. 2011. gadā Ķiģelis kopā ar [[Aivars Brīze|Aivaru Brīzi]] uzsāka sadarbību un gatavoja jaunu albumu, tika izdotas dziesmas "Vēl" un "Pasaule deg", bet albums netika izdots, jo 2013. gada oktobrī A. Brīze nomira. == Privātā dzīve == F. Ķiģelis ir divas reizes precējies un viņam ir trīs bērni: meita Ieva (dzimusi 2008. gadā), dēls Emīls (dzimis 2007. gadā) un dēls Ēriks (dzimis 2001. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spotnet.lv/profile/?id=9426 |title=Spotnet profils |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110831085451/http://www.spotnet.lv/profile/?id=9426 |archivedate={{dat|2011|08|31||bez}} }}</ref> == Pavadošā grupa == * [[Matīss Bērzs]] (bungas, perkusijas) * [[Gotlībs SheaXpeare]] (taustiņinstrumenti) * [[Ģirts Eglītis]] (basģitāra) == Grupa "Dūmi" == *[[Fēlikss Ķiģelis]] (ģitāra, balss) *[[Elviss Grodums]] (bass, balss) *[[Jānis Buķelis]] (balss) *[[Matīss Bērzs]] (bungas) *[[Gotlībs SheaXpeare]] (taustiņi) == Diskogrāfija == ;ar [[Melnā Princese|Melno Princesi]] * "[[Viens (albums)|Viens]]" (1997) * "[[Kā būt]]" (1998) ;Soloalbumi * "[[Rudens vēju muzikants]]" (2000) * "[[Atmiņas]]" (2001) * "[[Rīts lēni nāk]]" (2002) * "[[Samts (albums)|Samts]]" (2004) * "[[Rudens vēju muzikants Vol.2]]" (2005) * "[[Labāko dziesmu izlase (Fēliksa Ķiģeļa albums)|Labāko dziesmu izlase]]" (2010) * "[[Starp dimantiem un pelniem]]" (2012) * "[[Uzzīmētā sirds]]" (2014) * "[[Sirdsapziņa]]" (2021) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070927074011/http://music.draugiem.lv/music/musician.php?mid=10214 Draugiem.lv profils] * [http://twitter.com/FelikssKigelis Oficiālais TWITTER profils] {{Tumsa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ķiģelis, Fēlikss}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] op3pq8hbsf0ppgleikxei9b5gu3u9s6 FK Auda 0 22375 4502518 4501562 2026-08-04T13:37:58Z Ivario 51458 4502518 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #40A36D | nos = FK Auda | logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]] | pilns = Futbola klubs "Auda" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}} | dib = 1969 | dib_com = ''<br />kā zvejnieku kolhoza<br />«9. maijs» futbola klubs'' | stad = * [[Skonto stadions]] * ''Mežaparks Sports Village'' | ietilp = 8087 (Skonto) | prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]] | tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 5. vieta | mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = _pumavision2122g | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00A55A | body1 = 00A55A | rightarm1 = 00A55A | shorts1 = 00924F | socks1 = 00924F | pattern_la2 = | pattern_b2 = _pumavision2122w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumaglory22b | pattern_b3 = _pumaultimate23b | pattern_ra3 = _pumaglory22b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] "9. maijs" futbola komanda. Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības "Auda", kas izveidojusies kolhoza "9. maijs" vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|"Audas"]] nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}</ref> 2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}}) * 1991: FK "Auda" * 1992—1993: RFK * 1994: RFK "Auda" * 1995—''pašlaik'': FK "Auda" == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:1000 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:7 from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:4 from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/1991 till:01/07/1994 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1994 till:01/07/1997 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/1997 till:01/07/2001 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2001 till:01/07/2004 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2004 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes "Audai" otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}</ref> * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni''' * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls) * [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās'' * [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2023—24 |[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] |1:1 |1:4 |style=background:#fdd|'''2:5''' |- |rowspan=3|2024—25 |rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[B36 Tórshavn]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |2QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Cliftonville FC|Cliftonville]] |2:0 |2:1 |style=background:#dfd|'''4:1''' |- |3QR |{{flaga|KVX}} |align="left"|[[KF Drita|Drita]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Larne F.C.|Larne]] |2:2 |0:0 |style=background:#fdd|'''2:2''' <small>(11 m: 2:4)</small> |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|ROU}} |align="left"|[[FCSB]] |4:1 |3:2 |style=background:#dfd|'''7:3''' |- |3QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[FC Dinamo City|Dinamo City]] | | | |} == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|8|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}} {{Fs player|no=11|nat=BFA|pos=FW|name=[[Usmans Kamara]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}} {{Fs player|no=14|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahims]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=PAN|pos=MF|name=[[Ariels Arrojo]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=MF|name=[[Mohamuds Fofana]]}} {{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Niks Aleksandrovs]]}} {{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}} {{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}} {{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}} {{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}} {{Fs player|no=79|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ibrahīms Kone]]}} {{Fs player|no=80|nat=PER|pos=DF|name=[[Sebastians Aranda]]|other=īrē no [[Sport Boys]]}} {{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}</ref> * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> * {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title="Auda" galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – "Auda" atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs * {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik) == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]] * {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]] * {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]] * {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]] * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Auda, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] dyjia8v45p9hc75qn9di5srkuxafcok 4502826 4502518 2026-08-05T11:43:25Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4502826 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #40A36D | nos = FK Auda | logo = [[Attēls:FK Auda Logo.svg|180px]] | pilns = Futbola klubs "Auda" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Ķekava}} | dib = 1969 | dib_com = ''<br />kā zvejnieku kolhoza<br />«9. maijs» futbola klubs'' | stad = * [[Skonto stadions]] * ''Mežaparks Sports Village'' | ietilp = 8087 (Skonto) | prez = {{flaga|Latvija}} [[Juris Gorkšs]] | tren = {{flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 5. vieta | mediji = [http://www.fkauda.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = _pumavision2122g | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00A55A | body1 = 00A55A | rightarm1 = 00A55A | shorts1 = 00924F | socks1 = 00924F | pattern_la2 = | pattern_b2 = _pumavision2122w | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumaglory22b | pattern_b3 = _pumaultimate23b | pattern_ra3 = _pumaglory22b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''FK Auda''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ķekava]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 1969. gadā kā [[Mangaļsala]]s zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] "9. maijs" futbola komanda. Savu pašreizējo nosaukumu ieguvis 1991. gadā no paju sabiedrības "Auda", kas izveidojusies kolhoza "9. maijs" vietā. 2005. gadā klubs no [[Rīga]]s, kur spēlēja [[Alberta Šeibeļa stadions|Alberta Šeibeļa stadionā]], pārcēlās uz Ķekavu, kur ir speciāli šim klubam uzbūvēts stadions, kas ieguvis [[Audas stadions|"Audas"]] nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |title=Par klubu |accessdate={{dat|2016|04|18||bez}} |publisher=auda-fk.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130308052712/http://www.auda-fk.lv/www/index.php/par-klubu |archivedate={{dat|2013|03|08||bez}} }}</ref> 2022. gadā klubs pirmo reizi vēsturē izcīnīja [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] un ceļazīmi uz dalību UEFA klubu turnīru kvalifikācijā, pēc gada atkārtojot šo panākumu. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1969—1990: 9. maijs ({{val|ru|«9 Мая»}}) * 1991: FK "Auda" * 1992—1993: RFK * 1994: RFK "Auda" * 1995—''pašlaik'': FK "Auda" == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:1000 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/1991 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:1992 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/1991 till:01/07/1992 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1992|11]] from:01/07/1992 till:01/07/1993 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1993|9]] from:01/07/1993 till:01/07/1994 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1994|8]] from:01/07/1994 till:01/07/1995 shift:(0,-4) text:7 from:01/07/1995 till:01/07/1996 shift:(0,-4) text:4 from:01/07/1996 till:01/07/1997 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/1997 till:01/07/1998 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1998|5]] from:01/07/1998 till:01/07/1999 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 1999|5]] from:01/07/1999 till:01/07/2000 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2000|3]] from:01/07/2000 till:01/07/2001 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2001|1]] from:01/07/2001 till:01/07/2002 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2002|8]] from:01/07/2002 till:01/07/2003 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2003|7]] from:01/07/2003 till:01/07/2004 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2004|8]] from:01/07/2004 till:01/07/2005 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2005|12]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2006|14]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|3]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|6]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|7]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|8]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|10]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|12]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|13]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|6]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|5]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2016|3]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|10]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|5]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/1991 till:01/07/1994 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/1994 till:01/07/1997 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/1997 till:01/07/2001 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2001 till:01/07/2004 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2004 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29102025-daskevics_atnes_audai_otro_triumfu_latvij|title=Dašķevičs atnes "Audai" otro triumfu Latvijas kausā, Eirokausu ceļazīmes liktenis izšķirts|website=sportacentrs.com|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — fināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — ceturtdaļfināls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/latvijas-kauss/?p=2023|title=11.lv Latvijas kauss|website=LFF.lv|access-date=2024-08-01|language=lv}}</ref> * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''Čempioni''' * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Otrā kārta|2. kārta]] * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2006|2006]] — 3. kārta (→ astotdaļfināls) * [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2004|2004]] — ceturtdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2003|2003]] — astotdaļfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2002|2002]] — pusfināls * [[Latvijas kauss futbolā 2001|2001]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[Latvijas kauss futbolā 2000|2000]] — ''nepiedalījās'' * [[1999. gada Latvijas kauss futbolā|1999]] — 1. kārta (→ ceturtdaļfināls) * [[1987. gada Latvijas kauss futbolā|1987]] — [[1987. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2023—24 |[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] |1:1 |1:4 |style=background:#fdd|'''2:5''' |- |rowspan=3|2024—25 |rowspan=3|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[B36 Tórshavn]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |2QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Cliftonville FC|Cliftonville]] |2:0 |2:1 |style=background:#dfd|'''4:1''' |- |3QR |{{flaga|KVX}} |align="left"|[[KF Drita|Drita]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |2025—26 |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|NIR}} |align="left"|[[Larne F.C.|Larne]] |2:2 |0:0 |style=background:#fdd|'''2:2''' <small>(11 m: 2:4)</small> |- |rowspan=2|2026—27 |rowspan=2|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|ROU}} |align="left"|[[FCSB]] |4:1 |3:2 |style=background:#dfd|'''7:3''' |- |3QR |{{flaga|ALB}} |align="left"|[[FC Dinamo City|Dinamo City]] |1:0 | | |} == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|8|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/fk-auda/#players|title=FK Auda|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2024-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=[[Raivo Stūriņš]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CRO|pos=DF|name=[[Tins Hrvojs]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Musa Udraogo]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Kragliks]]}} {{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Edvins Bongemba]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Melejs Diņs]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=10|nat=GAM|pos=MF|name=[[Vallijs Fofana]]}} {{Fs player|no=11|nat=BFA|pos=FW|name=[[Usmans Kamara]]|other=īrē no [[Riga FC]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ratmirs Trifonovs]]}} {{Fs player|no=14|nat=NGA|pos=MF|name=[[Husaini Ibrahims]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=PAN|pos=MF|name=[[Ariels Arrojo]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Juba Traore]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=NGA|pos=MF|name=[[Olabandžo Ogundži]]}} {{Fs player|no=23|nat=CIV|pos=MF|name=[[Mohamuds Fofana]]}} {{Fs player|no=25|nat=SEN|pos=FW|name=[[Bartelemī Djedū]]}} {{Fs player|no=26|nat=FRA|pos=FW|name=[[Enoks Lusveki]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=GK|name=[[Niks Aleksandrovs]]}} {{Fs player|no=46|nat=SUR|pos=FW|name=[[Džejens Gerolds]]}} {{Fs player|no=47|nat=CIV|pos=FW|name=[[Kaders Kone]]}} {{Fs player|no=71|nat=LAT|pos=FW|name=[[Oskars Rubenis]]}} {{Fs player|no=77|nat=LAT|pos=MF|name=[[Jevgeņijs Miņins]]}} {{Fs player|no=79|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ibrahīms Kone]]}} {{Fs player|no=80|nat=PER|pos=DF|name=[[Sebastians Aranda]]|other=īrē no [[Sport Boys]]}} {{Fs player|no=98|nat=LAT|pos=GK|name=[[Nils Puriņš]]}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|FRA}} [[Didjē Zaneti]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Latvija}} Rihards Gorkšs |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Slovēnija}} Gals Ribičs |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Juris Gorkšs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dāvis Vegners |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2022. gada februāris — 2022. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/|title=Par virslīgas kluba ”Auda” galveno treneri apstiprināts horvāts Stipičs|website=tv3.lv|access-date=2022-10-20|language=lv|archive-date=2022-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221020071802/https://sports.tv3.lv/futbols/par-virsligas-kluba-auda-galveno-treneri-apstiprinats-horvats-stipics/}}</ref> * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2023. gada janvāris — 2023. gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=82|title=Simo Valakari – “Audas” galvenais treneris.|website=fkauda.lv|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> * {{flaga|Portugal}} [[Felipe Almeida]] (2024. gada janvāris — 2024. gada jūnijs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/29122023-auda_galvena_trenera_debijas_iespeju_dod_|title="Auda" galvenā trenera debijas iespēju dod ilggadējam Vitora Pereiras asistentam|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03062024-auda_partrauc_darba_attiecibas_ar_portuga|title=''Auda'' pārtrauc darba attiecības ar portugāļu treneri Almeidu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Slovēnija}} [[Zorans Zeļkovičs]] (2024. gada jūnijs — 2024.gada decembris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062024-portugalu_vieta_sloveni_auda_atrod_jauno_|title=Portugāļu vietā slovēņi – "Auda" atrod jauno galveno treneri|website=sportacentrs.com|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=160|title=Zeļkovičs un asistenti darbu neturpinās|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2025. gada janvāris — 2025. gada oktobris) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_category_id=1&journal_blog_post_id=171|title=FK Auda turpmāk vadīs Jurģis Kalns|access-date=2025-10-01|language=lv}}</ref> * {{Flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2025. gada oktobris — 2025. gada decembris), pienākumu izpildītājs * {{Flaga|Francija}} [[Didjē Zaneti]] (2026. gada janvāris — pašlaik) == Pazīstami spēlētāji == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Babičevs]] * {{flaga|Latvija}} [[Kaspars Gorkšs]] * {{flaga|Latvija}} [[Artis Lazdiņš]] * {{flaga|Latvija}} [[Vīts Rimkus]] * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Rubins]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.auda-fk.lv/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201101134926/http://www.auda-fk.lv/ |date={{dat|2020|11|01||bez}} }} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] * [http://www.twitter.com/fkauda Twitter.com vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521103259/https://twitter.com/fkauda |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://www.facebook.com/fkauda Facebook.com vietnē] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{DEFAULTSORT:Auda, FK}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] bd3uzy13p2g4s2slwudo97ddcmwm8fd 19. jūlijs 0 28353 4502789 4491821 2026-08-05T10:15:18Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4502789 wikitext text/x-wiki '''19. jūlijs''' ir gada 200. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (201. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 165 dienas. == Vārda dienas == [[Digna]], [[Jautrīte]], [[Kamila]], [[Sāra (personvārds)|Sāra]] == Notikumi == * [[1870. gads]] — [[Napoleons III]] pieteica karu [[Prūsija|Prūsijai]] un sākās [[Francijas—Prūsijas karš]]. * [[1900. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāta pirmā [[metro]] līnija. * [[1903. gads]] — [[Moriss Garēns]] uzvarēja pirmajā [[1903. gada Tour de France|''Tour de France'']] velobraucienā. * [[1934. gads]] — Izveidota [[Salvadoras Centrālā rezervju banka]]. * [[1949. gads]] — [[Laosa]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1963. gads]] — [[Džozefs Vokers]] raķešlidmašīnā [[North American X-15|X-15]] pārsniedza {{nobr|100 km}} augstumu ({{nobr|106 010 metri}}), kas ir starptautiski atzīta [[Kārmāna līnija|kosmosa robeža]]. * [[1975. gads]] — [[Kolumbija]]s pilsētā [[Kali (pilsēta)|Kali]] sākās otrais [[pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1979. gads]] — [[Nikaragva|Nikaragvā]] [[marksisms|marksistiskie]] [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnisti]] [[Nikaragvas revolūcija|gāza Somosu diktatūru]]. * [[1985. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, bojā gāja 268 cilvēki, nopostītas 62 ēkas un 8 tilti. * [[1996. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Atlanta|Atlantā]] sākās [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1692. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1711. gadā) * [[1819. gads]] — [[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller''), šveiciešu rakstnieks (miris 1890. gadā) * [[1834. gads]] — [[Edgars Degā]] (''Edgar Degas''), franču mākslinieks (miris 1917. gadā) * [[1863. gads]] — [[Hermanis Bārs]] (''Hermann Bahr''), Austrijas rakstnieks (miris 1934. gadā) * [[1871. gads]]: ** [[Larss Jergens Madsens]] (''Lars Jørgen Madsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1925. gadā) ** [[Alajošs Sokoji]] (''Szokolyi Alajos''), ungāru vieglatlēts un sporta organizators (miris 1932. gadā) * [[1873. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|7}}) — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (miris 1958. gadā) * [[1898. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un Amerikas filozofs (miris 1979. gadā) * [[1900. gads]] — [[Arno Brēkers]] (''Arno Breker''), vācu mākslinieks (miris 1991. gadā) * [[1901. gads Latvijā|1901. gads]] — [[Mariss Vētra]], latviešu dziedātājs un rakstnieks (miris 1965. gadā) * [[1921. gads]] — [[Rozalīna Jalova]] (''Rosalyn Yalow''), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Gunārs Piesis]], latviešu kinorežisors un kinoscenārists (miris 1996. gadā) * [[1938. gads]] — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadā) * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ilmārs Ančāns]], latviešu politiķis un ārsts (miris 2023. gadā) * [[1947. gads]] — [[Braiens Mejs]] (''Brian May''), angļu mūziķis * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Augusts Brigmanis]], Latvijas politiķis * [[1955. gads]] — [[Kijoši Kurosava]] (''黒沢 清''), japāņu kinorežisors * [[1960. gads]] — [[Atoms Egojans]] (''Atom Egoyan''), armēņu izcelsmes Kanādas kinorežisors * [[1965. gads]] — [[Skots Tingls]] (''Scott Tingle''), ASV kosmonauts * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Oskars Kastēns]], Latvijas politiķis * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Kaspars Roga]], latviešu bundzinieks * [[1976. gads]] — [[Benedikts Kamberbačs]] (''Benedict Cumberbatch''), angļu aktieris * [[1995. gads]] — [[Manuels Akandži]] (''Manuel Akanji''), šveiciešu futbolists == Miruši == * [[1374. gads]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (dzimis 1304. gadā) * [[1832. gads]] — [[Johans Heinrihs Baumanis]] (''Johann Heinrich Baumann''), vācbaltiešu gleznotājs (dzimis 1753. gadā) * [[1810. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]] (''Luise von Mecklenburg-Strelitz''), Prūsijas karaliene (dzimusi 1776. gadā) * [[1913. gads]] — [[Lesja Ukrainka]] (''Леся Украинка''), ukraiņu dzejniece (dzimusi 1871. gadā) * [[1945. gads]]: ** [[Džons Brejs]] (''John Bray''), ASV vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) ** [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), ASV vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1950. gads]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), ASV vieglatlēts (dzimis 1883. gadā) * [[1980. gads]] — [[Hanss Morgentau]] (''Hans Morgenthau''), ebreju izcelsmes vācu politikas teorētiķis (dzimis 1904. gadā) * [[2009. gads]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) * [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Monika Limane]], Latgales keramiķe (mirusi 2010. gadā) * [[2014. gads]] — [[Džeimss Gārners]] (''James Garner''), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[2016. gads]] — [[Gerijs Māršals]] (''Garry Marshall''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[2019. gads]] — [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Valdis Lokenbahs]], latviešu uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Atbrīvošanās diena ([[Nikaragva]]) * Mocekļu diena ([[Mjanma]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] br51al7mcka5anzsxbdz0g161k53hjl Gēns 0 31049 4502688 4493167 2026-08-05T03:19:57Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Hromosomas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502688 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gene.png|thumbnail|upright=1.2|Gēna shēma ar [[eksons|eksoniem]] un [[introns|introniem]]]] '''Gēns''' ir [[iedzimtība]]s pamatvienība — šūnu [[organisms|organismos]] noteikts [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) [[nukleotīdi|nukleotīdu]] secības posms, kas satur informāciju funkcionāla produkta, proti, [[polipeptīdi|polipeptīda]] vai funkcionālas [[ribonukleīnskābe]]s (RNS) molekulas, veidošanai. Plašākā gēna definīcija līdzās [[olbaltumvielas]] kodējošajiem gēniem ietver arī gēnus, kuru gala produkts ir funkcionāla [[ribonukleīnskābe|RNS]] molekula.<ref name="genom.gov"/> Gēnos ietvertā informācija tiek nodota no vienas šūnu vai organismu [[paaudze]]s nākamajai. [[Gēnu ekspresija]]s procesā šī informācija tiek izmantota RNS molekulu un olbaltumvielu veidošanai. Gēnu ekspresija un gēnu produktu darbība ietekmē šūnu [[vielmaiņa|vielmaiņu]], augšanu, dalīšanos, diferenciāciju un citas funkcijas, tādējādi ietekmējot arī organismu pazīmes. Daudzu gēnu produkti — olbaltumvielas un regulatorās RNS — piedalās citu gēnu ekspresijas regulācijā.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Ilze Radoviča-Spalviņa |title=Molekulārā ģenētika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/4174-molekul%C4%81r%C4%81-%C4%A3en%C4%93tika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gene Expression |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Expression |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> Visiem šūnu organismiem gēni ir veidoti no [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]], savukārt [[vīruss|vīrusu]] genoms var būt veidots no DNS vai [[ribonukleīnskābe|RNS]]. RNS vīrusiem gēni atrodas RNS molekulās.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Ksenija Korotkaja |title=Vīrusi |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/257093-v%C4%ABrusi |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}</ref> Ne visi gēni kodē olbaltumvielas — daļa no tiem satur informāciju funkcionālu nekodējošo RNS molekulu, piemēram, ribosomālās RNS, transporta RNS un dažādu regulatoro RNS, veidošanai.<ref name="genom.gov">{{tīmekļa atsauce |title=Gene |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ribonucleic Acid (RNA) |url=https://www.genome.gov/about-genomics/educational-resources/fact-sheets/ribonucleic-acid-fact-sheet |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> Visu organisma ģenētisko materiālu kopumu sauc par [[genoms|genomu]]. Gēni ir genoma segmenti, taču genomā ietilpst arī [[promoteri]] un citi regulatorie elementi, starpgēnu apgabali un dažādas citas nekodējošas sekvences.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Nils Rostoks |author2=Vita Rovīte |title=Genomika |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/6682-genomika |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=lv}}</ref> [[Eikarioti|Eikariotu]] šūnās lielākā daļa gēnu atrodas kodola [[hromosoma|hromosomās]], bet daļa — [[mitohondrijs|mitohondriju]] genomā un [[augi]]em un daudziem [[aļģes|aļģu]] pārstāvjiem arī [[plastīdas|plastīdu]] genomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chromosome |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Chromosome |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Cheong Xin Chan, Ph.D. & Debashish Bhattacharya, Ph.D. |title=The Origin of Plastids |url=https://www.nature.com/scitable/topicpage/the-origin-of-plastids-14125758/ |website=nature.com |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> [[Prokarioti|Prokariotu]] hromosomālā DNS atrodas [[citoplazma]]s nukleoīda apgabalā. Daudziem prokariotiem ir arī no hromosomas atsevišķas, patstāvīgi replicējošas DNS molekulas — [[plazmīdas]], kurās var atrasties dažādi papildu gēni.<ref>{{laikraksta atsauce |last1=Joyeux |first1=Marc |title=Bacterial Nucleoid: Interplay of DNA Demixing and Supercoiling |journal=Biophysical Journal |date=2019 Sep 26 |volume=118 |issue=9 |page=2141–2150 |doi=10.1016/j.bpj.2019.09.026 |pmid=31629479}}</ref> Plazmīdas nav obligāta visu prokariotu šūnu sastāvdaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plasmid |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Plasmid |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> Gēnu skaits, uzbūve, izvietojums un ekspresijas regulācija dažādām sugām atšķiras, tomēr gēnu kopīgā pamatīpašība ir pārmantojamas informācijas saturēšana un tās izmantošana funkcionālu RNS vai olbaltumvielu veidošanai. Gēnu nukleotīdu secība var mainīties [[mutācija|mutāciju]] rezultātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mutation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Mutation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> Gēnu ekspresiju var mainīt arī regulatoro sekvenču pārmaiņas, epiģenētiski mehānismi un hromosomu strukturālās pārkārtošanās, kas maina gēna novietojumu vai regulatoro vidi. Gēnu darbību un to ietekmi uz organismu var ietekmēt arī citi gēni un ārējās vides apstākļi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gene Regulation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Regulation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Structural Variation |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Structural-Variation |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> Tādēļ daudzas organisma pazīmes, īpaši sarežģītas daudzfaktoru pazīmes, veidojas genotipa, gēnu ekspresijas un vides faktoru mijiedarbībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gene Environment Interaction |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Gene-Environment-Interaction |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Polygenic Trait |url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Polygenic-Trait |website=genome.gov |accessdate={{dat|2026|7|10||bez}} |language=en}}</ref> == Nosaukums un jēdziena vēsture == Termins “gēns” cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu vārda]] {{gree|γένος}} (''génos'' — “dzimta”, “izcelsme”, “veids”) un ir saistīts ar grieķu sakni ''gen-'' (“radīt”, “dzemdēt”). Zinātniskajā apritē šo terminu 1909. gadā ieviesa dāņu botāniķis un ģenētiķis [[Vilhelms Johansens]], lai apzīmētu iedzimtības pamatvienību neatkarīgi no tās fizikālās vai ķīmiskās dabas.<ref>Johannsen, W. (1905). Arvelighedslærens elementer ("The Elements of Heredity". Copenhagen). Rewritten, enlarged and translated into German as Elemente der exakten Erblichkeitslehre (Jena: Gustav Fischer, 1909; Scanned full text</ref> Johansens šo vārdu izvēlējās, balstoties uz agrāk lietoto terminu ''pangen'', ko 19. gadsimta beigās bija izmantojis [[Hugo de Frīzs]]. Tajā pašā laikā Johansens ieviesa arī jēdzienus “[[genotips]]” un “[[fenotips]]”, uzsverot atšķirību starp organisma iedzimto ģenētisko uzbūvi un ārēji novērojamām pazīmēm. Gēna jēdziena pirmsākumi saistīti ar [[Gregors Mendelis|Gregora Mendeļa]] 19. gadsimta vidū veiktajiem pētījumiem par [[zirņi|zirņu]] hibridizāciju. Mendelis terminu “gēns” vēl nelietoja, tomēr viņa eksperimenti parādīja, ka iedzimtās pazīmes tiek nodotas nevis saplūstoši, bet gan ar atsevišķām, diskrētām iedzimtības vienībām. Viņa aprakstītie “iedzimtības faktori” vēlāk kļuva par pamatu klasiskajai [[ģenētika]]i. Pēc Mendeļa darbu atkārtotas atklāšanas ap 1900. gadu iedzimtības vienību izpēte kļuva par vienu no centrālajiem jaunās ģenētikas jautājumiem. 20. gadsimta sākumā gēns sākotnēji tika uztverts galvenokārt kā abstrakta iedzimtības vienība, kurai vēl nepiedēvēja noteiktu materiālu uzbūvi. Attīstoties [[citoloģija]]i un hromosomu iedzimtības teorijai, gēnus sāka saistīt ar [[hromosoma|hromosomām]]. [[Teodors Boveri|Teodora Boveri]] un [[Valters Satons|Valtera Satona]] darbi nostiprināja priekšstatu, ka hromosomas ir saistītas ar iedzimtības informācijas pārmantošanu, savukārt [[Tomass Hants Morgans|Tomasa Hanta Morgana]] un viņa līdzstrādnieku pētījumi ar [[augļmušas|augļmušu]] (''Drosophila melanogaster'') sniedza eksperimentālus pierādījumus, ka gēni atrodas noteiktās vietās hromosomās un ir sakārtoti lineārā secībā. Šī pieeja ļāva izskaidrot Mendeļa likumus citoloģiskā līmenī un izveidot pirmās gēnu kartes. [[Molekulārā ģenētika|Molekulārās ģenētikas]] attīstība 20. gadsimta vidū būtiski mainīja gēna izpratni. [[Džordžs Bīdls|Džordža Bīdla]] un [[Edvards Teitums|Edvarda Teituma]] pētījumi parādīja saikni starp gēniem un bioķīmiskajām reakcijām, veicinot priekšstatu “viens gēns — viens [[enzīmi|enzīms]]”, kas vēlāk tika precizēts kā saistība starp gēniem un polipeptīdu vai funkcionālu RNS veidošanos. 1940. un 1950. gadu pētījumi pierādīja DNS nozīmi iedzimtības informācijas glabāšanā, bet 1953. gadā [[Džeimss Votsons|Džeimsa Votsona]] un [[Frānsiss Kriks|Frānsisa Krika]] aprakstītais DNS dubultspirāles modelis, kas balstījās arī [[Rozalinda Franklina|Rozalindas Franklinas]] un [[Moriss Vilkinss|Morisa Vilkinsa]] iegūtajos datos, deva pamatu gēnu izpratnei kā noteiktām nukleotīdu secībām DNS molekulā. Turpmākie pētījumi atklāja ģenētisko kodu, gēnu ekspresijas mehānismus un gēnu regulāciju, savukārt genoma sekvenēšanas tehnoloģiju attīstība ļāva noteikt pilnīgas daudzu organismu genomu nukleotīdu secības. Mūsdienās gēna jēdziens ir plašāks nekā agrīnajā molekulārajā ģenētikā. Gēns vairs netiek uzskatīts tikai par DNS posmu, kas kodē vienu olbaltumvielu, jo daļa gēnu kodē funkcionālas RNS molekulas, bet gēnu darbību ietekmē regulācijas mehānismi, genoma organizācija un šūnas vide. Tāpēc gēna definīcija laika gaitā ir attīstījusies no Mendeļa “iedzimtības faktoriem” līdz hromosomās lokalizētām vienībām un tālāk līdz nukleīnskābju secībām, kas piedalās funkcionālu bioloģisku produktu veidošanā. == Gēnu veidi == Pastāv vairāki gēnu veidi. Komplementārie gēni savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību, tas ir, par vienu pazīmi atbild vairāki gēni un to mijiedarbībā attīstās jauna pazīme, kas nav raksturīga nevienam no gēniem. Savukārt hromosomālie gēni nosaka kodoliedzimtību. Poligēni jeb polimēriskie gēni ir ar rakstura ietekmi uz kādas pazīmes attīstību. Šajā gadījumā daudzi gēni iedarbojās uz vienu pazīmi. Pazīmes [[fenotips|fenotipiskā izpausme]] ir atkarīga no dominanto gēnu summas. Gēni, kas ietekmē vairākas [[Organisms|organisma]] pazīmes, ir [[Plejotrops gēns|plejotropi gēni]]. Epistatiskie gēni nomāc citus gēnus, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi. Gēni, kuri tiek nomākti, tiek saukti par hipostatiskajiem gēniem. [[Epistāze]] ir dominēšanai līdzīga parādība, ko dažreiz var novērot starp dažādu gēnu [[alēle|alēlēm]]. == Genoms == {{pamatraksts|Genoms}} Visu gēnu kopumu sauc par [[genoms|genomu]]. Tas ietilpst organisma [[haploidālā sistēma|haploidālajā sistēmā]]. Plašākā nozīmē genoms satur [[iedzimtība]]s faktorus. Lai gan daudziem gēniem ir zināma gan to atrašanās vieta genomā, gan nukleotīdu secība, tomēr ir vēl daudzu nukleotīdu secības nozīme nezināma. == Ģenētika == {{pamatraksts|Ģenētika}} Zinātni, kas pēta gēnus, sauc par [[ģenētika|ģenētiku]]. Tajā pēta dzīvo organismu [[iedzimtība|iedzimtību]] (genomu) un to mainību. Ģenētikā pēta arī [[bioloģiskā daudzveidība|organismu dažādību]]. Gēnu aktivitātes, kuras nav saistītas ar DNS primārās struktūras izmaiņām, pēta [[epiģenētika|epiģenētikā]]. Šeit mēģina noskaidrot, kā vides signāli atlasa, modificē un regulē gēnu darbību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=gens | title= Gēns <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv)}} {{bioķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Bioķīmija]] [[Kategorija:Mikrobioloģija]] [[Kategorija:Hromosomas]] 5n36ba65cpd9ie7kz8q4ga56s03bmhn Baltijas landesvērs 0 31132 4502674 4366095 2026-08-04T23:21:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502674 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Baltijas landesvērs | attēls = [[Attēls:Flag of Baltic Germans.svg|150px|Baltijas Landesvēra karogs]] | virsraksts =Baltijas Landesvēra karogs | valsts = | pastāvēšana = No [[1918. gads|1918. gada]] [[novembris|novembra]] līdz [[1920. gads|1920. gada]] [[janvāris|janvārim]] | pakļautība = | karaspēka veids = | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = [[Latvijas brīvības cīņas]] | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Rīdigers fon der Golcs]] }} [[Attēls:Latvijas Brīvības cīņas no vācu skatupunkta.jpg|thumb|270px|Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz [[Latgales atbrīvošana]]i]] [[Attēls:Landesvērs 1919 vasara.JPG|thumb|270px|right|Tīrot ieročus, 1919. gada vasara]] '''Baltijas landesvērs''' ({{val|de|Baltische Landeswehr}}), retāk '''Latvijas landesvērs''' ({{val|de|Lettländische Landeswehr}}), bija nosaukums [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918. gada novembrī, un ar 1918. gada 7. decembra [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par landesvēra izveidošanu]], kļuva par pirmo Latvijas Republikas armiju. Landesvēru drīz papildināja [[Oskars Kalpaks|Kalpaka]] latviešu un [[Anatols Līvens (virsnieks)|Līvena]] krievu vienības. 1919. gada jūlijā landesvēru iekļāva [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un tas pastāvēja līdz 1920. gada martam, kad tika iekļauts [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|1. Kurzemes kājnieku divīzijā]]. Baltijas landesvērs izgāja visu [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] gaitu. Tā pazīstamākie komandieri bija [[Alfrēds Flečers]] (1919. gada 1. februāris—12. jūlijs) un [[Harolds Aleksanders]] (1919. gada 12. jūlijs—1920. gada 18. februāris). == Izveidošana == [[Attēls:Landesvēra sludinājums.JPG|thumb|Aicinājums brīvprātīgajiem aizstāvēt dzimteni. 1918. gada 12. decembris]] Pēc 1918. gada 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] noslēgšanas beidzās [[Pirmais pasaules karš]]. [[Antante]]s valstis uzdeva brūkošās [[Vācijas Impērija]]s karaspēkam palikt Baltijā, lai nepieļautu boļševiku [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virzību uz rietumiem. [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] [[Baltijas Reģentu padome|Reģentu padome]] 1918. gada novembra sākumā izlēma sākt veidot savus bruņotos spēkus, “Baltijas landesvēru”. 11. novembrī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armijas]] vadība oficiāli atļāva dibināt baltiešu pašaizsardzības spēkus (šajā laikā par baltiešiem sauca tikai vācbaltiešus).<ref>''Vietējās ziņas: Pašaizsardzība''. Jaunākās ziņas. 16.11.1918.</ref> 12. novembrī landesvēra štābs aicināja visus 18—60 gadus vecos vīriešus brīvprātīgi pieteikties karaspēkā un 16. novembrī trijās vācbaltiešu rotās bija reģistrēti jau 1600 brīvprātīgie.<ref>[[Edgars Andersons]]. ''Latvijas vēsture: 1914—1920.'' Daugava: Stokholma, 1967., 344. lpp.</ref> Savukārt divās latviešu landesvēra rotās 15. novembrī bija iestājušis 400 brīvprātīgie.<ref>''Vietējās ziņas: brīvprātīgo pieteikšanās''. Jaunākās ziņas. 15.11.1918.</ref> [[Kliments Didorovs|Klimenta Didorova]] vadībā 15. novembrī izveidojās krievu rota. 12. novembrī vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas 1. rotu, 17. novembrī bija noformēta Triecienvienība (''Stoßtruppe''), kurai sekoja Rīgas 2. rota, artilērijas baterija, virsnieku ložmetējnieku rota, un 29. novembrī Jelgavā izveidotā [[Volferts Gerhards fon Rādens|fon Rādena]] vienība. Vācbaltiešu izveidotās vienības pakļāvās Vācijas armijas virsniekam, majoram Šeibertam (''Scheibert'') un štāba vadītājam, kapteinim Dītriham (''Dietrich'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:11{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:11{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:11{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Militārā sakāve un [[Novembra revolūcija]] noveda pie Vācijas armijas sabrukuma, daudzviet izveidojās kareivju padomes, armijas vienības sāka haotisku atkāpšanos uz dzimteni. Lai nodrošinātu atkāpšanos, un karamateriālu kontroli, 30. novembrī Vācijas 8. armijas vadība pavēl no uzticamiem Vācijas kareivjiem izveidot Dzelzsbrigādi (vēlāko [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]]). Salīdzinoši augstā alga brigādei piesaistīja arī kareivjus ar zemu morāli, kas vēlāk izpaudās neveiksmīgās kaujas operācijās. Dzelzsbrigādē vēlāk iekļāva arī tos, kas Latvijā ieradās kā brīvprātīgie no Vācijas, lai cīnītos pret boļševikiem. == Vācijas un Pagaidu valdības līgumi == 1918. gada 19. novembrī landesvērā bija iestājušies 2500 brīvprātīgie. Jaunpasludinātās Latvijas republikas [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā [[Augusts Vinnigs|Augusta Vinniga]] starpā 7. decembrī tiek noslēgts "[[Līgums par Landesvēra izveidošanu]]". Līgums paredzēja landesvēru veidot uz brīvprātības pamatiem no 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas. Komandierim pēc sākotnējā plāna bija jābūt kādas neitrālas valsts ([[Zviedrija]]s) pārstāvim, taču tas neīstenojās. Vācijas karaspēku Latvijā atzina par okupācijas varu, kas uzņēmās saistības uz kredīta piešķirt vajadzīgo bruņojumu un dot naudas līdzekļus.<ref>[http://www.latvijasvestnesis.lv/index.php?menu_body=DOC&id=50733&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=0a4cfb6465c4cae96df404d2cb9da657 Konference par Latvijas vēsturi "Latvijas un Eiropas jaunās valstis: 1918 — 1939."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928094414/http://www.latvijasvestnesis.lv/index.php?menu_body=DOC&id=50733&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=0a4cfb6465c4cae96df404d2cb9da657 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }} 06.11.1998</ref> Multietniskā "Latvijas zemessardze" (''Lettländische Landeswehr''), ar Vācijas militāro atbalstu kļuva par Latvijas armiju. Administratīvi to pakļāva Latvijas Apsardzības ministram [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]], bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēku vadībai. Par landesvēra pagaidu komandieri iecēla Vācijas armijas majoru Šeibertu, kura palīgs bija apakšpulkvedis [[Roberts Kļaviņš]], bet par ģenerālštāba priekšnieku kapteini Dītrihu, kura palīgs bija kapteinis [[Mārtiņš Hartmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_blzi1918n191{{!}}article:DIVL37{{!}}query:majora |title=Şcheiberta{{!}}issueType:P Baltijas Ziņas, Nr.191 (14.12.1918) |access-date=29.08.2019 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_blzi1918n191{{!}}article:DIVL37{{!}}query:majora }}</ref> Vācieši un vācbaltieši turpināja karaspēku saukt par Baltijas landesvēru, nevis Latvijas zemessardzi. Latviešu rotas, kas sāka veidoties landesvēra ietvaros, savus nosaukumus veidoja pēc formēšanas vietas nosaukuma (Rīgas, Cēsu, Jelgavas, Latgales) vai sastāva (Virsnieku, Studentu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:7{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:7{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:7{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Kad sākās karagūstekņu atbrīvošanu Vācijā, līdz decembra otrajai pusei no atbrīvotajiem latviešu strēlniekiem tika izveidotas trīs latviešu Rīgas rotas. Kā drīz izrādījās, tajās valdīja lieliniecisks noskaņojums. No bijušās [[Krievijas Impērijas armija]]s latviešu virsniekiem un instruktoriem izveidoja [[Latvijas Neatkarības bataljons|Instruktoru rezerves rotu]]. Patriotiski noskaņotie jaunieši izveidoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]]. Cēsis izveidojās [[Cēsu rota]]. Decembra sākumā Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā. Vācijas armija tai neizrādīja gandrīz nekādu pretestību. Pēc visumā nesekmīgās latviešu brīvprātīgo vervēšanas, {{dat||12|29}} Pagaidu valdība un Vinnigs 29. decembrī noslēdza "[[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem]]". Brīvprātīgajiem no Vācijas apsolīja Latvijas pilsonību. Sākās nekontrolēta brīvprātīgo vervēšana Vācijā, kur ar to nodarbojas Vinnigs un fon der Golca brālis. Daudzi vācu algotņi Liepājā ieradās ar pārliecību, ka viņiem ir apsolīta zeme un [[Latvijas pilsonība]], kas vēlāk radīja lielus konfliktus ar Pagaidu valdību, vāciešiem uzskatot, ka viņi ir apmānīti. == Kara gaitas == {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}} [[Attēls:Riga may 1919.jpg|thumb|250px|[[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas ieņemšanas operācija]] 1919. gada 21.—22. maijā]] [[Attēls:Cīņas pie tiltiem 22 maijs.JPG|thumb|Cīņas pie Daugavas tiltiem, 22 maijs]] Tuvojoties Sarkanajai armijai, 1918. gada [[Latviešu landesvēra dumpis (1918)|29. decembrī sadumpojās]] landesvēra Rīgas 1. latviešu rota (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Imaks]]), kas nevēlējās piedalīties [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] pret boļševikiem. Par neuzticamiem uzskatīja arī pārējo Rīgas latviešu rotu kareivjus. Dumpi 30. decembrī apspieda Vācijas karaspēks un Lielbritānijas karaflote. 1. rotu izformēja. 31. decembrī Rīgā izsludināja vispārējo mobilizāciju, kurai bija jāsākas janvāra pirmajaš dienās, un par landesvēra latviešu vienību komandieri iecēla pulkvežleitnantu [[Oskars Kalpaks|Oskaru Kalpaku]]. 1. janvārī pienāca ziņas par landesvēra sakāvi Inčukalna kaujā. Decembra kauju rezultātā vācu landesvēra vienības bija stipri cietušas. Zirgu un artilērijas lielākā daļa bija zaudētas pie Inčukalna. Rīgā bāzētās latviešu rotas izrādījās politiski neuzticamas, bet Dzelzsbrigādes vāciešu kaujasspars bija zemāks par cerēto. Notika izmaiņas landesvēra vadībā — kapteinis fon Bekmans (''von Boeckmann'') nomainīja štāba priekšnieku kapteini Dītrihu, kurš stājās aizejošā majora Šeiberta vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Bažas par latviešu kareivju uzticamību izrādījās pamatotas. Krītot Rīgai, četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja. Tikai Instruktoru, Studentu un Cēsu rotas paliekas palika Pagaidu valdības pusē. Studentu rotas 190 kareivji, vācu landesvēra vienības un ap 70 vīru liela krievu vienība 2. janvāra vakarā atkāpās uz Jelgavu. Kalpaka komandētās latviešu vienības pulcējās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā, un 3. janvāra 6.00 rītā sāka atkāpties pāri tiltiem uz Pārdaugavu. Kalpaks šeit veica kareivju skaitīšanu. Bija palikuši 132 Instruktoru rezerves virsnieku rotas kareivji, 85 Cēsu rotas kareivji un daži desmiti citu rotu pārstāvju. Šajā brīdī Kalpaks un Pagaidu valdība varēja rēķināties ar kādiem 400 karavīriem. Pēdējais Rīgu 3. janvāra rītā pameta Dzelzsbrigādes arjergarda bataljons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 1919. gada februāra sākumā [[Liepāja|Liepājā]] ieradās ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]]. Viņš tika iecelts par Liepājas militāro gubernatoru un Vācijas bruņoto spēku pavēlnieku Kurzemē un Ziemeļlietuvā. Viņa pakļautībā turpmāk atradās arī vācbaltiešu un latviešu landesvēra vienības. 1919. gada 16. aprīlī vācu un vācbaltu karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]]. Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas ieņemšanas]] 1919. gada 22. maijā Golca komandētās un [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] Pagaidu valdībai padotās vienības ar majora [[Alfrēds Flečers|Flečera]] 29. maija pavēli izvietojās puslokā no [[Gauja]]s ietekas jūrā caur Inčukalnu līdz Daugavai, pie kam pulkveža J. Baloža komandētā [[Atsevišķā latviešu brigāde]] izvietojās kreisajā spārnā no jūras līdz Inčukalnam, bet citas landesvēra daļas pa labi līdz Daugavai. Pēc sadurmēm pie [[Ieriķi]]em 1919. gada jūnijā sākās landesvēra karadarbība pret Igaunijas karaspēku un tam pakļauto latviešu [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]], kas beidzās ar landesvēra sakāvi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] un [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]]. Saskaņā ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] nosacījumiem no landesvēra izslēdza vācu algotņus un Vācijas pilsoņus, kuriem bija jāatstāj Latvija. Pēc attīrīšanas no Vācijas pilsoņiem, landesvēru, kā daļu no jaunajiem [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]] komandēja britu pulkvežleitnants [[Harolds Aleksanders]], viņa vietnieks barons Georgs [[Taubes|fon Taube]], štāba vadītājs [[Volferts Gerhards fon Rādens]]. === Latgales atbrīvošana === [[Attēls:Zīverta artilēristi 1920 gada 5 janvāris.JPG|thumb|Zīverta artilērijas vienība, 1920. gada 5. janvārī]] {{pamatraksts|Latgales atbrīvošana}} 1919. gada septembra sākumā landesvēru cauri Rīgai nosūta uz Austrumu fronti, izvietojot [[Krustpils]] tuvumā. No 16. līdz 18. septembrim landesvērs pārņem latviešu vienību pozīcijas pie [[Līvāni]]em. Nākamās nedēļas paiet aktīvā patrulēšanā un reidos, kas izvēršas sadursmēs ar pretinieku un karagūstekņu iegūšanā. 3. oktobrī latviešu vienības šķērsoja Daugavu un ieņēma Līvānus. Landesvēra daļas pie Līvāniem šķērsoja [[Dubna (upe)|Dubnu]] un pēc kaujas atbrīvoja [[Mucinīki|Mucinīkus]], sagūstot 30 pretinieka kareivjus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:37{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:37{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:37{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Bermontiāde]] apturēja Latvijas armijas uzbrukumu Austrumu frontē. Pāris mēnešus Līvāni veidoja landesvēra pozīciju galveno bāzi. Kareivji laiku pavadīja ierakumu un mājvietu iekārtošanā. Sarkanās armijas pirmā līnija atradās tālu, jo starp pretiniekiem atradās purvi. Tiek veikta aktīva patrulēšana, kas izvērtās regulārās sadursmēs ar pretinieku un karagūstekņu iegūšanā. 1919. gada 11. novembrī landesvēra kareivji veica dziļu reidu pretinieka teritorijā pie [[Nīcgale]]s. Papildus nogalinātajiem, tika iegūti 125 gūstekņi, 55 zirgi, 2 lielgabali un 3 ložmetēji. 20. decembrī notika jauns reids Klevinskoje ([[Kļavinski]]?) apkārtnē. Tiek iznīcināta pretinieka artilērijas baterija, saņemti 30 gūstekņi, 40 zirgi, 2 vieglie lielgabali un 2 ložmetēji.<ref name="gramatas.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:38{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:38{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:38{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 1920. gada 3. janvārī, sākoties Latgales atbrīvošanas operācijai, landesvērs atradās frontes centrālajā zonā, starp latviešu vienībām ziemeļos un poļu karaspēku dienvidos. Landesvēram tika uzdots sasniegt līniju [[Šķilteri]]—Vilcāni—[[Rožupe|Rožanova]]—Mālnieki—Lipenieki—[[Budiški]]. Ņemot vērā reidu laikā iegūto informāciju par Sarkanās armijas pozīcijām, un pretinieka vājo pretestību, uzbrukums izvērtās sekmīgi, landesvēram zaudējot tikai 4 ievainotos, kamēr gūstā saņēma vairāk nekā 60 sarkanarmiešu. Landesvērs palika ieņemtajās pozīcijās līdz 10. janvārim.<ref name="gramatas.lndb.lv"/> 11. janvārī uzbrukums atsākās, sarkanarmiešiem izrādot minimālu pretestību. 13. janvārī landesvēra uzbrukums virzījās uz [[Moskvina|Moskvinu]], no kurienes bēgošo pretinieku Trieciengrupa vajāja līdz [[Mazie Rumpi|Mazajiem Rumpiem]]. Sadarbībā ar latviešu vienību ieņēma [[Vaivodi (Preiļu pagasts)|Vaivodus]]. Kauju gaitā vācbaltiešu un latviešu vienības bez cīņas atbrīvoja [[Preiļi|Preiļus]]. Hāna vienība pēc īsas cīņas ieņēma [[Lielie Rumpi|Lielos Rumpus]] un [[Zareņi|Zareņus]]. 15. janvārī uzbrukums turpinājās, kad sniegā un -27 grādu salā landesvēra kareivji veica 12 stundas ilgu pārgājienu, nesastopoties ar pretinieku. 16. decembrī Barta vienība kopā ar latviešu vienību ieņēma Groveriškus un vēlāk sasniedza vecticībnieku apdzīvotos [[Tiskādi|Tiskādus]]. Naktī uz 17. janvāri kareivji steidzās palīgā latviešu 9. bataljona kareivjiem cīņās par [[Mozgi (Silmalas pagasts)|Mozgu]] ciemu. 17. janvārī landesvēra vienības sasniedza uzdotos mērķus: Trieciengrupa ieņēma [[Malta (stacija)|Maltas staciju]], sagrābjot pāris vagonus ar pretinieka munīciju, Hāna vienība — [[Silmala|Maltu]], Barta vienība — [[Beloglazovka|Beloglazovku]]. Kareivjiem šeit bija iespēja atpūsties. Lai arī kaujas zaudējumi nebija lieli, šajās dienās grūtības sagādāja lielais sals, kas tuvojās -29 grādiem. Daudzi guva apsaldējumus vai saslima.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:40{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:40{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:40{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Attēls:Rēzeknes atbrīvošanas kauju shēma.jpg|thumb|[[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācija]]]] Landesvērs veica [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanu]]. 21. janvāra 2:00 naktī Trieciengrupa sāka uzbrukumu, lai pārrautu Rēzeknes-Ludzas dzelzceļa līniju. Nākamajās stundās, pienākot citām landesvēra vienībām, sākās uzbrukums Rēzeknei. Iebrūkot pilsētā, lielākās cīņas notika pie dzelzceļa stacijas, kur pretestību izrādīja bruņuvilciens, kam izdevās staciju pamest. 8:45 no rīta landesvērs pabeidza Rēzeknes atbrīvošanu, sagrābjot ap 100 karagūstekņu un daudz munīcijas. Dienas gaitā Rēzeknē ienāca arī Engelharta kavalērija un uzbrukums turpinājās tālāk austrumu virzienā. Netālu no Rēzeknes, Griškānos notika jauna sadursme ar pretinieku, kas bija spiests atkāpties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:44{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:44{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:44{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Asas cīņas notiek [[Škinčova|Škinčovā]] tiek sasniegta [[Dubinova (Cirmas pagasts)|Dubinova]]. 20.—21. janvāra kaujās tika sagrābti simtiem karagūstekņu un iegūti lieli munīcijas krājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:45{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:45{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Turpmāko cīņu laikā, 28. janvārī Hāna vienība reidā saņēma gūstā 12 karavīru, bet Barta vienība zaudēja 1 kritušo un 3 ievainotos cīņās par Vonogu, [[Rikava]]s un Dauguļu ciemu atbrīvošanu. 30. janvārī landesvērs sasniedza [[Zilupe (upe)|Zilupes upi]] pie [[Zilupe|Rozenovas]]. 18 uzbrukuma dienās sniegā un salā landesvēra kareivji ar kaujām bija nogājuši vairāk nekā 160 kilometrus. Landesvērs turpināja patrulēt pierobežas rajonā, dažreiz veicot reidus un sagrābjot pretinieka gūstekņus. == Izformēšana == 1920. gada marta beigās Aleksanders beidz pildīt landesvēra komandiera pienākumus; landesvēru 30. martā pārveidoja par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13.Tukuma kājnieku pulku]] ar vācu pavēļu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:46{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:46{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:46{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Pulku iekļāva [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|1. Kurzemes kājnieku divīzijā]]. 1922. gada 1. aprīlī pulku likvidēja, kareivjus pievienojot [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulkam]]. <gallery> Alfred Fletcher.png|[[Alfrēds Flečers]] 1919 hans baron manteuffel-szoege.png|[[Hanss fon Manteifels-Cēge]] W_Engelhardt.jpg|Baltijas landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris barons Vilhelms [[Fon Engelharti|fon Engelharts]] (1862—1921) Volferts Gerhards fon Rādens.jpg|[[Volferts Gerhards fon Rādens]] Libekas tilts 1919.png|Mēdema komandētā nodaļa un 1. Vācbaltiešu kaujas bataljona 1. rota uz [[Lībekas tilts|Lībekas tilta]] pāri Daugavai Manteifela beres Rigas Doma 1919.jpg|Rīgas ieņemšanas kaujās kritušā Hansa fon Manteifeļa izvadīšana no [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] 1919. gada maija beigās Krastmalā 22 maijs.JPG|Ar Rīgas iedzīvotājiem, 22. maijā Landesvēra 15 cm haubice pie Cēsīm 1919.jpg|Vācbaltiešu haubiču baterija pie Cēsīm 1919. gada jūnijā Landeswehr Parade 1920.png|Landesvēra pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā. Parādi pieņem britu pulkvežleitnants Aleksanders At Rozenovskaya.jpg|[[Lielbritānija]]s komisārs Latvijā un šķīrējtiesnesis Stīvens Talents (otrais no kreisās) 1920. gada martā sarunās ar [[Padomju Krievija]]s un landesvēra pārstāvjiem pie [[Zilupe]]s Landeswehr Riga 1919.png|Baltijas landesvēra štāba virsnieku apspriede pirms uzbrukuma Rīgai 1919. gada 21. maijā. </gallery> == Kritušie un piemiņa == [[Attēls:Baltijas Landesvēra memoriāls Meža kapos pēc atklāšanas 1929. gada 22. maijā.png|thumb|270px|Baltijas Landesvēra memoriāls [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapos]] pēc atklāšanas 1929. gada 22. maijā.]] [[Attēls:Denkmal Baltische Landeswehr (Riga).jpg|thumb|270px|Atjaunotais Baltijas Landesvēra memoriāls, 2019.]] [[Attēls:Baltijas landesvēra krusts.JPG|thumb|Baltijas landesvēra veterāna krusts]] Landesvēra vācbaltu vienībās Brīvības cīņu laikā (tai skaitā, Cēsu kaujās) krituši un bezvēsts pazuduši vismaz 291 karavīri, kā arī vēl vairāki desmiti miruši no slimībām un dažādos negadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 1929. gada 22. maijā, atzīmējot Rīgas ieņemšanas 10 gadadienu, [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]] atklāja Baltijas Landesvēra brāļu kapu memoriālu. Pie jaunatklātā pieminekļa pulcējās aptuveni desmit tūkstoši vācbaltiešu ar savu organizāciju karogiem. 1929. gada naktī uz 9. jūniju laukakmeni ar tajā iekalto krustu saspridzināja. Vainīgos Latvijas policija neatrada.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23220/ zudusilatvija.lv]</ref> Pieminekli atjaunoja neregulāra laukakmeņa formā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā šeit izveidoja pieminekli 7565 Otrajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem ap kuru izveidoja kritušo vācu karavīru apbedījumus. Pēc Otrā pasaules kara pieminekli atkal saspridzināja un kapavietas iznīcināja. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Vācu kara kapu kopšanas tautas apvienība (''Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e. V.'') un Brāļu kapu komiteja kapa pieminekli atjaunoja, savienojot vecā pieminekļa saspridzinātās daļas (tēlnieks Ģirts Burvis). Atjaunoja arī koka zvanu tornīti ar vārtu motīvu, nedaudz izmainot tā atrašanās vietu. Vēlāk kapu ansamblis tika papildināts ar kritušo vārdu plāksnēm, no granīta un nerūsējošā tērauda izveidojot glabātuvi grāmatai ar visu 2. Meža kapos apglabāto vācu karavīru vārdiem.<ref>[http://www.arhitektivb.lv/projekti/72/pieminekli-vacu-karaviriem-ii-meza-kapos-riga- Pieminekļi vācu karavīriem II Meža kapos Rīgā]</ref> == Komandieri == === Landesvēra komandieri === * No 1918. gada novembra vidus — majors Šeiberts (''Scheibert'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}article:DIVL1552{{!}}page:236{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}article:DIVL1552{{!}}page:236{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}article:DIVL1552{{!}}page:236{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> * No 1918. gada decembra beigām — hauptmanis fon Bekmans (''von Boeckmann''). * No 1919. gada 26. janvāra — huptmanis Dornāgens (''Dorrnagen''). * No 1919. gada 6. februāra — majors Flečers (''Fletcher''). * No 1919. gada 12. jūlija — pulkvedis Aleksanders (''Alexander'') un viņa vietnieks, barons fon Taube (''von Taube''). Oberštāba priekšnieki: * No 1918. gada novembra vidus līdz decembra beigām — hauptmanis Dītrihs (''Dietrich''). * No 1919. gada februāra vidus — hauptmanis cu Dona (''zu Dohna''). * No 1919. gada 12. jūlija — majors fon Rādens (''von Rahden''), rotmistrs Dannels (''Dannehl''). Adjutanti: * No 1919. gada 6. februāra — leitnants Engelmans (''Engelmann''). * No 1919. gada 12. jūlija — rotmistrs [[Arhibalds fon Keizerlings|Keizerlings]] (''von Keyserling''). === Trieciengrupas komandieri === * No 1918. gada 17. novembra — rotmistrs Bēms (''Böhm''). * No 1919. gada 6. janvāra — barons Hanss Manteifels. * No 1919. gada 22. maija — barons Heinrihs Manteifels. * No 1920. gada 7. janvāra — grāfs Dankmārs Beizels fon Gimnihs (''Dankmar Beissel von Gymnich''). * No 1920. gada 21. marta — rotmistrs Oto Ekerts (''Otto Eckert''). Štāba priekšnieki: * No 1918. gada 17. novembra — rotmistrs Toms Girgensons. * No 1919. gada 15. septembra — rotmistrs Volfs fon Damnics (''Wolf von Damnitz''). * No 1920. gada 7. janvāra — rotmistrs Oto Ekerts. == Sastāvs == Vācbaltiešu veterāni pēc kara beigām koncentrējās tikai uz vācbaltiešu vienību gaitām. 1929. gadā minētas šādas landesvēra vienības: * Trieciengrupa. To veido 1., 2., 5., 6. kājnieku skvadroni, 3. kavalērijas skvadrons, 4. ložmetēju skvadrons, artilērijas baterija, mīnētāju vienība. * Vācbaltiešu kaujas bataljons. Izveidots 1919. gada 25. janvārī Liepājā no trīs sākotnējo Rīgas rotu kareivjiem. Pirmais komandieris, hauptmanis Malmēde, tāpēc parasti saukts par Malmēdes vienību. No 1919. gada 11. jūlija komandieris ir Barts (''Barth''). To veidoja 1., 2.,3. kājnieku kompānijas, ložmetējnieku kompānija, mīnētāju vienība, vācbaliešu artilērijas baterija. * Vācbaltiešu bataljons. Izveidots 1919. gada 19. februārī pie Ventas frontes. Pirmais komandieris, grāfs cu Eilenburgs (''zu Eulenburg)''. No 19. aprīļa komandē rotmistrs fon Jēna (''von Jena''). No 17. jūlija komandē barons Karls Hāns (''Carl Hahn''). To veidoja 1.(Rādena), 2.(Kleista), 3.(Rošera) kājnieku kompānijas, mīnētāju vienība, Hāna kavalērijas vienība, Zīverta artilērijas baterija. Rošera kompānija sākotnēji ietilpst Toeniges (''Tönnige'') Vācijas kareivju bataljonā un tikai 1919. gada jūlijā to iekļauj landesvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:238{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:238{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:238{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> * Neatkarīgās vienības, ko veidoja galvenokārt kavalērijas formējumi: Engelharta kavalērijas vienība, Drahenfela (''Drachenfels'') kavalērijas vienība, Goldfelda kavalērijas vienība, Štromberga izlūku vienība. == Sastāvs 1919. gada 20. maijā<ref>[http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Baltische Landeswehr] by Shawn Bohannon</ref> == [[Attēls:Gliederung-Landeswehr.jpg|thumb|Baltijas landesvēra struktūra 1919. gada 20. maijā]] [[Attēls:Baltiešu landesvēra komandieris Aleksanders, štāba komendants Štrombergs, Zakens, štāba priekšnieks Hāns u.c. 1919. gada rudenī pie Līvāniem.jpg|thumb|Baltiešu landesvēra vadības grupa 1919. gada rudenī pie [[Līvāni]]em. No kreisās Landesvēra komandieris [[Harolds Aleksanders|Aleksanders]] (aizmugurē), štāba komendants Harijs Štrombergs, Zakens, štāba priekšnieks Joahims Hāns. Sarokojas Sesils Hāns un Karls Hāns.]] 1919. gada sākumā landesvērs sastāv no 5 bataljoniem (13 rotām), 6 eskadroniem un 4 artilērijas baterijām. * Barona Manteifela Triecienbataljons, 18 virsnieki, 406 kareivji. * Cilenberga bataljons, 28 virsnieki, 331 kareivis. * Malmēdes bataljons, 53 virsnieki, 408 kareivji. * Latviešu bataljons, 188 virsnieki, 213 kareivji. * Krievu (Līvena) bataljons, 66 virsnieki, 125 kareivji. * Citas vāciešu vienības, 28 virsnieki, 470 kareivji. * Artilērija, 52 virsnieki, 267 kareivji. * Kavalērija, 22 virsnieki, 298 kareivji. * Landesvēra oberštābs, 25 virsnieki, 143 kareivji. Kopā 475 virsnieki un 2661 kareivis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B |title=Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Kājnieku daļas un to komandieri === * [[Latviešu atsevišķais bataljons]], vēlāk [[Latviešu atsevišķā brigāde]] ([[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]) * 1. Vācbaltiešu kaujas bataljons ([[Hanss fon Manteifels-Cēge]]) * 2. Vācbaltiešu kaujas bataljons (hauptmanis ([[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]]) Malmēde) * 3. Vācbaltiešu kaujas bataljons ([[rotmistrs]] Eilenburgs) * Līvena nodaļa, vēlāk korpuss (rotmistrs [[Anatolijs Līvens]]) * Liepājas brīvprātīgo pulks (''Freiwilligen-Regiment Libau'') * Bādenes brīvprātīgo nodaļa (''Badisches Freiwilligen Abteilung'', hauptmanis [[Valters fon Mēdems]]) * Talsu rota (''Stamm-Kompanie Talsen'') * Tukuma rota (''Stamm-Kompanie Tuckum'') * Liepājas rota (''Balten-Kompanie des Gouvernement Libau'') === Kavalērijas daļas === * Latviešu kavalērijas nodaļa * Engelharta kavalērijas nodaļa * Drahenfela kavalērijas nodaļa * Papenheima kavalērijas nodaļa * Halma kavalērijas nodaļa * Krievu kavalērijas nodaļa === Artilērijas daļas === * 1. Vācbaltiešu baterija (Ēmke) * 2. Vācbaltiešu baterija (Barts) * 3. Vācbaltiešu baterija (Zīverts) * Vācbaltiešu haubiču baterija * Krievu baterija (Rols) === Sapieru daļas === * Latviešu sapieru nodaļa * MG Snaiperu nodaļa (hauptmanis fon Hainahs) * Sapieru nodaļa (Harijs Štormbergs) === Sakaru daļas === * Latviešu telefonistu nodaļa * Vācbaltiešu telefonistu nodaļa * Vācbaltiešu radio nodaļa === Transporta nodaļas === * Armijas autokolona 021 ** Munīcijas un vilciena kolona I ** Munīcijas un vilciena kolona II ** Zemeskolona III === Aviācija === * Lidotāju nodaļa 433 === Medicīniskās daļas === * Lauka lazarete * Sanitāru rota * Sanitāru vilciens === Saimniecības daļas === * 1. Saimniecības rota * 2. Saimniecības rota * Pirts—mazgātava * Zirgu lazarete * Liepājas noliktava == Skatīt arī == * [[Dienvidlatvijas brigāde]] * [[Latviešu atsevišķais bataljons]] * [[Latvijas brīvības cīņas]] * [[Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums]] == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0305031107|issueType:B Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus] * Andrievs Niedra „Tautas nodevēja atmin̦as — piedzīvojumi cīn̦ā pret lieliniecismu”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796611445}} * Eugen Engelhardt, Wilhelm Engelhardt "Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918 — 1920". — Volk und Reich Verlag, Berlin 1938. * Baltischer Landeswehrverein „Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus”. — Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plates, Rīga 1938. (ein Gedenkbuch) * Cordt von Brandis "Baltikumer, Schicksal eines Freikorps". — Berlin 1939. * Rüdiger von der Goltz. "Meine Sendung in Finnland und im Baltikum". — Leipzig 1920. == Filma == * [http://wn.com/Baltische_Landeswehr Menschen ohne Vaterland. UFA, 1936/1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311163920/http://wn.com/Baltische_Landeswehr |date={{dat|2016|03|11||bez}} }} Pilnmetrāžas filma "[[Cilvēki bez dzimtenes]]" (103 min 7. daļās, vāciski) == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070608111149/http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Dokumenti par Landesvēru historia.lv] * Aivars Stranga. [https://web.archive.org/web/20050106072653/http://www.la.lv/pg_contents.php?id=2214221 Bermontiādes ugunīs šķīstītā Latvija.] Latvijas Avīze. 10.11.2004 * [https://web.archive.org/web/20080609175250/http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. gada 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu] * [http://www.vesture.eu/index.php/Latvijas_zemessardze Latvijas zemessardze — vēstures skaidrojošā vārdnīca] * [http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?t=19310 Landeswehr/Freikorps in the Baltics, 1919] (angliski) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Bruņotie spēki Krievijas pilsoņu karā]] e8zkz28nlt2pyhhx29wzxj6vvpktsq7 Rīgas Sporta pils 0 32046 4502827 4216651 2026-08-05T11:47:29Z Ivario 51458 4502827 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas Sporta pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = nojaukta | image = Rīgas Sporta pils logo.png | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 75 | location_town = Rīga | location_country = {{karogs|Latvija}} | pushpin_map = | coordinates = {{Coord|56|57|34.46|N|24|8|10.12|E|display=inline,title}} | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1968 | completion_date = {{dat|1970|4|15}} | opened_date = {{dat|1970|8|31}}<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana|title=31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils|website=timenote.info|access-date=2021-08-28|language=lv}}</ref> | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = 2008 | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = 2 | floor_area = 20 240 m2 | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle, Maija Rita Skalberga<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils" /> | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{Stadiona infokaste |child = yes |nosaukums = |attēls = |valsts = |pilsēta = |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = |basketbols = |hokejs = 4500 |klubu-mājvieta = [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] ([[PSRS&nbsp;hokeja&nbsp;līga]])<br />[[ASK/Brocēni]] ([[LBL]]) |mājas-lapa = }} | references = }} '''Rīgas Sporta pils''' bija sporta halle, kas atradās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas pamatfunkcija bija [[hokejs|hokeja]] halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas. Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu [[hokejs|hokeja]] attīstības pamatu, jo tajā [[Padomju Savienība|PSRS]] hokeja čempionātā spēles aizvadīja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] sarīkošanai tika uzbūvēta [[Arēna Rīga]], Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan [[Latvijas hokeja izlase]]s pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu. Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm [[Latvija|Latvijā]] tika spēlēts [[basketbols]], [[teniss]] un [[daiļslidošana]], kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists [[Helmuts Balderis]]. 2007. gadā Rīgas Sporta pili no Andra Šķēles meitām piederoša uzņēmuma nopirka Urmasam Sorumā piederošās igauņu kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA "Rotermann Group". Jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts netika īstenots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/|title=Sporta pils — in memoriam|first=|website=a4d.lv|access-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828145449/https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/}}</ref> [[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|thumb|251x251px|Bijušās Rīgas Sporta pils [[ēka]]]] 2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz trim gadiem ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=leta.lv|access-date=2020-09-20|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}</ref> "[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]" teritorijā ir ierīkoti 150 mazdārziņu, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10}}</ref> Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad atsākās kvartāla "Tērbatas dārzs" izbūves darbi SIA "Estera Development" vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://vip.latnet.lv/lsp/old/nacionalas_sporta_bazes/nsb011.htm Nacionālās sporta bāzes - Rīgas Sporta pils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304132635/http://news.frut.lv/lv/ppl/society/2154 Sabiedrība → Rīgas Sporta pils] * [http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/lido-vairs-tikai-atminas-rigas-sporta-pilij-45.d?id=45817525 Lido vairs tikai atmiņās. Rīgas Sporta pilij - 45] {{Hokejs-aizmetnis}} {{rīga-aizmetnis}} {{Ledus halles Latvijā}} [[Kategorija:Ledus halles Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] t1muhtnxsxwo575cai1cil3qjya1cp4 Seškāji 0 35275 4502599 4304867 2026-08-04T17:36:30Z Meistars Joda 781 4502599 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Lepisma saccharina.jpg | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Lepisma saccharina|Sudrabainā zvīņene}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | apakštips =Hexapoda | apakštips_lv =Seškāji | iedalījums= * {{TaksoSaite|Entognatha|Segžokleņi}} * {{TaksoSaite|Insecta|Kukaiņi}} }} '''Seškāji''' (''Hexapoda'') ir seškājaini [[Posmkāji|posmkāju]] [[dzīvnieki]], ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Ir zināms ap 1 mlj. seškāju sugu. Starp tām pazīstamākie ir [[tauriņi]], [[vaboles]], [[mušas]], [[skudras]] un [[bites]]. Seškājus raksturo sekojošas īpašības. Tie ir sauszemes [[posmkāji]], kuru [[Bioloģisks ķermenis|ķermenis]] dalās trijos nodalījumos: [[galva|galvā]], [[kukaiņu krūtis|krūtīs]] un [[vēders|vēderā]]. Trīs posmotu [[kājas|kāju]] pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta var būt pa pārim [[spārni|spārnu]]. Tiem seškājiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, un kam ir gāzu caurlaidīga [[āda]], izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Tie sastopami pārsvarā [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur [[trahejas|trahejām]] elpojošie seškāji, kam āda ir gāzu necaurlaidīga, var dzīvot arī sausos apstākļos. Pēc žokļu uzbūves visus seškājus dala [[segžokleņi|segžokleņos]] un kailžokleņos jeb [[kukaiņi|kukaiņos]]. == Sistemātika == '''Āpakštips''' {{TaksoSaite|Hexapoda|Seškāji}} * klase {{TaksoSaite|Entognatha|Segžokleņi}} * klase {{TaksoSaite|Insecta|Kukaiņi}} <!-- :*klase: [[Segžokleņi]] ([[Entognatha]]) :*klase: [[Kukaiņi]] ([[Insecta]]) ::*apakšklase: [[Bezspārneņi]] ([[Apterygota]]) ::*apakšklase: [[Spārneņi]] ([[Pterygota]]) :::*infraklase: [[Senspārņi]] ([["Paleoptera"]]) :::*infraklase: [[Jaunspārņi]] ([[Neoptera]]) --> {{Commonscat|Hexapoda}} jtkedko7uun9vuqwxv00rkol59fnwwx Diplūras 0 35278 4502596 4134826 2026-08-04T17:35:22Z Meistars Joda 781 4502596 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Diplura2.jpg | att_nosaukums =Campodea staphylinus | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Entognatha | klase_lv =Segžokleņi | kārta =Diplura | kārta_lv =Diplūras | sinonīmi = Divastes | iedalījums= * {{TaksoSaite|Anajapygidae}} * {{TaksoSaite|Campodeidae}} * {{TaksoSaite|Japygidae}} | kategorijas =nē }} '''Diplūras''', '''divastes''' ({{val-la|Diplura}}) ir [[Segžokleņi|segžokleņu]] kārta. Diplūras ir sīki (2-6&nbsp;mm), bālgani [[seškāji]] ar slaidu, garu ķermeni. [[Galva]] liela, izvirzīta uz priekšu. [[Acis|Acu]] un [[actiņas|actiņu]] nav. [[Taustekļi]] gari, pērļveida. [[Priekškrūtis]] ir mazākas par pārējām krūšu daļām. [[Vēders]] garš, posmots 11 posmos. Vēdera 2. un 3. posms ar kāju [[rudimenti]]em. Pie pēdējā vēdera posma - pērļveida vai knaibļveida [[cerkas]]. [[Kājas]] ar diviem [[nagi]]em. Dzīvo [[augsne|augsnē]], [[sūnas|sūnās]], zem akmeņiem, [[skudras|skudru]] ligzdās. Pārtiek no [[aļģes|aļģēm]], [[sēnes|sēņu]] [[sporas|sporām]] un [[micēlijs|micēlija]], trūdvielām, arī no sīkiem [[posmkāji]]em un to [[kāpuri]]em. == Sistemātika == Pasaulē ir zināmas ap 800 diplūru sugas. [[Latvija|Latvijā]] konstatētas divas sugas {{TaksoSaite|Campodea staphylinus}} un {{TaksoSaite|Campodea fragilis}}. '''Kārta''' {{TaksoSaite|Diplura|Diplūras}} (Divastes) * dzimta {{TaksoSaite|Anajapygidae}} * dzimta {{TaksoSaite|Campodeidae}} * dzimta {{TaksoSaite|Japygidae}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Diplura|Diplūras}} * [http://leb.daba.lv/Diplura.htm Latvijas diplūru sugas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927041036/http://leb.daba.lv/Diplura.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/dipluuras/ Diplūras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927040526/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/dipluuras/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} [[Kategorija:Segžokleņi]] ks5x8eteijv32gtmpg2xqinrqkjlvwb 8. februāris 0 35696 4502835 4411383 2026-08-05T11:54:36Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4502835 wikitext text/x-wiki '''8. februāris''' ir gada 39. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 326 (327 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Aldona]], [[Česlavs]] == Notikumi == * [[1725. gads]] — par [[Krievijas Impērija]]s ķeizarieni kļuva [[Katrīna I]]. * [[1826. gads]] — par [[Argentīna]]s pirmo prezidentu kļuva [[Bernardino Rivadāvija]]. * [[1849. gads]] — dibināta [[Romas Republika (1849.)|Jaunā Romas Republika]]. * [[1904. gads]] — negaidīts [[Japāna|japāņu]] torpēdu uzbrukums [[Portartūra]]i [[Ķīna|Ķīnā]] izprovocēja [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]]. * [[1924. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nevada]]s štatā pirmoreiz valsts vēsturē [[Gī Jons|tika izpildīts]] nāvessods, izmantojot gāzi. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Gvadalkanala]]s kaujā ASV spēki pieveica japāņus. * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] reģistrēta [[Latvija|Latvijā]] viszemākā gaisa temperatūra (-43,2&nbsp;°C) kopš mērījumu sākuma. * [[1963. gads]] — ASV pilsoņu ceļojumu, finanšu un komerciālie darījumi ar [[Kuba|Kubu]] tika pasludināti par nelegāliem. * [[1974. gads]]: ** pēc 84 kosmosā pavadītām dienām pirmā ASV [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]] ''[[Skylab]]'' apkalpe atgriezās uz Zemes. ** notika militārais apvērsums [[Burkinafaso|Augšvoltā]]. * [[1992. gads]] — [[Albērvila|Albērvilā]], [[Francija|Francijā]] tika atklātas [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[1993. gads]] — par [[Čehija]]s valūtu tika ieviesta [[Čehijas krona]], nomainot [[Čehoslovākijas kronu]]. * [[2001. gads Latvijā|2001. gads]] — [[TV3 Latvija]] saņēma nacionālās apraides licenci. * [[2002. gads]] — [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], ASV tika atklātas [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]]. * [[2005. gads]]: ** [[Dānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Anderss Fogs Rasmusens|Andersa Foga Rasmusena]] vadītā centriski labēja koalīcija. ** [[Izraēla]] un [[Palestīna]] noslēdza pamieru. * [[2006. gads]] — sākās krīze [[Austrumtimora|Austrumtimorā]]: 404 kareivji atstāja kazarmas. == Dzimuši == * [[1819. gads]] — [[Džons Raskins]] (''John Ruskin''), angļu mākslas un sociālais kritiķis, rakstnieks un dzejnieks (miris 1900. gadā) * [[1820. gads]] — [[Viljams Šērmens]] (''William Sherman''), amerikāņu ģenerālis (miris 1891. gadā) * [[1828. gads]] — [[Žils Verns]] (''Jules Verne''), franču rakstnieks (miris 1905. gadā) * [[1834. gads]] (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|v.s.]] {{dat||1|27}}) — [[Dmitrijs Mendeļejevs]] (''Дмитрий Менделеев''), krievu ķīmiķis (miris 1907. gadā) * [[1871. gads]] — [[Andrievs Niedra]], latviešu politiķis (miris 1942. gadā) * [[1878. gads]] — [[Martīns Būbers]] (''Martin Buber''), ebreju filozofs (miris 1965. gadā) * [[1880. gads]] — [[Francis Marks]] (''Franz Marc''), vācu mākslinieks (miris 1916. gadā) * [[1914. gads]] — [[Bills Fingers]] (''Bill Finger''), amerikāņu komiksu rakstnieks (miris 1974. gadā) * [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Ēvalds Vilks]], latviešu rakstnieks (miris 1976. gadā) * [[1924. gads]] — [[Šarls Kostē]] (''Charles Coste''), franču riteņbraucējs (miris 2025. gadā) * [[1931. gads]] — [[Džeimss Dīns]] (''James Dean''), amerikāņu kinoaktieris (miris 1955. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Aivars Ģipslis]], latviešu šahists (miris 2000. gadā) * [[1941. gads]] — [[Niks Nolte]] (''Nick Nolte''), amerikāņu aktieris * [[1949. gads]] — [[Nilss Arestrups]] (''Niels Arestrup''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists (miris 2024. gadā) * [[1955. gads]] — [[Džons Grišams]] (''John Grisham''), ASV rakstnieks * [[1966. gads]] — [[Hristo Stoičkovs]] (''Христо Стоичков''), bulgāru futbolists un treneris * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Vita Vārpiņa]], latviešu aktrise un uzņēmēja * [[1971. gads]] — [[Andruss Vērpalu]] (''Andrus Veerpalu''), igauņu distanču slēpotājs * [[1987. gads]] — [[Karolīna Kostnere]] (''Carolina Kostner''), itāļu daiļslidotāja * [[1994. gads]] — [[Hakans Čalhanoglu]] (''Hakan Çalhanoğlu''), turku futbolists * [[1995. gads]] — [[Jozua Kimmihs]] (''Joshua Kimmich''), vācu futbolists * [[2003. gads]] — [[Liams Delaps]] (''Liam Delap''), angļu futbolists == Miruši == * [[1296. gads]] — [[Pšemisls II Pjasts|Pšemisls II]] (''Przemysł II''), Polijas karalis (dzimis 1257. gadā) * [[1587. gads]] — [[Marija I Stjuarte|Marija I]] (''Mary I''), Skotijas un Francijas karaliene (dzimusi 1542. gadā) * [[1676. gads]] — [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs I]] (''Алексей Михайлович''), Krievijas cars (dzimis 1629. gadā) * [[1696. gads]] — [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] (''Иван V''), Krievijas cars (dzimis 1666. gadā) * [[1725. gads]] — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), Krievijas pirmais imperators (dzimis 1672. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pjotrs Kropotkins]] (''Пётр Кропоткин''), krievu anarhists (dzimis 1842. gadā) * [[1935. gads]] — [[Makss Lībermanis]] (''Max Liebermann''), vācu gleznotājs (dzimis 1847. gadā) * [[1945. gads]] — [[Italo Santelli]] (''Italo Santelli''), itāļu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[1948. gads]] — [[Gustavs Šufts]] (''Gustav Schuft''), grieķu sporta vingrotājs (dzimis 1876. gadā) * [[1957. gads]] — [[Valters Bote]] (''Walther Bothe''), vācu fiziķis (dzimis 1891. gadā) * [[1957. gads]] — [[Džons fon Neimans]] (''John von Neumann''), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[1959. gads]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs (dzimis 1875. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Aleksandrs Čaks]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1901. gadā) * [[1999. gads]] — [[Airisa Mērdoka]] (''Iris Murdoch''), īru rakstniece un filozofe (dzimusi 1919. gadā) * [[2002. gads]] — [[Ziziņu]] (''Zizinho''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1921. gadā) * [[2007. gads]] — [[Anna Nikola Smita]] (''Anna Nicole Smith''), ASV modele (dzimusi 1967. gadā) * [[2021. gads]] — [[Žans Klods Karjērs]] (''Jean-Claude Carrière''), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā) * [[2023. gads]]: ** [[Bērts Bekaraks]] (''Burt Bacharach''), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Miroslavs Blaževičs]] (''Miroslav Blažević''), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Vitālijs Ļevčenkovs]], Latvijas šahists (dzimis 1949. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Aldona Cinīte]], latviešu bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Irākas revolūcijas diena ([[Irāka]]) * Krievijas zinātnes diena ([[Krievija]]) * Slovēnijas kultūras diena ([[Slovēnija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] 1x1qhq09hj97kkcal7z3vbyk8a06es8 Ariānisms 0 38005 4502589 4156279 2026-08-04T17:15:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502589 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baptism of Christ - Arian Baptistry - Ravenna 2016.jpg|thumb|300px|Ariānisma simbolika saglabājusies [[Ravenna|Ravennā]] ]] '''Ariānisms''' ir [[kristoloģija|kristoloģisks]] uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja [[Aleksandrija]]s prezbitera [[Arejs (garīdznieks)|Ārija]] vārdā. Šis [[termins]] dažkārt tiek attiecināts uz [[netrinitārisms|netrinitārām]] [[teoloģija|teoloģiskām]] sistēmām vispār. Ārijs, balstoties [[Bībele|Bībelē]] un [[loģika|loģikā]], apgalvoja, ka Tēvs ir pirms Dēla, tāpēc Dievu nemaz nevar saukt par Tēvu, iekams tam nav radies Dēls, tādējādi Dievs ir vienīgais mūžīgais un neradītais un ''bija laiks, kad Dēla nebija.''<ref>Athanasius, Selected Treatises of St. Athanasius, Archbishop of Alexandria, in Controversy with the Arians. Trans. not indicated (Oxford: John Henry Parker, 1844, p. 185.)</ref> 319. gadā Ārijs publicēja darbu ''Thalia''<ref>Charles S. J. Kannengiesser, "Arius," in The Encyclopedia of Religions, edited by Mircea Eliade. (New York: Macmillan Publishing Company, 1987), Vol. 1., p. 412</ref> (kurš gan nav saglabājies), izraisot ļoti plašu teoloģisku diskusiju, kurā nācās iesaistīties pat Romas imperatoram [[Konstantīns I|Konstantīnam]], kas sasauca un vadīja [[Pirmais Nīkajas koncils|pirmo ekumenisko koncilu]] Nīkajā 325. gadā, lai saglabātu baznīcas vienotību un formulētu attiecības starp Tēvu un Dēlu. Tomēr ariānisms turpināja attīstīties, līdz imperators [[Teodosijs I]] to pilnībā aizliedza 380. gadā un sasauca [[Pirmais Konstantinopoles koncils|otro ekumenisko koncilu]] Konstantinopolē 381. gadā (kad beidzot oficiālā baznīca ar lielām grūtībām un pēc neskaitāmiem piegājieniem mēģināja formulēt [[Trīsvienība]]s dogmu, tomēr šīs dogmas pabeigšanai bija nepieciešami vēl vairāki koncili, piemēram, Efesā (Marija pasludināta par Dieva dzemdētāju) un Halkēdonā 451. gadā (kas pasludināja, ka Jēzum ir divas dabas)). Lai gan Romas Impērijā ariānisms tika likvidēts, tas turpināja dzīvot ārpus impērijas, jo ariānismu pieņēma ģermāņi: [[goti|rietumgoti]], austrumgoti, vandaļi, gepidi, burgundi, [[langobardi]]. Tomēr šīs ciltis vēlāk pakļāva [[franki]], kas bija asimilējušies ar [[Gallija]]s romiešiem un pieņēmuši impērijas atļauto [[reliģija|reliģiju]]. Ariānisma idejas atdzima līdz ar [[Reformācija|reformāciju]], tomēr to paudēji tika vajāti. Tās bija pazīstamas arī apgaismības dižākajiem domātājiem, piemēram, [[Īzaks Ņūtons|Ņūtonam]] un [[Benedikts Spinoza|Spinozam]]. Lūk, ko raksta Spinoza: <blockquote> Ja kāda no [[kristīgā baznīca|baznīcām]] apgalvo, ka [[Dievs]] ir pieņēmis cilvēka dabu .., tad man šķiet, kas tas ir tikpat bezjēdzīgi kā tas, ja kāds gribētu teikt, ka aplis ir pieņēmis kvadrāta formu.<ref>Andris Rubenis, Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra, Zvaigzne ABC, 328 lpp</ref> </blockquote> Bet Ņūtons septiņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados pēc rūpīgas iepazīšanās ar Trīsvienības doktrīnu nonāca pie secinājuma, ka <blockquote> Ārijam, kā izrādās, bijusi taisnība.<ref>K.Ārmstronga, Dieva vēsture, Avots, 525.lpp</ref> </blockquote> == Ārijs == Ārijs raksturots ļoti cildinoši. Viņš bijis izglītots, slaids, askētisks, ar malanholisku sejas izteiksmi un dziļu krūšu balsi apveltīts mācītājs no Aleksandrijas, kurš baudījis vispārēju cieņu. Sievietēm viņš paticis ar savām manierēm un izturētību, bet vīriešiem ar savu intelektu.<ref>Carroll, A History of Christendom, II, 10</ref> Viņš bija dzimis 256. gadā, bet 310. gadā viņa kalpošanas vieta bija lielā un ietekmīgā [[Aleksandrija]]. Ārijs bija mācījies pie [[Antiohijas Lukiāns|Antiohijas Lūkiāna]], kas stāvēja pie ietekmīgās Antiohijas skolas dibināšanas un ko katoļi ir pasludinājuši par savu svēto. Tomēr ironiski, bet tieši Lūkiāna mācība deva Ārijam pamatu pacelt jautājumu par Dieva būtību. Ārijs ļoti labi pārzināja Svētos rakstus un bija ļoti labi sagatavots diskusijai. Viņam bija tādi ietekmīgi domubiedri kā Nīkomēdijas Eusebijs, bet arī oponenti, kā Aleksandrijas diakons [[Atanāzijs|Atanasijs]], kurš vadīja uzbrukuma fronti Nīkajas koncilā un kura pusē nostājās imperators, [[Saules kults|Saules kulta]] piekritējs [[Konstantīns I|Konstantīns]]. Tomēr drīz vien atklājās, ka Atanasija mācība ir pilna ar pretrunām, un situācija mainījās par labu Ārijam. 336. gadā Konstantīns pat lika uzņemt Āriju atpakaļ Aleksandrijas draudzē, un, kad Atanasijs iebilda, tas tika izsūtīts. Tomēr šajā gadā Ārijs, iespējams, tika noindēts, lai to nepieļautu. == Mācība == Ārijs, tāpat kā viņa skolotājs Antiohijas Lūkiāns, savus uzskatus balstīja uz veselo saprātu un izmantoja filosofiskos konceptus. Ņemot vērā to, ka Dievs ir viens un nedalāms, Viņš nevarētu dalīties savā būtībā. Vēstulē bīskapam Aleksandram Ārijs raksta:<blockquote> Dievs ir vienīgais neradītais, mūžīgais, vienīgais sākotnējais.<ref>Arius, Epistle to Alexander, 2</ref> </blockquote> Fakts, ka [[Jēzus]] Dievu sauc par savu Tēvu, norāda uz atšķirību, jo paternitāte pēc sava rakstura ietver agrāku eksistenci un pat zināmu pārākumu salīdzinājumā ar Dēlu. Tomēr tādējādi Ārijs ne mazākā mērā necentās graut Jēzus reputāciju. Paklausot Jēzum, cilvēki varētu kļūt Dieva bērni, garīgā ziņā pietuvināti Dievam, kāds bija Jēzus.<ref>Arius, Epistle to Alexander, 6.2</ref> Tikmēr Atanasijs bija pilnīgi pretējās domās. Viņš uzskatīja, ka Dievam jākļūst matērijai, lai matērija varētu pastāvēt mūžīgi un nekrist atpakaļ nebūtībā, no kurienes tā esot cēlusies.<ref>Athanasius, Against the Heathen, 41</ref> Nīkajas koncils pirmo reizi to apstiprināja arī oficiāli — matērija radusies no nekurienes ''ex nihilo,'' un, lai to glābtu, Dievam jāmaterializējas, un tas nozīmē, ka Kristum, jeb [[Logoss|''logos'']] cilvēka veidolā, tāpat kā viņu Tēvam, vajadzētu būt Dievam. Vienīgie, kas Nīkajas koncilā zem šīs domas neparakstījās, bija Ārijs un divi viņa mācekļi. Atanasijs ieviesa apzīmējumu ''homoousios'' (''tās pašas substances''), tomēr nespēja izskaidrot, kādā veidā ''logos'' var būt veidots no tās pašas subsances un tai pašā laikā nepastāvēt otra Dieva statusā. Kāds Marcels ieteca pretrunīgo ''homoousios'' aizstāt ar terminu ''homoiousios'' (līdzīgas dabas). Tomēr tas vēl vairāk izraisīja laikabiedru nicinājumu, ja jau baznīcas vienotību var izjaukt tikai viena nepareiza divskaņa lietojums. Taču Marcelam ar Atanasiju izdevās apvienoties pret ariāņiem, kā ''brāļiem, kuru domas atšķiras vienīgi terminoloģijā''. Diemžēl kristietībā līdz ar to sāka iezīmēties dogmatiska neiecietība, kas ''pareizo'' jeb ortodoksālo simbolu lietojumu padara par vienigo iespējamo un tātad obligāto. Un tā Nīkajas ticības apliecībā jau varam lasīt <blockquote> Tos, kuri saka, ka bija tāds laiks, kad Viņa (Jēzus) nebija... tos visus vispārīgā baznīca nolād.<ref>H.N. Bate, History of the Church to 325, 2nd edn. London: Rivingtons, 1924, 124 [http://www.earlychurch.org.uk/nicene_bate.html]</ref> </blockquote> == Izcelsme == Jau tūlīt pēc [[Jēzus]] krustā sišanas kristietība sadalījās jūdaiskajā un [[Hellēnisms|helēniskajā]].<ref>Z.Kosidovskis, Evaņģēlistu stāsti, 110</ref> Nav noslēpums, ka Jēzus bija jūds, tomēr helēniskie kristieši pasludināja Jēzus tiešos sekotājus, jūdeokristiešus par herētiķiem. Tiesa, judeokristieši sevi tā neapzīmēja, bet sauca sevi par ebionītiem,<ref>[http://www.bookrags.com/Ebionites Encyclopedia of Religion on Ebionites]</ref> kas ir pagodinošs terminins nabadzīgajiem. Starp helēniskajiem kristiešiem un judeokristiešiem pastāvošās nesaskaņas ir redzamas jau Bībelē, kad helēniskajam kristietim [[Svētais Pāvils|Pāvilam no Tarsas]] Jeruzalemē bija jāpiedzīvo vajāšanas un pazemojumi no Jēkaba puses, kā arī no vēl dzīvo apustuļu puses.<ref>2. vēstule korintiešiem 11. nodaļa, 5, 13, 16, 24 panti</ref> Ir saglabājušās rakstiskas liecības, ka viņi Pāvilu saukuši pat par viltus apustuli. Tomēr tieši heleniskā kristietība sāka savu uzvaras gājienu, pasludinot Jēzu par Dievu, kas apustuļiem un judeokristiešiem galīgi nebija saprotams. Šīs domas Romā darīja zināmas kāds Bizantijas Teodots, kurš aprakstīja Kristus un Dieva attiecības šādi <blockquote> Tikai Jēzus kristības brīdī Kristus spēks nāca pār viņu.<ref> [http://www.earlychristianwritings.com/text/theodotus.html Early Christian Writings, Excerpts of Theodotus]</ref> </blockquote> Šis uzskats ieguva ''dinamiskā monarhiānisma'' nosaukumu un sastopams vēlākos laikos kā racionāls kristietības izskaidrojums, arī kā viens no unitārajiem pamatkonceptiem. Visievērojamākais dinamiskā monarhiānisma pārstāvis bija Samosatas Pāvils, ietekmīgās Antiohijas bīskaps 260. gadā. Viņa mācībā Logoss pielīdzināts saprātam, kas var piemist arī cilvēkam. Viņš uzskatīja, ka Logoss nav atsevišķa hipostāze. Samostatas Pāvila mācību savos uzskatos ietvēris arī Ārija skolotājs, svētais Antiohijas Lūkiāns. == Sekotāji == Visievērojamākais Ārija sekotājs bija [[Vulfila]] (310–383). Viņš ieviesa gotu alfabētu, pārtulkoja gotiem Bībeli un ariānismam pievērsās kā [[goti]], tā arī citas [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis. Ariāņi bija gan [[gepidi]], gan [[vandaļi]], gan [[burgundi]], gan [[langobardi]]. Ariānismu pieņēma arī [[irāņu tautas]], piemēram, alani. Visievērojamākais ariāņu valdnieks bija [[ostgoti|ostgotu]] valsts izveidotājs [[Teodoriks Lielais]] (454–526), kura laikā [[Ravenna|Ravennā]] uzcēla gan ariāņu baznīcas, gan bapistēriju un kurš ir saistīts arī ar Latviju, jo rakstos ir fiksēta viņa pateicība aistiem (iespējams, kuršiem) par dzintaru.{{fact}} == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Teoloģijas vēsture, Bengts Heglunds, Augsburgas Apliecības Institūts, 1997 * Evaņģēliskā dogmatika, [[Voldemārs Maldonis]], Klints, 1996 * Pasaules reliģijas, Zvaigzne ABC, {{ISBN|9984-17-731-9}} * Dieva vēsture, Karena Armstronga, Avots, 2001, {{ISBN|9984-700-20-8}} * [https://web.archive.org/web/20081203101842/http://vesture.wordpress.com/ Kristietisma sākumi, Ambrodžo Donīni, Zinātne, 1984] * Evaņģēlistu stāsti, Zenons Kosidovskis, Zinātne, 1982 == Ārējās saites == * [http://www.sacred-destinations.com/italy/ravenna-arian-baptistery.htm Ariāņu baptistērijs Ravennā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705050455/http://www.sacred-destinations.com/italy/ravenna-arian-baptistery.htm |date={{dat|2008|07|05||bez}} }} * [http://www.wulfila.be/ Projekts Vulfila] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140430002206/http://www.wulfila.be/lib/streitberg/1910/ |date={{dat|2014|04|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20071003042839/http://www.arian.org.uk/ Ariāņu baznīca] * [http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/Extras/Newton_Arian.html Ņūtons ariānis] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kristietības vēsture]] 6wofgudnwtnwdbzwbwirks5b1cckrh6 Lokuss 0 40399 4502687 1955381 2026-08-05T03:18:34Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Hromosomas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502687 wikitext text/x-wiki '''Lokuss''' ({{Val-la|locus}} - vieta) - fiksēta novietojuma vieta [[hromosoma|hromosomā]], kas nosaka [[gēns|gēnu]] lokalizāciju. Lokusu secīgs uzskaitījums veido ģenētisko jeb hromosomu karti. Kādai bioloģiskai pazīmei atbilstošā lokusa atrašanu sauc par gēnu kartēšanu. [[DNS]] secības variantu dotajā lokusā sauc par [[alēle|alēli]]. Diploīdās vai poliploīdās [[šūna]]s, kuras kādā lokusā nes vienādas alēles, sauc par homozigotām pēc šī lokusa, bet tās, kurām alēles ir dažādas - par heterozigotām. {{Biostub}} [[Kategorija:Citoloģija]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Hromosomas]] 3j1mc56e0g53h5jg0w98gn7jqlfuzp0 6. decembris 0 42372 4502786 4499151 2026-08-05T10:14:26Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4502786 wikitext text/x-wiki '''6. decembris''' ir gada 340. diena (341. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 25 dienas. == Vārda dienas == [[Niklāvs]], [[Nikolajs (personvārds)|Nikolajs]], [[Niks (personvārds)|Niks]], [[Nikola (personvārds)|Nikola]] == Notikumi == * [[1240. gads]] — [[mongoļu iebrukums Eiropā]]: [[Kijiva|Kijivu]] ieņēma [[Batuhans|Batuhana]] vadītais mongoļu karaspēks. * [[1305. gads]] — par [[Ungārija]]s karali kļuva [[Oto III Vitelsbahs]]. * [[1534. gads]] — dibināta [[Kito]], [[Ekvadora]]s galvaspilsēta. * [[1917. gads]]: ** [[Somija]] pasludināja neatkarību no [[Krievija]]s; ** notika sprādziens [[Helifeksa]]s ostā; bojā gāja apmēram 2500 cilvēku. * [[1921. gads]] — [[Londona|Londonā]] tika noslēgts [[Angļu un īru līgums]]. * [[1922. gads]] — gadu pēc Angļu un īru līguma noslēgšanas tika dibināta [[Īrijas Brīvvalsts]]. * [[1957. gads]] — [[Vanguard projekts|''Vanguard'' projekts]]: neveiksmīgs mēģinājums palaist pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] — raķete ''[[Vanguard TV3]]'' uzsprāga starta laukumā. * [[1971. gads]] — [[Pakistāna]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Indija|Indiju]] pēc tam, kad Indija bija atzinusi [[Bangladeša|Bangladešu]]. * [[1977. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Boputatsvana]]i, lai gan to nav atzinusi neviena cita valsts. * [[1978. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Spānijas karogs]]. * [[1991. gads]] — [[Horvātija|Horvātijā]] [[Dienvidslāvija]]s armija bombardēja [[Dubrovnika|Dubrovniku]] pēc kopš maija ilgušā aplenkuma. * [[1998. gads]]: ** par [[Venecuēla]]s prezidentu tika ievēlēts [[Ugo Čavess]]; ** [[Taizeme]]s pilsētā [[Bangkoka|Bangkokā]] sākās trīspadsmitās [[Āzijas spēles]]. == Dzimuši == * [[1421. gads]] — [[Henrijs VI Lankasters|Henrijs VI]] (''Henry VI''), Anglijas karalis (miris 1471. gadā) * [[1520. gads]] — [[Barbara Radzivila]] (''Barbara Radziwiłłówna''), Polijas karaliene (mirusi 1551. gadā) * [[1792. gads]] — [[Villems II]] (''Willem II''), Nīderlandes karalis (miris 1849. gadā) * [[1823. gads]] — [[Makss Millers]] (''Friedrich Max Müller''), vācu/angļu filologs, indologs un reliģiju pētnieks (miris 1900. gadā) * [[1848. gads]] — [[Johans Pāliza]] (''Johann Palisa''), austriešu astronoms (miris 1925. gadā) * [[1849. gads]] — [[Augusts fon Makenzens]] (''August von Mackensen''), vācu karavīrs (miris 1945. gadā) * [[1870. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|24}}) — [[Nikolajs Loskis]] (''Николай Лосский''), Latvijā dzimis krievu filozofs (miris 1965. gadā) * [[1874. gads]] — [[Lisjēns Demanē]] (''Lucien Démanet''), franču vingrotājs (miris 1979. gadā) * [[1875. gads]] — [[Alberts Lamberts]] (''Albert Lambert''), ASV golferis un aviators (miris 1946. gadā) * [[1878. gads]] — [[Josifs Staļins]] (''Иосиф Сталин''), PSRS vadītājs (miris 1953. gadā) * [[1907. gads]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (miris 1982. gadā) * [[1920. gads]] — [[Deivs Brubeks]] (''Dave Brubeck''), ASV džeza mūziķis un komponists (miris 2012. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Viktors Hausmanis]], latviešu literatūras un teātra zinātnieks (miris 2023. gadā) * [[1933. gads]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (miris 2010. gadā) * [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Teodors Eniņš]], latviešu ārsts un politiķis (miris 2008. gadā) * [[1942. gads]]: ** [[Pēteris Handke]] (''Peter Handke''), austriešu rakstnieks ** [[Valdis Nagobads]], latviešu veselības aprūpes organizators un politiķis * [[1946. gads]] — [[Keke Rosbergs]] (''Keke Rosberg''), Zviedrijā dzimis Somijas autobraucējs * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Valdis Lokenbahs]], latviešu uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (miris 2026. gadā) * [[1955. gads]] — [[Airešs Ali]] (''Aires Ali''), Mozambikas politiķis * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Ingrīda Circene]], latviešu ārste un politiķe * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Dmitrijs Miļkevičs]], Latvijas vieglatlēts, skrējējs * [[1982. gads]] — [[Alverto Kontadors]] (''Alberto Contador''), spāņu šosejas riteņbraucējs * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Haralds Šlēgelmilhs]], latviešu autosportists * [[1997. gads]] — [[Kristians Kuamē]] (''Christian Kouamé''), Kotdivuāras futbolists == Miruši == * [[343. gads]] (pēc leģendām) — [[Svētais Nikolajs]] (dzimis ap 270. gadu) * [[1352. gads]] — [[Klements VI]] (''Clemens VI''), Romas pāvests (dzimis 1291. gadā) * [[1779. gads]] — [[Žans Simeons Šardēns]] (''Jean Siméon Chardin''), franču gleznotājs (dzimis 1699. gadā) * [[1889. gads]] — [[Džefersons Deiviss]] (''Jefferson Davis''), ASV politiķis (dzimis 1808. gadā) * [[1955. gads]] — [[Žoržs Žoēns]] (''Georges Johin''), franču kroketa spēlētājs (dzimis 1877. gadā) * [[1956. gads]] — [[Džons Geigers]] (''John Geiger''), amerikāņu airētājs (dzimis 1873. gadā) * [[1967. gads]] — [[Arijs van der Veldens]] (''Arie van der Velden''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1881. gadā) * [[1976. gads]] — [[Marsels Lebūts]] (''Marcel Leboutte''), beļģu futbolists (dzimis 1880. gadā) * [[1984. gads]] — [[Viktors Šklovskis]] (''Виктор Шкловский''), krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis (dzimis 1893. gadā) * [[2025. gads]] — [[Toms Hikss]] (''Tom Hicks''), ASV privātā kapitāla investors (dzimis 1946. gadā) == Brīvdienas un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Somija]]) * [[Konstitūcijas diena]] ([[Spānija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] gf2r8j9vgk4bzfho2bsywskaqwd8bv1 Autoceļš A10 (Latvija) 0 43002 4502629 4502474 2026-08-04T19:27:13Z Olgerts V 41522 /* Satiksme */ noform. 4502629 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. 2016. gadā tika veikta gājēju un velosipēdu tilta izbūve pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm tika apturēta satiksme uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Starp 2016. gada augusta un 2017. gada septembra tika veikta ceļa pārbūve trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jaunas asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim tika veikta ceļa pārbūve posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] fripyh5vqpbjkkg9y2p99s1o7zrmslx 4502638 4502629 2026-08-04T20:04:41Z Pirags 3757 /* Vēsture */ stila labojumi 4502638 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties [[Rīgas Jūrmala]]s kūrorti, tāpēc [[Kurzemes guberņa]]s ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā ieklāja melno segumu.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes uzklāja asfaltu, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados sāka autoceļa pārbūvi posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, ko pabeidza 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās izvietoja ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvadu pāri visām joslām izbūvēja bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu dēvēja par "sešām minūtēm Rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsāka Jūrmalas apvedceļa izbūvi, ko Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā iekļāva jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbus uzsāka, taču finanšu trūkuma dēļ pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s izbūvēja tikai divjoslu ceļu uz vienas brauktuves puses. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējumu atrada un 420 m garo tiltu atvēra 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveicās arī ar savienojuma izbūvi pie Priedaines. Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema, izskatīja vairākus divlīmeņu krustojuma variantus, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānoto vairāklīmeņu mezglu tā arī neuzbūvēja.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, pārbūvēja pārvadu pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10), izbūvēja "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veica Jūrkalnes ielas izbūvi. Darbus īstenoja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļu no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim veica autoceļa pārbūvi posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders", projektu līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu veica ceļa seguma atjaunošanu vai pārbūvi ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). 2016. gadā veica gājēju un velosipēdu tilta izbūvi pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm apturēja satiksmi uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada augusta un 2017. gada septembrim veica ceļa pārbūvi trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošanu. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu pastiprināja ceļa pamati un uzklāja trīs jaunas asfalta kārtas, atjaunoja arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim veica ceļa pārbūvi posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam veica asfaltbetona seguma atjaunošanu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, pārbūvēja deviņas caurtekas un abus tiltus pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēja jaunu sabiedriskā transporta pieturvietu "Kūdra", kā arī veica konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā laboja ceļa profilu ar karsto asfaltbetonu un ieklāja šķembu mastikas asfalta dilumkārtu, kā arī pārbūvēja Silupes caurteku un atjaunoja Vidusupes caurteku. Visā ceļa posmā izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim veica seguma atjaunošanu posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km), izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošanu divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūvi, izveidojot piebraukšanu jaunajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā uzstādīja jaunas signālzīmes un daļēji uzlaboja ceļa segumu, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsāka krustojuma mezgla pārbūvi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] m8zpff1hoc74lpaeor2lx69zhp6idqn 4502643 4502638 2026-08-04T20:11:04Z Pirags 3757 /* Ātrgaitas autoceļa projekts */ stila uzlabojumi 4502643 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties [[Rīgas Jūrmala]]s kūrorti, tāpēc [[Kurzemes guberņa]]s ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā ieklāja melno segumu.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes uzklāja asfaltu, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados sāka autoceļa pārbūvi posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, ko pabeidza 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās izvietoja ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvadu pāri visām joslām izbūvēja bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu dēvēja par "sešām minūtēm Rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsāka Jūrmalas apvedceļa izbūvi, ko Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā iekļāva jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbus uzsāka, taču finanšu trūkuma dēļ pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s izbūvēja tikai divjoslu ceļu uz vienas brauktuves puses. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējumu atrada un 420 m garo tiltu atvēra 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveicās arī ar savienojuma izbūvi pie Priedaines. Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema, izskatīja vairākus divlīmeņu krustojuma variantus, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānoto vairāklīmeņu mezglu tā arī neuzbūvēja.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, pārbūvēja pārvadu pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10), izbūvēja "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veica Jūrkalnes ielas izbūvi. Darbus īstenoja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļu no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim veica autoceļa pārbūvi posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders", projektu līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu veica ceļa seguma atjaunošanu vai pārbūvi ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). 2016. gadā veica gājēju un velosipēdu tilta izbūvi pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm apturēja satiksmi uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada augusta un 2017. gada septembrim veica ceļa pārbūvi trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošanu. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu pastiprināja ceļa pamati un uzklāja trīs jaunas asfalta kārtas, atjaunoja arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim veica ceļa pārbūvi posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam veica asfaltbetona seguma atjaunošanu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, pārbūvēja deviņas caurtekas un abus tiltus pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēja jaunu sabiedriskā transporta pieturvietu "Kūdra", kā arī veica konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā laboja ceļa profilu ar karsto asfaltbetonu un ieklāja šķembu mastikas asfalta dilumkārtu, kā arī pārbūvēja Silupes caurteku un atjaunoja Vidusupes caurteku. Visā ceļa posmā izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim veica seguma atjaunošanu posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km), izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošanu divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūvi, izveidojot piebraukšanu jaunajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā uzstādīja jaunas signālzīmes un daļēji uzlaboja ceļa segumu, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsāka krustojuma mezgla pārbūvi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, plānoja autoceļa pārbūvi par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, ietverot arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem, taču finansu trūkuma dēļ projektu neīstenoja.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam būtu jāizbūvē ātrgaitas autoceļu posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, bet trešajā posmā, līdz 2040. gadam, turpinātu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 9shr81fciw95n47kkrr2gbfr2i4po9p 4502644 4502643 2026-08-04T20:11:30Z Pirags 3757 /* Ātrgaitas autoceļa projekts */ 4502644 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties [[Rīgas Jūrmala]]s kūrorti, tāpēc [[Kurzemes guberņa]]s ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā ieklāja melno segumu.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes uzklāja asfaltu, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados sāka autoceļa pārbūvi posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, ko pabeidza 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās izvietoja ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvadu pāri visām joslām izbūvēja bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu dēvēja par "sešām minūtēm Rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsāka Jūrmalas apvedceļa izbūvi, ko Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā iekļāva jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbus uzsāka, taču finanšu trūkuma dēļ pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s izbūvēja tikai divjoslu ceļu uz vienas brauktuves puses. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējumu atrada un 420 m garo tiltu atvēra 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveicās arī ar savienojuma izbūvi pie Priedaines. Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema, izskatīja vairākus divlīmeņu krustojuma variantus, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānoto vairāklīmeņu mezglu tā arī neuzbūvēja.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, pārbūvēja pārvadu pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10), izbūvēja "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veica Jūrkalnes ielas izbūvi. Darbus īstenoja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļu no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim veica autoceļa pārbūvi posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders", projektu līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu veica ceļa seguma atjaunošanu vai pārbūvi ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). 2016. gadā veica gājēju un velosipēdu tilta izbūvi pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm apturēja satiksmi uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada augusta un 2017. gada septembrim veica ceļa pārbūvi trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošanu. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu pastiprināja ceļa pamati un uzklāja trīs jaunas asfalta kārtas, atjaunoja arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim veica ceļa pārbūvi posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam veica asfaltbetona seguma atjaunošanu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, pārbūvēja deviņas caurtekas un abus tiltus pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēja jaunu sabiedriskā transporta pieturvietu "Kūdra", kā arī veica konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā laboja ceļa profilu ar karsto asfaltbetonu un ieklāja šķembu mastikas asfalta dilumkārtu, kā arī pārbūvēja Silupes caurteku un atjaunoja Vidusupes caurteku. Visā ceļa posmā izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim veica seguma atjaunošanu posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km), izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošanu divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūvi, izveidojot piebraukšanu jaunajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā uzstādīja jaunas signālzīmes un daļēji uzlaboja ceļa segumu, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsāka krustojuma mezgla pārbūvi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, plānoja autoceļa pārbūvi par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, ietverot arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem, taču finansu trūkuma dēļ projektu neīstenoja.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam būtu jāizbūvē ātrgaitas autoceļu posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, bet trešajā posmā, līdz 2040. gadam, turpinātu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 4lgs2z27adma3rvf38vbxm29cq2zsvs 4502645 4502644 2026-08-04T20:17:18Z Pirags 3757 4502645 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties [[Rīgas Jūrmala]]s kūrorti, tāpēc [[Kurzemes guberņa]]s ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā ieklāja melno segumu.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes uzklāja asfaltu, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados sāka autoceļa pārbūvi posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, ko pabeidza 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās izvietoja ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvadu pāri visām joslām izbūvēja bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu dēvēja par "sešām minūtēm Rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsāka Jūrmalas apvedceļa izbūvi, ko Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā iekļāva jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbus uzsāka, taču finanšu trūkuma dēļ pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s izbūvēja tikai divjoslu ceļu uz vienas brauktuves puses. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējumu atrada un 420 m garo tiltu atvēra 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveicās arī ar savienojuma izbūvi pie Priedaines. Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema, izskatīja vairākus divlīmeņu krustojuma variantus, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānoto vairāklīmeņu mezglu tā arī neuzbūvēja.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, pārbūvēja pārvadu pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10), izbūvēja "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veica Jūrkalnes ielas izbūvi. Darbus īstenoja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļu no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim veica autoceļa pārbūvi posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders", projektu līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu veica ceļa seguma atjaunošanu vai pārbūvi ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). 2016. gadā veica gājēju un velosipēdu tilta izbūvi pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm apturēja satiksmi uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada augusta un 2017. gada septembrim veica ceļa pārbūvi trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošanu. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu pastiprināja ceļa pamati un uzklāja trīs jaunas asfalta kārtas, atjaunoja arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim veica ceļa pārbūvi posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam veica asfaltbetona seguma atjaunošanu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, pārbūvēja deviņas caurtekas un abus tiltus pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēja jaunu sabiedriskā transporta pieturvietu "Kūdra", kā arī veica konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā laboja ceļa profilu ar karsto asfaltbetonu un ieklāja šķembu mastikas asfalta dilumkārtu, kā arī pārbūvēja Silupes caurteku un atjaunoja Vidusupes caurteku. Visā ceļa posmā izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim veica seguma atjaunošanu posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km), izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošanu divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūvi, izveidojot piebraukšanu jaunajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā uzstādīja jaunas signālzīmes un daļēji uzlaboja ceļa segumu, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsāka krustojuma mezgla pārbūvi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, plānoja autoceļa pārbūvi par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, ietverot arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem, taču finansu trūkuma dēļ projektu neīstenoja.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam būtu jāizbūvē ātrgaitas autoceļu posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, bet trešajā posmā, līdz 2040. gadam, turpinātu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Satiksmes neɡadījumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] k7148sauo0niyctc40dskb4kpev1pbz 4502650 4502645 2026-08-04T20:21:02Z Pirags 3757 4502650 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] ir viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5 m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no [[Tīreļa taka (iela)|Tīreļa takas]] līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties [[Rīgas Jūrmala]]s kūrorti, tāpēc [[Kurzemes guberņa]]s ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā ieklāja melno segumu.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes uzklāja asfaltu, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados sāka autoceļa pārbūvi posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, ko pabeidza 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās izvietoja ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvadu pāri visām joslām izbūvēja bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu dēvēja par "sešām minūtēm Rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsāka Jūrmalas apvedceļa izbūvi, ko Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā iekļāva jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbus uzsāka, taču finanšu trūkuma dēļ pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s izbūvēja tikai divjoslu ceļu uz vienas brauktuves puses. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējumu atrada un 420 m garo tiltu atvēra 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveicās arī ar savienojuma izbūvi pie Priedaines. Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema, izskatīja vairākus divlīmeņu krustojuma variantus, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānoto vairāklīmeņu mezglu tā arī neuzbūvēja.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] pievedceļa ([[Autoceļš P133|P133]]) pārbūves darbu ietvaros, pārbūvēja pārvadu pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (A10), izbūvēja "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veica Jūrkalnes ielas izbūvi. Darbus īstenoja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļu no projekta "[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim veica autoceļa pārbūvi posmā no [[Ugāle|Ugāles]] līdz [[Pope|Popei]] (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders", projektu līdzfinansēja no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu veica ceļa seguma atjaunošanu vai pārbūvi ceļa posmos no [[Varkaļi|Varkaļiem]] līdz tiltam pāri [[Lielupe|Lielupei]] (23,84. — 36,49. km), no [[Tukums|Tukuma]] apļa līdz [[Vilksala|Vilksalām]] (68,60. — 79,50. km), no Kandavas pagrieziena līdz Mariņiem (92,84. — 115,32. km), un no [[Mazspāre|Mazspāres]] līdz [[Usma|Usmai]] (126,52. — 136,40. km). 2016. gadā veica gājēju un velosipēdu tilta izbūvi pāri Jūrmalas šosejai pie [[Babīte|Babītes]]. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm apturēja satiksmi uz autoceļa. Tilts savieno divus [[Pierīga|Pierīgas]] ciematus — Babīti un [[Priežciems|Priežciemu]]. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada augusta un 2017. gada septembrim veica ceļa pārbūvi trīs posmos — no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz [[Jūrmala|Jūrmalas]] centru (36,49. — 38,57. km), un no [[Ozolpils]] līdz [[Tukums|Tukuma]] aplim (57,76. — 68,60. km). No Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi, kā arī tilta pār [[Varkaļu kanāls|Varkaļu kanāla]], tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošanu. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt posmā gar Tukumu izbūvēja rotācijas apli Ventspils šosejas krustojumā ar autoceļu [[Jelgava]] ([[Tušķi]]) — Tukums ([[Autoceļš P98|P98]]). Tika veikta arī ceļa pārvada pār [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums — Jelgava]] dzelzceļa līnijas pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> Savukārt 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz [[Pūre|Pūrei]] (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv|archive-date=2026-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260428012029/https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada septembrim pārbūvēja Jūrmalas šosejas posmu no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km). Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu pastiprināja ceļa pamati un uzklāja trīs jaunas asfalta kārtas, atjaunoja arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā no marta līdz decembrim veica ceļa pārbūvi posmā no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz [[Smārde|Smārdi]] (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros veica pilnu ceļa segas pārbūvi posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam veica asfaltbetona seguma atjaunošanu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, pārbūvēja deviņas caurtekas un abus tiltus pār [[Vēršupīte (Vecslocenes pieteka)|Vēršupīti]], izbūvēja jaunu sabiedriskā transporta pieturvietu "Kūdra", kā arī veica konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā laboja ceļa profilu ar karsto asfaltbetonu un ieklāja šķembu mastikas asfalta dilumkārtu, kā arī pārbūvēja Silupes caurteku un atjaunoja Vidusupes caurteku. Visā ceļa posmā izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā no jūlija līdz novembrim veica seguma atjaunošanu posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km), izveidoja akustisko ribjoslu. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošanu divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā veica Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūvi, izveidojot piebraukšanu jaunajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv|archive-date=2026-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260429010948/https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā uzstādīja jaunas signālzīmes un daļēji uzlaboja ceļa segumu, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsāka krustojuma mezgla pārbūvi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, plānoja autoceļa pārbūvi par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, ietverot arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem, taču finansu trūkuma dēļ projektu neīstenoja.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam būtu jāizbūvē ātrgaitas autoceļu posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, bet trešajā posmā, līdz 2040. gadam, turpinātu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Satiksmes neɡadījumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] hitneguj1wa2blfo9iocv4marzzysdh 1983. gads 0 43314 4502544 4496028 2026-08-04T14:47:00Z Baisulis 11523 /* Jūlijs */ +1..... 4502544 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1983. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1983. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1983}} {{Gada citi notikumi|1983}} {{Gads citos kalendāros|1983}} '''1983. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXXIII]]) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — izveidota [[ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība]]. * [[19. janvāris]] — ''[[Apple|Apple Inc.]]'' izlaida personālo datoru ''[[Apple Lisa]]''. * [[22. janvāris]] — [[Bjērns Borgs]] aizgāja no [[teniss|tenisa]] pēc piecām uzvarām pēc kārtas [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]]. * [[26. janvāris]] — [[IBM-PC]] savietojamiem datoriem izlaida ''[[Lotus 1-2-3]]''. * [[26. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. * [[31. janvāris]] — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem. === Februāris === * Izveidota [[Zālamanu Salu Centrālā banka]]. * [[7. februāris]] — [[Irāna]] iebruka dienvidaustrumu [[Irāka|Irākā]]. * [[13. februāris]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] pasludināja 1983. gadu par [[Bībele]]s gadu. * [[16. februāris]] — [[Pelnu diena|Pelnu trešdienas]] krūmu ugunsgrēki [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]] un [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks [[Austrālija]]s vēsturē pēc 2009. gada [[februāris|februārī]] notikušā. === Marts === * Par [[Kotdivuāra]]s galvaspilsētu kļuva [[Jamusukro]]. * [[1. marts]] — [[Baleāru Salas]] un [[Madrides autonomais apgabals|Madride]] kļuva par [[Spānijas autonomie apgabali|autonomiem apgabaliem]] [[Spānija|Spānijā]]. * [[1. marts]] — ''[[Swatch]]'' piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus. * [[5. marts]] — [[Bobs Hauke|Bobu Hauki]] ievēlēja par [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministru]]. * [[8. marts]] — [[IBM]] laida pārdošanā [[IBM PC XT]]. * [[8. marts]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nosauca [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] par "ļaunuma impēriju". * [[23. marts]] — [[Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva]]: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "[[Zvaigžņu kari]]em". === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — ''[[STS-6]]'': ''[[Space Shuttle Challenger]]'' astronauti [[Storijs Masgreivs]] un [[Donalds Pītersons]] veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes). * [[11. aprīlis]]: ** [[Kanbera|Kanberā]] notika Nacionālais ekonomikas samits. ** norisinājās [[55. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[12. aprīlis]] — [[Harolds Vašingtons]] kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par [[Čikāga]]s mēru. * [[18. aprīlis]] — [[Beirūta|Beirūtā]] tika uzspridzināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus. * [[23. aprīlis]] — [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Minhene|Minhenē]] notika [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|28. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]]s pārstāve [[Korīne Ermē]] ar dziesmu ''[[Si la vie est cadeau]]''. === Maijs === * [[6. maijs]] — žurnāls ''[[Stern (žurnāls)|Stern]]'' publicēja "[[Hitlera dienasgrāmata|Hitlera dienasgrāmatu]]", kas vēlāk izrādījās viltojums. * [[9. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] atcēla [[Galileo Galilejs|Galileo Galileja]] izraidījumu no baznīcas. * [[11. maijs]] — ''[[Aberdeen FC]]'' ieguva [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausu ieguvēju kausu]], finālā uzvarot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C.F.]]'' ar 2—1. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 7. prezidentu kļuva [[Mika Špiļaks]]. * [[16. maijs]] — [[Londona]]s policija sāka lietot [[riteņu saslēgs|riteņu saslēgus]] neatļautā vietā atstātām automašīnām. * [[17. maijs]] — [[Libāna]], [[Izraēla]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas. * [[26. maijs]] — [[Japāna|Japānā]], ziemeļu [[Honsju]] notika spēcīga [[zemestrīce]] un [[cunami]], nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus. * [[28. maijs]] — [[Viljamsburga|Viljamsburgā]] sākās [[9. G7 samits]]. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Mārgarita Tečere]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministre]] kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu. * [[18. jūnijs]] — ''[[STS-7]]'': [[Salija Raida]] kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Austrālijas augstākā tiesa]] apturēja [[Franklina aizsprosts|Franklina aizsprosta]] celtniecību [[Tasmanija|Tasmanijā]]. * [[15. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] sākās ''[[Nintendo Entertainment System]]'' pārdošana. * [[20. jūlijs]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestēja]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[22. jūlijs]] — austrālietis [[Diks Smits]] pabeidza lidojumu apkārt pasaulei vienatnē ar [[helikopters|helikopteru]]. * [[23. jūlijs]] — [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[Melnais Jūlijs]] — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas [[tamili]]em un ievadīja [[Šrilankas pilsoņu karš|Šrilankas pilsoņu karu]]. * [[23. jūlijs]] — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu [[Simanes prefektūra|Simanes prefektūrā]] Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Tomā Sankara]] kļuva par [[Burkinafaso|Augšvoltas]] prezidentu. * [[7. augusts]] — [[Helsinki|Helsinkos]] notika pirmā pasaules [[vieglatlētika]]s čempionāta atklāšana. * [[18. augusts]] — [[Viesuļvētra Alīsija]] postīja [[Teksasa]]s krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā. * [[21. augusts]] — [[Manila|Manilā]] neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots [[Filipīnas|Filipīnu]] opozīcijas līderis [[Benigno Akvino (jaunākais)]]. * [[30. augusts]] — ''[[STS-8]]'': [[Džions S. Blafords]] kosmosa kuģī ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]'' kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Aukstais karš]]: [[Koreja]]s pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca [[Padomju Savienība]]s iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā. * [[4. septembris]] — seši vīri 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja [[Sidnejas osta|Sidnejas ostu]], veicot {{nobr|82,9 km}}. * [[6. septembris]] — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna. * [[16. septembris]] — Donna Grifitsa [[Pīršora|Pīršorā]], [[Anglija|Anglijā]] beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš {{dat|1981|1|13|ģ|bez}}). * [[23. septembris]] — [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]] izcēlās nemieri starp vietējiem [[kanaki]]em un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca [[neatkarība]]s solījumus. * [[25. septembris]] — [[bēgšana no Labirinta cietuma]]. 38 [[īru republikāņi|īru republikāņu]] cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm, nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no [[Labirints (cietums)|Labirinta cietuma]]. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[25. septembris|25.]]—[[26. septembris]] — padomju militārais virsnieks [[Staņislavs Petrovs]] novērsa vispasaules kodolkaru. * [[27. septembris]] — [[Interešu kopa|Interešu kopās]] ''net.unix-wizards'' un ''net.usoft'' tika oficiāli paziņots par [[GNU|GNU projektu]]. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Ričards Noubls]] uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — {{nobr|1019,47 km/h}}, braucot ar ''[[Thrust 2]]'' [[Melnās klints tuksnesis|Melnās klints tuksnesī]], [[Nevada|Nevadā]]. * [[9. oktobris]] — [[Rangūnas spridzināšana]]s laikā tika nogalināts [[Dienvidkoreja]]s ārlietu ministrs [[Lī Bum Suks]] un vēl 21 cilvēks. * [[19. oktobris]] — [[Grenāda]]s premjerministram [[Moriss Bišops|Morisam Bišopam]] un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot. * [[21. oktobris]] — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts [[metrs]] kā attālums, ko gaisma [[vakuums|vakuumā]] veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]]. * [[22. oktobris]] — [[Bonna|Bonnā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] notika demonstrācija par atteikšanos no [[kodolieroči]]em. * [[23. oktobris]] — vienlaicīgi [[1983. gada Beirutas baraku spridzināšana|pašnāvnieku uzbrukumi]] iznīcināja [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas barakas [[Beirūta|Beirūtā]], nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus. * [[25. oktobris]] — ASV spēki iebruka Grenādā pēc [[Dominika]]s premjerministres [[Jevgeņija Čārlza|Jevgeņijas Čārlzas]] lūguma. * [[25. oktobris]] — tika izlaista ''[[Microsoft Office Word|Microsoft Word]]'' pirmā versija. * [[27. oktobris]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] cietumā apmeklēja [[Memets Ali Agdža|Memetu Ali Agdžu]] — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu. * [[30. oktobris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes. === Novembris === * [[2. novembris]] — sākās ''[[Able Archer 83]]'', [[NATO]] mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. * [[11. novembris]] — [[Ronalds Reigans]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu, kurš vērsies pie [[Japānas parlaments|Japānas parlamenta]]. * [[15. novembris]] — [[Kipra]]s turku daļa deklarēja savu [[Ziemeļkipra|neatkarību]]. * [[17. novembris]] — tika dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]]. * [[30. novembris]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atvērts [[Trampa tornis (Ņujorka)|Trampa tornis]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] tika atjaunota [[demokrātija]] pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts [[Rauls Alfonsīns]]. === Visa gada garumā === * [[Čadas pilsoņu karš]] (1965—1993) * [[Aukstais karš]] * [[Namībijas neatkarības karš]] (1966—1988) * [[Otrā Malaizijas krīze]] (1967—1989) * [[Dienvidāfrikas robežu karš]] (1965—1989) * [[Ziemeļīrijas konflikts]] (1969—1994) == Dzimuši == === Janvāris === <!-- * [[7. janvāris]] — [[Natālija Gulbis]] (''Natalie Gulbis''), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja --> * [[11. janvāris]] — [[Adrians Sutils]] (''Adrian Sutil''), vācu autosportists * [[17. janvāris]] — [[Alvaro Arveloa]] (''Álvaro Arbeloa''), spāņu futbolists * [[19. janvāris]]: ** [[Hikaru Utada]] (宇多田 ヒカル, ''Utada Hikaru''), japāņu dziedātāja ** [[Justina Kovalčika]] (''Justyna Kowalczyk''), poļu distanču slēpotāja <!-- * [[23. janvāris]] — [[Kšištofs Longevka]] (''Krzysztof Łągiewka''), Polijas futbolists --> * [[24. janvāris]] — [[Skots Spīds]] (''Scott Speed''), ASV autosportists * [[31. janvāris]] — [[Fabio Kvaljarella]] (''Fabio Quagliarella''), itāļu futbolists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), zviedru vieglatlēte * [[4. februāris]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks * [[7. februāris]] — [[Kristians Klīns]] (''Christian Klien''), Austrijas autosportists * [[11. februāris]] — [[Rafaels van der Vārts]] (''Rafael van der Vaart''), nīderlandiešu futbolists * [[21. februāris]] — [[Melānija Lorāna]] (''Mélanie Laurent''), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece * [[14. februāris]] — [[Bakarijs Saņa]] (''Bacary Sagna''), franču futbolists * [[23. februāris]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise * [[25. februāris]] — [[Eduardu da Silva]] (''Eduardo da Silva''), horvātu futbolists * [[26. februāris]] — [[Pepi]] (''Pepe''), portugāļu futbolists * [[27. februāris]] — [[Keita Mara]] (''Kate Mara''), amerikāņu aktrise === Marts === * [[17. marts]] — [[Rauls Meirelišs]] (''Raul Meireles''), portugāļu futbolists * [[27. marts]] — [[Vasilijs Košečkins]] (''Василий Кошечкин''), krievu hokejists === Aprīlis === * [[4. aprīlis]]: ** [[Ēriks Andrē]] (''Eric André''), ASV komiķis un aktieris ** [[Bens Gordons]] (''Ben Gordon''), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists *[[7. aprīlis]] — [[Franks Riberī]] (''Franck Ribéry''), franču futbolists * [[12. aprīlis]] — [[Lūks Kibets]] (''Luke Kibet''), Kenijas vieglatlēts * [[13. aprīlis]]: ** [[Klaudio Bravo]] (''Claudio Bravo''), čīliešu futbolists ** [[Nikola Kuka]] (''Nicole Cooke''), Apvienotās Karalistes riteņbraucēja * [[15. aprīlis]] — [[Iļja Kovaļčuks]] (''Илья Ковальчук''), krievu hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Miranda Kera]] (''Miranda Kerr''), Austrālijas modele un uzņēmēja * [[23. aprīlis]] — [[Daniela Hantuhova]] (''Daniela Hantuchová''), slovāku tenisiste * [[25. aprīlis]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Владимирович Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[26. aprīlis]] — [[Juris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[29. aprīlis]] — [[Megana Būna]] (''Megan Boone''), ASV aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Tatjana Hifnere]] (''Tatjana Hüfner''), vācu kamaniņu braucēja === Maijs === * [[2. maijs]]: ** [[Majnors Figeroa]] (''Maynor Figueroa''), Hondurasas futbolists ** [[Tina Maze]] (''Tina Maze''), slovēņu kalnu slēpotāja * [[3. maijs]] — [[Lorela O'Hāra]] (''Loral O'Hara''), ASV kosmonaute * [[5. maijs]]: ** [[Henrijs Kevils]] (''Henry Cavill''), britu aktieris ** [[Emine Džaparova]] (''Еміне Джапарова''), Krimas tatāru-ukraiņu žurnāliste un politiķe * [[6. maijs]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists * [[12. maijs]] — [[Dounels Glīsons]] (''Domhnall Gleeson''), īru aktieris * [[13. maijs]] — [[Jaja Ture]] (''Yaya Touré''), Kotdivuāras futbolists <!-- * [[24. maijs]] — [[Židrūns Karčemarsks]] (''Žydrūnas Karčemarskas''), Lietuvas futbolists --> === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Kima Kleistersa]] (''Kim Clijsters''), Beļģijas tenisiste * [[16. jūnijs]] — [[Kļims Šipenko]] (''Клим Алексеевич Шипенко'') Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts * [[19. jūnijs]] — [[Marks Selbijs]] (''Mark Selby''), Anglijas snūkerists * [[24. jūnijs]] — [[Jasmina Moghbeli]] (''Jasmin Moghbeli''), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote * [[27. jūnijs]] — [[Alsu]] (''Алсу''), Krievijas tatāru dziedātāja === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Dmitrijs Peteļins]] (''Дмитрий Петелин''), Krievijas kosmonauts * [[13. jūlijs]] — [[Liu Sjans]] (劉翔), Ķīnas vieglatlēts * [[16. jūlijs]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele * [[24. jūlijs]] — [[Daniele De Rosi]] (''Daniele De Rossi''), itāļu futbolists un treneris * [[25. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), nepāliešu un britu alpīnists (miris 2026. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Gorans Pandevs]] (''Горан Пандев''), Ziemeļmaķedonijas futbolists * [[28. jūlijs]] — [[Vladimirs Stojkovičs]] (''Владимир Стојковић''), serbu futbolists === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Robins van Persijs]] (''Robin van Persie''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[11. augusts]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[20. augusts]] — [[Endrū Gārfīlds]] (''Andrew Garfield''), ASV angļu aktieris * [[23. augusts]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts <!-- * [[30. augusts]] — [[Georgijs Gelašvili]] (''Георгий Гелашвили'', გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists --> === Septembris === * [[14. septembris]] — [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā) * [[25. septembris]] — [[Donalds Glovers]] (''Donald Glover''), ASV aktieris, režisors un reperis * [[26. septembris]] — [[Rikārdu Kvarežma]] (''Ricardo Quaresma''), portugāļu futbolists === Oktobris === * [[11. oktobris]] — [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists * [[15. oktobris]] — [[Bruno Senna]] (''Bruno Senna''), Brazīlijas autosportists * [[17. oktobris]] — [[Felisita Džonsa]] (''Felicity Jones''), angļu aktrise * [[19. oktobris]]: ** [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise ** [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Blanka Vlašiča]] (''Blanka Vlašić''), horvātu augstlēcēja * [[11. novembris]] — [[Filips Lāms]] (''Philipp Lahm''), vācu futbolists * [[15. novembris]] — [[Džons Heitinga]] (''John Heitinga''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[17. novembris]] — [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sporta šāvēja * [[18. novembris]] — [[Žilija Dikurno]] (''Julia Ducournau''), franču kinorežisore * [[19. novembris]] — [[Ādams Draivers]] (''Adam Driver''), ASV aktieris === Decembris === <!-- * [[8. decembris]] — [[Mets Elisons]] (''Matt Ellison''), Kanādas hokejists --> * [[13. decembris]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts * [[17. decembris]] — [[Sebastjēns Ožjē]] (''Sébastien Ogier''), franču rallija pilots * [[20. decembris]] — [[Džona Hills]] (''Jonah Hill''), ASV aktieris un režisors == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Gerhards Barkhorns]] (''Gerhard Barkhorn''), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Džordžs Kjūkors]] (''George Cukor''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā) * [[1. marts]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[8. marts]] — [[Viljams Voltons]] (''William Walton''), britu komponists (dzimis 1902. gadā) * [[17. marts]] — [[Haldans Kefers Hartlains]] (''Haldan Keffer Hartline''), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā) * [[18. marts]] — [[Umberto II]] (''Umberto II''), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine''), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā) * [[22. maijs]] — [[Alberts Klods]] (''Albert Claude''), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Ričards Bakminsters Fulers]] (''Richard Buckminster Fuller''), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā) * [[29. jūlijs]]: ** [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) ** [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[9. septembris]] — [[Luiss Monti]] (''Luis Felipe Monti''), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā) * [[10. septembris]]: ** [[Fēlikss Blohs]] (''Felix Bloch''), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā) ** [[Džons Brovers Minočs]] (''Jon Brower Minnoch''), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā) * [[25. septembris]] — [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] (''Leopold III''), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Alfreds Tarskis]] (''Alfred Tarski''), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā) * [[5. decembris]] — [[Roberts Oldričs]] (''Robert Aldrich''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Žerārs Debro]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] un [[Viljams Alfrēds Faulers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Barbara Maklintoka]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Henrijs Taube]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Viljams Goldings]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Lehs Valensa]] {{pg6}} {{Commons|1983|1983. gads}} [[Kategorija:1983. gads| ]] 86ncf4ey3f91g4yfgofgabedjh93m6a Solaris Bus & Coach 0 44442 4502489 4168683 2026-08-04T12:19:39Z ~2026-42994-93 148703 ilustrācija 4502489 wikitext text/x-wiki {{Infobox company | name = Solaris Bus & Coach | logo = Logo Solaris 2023.jpg | type = | foundation = 1999 | location = [[Boļehovo]], [[Polija]] | key_people = Kšistofs Olševskis | industry = [[Autobūves uzņēmums]] | products = autobusi, tramvaji | area_served = Starptautiski | revenue = {{increase}} [[Euro|€]]292.2 miljoni | operating_income = {{increase}} [[Euro|€]]20.6 miljoni | net_income = {{increase}} [[Euro|€]]13.5 miljoni | assets = {{increase}} [[Euro|€]]126.1 miljoni | equity = {{increase}} [[Euro|€]]87.6 miljoni | num_employees = 2 700 | parent = [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] | homepage = [http://www.solarisbus.com/ www.solarisbus.com] }} {{Cita nozīme|Polijas uzņēmumu|citām šī vārda nozīmēm|Solāris}} [[Attēls:Ploiesti Solaris trolleybus 5933 in 2021.jpg|thumb|250x250px|Trolejbuss Solaris Trollino 12]] [[Attēls:Autobus MZK Biała Podlaska.jpg|thumb|250x250px|Autobuss [[Solaris Urbino 12]]]] [[Attēls:PKM Sosnowiec 605, Piotra Skargi Street, Katowice, 2024 (01).jpg|thumb|250x250px|Autobuss [[Solaris Urbino 18 Hybrid|Solaris Urbino 18 hybrid]]]] [[Attēls:Sol074.jpg|thumb|250x250px|Tramvajs [[Solaris Tramino|Solaris Tramino S105p]]]] '''Solaris Bus & Coach''' ir [[autobuss|autobusu]], [[trolejbuss|trolejbusu]] un [[tramvajs|tramvaju]] ražotājuzņēmums [[Polija|Polijā]] pie [[Poznaņa]]s. Uzņēmums tika izveidots [[2001. gads|2001]]. gadā uz agrākā [[Neoplan]] Polska uzņēmuma bāzes. ''Solaris'' autobusi un trolejbusi tiek izmantoti tādās pilsētās kā [[Rīga]], [[Daugavpils]], [[Liepāja]], [[Valmiera]] ([[Latvija]]), [[Tallina]] ([[Igaunija]]), [[Kauņa]], [[Viļņa]] ([[Lietuva]]), [[Landskrūna]] ([[Zviedrija]]), [[Roma]], [[Neapole]] ([[Itālija]]), [[Vintertūra]], [[Lešodefona]] ([[Šveice]]), [[Budapešta]], [[Debrecena]] ([[Ungārija]]), [[Ostrava]], [[Opava]] ([[Čehija]]), [[Ļubļina]], [[Gdiņa]] un [[Tihi]] ([[Polija]]), [[Zalcburga]] ([[Austrija]]), kā arī daudzās citās Eiropas pilsētās. == Solaris modeļi == === Pilsētas autobusi === * Solaris Alpino * Solaris Alpino CNG * Solaris Urbino 9 * Solaris Urbino 10 * Solaris Urbino 12 * Solaris Urbino 12 Hybrid * [[Solaris Urbino 15]] * [[Solaris Urbino 18]] * Solaris Urbino 12 CNG * Solaris Urbino 15 CNG * Solaris Urbino 18 CNG * Solaris Urbino 12 EEV * Solaris Urbino 18 EEV * Solaris Urbino 18 Hybrid * Solaris Urbino 18 Euro 6 === Vietējie un starppilsētu autobusi === * Solaris Alpino 8,9 LE * Solaris Urbino 12 LE * Solaris Urbino 12 LE CNG * Solaris Urbino 15 LE * Solaris Valletta * Solaris InterUrbino 12 === Tūristu autobusi === * Solaris Vacanza 12 * Solaris Vacanza 13 === Īpašie autobusi === * Solaris Vacanza 12 — ātrā palīdzība * Solaris Vacanza 13 — ātrā palīdzība === Tramvaji === * Solaris Tramino === Trolejbusi === * Solaris Trollino 12 * Solaris Trollino 15 * [[Solaris Trollino 18]] * Škoda 26Tr Solaris * [[Škoda 27Tr Solaris]] * Škoda 28Tr Solaris == Skatīt arī == * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Ārējās saites == * [http://www.solarisbus.pl/ Oficiālā mājaslapa] {{pl ikona}} {{en ikona}} {{Solaris ražotie transportlīdzekļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Solaris Bus & Coach| ]] bwqbx4e60zlmuxiw6jn3nrcdmhza419 4502653 4502489 2026-08-04T20:28:08Z Pirags 3757 4502653 wikitext text/x-wiki {{Infobox company | name = Solaris Bus & Coach | logo = Logo Solaris 2023.jpg | type = | foundation = 1999 | location = [[Boļehovo]], [[Polija]] | key_people = Kšistofs Olševskis | industry = [[Autobūves uzņēmums]] | products = autobusi, tramvaji | area_served = Starptautiski | revenue = {{increase}} [[Euro|€]]292.2 miljoni | operating_income = {{increase}} [[Euro|€]]20.6 miljoni | net_income = {{increase}} [[Euro|€]]13.5 miljoni | assets = {{increase}} [[Euro|€]]126.1 miljoni | equity = {{increase}} [[Euro|€]]87.6 miljoni | num_employees = 2 700 | parent = [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] | homepage = [http://www.solarisbus.com/ www.solarisbus.com] }} {{Cita nozīme|Polijas uzņēmumu|citām šī vārda nozīmēm|Solāris}} [[Attēls:Ploiesti Solaris trolleybus 5933 in 2021.jpg|thumb|250x250px|Trolejbuss Solaris Trollino 12]] [[Attēls:Autobus MZK Biała Podlaska.jpg|thumb|250x250px|Autobuss [[Solaris Urbino 12]]]] [[Attēls:PKM Sosnowiec 605, Piotra Skargi Street, Katowice, 2024 (01).jpg|thumb|250x250px|Autobuss [[Solaris Urbino 18 Hybrid|Solaris Urbino 18 hybrid]]]] [[Attēls:Sol074.jpg|thumb|250x250px|Tramvajs [[Solaris Tramino|Solaris Tramino S105p]]]] '''Solaris Bus & Coach''' ir [[autobuss|autobusu]], [[trolejbuss|trolejbusu]] un [[tramvajs|tramvaju]] ražotājuzņēmums pie [[Poznaņa]]s [[Polija|Polijā]]. Uzņēmumu izveidoja [[2001. gads|2001]]. gadā uz agrākā ''[[Neoplan]] Polska'' uzņēmuma bāzes. ''Solaris'' autobusus un trolejbusus izmanto [[Rīga]]s, [[Daugavpils]], [[Liepāja]]s, [[Valmiera]]s ([[Latvija]]), [[Tallina]]s ([[Igaunija]]), [[Kauņa]]s, [[Viļņa]]s ([[Lietuva]]), [[Landskrūna]]s ([[Zviedrija]]), [[Roma]]s, [[Neapole]]s ([[Itālija]]), [[Vintertūra]]s, [[Lešodefona]]s ([[Šveice]]), [[Budapešta]]s, [[Debrecena]]s ([[Ungārija]]), [[Ostrava]]s, [[Opava]]s ([[Čehija]]), [[Ļubļina]]s, [[Gdiņa]]s un [[Tihi]] ([[Polija]]), [[Zalcburga]]s ([[Austrija]]) un citās pilsētās. == Solaris modeļi == === Pilsētas autobusi === * Solaris Alpino * Solaris Alpino CNG * Solaris Urbino 9 * Solaris Urbino 10 * Solaris Urbino 12 * Solaris Urbino 12 Hybrid * [[Solaris Urbino 15]] * [[Solaris Urbino 18]] * Solaris Urbino 12 CNG * Solaris Urbino 15 CNG * Solaris Urbino 18 CNG * Solaris Urbino 12 EEV * Solaris Urbino 18 EEV * Solaris Urbino 18 Hybrid * Solaris Urbino 18 Euro 6 === Vietējie un starppilsētu autobusi === * Solaris Alpino 8,9 LE * Solaris Urbino 12 LE * Solaris Urbino 12 LE CNG * Solaris Urbino 15 LE * Solaris Valletta * Solaris InterUrbino 12 === Tūristu autobusi === * Solaris Vacanza 12 * Solaris Vacanza 13 === Īpašie autobusi === * Solaris Vacanza 12 — ātrā palīdzība * Solaris Vacanza 13 — ātrā palīdzība === Tramvaji === * Solaris Tramino === Trolejbusi === * Solaris Trollino 12 * Solaris Trollino 15 * [[Solaris Trollino 18]] * Škoda 26Tr Solaris * [[Škoda 27Tr Solaris]] * Škoda 28Tr Solaris == Skatīt arī == * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] == Ārējās saites == * [http://www.solarisbus.pl/ Oficiālā mājaslapa] {{pl ikona}} {{en ikona}} {{Solaris ražotie transportlīdzekļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Solaris Bus & Coach| ]] 4jpcz2ohn7or3x0rfh0w5530ccmx71e 4502750 4502653 2026-08-05T08:00:44Z Baisulis 11523 papildināts...... 4502750 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Cita nozīme|Polijas uzņēmumu|citām šī vārda nozīmēm|Solaris}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Solaris Bus & Coach'' | logo = Logo Solaris 2023.jpg | type = | foundation = {{dat|1999}} | location = {{vieta|Polija|Boļehovo}} | key_people = Kšistofs Olševskis | industry = [[autobūve]] | products = autobusi, tramvaji | area_served = starptautiski | revenue = {{palielinājās}} {{€|1,18 miljardi}} (2025) | operating_income = {{palielinājās}} {{€|74 miljoni}} (2025) | net_income = {{palielinājās}} {{€|13,5 miljoni}} | assets = {{palielinājās}} {{€|126,1 miljoni}} | equity = {{palielinājās}} {{€|87,6 miljoni}} | num_employees = {{sk|2700}} | parent = [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] | homepage = [http://www.solarisbus.com/ www.solarisbus.com] }} [[Attēls:Ploiesti Solaris trolleybus 5933 in 2021.jpg|thumb|250x250px|Trolejbuss ''Solaris Trollino 12'']] [[Attēls:Autobus MZK Biała Podlaska.jpg|thumb|250x250px|Autobuss ''[[Solaris Urbino 12]]'']] [[Attēls:PKM Sosnowiec 605, Piotra Skargi Street, Katowice, 2024 (01).jpg|thumb|250x250px|Autobuss ''[[Solaris Urbino 18 hybrid]]'']] [[Attēls:Sol074.jpg|thumb|250x250px|Tramvajs ''[[Solaris Tramino|Solaris Tramino S105p]]'']] '''''Solaris Bus & Coach''''' ir [[Polija]]s [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] ([[autobuss|autobusu]], [[trolejbuss|trolejbusu]] un [[tramvajs|tramvaju]]) ražotājs, kura galvenā mītne atrodas Boļehovas-Osedles pilsētā netālu no [[Poznaņa]]s. Uzņēmums ir [[Spānija]]s ritošā sastāva ražotāja [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] meitasuzņēmums, kura elektroautobusu tirgus daļa [[Eiropa|Eiropā]] ir aptuveni 18%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Harper |first=Jo |date=2020-12-01 |title=Polish electric buses take over the European market |url=https://www.dw.com/en/polish-built-electric-buses-take-over-the-european-market/a-55778652 |access-date=2023-11-27 |website=DW}}</ref> Uzņēmums izveidoja uz 1994. gadā dibinātā uzņēmuma ''[[Neoplan]] Polska Sp. z o.o.'' bāzes. Ražotni atvēra netālu no Poznaņas 1996. gadā. Pirmais saražotais zemās grīdas autobuss no ražošanas līnijas noripoja 1996. gada 22. martā. 1999. gadā uzsāka pirmo ''Solaris'' zīmola pilsētas autobusu ''[[Solaris Urbino 12]]'' ražošanu. 2001. gadā uzņēmumu pārdēvēja par ''Solaris Bus & Coach Sp. z o.o.'', lai no [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrības ar ierobežotu atbildību]] uzņēmumu pārveidotu par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]]. Uzņēmums nav publiski kotēts. Pilsētas autobusi ''Solaris'' pieejami dažādās piedziņas konfigurācijās, kā arī virsbūvju izmēros un tipos. 2006. gadā ''Solaris'' kļuva par pirmo ražotāju, kas Eiropā laida tirgū pirmo sērijveidā ražoto hibrīda piedziņas autobusu ''[[Solaris Urbino 18 Hybrid]]''. Autobusu ražotāja portfelī ietilpst gan ar parasto degvielu ([[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]]), gan ar alternatīvu piedziņu (elektriskie, hibrīda un CNG autobusi vai trolejbusi) darbināmi transportlīdzekļi. ''Solaris Urbino 12 electric'' bija pirmais elektriskais autobuss, kas ieguva starptautisku titulu "Gada autobuss 2017". Tajā gadā ''Solaris'' apgrozījums bija sasniedzis 444 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Burroughs |first=David |date=2018-07-03 |title=CAF to acquire bus and LRV manufacturer Solaris |url=https://www.railjournal.com/passenger/light-rail/caf-to-acquire-bus-and-lrv-manufacturer-solaris/ |access-date=2023-11-27 |website=Rail Journal}}</ref> 2018. gada jūlijā paziņoja, ka ''Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles'' (CAF) ir iegādājusies ''Solaris''.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sustainable-bus.com/news/solaris-bus-coach-acquired-by-spanish-company-caf/|title=Solaris Bus & Coach acquired by Caf|last=Editorial|date=2018-07-03|website=Sustainable Bus|language=en|access-date=2019-08-08}}</ref> ''Solaris'' autobusus un trolejbusus izmanto [[Rīga]]s, [[Daugavpils]], [[Liepāja]]s, [[Valmiera]]s ([[Latvija]]), [[Tallina]]s ([[Igaunija]]), [[Kauņa]]s, [[Viļņa]]s ([[Lietuva]]), [[Landskrūna]]s ([[Zviedrija]]), [[Roma]]s, [[Neapole]]s ([[Itālija]]), [[Vintertūra]]s, [[Lešodefona]]s ([[Šveice]]), [[Budapešta]]s, [[Debrecena]]s ([[Ungārija]]), [[Ostrava]]s, [[Opava]]s ([[Čehija]]), [[Ļubļina]]s, [[Gdiņa]]s un [[Tihi]] ([[Polija]]), [[Zalcburga]]s ([[Austrija]]) un citās pilsētās. == Produkcija == <ul style="margin-left:0px;"> <li style="display: inline-table; vertical-align:top;"> {| class="wikitable sortable" |+Pašreizējie modeļi !Tips !Ražošanas sākums |- ! colspan="2" |Pilsētas autobusi |- |[[Solaris Urbino 9 LE electric]] |2011 |- |[[Solaris Urbino 10,5]] |2017 |- |[[Solaris Urbino 12]] |1999 |- |[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 CNG]] |2005 |- |[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 hybrid]] |2010 |- |[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 mild-hybrid]] |2020 |- |[[Solaris Urbino 12 electric]] |2013 |- |[[Solaris Urbino 12 hydrogen]] |2019 |- |[[Solaris Urbino 18]] |1999 |- |[[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino 18 CNG]] |2006 |- |[[Solaris Urbino 18 hybrid]] |2006 |- |[[Solaris Urbino 18 Hybrid|Solaris Urbino 18 mild-hybrid]] |2020 |- |[[Solaris Urbino 18 electric]] |2014 |- |[[Solaris Urbino 18 hydrogen]] |2022 |- |Solaris Urbino 18,75 electric |2014 |- |Solaris Urbino 24 electric MetroStyle |2022 |- ! colspan="2" |Vietējie un starppilsētu autobusi |- |[[Solaris Urbino 12 LE]] |2004 |- |Solaris Urbino 15 LE electric |2020 |- |[[Solaris InterUrbino|Solaris InterUrbino 12]] |2009 |- |[[Solaris InterUrbino|Solaris InterUrbino 12,8]] |2012 |- ! colspan="2" |Trolejbusi |- |[[Solaris Trollino 12]] |2001 |- |[[Solaris Trollino 18]] |2002 |- |Solaris Trollino 24 |2019 |- |Škoda 26Tr Solaris |2009 |- |Škoda 28Tr Solaris |2009 |} </li> <li style="display: inline-table; vertical-align:top;"> {| class="wikitable sortable" |+Vēsturiskie modeļi !Tips !Ražošanas sākums !Ražošanas beigas |- ! colspan="3" |Pilsētas autobusi |- |[[Solaris Alpino|Solaris Alpino 8,6]] |2007 |2018 |- |[[Solaris Urbino 8,9 LE electric]] |2011 |2021 |- |Solaris Urbino 9 |2000 |2002 |- |[[Solaris Urbino 10]] |2002 |2018 |- |Solaris Urbino 12,9 |2013 |2018 |- |Solaris Urbino 12,9 hybrid |2013 |2018 |- |[[Solaris Urbino 15]] |1999 |2018 |- |[[Solaris Urbino 15|Solaris Urbino 15 CNG]] |2004 |2018 |- |Solaris Urbino 18,75 |2014 |2018 |- ! colspan="3" |Vietējie un starppilsētu autobusi |- |[[Solaris Valletta]] |2002 |2007 |- |[[Solaris Urbino 8,9 LE]] |2008 |2021 |- |Solaris Urbino 12 LE CNG |2007 |2018 |- |[[Solaris Urbino 15 LE]] |2008 |2018 |- |Solaris Urbino 15 LE CNG |2008 |2018 |- ! colspan="3" |Tūristu autobusi |- |[[Solaris Vacanza 12]] |2002 |2014 |- |[[Solaris Vacanza 13]] |2003 |2014 |- ! colspan="3" |Trolejbusi |- |[[Solaris Trollino 15]] |2003 |2018 |- |Škoda 27Tr Solaris |2009 |2018 |- ! colspan="3" |Tramvaji |- |[[Bombardier Flexity Classic|Bombardier NGT6/2]] |2007 |2008 |- |[[Solaris Tramino]] |2009 |2018 |} </li> </ul> {| class="wikitable sortable" |+Īpaši transportlīdzekļi un prototipi !Tipi !Ražošanas gadi |- ! colspan="2" |Specializētie transportlīdzekļi |- |Asins donoru transportlīdzekļi |kopš 2002. gada |- |Lidostas autobusi |kopš 2004. gada |- |Kinobuss<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cinebus – Film Spring Open|url=https://filmspringopen.eu/pl/cinebus/|agency=filmspringopen.eu|access-date=2018-08-30|language=pl}}</ref> |2016 |- ! colspan="2" |Prototipi |- |[[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino 18 LE CNG]] |2011 |- |Solaris Urbino 10,9 LE |2013, 2015 |- |Solaris Concept Bus |2015 |- |Solaris Urbino 12 LE lite hybrid |2018 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pl ikona}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Solaris ražotie transportlīdzekļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Solaris Bus & Coach| ]] i48lar2s6bu51jurduj9sml6khnktgd 4502752 4502750 2026-08-05T08:06:19Z Baisulis 11523 /* Produkcija */ : 4502752 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Cita nozīme|Polijas uzņēmumu|citām šī vārda nozīmēm|Solaris}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Solaris Bus & Coach'' | logo = Logo Solaris 2023.jpg | type = | foundation = {{dat|1999}} | location = {{vieta|Polija|Boļehovo}} | key_people = Kšistofs Olševskis | industry = [[autobūve]] | products = autobusi, tramvaji | area_served = starptautiski | revenue = {{palielinājās}} {{€|1,18 miljardi}} (2025) | operating_income = {{palielinājās}} {{€|74 miljoni}} (2025) | net_income = {{palielinājās}} {{€|13,5 miljoni}} | assets = {{palielinājās}} {{€|126,1 miljoni}} | equity = {{palielinājās}} {{€|87,6 miljoni}} | num_employees = {{sk|2700}} | parent = [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] | homepage = [http://www.solarisbus.com/ www.solarisbus.com] }} [[Attēls:Ploiesti Solaris trolleybus 5933 in 2021.jpg|thumb|250x250px|Trolejbuss ''Solaris Trollino 12'']] [[Attēls:Autobus MZK Biała Podlaska.jpg|thumb|250x250px|Autobuss ''[[Solaris Urbino 12]]'']] [[Attēls:PKM Sosnowiec 605, Piotra Skargi Street, Katowice, 2024 (01).jpg|thumb|250x250px|Autobuss ''[[Solaris Urbino 18 hybrid]]'']] [[Attēls:Sol074.jpg|thumb|250x250px|Tramvajs ''[[Solaris Tramino|Solaris Tramino S105p]]'']] '''''Solaris Bus & Coach''''' ir [[Polija]]s [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] ([[autobuss|autobusu]], [[trolejbuss|trolejbusu]] un [[tramvajs|tramvaju]]) ražotājs, kura galvenā mītne atrodas Boļehovas-Osedles pilsētā netālu no [[Poznaņa]]s. Uzņēmums ir [[Spānija]]s ritošā sastāva ražotāja [[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|CAF]] meitasuzņēmums, kura elektroautobusu tirgus daļa [[Eiropa|Eiropā]] ir aptuveni 18%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Harper |first=Jo |date=2020-12-01 |title=Polish electric buses take over the European market |url=https://www.dw.com/en/polish-built-electric-buses-take-over-the-european-market/a-55778652 |access-date=2023-11-27 |website=DW}}</ref> Uzņēmums izveidoja uz 1994. gadā dibinātā uzņēmuma ''[[Neoplan]] Polska Sp. z o.o.'' bāzes. Ražotni atvēra netālu no Poznaņas 1996. gadā. Pirmais saražotais zemās grīdas autobuss no ražošanas līnijas noripoja 1996. gada 22. martā. 1999. gadā uzsāka pirmo ''Solaris'' zīmola pilsētas autobusu ''[[Solaris Urbino 12]]'' ražošanu. 2001. gadā uzņēmumu pārdēvēja par ''Solaris Bus & Coach Sp. z o.o.'', lai no [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrības ar ierobežotu atbildību]] uzņēmumu pārveidotu par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]]. Uzņēmums nav publiski kotēts. Pilsētas autobusi ''Solaris'' pieejami dažādās piedziņas konfigurācijās, kā arī virsbūvju izmēros un tipos. 2006. gadā ''Solaris'' kļuva par pirmo ražotāju, kas Eiropā laida tirgū pirmo sērijveidā ražoto hibrīda piedziņas autobusu ''[[Solaris Urbino 18 Hybrid]]''. Autobusu ražotāja portfelī ietilpst gan ar parasto degvielu ([[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]]), gan ar alternatīvu piedziņu (elektriskie, hibrīda un CNG autobusi vai trolejbusi) darbināmi transportlīdzekļi. ''Solaris Urbino 12 electric'' bija pirmais elektriskais autobuss, kas ieguva starptautisku titulu "Gada autobuss 2017". Tajā gadā ''Solaris'' apgrozījums bija sasniedzis 444 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Burroughs |first=David |date=2018-07-03 |title=CAF to acquire bus and LRV manufacturer Solaris |url=https://www.railjournal.com/passenger/light-rail/caf-to-acquire-bus-and-lrv-manufacturer-solaris/ |access-date=2023-11-27 |website=Rail Journal}}</ref> 2018. gada jūlijā paziņoja, ka ''Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles'' (CAF) ir iegādājusies ''Solaris''.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sustainable-bus.com/news/solaris-bus-coach-acquired-by-spanish-company-caf/|title=Solaris Bus & Coach acquired by Caf|last=Editorial|date=2018-07-03|website=Sustainable Bus|language=en|access-date=2019-08-08}}</ref> ''Solaris'' autobusus un trolejbusus izmanto [[Rīga]]s, [[Daugavpils]], [[Liepāja]]s, [[Valmiera]]s ([[Latvija]]), [[Tallina]]s ([[Igaunija]]), [[Kauņa]]s, [[Viļņa]]s ([[Lietuva]]), [[Landskrūna]]s ([[Zviedrija]]), [[Roma]]s, [[Neapole]]s ([[Itālija]]), [[Vintertūra]]s, [[Lešodefona]]s ([[Šveice]]), [[Budapešta]]s, [[Debrecena]]s ([[Ungārija]]), [[Ostrava]]s, [[Opava]]s ([[Čehija]]), [[Ļubļina]]s, [[Gdiņa]]s un [[Tihi]] ([[Polija]]), [[Zalcburga]]s ([[Austrija]]) un citās pilsētās. == Produkcija == <ul style="margin-left:0px;"> <li style="display: inline-table; vertical-align:top;"> {| class="wikitable sortable" |+Pašreizējie modeļi !Tips !Ražošanas sākums |- ! colspan="2" |Pilsētas autobusi |- |''[[Solaris Urbino 9 LE electric]]'' |2011 |- |''[[Solaris Urbino 10,5]]'' |2017 |- |''[[Solaris Urbino 12]]'' |1999 |- |''[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 CNG]]'' |2005 |- |''[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 hybrid]]'' |2010 |- |''[[Solaris Urbino 12|Solaris Urbino 12 mild-hybrid]]'' |2020 |- |''[[Solaris Urbino 12 electric]]'' |2013 |- |''[[Solaris Urbino 12 hydrogen]]'' |2019 |- |''[[Solaris Urbino 18]]'' |1999 |- |''[[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino 18 CNG]]'' |2006 |- |''[[Solaris Urbino 18 hybrid]]'' |2006 |- |''[[Solaris Urbino 18 Hybrid|Solaris Urbino 18 mild-hybrid]]'' |2020 |- |''[[Solaris Urbino 18 electric]]'' |2014 |- |''[[Solaris Urbino 18 hydrogen]]'' |2022 |- |''Solaris Urbino 18,75 electric'' |2014 |- |''Solaris Urbino 24 electric MetroStyle'' |2022 |- ! colspan="2" |Vietējie un starppilsētu autobusi |- |''[[Solaris Urbino 12 LE]]'' |2004 |- |''Solaris Urbino 15 LE electric'' |2020 |- |''[[Solaris InterUrbino|Solaris InterUrbino 12]]'' |2009 |- |''[[Solaris InterUrbino|Solaris InterUrbino 12,8]]'' |2012 |- ! colspan="2" |Trolejbusi |- |''[[Solaris Trollino 12]]'' |2001 |- |''[[Solaris Trollino 18]]'' |2002 |- |''Solaris Trollino 24'' |2019 |- |''Škoda 26Tr Solaris'' |2009 |- |''Škoda 28Tr Solaris'' |2009 |} </li> <li style="display: inline-table; vertical-align:top;"> {| class="wikitable sortable" |+Vēsturiskie modeļi !Tips !Ražošanas sākums !Ražošanas beigas |- ! colspan="3" |Pilsētas autobusi |- |''[[Solaris Alpino|Solaris Alpino 8,6]]'' |2007 |2018 |- |''[[Solaris Urbino 8,9 LE electric]]'' |2011 |2021 |- |''Solaris Urbino 9'' |2000 |2002 |- |''[[Solaris Urbino 10]]'' |2002 |2018 |- |''Solaris Urbino 12,9'' |2013 |2018 |- |''Solaris Urbino 12,9 hybrid'' |2013 |2018 |- |''[[Solaris Urbino 15]]'' |1999 |2018 |- |''[[Solaris Urbino 15|Solaris Urbino 15 CNG]]'' |2004 |2018 |- |''Solaris Urbino 18,75'' |2014 |2018 |- ! colspan="3" |Vietējie un starppilsētu autobusi |- |''[[Solaris Valletta]]'' |2002 |2007 |- |''[[Solaris Urbino 8,9 LE]]'' |2008 |2021 |- |''Solaris Urbino 12 LE CNG'' |2007 |2018 |- |''[[Solaris Urbino 15 LE]]'' |2008 |2018 |- |''Solaris Urbino 15 LE CNG'' |2008 |2018 |- ! colspan="3" |Tūristu autobusi |- |''[[Solaris Vacanza 12]]'' |2002 |2014 |- |''[[Solaris Vacanza 13]]'' |2003 |2014 |- ! colspan="3" |Trolejbusi |- |''[[Solaris Trollino 15]]'' |2003 |2018 |- |''Škoda 27Tr Solaris'' |2009 |2018 |- ! colspan="3" |Tramvaji |- |''[[Bombardier Flexity Classic|Bombardier NGT6/2]]'' |2007 |2008 |- |''[[Solaris Tramino]]'' |2009 |2018 |} </li> </ul> {| class="wikitable sortable" |+Īpaši transportlīdzekļi un prototipi !Tipi !Ražošanas gadi |- ! colspan="2" |Specializētie transportlīdzekļi |- |Asins donoru transportlīdzekļi |kopš 2002. gada |- |Lidostas autobusi |kopš 2004. gada |- |Kinobuss<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cinebus – Film Spring Open|url=https://filmspringopen.eu/pl/cinebus/|agency=filmspringopen.eu|access-date=2018-08-30|language=pl}}</ref> |2016 |- ! colspan="2" |Prototipi |- |''[[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino 18 LE CNG]]'' |2011 |- |''Solaris Urbino 10,9 LE'' |2013, 2015 |- |''Solaris Concept Bus'' |2015 |- |''Solaris Urbino 12 LE lite hybrid'' |2018 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pl ikona}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Solaris ražotie transportlīdzekļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Solaris Bus & Coach| ]] 5d1sxkarqgjggjm3tx8whw74qy71mlg Procents 0 49729 4502530 4408367 2026-08-04T13:55:18Z Meistars Joda 781 4502530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Unicode 0x0025.svg|upright|thumb|Procentu apzīmēšanas zīme]] {{cita nozīme|jēdzienu matemātikā|jēdzienu ekonomikā|Procenti}} '''Procents''' ({{val|la|pro centum}} — ‘uz simtu’), senāk arī '''nosimte,'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/nosimte |title= Nosimte |publisher= Tēzaurs |accessdate= 2017. gada 9. septembrī |archive-date= 2019. gada 1. Februāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20190201081557/http://www.tezaurs.lv/#/sv/nosimte }}</ref> ir [[skaitlis]], kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma simto daļu. Procentu apzīmē ar [[procentu zīme|procentu zīmi]] %. Tas nozīmē, ka, piemēram, 45% būs 45 simtās daļas jeb 45/100, kā decimāldaļskaitlis tas ir 0,45. Procentus bieži lieto, lai parādītu, cik liels ir kāds [[lielums]] attiecībā pret kādu kopīgu lielumu. == Procentu aprēķināšanas piemēri == # Cik ir 20% no 30? #: Atbilde: 20% × 30 = (20 / 100) × 30 = 6. #: # Cik ir 12% no 60? #: Atbilde: 12% × 60 = (12 / 100) × 60 = 7,2. #: # Universitātē studē 2400 vīrieši, kas ir 60% no visiem universitātes studentiem. Cik studenti pavisam kopā mācās universitātē? #: Atbilde: 2400 = 60% × x, tātad x = (2400 / (60 / 100) ) = 4000. #: # Pagastā dzīvo 300 kaķi, no kuriem 75 ir melni. Cik procenti no visiem kaķiem ir melni? #: Atbilde: 75 = x% × 300 = (x / 100) × 300, tātad x = (75 / 300 ) × 100 = 25, tātad x% = 25%. # Universitātē studijas uzsāka 4620 studenti, no tiem 4125 to absolvēja, bet 495 studenti to beidza ar izcilību. Cik procenti no beidzējiem augstskolu absolvēja ar izcilību? #: Atbilde: 495 = x% × 4125 = (x / 100) × 4125, tātad x = (495 / 4125 ) × 100 = 12, un no tā seko, ka x% = 12%. == Procenti un daļa == Ir noderīgi zināt, kā procentuāli ir izsakāmas vienkāršas daļas. Piemēri: <math> \frac{1}{2} = 50\% </math>, <math> \frac{1}{4} = 25\% </math><br /> <math> \frac{3}{4} = 75\% </math>, <math> \frac{1}{5} = 20\% </math><br /> <math> \frac{1}{8} = 12,5\% </math>, <math> \frac{1}{10} = 10\% </math> == Skatīt arī == * [[Promile]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20100125182300/http://www.liis.lv/matpam/Algebra/2dalskaitli/procenti/2_3uzdevumu_s.htm LIIS raksts par procentiem] * [https://procentukalkulators.lv/ Procentu kalkulators tiešsaistē] {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Matemātika]] qidccntckmsgxv9b26v4gxskl0ydl98 Marija II Stjuarte 0 49963 4502590 4018002 2026-08-04T17:15:24Z ZANDMANIS 91184 4502590 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Marija II | vārds_orģ = ''Mary II'' | attēls =Queen Mary II 1690s.jpg | amats =[[Anglijas karaļi|Anglijas, Skotijas, Īrijas karaliene]] | term_sākums = {{dat|1689|02|13}} | term_beigas = {{dat|1694|12|28}} (kronēta {{dat|1689|04|11}}) | priekštecis =[[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] | pēctecis =[[Viljams III]] | dzim_dati ={{dat|1662|04|30}} | dzim_vieta =[[Sendžeimsa pils]], [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br />(tagad {{GBR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1694|12|28|1662|04|30}} | mir_vieta =[[Kensigtonas pils]], [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br />(tagad {{GBR}}) | tēvs =[[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] | māte =[[Anna Haida]] | dinastija =[[Stjuartu dinastija]] | dzīvesb =[[Viljams III]] | bērni = | reliģija = | apglabāts =[[Vestminsteras abatija]], [[Londona]], {{GBR}} | paraksts = UK-Royal-Signature Maria.svg | piezīmes = }} '''Marija II''' ({{val|en|Mary II}}; dzimusi {{dat|1662|04|30}}, mirusi {{dat|1694|12|28}}) bija Orānijas princese konsorte no 1677. līdz 1694. gadam, [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotija]]s un [[Īrija]]s karaliene kopā ar savu vīru karali [[Viljams III|Viljamu III]] no 1689. līdz 1694. gadam. Ieguva troni pēc t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]], kad no troņa bija spiests atkāpties Marijas tēvs, karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]]. Turēdamās ēnā laikā, kad karalis Viljams III atradās valstī, parādīja sevi ka efektīvu valdnieci periodos, kad Viljams atradās kara kampaņās ārzemēs. == Tituli == * Princese Marija (30.04.1662.-13.02.1689., ''Princess Mary'') * Viņas Augstība Orānijas princese Marija (04.11.1677.-13.02.1689., ''Her Highness The Princess of Orange'') * Viņas Majestāte karaliene Marija (13.02.1689.-28.12.1694., ''Her Majesty The Queen Mary'') == Ārējāss aites == {{sisterlinks-inline}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{Stjuartu dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] | virsraksts = [[Anglijas karaļi|Anglijas, Skotijas, Īrijas karaliene]] | periods = 1689.-1694 | pēc = [[Viljams III]]}} {{kastes beigas}} {{Anglijas karaļi}} {{Skotijas valdnieki}} {{Īrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1662. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1694. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas monarhi]] [[Kategorija:Stjuartu dinastija]] 5s9zo3pf3oryhlczu52zeixjlvpedv8 10. aprīlis 0 51558 4502549 4442364 2026-08-04T14:54:16Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas gads..... 4502549 wikitext text/x-wiki '''10. aprīlis''' ir gada 100. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (101. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 265 dienas. == Vārda dienas == [[Anita]], [[Anitra]], [[Zīle (personvārds)|Zīle]], [[Annika]] == Notikumi == * [[1909. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Montserratas karogs]]. * [[1912. gads]] — [[Titāniks]] atstāja [[Sauthemptona]]s ostu [[Anglija|Anglijā]], lai dotos pirmajā braucienā uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. * [[1941. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ass valstis]] okupētajā [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] dibināja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgo Horvātijas Valsti]]. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki atbrīvoja nacistu [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometni]] [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldē]]. * [[1959. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] sākās pirmās [[Mākslas dienas]]. * [[1980. gads]] — [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]] vienojās par [[Gibraltārs|Gibraltāra]] robežas atvēršanu, kas tika slēgta 1969. gadā. * [[1992. gads]] — [[Kalnu Karabaha]]s ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotājus. * [[2006. gads]] — [[Romāno Prodi]] ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās. * [[2019. gads]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}</ref> * [[2020. gads]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''COVID-19'' mirušo skaits pārsniedza {{sk|100000}}. ** [[OPEC]] valstis vienojās par naftas ieguves samazināšanu līdz 10 miljoniem barelu dienā. * [[2022. gads]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=[[Reuters]]|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1512. gads]] — [[Džeimss V Stjuarts|Džeimss V]] (''James V''), Skotijas karalis (miris 1542. gadā) * [[1583. gads]] — [[Hugo Grocijs]] (''Hugo de Groot''), nīderlandiešu jurists, filozofs (miris 1645. gadā) * [[1769. gads]] — [[Žans Lanns]] (''Jean Lannes''), franču maršals (miris 1809. gadā) * [[1847. gads]] — [[Džozefs Pulicers]] (''Joseph Pulitzer''), ASV izdevējs (miris 1911. gadā) * [[1856. gads]] — [[Filips Tomelins]] (''Philip Tomalin''), franču kriketa spēlētājs (miris 1940. gadā) * [[1879. gads]] — [[Konrāds Hībendāls]] (''Coenraad Hiebendaal''), nīderlandiešu airētājs (miris 1921. gadā) * [[1910. gads]] — [[Elenio Errera]] (''Helenio Herrera''), Argentīnas futbolists un treneris (miris 1997. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Aleksandrs Pelēcis]], latviešu dzejnieks un prozaiķis (miris 1995. gadā) * [[1927. gads]] — [[Pjēro Tosi]] (''Piero Tosi''), itāļu teātra un kino kostīmu mākslinieks (miris 2019. gadā) * [[1929. gads]]: ** [[Maiks Hotorns]] (''Mike Hawthorn''), angļu autosportists (miris 1959. gadā) ** [[Makss fon Sīdovs]] (''Max von Sydow''), zviedru aktieris (miris 2020. gadā) ** [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (mirusi 2022. gadā) * [[1932. gads]] — [[Omārs Šarifs]] (عمر الشريف), Ēģiptes aktieris (miris 2015. gadā) * [[1943. gads]] — [[Vlodzimežs Šmidts]] (''Włodzimierz Schmidt''), poļu šahists (miris 2023. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Uldis Osis]], Latvijas politiķis un ekonomists * [[1952. gads]] — [[Stīvens Sigāls]] (''Steven Seagal''), ASV aktieris, cīņas mākslu meistars * [[1966. gads]] — [[Pavels Filips]] (''Pavel Filip''), Rumānijas premjerministrs * [[1973. gads]]: ** [[Gijoms Kanē]] (''Guillaume Canet''), franču aktieris un režisors ** [[Robertu Karlušs]] (''Roberto Carlos''), Brazīlijas futbolists * [[1975. gads]] — [[Deivids Harbors]] (''David Harbour''), amerikāņu aktieris * [[1980. gads]] — [[Aleksandrs Jerjomenko]] (''Александр Ерёменко''), krievu hokejists * [[1984. gads]] — [[Mendija Mūra]] (''Mandy Moore''), ASV popdziedātāja * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Dons]], latviešu dziedātājs * [[1985. gads]] — [[Vana Mena]] (王濛; ''Wáng Méng''), ķīniešu šorttreka ātrslidotāja * [[1992. gads]] — [[Sadio Manē]] (''Sadio Mané''), senegāliešu futbolists * [[1996. gads]] — [[Deniss Vavro]] (''Denis Vavro''), Slovākijas futbolists == Miruši == * [[1585. gads]] — [[Gregors XIII]] (''Gregorius PP. XIII''), Romas pāvests (dzimis 1502. gadā) * [[1813. gads]] — [[Žozefs Lagranžs]] (''Joseph Lagrange''), franču matemātiķis un mehāniķis (dzimis 1736. gadā) * [[1904. gads]] — [[Izabella II (Spānija)|Izabella II]] (''Isabel II''), Spānijas karaliene (dzimusi 1830. gadā) * [[1909. gads]] — [[Aldžernons Čārlzs Svinbērns]] (''Algernon Charles Swinburne''), angļu dzejnieks (dzimis 1837. gadā) * [[1911. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||3|28}}) — [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]] (''Mikalojus Konstantinas Čiurlionis''), lietuviešu mākslinieks un komponists (dzimis 1875. gadā) * [[1962. gads]] — [[Maikls Kertics]] (''Michael Curtiz''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1886. gadā) * [[1968. gads Latvijā|1968. gads]] — [[Gustavs Celmiņš]], latviešu karavīrs, politiķis (dzimis 1899. gadā) * [[2010. gads]] — [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Kaczyński''), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā) * [[2010. gads]] — [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā) * [[2024. gads]] — [[O. Dž. Simpsons]] (''O. J. Simpson''), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā) * [[2025. gads]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), nīderlandiešu futbola treneris (dzimis 1942. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] majsap7wbycsf52818wtwrotrjwlqy4 Amerikas pilsoņu karš 0 54109 4502717 4484731 2026-08-05T04:52:35Z ZANDMANIS 91184 4502717 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Amerikas pilsoņu karš |image = [[Attēls:Battle of Chattanooga III.png|300px]] |caption = Čatanogas kaujas [[litogrāfija]]s attēlojums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Ziemeļu]] un [[Amerikas Valstu Konfederācija|Dienvidu]] štatu karojošajām pusēm (1888. gads) |date = [[1861. gads|1861.]] gada 12. [[aprīlis]] – [[1865. gads|1865.]] gada 9. [[maijs]] (pēc proklamācijas) |place = ASV Dienvidi, ASV Ziemeļaustrumi, ASV Rietumi, [[Atlantijas okeāns]] |result = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (Ziemeļu štatu jeb Savienības) uzvara * [[Verdzība]]s atcelšana * Atjaunota ASV teritoriālā vienotība, [[Amerikas Valstu Konfederācija]] pārstāja eksistēt * Rekonstrukcijas ēras sākums |combatant1 = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|20px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]]: [[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]], [[Teksasa]], vēlāk [[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Ziemeļkarolīna]] un [[Virdžīnija]] |commander1 = [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] '''[[Uliss Grānts]]'''<br />[[Viljams Šērmens]]<br />[[Deivids Faragats]]<br />[[Džordžs Maklelans]]<br />[[Henrijs Haleks]]<br />[[Džozefs Hukers]]<br />[[Džordžs Mīds]] |commander2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|20px]] '''[[Roberts Lī]]'''<br />[[Džozefs Džonstons]]<br />[[Alberts Džonstons]]{{KIA}}<br />[[P. G. T. Boregards]]<br />[[Brekstons Bregs]]<br />[[Stounvols Džeksons]]<br />[[Džeimss Longstrīts]] |casualties1 = 110 000+ kaujaslaukā nogalināti<br />'''Kopā''': 828 000+ upuri |casualties2 = 94 000+ kaujaslaukā nogalināti |casualties3 = '''Kopā''': 616 222–1 000 000+ nogalināti }} '''Amerikas pilsoņu karš''' ({{val|en|American Civil War}}) bija [[pilsoņu karš]], kas norisinājās no [[1861. gads|1861.]] līdz [[1865. gads|1865.]] gadam starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un vienpadsmit [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu [[Džefersons Deiviss|Džefersonu Deivisu]] (''Jefferson Davis'') priekšgalā.<ref name="Zemīte"/><ref name="bl.uk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/uscivilwar/origins/origins.html|title=Origins of the American Civil War|work=bl.uk|accessdate=7 May 2017|archive-date={{dat|2017|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170501192801/http://www.bl.uk/onlinegallery/onlineex/uscivilwar/origins/origins.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/American-Civil-War|title=American Civil War|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Waren W.|last=Hassler|first2=Jennifer L.|last2=Weber|accessdate=7 May 2017}}</ref> Amerikas pilsoņu kara laikā Amerikas Valstu Konfederācija bija pazīstama arī kā "Dienvidu štati" jeb vienkārši "Dienvidi", kamēr tie štati, kas palika lojāli [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] un tās prezidentam [[Abrahams Linkolns|Abrahamam Linkolnam]] [[Vašingtona|Vašingtonā]], bija pazīstami kā "Ziemeļi" jeb "Savienība" (''Union'').<ref name="Zemīte">{{laikraksta atsauce |author=Lilita Zemīte |title=Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta |journal=Latvijas vēsture: Jaunie un jaunākie laiki |volume=2 |issue=82 |pages=86.–92. lpp |year=2011 |isbn=1407-0022}}</ref><ref name="bl.uk"/> Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais un lielākais [[militārs konflikts|militārais konflikts]] ne tikai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bet arī visā [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]], kurā dzīvību zaudēja teju 750 000 [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/magazine-17604991|title=Who, What, Why: How many soldiers died in the US Civil War?|work=bbc.com|first=Daniel|last=Nasaw|date=4 April 2012|accessdate=7 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2012/04/03/science/civil-war-toll-up-by-20-percent-in-new-estimate.html|title=New Estimate Raises Civil War Death Toll|work=nytimes.com|first=Guy|last=Gugliotta|date=2 April 2012|accessdate=7 May 2017}}</ref> Lielais bojāgājušo skaits bija izskaidrojams ar vairākām tā laika militārajām inovācijām, kas parādījās 19. gadsimta vidusdaļā — [[dzelzceļš|dzelzceļa]] un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnijas izmantošana, pirmās [[zemūdene]]s, spēcīgākas [[artilērija]]s iekārtas, kā arī precīzāku šauteņu, to skaitā arī [[Minjē lode]]s ieviešana kaujas laukā.<ref name="Technology">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.history.com/topics/american-civil-war/civil-war-technology|title=Civil War Technology|work=history.com|accessdate=7 May 2017}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |title=The American Civil War |url=https://archive.org/details/americancivilwar0000jone |author=Terry L. Jones |year=2010 |publisher=McGraw-Hill |location=Boston, MA [etc.] |isbn=978-0-07-302204-8 |page=667.-668}}</ref> Tāpat tas kalpoja par vienu no pirmajiem kariem, kas samērā aktīvi tika [[fotogrāfija|fotografēts]].<ref name="Technology"/> Šī iemesla dēļ atsevišķi autori Amerikas pilsoņu karu dēvē arī par pirmo moderno karu,<ref>{{Grāmatas atsauce |title=America Goes to War: The Civil War and Its Meaning in American Culture |author=Bruce Catton |year=1986 |publisher=Wesleyan University Press |location=Middletown, CT |isbn=978-0-8195-6016-2 |page=14}}</ref> iekams citi autori izvēlas būt nedaudz piesardzīgāki un drīzāk to iekļauj kā pārējas posmu starp veco laiku un moderno laiku kariem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=The American Civil War |url=https://archive.org/details/americancivilwar0000jone |author=Terry L. Jones |year=2010 |publisher=McGraw-Hill |location=Boston, MA [etc.] |isbn=978-0-07-302204-8 |page=[https://archive.org/details/americancivilwar0000jone/page/668 668]}}</ref> Kara rezultātā dienvidu štati bija pilnībā izpostīti. Simtiem tūkstošu karavīru, kas izdzīvoja, palika sakropļoti, jo viens no efektīvākajiem [[medicīna]]s līdzekļiem kara laikā bija ātra ievainoto locekļu [[amputācija]]. Kara iznākums ļāva likvidēt [[Verdzība ASV|verdzības sistēmu]], kas ASV bija pastāvējusi kopš koloniālajiem laikiem, pēc kuras tika uzsākta tā saucamā Rekonstrukcijas ēra, kurā Dienvidu štati pamazām tika integrēti atpakaļ Savienībā. Visbeidzot Ziemeļu štatu uzvara karā ļāva saglabāt valsts politisko vienotību, kas kopš 19. gadsimta sākuma bija nemitīgi apdraudēta.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/45956865/40-spilgti-fakti-par-amerikas-pilsonu-karu|title=40 spilgti fakti par Amerikas pilsoņu karu|website=www.delfi.lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:ElectoralCollege1860.svg|thumb|left|1860. gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti (ar cipariem parādīts elektoru skaits katrā no štatiem). Redzams, ka dienvidu štatu balsstiesīgie iedzīvotāji nebalsoja par A. Linkolnu.]] [[Attēls:Scott-anaconda.jpg|thumb|300px|1861. gadā izstrādātais ASV armijas komandiera Vinfīlda Skota "[[Anakondas plāns]]". Tas paredzēja ASV flotes veikto Dienvidu štatu ostu blokādi un armijas ofensīvu lejup gar [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upi, lai sašķeltu [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] teritoriju divās daļās]] Kara iemesli galvenokārt bija saistīti ar verdzības jautājumu, it īpaši par to vai Dienvidu štatiem bija tiesības izplest verdzības sistēmu Rietumu teritoriju virzienā. 1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati ([[Dienvidkarolīna]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Florida]], [[Alabama]], [[Džordžija]], [[Luiziāna]] un [[Teksasa]]) izveidoja savu valdību [[Montgomeri]], [[Alabama]]s pavalstī un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. Aizejošais ASV prezidents [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] atdalīšanos pasludināja par nelikumīgu un no sarunām atteicās. == Norise == {{see also|Samteras forta kauja}} 1861. gada 12. aprīlī konfederātu karaspēks uzbruka ASV armijas garnizonam Samtera fortā<ref>{{Cite web|url=https://www.nps.gov/fosu/index.htm|title=Fort Sumter and Fort Moultrie National Historical Park (U.S. National Park Service)|first1=Mailing Address: 1214 Middle Street Sullivan's|last1=Island|first2=SC 29482 Phone:883-3123 Contact|last2=Us|website=www.nps.gov}}</ref> Dienvidkarolīnā. Ziemeļu štati, kas palika lojāli Savienotajām Valstīm, izsludināja armijas mobilizāciju. Tas izraisīja arī četru citu vergturu štatu ([[Tenesī]], [[Ārkanzasa]], [[Ziemeļkarolīna]] un [[Virdžīnija]]) atšķelšanos no ASV un pievienošanos Konfederācijai. 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Ričmonda]]s pilsētu [[Virdžīnija]]s pavalstī. [[Attēls:Thure de Thulstrup - L. Prang and Co. - Battle of Gettysburg - Restoration by Adam Cuerden.jpg|thumb|300px|[[Getisburgas kauja]]s 1887. gada attēlojums]] 1862. gada pavasarī ASV armija ģenerāļa [[Džordžs Maklelans|Džordža Maklelana]] vadībā iebruka Virdžīnijā un sasniedza konfederātu galvaspilsētu Ričmondu, bet tika sakauta [[Septiņu dienu kauja|Septiņu dienu kaujā]], kas risinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Otru sakāvi ASV armija cieta Ziemeļvirdžīnijas kampaņā 1862. gada augustā un septembrī. Panākumu iedvesmots, [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas armijas]] virspavēlnieks ģenerālis [[Roberts Lī]] ar 45 000 karavīriem iebruka [[Mērilenda]]s pavalstī, bet cieta sakāvi kaujā pie [[Entitemas kauja|kaujā pie Entitemas]] (''Antitem''). Izmantojot šo pavērsienu, 1862. gada septembrī ASV prezidents Abrahams Linkolns parakstīja [[Emancipācijas proklamācija|Emancipācijas proklamāciju]], kas atcēla verdzību Dienvidu štatos. Lai gan ģenerāļa Lī vadītā Konfederācijas armija guva vēl vairākus militāros panākumus, tā tomēr 1863. gada 1.—3. jūlijā cieta smagu sakāvi [[Getisburgas kauja|kaujā pie Getisburgas]] [[Pensilvānija]]s pavalstī pret ģenerāļa [[Džordžs Mīds|Džordža Mīda]] vadīto karaspēku. Šajā laikā Savienoto Valstu armijai ģenerāļa [[Uliss Grānts|Ulisa Grānta]] vadībā izdevās ieņemt [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes krastus pie [[Viksburgas aplenkums|Viksburgas]], [[Viksburgas kampaņa]]s laikā un sašķelt Konfederācijas teritoriju. Izšķirošu pārsvaru Savienoto Valstu armija ieguva tikai 1864. gadā, kad tai ģenerāļa [[Viljams Šērmans|Viljama Šērmana]] vadībā izdevās ielauzties [[Džordžija]]s pavalstī un 2. septembrī pēc vairāku mēnešu kaujām ieņemt [[Atlanta]]s pilsētu un sasniegt Atlantijas okeāna piekrasti pie Savannas pilsētas. Tad ASV armija virzījās uz ziemeļiem un 1865. gada aprīlī ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu. 1865. gada 9. aprīlī Konfederātu armijas pavēlnieks ģenerālis Lī kapitulēja.<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/09.04.2023-si-diena-vesture-kapitulacijas-ligums-starp-dienvidniekiem-un-ziemelniekiem-asv-pilsonu-kara.a503920/|title=Šī diena vēsturē. Kapitulācijas līgums starp dienvidniekiem un ziemeļniekiem ASV pilsoņu karā|website=www.lsm.lv}}</ref> 1865. gada 14. aprīlī Vašingtonā konfederātu aģents aktieris [[Džons Vilkss Būts]] nogalināja ASV prezidentu Linkolnu, bet tas nemainīja kara iznākumu. 1865. gada 23. jūnijā Indiāņu ([[Oklahoma]]s) teritorijā padevās pēdējās konfederātu karaspēka vienības. == Skatīt arī == * [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi]] * [[Anakondas plāns]] * [[Getisburgas kauja]] * [[Minjē lode]] * [[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts]] == Audiovizuālās norādes == * [https://www.youtube.com/watch?v=wcJpK0rXQbU Amerikanischer Bürgerkrieg - 1862 (Grau vs Blau)] (vācu val.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://vesture.eu/index.php/ASV_pilsoņu_karš ASV pilsoņu karš] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kari Ziemeļamerikā]] [[Kategorija:Kari ar ASV]] mcwlfjtrdk9wjen0dqnm1495t4hi1s8 25. jūlijs 0 60288 4502543 4393586 2026-08-04T14:46:12Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4502543 wikitext text/x-wiki '''25. jūlijs''' ir gada 206. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (207. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 159 dienas. == Vārda dienas == [[Žaklīna]], [[Jēkabs (personvārds)|Jēkabs]] == Notikumi == * [[1567. gads]] — dibināta [[Karakasa]], [[Venecuēla]]s galvaspilsēta. * [[1593. gads]] — [[Francijas karalis]] [[Anrī IV]] pārgāja no [[protestantisms|protestantisma]] uz [[katolisms|katoļticību]]. * [[1907. gads]] — [[Koreja]] kļuva par [[Japāna]]s [[protektorāts|protektorātu]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]]s premjerministrs [[Benito Musolīni]] tika atstādināts no amata un arestēts. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica [[atombumba]]s zemūdens sprādzienu [[Bikini atols|Bikini atolā]]. * [[1952. gads]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna [[konstitūcija]], kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju. * [[1957. gads]] — [[Tunisija]] proklamēta par [[republika|republiku]], [[Habibs Burgiba]] kļuva par Tunisijas pirmo prezidentu. * [[1965. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Maldīviju karogs]]. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida [[Marss (planēta)|Marsa]] zondi ''[[Mars-5]]''. * [[1984. gads]] — ''[[Salut-7]]'': kosmonaute [[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]] kļuva par pirmo sievieti, kas veikusi [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[1994. gads]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. * [[2000. gads]].: ** [[Air France reiss 4590|avarēja]] ''[[Air France]]'' lidmašīna ''[[Concorde]]'', paceļoties no [[Parīze]]s [[Šarla de Golla lidosta|Šarla de Golla lidostas]] un ietriecoties viesnīcā, bojā gāja 113 cilvēki; ** pieņemts tagadējais [[Piedņestras karogs]]. * [[2021. gads]] — [[Tunisija]]s prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tunisia's PM sacked after violent Covid protests |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-57958555 |website=BBC Sport |access-date=27 July 2021 |date=26 July 2020}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Tunisija pēc premjera atlaišanas un parlamenta darba apturēšanas nonākusi konstitucionālā krīzē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tunisija-pec-premjera-atlaisanas-un-parlamenta-darba-apturesanas-nonakusi-konstitucionala-krize.a414378/ |accessdate={{dat|2021|7|28||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|26||bez}}}}</ref> == Dzimuši == * [[975. gads]] — [[Merzeburgas Tītmārs]] (''Thietmar von Merseburg''), hronists (dzimis 1018. gadā) * [[1848. gads]] — [[Artūrs Balfūrs]] (''Arthur Balfour''), Apvienotās Karalistes politiķis (miris 1930. gadā) * [[1876. gads]] — [[Vasilijs Sinaiskis]] (''Василий Синайский''), Krievijas, Latvijas jurists (miris 1949. gadā) * [[1894. gads]]: ** [[Volters Brenans]] (''Walter Brennan''), amerikāņu aktieris (miris 1974. gadā) ** [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists, Austrijas kroņprinča slepkava (miris 1918. gadā) * [[1898. gads Latvijā|1898. gads]] — [[Vilhelms Munters]], Latvijas diplomāts (miris 1967. gadā) * [[1920. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (mirusi 1958. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Ojārs Ābols]], latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā) * [[1932. gads]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Juris Lipsbergs]], latviešu ornitologs (miris 2020. gadā) * [[1961. gads]] — [[Ketrīna Kellija Lenga]] (''Katherine Kelly Lang''), ASV aktrise * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Bergmanis]], latviešu svarcēlājs, politiķis * [[1967. gads]] — [[Mets Leblāns]] (''Matt LeBlanc''), ASV aktieris * [[1976. gads]] — [[Timurs Mucurajevs]] (''Тимур Муцураев''), čečenu dziedātājs * [[1983. gads]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), nepāliešu un britu alpīnists (miris 2026. gadā) * [[1985. gads]] — [[Nelsons Anželu Pikē]] (''Nelson Ângelo Piquet''), Brazīlijas autosportists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]]: ** [[Artūrs Kulda]], latviešu hokejists ** [[Paulinju]] (''Paulinho''), brazīliešu futbolists == Miruši == * [[1492. gads]] — [[Inocents VIII]] (''Innocentius VIII''), Romas pāvests (dzimis 1432. gadā) * [[1564. gads]] — [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I]] (''Ferdinand I.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1503. gadā) * [[1572. gads]] — [[Īzaks Luria]] (יִצְחַק לוּרְיָא), ebreju kabalists un mistiķis (dzimis 1534. gadā) * [[1834. gads]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Coleridge''), angļu dzejnieks (dzimis 1772. gadā) * [[1846. gads]] — [[Luijs Bonaparts]] (''Louis Bonaparte''), Holandes karalis (dzimis 1778. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Jānis Poruks]], latviešu rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Jānis Apinis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1867. gadā) * [[1934. gads]] — [[Engelberts Dollfuss]] (''Engelbert Dollfuß''), Austrijas kanclers (dzimis 1892. gadā) * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Akuraters]], latviešu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Ādolfs Kaktiņš]], latviešu operdziedonis (dzimis 1885. gadā) * [[1969. gads]] — [[Oto Dikss]] (''Otto Dix''), vācu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1980. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), PSRS dziedātājs un aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[1986. gads]] — [[Vinsente Minelli]] (''Vincente Minnelli''), amerikāņu teātra un kino režisors (dzimis 1903. gadā) * [[1991. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[1992. gads Latvijā|1992. gads]] — [[Gunārs Cilinskis]], latviešu aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[2003. gads]] — [[Džons Šlesindžers]] (''John Schlesinger''), angļu kinorežisors (dzimis 1926. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Puertoriko]]) * Republikas diena ([[Tunisija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] h261oz9vf9x79uksp1usm4qo0gzaxee 30. jūlijs 0 60609 4502542 4502021 2026-08-04T14:45:28Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4502542 wikitext text/x-wiki '''30. jūlijs''' ir gada 211. diena (212. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 154 dienas. == Vārda dienas == [[Renārs (personvārds)|Renārs]], [[Valters (personvārds)|Valters]], [[Regnārs]] == Notikumi == * [[1629. gads]] — zemestrīcē [[Itālija]]s pilsētā [[Neapole|Neapolē]] gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku. * [[1729. gads]] — dibināta [[Baltimora]]s pilsēta [[Mērilenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1911. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Portugāles ģerbonis]]. * [[1940. gads]] — [[Tautas Saeima]]s delegācija un marionešu valdības Ministru prezidents [[Augusts Kirhenšteins]] devās uz Maskavu lūgt [[Latvija]]s iekļaušanu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. * [[1971. gads]] — [[Apollo programma]]: ''[[Apollo 15]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Mēness]] virsmas, nogādājot divus astronautus un [[Mēness visurgājējs|visurgājēju]] ''[[Lunar Rover]]''. * [[1970. gads]] — [[IBM]] prezentēja jaunu [[lieldators|lieldatoru]] sēriju ''[[IBM System/370|System/370]]''. * [[1980. gads]] — [[Vanuatu]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s. * [[2003. gads]] — [[Meksika|Meksikā]] izlaista pēdējā ''[[Volkswagen Beetle]]'' automašīna. * [[2012. gads]] — vērienīgākie [[elektrība]]s traucējumi pasaules vēsturē: [[Indija]]s septiņos ziemeļu štatos pazuda elektrība, bez tās atstājot aptuveni 360 miljonus cilvēku. == Dzimuši == * [[1511. gads]] — [[Džordžo Vazāri]] (''Giorgio Vasari''), itāļu gleznotājs un arhitekts (miris 1574. gadā) * [[1751. gads]] — [[Marija Anna Mocarte]] (''Maria Anna Mozart''), Austrijas mūziķe (mirusi 1829. gadā) * [[1818. gads]] — [[Emilija Brontē]] (''Emily Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1848. gadā) * [[1833. gads]] — [[erchercogs Kārlis Ludvigs]] (''Karl Ludwig''), Austrijas erchercogs (miris 1896. gadā) * [[1857. gads]] — [[Torsteins Veblens]] (''Thorstein Veblen''), amerikāņu ekonomists (miris 1929. gadā) * [[1862. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|18}}) — [[Nikolajs Judeņičs]] (''Николай Юденич''), Krievijas armijas virsnieks (miris 1933. gadā) * [[1863. gads]] — [[Henrijs Fords]] (''Henry Ford''), ASV uzņēmējs (miris 1947. gadā) * [[1864. gads]] — [[Dirks Būsts Gipss]] (''Dirk Boest Gips''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1920. gadā) * [[1898. gads]] — [[Henrijs Mūrs]] (''Henry Moore''), angļu mākslinieks (miris 1986. gadā) * [[1939. gads]] — [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[1940. gads]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs * [[1947. gads]]: ** [[Fransuāza Barē-Sinūsi]] (''Françoise Barré-Sinoussi''), Francijas virusoloģe ** [[Arnolds Švarcenegers]] (''Arnold Schwarzenegger''), Austrijā dzimis ASV kinoaktieris, politiķis * [[1948. gads]] — [[Žans Reno]] (''Jean Reno''), franču aktieris * [[1954. gads]] — [[Gregorijs Karls Džonsons]] (''Gregory Carl Johnson''), ASV kosmonauts * [[1958. gads]] — [[Keita Buša]] (''Kate Bush''), angļu mūziķe * [[1961. gads]] — [[Lorenss Fišbērns]] (''Laurence Fishburne''), ASV aktieris, scenārists un režisors * [[1963. gads]] — [[Kriss Mulins]] (''Chris Mullin''), ASV basketbolists * [[1964. gads]] — [[Jirgens Klinsmans]] (''Jürgen Klinsmann''), vācu futbolists, treneris * [[1968. gads]] — [[Terijs Krūzs]], (''Terry Crews''), ASV aktieris * [[1970. gads]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), angļu/amerikāņu režisors * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Anna Heinrihsone]], latviešu kostīmu māksliniece un scenogrāfe * [[1973. gads]] — [[Markuss Nēslunds]] (''Markus Näslund''), zviedru hokejists * [[1974. gads]] — [[Hilarija Svonka]] (''Hilary Swank''), ASV kinoaktrise * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Viktors Morozs]], Latvijas futbolists * [[1984. gads]]: ** [[Anda Eibele]], latviešu basketboliste ** [[Marko Asmers]] (''Marko Asmer''), igauņu autosportists *[[1993. gads]] — [[Andrē Gomešs]] (''André Gomes''), portugāļu futbolists *[[2002. gads]] — [[Ardons Jašari]] (''Ardon Jashari''), šveiciešu futbolists == Miruši == * [[1718. gads]] — [[Viljams Penns]] (''William Penn''), Pensilvānijas dibinātājs (dzimis 1644. gadā) * [[1898. gads]] — [[Oto fon Bismarks]] (''Otto von Bismarck''), vācu politiķis (dzimis 1815. gadā) * [[1912. gads]] — [[Meidzi|Imperators Meidzi]] (''明治天皇''), Japānas imperators (dzimis 1852. gadā) * [[1941. gads]]: ** [[Hugo Celmiņš]], Latvijas politiķis (dzimis 1877. gadā) ** [[Hugo Rozenšteins]], latviešu ģenerālis (dzimis 1892. gadā) * [[1963. gads]] — [[Linards Tauns]] (Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš), latviešu dzejnieks (dzimis 1922. gadā) * [[1976. gads]] — [[Rūdolfs Bultmanis]] (''Rudolf Bultmann''), vācu teologs (dzimis 1884. gadā) * [[1995. gads]] — [[Mirdza Bendrupe]], latviešu rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[1996. gads]]: ** [[Klodeta Kolbēra]] (''Claudette Colbert''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1903. gadā) ** [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''), vācu aktrise (dzimusi 1909. gadā) * [[2007. gads]]: ** [[Mikelandželo Antonioni]] (''Michelangelo Antonioni''), itāļu kinorežisors (dzimis 1912. gadā) ** [[Ingmars Bergmans]] (''Ernst Ingmar Bergman''), Zviedrijas kinorežisors (dzimis 1918. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā) ** [[Ella Muižarāja]], latviešu botāniķe (dzimusi 1921. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ivars Krastiņš]], latviešu aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), nepāliešu un britu alpīnists (dzimis 1983. gadā) ** [[Marģers Vestermanis]], Latvijas ebreju vēsturnieks (dzimis 1925. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Vanuatu]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 5osjq2lq2wjf39qcim6rl2yzlkbfy5z 10. augusts 0 61558 4502550 4491818 2026-08-04T14:55:15Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4502550 wikitext text/x-wiki '''10. augusts''' ir gada 222. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (223. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 143 dienas. == Vārda dienas == [[Audris]], [[Brencis]], [[Inuta]] == Notikumi == * [[1628. gads]] — savā pirmajā braucienā, neilgi pēc [[Stokholma]]s ostas atstāšanas, nogrima zviedru karakuģis “[[Vāsa (karakuģis)|Vāsa]]”. * [[1675. gads]] — lika [[Karaliskā Griničas observatorija|Karaliskās Griničas observatorijas]] pamatakmeni. * [[1809. gads]] — [[Kito]] (tagad [[Ekvadora]]s galvaspilsēta) deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1821. gads]] — [[Misūri (štats)|Misūri]] kļuva par 24. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1920. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] noslēgts [[Sevras līgums]]. * [[1927. gads]] — Izveidota [[Ekvadoras Centrālā banka]]. * [[1949. gads]] — dibināts [[ASV Aizsardzības departaments]]. * [[1965. gads]] — [[Kulversitija|Kulversitijā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] izcēlās [[1965. gada MGM arhīva ugunsgrēks|MGM arhīva ugunsgrēks]], kā rezultātā tika zaudētas vairākas [[Mēmais kino|mēmās]] un agrīnās skaņas filmas, kuru kopijas mūsdienās nav atrodamas. * [[1990. gads]] — ''[[Magellan (zonde)|Magellan]]'' zonde sasniedza [[Venera (planēta)|Veneru]]. * [[1997. gads]] — [[Grieķija]]s pilsētā [[Atēnas|Atēnās]] beidzās sestais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * [[2009. gads]] — [[Indija]]s pilsētā [[Haidarābādu]] sākās septiņpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|20000000}}. === Kultūra === * [[2021. gads]] — [[Lokarno starptautiskais kinofestivāls|Lokarno kinofestivālā]] notika filmas "[[Brīvais]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1267. gads]] — [[Haime II]] (''Jaime II''), Sicīlijas un Aragonas karalis (miris 1327. gadā) * [[1296. gads]] — [[Jans Luksemburgs]] (''Jan Lucemburský''), Bohēmijas karalis (miris 1346. gadā) * [[1397. gads]] — [[Albrehts II Hābsburgs]] (''Albrecht II.''), Romas karalis (miris 1439. gadā) * [[1865. gads]] — [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Александр Глазунов''), krievu komponists (miris 1936. gadā) * [[1874. gads]].: ** [[Herberts Hūvers]] (''Herbert Hoover''), ASV prezidents (miris 1964. gadā) ** [[Antans Smetona]] (''Antanas Smetona''), Lietuvas prezidents (miris 1944. gadā) * [[1878. gads]] — [[Alfrēds Deblins]] (''Alfred Döblin''), vācu rakstnieks (miris 1957. gadā) * [[1905. gads Latvijā|1905. gads]] — [[Arnolds Tauriņš]], latviešu futbolists (miris 1984. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Miķelis Bukšs]], latviešu literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists (miris 1977. gadā) * [[1924. gads]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (miris 1998. gadā) * [[1937. gads]] — [[Anatolijs Sobčaks]] (''Анатолий Собчак''), krievu politiķis (miris 2000. gadā) * [[1947. gads]] — [[Anvars Ibrahims]] (''Anwar Ibrahim''), Malaizijas politiķis * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Kārlis Leiškalns]], Latvijas politiķis * [[1959. gads]] — [[Rozanna Ārkete]] (''Rosanna Arquette''), amerikāņu aktrise un kinorežisore * [[1960. gads]] — [[Antonio Banderass]] (''Antonio Banderas''), Spānijas aktieris * [[1962. gads]] — [[Sūzena Kolinsa]] (''Suzanne Collins''), ASV rakstniece * [[1971. gads]]: ** [[Luka Gvadanjīno]] (''Luca Guadagnino''), Itālijas kinorežisors ** [[Rojs Kīns]] (''Roy Keane''), Īrijas futbolists un futbola treneris ** [[Džastins Terū]] (''Justin Theroux''), ASV aktieris, scenārists un kinorežisors * [[1973. gads]] — [[Ramans Halovčenka]] (''Раман Галоўчанка''), Baltkrievijas premjerministrs * [[1974. gads]] — [[Aleksandrs Zubkovs]] (''Александр Зубков''), krievu bobslejists * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Madara Līduma]], latviešu biatloniste * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Vladimirs Volkovs]], Latvijas futbolists * [[1991. gads]] — [[Viktorija Prituļaka]] (''Вікторія Притуляк''), ukraiņu izcelsmes Latvijas tulkotāja, valodniece, žurnāliste un sabiedriskā aktīviste * [[1994. gads]] — [[Bernardu Silva]] (''Bernardo Silva''), portugāļu futbolists == Miruši == * [[1759. gads]] — [[Fernando VI]] (''Fernando VI''), Spānijas karalis (dzimis 1713. gadā) * [[1896. gads]] — [[Oto Lilientāls]] (''Otto Lilienthal''), vācu aviators (dzimis 1848. gadā) * [[1945. gads]] — [[Roberts Godards]] (''Robert Goddard''), ASV zinātnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1946. gads]] — [[Rihards Ludvigs]] (''Richard Ludwig''), vācu regbists (dzimis 1877. gadā) * [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Milda Palēviča]], latviešu filozofe (dzimusi 1889. gadā) * [[1976. gads]] — [[Kārlis Šmits-Rotlufs]] (''Karl Schmidt-Rottluff''), vācu mākslinieks (dzimis 1884. gadā) * [[2003. gads]] — [[Žaks Derē]] (''Jacques Deray''), franču kinorežisors (dzimis 1929. gadā) * [[2008. gads]] — [[Aizeks Heiss]] (''Isaac Hayes''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[2019. gads]] — [[Pjēro Tosi]] (''Piero Tosi''), itāļu teātra un kino kostīmu mākslinieks (dzimis 1927. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Artūrs Snips]], latviešu rakstnieks un publicists (dzimis 1949. gadā) * [[2021. gads]] — [[Tonijs Espozito]] (''Tony Esposito''), kanādiešu hokeja vārtsargs (dzimis 1943. gadā) * [[2025. gads]] — [[Kunišige Kamamoto]] (釜本 邦茂), japāņu futbolists (dzimis 1944. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Ekvadora]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 3afa74ikcfusr5x8g08t99ke5uteu9o Dārdžilinga 0 62368 4502597 4486191 2026-08-04T17:35:54Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502597 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dārdžilinga | official_name = দার্জিলিং<br/>दार्जीलिङ्ग | settlement_type = [[Indijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] | image_skyline = {{Multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = border:1; | perrow = 1/2 | image1 = Darjeeling-panoramic.jpg | image2 = DarjeelingTrainFruitshop (2).jpg | image3 = Tea plantation Darjeeling.JPG }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Indija}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 10.57 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 132016 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =27 | latm =3 | lats = | latNS =N | longd =88 | longm =16 | longs = | longEW =E | postal_code_type = Telefona kods | postal_code = 0354 | elevation_footnotes = | elevation_m = 2050 | website = {{url|http://www.darjeelingmunicipality.org/}} | footnotes = }} '''Dārdžilinga''' ({{val-bn|দার্জিলিং}}, {{val-ne|दार्जीलिङ्ग}}, {{val-en|Darjeeling}}) ir pilsēta [[Rietumbengāle|Rietumbengālē]], [[Indija|Indijā]]. Pilsētas kopējā platība ir 10,57 km², 2011. gadā pilsētā dzīvoja 132 016 iedzīvotāji. Vidējais pilsētas augstums virs jūras līmeņa ir 2 050 metri. Dārdžilinga ir plašāk pazīstama ar plašo tējas nozari un kalnaino apvidu, kas ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules dabas mantojuma sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] 20yleoao9vfj0ycj1pwhh1w0f7teuj5 Dauna sindroms 0 64997 4502686 4274206 2026-08-05T03:18:12Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Hromosomas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502686 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}}[[Attēls:A boy with Down syndrome using cordless drill to assemble a book case.jpg|thumb|235px|Ar Dauna sindromu slims zēns]] '''Dauna sindroms''' jeb '''trisomija 21''', ir viena no [[hromosoma|hromosomu]] patoloģijas formām, kad 46 hromosomu vietā ir 47 hromosomas, turklāt [[kariotips|kariotipā]] ir trīs 21. hromosomas kopijas (normāli jābūt tikai divām). Šī hromosomu anomālija izraisa dažādas attīstības novirzes un fiziskas pazīmes. Dauna sindroms ir iedzimts stāvoklis, kas notiek aptuveni vienam no 700 dzemdību gadījumiem visā pasaulē. Sindroma izplatību neietekmē etniskā piederība, dzimums vai sociāli ekonomiskie faktori, bet zināms, ka vecāka mātes vecums palielina risku dzemdēt bērnu ar šo sindromu. Šo sindromu [[1866]]. gadā pirmoreiz aprakstīja angļu ārsts [[Džons Dauns]] (''John Down''), no kā arī ir radies sindroma nosaukums. Dažreiz šī [[patoloģija]]s forma tiek nepareizi dēvēta par '''Dauna slimību'''. == Sindroma pazīmes == * Fiziskas īpatnības: Plakana seja, mazāk izteikta deguna tiltiņa daļa, mazas ausis, slīpas acu šķēlumi. * Attīstības traucējumi: Dažādi intelektuālās attīstības traucējumi un aizkavēta [[Runa|runas]] attīstība. * Veselības problēmas: Dažādi veselības traucējumi, piemēram, iedzimtas sirds slimības, problēmas ar redzi un dzirdi, kā arī palielināts risks [[Vairogdziedzeris|vairogdziedzera]] problēmām un [[Leikēmija|leikēmijai]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150411012843/http://www.neslimo.lv/pme/?name=dauna-slimiba DAUNA SLIMĪBA| Medicīnas termins] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101123203354/http://www.dauna-sindroms.lv/ Dauna Sindroma Biedrība] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100518092858/http://www.downsyndrome.lv/ Informatīvs portāls un Sociālais Tīkls | Dauna Sindroms] {{lv ikona}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģenētiskās slimības]] [[Kategorija:Psihiski un uzvedības traucējumi]] [[Kategorija:Sindromi]] [[Kategorija:Hromosomas]] 3gcw3ky1gu9yisvlgmv012w6n9ekewv Autobusu satiksme Rīgā 0 71101 4502661 4499981 2026-08-04T20:52:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502661 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #007C06 | logo = | karte = Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1924}} | izmaksas = | kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 50 | staciju skaits = | pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> | transporta vienīb = 432 (2010) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} | Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]] | kartes izmērs = 300px }} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]] Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni ''Shell''. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam bija atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, un pārvadāti 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur uzbūvēja vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. 1960. gados iepirka [[Ungārija|Ungārijā]] ražotos ''[[Ikarus]]'' markas autobusus, kā arī pilnveidoja un optimizēja autobusu maršrutus. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. 1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai izveidoja divus atsevišķus pašvaldības uzņēmumus — autobusu parku "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parku "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Un nolēma, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmos [[Eiropa|Eiropā]] ražotos autobusus saņēma no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 ''[[Mercedes-Benz]]'' autobusi. 1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā atklāja pirmo komercekspreša maršrutu, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. 2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}</ref> == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |[[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | align="center"| 2002 — 2004, 2006 | align="center"| 2002 — pašlaik | align="center"| 58 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | align="center"| 2001 | align="center"| 2001 — pašlaik | align="center"| 11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss) |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. 2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai. |- | [[Solaris Urbino 15]] | align="center"| 2001 | align="center"| 2001 — pašlaik | align="center"| 8 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | [[Solaris Urbino 18]] | align="center"| 2001 | align="center"| 2001 — pašlaik | align="center"| 13 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | rowspan="7" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | align="center"| 2002 — 2004 | align="center"| 2002 — pašlaik | align="center"| 52 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | align="center"| 2017—2019 | align="center"| 2018—pašlaik | align="center"| 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- |[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]] | align="center"| 2023—pašlaik | align="center"| 22/12/2023—pašlaik | align="center"| 35 |2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem. |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | align="center"| 2002—2004 | align="center"| 2002—pašlaik | align="center"| 39 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | align="center"| 2002—2004, 2014 | align="center"| 2002—pašlaik | align="center"| 79 |I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti. |- | align="center"| 2017—2018 | align="center"| 2018—pašlaik | align="center"| 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | align="center"| 2022 | align="center"| 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | align="center"| 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | align="center"| E95.51 2001—2002 E91.54: 2003—2004, 2006 | align="center"| 2001—pašlaik | align="center"| 75 | Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos. 2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei. No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti. |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | align="center"| 2003 | align="center"| 2005—pašlaik | align="center"| 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | align="center"| 2004 | align="center"| 2004—pašlaik | align="center"| 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | align="center"| 2001, 2002 | align="center"| 2001—pašlaik | align="center"| 4 | Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | align="center"| | align="center"| |rowspan="2"| align="center"| ap 200 | |- | [[Ikarus 280|280]] | align="center"| | align="center"| līdz 2005 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | align="center"| 2001—2003 | align="center"| 2001—2011 | align="center"| 27 | |- | MAN | SL200 | align="center"| 1982 | align="center"| 1995—2004 (?) | | align="center"| Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | align="center"| 1997 | align="center"| 1997—2014 | align="center"| 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | align="center"| 2000 | align="center"| 2000—2013 | align="center"| 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | align="center"| 1997, 1999 | align="center"| 1997—2019 | align="center"| 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | align="center"| 1997, 2000 | align="center"| 1997—2019 | align="center"| 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | align="center"| 2002 | align="center"| 2004 — 2019 | align="center"| 1 |Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi. |- | rowspan="2" |[[Mercedes-Benz]] (Citaro) |[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | align="center"| 2002 — 2004 | align="center"| 2002 — 2022 | align="center"| 34 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. 2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196</ref>savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi. |- |[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] |2001 — 2004 |2001 — 2024 |25 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | Den Oudsten | | align="center"| 1981—1983 | align="center"| 1997—2004 | align="center"| 8 (?) | align="center"| Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. * 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen. * 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}</ref> == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]] [[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]] === Esošie autobusu maršruti === Kopš 2026. gada 6. jūlija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutā. 8 no tiem ir nakts satiksmes maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Daugavgrīva]] | [[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Biķeri]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | [[Rīga Preču|Preču 2]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]] |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Ķengarags]] | [[Dārziņi]] - Ķengarags |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersala]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]] | [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)|45]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Daudersala]] | [[Ķengarags]] |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- | align="center" |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Šampēteris]] |- | align="center" |N1 |Centrs - Teika - Jugla |Mežciems - Centrs |- | align="center" |N2 |Centrs - Sarkandaugava |Vecmilgrācis |- | align="center" |N3 |Centrs - Iļģuciems |Daugavgrīva |- | align="center" |N4 |Centrs - Imanta - Zolitūde |Āgenskalns - Centrs |- | align="center" |N6 |Centrs - Purvciems - Pļavnieki |Dārzciems - Centrs |- | align="center" |N7 |Centrs - Ķengarags |Latgales iela - Centrs |- | align="center" |N10 |Centrs - Āgenskalns |Ziepniekkalns - Centrs |- | align="center" |N22 |Centrs |Lidosta |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ |title=No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu |access-date={{dat|2013|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142107/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ }}</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpola pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada 3. martā [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20.trolejbusu maršruts]] tika aizvietots ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]] kurā no sākuma kursēja personām ar kustību ierobežojumiem pieejamiem mikroautobusiem. No tās pašas dienas tādi mikroautobusi aizvietoja autobusus [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]] un [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.maršrutā]]. No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam starp [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]] kursēja [[5T. autobusu maršruts]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots. No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> Kad SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot "Rīgas satiksmes" autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}</ref> == Bijušie maršruti == '''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.''''' {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50" |Nr. ! width="190" |Sākums ! width="190" |Beigas !Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 1a | [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]] | [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] | |- | align="center" | 2a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] | |- | align="center" | 3a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] | |- | align="center" |3e |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vakarbuļļi]] |Vasaras sezonā kursēja. |- | align="center" | 4/9 | [[Zolitūde]] | [[TEC-2|TEC]] | |- | align="center" | 4/16 | [[Zolitūde]] | [[VEF]] | |- | align="center" | 4ae | [[Autostacija]] | [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 6e | [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7a | [[Autostacija]] | [[Zvēru ferma]] | |- | align="center" | 8e | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 10a | [[Autoosta]] | [[Rāmava]] | |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] | |- | align="center" | 12a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 13e | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Rīga Preču|Preču-2]] | |- | align="center" | 14 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Zvēraudzētava]] |Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | [[Autoosta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]] | |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]] | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Jaunciema kapi]] | |- | align="center" | 20/6a | [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 20/8 | [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 20e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21a | [[Autoosta]] | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] | |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zvēraudzētava "Jugla"]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 22e | [["Aeroflot" aģentūra]] | [[Skultes pagasts|Skulte]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 26a | [[Autostacija]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 27e | [[Autoosta]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | |- | align="center" | 29a | [[Autoosta]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 29b | [[Autoosta]] | [[Iļģuciems|Nordeķi]] | |- | align="center" | 30e | [["Aeroflot" aģentūra]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 31e | [[Autoosta]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 33a | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | [[Kastrānes iela]] | |- | align="center" | 34ae | [[Planetārijs]] | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] | |- | align="center" | 34e | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] | [[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]] | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37a | [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] | [[Hipermarkets "Maxima"]] | |- | align="center" | 37e | [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] | Pārveidots par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 38b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | Pārveidots par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 39e | [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Pārveidots par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40b | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40r | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41e | [[Imanta (Rīga)|Imanta — 5]] | [[Katedrāle]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | [[Katedrāle]] | |- | align="center" | 48e | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 50a |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | [[Katedrāle]] | |- | align="center" | 55 | [[Ziepniekkalns]] | [[Bulduri]] | |- | align="center" | 59 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 101 | [[Brāļu kapi]] | [[Centrs (Rīga)|Centrs]] | |- | align="center" | 103 | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 104 | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- | align="center" | 716 | [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- | align="center" | 716e | [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- | align="center" | 826 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vangaži]] | |- | align="center" | 827 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]] | |- | align="center" | 829 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ropaži]] | |- | align="center" | 830 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Juglas iecirknis]] | |- | align="center" | 831 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kākciems]] | |- | align="center" | 835 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Upeslejas apkalpos]] | |- | align="center" | 843 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķekava]] | |- | align="center" | 844 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķekava]] | |- | align="center" | 852 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežsētas]] | |- | align="center" | 853 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | |- | align="center" | 854 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | |- | align="center" | 859 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežsētas]] | |- | align="center" | 863 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skultes pagasts|Skulte]] | |- | align="center" | 959 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kalnciems]] | |- | align="center" | 991 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Tekstilnieks]] | |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- | align="center" | 7716 | [[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]] | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]] | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tagadējo Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]] | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | [[Kastrānes iela]] | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[VEF]] | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Ļeņina iela | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] ([[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]]. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]]. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | |- | align="center" | 38 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts. |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | |- | align="center" | 42 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts. |- | align="center" | 45 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum. |- |[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā. |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Preču — 2 | Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. |- | align="center" | 38b | Nordeka | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" |No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | Slēgts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[https://www.ntz.lv/dazadi/riga-sak-kurset-jauns-autobusa-marsruts-uz-bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], ntz.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/23759-no-1-junija-9-marsruta-autobuss-kurses-lidz-mezaparkam.htm No 1.jūnija 9. maršruta autobuss kursēs līdz Mežaparkam] nra.lv </ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz "Abrenes iela — [[Pleskodāle]]". |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896 No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018092707/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |}<table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">Pansionāts</td><td> </td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td></td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika "uz laiku" slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> </td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Dreiliņi</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].<tr><td align="center">[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu. </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]]/Mucenieki/Sunīši<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L"></td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td> <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]/[[Tīraine]]</td><td> <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīšu ciems|Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]] </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika "uz laiku" slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]<td>2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Slēgts 2022. gada 1. septembrī </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td></td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td>5T</td><td>Sarkandaugava</td><td>Mīlgrāvis</td><td>Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Biķeri</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].<tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em<tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu. </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td>33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā </td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīšu ciems|Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā </td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]<td>Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td> </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">58</td><td>Brīvības gatve </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td></td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td></td></tr><tr><td>63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā </td></tr><tr><td>[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td>[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2023. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem </td></tr><tr><td>2a</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]</td><td>Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā</td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td>[[5T. autobusu maršruts|5T]]</td><td>[[Iļģuciems]]</td><td>[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]</td><td>Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Biķeri</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td>[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]</td><td>[[Krasta masīvs]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu</td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. <tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em <tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē gar 80. vidusskolu. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td>No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem<tr><td>24a</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Mangaļsala]]</td><td>Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā</td></tr><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]] Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]] <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]] — [[Vakarbuļļi]]</td><td>Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]] <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td>[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]</td><td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]</td><td>[[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģuciems]]</td><td>No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]] </td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]</td><tr><td>33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīšu ciems|Saulīši]]<td href="Ikarus E91"></td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i </td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]<td>Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td> </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Ķengarags]]<td href="2005">[[Daudersala]]</td><td>No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai<tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]]. </td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Brīvības gatve]] </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td></td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td>63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Kursē tikai darba dienās </td></tr><tr><td></td><td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā</td></tr><tr><td></td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]</td><td>Speciāls maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2024. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v "Krustpils iela 53" </td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Biķeri</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. Atsevišķos reisos no 2026. gada 18. aprīļa iebrauc [[Lucavsala|Lucavsalā]]. <tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em<tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Ziedonis (Katlakalns)|Ziedonis]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002">No 2026. gada 6. jūlija jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" un pārdēvēts par 45.maršrutu</td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Juglas papīrfabrika|Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">4 reisi dienā kursē gar 80. vidusskolu. No 2025. gada visi reisi uz Muceniekiem tika pagarināti tālāk līdz Sunīšiem. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002">No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam "Ķengarags".</td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Rīgas lidosta|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v "Sējas iela" <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]] — [[Vecāķi]]<td>Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]] Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td>No 2026. gada 6. jūlija saīsināts līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" un novirzīts pa [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].</tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]</td><tr><td align="center">33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīšu ciems|Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]]. </td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]] </td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]<td>Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]] </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td>Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v "A.Saharova iela". </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Ķengarags]]<td href="2005">[[Daudersala]]</td><td>No 2026. gada 1. jūnija saīsināts līdz mobilitātes punktam "Ķengarags".<tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v "Cementa iela". No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Kursē tikai darba dienās. No 2026. gada 11. maija mainīts maršruts uz "Ķīpsala — Torņakalna stacija".</td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]) </td><td>[[Vecmīlgrāvis]] </td><td>Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em. </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam. </td></tr><tr><td align="center">63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Kursē tikai darba dienās </td></tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā stacija", bet pēc tam — "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja", bet pēc tam — "Daugavgrīva". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela". * Galapunkts "Pētersalas iela" tika pārdēvēts par "Pētersala". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs Ziedonis", bet pēc tam — "Ziedonis". * Galapunkts "Pļavnieki" Dārzciemā tika pārdēvēts par "Dārzciems". * Pietura "94.vidusskola" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola". * Pietura "Zvēraudzetava" tika pārdēvēts par "Mazā Juglas iela". === Reģionālie maršruti === Līdz 2009. gada 1. janvārim "Rīgas satiksme" apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable mw-collapsible" |+Reģionālie maršruti !Nr. !Nosaukums |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropaži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |- |852 |Rīga — Mežsētas |- |853 |Rīga — Jaunmārupe |- |854 |Rīga — Jaunmārupe |- |859 |Rīga — Mežsētas |- |863 |Rīga — Skulte |- |959 |Rīga — Kalnciems |} 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem == Autobusu parki == [[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]. === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]. == Bijušo RPPU "Imanta" / RPPU "Tālava" un līdz 2008. gadam "Rīgas satiksmes" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" / 6. autobusu parks === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716. === RPPU "Tālava" / 7. autobusu parks === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]]. == Attēli == <gallery> Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] Attēls:49. autobuss galapunktā "Rumbula" (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]] File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]] Attēls:49. autobuss galapunktā "MAN-TESS".jpg|Galapunkts "MAN-TESS" Attēls:14. autobuss galapunktā "Zvēraudzētava" (2).jpg|Galapunkts "Zvēraudētava" Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts "Berģuciems" Attēls:Autobusa pietura "Sunīši".jpg|Autobusu pietura "Sunīši" Attēls:Autobusa pietura "Kantoris".jpg|Autobusu pietura "Kantoris" Attēls:Autobusa pietura "Katlakalns".jpg|Autobusu pietura "Katlakalns" Attēls:Autobusa pietura "Vakarbuļļi".jpg|Autobusu pietura "Vakarbuļļi" Attēls:Autobusa pietura "TEC-2".jpg|Autobusu pietura "TEC-2" </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} * {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}} * {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] 50cbx2nso6in1ah5phdhulgydjnj98l RFS 0 73507 4502492 4500800 2026-08-04T12:24:54Z Ivario 51458 /* Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā */ 4502492 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Biedrība "FC RFS" | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 2. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br><small>Kā FSK Daugava 90, mūsdienu formātā izveidota 2016. gadā</small> | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila, balta, melna | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Slovenia}} [[Žiga Lipuščeks]] | mediji = [http://www.fkrfs.lv Mājaslapa] | sadarbojas = | current = [[2023. gada RFS sezona]] <!------ Nosaukuma vēsture ------->| name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 3 (2021, 2023,<ref>https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina</ref> 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_futbolisti_treso_reizi_cel_virs_savam|title=RFS futbolisti trešo reizi ceļ virs savām galvām Virslīgas čempionu kausu|last=|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|language=|trans-title=}}</ref>) | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (FK RFS, arī FC RFS) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā kā '''FSK Daugava 90''', pašreizējo identitāti un nosaukumu iegūstot 2016. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] RFS pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs ir trīsreiz izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]], [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]]), kā arī divreiz kvalificējies Eiropas klubu turnīru – [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas]] un [[UEFA Konferences līga|Konferences līgu]] – grupu posmiem. Klubam nav saistības ar [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] 1962. gadā dibināto [[Rīgas Futbola skola (1962)|Rīgas Futbola skolu]] (jeb RFS), kuras pieaugušo komanda šobrīd spēlē [[Altero.lv LIIGA|Altero.lv LIIGA (2.līgas) A grupā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rigasfs.lv/par-skolu/|title=Par skolu|last=SkolaRFS62|website=Rīgas Futbola Skola|access-date=2023-10-18|language=|trans-title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rigas-futbola-skola-11835/?cid=20849250|title=Rīgas Futbola skola - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubu dibināja uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. Savā pirmajā sezonā, 2006. gadā, FSK Daugava 90 piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] [[Rīgas futbola čempionāts|Rīgas čempionātā]] un ieguva tiesības iekļūt 1. līgā. [[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007. gada sezonā]] klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://daugavababite.ucoz.lv/|title=Futbola klubs Daugava-Rīga - Galvenā|website=daugavababite.ucoz.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> Tomēr [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gadā]] FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā, iegūstot 7. vietu un sekojošajās pārspēlēs par vietu Virslīgā zaudējot [[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]]. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "'''Rīgas Futbola Skola'''", par spīti tam, ka klubam nebija saistības ar jau eksistējošo, Rīgas pašvaldības dibināto Rīgas futbola skolu. [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015. gada sezonā]] FK "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt futbola klubs "Rīgas Futbola Skola", kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu '''RFS''' (FK RFS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/vesture/|title=Vēsture|website=FC RFS|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2018. gada sezonā komanda izcīnīja Virslīgas bronzas medaļas un 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem, Virslīgā izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6811104/rfs-papildlaika-uzvar-jelgavu-un-izcina-latvijas-kausu|title=RFS papildlaikā uzvar "Jelgavu" un izcīna Latvijas kausu|website=Futbols|access-date=2024-10-03|date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06112021-pirmo_reizi_par_virsligas_cempioni_klust_|title=Pirmo reizi par Virslīgas čempioni kļūst RFS, liepājnieki aizsniedzas līdz bronzai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-03|date=2021-11-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā RFS izcīnīja 3. vietu [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un nodrošināja dalību 2023. gada [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/nodrosinata-bronza-un-eirokausi-nakamgad/|title=Nodrošināta bronza un Eirokausi nākamgad!|last=Jakelis|first=Paulius|website=FK RFS|access-date=2023-04-06|date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā par RFS ģenerālsponsoru kļuva uzņēmums ''Tonybet Fan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetfan.com/rfs/tonybet-uzsak-sadarbibu-ar-rfs/|title=“Tonybet” uzsāk sadarbību ar pērn Eiropu iekarojušo RFS|last=#fb|website=TonybetFan|access-date=2024-03-15|date=2023-03-07|language=lv}}</ref> == Mājvieta == No kluba pirmsākumiem līdz 2022. gadam klubs mājas spēles aizvadīja sporta kompleksā "Arkādija" (šobrīd – [[Jāņa Skredeļa stadions]]). {{dat|2022|8|7||bez}} tika aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma jaunuzceltajā [[LNK Sporta parks|LNK sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:03/11/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:03/11/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == === Ar citiem nosaukumiem === * [[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006]] – astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — ceturtdaļfināls * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — astotdaļfināls (kā FK "Rīgas Futbola skola"/RFS) * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — astotdaļfināls (kā RFS/Rīgas FS) * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — astotdaļfināls (kā Rīgas FS) * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — astotdaļfināls (kā "Rīgas Futbola skola") * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — trešā kārta (kā "Rīgas Futbola skola") === Kā FK RFS === * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pusfināls (daļēji kā "Rīgas Futbola skola") * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — pusfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — pusfināls * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni''' * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — pusfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''fināls''' * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''fināls''' * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — '''Čempioni''' * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — pusfināls * [[2026. gada Latvijas kauss futbolā|2026]] — == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="6"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- | rowspan=5|[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|NIR}} |[[Linfield FC|Linfield]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan=3|{{piezīme|GS|Grupu turnīrs}} |{{flaga|TUR}} |[[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=3|'''2 punkti'''<br />4. vieta grupā |- |{{flaga|ITA}} |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|1:1 |- |{{flaga|SCO}} |[[Heart of Midlothian FC|Hearts]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |- |rowspan=2|2023—24 |rowspan=2|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FK Makedonija G.P.|Makedonija]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:1''' |- |2QR |{{Flaga|AZE}} |[[Sabah FK|Sabah]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |- |rowspan=12|2024—25 |rowspan=2|[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Larne FC|Larne]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|4:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''7:0''' |- |2QR |{{Flaga|NOR}} |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;"|0:4 |style="text-align:center;background:#fdd"|1:7 |- |rowspan=10|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|AND}} |[[UE Santa Coloma]] |style="text-align:center;"|7:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''9:0''' |- |PO |{{Flaga|CYP}} |[[Nikosijas APOEL|APOEL]] |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan="8"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|NED}} |[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |style="text-align:center;background:#dfd"|1:0 | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=8|'''5 punkti'''<br />32. vieta |- | {{flaga|GER}} |[[Eintracht Frankfurt]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|GRE}} |[[Saloniku PAOK|PAOK]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ISR}} |[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|1:2 |- | {{flaga|TUR}} | [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|2:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|UKR}} |[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|BEL}} |[[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|1:1 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ROU}} |[[FCSB]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"| 1:4 |- |rowspan=4|2025—26 |rowspan=2|[[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|EST}} |[[FCI Levadia|Levadia]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''2:0''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[Malmö FF]] |style="text-align:center;"|1:4 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|FIN}} |[[Kuopio "Palloseura"|KuPS]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |PO |{{Flaga|MLT}} |[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Glentoran F.C.|Glentoran]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''4:1''' |- |2QR |{{Flaga|ISL}} |[[Vestri]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |3QR |{{Flaga|CZE}} |[[FK Jablonec|Jablonec]] |style="text-align:center;"| |style="text-align:center;"| |style="text-align:center;| |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/rfs/#players|title=RFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jānis Beks]]}} {{Fs player | no= 2| nat=SER | pos=DF | name=[[Aleksandrs Filipovičs]]}} {{Fs player | no= 3| nat=NGA | pos=FW | name=[[Viktors Osvagvu]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF | name=[[Niks Sliede]]}} {{Fs player | no= 7| nat=CIV | pos=MF | name=[[Ismaēls Diomandē]]}} {{Fs player | no= 8| nat=GEO | pos=MF | name=[[Laša Odišarija]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=MF | name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]}} {{Fs player | no=11| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Savaļnieks]]}} {{Fs player | no=14| nat=CIV | pos=FW | name=[[Mamadu Silla]]}} {{Fs player | no=15| nat=CMR | pos=MF | name=[[Rostāns Ndžiki]]}} {{Fs player | no=16| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgēņijs Ņerugals]]}} {{Fs player | no=17| nat=CIV | pos=FW | name=[[Sedriks Kuadio]]}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=FW | name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=FW | name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=22| nat=SER | pos=FW | name=[[Darko Lemajičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23| nat=ALB | pos=DF | name=[[Herdi Prenga]]}} {{Fs player | no=24| nat=JAP | pos=MF | name=[[Mikaze Nagasava]]}} {{Fs player | no=26| nat=SRB | pos=MF | name=[[Stefans Paničs]]}} {{Fs player | no=27| nat=POR | pos=MF | name=[[Mateušs Klemente]]}} {{Fs player | no=30| nat=GAM | pos=MF | name=[[Haruna Rasids Njē]]}} {{Fs player | no=32| nat=ARG | pos=MF | name=[[Fakundo Garsija]]}} {{Fs player | no=35| nat=CRO | pos=GK | name=[[Marko Maričs]]}} {{Fs player | no=39| nat=LAT | pos=FW | name=[[Ruslans Deružinskis]]}} {{Fs player | no=43| nat=SVN | pos=DF | name=[[Žiga Lipuščeks]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{Fs player | no=49| nat=LAT | pos=MF | name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}} {{Fs player | no=66| nat=GAM | pos=MF | name=[[Modu Saidī]]}} {{Fs player | no=69| nat=UKR | pos=DF | name=[[Maksims Derkačs]]}} {{Fs player | no=77| nat=SEN | pos=FW | name=[[Mors Talla]]}} {{Fs player | no=81| nat=SER | pos=MF | name=[[Strahiņa Rakičs]]}} {{Fs player | no=99| nat=NGA | pos=DF | name=[[Šina Kumaters]]}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valērijs Lizunovs]]}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valerijs Lizunovs]] | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref name="fkrfs.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == : ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref name="lff.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}</ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref name="lff.lv"/> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160505181238/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs |date={{dat|2016|05|05||bez}} }} [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] hh8dqbb1ge021v11bu2dkbw10xadw66 1725. gads 0 74469 4502834 4486918 2026-08-05T11:54:24Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4502834 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1725. gadu|1725 (nozīmju atdalīšana)|1725}} {{Gadu navigācija|1725}} {{Gada citi notikumi|1725}} {{Gads citos kalendāros|1725}} '''1725'''. ({{Rom sk gadam|1725}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[8. februāris]] — par [[Krievijas Impērija]]s ķeizarieni kļuva [[Katrīna I]]. * [[18. maijs]] — [[Lielbritānija]]s un [[Īrija]]s karalis [[Džordžs I]] dibināja britu [[bruņinieks|bruņinieku]] ordeni - [[Pirts ordenis|Pirts ordeni]]. * [[5. septembris]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XV]] apprecējās ar Mariju Leščinsku. == Dzimuši == * [[20. marts]] - [[Abdulhamīds I]] (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (miris [[1789]].) * [[6. aprīlis]] — [[Paskuale Paoli]] (''Pasquale Paoli''), korsikāņu politiķis (miris [[1807]].) * [[11. decembris]] - (j.s., pēc v.s. 30. novembrī) — [[Ivans Jelagins]] (''Иван Перфильевич Елагин''), [[Krievija]]s armijas virsnieks, galma padomnieks, muižnieks (miris [[1794]].) == Miruši == * [[8. februāris]] — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), pēdējais Krievijas cars un pirmais [[Krievijas Impērijas ķeizars]] (dzimis [[1672]].) * [[22. oktobris]] — [[Alesandro Skarlati]] (''Alessandro Scarlatti''), itāļu mūziķis (dzimis [[1660]].) {{pg1}} {{commonscat|1725}} [[Kategorija:1725. gads| ]] 14vqul0ldf74tb41yxmilxk53xqap9k 1688. gads 0 74606 4502823 4353260 2026-08-05T11:25:45Z Kleivas 2704 /* Notikumi */ 4502823 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1688. gadu|1688 (nozīmju atdalīšana)|1688}} {{Gadu navigācija|1688}} {{Gada citi notikumi|1688}} {{Gads citos kalendāros|1688}} '''1688'''. ({{Rom sk gadam|1688}}) bija garais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * aprīlis — sākās [[Karaļa Viljama karš]]. * [[29. aprīlis]] — par [[Brandenburga]]s [[kūrfirsts|kūrfirstu]] kļuva [[Frīdrihs I Hoencollerns]]. == Dzimuši == * [[29. janvāris]] — [[Emānuels Svēdenborgs]] (''Emanuel Swedenborg''), zviedru zinātnieks un filozofs (miris 1772. gadā) * [[21. maijs]] — [[Aleksandrs Poups]] (''Alexander Pope''), angļu dzejnieks (miris 1744. gadā) * [[14. augusts]] — [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns]] (''Friedrich Wilhelm I.''), [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis (miris 1740. gadā) == Miruši == * [[29. aprīlis]] — [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.''), Brandenburgas kūrfirsts (dzimis 1620. gadā) {{commonscat|1688}} [[Kategorija:1688. gads| ]] a214k5k4aeaz8e5e8rlrumfduqo2f9b Daudzlapu airene 0 78824 4502774 4110557 2026-08-05T09:31:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502774 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Lolium multiflorum detail.jpeg | att_nosaukums = Daudzlapu airene | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Lolium | ģints_lv = Airenes | suga = Lolium multiflorum | suga_lv = Daudzlapu airene | sinonīmi = * ''Lolium italicum'' A. Braun | kategorijas = nē }} '''Daudzlapu airene''' ({{val|la|Lolium multiflorum}}) ir viengadīgs vai divgadīgs 20—65 cm augsts [[lakstaugs]]. [[stumbrs|Stumbru]] nedaudz, tie pacili, gludi, tikai zem vārpas rauji, ar lapām. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, šauri lineāras, plakanas, 0,1—1 cm platas, virspusē un gar malām raupjas, gaiši zaļas. Lapu makstis vairāk vai mazāk garas, gludas vai mazliet raupjas, augšējā nedaudz uzpūsta, mēlīte īsa, strupa, dažreiz tās nav. Zied [[jūlijs|jūlijā]] un [[augusts|augustā]]. Ziedkopa — līdz 30 cm gara, taisna vārpa ar izlocītu asi. Vārpiņas zaļas, lielas, ar 5—15 ziediem, sēdošas, no sāniem saspiestas, novietotas pret vārpas asi ar šauro pusi, ar īsiem akotiem, ziedēšanas laikā stipri atstāv no vārpas ass. Vārpiņas plēksne 1, īsāka par vārpiņu, ar nedaudzām dzīslām, šķautnes nav. Zieda plēksnes 2, gandrīz vienādas; ārējā plēksne bez šķautnes, augšējiem ziediem ar īsu akotu, bet apakšējiem ziediem bez akota; zieda iekšējā plēksne ar šķautni un ar sīkiem dzelonīšiem gar to. Auglis — 0,3—0,6 cm garš grauds. Dod labu sienu, sevišķi maigu siena masu, ko labprāt ēd visi mājdzīvnieki. Var iegūt 1—2 siena ražas. Cieš no [[ziema]]s sala. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42405/ jílek mnohokvětý Lolium multiflorum Lam.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305151315/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42405/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Airenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] oqjb5cy6zczoa9aphbycqgh6786f3ma Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4502616 4501096 2026-08-04T18:36:11Z Dainis 876 4502616 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-585]]'' (''NROL-95''). * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. gl2th0qshuu8fv4yniezjmnmhwbkl3s Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4502619 4501101 2026-08-04T18:41:42Z Dainis 876 4502619 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[5. augusts]] — 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. augusts]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> faqg1ijlc2syoc1mgu92yaikiqkj189 Freds Dērsts 0 86106 4502669 4500670 2026-08-04T21:35:27Z Baisulis 11523 papildināts...... 4502669 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Freds Dērsts |Vārds_orig = ''Fred Durst'' |Attēls = Fred Durst 2021 (cropped).jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Freds Dērsts 2021. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Viljams Frederiks Dērsts |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|20}} |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Džeksonvila}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[ņūmetāls]], [[repkors]], [[reproks]] |Nodarbošanās = mūziķis, reperis, dziedātājs, dziesmu autors, filmu veidotājs, aktieris |Gadi = 1994—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Geffen Records|Geffen]]'' |Darbojies_arī = ''[[Limp Bizkit]]'' |Mlapa = {{URL|freddurst.com}} |Dzimums = V }} '''Viljams Frederiks Dērsts''' ({{val|en|William Frederick Durst}}; dzimis kā '''Frederiks Allens Meins III''' (''Frederick Allen Mayne III'') {{dat|1970|8|20}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|title=Limp Bizkit: How Significant Other Saw The Nu-Metal Anti-Heroes Take Over The World|author=Sam Law|work=Kerrang|date=June 22, 2020|accessdate=March 16, 2021|archive-date=June 25, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210625210111/https://www.kerrang.com/features/limp-bizkit-how-significant-other-saw-the-nu-metal-anti-heroes-take-over-the-world/|dead-url=no}}</ref> ir [[amerikāņi|amerikāņu]] reperis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un filmu veidotājs, vislabāk pazīstams kā 1994. gadā dibinātās [[ņūmetāls|ņūmetāla]] grupas ''[[Limp Bizkit]]'' solists un dziesmu tekstu autors, ar kuru kopā ir izdevis sešus studijas albumus. == Dzīvesgājums == Dērsts piedzima kā Frederiks Allens Meins III [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet drīz vien gada vecumā pārcēlās uz [[Orlando]] un pēc tam uz fermu [[Červela|Červelā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Viņa māte Anita pēc atkārtotām laulībām ar vietējo policistu Bilu Dērstu nomainīja dēla vārdu uz Viljams Frederiks Dērsts. Neilgi pēc tam Dērsta mātei un patēvam piedzima bērns, viņa pusbrālis Korijs Dērsts. Piektajā klasē Freds Dērsts pārcēlās uz [[Gastonija|Gastoniju]], Ziemeļkarolīnā, kur absolvēja Hantera Hasa vidusskolu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hamovhotov.com/celebrities/?p=923|title=Fred Durst: <<< All About Celebrities}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.goupstate.com/story/news/2013/05/24/how-being-bullied-at-gastonia-nc-school-helped-durst-form-limp-bizkit/30028658007/ | title=How being bullied at Gastonia, NC, school helped Durst form Limp Bizkit }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |title=Jacksonville.com: No. 1 son 09/22/99 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20020828063850/http://jacksonville.com/tu-online/stories/092299/dsr_0922bizk.html |archive-date=August 28, 2002 |access-date=February 28, 2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Cepeda |first=Raquel |url=https://books.google.com/books?id=KFUyjave3gUC&q=fred+durst+cherryville&pg=PA221 |title=And It Don't Stop: The Best American Hip-Hop Journalism of the Last 25 Years |date=September 29, 2004 |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-1-4668-1046-4 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Media |first=Bernie Petit / Halifax |title=Limp Bizkit's Fred Durst reflects on growing up in Cherryville and Gastonia |url=https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228022908/https://www.shelbystar.com/article/20130523/lifestyle/305239773 |archive-date=February 28, 2020 |access-date=February 28, 2020 |website=Shelby Star |language=en}}</ref> Bērnībā Dērstu izsmēja vienaudži, un šī tēma ir iekļauta viņa mūzikā. 12 gadu vecumā Dērsts sāka interesēties par [[breiks|breika dejām]], [[hiphops|hiphopu]], [[pankroks|pankroku]] un [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smago metālu]]. Viņš sāka [[reps|repot]], [[skrituļdēlis|skeitot]], [[bītbokss|bītboksot]] un darboties kā [[diskžokejs|dīdžejs]]. Pēc divu gadu dienesta [[ASV Jūras kara flote|Jūras spēkos]] Dērsts kopā ar tēvu pārcēlās atpakaļ uz Džeksonvilu, kur strādāja par ainavu arhitektu un [[tetovēšana]]s mākslinieku, vienlaikus attīstot ideju par grupu, kas apvienotu [[rokmūzika|roka]] un hiphopa elementus.<ref name="Devenish1">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/1 1–20]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |title=Fred Durst Biography |last=Ankeny, Jason |website=Allmusic |access-date=December 17, 2011 |archive-date=December 10, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210051812/http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084/biography |dead-url=no}}</ref> == Karjera == === ''Limp Bizkit'' izveide (1994—1998) === {{skatīt arī|Limp Bizkit}} 1994. gadā Dērsts, grupas ''Malachi Sage'' basģitārists [[Sems Riverss]] un Riversa vidusskolas draugs [[Džons Oto]] sāka kopā dziedāt, improvizēt un sarakstīja trīs dziesmas. Vēlāk pievienojās ģitārists [[Vess Borlands]]. Dērsts grupu nosauca par ''Limp Bizkit'', jo vēlējās nosaukumu, kas atbaidītu klausītājus.<ref name="Devenish21">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/21 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/21 21–51]}}</ref> ''Limp Bizkit'' ieguva kulta statusu ''underground'' mūzikas skatuvē, kad grupas [[Džordžs Maikls|Džordža Maikla]] dziesmas ''[[Faith (Džordža Maikla dziesma)|Faith]]'' un [[Pola Abdula|Polas Abdulas]] dziesmas ''[[Straight Up]]'' kaverversijas sāka piesaistīt ziņkārīgus koncertu apmeklētājus.<ref name=Devenish21/> Vēlāk, kad ''[[Korn]]'' uzstājās pilsētā kā iesildītāji grupai ''[[Sick of It All]]'', Dērsts uzaicināja ''Korn'' ciemos pie sevis. Viņam izdevās pierunāt basģitāristu [[Redžinalds Arvizu|Redžinaldu Arvizu]] noklausīties dziesmu ''Pollution'', ''[[Counterfeit]]'' un ''Stalemate'' demo versijas. ''Korn'' savās divās turnejās iekļāva toreiz vēl līgumu neparakstījušos ''Limp Bizkit'', kas jaunajai grupai paplašināja auditoriju.<ref name=Devenish21/><ref name="amg">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/artist/limp-bizkit-mn0000290502 |title=Limp Bizkit — Biography |last=Bush |first=John |year=2006 |website=Allmusic |access-date=January 27, 2008}}</ref> ''[[DJ Lethal]]'', kurš iepriekš bija hiphopa grupas ''[[House of Pain]]'' dalībnieks, pievienojās grupai 1995. gadā kā [[tērnteiblisms|tērnteiblists]]. Šajā laikā Dērsta domstarpības ar Borlandu lika ģitāristam uz neilgu laiku pamest grupu.<ref name=Devenish21/> 1997. gadā grupa ''Limp Bizkit'' parakstīja līgumu ar ''[[Interscope Records]]'' meitasuzņēmumu ''Flip Records'' un izdeva savu debijas albumu ''[[Three Dollar Bill, Y'all]]'', kas saņēma mērenu atsaucību. 1997. gada 23. oktobrī Dērsts iepazinās ar grupu ''[[Staind]]'', taču starp abiem ātri vien radās domstarpības par ''Staind'' albuma vāka noformējumu. Dērsts neveiksmīgi mēģināja izņemt ''Staind'' no koncerta programmas neilgi pirms tās uzstāšanās, taču, noklausījies grupas spēli,<ref name="Devenish127">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/127 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/127 127–153]}}</ref> viņš bija tik ļoti iespaidots, ka parakstīja līgumu ar grupu ''Flip/Elektra'', un ierakstīja demo versiju kopā ar grupu un bija tās nākamā albuma ''Dysfunction'' viens no [[mūzikas producents|producentiem]].<ref name=Devenish127/> Pēc tam, kad ''Limp Bizkit'' pabeidza turneju kopā ar grupu ''[[Deftones]]'', [[Makss Kavalera]], bijušais grupas ''[[Sepultura]]'' dalībnieks, lūdza Dērstu un ''DJ Lethal'' piedalīties dziesmā ''Bleed'' no viņa jaunās grupas ''[[Soulfly]]'' tāda paša nosaukuma debijas albuma. Kavalera apgalvoja, ka producents Ross Robinsons ieteicis viņam sadarboties ar Dērstu.<ref name="Devenish51">{{grāmatas atsauce |last=Devenish |first=Colin |url=https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/51 |title=Limp Bizkit |publisher=St. Martin's |year=2000 |isbn=0-312-26349-X |pages=[https://archive.org/details/limpbizkit0000deve/page/51 51–78]}}</ref> Dērsts piedalījās arī ''Korn'' albumā ''[[Follow the Leader]]''. [[Džonatans Deiviss]] bija iecerējis ierakstīt repa cīņu ar ''[[B-Real]]'' no ''[[Cypress Hill]]'', taču repa grupas ierakstu kompānija viņam to neļāva, un tā vietā nolīga Dērstu.<ref name=Devenish51/> Deiviss un Dērsts sarakstīja dziesmas ''All in the Family'' vārdus, kuros abi vokālisti apmainījās ar apvainojumiem. Deiviss un Dērsts bieži piedāvāja ieteikumus viens otra dziesmu tekstiem.<ref name=Devenish51/> Dērsts sāka interesēties par filmu veidošanu, režisējot mūzikas videoklipu grupas ''Limp Bizkit'' singlam ''Faith'', lai reklamētu dziesmas iekļaušanu filmas "[[Ļoti sliktas lietas]]" skaņu celiņā. Viņš nebija apmierināts ar rezultātu un izveidoja otru videoklipu, kurā godināja turnejas biedrus ''[[Primus]]'', ''Deftones'' un ''[[Mötley Crüe]]'', grupas, kas piedalījās videoklipā.<ref name=Devenish51/> Dērsts ir režisējis lielāko daļu ''Limp Bizkit'' klipu, kā arī mūzikas klipus grupām ''Korn'' (''Falling Away From Me''), ''[[Deadsy]]'' (''The Key to Gramercy Park''), ''[[Cold]]'' (''No One''), ''[[Puddle of Mudd]]'' (''Blurry''), ''Staind'' (''It’s Been Awhile'' un ''Just Go'') un citiem. Dērsts nodarbojas arī ar skatuvju dizainu grupas koncertiem. === Popularitāte (1998—2005) === [[Attēls:Fred Durst at the 2008 Tribeca Film Festival.JPG|thumb|upright|Dērsts filmas "[[Mana bērna māte]]" pirmizrādē 2008. gada [[Traibekas kinofestivāls|Traibekas kinofestivālā]]]] Grupa ''Limp Bizkit'' guva lielus panākumus ar albumiem ''[[Significant Other]]'' (1999) un ''[[Chocolate Starfish and the Hot Dog Flavored Water]]'' (2000). 1999. gada jūnijā Dērstu iecēla par vadošā amatā ierakstu kompānijā ''[[Interscope Records|Interscope]]''.<ref name="Devenish127" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=MTV News Staff |title=Limp Bizkit's Durst Gets VP Post With Interscope |url=http://www.mtv.com/news/1431286/limp-bizkits-durst-gets-vp-post-with-interscope/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20191001010905/http://www.mtv.com/news/1431286/limp-bizkits-durst-gets-vp-post-with-interscope/ |dead-url=yes|archive-date=October 1, 2019 |access-date=May 9, 2022 |website=MTV News |language=en}}</ref> Dērsts izmantoja savus sakarus caur ierakstu kompāniju un atklāja daudzas grupas, noslēdzot ierakstu līgumus ar ''[[Cold]]'', ''[[Staind]]'', ''[[Puddle of Mudd]]'' un ''[[She Wants Revenge]]''. Dērsts arī palīdzēja piesaistīt citas grupas, piemēram, ''[[30 Seconds to Mars]]'' un ''[[Taproot]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=IvDSfBJ-vOQ&t=92s|title=Diary of Limp Bizkit and Kid Rock [Limptropolis Tour 1999] (Full Episode)|website=YouTube |date=August 26, 2017 }}</ref> lai gan vēlāk Dērsts atteicās no ''30 Seconds to Mars'', un iesaistījās nelielā konfliktā ar ''Taproot'' pēc tam, kad tā 1999. gadā noraidīja viņa sākotnējo piedāvājumu parakstīt līgumu ar ''Interscope''.<ref name="Taproot Laying Down New Album">Rolling Stone, [https://web.archive.org/web/20071113111241/http://www.rollingstone.com/artists/taproot/articles/story/5934724/taproot_laying_down_new_album "Taproot Laying Down New Album"], Posted March 6, 2002.</ref> 1999. gada vasarā ''Limp Bizkit'' uzstājās [[Vudstokas festivāls|Vudstokas festivālā]] aptuveni {{sk|200000}} cilvēku priekšā. Koncerta gaisoti sabojāja skatītāju pūļa [[vardarbība|vardarbīgā]] uzvedība, no kuras lielākā daļa notika ''Limp Bizkit'' uzstāšanās laikā un pēc tās, tostarp fani, kas dziesmas ''[[Break Stuff]]'' laikā plēsa no sienām nost [[saplāksnis|saplāksni]]. Pēc koncerta ziņoja par vairākiem [[seksuāls uzbrukums|seksuālajiem uzbrukumiem]].<ref name="amg" /><ref name="Devenish127" /><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/wp-srv/national/daily/july99/woodstock29.htm |title=Police Investigate Reports of Rapes at Woodstock |date=July 29, 1999 |access-date=July 21, 2011 |work=Washingtonpost.com |archive-date=February 19, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120219071649/http://www.washingtonpost.com/wp-srv/national/daily/july99/woodstock29.htm |dead-url=no}}</ref> Dērsts koncerta laikā teica: "Cilvēki tiek ievainoti. Neļaujiet nevienam savainoties. Bet es nedomāju, ka jums vajadzētu nomierināties. Tā [[Alanisa Morisete]] lika jums, sūdiem darīt. Ja kāds nokrīt, paceliet viņu. Mēs jau izlaidām negatīvo enerģiju. Tagad mēs vēlamies izlaist pozitīvo enerģiju."<ref name="Devenish127" /> Vēlāk intervijā Dērsts norādīja: "Es neredzēju, ka kāds būtu cietis. To neredz. Kad tu skaties uz cilvēku jūru, skatuve atrodas sešu metru augstumā, un tu uzstājies, un tu jūti savu mūziku, kā viņi var sagaidīt, ka mēs redzēsim kaut ko sliktu notiekam?"<ref name="Devenish127" /> "Ir viegli rādīt ar pirkstu un vainot [mūs], bet viņi mūs nolīga par to, ko mēs darām — un viss, ko mēs darījām, ir tas, ko mēs darām. Es pagrieztu pirkstu un norādītu atpakaļ uz cilvēkiem, kas mūs nolīga," sacīja Dērsts, atsaucoties uz Vudstokas festivāla līdzdibinātāju Maiklu Langu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Herman|first=James Patrick|date=August 23, 2019|title=Fred Durst Has No Woodstock '99 Regrets: 'Limp Bizkit Is an Easy Target So Bring it On'|url=https://variety.com/2019/music/news/limp-bizkit-woodstock-99-fred-durst-no-regrets-1203312851/|access-date=September 1, 2021|website=Variety|language=en|archive-date=September 1, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210901101348/https://variety.com/2019/music/news/limp-bizkit-woodstock-99-fred-durst-no-regrets-1203312851/|dead-url=no}}</ref> 2000. gada jūnijā grupas ''Limp Bizkit'' turneju sponsorēja pretrunīgi vērtētais failu apmaiņas pakalpojums ''[[Napster]]''. Dērsts bija atklāts failu apmaiņas aizstāvis.<ref name="amg" /> 2000. gada ''[[MTV Video Music Awards]]'' laikā Dērsts duetā ar [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]] izpildīja grupas ''Limp Bizkit'' dziesmu ''Livin' It Up''. Reaģējot uz uzstāšanos, grupas ''[[Filter]]'' solists [[Ričards Patriks]] apgalvoja, ka "Freda uzkāpšana uz skatuves kopā ar Kristīnu Agileru mūs visus samulsināja".<ref name="MTVNewsAguilera">{{Tīmekļa atsauce|date=October 3, 2000|title=Limp's Durst Explains Aguilera Duet|url=http://www.mtv.com/news/articles/1424786/20001003/aguilera_christina.jhtml|access-date=December 17, 2011|publisher=MTV News|archive-date=December 25, 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20101225011804/http://www.mtv.com/news/articles/1424786/20001003/aguilera_christina.jhtml|dead-url=yes}}</ref> Reaģējot uz negatīvajām reakcijām par uzstāšanos, Dērsts atzīmēja: "Cilvēki vienmēr grib runāt tikai par [[Britnija Spīrsa|Britniju]] vai Kristīnu. Kur problēma? Tāpēc, ka viņi rada tāda veida mūziku, kas mums nedrīkst patikt? Vai arī jūs domājat, ka viņi ir mūsu mūzikas ienaidnieki? Kāpēc jāšķiro? Kāpēc jābūt tik muzikāli sasodīti rasistiskiem? Ko jūs domājat ar to, ka es nevaru pavadīt laiku ar šāda veida cilvēkiem?"<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Metal Hammer|date=August 20, 2020|title=Limp Bizkit's Fred Durst: "I'm Dr Frankenstein and the guy in the red cap is my creature"|url=https://www.loudersound.com/features/limp-bizkit-the-gospel-according-to-fred-durst|access-date=September 1, 2021|website=loudersound|language=en|archive-date=September 1, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210901101350/https://www.loudersound.com/features/limp-bizkit-the-gospel-according-to-fred-durst|dead-url=no}}</ref> 2001. gada [[Austrālija]]s turnejas laikā ''Big Day Out'' festivālā [[Sidneja|Sidnejā]] fanu [[mošošana]]s laikā [[nosmakšana|nosmaka]] pusaudze Džesika Mičalika. [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tās pašas turnejas laikā Dērsts aplēja apsardzes darbinieku ar ūdeni, kura uzdevums bija novērst līdzīgu situāciju, ar ūdeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.abc.net.au/doublej/music-reads/features/how-the-big-day-out-lost-its-innocence/11606956 |title='I had her hand, then I let it go': the Big Day Out loses its innocence |last=Paul Donoughue |first=Gabrielle Burke and Mike Williams |date=October 17, 2019 |website=Double J |language=en |access-date=October 21, 2019 |archive-date=October 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191020150912/https://www.abc.net.au/doublej/music-reads/features/how-the-big-day-out-lost-its-innocence/11606956 |dead-url=no}}</ref> Dērstu apsūdzēja par ''Big Day Out'' festivāla apsargu, kuri nevēlējās pieļaut mošošanu, izsmiešanu.<ref>{{Publikācijas atsauce |url=https://www.billboard.com/articles/news/77648/report-critical-of-bizkit-in-big-day-out-death |title=Report Critical Of Bizkit In Big Day Out Death |magazine=Billboard |access-date=October 21, 2019 |archive-date=October 21, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191021162216/https://www.billboard.com/articles/news/77648/report-critical-of-bizkit-in-big-day-out-death |dead-url=no}}</ref> Tiesā Dērsts, kuru pārstāvēja viņa ilggadējais advokāts Eds Makfersons, liecināja, ka viņš brīdinājis koncerta organizatorus Āronu Džeksonu, Vilu Pīrsu un Amaru Tailoru, kā arī rīkotāju Vivianu Līsu par iespējamām briesmām, ko rada tik mazs apsargu skaits.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/1148637.stm |title=Limp Bizkit 'devastated' by fan death |date=February 1, 2001 |work=BBC News |access-date=April 4, 2010 |archive-date=June 5, 2004 |archive-url=https://web.archive.org/web/20040605235934/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/1148637.stm |dead-url=no}}</ref> Pēc video noskatīšanās un liecinieku liecību uzklausīšanas tiesnesis izsecināja, ka bija acīmredzams, ka pūļa blīvums bija bīstams laikā, kad ''Limp Bizkit'' kāpa uz skatuves, un Dērstam vajadzēja rīkoties atbildīgāk, kad problēma kļuva acīmredzama.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1458584/aussie-court-easy-on-bizkit.jhtml |title=Organizers Blamed in Limp Bizkit Mosh-Pit Death |last=D'Angelo, Joe |date=November 8, 2002 |publisher=MTV News |access-date=December 17, 2011 |archive-date=June 24, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120624013516/http://www.mtv.com/news/articles/1458584/aussie-court-easy-on-bizkit.jhtml |dead-url=yes}}</ref> Dērsts paziņoja, ka pusaudža nāve viņu "emocionāli satrieca".<ref>{{Ziņu atsauce |last=Glendinning |first=Lee |url=http://www.theage.com.au/articles/2002/06/17/1023864403550.html |title=Limp Bizkit singer tells of emotional scars from Big Day Out tragedy |date=June 18, 2002 |work=The Age |location=Melbourne |access-date=December 17, 2011 |archive-date=May 19, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130519185052/http://www.theage.com.au/articles/2002/06/17/1023864403550.html |dead-url=no}}</ref> 2002. gadā Dērstu uzaicināja rakstīt dziesmas Britnijai Spīrsai, un vēlāk viņš apgalvoja, ka ir attiecībās ar viņu. Spīrsa noliedza Dērsta apgalvojumus.<ref name=Jacks/> 2009. gada intervijā viņš paskaidroja: "Es vienkārši pieņemu, ka tolaik tādam puisim kā man bija tabu būt saistītiem ar tādu meiteni kā viņa."<ref name="Jacks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1607309/20090319/spears_britney.jhtml |title=Fred Durst Looks Back at His Relationship With Britney Spears |last=Jacks |first=Brian |date=March 19, 2009 |publisher=MTV |access-date=June 6, 2010 |archive-date=August 13, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100813112042/http://www.mtv.com/news/articles/1607309/20090319/spears_britney.jhtml |dead-url=yes}}</ref> 2005. gada februārī internetā publicēts seksa video, kurā bija redzams Dērsts. Dērsts iesniedza 70 miljonu dolāru lielu prasību pret desmit tīmekļa vietnēm, kas publicēja video.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true |title=Fred Durst Says Sex Video Stolen From His PC |last=Moss |first=Corey |date=February 25, 2005 |publisher=MTV |access-date=March 6, 2008 |archive-date=June 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220623032813/http://www.mtv.com/news/articles/1497523/fred-durst-sex-video-stolen-from-his-pc.jhtml?headlines=true |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.usatoday.com/life/people/2005-03-08-fred-durst-lawsuit_x.htm |title=Limp Bizkit rocker sues over Web sex tape |date=March 9, 2005 |work=[[USA Today]] |access-date=July 19, 2009 |agency=Associated Press |archive-date=May 25, 2009 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525150124/http://www.usatoday.com/life/people/2005-03-08-fred-durst-lawsuit_x.htm |dead-url=no}}</ref> 2003. gada maijā parādījās informācija, ka Dērsts strādā pie [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunā viļņa]] blakusprojekta līdztekus ''Limp Bizkit'' albumam ''[[Results May Vary]]''. Grupa ar nosaukumu ''Pacifica'', kā ziņots, atradās "ļoti agrīnā attīstības stadijā" un tās skanējums atgādināja ''[[Duran Duran]]'' un ''[[Soft Cell]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kaufman|first=Gil|title=Wild Boy Fred Durst Working On New Wave Solo Project|url=https://www.mtv.com/news/1471842/wild-boy-fred-durst-working-on-new-wave-solo-project/|archive-url=https://web.archive.org/web/20181216032310/http://www.mtv.com/news/1471842/wild-boy-fred-durst-working-on-new-wave-solo-project/|dead-url=yes|archive-date=December 16, 2018|access-date=December 13, 2021|website=MTV News|language=en}}</ref> Ziņas par grupu ātri apklusa, un tā nevienu albumu tā arī neizdeva. 2005. gada maijā izdots albums ''[[The Unquestionable Truth (Part 1)]]''. Lielākajā daļā albuma Semijs Zīglers pārņēma grupas bundzinieka pienākumus. Pēc Dērsta uzstājības albumu izdeva kā andergraunda albumu bez jebkādas reklāmas vai akcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vh1.com/artists/news/1514094/20051118/limp_bizkit.jhtml |title=Music Ruined Wes Borland's Life, So He's Formed A New Band |last=Harris |first=Chris |date=November 18, 2005 |publisher=MTV News |access-date=December 14, 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1526158/borland-casts-doubt-on-limp-bizkits-future.jhtml |title=Bye Bye Bizkit? Wes Borland Says Limp Are Pretty Much Done |last=Harris |first=Chris |date=March 17, 2006 |publisher=MTV News |access-date=December 14, 2011 |archive-date=November 1, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131101130958/http://www.mtv.com/news/articles/1526158/borland-casts-doubt-on-limp-bizkits-future.jhtml |dead-url=yes}}</ref> Albums visā pasaulē pārdots vairāk nekā {{sk|2000000}} eksemplāros, sasniedzot 24. vietu ''[[Billboard 200]]'' topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/bands/l/limp_bizkit/news_feature_052305/ |title=Limp Bizkit: What Happened? |last=Moss |first=Corey |publisher=MTV News |access-date=December 14, 2011 |archive-date=May 25, 2005 |archive-url=https://web.archive.org/web/20050525034504/http://www.mtv.com/bands/l/limp_bizkit/news_feature_052305/ |dead-url=yes}}</ref><ref name="AllmusicCharts">{{Tīmekļa atsauce |url=https://allmusic.com/artist/limp-bizkit-p213327/charts-awards |title=Limp Bizkit – Charts & Awards |website=Allmusic |access-date=December 14, 2011 |archive-date=July 27, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120727230023/http://www.allmusic.com/artist/limp-bizkit-mn0000290502/awards |dead-url=no}}</ref> Vēlāk Dērsts paziņoja, ka, neskatoties uz albuma nosaukumu, albuma ''The Unquestionable Truth'' turpinājums nebūs.<ref name="ErlewineGoldCobra">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.allmusic.com/album/gold-cobra-r2210421/review |title=''Gold Cobra'' – Limp Bizkit |last=Erlewine, Stephen Thomas |website=Allmusic |access-date=December 17, 2011 |archive-date=December 6, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111206042217/http://www.allmusic.com/album/gold-cobra-r2210421/review |dead-url=no}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā grupa izdeva ''[[Greatest Hitz]]'' albumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1512963/11032005/limp_bizkit.jhtml |title=Fred Durst Says Limp Bizkit Are About To Bring on the Gravy – Music, Celebrity, Artist News |last=Moss |first=Corey |date=November 3, 2005 |publisher=MTV |access-date=July 21, 2011 |archive-date=May 27, 2009 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090527093029/http://www.mtv.com/news/articles/1512963/11032005/limp_bizkit.jhtml |dead-url=yes}}</ref> === Citas profesionālās intereses === Freds Dērsts nospēlēja nelielu lomu televīzijas seriālā "''Revelations''", Odgena lomā. Filmejies filmā "''[[Population 436]]''" ar [[Džeremijs Sisto|Džeremiju Sisto]], policijas oficiera Bobija Keina loma, divās 4. sezonas epizodēs amerikāņu televīzijas seriālā "[[Doktors Hauss]]" epizodiskā bārmeņa lomā. Freds pārstāv savu skaņu ierakstu studiju [[Flawless Records]], [[Geffen Records]] apakšuzņēmumu. Studija noslēgusi līgumus ar tādiem izpildītājiem kā [[Puddle of Mudd]], [[The Revolution Smile]], [[Ringside]] un [[She Wants Revenge]]. Pēdējos gados Dērsts izrāda lielu interesi filmu režisēšanā. Freds režisējis drāmu "[[Čārlija Benksa izglītība]]" un režisē filmu "''Comeback''". == Skandāli un konflikti == === Koncerti === Freda Dērsta atrašanās uz skatuves bieži vien novedusi līdz konflikta situācijām. Dziesma ''Break Stuff'' 1999. gadā festivālā ''[[Woodstock 99]]'' sagādāja raizes organizatoriem, saistītas ar vardarbību un vandalismu. Neskatoties uz festivāla organizatoru lūgumiem palīdzēt nomierināt pūli, Dērsts teica pūlim sekojošo: "Es nedomāju, ka Jums jānomierinās. Šis ir 1999. gads, kuņas dēli, — iebāziet šos Birkenstokus sev pakaļā!". Par atbildi dziesmai, kas kļuva par hitu, satrakojušies fanu pūļi izraisīja masu vandalisma nekārtības, plēšot nost dēļus no skatuves un metot atkritumus pa [[MTV]] darbiniekiem.<ref>[http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?file=/examiner/archive/1999/07/28/STYLE5820.dtl/ Woodstock'99. Diena, kas nomira mūzika]{{Novecojusi saite}}</ref> 2000. gadā, koncertā ''ROCK Dysfunctional Family Picnic'', ''Limp Bizkit'' un Fredu Dērstu kritizēja [[Skots Veilands]] no ''[[Stone Temple Pilots]]'' par stundu ilgu kavēšanos. Tajā pašā koncertā, kad Dērsts iznāca uz skatuves, viņš sāka izteikt pārmetumus ''[[Creed (grupa)|Creed]]'' vokālistam [[Skots Taps|Skotam Tapam]]: "Es vēlos veltīt nākamo dziesmu ''Creed'' galvenajam vokālistam. Šis puisis ir egomaniaks. Viņš ir stulbs panks, un pašlaik aizkulisēs uzvedas kā stulbais [[Maikls Džeksons]]. Lai tas muļķis iet, un Jūs visi arī ejat. Un, kad ''Creed'' iznāks uz skatuves, ja vajag, šeit ir kiosks, kur tirgo spilvenus un segas."<ref name="creed">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml/ |title=Limp un Creed |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081224152417/http://www.mtv.com/news/articles/1427590/20000626/creed.jhtml }}</ref> ''Creed'' uzstāšanās laikā Staps atbildēja, sakot: "Vajag vairāk drosmes pateikt to kādam sejā, nekā runāt aiz muguras".<ref name="creed" /> Dērstu kritizēja arī par izteikumiem sakarā ar [[Austrālija|austrāliešu]] pusaudzes Džesikas Mihalikas nāvi, kura tika nāvējoši traumēta ''Limp Bizkit'' uzstāšanās laikā ''[[2001 Big Day Out]]'' koncertā [[Sidneja|Sidnejā]]. Dērsts paziņoja, ka bija norūpējies par drošību vēl dienu pirms atgadījuma, bet neviens viņā neklausījās.<ref>[http://www.wholenote.com/default.asp?iTarget=http%3A//www.wholenote.com/news/item.asp%3Fi%3D400/ Dērsts komentē baumas]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija ierakstīts uz video, kā Dērsts saka pūlim: "Drošība pirmām kārtām, ja kāds ir nokritis, pieceliet viņu". Nedēļas garumā pirms koncerta ''[[Limp Bizkit]]'' ar ''[[Metallica]] Summer Sanitarium 2003'' [[Čikāga|Čikāgā]], Menkojs Mullers izsmēja Fredu Dērstu savā radiošovā. Kad Mullera fani atnāca uz koncertu ar izsmejošiem plakātiem, atklāti ņirgājoties par dziedātāju, neatbalstoši kliedzot un mētājoties, Dērsts sadusmojās un pameta skatuvi pēc 17 uzstāšanās minūtēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Dērsts pamet skatuvi Čikāgā koncerta laikā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120907020838/http://www.mtv.com/news/articles/1474912/20030728/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> Beigās Dērstu iesūdzēja tiesā par līguma neievērošanu (nepabeigts šovs). === Konflikts ar Slipknot === Dērsts bija iesaistīts konfliktā ar grupu [[Slipknot]], pēc tā, kad grupas vokālists [[Korijs Teilors]] izdzirdēja no drauga, ka Dērsts nosaucis Slipknot fanus par "resniem kroplīgiem bērneļiem" intervija ar žurnālu [[Spin]]. [[Šons Krehans]], viens no Slipknot perkusionistiem, piedraudēja Fredam Dērstam ar fizisku izrēķināšanos, ja viņš vēlreiz kritizēs viņu fanus, bet Teilors vēlāk izteicās intervijā priekš [[MuchMusic]], ka viņš uzskata Dērstu kā izcilu biznesmeni, nevis kā mākslinieku. 2001. gadā oficiālajā Limp Bizkit mājaslapā, Dērsts izteicās par šo izteicienu Slipknot virzienā: "Mēs ļoti mīlam Slipknot un esam ļoti laimīgi, ka viņi mūs neieredz, tādēļ, ka tas padara viņu mūziku smagāku, ļaunāku un īstāku!" Šis izteiciens sadusmoja [[Kriss Fens|Krisu Fenu]], citu Slipknot perkusionistu. Fens vēlāk paziņoja, ka Dērsts "nobijās no mums (Slipknot) un viņš nemaz nezināja, ka klauns (Šons Krehans) runāja nopietni par saviem draudiem". === Attiecības ar Britniju Spīrsu === 2003. gadā tika publicētas [[paparaci]] bildes, kurās Dērsts bija kopā ar popzvaigzni [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], pēc kā sāka izplatīties baumas, ka viņi satiekas. Dērsts nekomentēja fotogrāfijas. Vēlāk kļuva skaidrs, ka Dērsts tikai palīdzēja ierakstīt un producēt Spīrsas albumu "[[In The Zone]]", kas iznāca tajā pašā gadā. Britnija savukārt noliedza jebkādus sakarus ar Dērstu, apgalvojot, ka viņa nav viņu satikusi ne reizi un viņš "neesot viņas tips". Freds Dērsts, kurš vēlāk piedalījās [[Hauards Sterns|Hauarda Sterna]] radiošovā, paziņoja, ka kaut arī viņi nekad oficiāli nav tikušies, viņiem bija sekss strādājot pie viņas albuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml/ |title=Hauards Sterna radiošovā, Dērsts paziņo, ka gulējis ar Spīrsu |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090323073756/http://www.vh1.com/news/articles/1470210/02272003/limp_bizkit.jhtml |date={{dat|2009|03|23||bez}} }}</ref> Dažas dziesmas no [[Limp Bizkit]] ''[[Results May Vary]]'' it kā tikusi veltīti šim atgadījumam un sekām, arī pirmais singls no albuma "Eat You Alive". Dziesmas tekstā ir vārdi "Ei, Tu, Miss-pārāk-laba-lai-paskatītos-uz-manu-pusi" un "Es nožēloju, ka tavs skaistums ir veltīgs". Kaut arī Dērsts noliedz, ka kaut vienai dziesmai ir sakars ar Britniju Spīrsu, viņš ir pieļāvis noplūdi internetā dziesmai ar nosaukumu "Just Drop Dead" kā atbildi dažiem Spīrsas komentāriem, bet dziesmas teksts līdzinās notikumiem, kas notika atgadījuma laikā ar Britniju Spīrsu. === Seksa video === 2005. gada februārī trīs minūšu videoieraksts, kurā Dērsts nodarbojas ar seksu, tika nozagts no viņa datora cietņa un nokļuva internetā. Freds diezgan mierīgi uztvēra šo atgadījumu, un daži grupas fani uzskata, ka ierakstu internetā izvietojis pats Dērsts, pašreklāmai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ |title=Freds Dērsts saka, ka video ieraksts ticis nozagts no viņa datora |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|04||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120904034047/http://www.mtv.com/news/articles/1497523/20050225/limp_bizkit.jhtml?headlines=true/ }}</ref> === Nosacītais apcietinājums === 2007. gadā Dērstam piespriests nosacīts 120 dienu cietuma ieslodzījums, par to, ka ar automašīnu notriecis divus cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm/ |title=Limp Bizkit zvaigzne neies cietumā |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |archivedate={{dat|2009|02|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217120841/http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/6998744.stm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}</ref> === Karš Ukrainā === Dērsts atbalstījis [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120094381/krievijas-agresijas-atbalstitaji-igaunija-nav-gaiditi-limp-bizkit-koncerts-raisa-sasutumu|title="Krievijas agresijas atbalstītāji Igaunijā nav gaidīti." "Limp Bizkit" koncerts raisa sašutumu|website=Delfi|access-date=2025-11-09|date=2025-11-08|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Dienesta laikā, 20 gadu vecumā, pirmo reizi apprecējās. Jaunlaulātie pārvācās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], kur viņiem piedzima meita Adrianna. Vēlāk viņi izšķīrās Freda sievas neuzticības dēļ. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 1997 — ''[[Three Dollar Bill, Yall$]]'' * 1999 — ''[[Significant Other]]'' * 2000 — ''[[Chocolate Starfish and the Hotdog Flavored Water]]'' * 2001 — ''[[New Old Songs]]'' * 2003 — ''[[Results May Vary]]'' * 2005 — ''[[The Unquestionable Truth (Part 1)]]'' * 2005 — ''[[Greatest Hitz]]'' * 2011 — ''[[Gold Cobra]]'' == Filmogrāfija == ;Muzikālie video * Visi ''Limp Bizkit'' videoklipi * ''[[Methods of Mayhem]]'' — ''Get Naked'' (1997) * ''[[Soulfly]]'' — ''Bleed'' (1998) * ''[[Korn]]'' — ''[[Got the Life]]'' (1998) * ''[[Lil' Bow Wow]]'' — ''[[Bow Wow (That's My Name)]]'' (2000) * ''[[Eminem]]'' — ''[[The Real Slim Shady]]'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''[[Control (dziesma)|Control]]'' (2001) * ''[[Cold]]'' — ''Give'' (1997) * ''[[8Ball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin' Games'' (2001) * ''[[Strait Up]]'' — ''Angel’s Son'' (2000) * ''All Stars Tribute'' — ''What’s Going On'' (2001) ;Filmas * "[[Paraugtēviņš]]" (2001), epizodē * ''[[Pauly Shore Is Dead]]'' (2003), epizodē * ''[[Be Cool!]]'' (2005), epizodē * ''[[Revelations]]'' (2005) * ''[[Population 436]]'' (2006) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * "[[Doktors Hauss]]" (2008) * ''[[The Longshots]]'' (2008) * ''[[Play Dead]]'' === Režisors === * ''Limp Bizkit'' — ''[[Faith (Limp Bizkit singls)|Faith]]'' (1997) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Nookie]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Break Stuff]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Re-Arranged]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[N 2 Gether Now]]'' (1999) * ''[[Staind]]'' — ''Just Go'' (1999) * ''Staind'' — ''Home'' (1999) * ''[[Korn]]'' — ''[[Falling Away from Me]]'' (1999) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Generation]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Rollin' (Air Raid Vehicle)]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[My Way]]'' (2000) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Boiler]]'' (2000), līdzrežisors * ''[[Cold]]'' — ''No One'' (2000) * ''[[Puddle of Mudd]]'' — ''Blurry'' (2002) * ''Staind'' — ''[[It's Been Awhile]]'' (2001) * ''[[Eightball & MJG|8-Ball]]'' — ''Stop Playin Games'' (2001) * ''[[Deadsy]]'' — ''The Key to Gramercy Park'' (2002) * ''Staind'' — ''Epiphany'' (2002) * ''Limp Bizkit'' — ''[[Eat You Alive]]'' (2003) * ''Limp Bizkit'' — ''Behind Blue Eyes'' (2003) * ''[[The Education of Charlie Banks]]'' (2007) * ''[[Dwight Yoakam]]'' — ''Close Up the Honky Tonks'' (2007) * ''[[The Longshots]]'' (2008) == Videospēles == * Dērsts ir kā apslēptais personāžs [[World Wrestling Entertainment|WWF]] video spēlēs [[WWF SmackDown! Just Bring It|SmackDown! Just Bring It]] un [[WWE Raw (video game)|WWE Raw]] apmaiņā pret to, ka ļauj izmantot dziesmu "Rollin' (Air Raid Vehicle)", kā tituldziesmu spēlei [[The Undertaker|Undertaker]]. * Dērsts ir bonusa personāžs ''[[Fight Club (video game)|Fight Club]]'' video spēlē. == Citi fakti == * Kamēr vēl Freds nebija slavens, viņš bija precēts, bet kad uzzināja, ka sieva viņu krāpj, viņš piekāva viņas mīļāko un mēnesi pavadīja cietumā, pēc kā nolēma mainīt savu dzīvi. * Iepriekš Freds Dērsts bija labs tetovētājs, un tagad viņam pieder apmēram 45 tetovēšanas saloni, pa vienam gandrīz katrā štatā. * Liels [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] mākslas filmu fans. Freds palīdzējis režisoram filmās "[[Se7en]]" un "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]". * Kad [[Edvards Nortons]] un [[Breds Pits]] atteicās kļūt par varoņiem spēlē "Fight Club", par galveno varoni kļuva Freds Dērsts. * Intervijā žurnālam [[Kerrang!]] [[Korn]] vokālists [[Džonatans Deivis]] sacīja, ka Freds Dērsts ir pēdējais cilvēks uz zemes, ar kuru viņš gribētu iesprūst liftā.<ref>[http://www.kornspace.com/main/comment.php?comment.news.1503/ JD intervija ar Kerrang!]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|0004890}} * [http://www.allmusic.com/artist/fred-durst-p240084 Freda Dērsta profils allmusic.com] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dersts, Freds}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] ghfsx9frp36f7rsjlsjff2o5i2gju3u Anšlavs Eglītis 0 96302 4502575 4462047 2026-08-04T16:31:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502575 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|rakstnieku un gleznotāju|Eglītis|Eglītis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anšlavs Eglītis | vārds_orig = | attēls = A_eglitis.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Anšlavs Eglītis 20. gadsimta 30. gados | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1993 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Viktors Eglītis]]<br />Marija Eglīte | brāļi = Vidvuds Eglītis | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Veronika Janelsiņa]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Anšlavs Eglītis''' (dzimis {{dat|1906|10|14|N}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1993|03|04|N}} [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]], [[žurnālists]] un [[gleznotājs]]. Rakstnieka [[Viktors Eglītis|Viktora Eglīša]] dēls.<ref>{{Grāmatas atsauce|title="Anšlavs Eglītis"|last=Hausmanis|first=Viktors|publisher=Zinātne|year=2005|isbn=9984767582|location=Rīga|pages=}}</ref> == Biogrāfija == Anšlavs Eglītis piedzima {{dat|1906|10|14}} [[Rīga|Rīgā]], Viktora un Marijas Eglīšu ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā bija bēgļu gaitās bija [[Krievija|Krievijā]], atgriezies Latvijā 1918. gadā, sākotnēji ģimene dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]]. A. Eglīša māte Marija Krievijā pavadītajā laikā guva plaušu slimību.<ref name="gud">{{Tīmekļa atsauce |title = ANŠLAVS EGLĪTIS |publisher = gudrinieks.lv |url = http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/an-lavs-egl-tis.html |access-date = {{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20101107181327/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/an-lavs-egl-tis.html |archivedate = {{dat|2010|11|07||bez}} }}</ref> 1919. gadā sācis dzīvot [[Rīga|Rīgā]], sācis mācīties [[Rīgas 2. ģimnāzija|2. ģimnāzijā]] un apmeklēt [[Valdemārs Tone|Valdemāra Tones]] gleznošanas studiju.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = ANŠLAVS EGLĪTIS | publisher = gramata21.lv | url = http://www.ltn.lv/~datorkat/pbla/eglitis_anslavs.html }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vasaras pavadījis [[Inciema muiža|Inciema muižā]], ko tēvs bija saņēmis [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] laikā 1922. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/56308694/vieta-kur-dancoja-dizgari-anslava-eglisa-inciems|title=Vieta, kur dancoja dižgari. Anšlava Eglīša Inciems|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Šeit piedzīvotais aprakstīts romānā "[[Pansija pilī]]". 1925. gadā saslimis ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un devies ārstēties uz [[Šveice|Šveici]], Leisenes sanatoriju netālu no [[Ženēva]]s. Ap to laiku māte mirusi no Krievijā gūtās slimības.<ref name="gud" /> 1926. gadā publicēts Eglīša pirmais dzejolis "Lords".<ref name="gud" /> 1935. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmiju]] un strādājis par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Beķeres meiteņu ģimnāzijā (1936–1938)<ref name="Latvietis">Inese Boka-Grūbe. [https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=12614 "Anšlavs Eglītis. Raženākā latviešu trimdas rakstnieka dzīves gājums un nospiedums literatūrā"]{{Novecojusi saite}}. Laikraksts "Latvietis". Nr. 787, 2024. gada 21. februārī</ref>. 1936. gadā publicēts pirmais A. Eglīša [[stāstu krājums]] "Maestro".<ref name="gud" /> 1938. gadā sācis strādāt laikrakstā "[[Jaunākās Ziņas]]", no 1940. līdz 1941. gadam darbojies arī žurnālā "Atpūta". Nodevies arī literārajam darbam. {{dat|1944|10|03||bez}} devies bēgļu gaitās uz [[Kurzeme|Kurzemi]], pēc tam emigrācijā uz [[Vācija|Vāciju]]. Pēc [[Berlīne]]s bombardēšanas nodedzis dzīvoklis. Devies uz [[Šveice|Šveici]].<ref name="kr">{{Tīmekļa atsauce |title = Krimuldas pagasta vēstis |publisher = laikraksti.lv |url = http://www.laikraksti.lv/pdf/Krimulda15.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1950. gadā pārcēlies uz [[Kalifornija]]s štatu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Eglītis bija viens no nedaudzajiem trimdiniekiem, kam bija iespēja dzīvot ASV kā profesionālam rakstniekam. Viņš sadarbojās ar lielāko trimdas latviešu izdevniecību "Grāmatu Draugs", kas atradās Bruklinā, Ņujorkā. Parasti katrs viņa jaunais romāns tika publicēts turpinājumos laikrakstā "Laiks"<ref>Latviešu laikraksts LAIKS iznāk Ņujorkā kopš 1949.gada ar lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē</ref> un pēc tam grāmatas formātā latviešu valodā.<ref>Jean Amato & Kyunghee Pyun. [https://www.google.fr/books/edition/Multidisciplinary_Representations_of_Hom/uCI2EQAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=An%C5%A1lavs+Egl%C4%ABtis+novelist&pg=PT108&printsec=frontcover "Multidisciplinary Representations of Home and Homeland in Diaspora"]. Taylor & Francis. 2024. 296. lpp. ISBN 978-1040-255-67-4</ref> Trimdā sarakstījis ap 50 darbu, publicējies arī ASV presē, recenzējot kinofilmas un teātra izrādes.<ref name="g21" /> Dzīvesbiedre gleznotāja un rakstniece [[Veronika Janelsiņa]] ar kuru apprecējās 1941. gada 31. decembrī<ref name="Latvietis"/>. Miris {{dat|1993|03|04||bez}} no [[vēzis (slimība)|vēža]]. Ticis kremēts.<ref name="kr" /> 2018. gadā pēc A. Eglīša romāna "[[Homo novus (romāns)|Homo novus]]" motīviem veidota [[Homo novus (filma)|filma]], kas apraksta kaislības 20. gadsimta 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Tapusi par godu [[Latvija 100|Latvijas simtgadei]].<ref>{{Atsauce|title=Homo Novus (2018)|url=https://www.filmas.lv/movie/3917/|accessdate=2019-03-28|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā [[Inciems|Inciema]] ūdenstornī izveidota ekspozīcija Anšlava Eglīša un ģimenes piemiņai, kuri saimniekoja [[Inciema muiža|Inciema muižā]] 20. gadsimta 20. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iedvesmas-vietas|title=Anda Buševica: Nestāviet rindās pie muzejiem pilsētas centrā. Brauciet aiz tās robežām!|website=LA.LV|access-date=2022-09-02|language=lv}}</ref> == Darbi == === Proza === * ''Maestro'' ([[1936]]) * ''Līgavu mednieki'' ([[1939]]) * Nestundas ([[1940]]) * ''Ģīmetne'' ([[1943]]) * ''Valdemārs Tone'' (1944) * ''[[Homo novus (romāns)|Homo novus]]'' ([[1944]]) * ''Kazanovas mētelis'' ([[1946]]) * Sīksta dzīvība (1950) * ''Laimīgie'' ([[1952]]) * ''Švābu kapričo'' ([[1952]]) * Karuselis (1956) * Misters Sorrijs (1956) * Omartija kundze (1958) * ''Sveiciens Ofija kundzei (''1958) * ''Ilze'' ([[1959]]) * ''Malahīta dievs'' ([[1961]]) * ''Vai te var dabūt alu?'' ([[1961]]) * ''Divi kāpieni'' ([[1961]]) * ''[[Pansija pilī]]'' ([[1962]]) * ''Pēdējais radījums (1963)'' * ''Trešais zvans (1965)'' * ''Nav tak dzimtene (1966 pirmais triloģijā)'' * ''Tiesa nāk (1967)'' * ''Pēdējais mohikānis (1969)'' * ''Cilvēks mežā (1970 otrais triloģijā)'' * ''Es nepievienojos (1971)'' * ''Lielais mēmais (1972)'' * ''Piecas dienas (1976)'' * ''Kas izpostīja latvisko stūrīti? (1977)'' * ''Cilvēks no mēness (1979)'' * ''Vai zini zemi citronas kur zied? (1980 trešais triloģijā)'' * ''Es nebiju varonis (1984)'' * ''Ciemiņš no dzimtenes (1992)'' * ''Adžurdžonga'' * ''Bezkaunīgie veči'' (1968)'' * ''Čingishana gals'' (1949)<ref>Juris Rozītis. [https://www.google.fr/books/edition/Displaced_Literature/S5MYAQAAIAAJ?hl=fr&gbpv=1&bsq=An%C5%A1lavs+Egl%C4%ABtis+novelist&dq=An%C5%A1lavs+Egl%C4%ABtis+novelist&printsec=frontcover "Displaced Literature. Images of Time and Space in Latvian Novels Depicting the First Years of the Latvian Postwar Exile"]. Stockholm University. 2005. 42. lpp. ISBN 978-9185-445-09-7</ref> * ''Teoduls Supersakso'' * ''Ekrāns un skatuve'' === Dzejoļu krājumi === * ''Vientulis un dzīrotājs'' ([[1938]]) === Lugas === * ''Kosmo konfirmācija'' ([[1943]]) * ''Par purna tiesu'' ([[1943]]) * ''Galma gleznotājs'' ([[1946]]) * ''Kazanovas mētelis'' ([[1947]]<ref>Luga tika sarakstīta Otrā pasaules kara laikā, bet manuskripts palika Latvijā. Trimdā tā tika sarakstīta no jauna un iestudēta latviešu bēgļu teātrī Mērbekā, Vācijā.</ref>) * ''Sandra'' ([[1953]]) * ''Lūdzu ienāciet ser I un II (1974)'' === Anšlava Eglīša darbu tulkojumi citās valodās === * "The Town on Fire" [Uguns pilsēta]: a short story. Trans. Lucy Berzins. ''The New Word: Latvian monthly magazine for literature and art'', 1947, No. 2, pp. 4-11. * ''Ajurjonga'' [Adžurdžonga; angļu val.]. Translated from Latvian by L. Parks. Stockholm: Daugava, 1955. * ''Inimene kuult'' [Cilvēks no mēness; igauņu val.]. Läti keelest tölkinud Inge Kuutan. Toronto: Estoprint, 1956. * Prozas tulkojumi angļu valodā žurnālā ''Zintis'', 1960–1965. * "The Best Seller", "The Gold Coins". Aleksis Rubulis and M. J. Lahood, ''Latvian Literature.'' Toronto: Daugavas Vanags, 1964, 216-240. * Stāsts angļu tulkojumā publicēts ''Short Story International'', Vol. 2, No. 10, January 1966. * ''Dschingis Khans Ende'' [Čingishana gals, vācu val.] Aus dem Lettischen übertragen von Charlotte Torp. Hamburg : Harry v. Hofmann Verlag, 1968. * "Ferdinand and Sybil" [Ferdinands un Sibila], "Please, come in, sir!'" [Lūdzu ienāciet, ser!; lugas angļu val.]. Transl. and introd. by J. Valters. ''Bridge across the sea: Seven Baltic plays''. Edited by Alfreds Straumanis. Prospect Heights, Illinois: Waveland Press, 1983. * "Фараон" [Faraons; stāsts krievu val. ]. Пер. Нины Бать. ''Даугава'', 1988, N 10, с. 73.-89. * "Тридцать третья новогодняя елка" [stāsts; krievu val.] ''Кино'', 1989, No. 12, С. 17.-20. * "Охотники за невестами" [Līgavu mednieki; krievu val. ]. Пер. Леона Гвина. ''Даугава'', 1990, No. 2.—6. * "Портрет" [Portrets; krievu val. ]. Пер. Виолы Ругайс. ''Родник'', 1990, No. 11.-12. * "Рождественский подарок" [Ziemassvētku dāvana; stāsts, krievu val.] Пер. с латыш. В. Дорошенко. ''Субботний День'', 1991, 9 марта. * "Пять дней" [Piecas dienas; romāna fragments krievu val.] Перевела И. Цыгальская. ''Даугава'', 1994, No. 3, С. 51.-55. * "Leo" [luga angļu val.]. Anšlavs Eglītis un Veronika Janelsiņa. ''Two Plays''. Losandželosa: Astra, 1995. * ''Schwäbisches Capriccio'' [Švābu kapričo, vācu val.]. Tulk. Berthold Forssman. Guggolz Verlag, 2024. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/anslavs-eglitis-10034 Anšlavs Eglītis] izrades.lv {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eglitis, Anszlavs}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Trimdas latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi]] kiw0c6ojvcwnlr0fldghpwfpxl5b1nx FK Kauguri-PBLC 0 96619 4502497 4316282 2026-08-04T12:35:26Z Ivario 51458 4502497 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = | bg_color = | nos = FK Kauguri-PBLC | logo_links = FK Kauguri-PBLC.jpg | logo_izm = | pilns = Futbola klubs "Kauguri-PBLC" | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | līga = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | sez = [[2009. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2009]] | poz = 5. vieta | dib = 2008 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = 2010. gadā | darbojās = | stad = [[Slokas stadions]] | ietilp = 2000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = | uzvaras1 = | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000| | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''FK Kauguri-PBLC''' ir bijušais [[Latvija]]s futbola klubs no [[Jūrmala]]s. Pirms 2008. gada bija pazīstams ar nosaukumiem '''JFC Kauguri/Multibanka''' un '''JFC "Kauguri-PBLC"'''. 2010. gadā klubs tika likvidēts līdzekļu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/04022010-klubs_kauguri_pblc_vairs_nepastav|title=Klubs "Kauguri/PBLC" vairs nepastāv|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-04|date=2010-02-04|language=lv}}</ref> Kluba galvenais sponsors - būvfirma "PBLC" - tajā gadā lūdza uzsākt uzņēmuma maksātnespējas procesu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cityreal.lv/info/ni-zinas/zina/buvuznemumam-pblc-pasludina-tiesiskas-aizsardzibas-procesu/?no_cache=1|title=Būvuzņēmumam PBLC pasludina tiesiskās aizsardzības procesu|website=City Real Estate|access-date=2026-08-04|date=2010-06-02|language=lv}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2006 till:01/07/2009 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2007 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|5]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:1 from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2009|5]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2007 till:01/07/2008 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" </timeline> [[Attēls:JFC Kauguri-PBLC.gif|thumb|left|JFC "Kauguri-PBLC" logo]] == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] - [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfināls]] (atteicās no dalības turnīrā) * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] - [[2008. gada Latvijas kauss futbolā#Pirmā kārta|1. kārta]] * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] - [[2007. gada Latvijas kauss futbolā#Trešā kārta|3. kārta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090628011811/http://fkk-pblc.lv/ Oficiālā vietne] * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kauguri-PBLC, FK}} [[Kategorija:Bijušie Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jūrmalā]] 56cr6uorj5c2lha6oy48srmwe2758j1 Dienvidu upesūdrs 0 96888 4502821 4130944 2026-08-05T11:18:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502821 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Lontra provocax.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Lutrinae |apakšdzimta_lv = Ūdri | ģints = Lontra | ģints_lv = Amerikas ūdri | suga = Lontra provocax | suga_lv = Dienvidu upesūdrs | binomial = Lontra provocax <small>([[Oldfield Thomas|Thomas]], 1908)</small> | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Southern River Otter area.png|center|180px]] }} '''Dienvidu upesūdrs''' jeb '''Čīles upesūdrs''' (''Lontra provocax'') ir [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') daļēji ūdenī dzīvojošs [[plēsējs]], kas pieder [[Amerikas ūdri|Amerikas ūdru ģintij]] (''Lontra''). Dienvidu upesūdrs ir [[endēms|endēmiska]] [[Patagonija]]s suga, un to var sastapt tikai [[Čīle|Čīlē]] un [[Argentīna|Argentīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jhered.oxfordjournals.org/cgi/content/full/esm117v1 |title=Diversity of mtDNA in Southern River Otter (Lontra provocax) from Argentinean Patagonia - Centrón et al., 10.1093/jhered/esm117 - Journal of Heredity<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100716192132/http://jhered.oxfordjournals.org/cgi/content/full/esm117v1 |archivedate={{dat|2010|07|16||bez}} }}</ref> Tas dzīvo gan [[saldūdens|saldūdenī]], gan [[sālsūdens|sālsūdenī]]. Tas apmetas līču akmeņainajās piekrastēs, vietās, kas ir pasargātas no atklātiem [[jūra]]s vējiem un lieliem viļņiem. Dzīvnieks izvairās arī no atklātām pludmalēm, priekšroku dodot akmeņainām jūru piekrastēm un biezi aizaugušiem upju krastiem.<ref name="ap">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Lontra_provocax.html ADW: Lontra provocax: Information<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Dienvidu upesūdra [[populācija]] ir ļoti maza, un tā ir īpaši apdraudēta suga, kopš 2004. gada ierakstīta [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.otterspecialistgroup.org/Species/Lontra_provocax.html |title=IUCN OSG - Lontra provocax<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080513065259/http://www.otterspecialistgroup.org/Species/Lontra_provocax.html |archivedate={{dat|2008|05|13||bez}} }}</ref> Sugu apdraud malumedniecība, ūdens piesārņojums un dzīves telpas zaudēšana.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/12305/0 Lontra provocax (Southern River Otter, Huillin)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Izskats == Dienvidu upesūdrs ir vidēja auguma dzīvnieks. Tā ķermeņa garums ir 100—116 cm, astes garums 35—46 cm. Tāpat kā visiem ūdriem ķermenis ir slaids, garš un cilindrisks, [[kājas]] īsas un spēcīgas.<ref name="ci">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=178 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2005|12|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20051224165728/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=178 |archivedate={{dat|2005|12|24||bez}} }}</ref> Dienvidu upesūdriem ķepas ir ar [[peldplēve|peldplēvēm]] un asiem [[nagi]]em. Priekškājas ir īsākas par pakaļkājām, tādējādi uzlabojot dzīvnieka spēju peldēt. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ķermeni cauri ūdenim.<ref name="ci"/> [[Galva]] apaļa un it kā viegli saplacināta. [[Ausis]] nelielas, apaļas, novietotas zemu. Purns īss, plats un noapaļots, ar biezām „ūsām“ jeb [[vibrisi]]em. [[Kakls]] īss, spēcīgs, tikpat plats kā galva. [[Acis]] novietotas augstu un plati. Dienvidu upesūdra aste ir koniska un muskuļota. Ausis un nāsis nirstot noslēdzas. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri. Dienvidu upesūdra kažoks ir līdzīgs [[samts|samtam]]. Pavilnas garums ir 7—8 mm, akotmati 15—17 mm gari. [[Akotmati]] saglabā mīksto un silto pavilnu sausu, kamēr ūdrs ir ūdenī. Atšķirībā no citiem jūras [[zīdītāji]]em ūdriem nav zemādas [[tauki|tauku]], kas tos sargātu no aukstuma.<ref name="ci"/> Kažoka krāsa uz muguras ir tumši brūna, kas kontrastē ar sidrabaini gaišo pavēderi.<ref name="ap"/> == Barība == Dievidu upesūdri medī dažādas [[zivis]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]]. Pie izdevības tie neatsakās no [[gliemji]]em un [[putni]]em. == Uzvedība un vairošanās == Dienvidu upesūdri ir vientuļnieki, izņemot mātītes ar mazuļiem. Abi dzimumi ir aktīvi [[nakts]] laikā. Dzimumbriedumu tie sasniedz 3 gadu vecumā. [[riests|Riesta]] laiks sākas ziemā un beidzas pavasarī. [[Grūsnība]]s periods ir ļoti dažāds. Tas var sasniegt 10—12 mēnešus, lai gan mazuļi attīstās apmēram 2 mēnešu laikā. Mātītei ir embrioniskā diapauze un tā var atlikt [[embrijs|embrija]] attīstību, lai mazuļi dzimtu pavasarī. Alā, kur ir iekārtota miga, piedzimst 1—4 mazuļi, bet visbiežāk 1 vai 2. Tikko dzimuši ūdrēni ir bezpalīdzīgi un akli. Pirmos [[mēnesis|mēnešus]] tie pavada migā tikai guļot un zīžot mātes [[piens|pienu]]. Dienvidu upesūdra piens ir ļoti trekns, un mazuļi ātri aug. Pēc mēneša tiem atveras acis un mātes noķerto medījumu tie sāk ēst 7 nedēļu vecumā. Apmēram 3 mēnešu vecumā tie sāk sekot mātei un peld tai visur līdzi, bet 4 mēnešu vecumā spēj jau paši nomedīt barību. Mazuļi paliek kopā ar māti pirmo gadu. Tikai 1% no dienvidu upesūdriem savvaļā dzīvo līdz 10 gadiem, lielākā daļa nomirst ātrāk.<ref name="ap"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.conservationoutdoors.org/species/lontra-provocax.htm Lontra provocax]{{Novecojusi saite}} * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1694/ Taxon profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305154930/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1694/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120529072250/http://travel.mongabay.com/belize/images/belize_6648.html Southern river otter in captivity] * [https://web.archive.org/web/20091115135433/http://seapics.com/gallery/Mammalia/Carnivora/Caniformia-Canoidea/Mustelidae-Mustelids/Lutrinae/southern-river-otter-search.html Dienvidu upesūdra foto] (SeaPics.com) [[Kategorija:Ūdri]] [[Kategorija:Čīles fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] 04ffs9n7ngbn9d5tlq9o5u91xckh569 Bahamu jenots 0 107561 4502673 4354712 2026-08-04T22:18:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502673 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Musteloidea | virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta | dzimta = Procyonidae | dzimta_lv = Jenotu dzimta | ģints = Procyon | ģints_lv = Jenoti | suga = Procyon lotor | suga_lv = Parastais jenots | pasuga = Procyon lotor maynardi | pasuga_lv = Bahamu jenots | izplatība = | binomial = Procyon lotor maynardi | kategorijas = nē }} '''Bahamu jenots''' (''Procyon lotor maynardi'') ir [[parastais jenots|parastā jenota]] (''Procyon lotor'') pasuga. Tā ir [[endēmisks|endēmiska]] [[Ņūprovidensa|Ņūprovidensas salas]] ([[Bahamu Salas|Bahamās]]) jenotu pasuga.<ref name="ze">Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 44. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}.</ref> Nesenā pagātnē Bahamu jenots tika klasificēts kā patstāvīga [[jenoti|jenotu]] [[suga]] ''Procyon maynardi'', bet {{g_dek|2000|L}} veicot [[DNS]] pētījumus, [[zinātnieki]] noskaidroja, ka Bahamu jenots ir parastā jenota pasuga. Fakts, ka jenots atrodas Bahamu salā, tiek skaidrots ar cilvēku darbību. Jenotu salā ir ieveduši cilvēki. Vistuvākais Bahamu jenota radinieks ir [[Gvadelupas jenots]], kas dzīvo [[Gvadelupa]]s salās 2000 km attālumā.<ref>Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (Januar 2003). "Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies". Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69–76. doi:10.1017/S0952836902002972</ref> Ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka starp abām populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd "Pasaules Zīdītāju sarakstā" (''Mammal Species of the World'') Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums ''Procyon lotor minor'' tiek uzskatīts par Bahamu jenota ''Procyon lotor maynardi'' [[sinonīms|sinonīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |date={{dat|2011|05|21||bez}} }}</ref> Bahamu jenotu [[populācija]] ir sadrumstalota, un tajā ir mazāk par 2500 dzīvniekiem. Jenots tika atzīts par apdraudētu sugu jau 1996. gadā, tomēr nekādi aizsardzības pasākumi salā nav ieviesti. == Izskats == Salīdzinot ar vidēja auguma [[parastais jenots|parasto jenotu]], Bahamu jenots ir maza auguma. Tas ir raksturīgi [[sala|salu]] [[dzīvnieki]]em, kas ilgstoši dzīvo izolācijā.<ref name="ze"/> Bahamu jenotam ir salīdzinoši smalka [[kauli|kaulu]] uzbūve, un ārēji tas ir līdzīgs Gvadelupas jenotam vai maza auguma pasugām, kas dzīvo [[Florida]]s apkaimē. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums bez astes ir 41—60 cm, astes garums 20—40 cm.<ref name="ru"/> Bahamu jenota [[apmatojums]] ir pelēks ar nelielu brūnu nokrāsu uz [[kakls|kakla]] un [[pleci]]em. Reizēm mēdz būt arī melni Bahamu jenoti.<ref name="ru"/> Pelēkajiem jenotiem [[acis|acu]] melnā "maska" nav vienlaidus, pa vidu starp acīm stiepjas melna, vertikāla matojuma svītra, kas sākas uz pieres un beidzas pie degungala. Pavēderē pamatā aug tikai [[pavilna]], to sedz tikai daži [[akotmati]]. [[Aste]]i ir 5—10 melni gredzeni.<ref name="ru">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zooclub.ru/wild/hish/264.shtml |title=багамский енот, енот багамский (Procyon maynardi), ареал описание окрас тела багамского енота, размер среда обитания враги пища добыча поведение размножение созревание, багамс...<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110515235259/http://zooclub.ru/wild/hish/264.shtml |archivedate={{dat|2011|05|15||bez}} }}</ref> == Uzvedība un barība == Bahamu jenots ir vientuļnieks un nakts dzīvnieks, pa dienu tas guļ migā, bet barības meklējumos dodas naktī. Atšķirībā no saviem ziemeļu radiniekiem, tas [[hibernācija|ziemas miegu]] neguļ un ir aktīvs visu gadu.<ref name="ru"/> Bahamu jenots, kā visi [[jenoti]], ir [[visēdājs]]. Tas barojas ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], kā [[langusts|langustiem]] un [[krabis|krabjiem]], medī arī [[varde]]s un ēd [[augļi|augļus]], [[oga]]s, [[sēkla]]s un [[rieksts|riekstus]].<ref name="ru"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20091102142549/http://thewebsiteofeverything.com/animals/mammals/Carnivora/Procyonidae/Procyon/Procyon-maynardi.html Bahaman raccoon] * [http://www.jstor.org/pss/1376100 Raccoons of the Bahama islands] * [http://www.savageworld.ru/index.php/animals/5-northsouth/604-procyon-maynardi Bahamu jenots] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241215175709/https://savageworld.ru/index.php/animals/5-northsouth/604-procyon-maynardi |date={{dat|2024|12|15||bez}} }} (krieviski) * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1805/ Bahamu jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203151035/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1805/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib) [[Kategorija:Jenoti]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] qmwmj83k20wrjumhfdc9650ex5g33xf Barbadosas jenots 0 107654 4502679 4062060 2026-08-05T00:06:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502679 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta =Caniformia | apakškārta_lv =Suņveidīgie | virsdzimta =Musteloidea | virsdzimta_lv =Sermuļu virsdzimta | dzimta=Procyonidae | dzimta_lv=Jenotu dzimta | ģints =Procyon | ģints_lv=Jenoti | suga=Procyon lotor | suga_lv=Parastais jenots | pasuga =Procyon lotor gloveralleni | pasuga_lv=Barbadosas jenots | izplatība= | binomial=† Procyon lotor gloveralleni | kategorijas =nē }} '''Barbadosas jenots''' (''Procyon lotor gloveralleni'') ir izmirusi [[parastais jenots|parastā jenota]] (''Procyon lotor'') pasuga. Barbadosas jenots bija [[endēmisks|endēmiska]] [[Barbadosa]]s salas, [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu]] salu arhipelāgā, pasuga. Lai gan par izmirušu Barbadosas jenotu pasludināja tikai [[1996]]. gadā, pēdējais jenots [[sala|salā]] tika redzēts [[1964]]. gadā. Tas tika nejauši notriekts ar automašīnu ceļa negadījumā.<ref>Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D. C.: Smithsonian Books. pp. 42, 46. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}.</ref> Par galveno iemeslu, kādēļ ir izmiruši Barbadosas jenoti, tiek minēta tūrisma attīstība. Barbadosas salā [[1994]]. gadā tika ievests un palaists salas mežos citas pasugas parastā jenota pāris.<ref>Glatston, Angela R. (1994). The Red Panda, Olingos, Coatis, Raccoons, and their Relatives</ref> == Klasifikācija == Pētnieks Edvards Goldmans [[1950]]. gadā sistematizēja Barbadosas jenotu kā patstāvīgu [[suga|sugu]], to nosaucot par ''Procyon gloveralleni''. Tomēr {{g_dek|2000|L}} [[zinātnieki]], veicot [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] un [[ģenētika|ģenētiskās]] analīzes, secināja, ka Barbadosas jenots ir [[parastais jenots|parastā jenota]] pasuga. Jenots salā tika ievests tikai pirms dažiem [[gadsimts|gadsimtiem]].<ref>Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (2005). "A Systematic and Zoogeographic Overview of the Raccoons of Mexico and Central America". {{ISBN|978-970-32-2603-0}}.</ref> Tas ir tuvu radniecīgs [[Bahamu jenots|Bahamu jenotam]] un [[Gvadelupas jenots|Gvadelupas jenotam]]. Kopš [[2005. gads|2005]]. gada tas tiek sistematizēts kā parastā jenota (''Procyon lotor'') pasuga ''Procyon lotor gloveralleni''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&id=14001658 |date={{dat|2011|05|21||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Salīdzinot ar kontinenta parasto jenotu, Barbadosas jenots ir maza auguma, kas apliecina [[Hipotēze|hipotēzi]], ka salās un citās ierobežotās teritorijās, dzīvnieki kļūst augumā mazāki. Ārēji tas atgādina [[Bahamu jenots|Bahamu jenotu]], tam ir smalks un īss [[galvaskauss]]. Tā kažoks ir tumši [[pelēks]] ar nelielu [[brūnā krāsa|brūnu]] nokrāsu uz [[kakls|kakla]] un [[pleci]]em. Pavēderē aug gandrīz tika pavilna, kuru sedz daži akotmati. Toties, salīdzinot ar Bahamu jenotu, tā "melnā maska" uz [[acis|acīm]] ir vienlaidus, bez pārtraukuma. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1802/ Barbados Raccoon]{{Novecojusi saite}} * [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 Procyon lotor] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112144542/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} * [http://thewebsiteofeverything.com/animals/mammals/Carnivora/Procyonidae/Procyon/Procyon-gloveralleni.html Barbados raccoon] * [https://web.archive.org/web/20061125221128/http://animals.mongabay.com/iucn/B/Barbados_Raccoon.html Educational resources on Barbados Raccoon] [[Kategorija:Jenoti]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] ofc81f0j0wg8bl98vck7wn0vx8insdm Šarūns Jasikēvičs 0 107924 4502652 4285649 2026-08-04T20:26:53Z Zafer 43936 Photo changed 4502652 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Šarūns Jasikēvičs | vārds_orig = ''Šarūnas Jasikevičius'' | attēls = Šarūnas Jasikevičius Fenerbahçe Basketbol Euroleague 20260409 (3).jpg | att_izm = | paraksts = Šarūns Jasikēvičs 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|3|5}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Kauņa|td=Lietuva}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | garums = {{mērv|cm=193}} | svars = {{mērv|kg=93}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2014 | alga = | iesauka = ''Šaras'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Solanco'' ([[Pensilvānija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Mērilendas Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = [[Turcijas Basketbola līga]]<br>[[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998–1999 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos rytas"]] | kl_sez 2 = 1999–2000 | klubs 2 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 3 = 2000–2003 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' | kl_sez 4 = 2003–2005 | klubs 4 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2006|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 7 = 2007–2010 | klubs 7 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos rytas"]] | kl_sez 9 = 2011 | klubs 9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]] | kl_sez 10 = 2011–2012 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 11 = 2012–2013 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' | kl_sez 12 = 2013–2014 | klubs 12 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2014 | taut 1 = {{Bk|Lietuva}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2014—2016 | tr_klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2016—2020 | tr_klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | tr_klubs_sez 3 = 2020—2023'' | tr_klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] | tr_klubs_sez 4 = 2023—pašlaik | tr_klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|12|15||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} }} '''Šarūns Jasikēvičs''' ({{val|lt|Šarūnas Jasikevičius}}; dzimis {{dat|1976|3|5}} [[Kauņa|Kauņā]]) ir bijušais [[Lietuva]]s [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. No 2023. gada decembra Š. Jasikēvičs ir [[Turcijas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] galvenais treneris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/14122023-zagara_ipasniece_fenerbahce_gelvena_trene|title=Žagara īpašniece "Fenerbahce" galvenā trenera krēslā apsēdina Jasikēviču|date=2023. gada 14. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> No 2020. gada līdz 2023. gadam bija [[Spānija]]s [[ACB līga]]s kluba ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' galvenais treneris. Viņš ir kļuvis par Eirolīgas čempionu gan kā spēlētājs, gan kā treneris. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Pēc treniņiem un spēlēm jaunatnes basketbolā Lietuvā Š. Jasikēvičs pārcēlās uz ASV, kur 1993. un 1994. gadā mācījās vidusskolā un spēlēja basketbolu vidusskolu turnīros. Pēc vidusskolas viņš kļuva par [[Mērilendas Universitāte]]s studentu, aizvadot pilnu četru gadu [[NCAA]] karjeru, kuras laikā pārkvalificējās no [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] par [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāju]]. Pieaugušo basketbola karjeru sācis Lietuvā, spēlējot [[Viļņas "Lietuvos rytas"]]. Pēc tam spēlējis [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Kā spēlētājs četras reizes kļuvis par Eirolīgas čempionu 2003. gadā paveicot to ar [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']], 2004. un 2005. gadā ar [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]], savukārrt vēlreiz par čempionu kļuva 2009. gadā ar [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. Laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam divas sezonas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA) līgā. Š. Jasikēviča NBA karjera nebija sekmīga, lai gan 2005. gada vasarā viņš pievienojās [[Indiānas "Pacers"]], kā nozīmīgs papildinājums, noslēdzot 12 miljonu dolāru vērtu trīs gadu līgumu. 2007. gada janvārī viņu kopā ar [[Stīvens Džeksons|Stīvenu Džeksonu]], [[Els Haringtons|Elu Haringtonu]] un [[Džošs Pauels|Džošu Pauelu]] aizmainīja uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Trojs Mērfijs|Troju Mērfiju]], [[Maiks Danlīvijs juniors|Maiku Danlīviju]], [[Ike Diogu|Iki Diogu]] un [[Kīts Makleods|Kītu Makleodu]]. "Warriors" sastāvā Š. Jasikēvičam neizdevās izcīnīt nozīmīgu vietu rotācijā un 2007. gada septembrī viņš tika atbrīvots no līgumsaistībām un atgriezās Eiropā. Pēc tam spēlējis [[Grieķija|Grieķijā]], Lietuvā, [[Turcija|Turcijā]], vēlreiz [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']], bet spēlētāja karjeru noslēdzis Lietuvas vadošajā klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. Spēlējis Lietuvas jaunatnes izlasēs, bet kopš 1997. gada bija pieaugušo [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlases]] spēlētājs. Kopā ar Lietuvas izlasi izcīnījis bronzas medaļu {{OSS|V=2000|L=L}}, zeltu [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003. gada]] un bronzu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada]] Eiropas čempionātos. 2003. gadā tika atzīts par turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. === Trenera karjera === Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām Š. Jasikēvičs kļuva par [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] trenera asistentu (no 2014. gada līdz 2016. gadam), bet pēc tam par komandas galveno treneri (no 2016. gada līdz 2020. gadam). Pēc tam pārcēlās uz vienu no vadošajiem Eirolīgas klubiem un bija [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']] galvenais treneris no 2020. gada līdz 2023. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/jasikevics-neatrod-kopsauceju-un-pamet-barcelona/|title=Jasikēvičs neatrod kopsaucēju un pamet “Barcelona” &#124; Sportazinas.com|date=2023. gada 26. jūn.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023. gada 14. decembrī Š. Jasikēvičs tika apstiprināts par jauno [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] galveno treneri, vienojoties par līgumu uz trīs gadiem. 2025. gada maijā viņam izdevās aizvest klubu līdz Eirolīgas čempionu titulam. == Sasniegumi (kā spēlētājam) == * Slovēnijas kauss (2000) * 2× [[Liga ACB|ACB]] čempions (2001, 2003) * ACB līgas finālsērijas MVP (2003) * 3× Spānijas Karaļa kauss (2001, 2003, 2013) * 4× ''Triple Crown'' (2003, 2004, 2005, 2009) * Eiropas čempions ([[EuroBasket 2003|2003]]) * Eiropas čempionāta MVP ([[EuroBasket 2003|2003]]) * Eiropas gada labākais spēlētājs: ** Mr. Europa (2003) * 2x ''All-Europe'' gada labākais spēlētājs (2004, 2005) * Eirolīgas ''Final Four'' MVP (2005) * Lietuvas gada sportists (2003) * 4× Eirolīgas čempions (2003, 2004, 2005, 2009) * 2× Eirolīgas simboliskā izlase (2004, 2005) * 2× Izraēlas čempions (2004, 2005) * 2× Izraēlas kauss (2004, 2005) * ''50 Greatest Euroleague Contributors'' (2007) * 3× Grieķijas čempions (2008, 2009, 2010) * 3× Grieķijas kauss (2008, 2009, 2012) * Grieķijas kausa izcīņas MVP (2012) * Eirolīgas 2001.—2010. gada simboliskā izlase (2010) * Turcijas čempions (2011) * Turcijas kauss (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jasikeviczs, Szaruns}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Lietuvas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Cilvēki no Kauņas]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] 5svu9h3j62j7e1loxzdc9jx7f2x1amc 4502710 4502652 2026-08-05T04:41:32Z Biafra 13794 4502710 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Šarūns Jasikēvičs | vārds_orig = ''Šarūnas Jasikevičius'' | attēls = Šarūnas Jasikevičius Fenerbahçe Basketbol Euroleague 20260409 (3).jpg | att_izm = | paraksts = Šarūns Jasikēvičs 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|3|5}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Kauņa|td=Lietuva}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvieši|lietuvietis]] | garums = {{mērv|cm=193}} | svars = {{mērv|kg=93}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2014 | alga = | iesauka = ''Šaras'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Solanco'' ([[Pensilvānija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Mērilendas Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = [[Turcijas Basketbola līga]]<br>[[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998–1999 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos rytas"]] | kl_sez 2 = 1999–2000 | klubs 2 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 3 = 2000–2003 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' | kl_sez 4 = 2003–2005 | klubs 4 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2005|start}}–{{nbay|2006|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2006|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 7 = 2007–2010 | klubs 7 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos rytas"]] | kl_sez 9 = 2011 | klubs 9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe Ülker"]] | kl_sez 10 = 2011–2012 | klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 11 = 2012–2013 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' | kl_sez 12 = 2013–2014 | klubs 12 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2014 | taut 1 = {{Bk|Lietuva}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2014—2016 | tr_klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2016—2020 | tr_klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | tr_klubs_sez 3 = 2020—2023'' | tr_klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] | tr_klubs_sez 4 = 2023—pašlaik | tr_klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|12|15||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} }} '''Šarūns Jasikēvičs''' ({{val|lt|Šarūnas Jasikevičius}}; dzimis {{dat|1976|3|5}} [[Kauņa|Kauņā]]) ir bijušais [[Lietuva]]s [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. No 2023. gada decembra Š. Jasikēvičs ir [[Turcijas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] galvenais treneris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/14122023-zagara_ipasniece_fenerbahce_gelvena_trene|title=Žagara īpašniece "Fenerbahce" galvenā trenera krēslā apsēdina Jasikēviču|date=2023. gada 14. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> No 2020. gada līdz 2023. gadam bija [[Spānija]]s [[ACB līga]]s kluba ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' galvenais treneris. Viņš ir kļuvis par Eirolīgas čempionu gan kā spēlētājs, gan kā treneris. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Pēc treniņiem un spēlēm jaunatnes basketbolā Lietuvā Š. Jasikēvičs pārcēlās uz ASV, kur 1993. un 1994. gadā mācījās vidusskolā un spēlēja basketbolu vidusskolu turnīros. Pēc vidusskolas viņš kļuva par [[Mērilendas Universitāte]]s studentu, aizvadot pilnu četru gadu [[NCAA]] karjeru, kuras laikā pārkvalificējās no [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] par [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāju]]. Pieaugušo basketbola karjeru sācis Lietuvā, spēlējot [[Viļņas "Lietuvos rytas"]]. Pēc tam spēlējis [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]. Kā spēlētājs četras reizes kļuvis par Eirolīgas čempionu 2003. gadā paveicot to ar [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']], 2004. un 2005. gadā ar [[Telavivas "Maccabi" (basketbols)|Telavivas "Maccabi"]], savukārrt vēlreiz par čempionu kļuva 2009. gadā ar [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. Laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam divas sezonas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA) līgā. Š. Jasikēviča NBA karjera nebija sekmīga, lai gan 2005. gada vasarā viņš pievienojās [[Indiānas "Pacers"]], kā nozīmīgs papildinājums, noslēdzot 12 miljonu dolāru vērtu trīs gadu līgumu. 2007. gada janvārī viņu kopā ar [[Stīvens Džeksons|Stīvenu Džeksonu]], [[Els Haringtons|Elu Haringtonu]] un [[Džošs Pauels|Džošu Pauelu]] aizmainīja uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Trojs Mērfijs|Troju Mērfiju]], [[Maiks Danlīvijs juniors|Maiku Danlīviju]], [[Ike Diogu|Iki Diogu]] un [[Kīts Makleods|Kītu Makleodu]]. "Warriors" sastāvā Š. Jasikēvičam neizdevās izcīnīt nozīmīgu vietu rotācijā un 2007. gada septembrī viņš tika atbrīvots no līgumsaistībām un atgriezās Eiropā. Pēc tam spēlējis [[Grieķija|Grieķijā]], Lietuvā, [[Turcija|Turcijā]], vēlreiz [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']], bet spēlētāja karjeru noslēdzis Lietuvas vadošajā klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]]. Spēlējis Lietuvas jaunatnes izlasēs, bet kopš 1997. gada bija pieaugušo [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlases]] spēlētājs. Kopā ar Lietuvas izlasi izcīnījis bronzas medaļu {{OSS|V=2000|L=L}}, zeltu [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003. gada]] un bronzu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada]] Eiropas čempionātos. 2003. gadā tika atzīts par turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. === Trenera karjera === Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām Š. Jasikēvičs kļuva par [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] trenera asistentu (no 2014. gada līdz 2016. gadam), bet pēc tam par komandas galveno treneri (no 2016. gada līdz 2020. gadam). Pēc tam pārcēlās uz vienu no vadošajiem Eirolīgas klubiem un bija [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']] galvenais treneris no 2020. gada līdz 2023. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/jasikevics-neatrod-kopsauceju-un-pamet-barcelona/|title=Jasikēvičs neatrod kopsaucēju un pamet “Barcelona” &#124; Sportazinas.com|date=2023. gada 26. jūn.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023. gada 14. decembrī Š. Jasikēvičs tika apstiprināts par jauno [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] galveno treneri, vienojoties par līgumu uz trīs gadiem. 2025. gada maijā viņam izdevās aizvest klubu līdz Eirolīgas čempionu titulam, bet Turcijas līgā viņa vadītā komanda par čempionu kļuva trīs reizes pēc kārtas (2024—2026). == Sasniegumi (kā spēlētājam) == * Slovēnijas kauss (2000) * 2× [[Liga ACB|ACB]] čempions (2001, 2003) * ACB līgas finālsērijas MVP (2003) * 3× Spānijas Karaļa kauss (2001, 2003, 2013) * 4× ''Triple Crown'' (2003, 2004, 2005, 2009) * Eiropas čempions ([[EuroBasket 2003|2003]]) * Eiropas čempionāta MVP ([[EuroBasket 2003|2003]]) * Eiropas gada labākais spēlētājs: ** Mr. Europa (2003) * 2x ''All-Europe'' gada labākais spēlētājs (2004, 2005) * Eirolīgas ''Final Four'' MVP (2005) * Lietuvas gada sportists (2003) * 4× Eirolīgas čempions (2003, 2004, 2005, 2009) * 2× Eirolīgas simboliskā izlase (2004, 2005) * 2× Izraēlas čempions (2004, 2005) * 2× Izraēlas kauss (2004, 2005) * ''50 Greatest Euroleague Contributors'' (2007) * 3× Grieķijas čempions (2008, 2009, 2010) * 3× Grieķijas kauss (2008, 2009, 2012) * Grieķijas kausa izcīņas MVP (2012) * Eirolīgas 2001.—2010. gada simboliskā izlase (2010) * Turcijas čempions (2011) * Turcijas kauss (2011) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jasikeviczs, Szaruns}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Lietuvas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Cilvēki no Kauņas]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] 9jsdgonna7atwyfes16fy9voepyiuee Ķeriet Smārtu! (filma) 0 108798 4502521 4186014 2026-08-04T13:45:08Z Meistars Joda 781 4502521 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ķeriet Smārtu! | attēls = Getsmart08.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Get Smart!'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Pīters Sīgals]] | producents = * [[Leonards Sterns]] * [[Čārlzs Rovens]] * [[Endrjū Lazārs]] * [[Maikls Īvings]] * [[Alekss Gārtners]] | scenārija autors = * [[Toms Astls]] * [[Mets Embers]] * [[Mels Brukss]] * [[Baks Henrijs]] | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Anna Hetaveja]] * [[Dveins Džonsons]] * [[Alans Ārkins]] * [[Terenss Stemps]] | mūzika = [[Trevors Reibins]] | operators = [[Dīns Semlers]] | montāža = [[Riks Pērsons]] | studija = ''[[Village Roadshow pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2008|6|20}} | ilgums = 110 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=August 22, 2008 |title=''Get Smart'' (12A) |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/get-smart-2008 |access-date=March 12, 2017 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]], [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = {{ASV dolārs|80 miljoni}}<ref name=BOM/> | ienākumi = {{ASV dolārs|230,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |title=Get Smart (2008) |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=getsmart.htm |publisher=Box Office Mojo}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Ķeriet Smārtu!"''' ({{val|en|Get Smart}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma|asa sižeta]] spiegu [[kinokomēdija]]. Filmas režisors ir [[Pīters Sīgals]]. Viens no producentiem, [[Leonards Sterns]], ir arī oriģinālā seriāla producents. Filma veidota pēc seriāla "[[Ķeriet Smārtu!]]" motīviem. Galvenās lomas atveido [[Stīvs Karels]], [[Anna Hetaveja]], [[Dveins Džonsons]], [[Alans Ārkins]] un [[Terenss Stemps]]. [[Bērnijs Kopels]], kas atveido Zigfrīdu oriģinālajā seriālā, arī parādās filmā. Filma ir par analītiķi Maksvelu Smārtu (Karels), kurš sapņo kļūt par īstu aģentu un profesionālu spiegu. Filmas pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2008|6|20||bez}}. "Ķeriet Smārtu!" saņēma dažādus kritiķu vērtējumus, tomēr, neskatoties uz to, filma ir finansiāli veiksmīga, nopelnot vairāk nekā {{sk|230 miljonus}} ASV dolāru pie {{sk|80 miljonu}} liela budžeta.<ref name=BOM/> == Lomās == {| class="wikitable" border="0" |- ! Loma ! Aktieris |- | Maksvels Smārts | [[Stīvs Karels]] |- | Aģente 99 | [[Anna Hetaveja]] |- | Aģents 23 | [[Dveins Džonsons]] |- | Šefs | [[Alans Ārkins]] |- | Zigfrīds | [[Terenss Stemps]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2008. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Village Roadshow Pictures filmas]] oq0redtjd5qi8mrapfbjs1jdihvvfga 1951. gads Latvijā 0 111103 4502785 4417539 2026-08-05T10:12:59Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4502785 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1951|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1951. gads|1951. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == * [[Rīga]] atzīmēja savu 750 gadu jubileju. * Rīgā sākās tipveida skolu celtniecība. Pirmās tika uzceltas [[Rīgas 6. vidusskola]] līdzās [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārzam]] Suvorova iela (tagad [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 102) un [[Rīgas 49. vidusskola]] Gorkija ielā (tagad [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65).<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 1. sērija (1951-1953)</ref> * Rīgā, sagrautās ''Hotel de Rome'' vietā, tika uzsākta viesnīcas "Rīga" celtniecība. * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] un [[Solomons Hillers]] saņēma Staļina prēmiju <ref group="P">PSRS Valsts prēmija par jaunu medicīnas preparātu radīšanu un ieviešanu.</ref> par [[Tuberkuloze|prettuberkulozes]] līdzekļa "Pask" izgudrošanu.<ref>[http://inventions.lza.lv/izg.php?id=20 Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji: Solomons Hillers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121025052024/http://inventions.lza.lv/izg.php?id=20 |date={{dat|2012|10|25||bez}} }}, inventions.lza.lv</ref> Prēmijas apjoms 50 000 rubļu. * Tika dibināta Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja.<ref name="autogenerated1">{{enc riga|766}}</ref> === Janvāris === * Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā atkārtoti tika ievēlēts [[Arnolds Deglavs]].<ref group="P">Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā [[Arnolds Deglavs]] atradās kopš [[1944. gads Latvijā|1944]]. gada.</ref> * Pēc toreizējā Sakaru ministra [[Aleksandrs Aleksandrovs|Aleksandra Aleksandrova]] iniciatīvas no [[Maskava]]s TV centra uz [[Rīga|Rīgu]] tika atvests [[Maskava]]i nevajadzīgs, firmas DuMont TV raidītājs. === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — notika pirmā [[PSRS hokeja izlase]]s spēle, kurā PSRS ar rezultātu 23:2 uzvarēja [[Austrumvācijas hokeja izlase|Austrumvācijas hokeja izlasi]]. Jau pašā pirmajā [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases spēlē vārtos stāvēja latvietis [[Harijs Mellups]].<ref>[http://www.viriesi.lv/latvijas-sporta-personibas/hokejs-latvija Latvijas sporta Personības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100416074544/http://www.viriesi.lv/latvijas-sporta-personibas/hokejs-latvija |date={{dat|2010|04|16||bez}} }}, viriesi.lv, {{dat|2009|5|8|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — radiostacija "[[Amerikas Balss]]" sāka raidījumus latviešu valodā. === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] pie [[Aģe]]s upītes ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] notika pirmie republikāniskie Zvejnieku svētki. === Novembris === * [[29. novembris]] — [[Mangaļsala|Mangaļsalā]] vētras laikā uz sēkļa uzskrēja norvēģu kravas kuģis "[[Lady Kathleen]]". === Decembris === * [[27. decembris|27.]]—[[29. decembris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas]] (LK(b)P) 11. kongress.<ref name="autogenerated1" /> == Dzimuši == * [[21. februāris]] — [[Viktors Dergunovs]] (''Виктор Дергунов''), ārsts un politiķis * [[26. marts]] — [[Jānis Paukštello]], aktieris un dziedātājs * [[21. aprīlis]] — [[Maija Kūle]], filozofe * [[22. aprīlis]] — [[Aivars Kalējs]], komponists, ērģelnieks un pianists * [[23. aprīlis]] — [[Juris Boldāns]], politiķis * [[25. aprīlis]] — [[Ivars Žvīgurs]], basketbolists (miris 2020. gadā) * [[6. maijs]] — [[Andrejs Krastiņš]], politiķis un jurists (miris 2008. gadā) * [[17. maijs]] — [[Gunārs Ķirsons]], uzņēmējs * [[25. maijs]] — [[Inese Birzniece]], juriste un politiķe (mirusi 2022. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Juris Gornavs]], aktieris * [[12. jūnijs]] — [[Haralds Sīmanis]], mūziķis * [[9. jūlijs]] — [[Māris Gailis]], politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents * [[4. augusts]] — [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]], politiķis * [[16. augusts]] — [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]], aktrise * [[29. augusts]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts (miris 2026. gadā) * [[3. septembris]] — [[Dagnija Staķe]], politiķe * [[16. septembris]] — [[Linards Muciņš]], jurists, politiķis * [[17. septembris]] — [[Mārtiņš Brauns]], komponists (miris 2021. gadā) * [[22. septembris]] — [[Regīna Razuma]], aktrise (mirusi 2023. gadā) * [[25. septembris]] — [[Adrians Kukuvass]], dziedātājs un komponists * [[26. septembris]] — [[Laimonis Strujevičs]], uzņēmējs un politiķis * [[4. oktobris]] — [[Tālavs Jundzis]], politiķis, politologs un jurists * [[6. oktobris]] — [[Valdis Rūmnieks]], rakstnieks * [[8. oktobris]] — [[Vladimirs Buzajevs]] (''Владимир Бузаев''), ģeologs, politiķis un publicists * [[27. novembris]] — [[Ivars Godmanis]], fiziķis, politiķis * [[6. decembris]] — [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (miris 2026. gadā) * [[19. decembris]] — [[Vladimirs Beļajevs]], futbola treneris == Miruši == * [[17. jūlijs]] — [[Ādams Krieviņš]], politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[23. decembris]] — [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], komponists (dzimis 1879. gadā) * nezināms datums — [[Jānis Sanders]], luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1858. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1951. gads|Latvija]] [[Kategorija:1951. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 3errpagzngrfeb5vc4cyv200pj9ufqu Dienvidu plankumainais skunkss 0 111676 4502820 3264981 2026-08-05T11:14:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502820 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta =Caniformia | apakškārta_lv =Suņveidīgie | virsdzimta =Musteloidea | virsdzimta_lv =Sermuļu virsdzimta | dzimta=Mephitidae | dzimta_lv=Skunksi | ģints=Spilogale | ģints_lv=Plankumainie skunksi | suga=Spilogale angustifrons | suga_lv=Dienvidu plankumainais skunkss | binomial=Spilogale angustifrons <small>([[Howell]], 1902)</small> | izplatība= [[Attēls:Southern Spotted Skunk area.png|center|220px]] | kategorijas =nē }} '''Dienvidu plankumainais skunkss''' jeb '''Meksikas plankumainais skunkss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolib.cz/en/taxon/id299882/ |title=BioLib - Spilogale angustifrons (Mexican spotted skunk)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305025849/http://www.biolib.cz/en/taxon/id299882/ }}</ref> (''Spilogale angustifrons'') ir neliels [[skunksu dzimta]]s (''Mephitidae'') plēsējs, kas pieder [[plankumainais skunkss|plankumaino skunksu]] (''Spilogale'') [[Ģints (bioloģija)|ģintij]]. Dienvidu plankumainais skunkss dzīvo [[Centrālamerika]]s teritorijā, to var sastapt [[Belize|Belizē]], [[Kostarika|Kostarikā]], [[Salvadora|Salvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurasa|Hondurasā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Nikaragva|Nikaragvā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001573 |title=Mammal Species of the World - Browse: angustifrons<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120810102732/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001573 |archivedate={{dat|2012|08|10||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Dienvidu plankumainais skunkss ir neliela auguma skunkss, tā ķermeņa garums bez astes ir 12—34 [[Centimetrs|cm]], [[aste]]s garums 9—23 cm, svars 0,5—1 [[Kilograms|kg]]. Kā visiem skunksiem tiem ir melnbalts kažoks. [[Baltā krāsa|Baltās]] svītras ir lauzītas un rada plankumu efektu.<ref name="the">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/skunk_southern_spotted.html |title=Southern Spotted Skunk: The Animal Files<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141118214158/http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/skunk_southern_spotted.html |archivedate={{dat|2014|11|18||bez}} }}</ref> Kā visiem skunksiem dienvidu plankumainajam skunksam ir anālie smakas dziedzeri, kas izdala muskusu ar spēcīgu [[smaka|smaku]]. Dziedzeri ir ārēji un atgādina krūšu galus, tos apņem muskuļi, kas saspiežoties var sekrētu izšļākt vairāku metru attālumā un tiešā mērķējumā virsū ienaidniekam.<ref name="the"/> == Uzvedība un barība == Par dienvidu plankumaino skunksu ir ļoti maz zināmu faktu, bet tiek pieņemts, ka to uzvedība, vairošanās un barības ieradumi ir līdzīgi pārējiem [[plankumainie skunksi|plankumainajiem skunksiem]]. Tas ir [[visēdājs]] un pamatā barojas ar sīkiem [[grauzēji]]em, [[putni]]em, [[ķirzakas|ķirzakām]], [[kukaiņi]]em, [[ola|olām]] un [[augļi]]em<ref name="the"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fohn.net/skunk-pictures-facts/taxonomy.html The Skunk] [[Kategorija:Skunksu dzimta]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] ps6nfthrhyrzfqchh80juar7xofqzxs Daivspurzivis 0 113219 4502768 4481521 2026-08-05T08:44:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502768 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gőtehal.jpg | att_nosaukums = [[Āfrikas protopters]] (''Protopterus annectens'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | binomial = Sarcopterygii <small>([[Alfred Romer|Romer]], 1955)</small> | iedalījums = * {{TaksoSaite|Onychodontiformes|Onihodveidīgās}} * {{TaksoSaite|Coelacanthimorpha|Celakantveidīgās}} * {{TaksoSaite|Rhipidistia|Ripidistijas}} | kategorijas = nē }} '''Daivspurzivis''' (''Sarcopterygii'') ir relikta [[kaulzivis|kaulzivju]] (''Osteichthyes'') virsklase.<ref name=phy>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |title=Phylogenetic classification of bony fishes, 2016 |access-date={{dat|2019|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190322032046/https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |archivedate={{dat|2019|03|22||bez}} }}</ref> Daivspurzivju ziedu laiki bija [[devons|devona]] periodā, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās 8 zivju sugas (divas [[otiņspures]] un sešas [[plaušzivis]]). Šai grupai pieder arī visi [[četrkājaiņi]], tā kā arhaiskās daivspurzivis ir četrkājaiņu priekšteči.<ref name=phy/> == Morfoloģija == Daivspurzivju [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijā]] ir saglabājušās dažādas arhaiskas īpatnības. Ass skeletu veido nepārkaulojusies elastīga [[Muguras stiegra|horda]]; nav mugurkaula skriemeļu. [[Galvaskauss]] ir amfistilisks vai autostilisks. No [[segkauli]]em attīstīts arī [[zvīņkauls]]. [[Aste]] dificerkāla (fosilajām formām arī heterocerkāla). Pāru peldspurām ir garas vai masīvas balsta daivas, kas apgādātas ar īpašu no iegareniem kauliem veidotu iekšējo skeletu. Ķermeni klāj īpašas kosmoīda tipa [[zvīņa]]s, kuras veidojas saaugot kopā sīkām zobiņveida zvīņām. Sirdij ir [[arteriālais konuss]]. Zarnā atrodas [[spirāliskais vārstulis]]. [[Zarna]] atveras [[kloāka|kloākā]]. Kā [[barības vads|barības vada]] sākumdaļas ventrālās sieniņas izaugums veidojas viens vai divi pūslīši, kuri pilda plaušu funkcijas. == Sistemātikas izmaiņas == Daivspurzivju [[sistemātika]] nav līdz galam izstrādāta, tāpēc pastāv daudz dažādu grupas klasifikāciju. Tradicionāli daivspurzivis dala [[Otiņspures|otiņspurēs]] jeb bārkšspurēs un [[Divējādelpojošās zivis|divējādelpojošajās]] zivīs. Šajā rakstā atainota 2016. gada sistemātika, kas izveidota saskaņā ar jaunākajiem [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem.<ref name=phy/> No otiņspurēm līdz mūsdienām ir saglabājusies [[latimērijas|latimēriju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] ar 2 sugām, bet no divējādelpojošajām zivīm [[Austrālijas ragzobe]], četras protopteru sugas no [[Āfrika]]s un [[Dienvidamerika]]s lepidosirens. [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] dzīvojošu daivspurzivju nav. Savukārt, fosilā veidā daivspurzivis ir sastopamas arī [[Latvija]]s [[devons|devona]] [[nogulumi|nogulumos]] (vairāk kā 40 sugas). == Sistemātika == *'''Daivspurzivju virsklase''' (''Sarcopterygii'')<ref name=phy/> *:: Kārta: †[[Onihodveidīgās]] (''Onychodontiformes'') *: Klase: [[Celakantveidīgās]] (''Coelacanthimorpha'') *:: Kārta: [[Celakantveidīgās]] (''Coelacanthiformes'') *: Klase: [[Ripidistijas]] (''Rhipidistia'') *:: Apakšklase: [[Plaušzivjveidīgās]] (''Dipnomorpha'') *::: Virskārta: [[Divējādelpojošās zivis]] (''Ceratodontae'') *:::: Kārta: [[Ragzobzivjveidīgās]] (''Ceratodontiformes'') *::::: Apakškārta: [[Divplaušzivjveidīgās]] (''Lepidosirenoidei'') *::::: Apakškārta: [[Vienplaušzivjveidīgās]] (''Ceratodontoidei'') *:::: Kārta: †[[Dipterīdveidīgās|Dipterīdveidīgo]] (''Dipteridiformes'') *:: Apakšklase: [[Četrkājveidīgie]] (''Tetrapodomorph'') (†) - izmirušu zivju grupa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://priede.bf.lu.lv/grozs/HidroBiologjijas/Pliksa_lekc_zivju_ekol_2011/Ecology%20-%201%20intro-2011.pdf Zivju ekoloģija un ihtioloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305045919/http://priede.bf.lu.lv/grozs/HidroBiologjijas/Pliksa_lekc_zivju_ekol_2011/Ecology%20-%201%20intro-2011.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} [[Kategorija:Daivspurzivis| ]] 8sq09h8rkpfjbkfgrlvkngmo69rffb0 Rafaels Markess 0 116408 4502787 4492859 2026-08-05T10:14:31Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category duplication) 4502787 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rafaels Markess | image = Rafael Márquez 2014.jpg | fullname = Rafaels Markess Alvaress | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|2|13}} | cityofbirth = {{vieta|Meksika|Samora}} | height = 182 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{fb|MEX}} (galvenais treneris) | youthyears1 = 1992–1996 | youthclubs1 = {{flaga|Meksika}} Atlas | years1 = 1996—1996 | clubs1 = {{Flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | caps1 = 77 | goals1 = 6 | years2 = 1999—2003 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC]] | caps2 = 87 | goals2 = 5 | years3 = 2003—2010 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps3 = 163 | goals3 = 9 | years4 = 2010—2012 | clubs4 = {{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Red Bulls"]] | caps4 = 44 | goals4 = 1 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{Flaga|Meksika}} [[Club León|León]] | caps5 = 40 | goals5 = 1 | years6 = 2014—2015 | clubs6 = {{Flaga|Itālija}} [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | caps6 = 35 | goals6 = 0 | years7 = 2016—2018 | clubs7 = {{Flaga|Meksika}} [[Atlas F.C.|Atlas]] | caps7 = 58 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 1997—2018 | nationalteam1 = {{fb|Meksika}} | nationalcaps1 = 146 | nationalgoals1 = 19 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 516 | totalgoals = 23 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RSD Alcalá|Alcalá]] (jauniešu treneris) | manageryears1 = 2021 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona Atlètic|Barcelona B]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs3 = {{fb|MEX}} (trenera asistents) | manageryears3 = 2024—2026 | managerclubs4 = {{fb|MEX}} | manageryears4 = 2026—pašlaik }} '''Rafaels Markess Alvaress''' ({{val|es|Rafael Márquez Álvarez}}; dzimis {{dat|1979|2|13}} [[Samora|Samorā]]) ir [[Meksika|meksikāņu]] futbola treneris un bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Meksikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada jūlija Markess ir Meksikas izlases galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/09072026-meksikas_izlases_vadibu_parnem_bijusais_b|title=Meksikas izlases vadību pārņem bijušais ''Barcelona'' aizsargs|language=|website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|07|09||bez}}}}</ref> Profesionālajā futbolā debitējis 17 gadu vecumā vietējā klubā ''Atlas''. Vēlāk spēlēja ''[[AS Monaco FC|AS Monaco]]'', 1999.—2000. gada sezonā uzvarot ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]''. No 2003. līdz 2010 gadam bija Spānijas ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' kluba ''[[FC Barcelona]]'' spēlētājs. Šajā laikā divas reizes kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju un četrreiz par ''La Liga'' čempionu. Pēc tam pārstāvējis klubus [[Ņujorkas "Red Bulls"]], ''[[Club León|León]]'' un ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]''. 2015. gada decembrī atgriezās ''Altas'' sastāvā. Trenera karjeru uzsāka kā jauniešu treneris klubā ''[[RSD Alcalá|Alcalá]]''. Vēlāk vadīja ''FC Barcelona'' rezerves komandu ''Barcelona Atlètic'', bet no 2024. līdz 2026. gadam bija [[Havjers Agirre|Havjera Agirres]] asistents Meksikas izlasē. Pēc Meksikas izstāšanās no [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausa]], Agirrem atstājot amatu, Markess kļuva par izlases galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/after-heartbreak-marquez-inherits-mexico-team-looking-turn-promise-into-progress-2026-07-06/|title=After heartbreak, Marquez inherits Mexico team looking to turn promise into progress|language=en|website=reuters.com|access-date={{dat|2026|07|08||bez}}}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubi === {{updated|{{dat|2018|2|2||bez}}}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Rafael Márquez statistics|language=en|url=http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=11771&cc=5901|publisher=ESPN FC|access-date={{dat|2010|06|12||bez}}|archive-date={{dat|2009|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090821201157/http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=11771&cc=5901}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan=2 | Kauss ! colspan=2 | Kontinentāls ! colspan=2 | Kopā |- ! Nosaukums ! Spēles !! Vārti ! Spēles !! Vārti ! Spēles !! Vārti ! Spēles !! Vārti |- | rowspan="4" |''[[Club Atlas|Atlas]]'' |1996—1997|| rowspan="3" |''[[Liga MX|Primera División]]''||24||2|| colspan="2" |—|| colspan="2" |—||24||2 |- |1997—1998||20||1|| colspan="2" |—|| colspan="2" |—||20||1 |- |1998—1999||33||3|| colspan="2" |—|| colspan="2" |—||33||3 |- ! colspan="2" |Kopā !77 !6 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !77 !6 |- | rowspan="5" |''[[AS Monaco FC|Monaco]]'' |1999—2000|| rowspan="4" |''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]''||23||3||2||0||6||0||31||3 |- |2000—2001||15||1||0||0||4||0||19||1 |- |2001—2002||19||0||3||0||colspan="2"|—||22||0 |- |2002—2003||30||1||0||0||colspan="2"|—||30||1 |- ! colspan="2" |Kopā !87 !5 !5 !0 !10 !0 !102 !5 |- | rowspan="8" |''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' |2003—2004|| rowspan="7" |''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]''||22||1||6||0||3||0||31||1 |- |2004—2005||34||3||1||0||6||0||41||3 |- |2005—2006||25||0||4||1||8||0||37||1 |- |2006—2007||21||1||7||0||7||0||35||1 |- |2007—2008||23||2||5||0||8||0||36||2 |- |2008—2009||23||1||4||1||10||1||37||3 |- |2009—2010||15||1||3||0||5||0||23||1 |- ! colspan="2" |Kopā !163 !9 !30 !2 !47 !1 !240 !12 |- | rowspan="4" |[[Ņujorkas "Red Bulls"]] |2010|| rowspan="3" |[[ASV augstākā futbola līga|MLS]]||10||1||2||0||colspan="2"|—||12||1 |- |2011||19||0||2||0||colspan="2"|—||21||0 |- |2012||15||0||2||0||colspan="2"|—||17||0 |- ! colspan="2" |Kopā !44 !1 !6 !0 ! colspan="2" |— !50 !1 |- | rowspan="4" |''[[Club Leon|León]]'' |2012—13|| rowspan="3" |''[[Liga MX]]''||13||0||colspan="2"|—||1||0||14||1 |- |2013—14||25||1|| colspan="2" |—||7||0||32||1 |- |2014—15||2||0||colspan="2"|—||colspan="2"|—||2||0 |- ! colspan="2" |Kopā !40 !1 ! colspan="2" |— !8 !0 !48 !2 |- | rowspan="3" |''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]'' |2014—2015|| rowspan="2" |[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]||26||0||3||0||colspan="2"|—||29||0 |- |2015—2016||9||0||1||0||colspan="2"|—||10||0 |- ! colspan="2" |Kopā !35 !0 !5 !0 ! colspan="2" |— !39 !0 |- | rowspan="4" |''[[Club Atlas|Atlas]]'' |2015—2016 | rowspan="3" |''[[Liga MX]]'' |14 |1 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |14 |1 |- |2016—2017 |23 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |23 |0 |- |2017—2018 |11 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |11 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !48||1|| colspan="2" |—|| colspan="2" |—||48||1 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !494||23||46||2||65||1||605||26 |} === Nacionālā izlase === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! colspan=3 | [[Meksikas futbola izlase]] |- !Gads!!Spēles!!Vārti |- | 1997 ||1||0 |- | 1998 ||0||0 |- | 1999 ||12||1 |- | 2000 ||10||2 |- | 2001 ||12||0 |- | 2002 ||7||1 |- | 2003 ||4||1 |- | 2004 ||8||1 |- | 2005 ||9||1 |- | 2006 ||6||1 |- | 2007 ||9||1 |- | 2008 ||6||1 |- | 2009 ||2||0 |- | 2010 ||12||1 |- | 2011 ||11||1 |- | 2012 ||2||0 |- | 2013 ||4||1 |- | 2014 ||9||2 |- | 2015 ||5||0 |- | 2016 ||7||2 |- | 2017 ||6||0 |- ! Kopā ||142||17 |} == Sasniegumi == '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 1999–2000 * [[Coupe de la Ligue]]: 2002–03 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2004–05, 2005–06, 2008–09, 2009–10 * [[Copa del Rey]]: 2008–09 * [[Spānijas Superkauss]]: 2005, 2006, 2009 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2005–06, 2008–09 * [[UEFA Superkauss]]: 2009 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009 '''León''' * [[Liga MX]]: 2013, 2014 '''Meksika''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]] * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2003, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=11771&cc=5901 ESPN Soccernet profile and stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090821201157/http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=11771&cc=5901 |date={{dat|2009|08|21||bez}} }} {{Meksikas futbolists-aizmetnis}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Markess, Rafaels}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas futbola treneri]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Red Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlas F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Club León spēlētāji]] [[Kategorija:Meksikas futbola izlases treneri]] dbqhhmgd5iyg7i8ivnn1qrqoqykytwp Mirnijs (nozīmju atdalīšana) 0 119462 4502788 4492816 2026-08-05T10:14:32Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Heading start with three "=" and later with level two) 4502788 wikitext text/x-wiki '''Mirnijs''' var būt: * [[Mirnijs]] — apdzīvota vieta [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastā]]. == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Maksims Mirnijs]] (''Максім Мірны''; 1977) — baltkrievu tenisists. * [[Oļegs Mirnijs]] (1963) — padomju un krievu futbolists. == Skatīt arī == * [[Mirnija]] {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 2o6l88gazd1u6hbn92c80kt5cn93kvs Freds Brukss 0 120823 4502748 3727491 2026-08-05T07:49:32Z Edgars2007 9590 4502748 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Freds Brukss | vārds_orig = ''Fred Brooks'' | attēls = Fred_Brooks_(cropped_square).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Freds Brukss 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Darema (Ziemeļkarolīna)|Darema]], [[Ziemeļkarolīna]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = programminženierija | darba_vietas = [[IBM]] | izglītība = [[Djūka Universitāte]] | projekti = [[OS/360]] | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} {{Zinātnieka infodaļa | darba_vietas = ''University of North Carolina at Chapel Hill'' | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | zinātne = | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | publikācijas = "[[Mītiskais cilvēkmēnesis]]" | apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1999) | piezīmes = }} }} '''Frederiks Filipss Brukss jaunākais''' (''Frederick Phillips Brooks, Jr.''; dzimis {{dat|1931|4|19}}, miris {{dat|2022|11|17}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] programmatūras inženieris un datorzinātnieks. Pazīstams kā [[OS/360]] izveides vadītājs un grāmatas "[[Mītiskais cilvēkmēnesis]]" autors. Brukss saņēmis daudzas balvas, tai skaitā [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/brooks_1002187.cfm|title=Frederick ("Fred") Brooks|publisher=ACM}}</ref> Brukss 1953. absolvēja [[Djūka Universitāte|Djūka Universitāti]]. 1956. gadā [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] ieguva filozofijas doktora grādu [[lietišķā matemātika|lietišķajā matemātikā]] (datorzinātnē). 1956. gadā Freds Brukss sāka strādāt [[IBM]], kur nodarbojās ar arhitektūras projektēšanu superdatoriem ''[[IBM 7030 Stretch|Stretch]]'' un ''[[IBM 7950 Harvest|Harvest]]''. Vēlāk viņš bija datoru saimes ''[[IBM System/360]]'' un programmatūras [[OS/360]] izstrādes vadītājs. Šajā laikā viņš formulēja terminu "[[datorarhitektūra]]". IBM programmēšanas projektos pieredzētā ietekmē viņš uzrakstīja grāmatu "Mītiskais cilvēkmēnesis" (''The Mythical Man-Month''). Grāmatas galvenā ideja "ja programmēšanas projekta beigu posmā piesaista papildu cilvēkus, tas aizkavējas" zināma kā [[Bruksa likums]]. 1964. gadā Brukss atstāja IBM un Ziemeļkarolīnas Universitātē Čapelhilā dibināja datorzinātņu departamentu, kuru vadīja 20 gadus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cs.unc.edu/~brooks/ Frederika Bruksa lapa Ziemeļkarolīnas Universitātes Čapelhilā mājaslapā] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brukss, Freds}} [[Kategorija:ASV datorzinātnieki]] [[Kategorija:ASV programmētāji]] [[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]] [[Kategorija:Ziemeļkarolīnā dzimušie]] symxy8gwx2j2luhxooal1hm3d8owp5r Kategorija:Nepabeigti raksti par mūzikas žanriem 14 121302 4502562 2014432 2026-08-04T15:26:34Z Treisijs 347 4502562 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[mūzikas žanrs|mūzikas žanriem]]. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:mūzikas žanrs-aizmetnis|mūzikas žanrs-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Mūzikas žanri|μ]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziku| ]] [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Mūzikas žanri]] 7k2jdp1rqzj2itjxhu536phi8a9tsmd Kategorija:Nepabeigti raksti par mūzikas albumiem 14 124953 4502563 1036871 2026-08-04T15:27:30Z Treisijs 347 4502563 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} Šajā kategorijā ir nepabeigti raksti par [[mūzikas albums|mūzikas albumiem]]. Lai pievienotu rakstu šai kategorijai, izmantojiet veidni '''{{[[Veidne:mūzikas albums-aizmetnis|mūzikas albums-aizmetnis]]}}'''. [[Kategorija:Mūzikas albumi|μ]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziku| ]] [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Mūzikas albumi]] 7k0s8gjj56qx8myxkjgvpreqaju457a Divkrāsu koksngrauzis 0 128774 4502833 2650869 2026-08-05T11:54:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502833 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Rhamnusium bicolor.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Cerambycidae | dzimta_lv = Koksngraužu dzimta | apakšdzimta = Prioninae |apakšdzimta_lv = | ģints = Rhamnusium | ģints_lv = | suga = Rhamnusium bicolor | suga_lv = Divkrāsu koksngrauzis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Divkrāsu koksngrauzis''' ({{val|la|Rhamnusium bicolor}}) — [[Koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[Vaboles|vaboļu]] [[suga]]. Šī suga no [[1995]]. gada ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] kā pirmās kategorijas aizsargājamā suga<ref name=DTLv>Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. {{ISBN|9984-9768-0-7}}</ref>. Suga ierakstīta arī [[Somija]]s un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] apdraudēto sugu sarakstā<ref name=LSG>Latvijas Sarkanā grāmata. Redaktors Zandis Spuris. 4.sējums, Rīga-1998.gads, 90.lpp. {{ISBN|9984-559-06-8}}</ref>.Vabole ir no 15 līdz 23 mm gara<ref name="ONEPussrZiV">Бей-Биенко Г. Я. 1 // Определитель насекомых европейской части СССР в пяти томах. Жесткокрылые и веерокрылые.. — Москва—Ленинград: «Наука», 1965. — Т. II. — С. 389—419. — 668 с.</ref>. == Izplatība == Sugas [[izplatības areāls]] iekļauj visu [[Eiropa|Eiropu]], ka arī ieiet [[Krievija|Krievijā]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Turcija|Turcijā]]. [[Latvija|Latvijā]] suga sastopama izklaidus visā teritorijā: [[Zlēkas]], [[Saldus]], [[Rīga]], [[Pilsrundāle]], [[Bebrene]], [[Zasulauks]]. Pēdējos gadu desmitos [[populācija]]s blīvums strauji samazinās. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējos gados [[Slimība|slimību]] dēļ samazinās [[goba|gobu]] un [[vīksna|vīksnu]] audzes, sugas izdzīvošana var būt apdraudēta<ref name=LSG />. == Ekoloģija == Kāpuri attīstās dzīvā [[Ēdamā kastaņa|ēdamās kastaņas]] (''Castanea sativa''), [[Parastā zirgkastaņa|parastās kastaņas]] (''Aesculus hippocastanum'') un [[Piramidālā papele|piramidālās papeles]] (''Populus nigra'') koksnē<ref name="BioLib"/>. Tie dzīvo arī [[vīksnas|vīksnu]], [[gobas|gobu]], [[Vītoli|vītolu]] un citu [[lapukoks|lapukoku]] trūdošā [[Koksne|koksnē]] un dobumos. [[Imago]] sastopami no [[Maijs|maija]] līdz [[Augusts|augustam]] uz šo [[Koks|koku]] [[Stumbrs|stumbriem]]. Sugas aizsardzība Latvijā iekļauj sevī pasākumus saglabāt trūdošu lapukoku stumbrus un vecus celmus sugai piemērotos [[Biotops|biotopos]]<ref name=LSG />. Sinonīmi<ref name="BioLib"/>: * ''Cerambyx bicolor'' Schrank, 1781 nec Voet, 1778 * ''Cerambyx rubroviolaceus'' Villers, 1789 * ''Rhagium etruscum'' Rossi, 1790 * ''Rhagium salicis'' Fabricius, 1787 * ''Rhagium schranki'' Laicharting, 1784 * ''Rhamnusium salicis'' (Fabricius) Audinet-Serville, 1835 * ''Rhamnusium virgo'' (Voet) Pesarini & Sabbadini, 1995 * ''Stenocorus ruficollis'' Herbst, 1784 * ''Stenocorus salicis'' (Fabricius) Olivier, 1795 * ''Cerambyx virgo'' Voet, 1778 == [[Varietāte]]s un [[morfa]]s == Šī ir daudzveidīga suga, kurā ir ieslēgtas viena tipiska forma, viena morfa un 11 varietātes<ref name="BioLib">[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11175/ BioLib] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029061558/http://www.biolib.cz/cz/taxon/id11175/ |date={{dat|2009|10|29||bez}} }} Profil taxonu — druh ''Rhamnusium bicolor'' (Schrank, 1781)</ref>: * ''Rhamnusium bicolor'' f. ''typica'' * ''Rhamnusium bicolor'' m. gracilicorne Théry, 1894 * ''Rhamnusium bicolor'' var. ambustum Heyden * ''Rhamnusium bicolor'' var. atripenne Bedel * ''Rhamnusium bicolor'' var. aubei Pic * ''Rhamnusium bicolor'' var. bischoffi Pic, 1947 * ''Rhamnusium bicolor'' var. capitali Pic * ''Rhamnusium bicolor'' var. demaggii Tippmann, 1956 * ''Rhamnusium bicolor'' var. glaucopterum (Schaller, 1783) * ''Rhamnusium bicolor'' var. humerale Bedel * ''Rhamnusium bicolor'' var. limbatum Pic * ''Rhamnusium bicolor'' var. occipitalis Plavilistshikov * ''Rhamnusium bicolor'' var. rufotestaceum Pic == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Koksngraužu dzimta]] 3bdc8cv2k879i7lpxschf78kzlol85k HK Rīga 0 129309 4502813 4164348 2026-08-05T10:37:31Z Ivario 51458 4502813 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = darkred | team = HK "Rīga" | logo = HK_Rīga_logo.png | city = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Jaunatnes hokeja līga|Jaunatnes hokeja līga (MHL)]] | conference = [[Rietumu konference (MHL)|Rietumu konference]] | division = [[Ziemeļrietumu divīzija (MHL)|Ziemeļrietumu divīzija]] | founded = [[2009. gads|2009]] | dissolved = [[2022. gads|2022]] | arena = [[Arēna Rīga]]<br />[[Inbox.lv ledus halle]] | colors = {{color box|#800000}} bordo <br />{{color box|white}} balta<br />{{color box|#C0C0C0}} pelēka | coach = {{flaga|Latvija}} [[Valērijs Kuļibaba]] | coach2 = | captain = {{flaga|Latvija}} [[Arvils Bergmanis]] | GM = {{flaga|Latvija}} [[Juris Opuļskis]] | media = | affiliates = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Dinamo"]] ([[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]) }} '''HK "Rīga"''' bija 2010. gadā dibināts profesionāls [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]] un līdz 2022. gadam spēlēja [[Jaunatnes hokeja līga|Jaunatnes hokeja līgā]] (MHL). Klubs bija [[Kontinentālā Hokeja Līga|Kontinentālās hokeja līgas (KHL)]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] jauniešu (ne vecāki par 21 gadu vecumu) fārmklubs. == Vēsture == Pirmās MHL sezonas izskaņā (2010. gada martā) tika rīkots MHL līgas kvalifikācijas turnīrs, lai pārbaudītu iespējamo līgas jaunpienācēju līmeni un pārliecinātos, ka tas krasi neatšķiras no līgā jau spēlējošajām komandām. Potenciālo kandidātu vidū bija arī Rīgas "Dinamo" jauniešu komanda, kura šajā turnīrā startēja kā '''SK "Rīga"'''. SK "Rīga" sastāvs tika bāzēts uz '''SK "Rīga/Profs 18"''' komandas sastāva (tā brīža Latvijas U18 izlases bāzes komanda), kuram pievienojās vairāki jaunie, tā brīža Rīgas "Dinamo" fārmkluba ([[HK Dinamo Juniors|"Dinamo/Juniors"]]) spēlētāji, kā arī [[Kristers Gudļevskis]] no "Ozolnieki/Juniors" komandas. Kā komandas galvenais treneris tika norīkots [[Leonīds Tambijevs]], kurš uz to brīdi bija SK "Rīga/Profs 18" galvenais treneris, viņa palīgi bija [[Aigars Cipruss]] un [[Andrejs Banada]]. Pierādot uz citu klubu fona, ka SK "Rīga" komanda var konkurēt ar pārējiem kā vienlīdzīgs, tika apstiprināta jaunas Latvijas hokeja komandas izveidošana pēc "Dinamo/Juniors" un SK "Rīga/Profs 18" tekošās (2009./2010. gada) sezonas beigām. Sakarā ar MHL līgas spēlētāju vecuma ierobežojumu (ne vecāki par 21 gadu), jaunais klubs tika veidots uz SK "Rīga/Profs 18" komandas bāzes, jo šajā komandā tika koncentrēti Latvijas U18 izlases spēlētāji, kā arī tika saglabāti šā kluba abi tā brīža treneri - Leonīds Tambijevs (galvenais treneris) un Andrejs Banada. Komandas kandidātu sarakstam attiecīgi pievienojās "Dinamo/Juniors" atbilstošā vecuma spēlētāji un citi uz to brīdi pieejamie kandidāti, kā arī treneru kolektīvam pievienojās Aigars Cipruss no "Dinamo/Juniors" (pildija komandas menedžera pienākumus), savukārt "Dinamo/Juniors" tā brīža treneris [[Juris Opuļskis]] tika iecelts par jaunā kluba menedžeri. Beidzot pastāvēt Rīgas "Dinamo" fārmklubam "Dinamo/Juniors", HK "Rīga" tika dibināts kā Rīgas "Dinamo" jauniešu fārmklubs, bet sadarbību, ar fārmklubam līdzīgām saistībām, noslēdza ar [[HK Liepājas Metalurgs|FHK "Liepājas Metalurgs"]]. HK "Rīga" savu dalību MHL līgā uzsāka ar 2010/2011. gada sezonu, pirmo oficiālo spēli tajā aizvadot 05.09.2010, savās mājās ([[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]) uzvarot "SKA 1946" ([[Sanktpēterburga]]) ar rezultātu 4:2, kas, protams, bija arī pirmā kluba uzvara līgā. Pirmos vārtus, jaunās komandas vēsturē, līgā guva [[Raimonds Vilkoits]], spēles pirmajā periodā (tīrais spēles laiks 13:39), asistējot [[Juris Upītis|Jurim Upītim]]. Pirmie vārti tika ielaisti tās pašas spēles otrajā periodā (tīrais spēles laiks 28:05), kurus guva Alberts Konozovs, asistējot Nikitam Točickijam. HK "Rīga" vārtus tobrīd sargāja [[Kristers Gudļevskis]]. Savukārt pirmo zaudējumu MHL līgā HK "Rīga" piedzīvoja 14.09.2010, spēlējot pret "Loko" ([[Jaroslavļa]]) pirmajā izbraukuma spēlē ar rezultātu 1:3. Pirmā "sausā" uzvara (kad netika zaudēti vārti pretinieku komandai) tika aizvadīa 10.09.2010, spēlējot mājās (Arēnā Rīga) pret "Serebryanye Lvy" (Sanktpēterburga) un uzvarot to ar rezultātu 4:0, vārtus HK "Rīga" sargāja Kristers Gudļevskis. Bet pirmais "sausais" zaudējums (kad netika gūti vārti HK "Rīga" izpildījumā) piedzīvots 10.10.2010, spēlējot mājās (Arēnā Rīga) pret JHK "Himik" ([[Voskresenska]]) un zaudējot ar rezultātu 0:1, vārtus HK "Rīga" sargāja Kristers Gudļevskis. Klubs likvidēts pēc 2022. gada MHL sezonas beigām dēļ [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai]] un "Dinamo" aiziešanas no KHL. == Līderi == === Komandas kapteiņi === *[[Edgars Lipsbergs]] ([[2010]]—[[2011]]) *[[Mārtiņš Porejs]] ([[2011]]—[[2012]]) *[[Edgars Dīķis]] ([[2013]]—[[2014]]) *[[Edmunds Augstkalns]] ([[2014]]—[[2015. gads|2015]]) *[[Kristaps Roberts Zīle]] ([[2015. gads|2015]]—[[2016. gads|2016]]) *[[Uvis Jānis Balinskis]] ([[2016. gads|2016]]—2017) *[[Aleksejs Popovs]] (2017—2018) *[[Arvils Bergmanis]] (2019—2020) *[[Deniss Fjodorovs]] (2020—2021) *[[Artūrs Andžāns]] (2021—2022) === Treneri === *[[Leonīds Tambijevs]] ([[2010]]—[[2014]]) *[[Ronalds Ozoliņš]] ([[2014]]—[[2016. gads|2016]]) *[[Aleksandrs Ņiživijs]] ([[2016. gads|2016]]) *[[Ronalds Ozoliņš]] ([[2016. gads|2016]]—2018) *[[Aigars Cipruss]] (2018—2019) *[[Raimonds Vilkoits]] (2019—2020) *[[Valērijs Kuļibaba]] (2020—2021) *Raimonds Vilkoits (2021—2022) === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Kirils Galoha]] || {{HOK-U}} || 194 || 43 || 84 || '''127''' || 0,66 |- align="center" | align="left" | [[Deniss Fjodorovs]] || {{HOK-U}} || 236 || 31 || 93 || '''124''' || 0,53 |- align="center" | align="left" | [[Nikolajs Jeļisejevs]] || {{HOK-U}} || 192 || 76 || 43 || '''119''' || 0,62 |- align="center" | align="left" | [[Juris Upītis]] || {{HOK-U}} || 135 || 51 || 68 || '''119''' || 0,88 |- align="center" | align="left" | [[Frenks Razgals]] || {{HOK-U}} || 145 || 49 || 62 || '''111''' || 0,77 |- align="center" | align="left" | [[Antons Siņegubovs]] || {{HOK-U}} || 216 || 41 || 50 || '''91''' || 0,42 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Maslovskis]] || {{HOK-U}} || 96 || 31 || 57 || '''88''' || 0,92 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Švanenbergs]] || {{HOK-U}} || 161 || 44 || 38 || '''82''' || 0,51 |- align="center" | align="left" | [[Patriks Zabusovs]] || {{HOK-U}} || 122 || 43 || 31 || '''74''' || 0,61 |- align="center" | align="left" | [[Miks Indrašis]] || {{HOK-U}} || 76 || 33 || 41 || '''74''' || 0,97 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Nikolajs Jeļisejevs]] || {{HOK-U}} || 76 |- align="center" | align="left" | [[Juris Upītis]] || {{HOK-U}} || 51 |- align="center" | align="left" | [[Frenks Razgals]] || {{HOK-U}} || 49 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Švanenbergs]] || {{HOK-U}} || 44 |- align="center" | align="left" | [[Kirils Galoha]] || {{HOK-U}} || 43 |- align="center" | align="left" | [[Patriks Zabusovs]] || {{HOK-U}} || 43 |- align="center" | align="left" | [[Antons Siņegubovs]] || {{HOK-U}} || 41 |- align="center" | align="left" | [[Miks Indrašis]] || {{HOK-U}} || 33 |- align="center" | align="left" | [[Deniss Fjodorovs]] || {{HOK-U}} || 31 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Maslovskis]] || {{HOK-U}} || 31 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Deniss Fjodorovs]] || {{HOK-U}} || 92 |- align="center" | align="left" | [[Kirils Galoha]] || {{HOK-U}} || 84 |- align="center" | align="left" | [[Juris Upītis]] || {{HOK-U}} || 68 |- align="center" | align="left" | [[Frenks Razgals]] || {{HOK-U}} || 62 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Maslovskis]] || {{HOK-U}} || 57 |- align="center" | align="left" | [[Arvils Bergmanis]] || {{HOK-A}} || 51 |- align="center" | align="left" | [[Antons Siņegubovs]] || {{HOK-U}} || 50 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Jakovļevs]] || {{HOK-A}} || 46 |- align="center" | align="left" | [[Pauls Svars]] || {{HOK-A}} || 45 |- align="center" | align="left" | [[Nikolajs Jeļisejevs]] || {{HOK-U}} || 43 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Nikolajs Jeļisejevs]], 30 (2014.—15.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Fjodorovs]], 34 (2019.—20.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Miks Indrašis]], 53 (2010.—11.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Deniss Vilmans]], 121 (2021.—22.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Arvils Bergmanis]], 35 (2019.—20.) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Rūdolfs Maslovskis]] un [[Nikolajs Jeļisejevs]], 5 (2013.—14.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artūrs Kuzmenkovs]], 6 (2013.—14.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Rūdolfs Maslovskis]], 10 (2013.—14.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Oskars Batņa]], 30 (2013.—14.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Edmunds Augstkalns]] un [[Edgars Siksna]], 5 (2013.—14.) == Ārējās saites == * [https://www.eliteprospects.com/team/7602/hk-riga Komandas eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Rīgas Dinamo}} [[Kategorija:Bijušie Latvijas hokeja klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] afot5ip4qde1c1zma1wltzcromntbtk Callipogon barbatus 0 134675 4502727 2786745 2026-08-05T06:05:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502727 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Cerambycidae - Callipogon barbatus.JPG | att_nosaukums = | att_izmērs = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Chrysomeloidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Cerambycidae | dzimta_lv = Koksngraužu dzimta | apakšdzimta = Prioninae |apakšdzimta_lv = | ģints = Callipogon | apakšģints_lv = | apakšģints = Callipogon (Callipogon) | ģints_lv = | suga = Callipogon barbatus | suga_lv = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''''Callipogon barbatus''''' ([[Fabricius]], 1781) — liela koksngraužu dzimtas vaboļu suga no ''Prioninae'' apakšdzimtas. Tā ir tipiskā ''Callipogon'' ģints suga. Sastopama [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Kostarika|Kostarikā]].<ref name="BioLib"/> Vaboļu kopējais ķermeņa garums 50-95 mm; mātīte 50-60 mm gara, tēviņš līdz 95 mm garš. [[Sinonīms|Sinonīmi]]<ref name="BioLib">[http://www.biolib.cz/en/taxon/id222651/ Informācija par sugu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304084911/http://www.biolib.cz/en/taxon/id222651/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} ''BioLib'' saitā</ref>: * ''Callipogon friedlaenderi'' Nonfried, 1892 * ''Callipogon hauseri'' Nonfried, 1892 * ''Cerambyx barbatus'' Gmelin, 1790 * ''Prionus barbatus'' Fabricius, 1781 (Typus) * ''Callipogon barbatum'' (Fabricius) Auctorum (nepareizi uzrakstīts) == Izmaiņa == Ir aprakstīta viena varietāte: ''Callipogon barbatus'' var. ''ornatus'' Bates, 1879<ref name="BioLib"/>. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Koksngraužu dzimta]] so9g2522yxdbz3gizgz19taw5c67jly Marks Zakerbergs 0 140051 4502744 4403439 2026-08-05T07:47:45Z Edgars2007 9590 4502744 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marks Zakerbergs | vārds_orig = ''Mark Zuckerberg'' | attēls = F20250904AH-2824_(54778373111)_(3x4_cropped_on_Zuckerberg_following_the_rule_of_thirds).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marks Zakerbergs 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Vaitplensa|2s=Ņujorka (štats)}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[amerikānis]] / [[ebrejs]] | nodarbošanās = ''[[Meta]]'' prezidents | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Marks Eliots Zakerbergs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valsts valodas centrs: pareizi ir Zakerbergs, nevis Cukerbergs! |date= 2018. gada 11. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/781747-valsts_valodas_centrs_pareizi_ir_zakerbergs_nevis_cukerbergs |accessdate= 2018 gada 11. aprīlī |quote= Populārās sociālās platformas izveidotājs ir amerikānis, tāpēc viņa uzvārds latviešu valodā jāizrunā kā Zakerbergs. Savukārt Cukerbergs ir atveidojums no vācu valodas un ir uzskatāms par nepareizu. (...) To mēdz atveidot arī kā Zukerbergs. Arī šis variants nav pareizs. Kā zināms, latviešu valodā citvalodu personvārdus atveido pēc to izrunas, un jebkurš var noklausīties, ka Zakerbergu sauc par Zakerbergu gan ziņās angļu valodā, gan arī ziņās vācu valodā (neraugoties uz to, ka šā amerikāņa uzvārdam ir vācu izcelsme, paši vācieši «Facebook» dibinātāju par Cukerbergu nesauc). |archive-date= 2018. gada 24. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180624195526/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/781747-valsts_valodas_centrs_pareizi_ir_zakerbergs_nevis_cukerbergs }}</ref> ({{val|en|Mark Elliot Zuckerberg}}; dzimis {{dat|1984|5|14}} [[Vaitplensa|Vaitplensā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[programmētājs]], [[uzņēmējs]] un [[filantrops]]. Viņš pazīstams kā interneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Facebook Effect|author=David Kirkpatrick|page=322}}</ref> Pašlaik (2021) ir ''Facebook'' priekšsēdētājs un vadītājs. 2010. gadā tika uzņemta filma "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" par ''Facebook'' izveidi, kurā viņu attēloja [[Džesijs Aizenbergs]]. == Dzīvesgājums == Marks Zakerbergs dzimis [[Ebreji|ebreju]] ģimenē kā viens no četriem bērniem. Viņa tēvs Edvards Zakerbergs bija [[Stomatoloģija|zobārsts]], bet māte Kārina – [[Psihiatrija|psihiatre]]. Jau bērnībā Marks izrādīja interesi par datoriem un programmēšanu. 12 gadu vecumā viņš izstrādāja pirmo programmu – ziņojumapmaiņas sistēmu "''ZuckNet''", ko izmantoja viņa tēva zobārstniecības kabinetā. Viņš mācījās ''Philips Exeter Academy'' – prestižā vidusskolā [[Ņūhempšīra|Ņūhempšīrā]], kur izcēlās kā talantīgs students ar īpašu interesi par klasiskajām valodām un datorzinībām. 2002. gadā Zakerbergs uzsāka studijas [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], kur studēja [[Psiholoģija|psiholoģiju]] un [[Datorzinātne|datorzinātnes]]. ''Facebook'' M. Zakerbergs izveidoja 2004. gadā kā privātu kompāniju kopā ar saviem klasesbiedriem [[Dastins Moskovics|Dastinu Moskovicu]], [[Eduardo Saverins|Eduardo Saverinu]] un [[Kriss Hadžess|Krisu Hadžesu]], kamēr viņi studēja [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://blogs.forbes.com/quentinhardy/2010/12/06/is-zuckerberg-man-of-the-year/?boxes=Homepagechannels|title=Is Zuckerberg Person of the Year?|publisher=[[Forbes]]|date=December 6, 2010|last=Hardy|first=Quentin}}</ref><ref name="ToDonate">{{Ziņu atsauce|url=http://www.mercurynews.com/breaking-news/ci_16813123?nclick_check=1|title=Zuckerberg to donate wealth|publisher=[[Silicon Valley Mercury News]]|date=December 8, 2010|last=Gonzales|first=Sandra}}</ref> 2008. gadā viņš kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē.<ref>{{Laikraksta atsauce|date=March 5, 2008|editor-last=Kroll|editor-first=Luisa|title=In Pictures: Youngest Billionaires: Mark Zuckerberg, U.S.: Age 23: $1.5 billion, self-made|url=http://www.forbes.com/2008/03/05/youngest-billionaires-rich-billionaires08-cx_lk_0305youngest_slide_11.html|publisher=[[Forbes]]}}</ref> 2010. gadā M. Zakerbergs laikraksta ''[[Time]]'' vērtējumā tika atzīts par 2010. gada [[Gada cilvēks (Time)|Gada cilvēku]].<ref name="POTY">{{Ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2036683_2037183_2037185,00.html|title=Person of the Year 2010: Mark Zuckerberg|work=Time|access-date={{dat|2011|01|27||bez}}|date=December 15, 2010|last=Grossman|first=Lev|authorlink=Lev Grossman|archive-date={{dat|2010|12|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101230000857/http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2036683_2037183_2037185,00.html}}</ref> == Personīgā dzīve == Marks Zakerbergs ir precējies ar Priscillu Čanu, ar kuru iepazinās Hārvardā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/156364-apprecejies-facebook-dibinatajs-cukerbergs|title=Apprecējies "Facebook" dibinātājs Cukerbergs|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-26|date=2012-05-20|language=lv}}</ref> Pāris apprecējās 2012. gadā, un viņiem ir trīs bērni. Zakerbergs pazīstams arī ar savu atturīgo dzīvesveidu un filantropisko darbību. Kopā ar sievu viņš dibināja ''Chan Zuckerberg Initiative'', lai atbalstītu izglītību, zinātni un sociālās vienlīdzības iniciatīvas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.facebook.com/markzuckerberg Facebook profils] {{en ikona}} * [https://www.forbes.com/profile/mark-zuckerberg/ Mark Zuckerberg - Forbes] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zakerbergs, Marks}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV programmētāji]] [[Kategorija:Facebook]] [[Kategorija:Filantropi]] [[Kategorija:ASV ebreji]] 99yfke40brtdz6j2yxrldj1z53lbnl2 Pasiene 0 145127 4502636 4487594 2026-08-04T19:48:32Z ~2026-43034-50 148720 + Vēsturiskie nosaukumi 4502636 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pasiene | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg | image_caption = [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 16. gadsimts | established_title2 = Vēsturiskie nosaukumi | established_date2 = {{val|ru|Посиня}}<br />{{val|pl|Posiń}} | area_total_km2 = 1,31 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65482&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 327 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 17 | lats = 25 | latNS = N | longd = 28 | longm = 9 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5732 Pasiene | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pasiene''' (arī '''Pasīne''', '''Posīne''') ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisajā krastā pie autoceļa [[P52]] 44 km no novada centra [[Ludza]]s un 314 km no [[Rīga]]s. Pasienē ir pagasta pārvalde, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts. == Vēsture == Pasiene (''Posine'') vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ |title=Pasienes pagasts |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120622042143/http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |title=Pasienes muiža |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305192210/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1694. gadā Inflantijas un Piltenes bīskaps [[Nikolajs Poplavskis|Mikolajs Korvins–Poplavskis]] Pasienē nodibināja [[dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeņa]] klosteri, kurā apmetās 12 dominikāņu mūki. 1753. gadā klostera koka ēkas nodega, pašreizējā [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] celta 1761. gadā, tās būvi finansēja [[Lanskorona]]s muižas īpašnieks Jans [[Borhi|Borhs]]. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība dominikāņu mūkiem atņēma baznīcu un klosteri. Ap 1850. gadu uzcēla Pasienes muižas kungu māju. Pasienes muižai piederēja 4280 desetīnas zemes, no kurām 2480 desetīnas piederēja Sibelīnas pusmuižai. Iedzīvotāji lielākoties bija katoļticīgie baltkrievi. Pasienes miestiņš nodeɡa 1882. gada ugunsgrēkā.<ref>[https://latgalesrevizijasludza.wordpress.com/2019/01/04/pasienes-klostera-zemes/ Pasienes klostera zemes] no ''Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich''. Tom VII – Warszawa, 1887, str. 845</ref> Kopš 19. gadsimta otrās puses Posiņas pagasta centrs. 1897. gadā katoļu ciemā bija 30 sētas un sādžā 18 sētas. 1933. gadā Pasienei piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā tajā bija 328 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> === Skolu vēsture === [[attēls:Pasienes poļu skola 1937.PNG|thumb|left|Pasienes poļu 6-klasīɡā pamatskola (1937)]] [[attēls:Pasienes Valsts pamatskola 1937.PNG|thumb|left|Pasienes Valsts 6-klasīɡā pamatskola aɡrākajā muižas ēkā (1937)]] Pasienes katoļu baznīcas skola pirmo reizi pieminēta 1875. gadā. 1920. gadā atvēra Pasienes poļu skolu, kuru 1922. gadā apmeklēja 200 skolēni, 1926. gadā – 124, bet 1931. gadā – 15 skolēni. 1934. gadā Pasienas poļu skolā slēdza otrās pakāpes klases un pievienoja Pasienas valsts pamatskolai. 1939. gadā skola atradās vienā ēkā ar pagasta namu. Skolā mācījās 100 skolēni un bija 4 skolotāji un telpas ar 3 klasēm. 1940. gadā poļu skolu pārveidoja par krievu skolu, vēlāk par baltkrievu skolu. Pasienes pirmo baltkrievu skolu 1921. gadā pārveidoja par jaukto tautību skolu, bet 1925. gadā muižas divstāvu mūra ēkā darbu uzsāka 6-klasīgā valsts latviešu pamatskola. 1928. gadā skolā mācījās 271 skolēns, bija 10 skolotāji. Skolai bija plaša zāle, ēdamzāle, kopmītne zēniem un meitenēm atsevišķi. Pie skolas bija liels košuma dārzs, rotaļu laukums un sporta nodarbību laukums. 1939. gadā Pasienes Valsts latviešu pamatskolā iesvētīja skolas karogu. 1940. gadā skolā mācījās ap 400 skolēnu. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvijas okupācijas]] 1944. gadā baltkrievu un latviešu skolas pārveidoja par Pasienes krievu valodas skolu. 1950. gados darbojās Pasienes septiņgadīgā skola, kopš 1962. gada – astoņgadīgā skola, vēlāk deviņgadīgā skola. 1977. gadā uzcēla jaunu skolas ēku. 2010. gadā pamatskola kļuva par [[Zilupes vidusskola]]s filiāli, kas beidza darboties 2018. gadā.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/pasienes-pamatskola/ Pasienes skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|690 |1935|328 |1970|370 |1979|351 |1989|438 |2000|357 |2011|294 |2021|234 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Pasienes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Pasiene| ]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] pe8mpn47p40q86a16adnz4528aieewo 2026. gads 0 146631 4502709 4501526 2026-08-05T04:38:14Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ Kavinsky 4502709 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 7sko0mr52vvq95rn401qe4h1ativuld Atomiums 0 151415 4502631 3969044 2026-08-04T19:36:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502631 wikitext text/x-wiki {{coord|50.89492|4.341278|type:landmark_region:BE|format=dms|display=title}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Atomiums |alternat nosaukums = |attēls = AtomiumWWW.jpg |attēla_platums = 230px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Brisele#Beļģija#Eiropa | plat_d = 50.89492 | plat_NS = | gar_d = 4.341278 | gar_EW = |valsts = {{vieta|Beļģija|Brisele}} |adrese = Simtgades bulvāris (''Boulevard du Centenaire'', 1020 BRU) |apkaime = ''Heysel'' (metro) |statuss = Pabeigta |celtnieciba = |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = [[1958]] |atverts = |ekspluatācijā no = 1958 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Izstāžu zāles, skatu platforma, restorāns |antena spice = 102 metri |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = Andrē Vaterkeins |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = }} '''Atomiums''' ir [[skulptūra|skulpturāls]] veidojums, viens no [[Brisele]]s [[pilsēta]]s [[simbols|simboliem]] un [[tūrisms|tūristu]] ievērojamākajiem apskates objektiem. Tas atrodas netālu no [[metro]] [[stacija]]s ''Heysel'', Simtgades bulvārī (''Boulevard du Centenaire''). == Vēsture == Skulptūru, 165 [[miljards|miljardus]] reižu palielināta [[dzelzs]] [[kristālrežģis|kristālrežģa]] fragmenta modeli, izveidoja [[Andrē Vaterkeins]] [[1958]]. gada [[Pasaules izstāde Expo|Pasaules izstādei Expo]], atspoguļojot pasaulē aizsākto jauno [[zinātne]]s un [[kosmoss|kosmosa]] ceļojumu laikmetu. Atomu veido deviņas [[lode]]s, kas simbolizē un attēlo ne tikai atomu, bet arī Beļģijas tolaik esošās deviņas [[province]]s (tagad tās ir desmit). Lodes savā starpā savieno [[eskalators|eskalatori]]. Sešas lodes ir pieejamas apmeklētājiem, tajās atrodas [[izstāžu zāle]]s un [[restorāns]]. == Tehniskie dati == Sākotnēji tā bija [[alumīnijs|alumīnija]] būve, kas 2006. gadā, veicot kapitālo remontu, tika pārklāta ar [[dzelzs]] virskārtu. Atomiuma augstums ir 102 [[metrs|metri]], svars aptuveni 2400 [[tonna]]s, katras lodes diametrs 18 metri. Lodes savā starpā ir savienotas ar 20 savienojošām 23 metrus garām caurulēm, kurās atrodas eskalatori un koridori. Vidējās caurulēs atrodas [[lifts]], kas 25 [[sekunde|sekunžu]] laikā apmeklētājus nogādā uz pašu augstāko lodi, kur atrodas restorāns un apskates platforma. [[File:Atomium at night 2023 red.jpg|thumb|left|Atomiums naktī, septembris 2023]] == Satiksme == Uz Atomiumu var nokļūt ar 84., 89. [[autobuss|autobusu]], 23., 81 [[tramvajs|tramvaju]] vai [[metro]] līdz stacijai ''Heysel''. [[Attēls:Bollen Atomium.jpg|thumb]] ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.atomium.be/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110226234002/http://atomium.be/ |date={{dat|2011|02|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110724013016/http://www.brussels.be/artdet.cfm/5678 Webcam Atomiums] * [http://www.ilotsacre.be/images/virtualvisit/heysel-heizel-atomium.htm Atomiums] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skulptūras]] [[Kategorija:Briseles ievērojamākās vietas]] [[Kategorija:Pieminekļi Beļģijā]] bvnizquaxcewq6fe3nwoct9i5ht4ea5 Pitbull 0 151896 4502507 4248648 2026-08-04T12:58:22Z Turaids 8965 4502507 wikitext text/x-wiki {{Novecojis|pēc 2013. gada izdotajiem albumiem un singliem}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Pitbull'' | Attēls = Pitbull_the_rapper_in_performance_(2011).jpg | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = {{val|en|Armando Christian Perez}} | Pseidonīms = ''Pitbull'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|1|15}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Maiami}} | Miris = | Vieta = | Instrumenti = balss | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātājs]], dziesmu tekstu autors | Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''Slip-N-Slide''<br />''Polo Grounds Music'' | Mlapa = [http://www.pitbullmusic.com/ pitbullmusic.com] | Dzimums = V }} '''''Pitbull''''', īstajā vārdā '''Armando Kristians Peress''' ({{val|en|Armando Christian Perez}}), (dzimis [[1981]]. gada [[15. janvāris|15. janvārī]]), ir [[kubieši|kubiešu]] izcelsmes [[ASV]] reperis. Pirmos lielākos panākumus viņš guva pēc filmas oriģinālmūzikas dziesmas "Oye" atskaņošanas Holivudas kases hitam "2 Fast 2 Furious".<ref>[http://afisa.delfi.lv/wad/#action=vieweventobject&params=action$getobject!object_id$63176!partner$delfi!lang$lat Pitbull: Afiša] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110413201256/http://afisa.delfi.lv/wad/#action=vieweventobject&params=action$getobject!object_id$63176!partner$delfi!lang$lat |date={{dat|2011|04|13||bez}} }}, afisa.delfi.lv</ref> Pitbull debijas albums ''"M.I.A.M.I."'' iznāca [[2004]]. gadā un [[Billboard tops|Billboard topā]] sasniedza augsto 14. vietu. Pēc tā sekoja divi mazāk veiksmīgi ieraksti — ''"El Mariel"'' ([[2006. gads|2006]]) un ''"The Boatlift"'' ([[2007. gads|2007]]), bet [[2009. gads|2009]]. gadā Pitbull laida klajā savu līdz šim vispopulārāko albumu ''"Rebelution"''. No tā nāk arī viņa lielākie hiti — dziesmas "I Know You Want Me (Calle Ocho)" un "Hotel Room Service", kas padarīja Pitbull populāru arī Eiropā. [[2010. gads|2010]]. gada novembrī Pitbull izdeva savu pirmo albumu spāņu valodā — ierakstu ''"Armando"''.<ref>[http://planetpit.com/2011/03/24/pitbull-at-club-23-vida-23-with-melissa-hernandez/ Pitbull at Club 23 Vida 23 with Melissa Hernandez]{{Novecojusi saite}}, planetpit.com {{en ikona}}</ref> Bet [[2011. gads|2011]]. gada martā klajā nāca albums ''"Planet Pit"'', kurā tika iekļautas dziesmas gan angļu, gan spāņu valodā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[M.I.A.M.I.]]'' ([[2004]]) * ''[[El Mariel]]'' ([[2006. gads|2006]]) * ''[[The Boatlift]]'' ([[2007. gads|2007]]) * ''[[Rebelution]]'' ([[2009. gads|2009]]) * ''[[Armando]]'' ([[2010. gads|2010]]) * ''[[Planet Pit]]'' ([[2011. gads|2011]]) * ''[[Global Warming]]'' ([[2012. gads|2012]]) === Labāko dziesmu izlases === * ''Money Is Still a Major Issue'' ([[2005. gads|2005]]) == Singli == <!-- === 2000. gadi === --> === 2010. gadi === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="23"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- style="font-size:smaller;" !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="4" align="left"|[[2010. gads|2010]] |align="left"| "Watagatapitusberry" | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |rowspan="3" align="left"| ''Armando'' |- |align="left"| "Maldito Alcohol" | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |align="left"| "Bon, Bon" | - | 61 | - | - | - | - | - | 39 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |align="left"| "Hey Baby (Drop It to the Floor)" | 14 | 7 | - | 34 | 10 | 10 | 23 | 24 | 24 | - | - | 21 | 32 | 17 | - | 19 | 5 | 22 | 24 | 21 | - | - | 8 |rowspan="4" align="left"| ''Planet Pit'' |- |rowspan="3" align="left"|[[2011. gads|2011]] |align="left"| "Give Me Everything" | '''1''' | '''1''' | 14 | '''1''' | '''1''' | 2 | 2 | 2 | 2 | 4 | 2 | 2 | '''1''' | 2 | 3 | 2 | 7 | 2 | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' | '''1''' |- |align="left"| "International Love" | 13 | 13 | '''1''' | 10 | 10 | 15 | 7 | 21 | 6 | - | 3 | 13 | 8 | 34 | 13 | 30 | 7 | 8 | 20 | 13 | 35 | 11 | 3 |- |align="left"| "Rain Over Me" | 17 | 30 | - | 28 | 7 | 9 | 7 | 7 | 2 | - | '''1''' | 3 | 16 | 12 | 2 | 2 | 2 | 5 | 8 | 2 | 17 | 4 | '''1''' |- |rowspan="3" align="left"|[[2012. gads|2012]] |align="left"| "Back In Time" | 7 | 11 | - | 21 | 4 | 4 | 10 | 5 | 3 | - | 35 | 6 | 15 | - | - | 21 | - | '''1''' | 8 | 9 | 84 | 22 | 6 |rowspan="4" align="left"| ''Global Warming'' |- |align="left"| "Get It Started" | - | 89 | 7 | 64 | 42 | 31 | - | 31 | 57 | - | 14 | 32 | - | 47 | - | - | 14 | 17 | 5 | 8 | - | 49 | 17 |- |align="left"| "Don't Stop The Party" | 11 | 17 | 22 | 7 | 9 | 15 | 23 | 23 | - | - | 16 | 59 | 20 | - | - | - | - | 10 | 22 | 39 | 85 | 13 | 23 |- |rowspan="1" align="left"|[[2013. gads|2013]] |align="left"| "Feel This Moment" | 6 | 8 | 17 | 5 | 4 | 6 | 6 | 9 | 23 | 33 | '''1''' | 7 | 13 | 21 | 6 | 16 | 6 | 2 | 7 | 6 | 14 | 6 | 2 |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} {{Topu atsauces}} == Atsauces == {{atsauces2}} == Ārējās saites == * [http://www.pitbullmusic.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://planetpit.com/ Oficiālā fanu mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] hk76ooqaxtzs8fz01emiduvke9rl096 Plasido Domingo 0 153017 4502613 3990675 2026-08-04T18:20:08Z MC2013 40125 4502613 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Plasido Domingo | Attēls = Plácido Domingo, 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Plasido Domingo 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|21}} | Vieta_dz = {{vieta|Spānija|Madride}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = opera | Nodarbošanās = operdziedātājs, diriģents | Instrumenti = | Gadi = 1957—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Hosē Plasido Domingo Embils''' ({{val|es|José Plácido Domingo Embil}}; dzimis {{dat|1941|1|21}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu [[operdziedātājs]] un [[diriģents]]. Pazīstams ar savu daudzpusīgo un spēcīgo balsi. 2010. gadu sākumā viņš pārgāja no [[tenors|tenora]] repertuāra uz [[baritons|baritona]] partijām. Līdz 2020. gadam viņš bija izpildījis 151 dažādu lomu.<ref name="latimes.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/arts/la-et-cm-gato-montes-opera-review-20190506-story.html|title=Review: In his 151st role, Plácido Domingo plays the 'wild cat' as old lion|date=6 May 2019|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=24 August 2021}}</ref><ref name="Domingo's 151st role">{{Tīmekļa atsauce|url=http://operachaser.blogspot.com/2019/05/domingos-151st-role-accompanies.html|title=OperaChaser: Domingo's 151st role accompanies zarzuela's great appeal in a passionately presented El Gato Montés ("The Wildcat") at L.A. Opera|website=Operachaser.blogspot.com|date=20 May 2019|access-date=24 August 2021}}</ref> Starp tām bijušas tādas lomas kā Karavadosi operā "[[Toska]]", Hofmanis operā "[[Hofmaņa stāsti]]", Dons Hosē operā "[[Karmena (opera)|Karmena]]", Kanio operā "[[Pajaci]]". Īpašu atzinību guvis ar titullomām operās "[[Otello (opera)|Otello]]" un "[[Simons Bokanegra]]". Domingo arī filmējies daudzās kino un televīzijā pārraidītās operas filmās, īpaši [[Franko Dzefirelli]] režijā. 1990. gadā Domingo sāka uzstāties kopā ar vēl diviem tenoriem — [[Lučāno Pavaroti]] un [[Hosē Karerass|Hosē Kaserasu]], kopā izveidojot plašu popularitāti ieguvušo solistu ansambli "[[Trīs tenori]]". Domingo darbojas arī kā operas un koncertuzvedumu diriģents. Viņš bijis Vašingtonas nacionālās operas ģenerāldirektors (1996–2011). No 2017. gada Domingo bijis Losandželosas operas ģenerāldirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laopera.org/company/company-leadership/|title=ARTISTIC LEADERSHIP|publisher=laopera.org|access-date={{dat|2019|03|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190410194015/https://www.laopera.org/company/company-leadership/|archivedate={{dat|2019|04|10||bez}}}}</ref> Domingo ieguvis deviņas ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas (pirmā no tām 1971. gadā) un divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Plácido Domingo|Plasido Domingo}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.placidodomingo.com/}} {{en ikona}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Domingo, Plasido}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Diriģenti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Eammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] tck7r366xh5j4buliisqc360cq6kc0s 4502615 4502613 2026-08-04T18:26:30Z MC2013 40125 4502615 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Plasido Domingo | Attēls = Plácido Domingo, 2008.jpg | Att_izm = | Apraksts = Plasido Domingo 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|21}} | Vieta_dz = {{vieta|Spānija|Madride}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = opera | Nodarbošanās = operdziedātājs, diriģents | Instrumenti = | Gadi = 1957—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Hosē Plasido Domingo Embils''' ({{val|es|José Plácido Domingo Embil}}; dzimis {{dat|1941|1|21}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu [[operdziedātājs]] un [[diriģents]]. Pazīstams ar savu daudzpusīgo un spēcīgo balsi. 2010. gadu sākumā viņš pārgāja no [[tenors|tenora]] repertuāra uz [[baritons|baritona]] partijām. Līdz 2020. gadam viņš bija izpildījis 151 dažādu lomu.<ref name="latimes.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/arts/la-et-cm-gato-montes-opera-review-20190506-story.html|title=Review: In his 151st role, Plácido Domingo plays the 'wild cat' as old lion|date=6 May 2019|newspaper=[[Los Angeles Times]]|access-date=24 August 2021}}</ref><ref name="Domingo's 151st role">{{Tīmekļa atsauce|url=http://operachaser.blogspot.com/2019/05/domingos-151st-role-accompanies.html|title=OperaChaser: Domingo's 151st role accompanies zarzuela's great appeal in a passionately presented El Gato Montés ("The Wildcat") at L.A. Opera|website=Operachaser.blogspot.com|date=20 May 2019|access-date=24 August 2021}}</ref> Starp tām bijušas tādas lomas kā Karavadosi operā "[[Toska]]", Hofmanis operā "[[Hofmaņa stāsti]]", Dons Hosē operā "[[Karmena (opera)|Karmena]]", Kanio operā "[[Pajaci]]". Īpašu atzinību guvis ar titullomām operās "[[Otello (opera)|Otello]]" un "[[Simons Bokanegra]]". Domingo arī filmējies daudzās kino un televīzijā pārraidītās operas filmās, īpaši [[Franko Dzefirelli]] režijā. 1990. gadā Domingo sāka uzstāties kopā ar vēl diviem tenoriem — [[Lučāno Pavaroti]] un [[Hosē Karerass|Hosē Kaserasu]], kopā izveidojot plašu popularitāti ieguvušo solistu ansambli "[[Trīs tenori]]". Domingo darbojas arī kā operas un koncertuzvedumu diriģents. Viņš bijis Vašingtonas nacionālās operas ģenerāldirektors (1996–2011). No 2017. gada Domingo bijis Losandželosas operas ģenerāldirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laopera.org/company/company-leadership/|title=ARTISTIC LEADERSHIP|publisher=laopera.org|access-date={{dat|2019|03|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190410194015/https://www.laopera.org/company/company-leadership/|archivedate={{dat|2019|04|10||bez}}}}</ref> Domingo ieguvis deviņas ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas (pirmā no tām 1971. gadā) un divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Plácido Domingo|Plasido Domingo}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.placidodomingo.com/}} {{en ikona}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Domingo, Plasido}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Diriģenti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] dxi3m989bjwyx12t7uni9r3w9be6ltw Eimija Adamsa 0 155817 4502731 4131261 2026-08-05T06:45:48Z Edgars2007 9590 4502731 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eimija Adamsa | vārds_orig = ''Amy Adams'' | attēls = Amy Adams UK Nocturnal Animals Premiere (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Eimija Adamsa filmas 2016. gadā | dz. vārds = Eimija Lū Adamsa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|20}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Vičenca}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = Darens le Gallo | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2013: "[[Amerikāņu afēra]]"<br />2014: "[[Lielās acis]]" | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Eimija Lū Adamsa''' ({{val|en|Amy Lou Adams}}; dzimusi {{dat|1974|8|20}} [[Vičenca|Vičencā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Viņas pirmā loma bija 1999. gada melnajā komēdijā "[[Neiedomājami skaista]]". Pēc filmēšanās dažādās mazāk zināmās filmās, viņa 2002. gadā piedalījās filmas "[[Noķer mani, ja vari]]" filmēšanā. Par lomu 2005. gada filmā ''[[Junebug]]'' viņa saņēma kritiķu pozitīvu novērtējumu un Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju kā labākā otrā plāna aktrise. 2007. gadā Adamsa filmējās filmā "[[Noburtā]]", par ko saņēma Zelta globusa nomināciju. Otro Amerikas Kinoakadēmijas un Zelta globusa nomināciju viņa saņēma par lomu 2008. gada filmā "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]". Savukārt abu balvu trešo nomināciju E. Adamsa saņēma par lomu "[[Cīnītājs]]". Attēloja [[Luisa Leina|Luisu Leinu]] filmās "[[Tērauda vīrs]]" (2013) un "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]" (2016). Par lomām filmās "[[Amerikāņu afēra]]" (2013) un "[[Lielās acis]]" (2014) Adamsa ieguvusi divas [[Zelta globusa balva]]s. Sešas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i: par filmām ''[[Junebug]]'' (2005), "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" (2008), "[[Cīnītājs]]" (2010), "[[Pavēlnieks]]" (2012), "[[Amerikāņu afēra]]" (2013), "[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" (2018). == Filmogrāfija == {{Div col}} * "[[Neiedomājami skaista]]" (1999) * ''[[Psycho Beach Party]]'' (2000) * "[[Bīstamās spēles 2]]" (2000) * "[[Ķirbis (filma)|Ķirbis]]" (2002) * "[[Krāpnieki (filma)|Krāpnieki]]" (2002) * "[[Noķer mani, ja vari]]" (2002) * ''[[The Last Run]]'' (2004) * ''[[The Wedding Date]]'' (2005) * ''[[Junebug]]'' (2005) * "[[Neatskatoties]]" (2005) * "[[Rikijs Bobijs — ātruma karalis]]" (2006) * "[[Noburtā]]" (2007) * "[[Čārlija Vilsona karš]]" (2007) * "[[Petigrjū jaunkundze dzīvo šodienai]]" (2008) * "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" (2008) * "[[Uzkopšana]]" (2008) * "[[Nakts muzejā 2]]" (2009) * "[[Džulī un Džūlija]]" (2009) * ''[[Moonlight Serenade]]'' (2009) * "[[Garais gads (filma)|Garais gads]]" (2010) * "[[Cīnītājs]]" (2010) * "[[Mapeti]]" (2011) * "[[Pavēlnieks]]" (2012) * "[[Problēmas ar metienu]]" (2012) * "[[Ceļā]]" (2012) * "[[Tērauda vīrs]]" (2013) * "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" (2013) * "[[Amerikāņu afēra]]" (2013) * "[[Lielās acis]]" (2014) * ''[[Lullaby]]'' (2014) * "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]" (2016) * "[[Atnācēji]]" (2016) * "[[Nakts dzīvnieki]]" (2016) * "[[Taisnības līga]]" (2017) * "[[Asi priekšmeti]]" (''Sharp Objects'', TV seriāls, 2018) * "[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" (2018) * ''[[Hillbilly Elegy]]'' (2020) * "[[Sieviete logā]]" (''The Woman in the Window'', 2021) * ''[[Dear Evan Hansen]]'' (2021) * ''[[Disenchanted]]'' (2022) {{Div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamsa, Eimija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV balss aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] ikqzxy2d3sf2kwbfmpcqzo2wmf5jiel 4502753 4502731 2026-08-05T08:17:47Z Baisulis 11523 svaigāka bilde...... 4502753 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eimija Adamsa | vārds_orig = ''Amy Adams'' | attēls = Amy Adams at the 2024 Toronto International Film Festival. 03 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Eimija Adamsa 2024. gadā | dz. vārds = Eimija Lū Adamsa | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|20}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Vičenca}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = Darens le Gallo | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2013: "[[Amerikāņu afēra]]"<br />2014: "[[Lielās acis]]" | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Eimija Lū Adamsa''' ({{val|en|Amy Lou Adams}}; dzimusi {{dat|1974|8|20}} [[Vičenca|Vičencā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Viņas pirmā loma bija 1999. gada melnajā komēdijā "[[Neiedomājami skaista]]". Pēc filmēšanās dažādās mazāk zināmās filmās, viņa 2002. gadā piedalījās filmas "[[Noķer mani, ja vari]]" filmēšanā. Par lomu 2005. gada filmā ''[[Junebug]]'' viņa saņēma kritiķu pozitīvu novērtējumu un Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju kā labākā otrā plāna aktrise. 2007. gadā Adamsa filmējās filmā "[[Noburtā]]", par ko saņēma Zelta globusa nomināciju. Otro Amerikas Kinoakadēmijas un Zelta globusa nomināciju viņa saņēma par lomu 2008. gada filmā "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]". Savukārt abu balvu trešo nomināciju E. Adamsa saņēma par lomu "[[Cīnītājs]]". Attēloja [[Luisa Leina|Luisu Leinu]] filmās "[[Tērauda vīrs]]" (2013) un "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]" (2016). Par lomām filmās "[[Amerikāņu afēra]]" (2013) un "[[Lielās acis]]" (2014) Adamsa ieguvusi divas [[Zelta globusa balva]]s. Sešas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i: par filmām ''[[Junebug]]'' (2005), "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" (2008), "[[Cīnītājs]]" (2010), "[[Pavēlnieks]]" (2012), "[[Amerikāņu afēra]]" (2013), "[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" (2018). == Filmogrāfija == {{Div col}} * "[[Neiedomājami skaista]]" (1999) * ''[[Psycho Beach Party]]'' (2000) * "[[Bīstamās spēles 2]]" (2000) * "[[Ķirbis (filma)|Ķirbis]]" (2002) * "[[Krāpnieki (filma)|Krāpnieki]]" (2002) * "[[Noķer mani, ja vari]]" (2002) * ''[[The Last Run]]'' (2004) * ''[[The Wedding Date]]'' (2005) * ''[[Junebug]]'' (2005) * "[[Neatskatoties]]" (2005) * "[[Rikijs Bobijs — ātruma karalis]]" (2006) * "[[Noburtā]]" (2007) * "[[Čārlija Vilsona karš]]" (2007) * "[[Petigrjū jaunkundze dzīvo šodienai]]" (2008) * "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" (2008) * "[[Uzkopšana]]" (2008) * "[[Nakts muzejā 2]]" (2009) * "[[Džulī un Džūlija]]" (2009) * ''[[Moonlight Serenade]]'' (2009) * "[[Garais gads (filma)|Garais gads]]" (2010) * "[[Cīnītājs]]" (2010) * "[[Mapeti]]" (2011) * "[[Pavēlnieks]]" (2012) * "[[Problēmas ar metienu]]" (2012) * "[[Ceļā]]" (2012) * "[[Tērauda vīrs]]" (2013) * "[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" (2013) * "[[Amerikāņu afēra]]" (2013) * "[[Lielās acis]]" (2014) * ''[[Lullaby]]'' (2014) * "[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]" (2016) * "[[Atnācēji]]" (2016) * "[[Nakts dzīvnieki]]" (2016) * "[[Taisnības līga]]" (2017) * "[[Asi priekšmeti]]" (''Sharp Objects'', TV seriāls, 2018) * "[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" (2018) * ''[[Hillbilly Elegy]]'' (2020) * "[[Sieviete logā]]" (''The Woman in the Window'', 2021) * ''[[Dear Evan Hansen]]'' (2021) * ''[[Disenchanted]]'' (2022) {{Div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Adamsa, Eimija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV balss aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] nawaxc451a5ki1z29qz7mr07a0zgnls Dalībnieka diskusija:Egilus 3 165596 4502659 4500776 2026-08-04T20:41:53Z ~2026-43023-17 148723 /* Par Vikipēdiju un pieredzi */ jauna sadaļa 4502659 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) 7o1ha2nbygzvxfhnnmmc2v6ooay51gj 4502738 4502659 2026-08-05T06:58:33Z Egilus 27634 /* Par Vikipēdiju un pieredzi */ Atbilde 4502738 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz <!-- a.sedlenieks@lvm.lv --> saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) == 333 sporta komplekss (atcelts labojums) == Sveiks, labojums bija ne tikai wiki saites pievienošana, bet arī uzvārda labošana, pareizais uzvārds ir Abkhazava. Kāpēc nevar pievienot saiti uz eng lapu? Šo īsti nesaprotu. Vai to vajadzēja norādīt savādāk? Priecāšos par atbildi. [[Dalībnieks:Dinarom|Dinarom]] ([[Dalībnieka diskusija:Dinarom|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.12 (EEST) :Sveiks! Par otro atbilde ir vienkārša: latviešu Vikipēdijas rakstos vispār neliek saites uz rakstiem citvalodu Vikipēdijās. Kaut kad sen šādu lēmumu vairākums pieņēma un lai to atceltu, vajadzīga aktīva iebilstošo grupa. Galvenā motivācija, cik zinu, bija cilvēku maldināšana ar šādām saitēm un nevēlēšanās iejaukt svešvalodas latviešu valodā. :Par uzvārdu: kāds ir pamats uzskatīt, ka latviski viņš ir Abkhazava? Angļu 'kh" latviski atveido kā "h", arī krievu versija atveido kā Абхазава. Piemērs šādai atveidei - Abkhazia angliski un Abhāzija latviski. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. septembris, plkst. 10.34 (EEST) == Jautājums no [[User:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] (2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15) == Sveiks, mans jautajums - kā šo rakstu ir ierosināts pārvietot uz Mārcis Skadmanis no Marcis Liors Skadmanis https://lv.wikipedia.org/wiki/Mārcis_Liors_Skadmanis ? Vai ir kāda pamācība, kā to darīt. Paldies. --[[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 05.15 (EEST) :Viegli - uzspiest lapas augšā uz saiti "vairāk" un izvēlēties "pārvietot", tālāk sekojam norādēm. Bet šai gadījumā es pats nupat izdarīju, jo neviens pa šo laiku nav iebildis. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) ::Paldies. Vismaz zināšu nākotnē. Jauku vakaru! [[Dalībnieks:MarisKolatvietis|MarisKolatvietis]] ([[Dalībnieka diskusija:MarisKolatvietis|diskusija]]) 2022. gada 12. oktobris, plkst. 20.26 (EEST) == Jautājums no [[User:V1gurs|V1gurs]] (2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31) == Kā es varu nomainīt lai man nerādas Dalībnieks V1gurs smilšu kasteu pārlabotu uz Koko crew? --[[Dalībnieks:V1gurs|V1gurs]] ([[Dalībnieka diskusija:V1gurs|diskusija]]) 2022. gada 8. novembris, plkst. 23.31 (EET) :Izveidojot lapu ar šādu nosaukumu :) Bet tāds raksts, kas šobrīd ir smilšu kastē, tiks izdzēsts no Vikipēdijas tai pašā dienā, kad tajā parādīsies - no tā nav redzams nekāds pamatojums, kāpēc lai par šo "draugu grupu" būtu raksts Vikipēdijā. Pastāv [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], kuriem raksta tematam kaut cik jāatbilst. Vispirms jāiegūst kaut kāda atpazīstamība presē... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.26 (EET) :Nez kādēļ regulāri dažiem šķiet, ka enciklopēdija ir īstā vieta Youtube kanālu reklāmai. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.30 (EET) :: Ta visos soctīklos arī. Vikipēdiju uztver kā vēl vienu soctīklu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. novembris, plkst. 00.35 (EET) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Jautājums no [[User:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] (2023. gada 20. marts, plkst. 21.06) == Sveiki. Vēlamies saprast kādu juridisku dokumentu jums jānosūta, lai jūs Sinole.lv lapu uzskatītu par leģitīmu. Ar cieņu, Rūdolfs. --[[Dalībnieks:RudolfsUiska|RudolfsUiska]] ([[Dalībnieka diskusija:RudolfsUiska|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.06 (EET) :Nekādu. Pašā lapā jābūt attiecīgajiem paziņojumiem un rekvizītiem, kā tas darīts visās apdzīvotu vietu un pagastu oficiālajās mājaslapās. Pašlaik, kā es saprotu, tā ir tikko aizsākta vietējo jauniešu mājaslapa, uz kuru atsaukties Vikipēdijā vispār nav iespējams - tajā praktiski nekā nav un par "autoritatīvu izziņas avotu" viņu nosaukt nekādi nevar,- bet ja šī redzami neoficiālā un negatavā lapa tiks izveidota par pilnvērtīgu mājaslapu, viņu varēs pieminēt atsaucēs vai ārējās saitēs kā kaut kam konkrēti piederošu. Vispirms tā lapa ir jāuztaisa, pēc tam būs jēga viņu reklamēt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 21.59 (EET) : Iesaku mājaslapu pabeigt, pirms to kaut kur publicēt. :) Ja mājaslapā parādās tādas frāzes kā "Kautkāds teksts no wikipedia" (jā, es to nokopēju no mājaslapas), nekādā gadījumā to neuzskatīšu par oficiālu un leģitīmu mājaslapu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 20. marts, plkst. 22.58 (EET) == Kuratora piezīmes == Sveiks! Liec lūdzu to trolli mierā! Ja viņus (troļļus) ignorē, tad (ja idejisks, nevis apmaksāts) entuāzisms ātri noplok. Ja pārējie konti izrādīs aktivitāti, piebloķēšu bezgalīgi. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.41 (EEST) :Ta ne jau viņi mani interesēja, bet citi lasītāji :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST) :: Зачем Вы занимаетесь [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0ev%C4%8Denkove&diff=3849985&oldid=3849973 вандализмом]? Что мешает вам исправить грамматику?--[[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.51 (EEST) :::Зачем я должен вас править? Здесь нет платных работников, чтобы исправлять машинные переводы каждого, кто вздумает их вопреки правилам поставить. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.10 (EEST) ::::Вы ошиблись проектом, если ожидаете оплату за каждое свое действие [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.22 (EEST) :::::Вы ошиблись проектом, если думаете, что будете ставить непроверенные переводы, а другие будут спешить вас обслуживать, бесплатно или нет. У других, знаете ли, и свои дела в проекте есть, а тексты такого уровня, что они портят вид Википедии, мы обязаны удалять. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 14.55 (EEST) == Jautājums no [[User:Hokejafans|Hokejafans]] (2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58) == Sveiki kā kļūt par administratoru --[[Dalībnieks:Hokejafans|Hokejafans]] ([[Dalībnieka diskusija:Hokejafans|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 15.58 (EEST) :Iegūstot autoritāti apkārtējo acīs ar ilggadējām derīgām darbībām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. maijs, plkst. 16.00 (EEST) == Lapas dzēšana == Varēji taču nedzēst uzreiz ārā lapu "Orientēšanās klubs "Ogre" / OK Ogre", bet izdzēst to daļu kas skaitās reklāma vai arī pateikt lai izlaboju. [[Dalībnieks:SaAndris|SaAndris]] ([[Dalībnieka diskusija:SaAndris|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 10.30 (EEST) :Tur nebija gandrīz neviena teikuma, kurš nesaturētu reklāmas izteicienus. Atstāt kaut ko tādu Vikipēdijā nozīmētu vēl vairāk sabojāt viņas reputāciju. Es nezinu, vai tam klubam ir pietiekama nozīmība, lai par viņu rakstītu (neatkarīgu atsauču, kas to apstiprinātu, rakstā nebija), bet tas jebkurā gadījumā jāraksta no nulles bez reklāmas izteicieniem, tādiem kā "Profesionālu kluba treneru vadībā", "izaudzinājis daudzus izcilus orientieristus", "ar augstiem rezultātiem aktīvi piedalās" utt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. jūnijs, plkst. 15.25 (EEST) == Arvila Bergmaņa bildes noņemšana == Labvakar, kādēļ tika noņemta bilde ar [[c:File:Latvijas_hokeja_izlases_sveikšana_-_Arvils_Bergmanis.jpg|Arvili Bergmani]] no [[Arvils Bergmanis|raksta]] par viņu? Vai tas nav viņš, vai bilde pārāk nekvalitatīva, vai viņam ir mute vaļā, vai citu iemeslu dēļ? --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.29 (EEST) :Tikai tāpēc, ka es reizēm esmu stulbs, kas ir admina necienīgi :) Pārskatījos un ātri nometu, pieņēmis, ka tur ir kļūda kodā. Paldies, ka aizrādīji! -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 8. jūnijs, plkst. 21.59 (EEST) == Super infokaste == Sveiks! Tāds jautājums, varbūt zini, kā veidot [[:ru:Либерализм|tādu kasti]]? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 22.23 (EEST) :Nē,- lai taisītu veidnes, kas izskatās pēc infokastēm, ir drusku jāsaprot no programmēšanas, bet man tas prasmēs neietilpst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. jūlijs, plkst. 23.31 (EEST) ::ja domāta [[:ru:Шаблон:Либерализм sidebar|šī veidne]], tad laikam jau "programmēšanas" tur ir mazāk kā Egilus domā :) var sekot, piemēram, [[Veidne:Livonijas krusta kari|šīs veidnes]] paraugam. BET mūsu vikipēdijā tomēr vairāk piemērotas kastes [[Veidne:Navbox|lapas apakšai]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 07.13 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 5. jūlijs, plkst. 13.21 (EEST) == Par lapu «Ķeipene (stacija)» == Sveiks. Par daļu izmesto bilžu vēl var saprast, ka tās jau tā par daudz. Vienīgi attēli „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 6.jpg” un „Ķeipenes Kinostacija 2023.07 9.jpg” bija atšķirīgi un pašreizējo izskatu raksturojoši. Ar ko neiepatikās pieliktās ārējās atsauces? Divas no tām bija Ogres novada oficiālas lapas par Ķeipenes staciju kā tūrisma objektu, savukārt trešā ir pilnīgākais Muzeja apraksts, kuru iespējams atrast Tīmeklī. Pie viena gribu norādīt, ka Ķeipenē esošo bāku gluži par imitāciju nevar nosaukt. Jā, tā ir tālu iekšzemē un vairs savu funkciju nepilda, bet tā ir no līča krasta atvesta kādreiz strādājoša bāka. Lai mums visiem sokas. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 2. augusts, plkst. 22.40 (EEST) :Ārējās saites, kuras nebija atsauces, nepatika ar pašu savu eksistenci starp ārējām saitēm. Tās parasti lieto, kad nu nekādi nesanāk viņas ielikt kā atsauces, t.i. kāda apgalvojuma apstiprinājumus. Un vairumā gadījumu viņas atsevišķā sadaļā izskatās pēc spama. :Normāli attēlu galerijā, ja tāda vispār ir, ir 4-5 standarta izmēra (t.i. ļoti mazi) attēli. No esošajiem 15 vismaz pusi var mierīgi izmest - tie neko nedod rakstam. Par to, vai jāsteidz likt aktuālākās bildes, ja tās nav redzami labākas, pastāv pretēji viedokļi. :Par bāku derētu pierakstīt (norādot konkrēto vietu, no kurienes tā atvesta, vēlams ar atsauci), bet par to domāšu ne tagad. Sorī, esmu miegains un tas redzams no teksta toņa. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 01.03 (EEST) ::Paldies par skaidrojumu. ::Par bāku izlasāms pašā Ķeipenes Kinostacijas ekspozīcijā. Vislabākais uzziņas avots ir cilvēks, kurš piedalījies šī muzeja tapšanā ja no paša sākuma – Vilnis Sirsonis (Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs). Tīmeklī vienīgo atsauci par bākas īstumu, atradu rakstā [https://jauns.lv/raksts/zinas/400374-kada-tam-saistiba-ar-spaniju-eizensteina-muzejs-keipene Kāda tam saistība ar Spāniju? Eizenšteina muzejs Ķeipenē]. ::Sadaļu «Muzejs» vajadzētu kaut kā sasaistīt ar rakstu «[https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Sukuts Augusts Sukuts]». ::Par pašu stacijas ēku atradu ziņas, ka „Ķeipenes stacijas ēka celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kara laikā cietusi, pašreizējā izskatā tā atjaunota 1951. gadā.” ([https://www.visitogre.lv/lv/jaunumi/3787/keipenes-stacija-iegus-jaunu-vizualo-telu Ķeipenes stacija iegūs jaunu vizuālo tēlu]). Tātad '''atjaunota''', nevis uzbūvēta. Būtu vērts pārbaudīt, kam taisnība. ::Vēl radās pārdomas par attēlu publicēšanu. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Att%C4%93li_lv.wikipedia.org_server%C4%AB_un_pielietot%C4%81s_licences. Tās izklāstīšu «Kopienas portālā»]. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 07.58 (EEST) :::Nu, ja informācija nav publicēta, tad viņa Vikipēdijai nepastāv, un cilvēks, kas nav publicējis to, ko viņš varbūt zina, kā uzziņas avots neder. :::Par Sukutu pieliku. :::Viena no vārda "atjaunot" nozīmēm ir "uzbūvēt no jauna", tā ka pretrunu neredzu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. augusts, plkst. 21.39 (EEST) ::::"Atjaunot" un "uzbūvēt" latviešu valodā nav savstarpēji aizvietojami. Tie nenozīmē vienu un to pašu. [[Special:Contributions/81.198.47.228|81.198.47.228]] 2023. gada 17. septembris, plkst. 21.59 (EEST) :::::Cik var saprast no nopietniem avotiem, Ķeipenē padomju laikā uzbūvēta pavisam jauna tipveida stacijas ēka, nevis atjaunota vecā. Neesmu gan uzgājis nevienu sākotnējās ēkas foto. Pēc tam jā, 2017. gadā ēka renovēta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 09.46 (EEST) :::::Latviešu literārās valodas vārdnīca par vārda "atjaunot" nozīmēm: [https://llvv.tezaurs.lv/atjaunot 1. Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Piemēri - Atjaunot sagrauto pilsētu.] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 16.46 (EEST) == Deletion of [[Belgorodas brīvprātīgie]] == Good evening, and pardon me for writing in English, as I don't know any Latvian. The page about Belgorod volunteers in Chechnya has no sources besides a sites.google page of no importance or verifiability (anyone can create a website there and write whatever they want; no further sources cited in the [https://sites.google.com/view/flagivoyny/главная-страница linked page]). Other than that, I can't find any other page to even mention the said volunteers. Hence, I believe that the page should be deleted. [[Dalībnieks:MonX94|MonX94]] ([[Dalībnieka diskusija:MonX94|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 18.26 (EEST) :Good evening! I am quite ready to agree that the topic of the article is fake or, at best, unverifiable information. And unless the author finds a better source, the article should be removed, even by our very tolerant standards. But this does not mean that someone who does not have any reputation in the Latvian Wikipedia has the right to place deletion marks in articles. Such things are discussed in discussions to articles before the start of action, and not after. :I will copy this text where it belongs - in the discussion page of the article. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 20. oktobris, plkst. 23.56 (EEST) == Jautājums no [[User:Rk8988|Rk8988]] (2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44) == Vai jūs varētu lūdzu izņemt no interneta nepatiesu rakstu par mani, kas ir rakstīts Wikipedia lapā? --[[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 18.44 (EET) :Un kādā kristāla bumbā mums būtu jāzīlē, kurš varētu būt šis raksts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.36 (EET) :Varētu, ja tas ir nepatiess. Bet vispār kļūdas rakstos pie mums parasti labo, nevis to dēļ dzēš kādus rakstus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 13. novembris, plkst. 19.58 (EET) ::Ja jūs ierakstat Google Reinis Kancēvičs, tad tur izmetās uzreiz Wikipedia lapa, kur ir nepatiesa informācija izplatīta [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.28 (EET) :::Vai varētu lūdzu Izdzēst to lapu pilnībā [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.31 (EET) ::::Skaidrs, situācija tiešām nelāga. Tādas lietas mēs dzēšam uzreiz, un arī šis gadījums nav izņēmums (viss dalībnieka "AsphaltSteal4000" devums izdzēsts 15.10.2023), bet Googles boti bijuši ātrāki, un tur nu mēs neko nevaram līdzēt — jāsazinās ir ar Google un jālūdz noņemt meklēšanas rezultātu. Principā pēc zināma laika tas pazudīs pats, jo attiecīgās lapas vairs nav. Katram gadījumam paslēpu visas dzēstās versijas, bet tās tā vai tā bija redzamas tikai administratoriem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.54 (EET) :::::Labi, liels paldies par palīdzību👍 [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 16.57 (EET) ::::::Vēl vienā vietā bija palicis visiem redzams kopsavilkums, to arī likvidēju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.31 (EET) :::::::Bet ja mēs lapu uz laiku atjaunosim un ierakstīsim tajā ko citu? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.34 (EET) ::::::::Nu varētu bez tā iztikt [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::Es par to, ka tad guglis varbūt nomainīs tekstu pret jauno, kurā var ierakstīt kaut ko neitrālu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.38 (EET) ::::::::::Kad nevajag, tad tie boti reaģē momentā, kad vajag — neliekas ne zinis :) Principā pamēģināt jau var, ierakstīt, teiksim "tests" un pagaidīt kādu stundu, sliktāk jau nebūs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.04 (EET) :::::::::::Pieņemu, ka uz izmaiņām esošā lapā viņi reaģē lēnāk nekā uz jaunveidotu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 19.35 (EET) ::::::::::::Izskatās, ka tas ir nostrādājis, bet nu vietā ir cits meklēšanas rezultāts. Internets vispār ir nejauka padarīšana... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 15. novembris, plkst. 08.59 (EET) :::::::::::::{{ping|Rk8988}} vismaz savos rezultātos es vairs nekā tāda neredzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 07.51 (EET) ::::::::::::::Paldies avenger būs laba un skaista leben! [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 16. novembris, plkst. 08.01 (EET) Nevajag neko vispar rakstit [[Dalībnieks:Rk8988|Rk8988]] ([[Dalībnieka diskusija:Rk8988|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.39 (EET) == "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi" == Sveiks! Šodien mēģināju atcelt vandāļa vairākus labojumus ar hronoloģijas un compare pogas palīdzību. Es netīšām jau vienreiz atgriezu labojumus uz vandalismu, un kad mēģināju atgriezt to uz lapas pēdējo parasto labojumu, un man izmeta "Šo labojumu nevar atcelt jo pēc tā tika veikti nozīmīgi labojumi", un tad man manuāli vienkārši vajadzēja iet no izmaiņas uz izmaiņu spiežot atcelt pogu, beigās piesārņojot pēdējo izmaiņu lapu. Vai šim ir kāds risinājums? Jau iepriekš atvainojos par iespējams nesaprotamu ziņu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 08.13 (EET) Geitsbijs :Kā atcelt ar vienu reizi vairākas un vajadzības gadījumā arī vairāku lietotāju izmaiņas rakstā: :1. Atveram raksta hronoloģiju. :2. Automātiski ir atzīmētas pēdējās divas izmaiņas, kur rakstīts "Salīdzināt izvēlētās versijas". Izmainām apakšējo atzīmi uz to vietu, kur ir acīmredzami nevandalizēta versija (pazīstama lietotāja labojums vai vienkārši jau vairākas dienas vecs) :3. Uzspiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". :4. Spiežam "Atcelt". Parādās nevandalizētā versija, ko arī saglabājam. :3a - pie viena palasām izmaiņas, starp tām var būt arī kāda derīga - to tad tieši no salīdzināšanas lapas iekopējam 4. punkta teksta lodziņā atpakaļ. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. novembris, plkst. 22.28 (EET) == Jautājums == Vai vārdu “Egilus” loka tāpat, kā visus pārējos 3. deklinācijas lietvārdus, vai tas ir izņēmums? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.14 (EET) :Tā ir mazliet parodiska latīņu forma manam vārdam un ja kādām deklinācijām arī atbilst, tad tikai latīņu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. februāris, plkst. 19.54 (EET) == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Jautājums no [[User:DziAiHīta|DziAiHīta]] (2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27) == Sveiki! Man ir divi jautājumi! Ka izdzēst savu akountu? Kā izdzēst savu rakstu? --[[Dalībnieks:DziAiHīta|DziAiHīta]] ([[Dalībnieka diskusija:DziAiHīta|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.27 (EET) :Akauntu - nekādi, tas ir nepieciešams darbību vēsturei. Wiki viss tiek saglabāts. Rakstu - nu viņu tāpat jau, kā saprotu, admini izdzēsīs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. februāris, plkst. 10.30 (EET) == [[Boriss Bērziņš]] == Hi! Please explain {{diff|oldid=prev|diff=4058847|label=your reverting}}. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 19.33 (EEST) :@[[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] In Latvian Wikipedia we don't use interwiki links. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :: What is the reason for this strange decision? You don't want to develop your language edition? <br>Please show me a link to the policy/rule about this so I can learn more.<br>----<br>In any case, if your reverting action had a comment, it would have been more transparent. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.31 (EEST) :: PS: I was very surprised that an article about ''latvian sculptor'' [[Rasma Bruzīte]] in the [[:et:Rasma Bruzīte|Estonian edition]] only, and there's no such article here. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 15.45 (EEST) :::Really, it is normally, that contributors of LvWiki know our rules before editing :) I know that it is a impossible ideal, especially we are too lazy to write a normal help :) But the reverting of change must be enough info about the rule, I think. :::The rule about anti-interwikies was written in our [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata#Starpviki saites|style manual]] but how much I know, it was used since the start of LvWiki, much before I started contribute here. Many rules was accepted without their official registration and in personal contacts, as the active editors here always were in small number. BTW, I'm not a fan of this rule, but I understand it: such links are not understable for standard user and if he don't know that language then it is a nonsense for him. Machine translations to Latvian even from English are bad. From Estonian to Latvian - bad². :::I don't see how such interwikis can develop any language edition (exclude the biggest Wikis, having thousands active editors). I see how it can stop any development. :::In Latvian Wiki nobody has personal interest to sculptors, how much I know. As a consequence, we have little articles about them." :::И кстати, пользоваться инглышом, когда оба юзера указали, что намного лучше знают русский, мне кажется извращением. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 21. maijs, plkst. 21.55 (EEST) ::::I couldn't help but laught at the "many rules are not written down anywhere, but you should know them anyway" and "I can revert you without providing a reason, because my own interpretation of the rules is enough". What would be those "individual cases" mentioned in the style manual then ("tekstos saites uz citām Vikipēdijām tiek pieļautas tikai atsevišķos gadījumos") if not an article about a Latvian person? And that's after another admin [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vojcehs_Jaruzelskis&action=history already disagreed] with what you presumptuously refered to as [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Poļu īpašvārdu atveide|"common sense"]] 10 days ago. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 02.26 (EEST) :::::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Citvalodu_Vikisaites|Šeit]] bija tā diskusija. Manuprāt, konkrētajā gadījumā saiti uz igauņu vikipēdiju varēja atstāt, tā ir noderīga. Ja būtu prastais variants [[et:Rasma Bruzīte|Rasma Bruzīte]], kur visa saite pataisīta zila, tad gan nē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 03.52 (EEST) ::::::Būtu gan jocīgi visā Vikipēdijā īs saites neatstāt un konkrētā rakstā atstāt. Ja mēs mainām šo pozīciju, tad tam jānotiek visur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.59 (EEST) :::::::Kāpēc tikai šajā konkrētā? Mums šī padarīšana ir pat vienā navigācijas [[Veidne:Krievijas Impērijas administratīvais iedalījums|veidnē]] (sk. lejā pie atkarīgajām teritorijām), un līdz šim neviens nav iebildis, jo attiecīgie raksti tik drīz no sarkaniem par ziliem netaps. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 07.50 (EEST) ::::::::Tieši tā, viņa ir navigācijas veidnē, nevis Vikipēdijas rakstā. Es zinu vēl vairākas vietas, kur tādas ir, un tur tās atbilst "īpašo gadījumu" jēdzienam. Starp citu, tu nupat kā apgāzi šo intervīķu galveno argumentu - ka viņas ir tādēļ, lai pārtaisītu sarkanos par zilajiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 23.26 (EEST) ::::::Cik saprotu, tad diskusijas sausais atlikums ir pašreizējais visnotaļ dažādi interpretējamais definējums [[Palīdzība:Stila rokasgrāmata|Stila rokasgrāmatā]] par „atsevišķiem gadījumiem”, ko derētu tad precizēt. Mans piedāvājums — par Latviju un latviešiem saistītām tēmām augšējā indeksa formātā, parastajā tekstā saglabājot sarkano saiti. Līdz galam nesapratu, kas ir tas zemāk piesauktais „another admin”, bet, ja {{u|Meistars Joda}}, tad viņš apraksta pavisam citādu citvalodu vikisaišu noformējumu nekā šajā gadījumā. Un vispār derētu turpmāk '''uzreiz''' sniegt pamatojumu, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=4058847 atceļot labojumus], kas nav acīmredzams vandalisms, jo citiem dalībniekiem nav jāgudro vai jālūdzās pēc paskaidrojuma, kas tad šoreiz kādam nav paticis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.06 (EEST) :::::::Nu, pirmkārt, jebkuras diskusijas parādījušas savu bezjēdzību - atnāks kāds Kikoss un vienalga izdarīs pēc sava prāta, neraugoties uz notiekošo diskusiju. Īpašie gadījumi manā uztverē sākas ar Special:, Vikipēdija: un Diskusija:. Kā te, piemēram: [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]. Rakstos, cik zinu, tās nav nekur. :::::::Kad kāds veic neadekvātus labojumus, kas acīmredzami netiek lietoti šajā Vikipēdijā (kas redzams no katra mūsu raksta, kur vien ir sarkanās saites - un bez iw), tad rūpēties par garu savu darbību aprakstu, tos atceļot, nav ne tikai laika (un viņa nav nekad), bet arī vajadzības. Tik daudz ir jāpaskatās katram pašam, pirms uzsāk aktivitāti kādā projektā. Es kaut kā tādas lietas svešvalodu versijās paskatos, pirms sāku citus mācīt, kā jādzīvo. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 02.42 (EEST) :::::::Palūrēju sīkāk - dažās vietās rakstos tomēr ir (parasti Ivario saliktas), bet ne vairāk kā citi reti brāķi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 04.09 (EEST) ::::::::Vai atnāks Egilus ar savu personīgo viedokli, ko pasludinājis par „acīmredzamu” un „veselo saprātu”, bet citu dalībnieku labojumus, kas ar to nesakrīt, par „neadekvātiem” un „brāķiem”. Abi esat spilgti piemēri tam, kā no pārāk ilgas administrēšanas var sakāpt galvā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 06.03 (EEST) :::::::::Man savukārt vienmēr bijis iespaids, ka galvā ir sakāpis tieši tev, turklāt jau pirms manas admina "karjeras" sākuma. :::::::::Kā tu vari pamanīt, es šeit atsaucos uz Vikipēdijas normu, kuru neesmu ieviesis es un kuru pat diez kā neatbalstu, un kuras faktisko eksistenci tev pārbaudīt nav grūtāk kā man. Un kad tu piedāvāji izplānot kādu konsensusu, es biju vienīgais, kurš aktīvi atsaucās un kaut ko piedāvāja. Attiecīgi ja man kaut kur sakāpis galvā, tad tikai tajā nozīmē, ka es esmu paklausīgs vecākiem un pieredzējušākiem lietotājiem, pat kad uzskatu viņu izdarības par strīdīgām, aprobežojoties ar sava viedokļa izteikšanu. Befehl ist Befehl, mein Sturmbannführer. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :::::"Another admin" was disagreed with any discussion about it, which we publicly started. Therefore, we again do not have any rule in that theme - it is impossible to work with rules when one man does by own sense and ignore discussions. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 06.05 (EEST) :::: Спасибо за предложение сменить язык. В русском разделе тоже были масштабные обсуждения, использовать или нет ссылки на статьи из других разделов, и если да, то в какой форме. Прямо сейчас идет отдельный виток этого обсуждения, касающийся языковых меток (их недавно русифицировали, заменив коды языков на сокращенные названия - как раз из соображений большей понятности читателям).<br>Лично я - последовательный сторонник таких ссылок. Мне как читателю и редактору важно знать, что статья существует на каком-то другом языке. И если такой ссылки нет, то догадаться об этом - нетривиальная задача. Для латиницы это ещё ничего, а вот когда встречаюсь с арабицей или армянским/грузинскимм письмом, тут впору приуныть.<br>Я считаю, что больше шансов на создание/перевод статьи, когда есть уже готовая канва и подбор источников. А несовершенство машинного перевода на латышский - тут вообще не аргумент. Разные сведения я могу проверить и без перевода или с переводом на третий язык. <br>Ну и в целом, пусть даже кажется, что текущим авторам латышского раздела эти ссылки без надобности, все равно, наверное, удалять их не следует, когда их добавляют те, кто считает их полезными. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 22. maijs, plkst. 17.57 (EEST) :::::Ну вот у нас масштабных обсуждений ни про что не было никогда и не будет, поскольку в малых и средних Википедиях некому этот масштаб создавать. По той же причине, у нас нет Арбитражного комитета и прочих средств управления толпою. И нет вменяемо прописанных правил, что печально, но неизбежно - потому что болтать горазды многие, а когда надо эти правила написать... :::::Мне представляется абсурдом, когда разные статьи в одной Википедии написаны по разным правилам и в разных стилях. Более того. Когда-то я сам интересовался, не стоит ли ввести эти интервики у нас в статьях, используя именно русскую версию как образец. Но не получил никакой поддержки и убедился, что древний, одни лишь боги знают чей, "консенсус" так и сохранится. Тем самим, я и сам стал его строго соблюдать, чтобы не портить общего стиля. Кстати, это довольно частая вещь, когда я действую против собственных взглядов, чтобы не разрушать сложившегося равновесия. :::::Однако у меня была совсем другая мотивация, потому что Ваша аргументация - это примерно как убеждать фермера, что ему нужен бойнг, чтобы удобно лететь на свои поля вокруг дома. Идея о том, что ссылка на иноязычные страницы может побудить к созданию статьи, может работать там, где есть кому её создавать. Количество наших активных редакторов и их погружённость в им самим интересные темы исключает какое-либо побуждение их интервикой. И то же касается всех Википедий, где количество активно действующих людей ничтожно. Они слишком заняты для создания случайных неинтересных им статей. Тем самим, редакторам такая ссылка бесполезна. :::::Обычным читателям - тем более, поскольку им непонятен ни принцип интервик, ни условные обозначения (этот et, например, никак невозможно в уме связать с эстонским языком). Для них это просто бессмысленные закорючки, мешающие восприятию текста. Боюсь, что "эст." вместо "et" там ничего не изменит, а отправлять латышского читателя на эстоноязычную страницу в лучшем случае бессмысленно по уже указанной мною причине "несовершенства" перевода. :::::Некоторую эффективность для редакторов мог бы создать бот, обегающий с десяток Википедий на поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском. Но кто его писать будет? Напоминаю о количестве активных редакторов. Тем нескольким человек, которые в силах это сделать, и так дел хватает. :::::Между прочим, поскольку все потенциальные создатели статьи, разумеется, читали эту дискуссию, они могли бы её и создать и тем сделать что-то полезное. Лично мне некогда и неинтересно (второе главнее), так что они могли бы меня тем посрамить. (Вообще у Вас несколько идеализированное представление о том, как функционируют Википедии размером с нашу. Здесь лента последних обновлений, Recent changes, реально читается и является важным источником информации.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. maijs, plkst. 00.09 (EEST) :::::: По поводу "идеализированного" - да нет, я же не с луны свалился, так-то. И сам довольно много времени потратил ня "сопровождение" ряда малых разделов на языках РФ (существенно меньших, чем этот).<br>Мне просто кажется, что некоторое "окукливание" и апатия сообщества - это не только причина подобного активного неприятия внешних ссылок, но, отчасти, и следствие этого.<br>Про "поиск статей на латвийские темы (ища по категориям), которых нет на латышском." - для этого давно не нужен бот, достаточно запроса к Викиданным. А ботом можно только дергать регулярно этот запрос и перекладывать найденный список сюда. Или вручную. ::::::* См. у нас [[:ru:Википедия:К созданию/Статьи английской Википедии без русских интервики|пример такого списка статей англовики без русских интервик]] ::::::* а вот пример запроса к специальному инструменту как раз для этой цели - [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=Латвия&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it список статей ру-вики из категории "Латвия"], которых нет тут. :::::: [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.38 (EEST) :::::: В общем, я тут, разумеется, никакую "бучу" поднимать не собирался - вообще случайно зашел. Но если вдруг чем-то могу быть полезен - пишите, пожалуйста, без стеснения ;) В принципе, о каких-то вещах можно просить наших технарей - я не гарантирую прямо энтузиазма, но там, где можно небольшими усилиями адаптировать под ваш раздел какие-то уже работающие инструменты - почему бы и нет? Это может быть поводом тут вместе поговорить на какие-то новые темы. А то, если годами друг с другом не разговаривать, то как раз такое вот "заболачивание" и происходит. Пусть у вас тут "в моменте" порядка 20 активных участников, но на дистанции в 2 года [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/contributing/active-editors/normal%7Cline%7C2-year%7C(page_type)~content*non-content%7Cmonthly вики-статистика показывает уже порядка 100 участников], и это уже достаточно представительное сообщество. Если получится хотя бы треть "сфокусировать" на каком-то обсуждении, это может немного оживить атмосферу. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 01.46 (EEST) :::::::Да дело не в вас. Тут некоторые пользуются любым поводом для наездов, поскольку сами решить проблемы не могут и не хотят - как и всюду. :::::::За ссылку большое спасибо. Я сам, к сожалению, очень слаб в технических делах, и это одна из наших проблем - что в чём-то разбираются только старые асы, а прибывшие после нулевых типа меня, как правило, уже только пользуются готовым и не в состоянии даже это использовать полностью. :::::::Однако у меня появилась одна мыслишка: воспользоваться вашей ссылкой для конкурса создания статей. Наше Вики обладает возможностью доставать призы для них, так что неплохо было бы заинтересовать редакторов не ссылками на чужие языки, а списком тематических статей в стиле Вики-Весны. Это, кажется, единственное, что выводит наших из спячки. Я немножко подумаю над его созданием в более уютной форме и предложу потом на форуме. Так что пользу ваши действия уже принесли. :::::::В обсуждениях реально участвует 5, максимум 10 человек. Примерно столько же и приходят на встречи Википедистов (а большинство у нас в состоянии на них прибыть). Это и есть те реальные силы, на которых рассчитывать. Кстати, значительная часть якобы активных пользователей - это явные мультиаккаунты, созданные не для участия в дискуссиях и голосованиях, а чтобы основному не вызывать лишние конфликты с троллями и критикантами уже самой своей красивой персоной. (И да, я лишь из-за админской должности не уточняю, имею ли и я таковых. В целом политика Википедии это разрешает, если аккаунты не взаимодействуют и не жульничают на голосованиях, но грань тонкая.) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.30 (EEST) :::::::: Ясно. Ну что, - тогда я рад, что не зря заходил ;)<br>Вообще, конечно, мне довольно грустно наблюдать эту стагнацию - я как-то исходно ждал от балтийских разделов гораздо большей активности.<br>Что касается статейных конкурсов по словнику, то есть специальный гаджет "Фонтан", который помогает в работе жюри. Вот [[:File:Using Fountain to judge an article.webm|видео про то, как им пользоваться]], а вот он сам: [[m:Fountain tool/ru]]. [[Dalībnieks:Kaganer|Kaganer]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaganer|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST) :::::::::Мы пользуемся Фонтаном в Месяце Азии, но у нас есть своя система (учитывающая реальную длину статей, без таблиц и шаблонов), которая для нас получше, однако требует много времени. Но такой конкурс я могу и сам вручную обсчитать, по нашим фактическим условиям (на прошлом Месяце Азии у нас были 22 статьи и 5 участников, и это показатель нашего уровня). Здесь проблема не в технике. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūnijs, plkst. 00.26 (EEST) == Jautājums no [[User:Inese Pri|Inese Pri]] (2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58) == Labdien.Nevaru ielikt foto esošajā Zilupas katoļu baznīcas lapā. Tur Ir bilde ar baznīcu, kas tika nojaukta pirms 5 gadiem. Bet 2019.g.uzcelta jauna. Kādu iemeslu dēļ tas nepieņem fotogrāfijas, un galerijā nav nevienas jaunās baznīcas fotoattēlu, tāpēc es vēlos ievietot savējos. Taču tiek ziņots, ka tas nav iespējams. Es gribēju ievietot jaunu fotoattēlu vismaz kreisajā pusē, bet arī tas neizdevās. --[[Dalībnieks:Inese Pri|Inese Pri]] ([[Dalībnieka diskusija:Inese Pri|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 10.58 (EEST) :Īsumā - autortiesības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.32 (EEST) :Ahā, neuzminēju, ka jums varbūt nav foto ielādes tiesību... Sorī, varēšu ko nopietnāku pateikt tikai vakarā, šobrīd ķimerējos darbā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 1. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST) == Jautājums no [[User:Ainartam|Ainartam]] (2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40) == Amatieru futbola klubs JFC Jelgava 2023.gada beigās mainīja nosaukumu uz JFC Viola. Vai ir iespējams nomainīt wiki lapas nosaukumu no JFC Jelgava un JFC Viola ? --[[Dalībnieks:Ainartam|Ainartam]] ([[Dalībnieka diskusija:Ainartam|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) :Var. Novācot esošo lapu JFC Viola. Tas būtu labāk nekā atstāt esošo JFC Violu, jo pārvietojot saglabāsies labojumu vēsture. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 20.23 (EEST) == Anykščiai == Hi! I have reverted your edit on Anykščiai https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C4%ABk%C5%A1%C4%8Di&oldid=prev&diff=4091705 According to a the law '''[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.36/KeRaDzkhnT Lietuvos Respublikos valstybės herbo, kitų herbų ir herbinių ženklų įstatymas]''' part III (TREČIASIS SKIRSNIS KITI HERBAI IR HERBINIAI ŽENKLAI), article 8 (8 straipsnis. Savivaldybės, etnografinio regiono, miesto, miestelio ir kaimo herbas) says: ''The municipality's coat of arms is the coat of arms of its centre. Where the centre of the municipality is not located within the municipality, the municipal coat of arms shall be the coat of arms of the largest town within the municipality or another approved coat of arms. In this case, the municipal council shall decide on the municipal coat of arms.'' Thank you and have a great day! [[Dalībnieks:Blowwhite1|Blowwhite1]] ([[Dalībnieka diskusija:Blowwhite1|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 14.53 (EEST) :Oho! Thanks, you were right. My mistake - I didn't know about such collision. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 15.27 (EEST) == Ciemi == [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lemki&curid=432800&diff=4120263&oldid=4119594 šādus] ar botiem ir veikt supervienkārši. Arī {{u|Baisulis}} ar awb pāris minūšu laikā izdarīs... [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.51 (EEST) :Es nešaubos, ka ar botiem ļoti daudz ko viegli izdarīt, taču man nav attiecīgo zināšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 16.59 (EEST) ::kur tu redzi, ka es tevi sūtu mācīties rakstīt botus? :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 17.57 (EEST) :::Visi pārējie taču arī redz, ka Latvijā 1897. gadā parādījušies "katoļu ciemi", "pareizticībnieku ciemi" un tamlīdzīga ģeogrāfiskā fantastika. Ja neviens cits neko nedara - tad jādara man.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.46 (EEST) ::::{{ping|Prieditis2012}} jānudien, gribētos zināt, no kurienes vispār šī informācija ir ņemta? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 19.52 (EEST) :::::Precīzēti dati 1897. gadā tautas skaitīšanas, Vietebskas gubernija. Saskaitot visus ciemus dabujāmi kopskaitļi pa pagastiem un aprēķinam. Turpmāk links ar avotu. https://rusneb.ru/catalog/000199_000009_003739130/ [[Dalībnieks:Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[Dalībnieka diskusija:Prieditis2012|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.02 (EEST) ::::::Grāmata interesanta, bet visai slikti ieskenēta, tur vietām nav iespējams pateikt, kas tie par cipariem. Būtu labi dot arī lappusi, lai var pārbaudīt. Un vai tas, ka ciems "pieder" noteiktai draudzei, obligāti nozīmē, ka tas ir katoļu vai vecticībnieku ciems? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.14 (EEST) :::::::Vienkārši runājot - Latvijā neatkarīgi no tajā esošajam draudzēm nekad nav bijis kādai reliģijai piederīgu ciemu, izņemot daļēji vecticībnieku bēgļus 17. un drusku 18. gadsimtā, un 1897. gadā par tādiem var runāt tikpat daudz kā par Cēsīm kā luterāņu pilsētu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. septembris, plkst. 20.52 (EEST) == Tabestic Enteron lapa == Tas, ka grupa ir pieminēta grāmatā un kinofilmā ir pārāk maznozīmīgi? Tas taču bija identificēts rakstā. Par noformējumu piekrītu - vēl tikai mācos - noderīgāk būtu bijis iedot konkrētu padomu. Jūtos, ka mans vairāku stundu darbs ir izsviests vējā un pārdzīvoju, ka man nekur nav saglabāta ieraksta kopija. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.21 (EEST) :{{ping|Linsirsnina}} gluži vējā nav. Tas tagad pieejams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Linsirsnina/Smil%C5%A1u_kaste smilšu kastē]. Ja uzrakstīsiet puslīdz pieņemamu rakstu (apmēram pēc [[Sanctimony|šāda parauga]]) un pamatosiet nozīmību, pārnesīsim pie pamatrakstiem. Padomus arī varēs dabūt :) Starp citu, bilde tiešām ir paša darbs? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.40 (EEST) ::Lūgums pārskatīt, vai tagad lapa atbilst publicēšanai izvirzītajām prasībām. [[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] ([[Dalībnieka diskusija:Linsirsnina|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.36 (EET) :::@[[Dalībnieks:Linsirsnina|Linsirsnina]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] Pašlaik es neredzu, kur grupai būtu parādījusies kaut vai kāda nozīmība. Stils joprojām prasa labojumus, bet tas nav būtiski, kamēr grupa paliek nezināma pasaulei un nav saņēmusi kauču pašu sīkāku godalgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 21.07 (EET) :Manuprāt, tas vienalga ir vējā izsviests darbs. Jā, tas, ka grupa ir kaut kur pieminēta, vēl nepadara viņu nozīmīgu. Un ja par plašai publikai galīgi nepazīstamām lietām tiek lietots tāds vārds kā "leģendārā", tad atvainojiet - ko tādu pat pašas grupas vietnē būtu kauns rakstīt. :Ja būtu kāda viena problēma, tad to padoma vietā vienkārši klusi izlabotu, bet problēma ir paša raksta eksistencē. Ja grupai ir kāda nozīmība, nevis, ka ir atzīta pati tās eksistence ("sulīgi" - tas nozīmē, ka tā rupji nolamāta? Pat šajā gadījumā vienkārša pieminēšana neko neglābs). Jā, mums ir daudz rakstu par mūziku uz nozīmības robežas, bet šeit nav redzams nekas tuvu tai, turklāt pār robežu var pārvilkt normāls teksts un noformējums, nevis leģendārums un sulīgums. Šeit ir enciklopēdija, nevis Dzejas dienas. Kā noformēt grupai veltītu rakstu, var paskatīties kādā jau gatavā lapā, piemēram, [[Prāta Vētra]]. Bet jebkurā gadījumā nozīmība būs vajadzīga. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, nu paskatījos periodika.lv — nekur presē tā makten leģendārā grupa nefigurē, un ar skolēnu avīzi būs priekš nozīmības daudz par maz. Un tas, kas atrodams [https://tabesticenteron.bandcamp.com/album/gaili-ap-d-visu-porciju-ep Bandcampā] — citēju — ''Pilna garuma albumam "Gaili, Apēd Visu Porciju!" bija jāiznāk jau sen. Kaut kas sapisās, dažas partijas palika neierakstītas. Albums tā arī neiznāca, grupa pamira. Šīs ir vienīgās četras albuma dziesmas, kas tika pabeigtas...'' diez vai kvalificē šo grupu enciklopēdijai. Gaidīsim komentārus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Valodas (dzēst) == Sveiks! Atceries, ka ieliki dzēšanas veidnes raktos [[vieglā valoda]] un [[vienkāršā valoda]]? Kaut kas tur kārtots ir un termiņš jau kādu laiku beidzies.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) :Jā, aizmirsu (kā parasti). Tūlīt pārskatīšu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.11 (EEST) == RIX == Bišku pagaidi - [https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56284188/tuvak-neka-gaidiji-rigas-lidosta-prezente-jauno-zimolu izskatās konstruktīvi]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 14.48 (EET) :Heh, es vnk nodublēju tevi :) Bet vispār man nešķiet vajadzīgs strēbt karstu, steidzoties mainīt (to pašu ViVi, man šķiet, joprojām par Pasažieru Vilcieu parasti dēvē). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 15.35 (EET) == Cilvēks, kuram nerūp Vikipēdijas noteikumi == Administrators Egilus atsakās dzēst saites, kas pārkāpj autortiesības (divas reizes izdzēsa manus labojumus par saišu noņemšanu) šajā lapā - MU Online. Šīs ir saites: * [https://mu.lv/guides ''Mu Online'' (lv) jaunākās ziņas, tendences un pamācības] * [https://muonline.us/ ''Mu Online'' ziņas un pamācības] [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 15.57 (EET) :Jautājums jau apspriests attiecīgās vietās. Linkspamera darbības, kas vērstas uz cīņu ar konkurentiem, tiks dzēstas vienmēr. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 14. janvāris, plkst. 16.26 (EET) == Thy changes in Oj, pri lužku, pri lužke == There is a lot of latinisms in thy tongue, besides "Sižets". Go on. --[[Dalībnieks:Tamtam90|Tamtam90]] ([[Dalībnieka diskusija:Tamtam90|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.44 (EET) : Better right "latinism", than the wrong word. If you think that machine translation can produce right texts in Latvian, you are mistaked. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 20. marts, plkst. 11.58 (EET) == Swedbank == Sveiki, vai bloga saite, kas bija iekļauta [[Swedbank]] rakstā, tika uzskatīta par „reklāmas” saiti? Šajā blogā netiek mēģināts pārdot neko; tajā ir diezgan daudz izglītojoša un informatīva satura. [[Special:Contributions/&#126;2026-37510-63|&#126;2026-37510-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-37510-63|talk]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 08.49 (EEST) :Sveiki, ārējās saitēs nav vēlama vairāk kā viena saite uz vienu un to pašu organizāciju. Parasti tiek izvēlēta galvenā lapa, kā tas arī ir šajā gadījumā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. jūnijs, plkst. 14.24 (EEST) == Opekalna luterāņu baznīca == Par atceltajām izmaiņām: OK, var iedot norādi uz LĢIA mājas lapu, vai pat karti, bet kartē jau būs jāmeklē pašam. Otrs (konsultatīvas dabas jautājums): Cik korekta ir esošā atsauce Opekalna baznīcas šķirklī esošā atsauce uz ZudusīLatvija? Pēc būtības, ir norāde uz citu tīkla lapu, kur nav norādīts sākotnējais iznormācijas avots. Vai ar to pietiek? (Vienkāŗši gatavoju infomāciju atsevišķam šķirklim par Ežu (Māļu) baznīcu, negribētos iebraukt auzās) [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 12.25 (EEST) :@[[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] Kartes runā pretī viena otrai, LĢIA ir 236, OSM kalnu norāda kā 235[https://www.openstreetmap.org/?mlat=57.55&mlon=26.905556&zoom=15#map=17/57.549049/26.904370]. Tāpēc arī Vikipēdija cenšas lietot otrreizējos avotus... Māļiem OSM neko nav norādījusi, bet laikam jau tā ir par visaugstāko, taču pagaidām nav formāla apstiprinājuma. Pagaidīsim, kad atradīsies kaut cik derīga atsauce, tas "nepieciešama atsauce" var kaut 100 gadus gaidīt. Par korektumu - sākotnējos informācijas avotus (kuri parasti nav viens vien) nenorāda daudzas Tīkla lapas, un it īpaši jau blogi. Konkrēti šo blogu mēs esam lietojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem un parasti tas ir precīzs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 16.15 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Nu nebūs īsti korekti salīdzināt OSM, kas būtībā ir tāds pats kolektīvā brīvprātīgā darba rezultāts, kā Wiki, ar LĢIA, kas ir oficiāla Latvijas Republikas institūcija. Atļaušos apelēt pie viņu "Par mums" sadaļā teiktā! https://www.lgia.gov.lv/lv/par-mums ::Autoritatīvāka avota par Latvijas augstuma punktiem nav! Līdz ar to, no kurienes vēl var rasties "derīgāka atsauce"?! ::Šobrīd sanāk tā, ka, ja izdosies piedabūt Zudušo Latviju publicēt šos datus, tad tas būs derīgāks avots, par avotu, kuru kūrē LR Aizsardzības ministrija. ::Turklāt, runa nav par metru, vai diviem. [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Mēs LĢIA kļūdās un paviršībās esam pieķēruši ne reizi vien. Jā, viņi vienalga ir labākie, bet viņu kartes, tāpat kā jebkuras citas kartes, ir primārais avots, un Vikipēdijas noteikumos ierakstīts no tādiem vairīties, kad vien ir iespēja tikt pie sekundārajiem. Ja LĢIA būtu uzrakstījusi objekta aprakstā par augstumu, tas jau būtu sekundārais (un tā mēs LĢIA arī lietojam). Izmisuma reizē var izgrozīties, rakstot nevis "tā ir", bet "LĢIA karte uzrāda". :::Starp citu, Aizsardzības ministrijas klātbūtne ir brēcošs brīdinājums par tīšas dezinformācijas iespējamību LĢIA.-- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 19.56 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] Sanāk tā, ka uz Bībeli tieši atsaukties nedrīkst, jo tā ir pirmavots. Bet, vot, ja Engelss ir pieminējis šo Bībeles vietu, tad viss ir kārtībā! ::::Labi, strādājot pašvaldības iestādē, esmu šo to iemācījies... ::::Jauku vakaru! [[Dalībnieks:JStrods|JStrods]] ([[Dalībnieka diskusija:JStrods|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.07 (EEST) :::::Apmēram tā, paši nereti ņirdzam. Noteikumi izstrādāti angļvalodīgajai Vikipēdijai, kur ir daudz stingrāka pieeja objektu nozīmībai un par katru EnWiki pieminēto objektu netrūkst rakstu nopietnos avotos, tā ka nav vajadzības pēc pašpētījumiem kartēs. Dabiski, mēs vienalga to apejam, bet parasti to darām tad, kad nav citas izejas (daudzu mazo upju tecējums ir aprakstīts pēc kartēm bez atsaucēm, jo nekur citur šādas informācijas nav un nebūs). Bet tā parasti rīkojamies tur, kur tēma acīmredzami nav jūtīga, kamēr tāda lieta "pats ... Latvijā" automātiski kļūst ķildas provocējoša. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 20.21 (EEST) == Jautājums no [[User:Elvisdics64|Elvisdics64]] (2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40) == Sveiks Ko darīt lai es nepieļautu kļūdas kā gadījumā ar Kaspara Antesa lapas izveidi? --[[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 04.40 (EEST) :Sveiks! Nu vispirms jau izlasīt [[Palīdzība:Saturs|palīdzību]] (RTFM, kā saka jeņķi), tur ir ja ne viss, tad vismaz obligātais minimums. Kad kļūst par smagu, te ir [[Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju|teksts par jēgu un ideoloģiju]]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.10 (EEST) ::Es nevēlējos nodarīt absolūti neko ļaunu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.17 (EEST) :::Ja kāds domātu, ka tu vēlies nodarīt ko ļaunu, tu būtu uzreiz nobanots :) Nedomā, ka tu esi vienīgais, kas atnācis nesaprazdams, kas te īsti darās. Par Vikipēdiju daudziem ir maldīgs priekšstats. :::Un, starp citu, kaut ko ļaunu te ir grūti nodarīt, sistēma ļauj visu ātri atgriezt kā bija. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.32 (EEST) ::::Tad izveido Tu un nebūs nekādu problēmu [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 05.58 (EEST) :::::Nav ne intereses, ne laika - man ir daudz svarīgākas lietas, kas vēl jāizdara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 06.08 (EEST) ::::::Un kurš tad ? [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 9. jūlijs, plkst. 17.18 (EEST) :::::::Tas, kuram to vajag (sk. spoguli). Par personām, kuru nozīmība ir zema un Vikipēdijai viņi nav būtiski, lai uztraucas citi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) ::::::::Nja bet viņš ir arī samērā populārs [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.15 (EEST) :::::::::Samērā populārs - tas jāsaprot kā "Guglis viņu atrod"? Popularitāte Vikipēdijā ir jāpierāda ar sasniegumiem. Cik es saprotu, viņa popularitātes pietiek uz latviešu Vikipēdiju mūsu milzīgās iecietības dēļ pret pašmāju muzikantiem, bet tas ir viens no tūkstošiem, ar kuriem kāds īpaši neieinteresēts sāks noņemties tikai tad, ja viņi iekļūs Eirovīzijā vai izdarīs ko citu tikpat nozīmīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 02.22 (EEST) ::::::::::Lūdzu izveido to 🥺🥺 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.27 (EEST) :::::::::::…..saprotams ar visu kā vajag ja Tev ir laiks [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.28 (EEST) :::::::::::Nav laika un, es domāju, arī nekad nebūs, ir svarīgākas lietas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 05.29 (EEST) ::::::::::::😒 [[Dalībnieks:Elvisdics64|Elvisdics64]] ([[Dalībnieka diskusija:Elvisdics64|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 11.13 (EEST) == Par Vikipēdiju un pieredzi == Sveiks! Kā Tu uzzināji par Vikipēdiju un kļuvi par administratoru? Vienkārši, ja neesi pret, būtu interesanti, ja Tu padalītos ar savu stāstu. Kāda ir Tava pieredze, un kā Tu salīdzinātu tagadējo laiku Vikipēdijā ar senajiem laikiem? Kādi, Tavuprāt, ir galvenie plusi un mīnusi? Paldies! [[Special:Contributions/&#126;2026-43023-17|&#126;2026-43023-17]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-43023-17|talk]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 23.41 (EEST) :Hm, bet ar ko es vispār runāju un priekš kam tas stāsts? Viņš stipri mainīsies atkarībā no paredzamās auditorijas, nemaz jau nerunājot par to, ka publiskā versija Vikipēdijā arī var atšķirties no citur izvietotas... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 09.58 (EEST) gcid1cnw52z2urm73qtrj845wiw2vbj Daglass Makarturs 0 172636 4502763 4415900 2026-08-05T08:29:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502763 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Daglass Makarturs | vārds_orig = ''Douglas MacArthur'' | attēls = MacArthur Manila.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Makarturs [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], ap 1945. gadu | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ārkanzasa|Litlroka}} | m_gads = 1964 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dienesta_pakāpe = | pilsonība = {{USA}} | tautība = [[ASV|amerikānis]] | paraksts = DMacarthur Signature.svg | pakāpe = {{ubl|Armijas ģenerālis (ASV)|Feldmaršals (Filipīnas)}} | dienesta_laiks = 1903-1964 | valsts = [[ASV]], [[Filipīnas]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = {{ubl|[[Meksikas revolūcija]]|[[Pirmais pasaules karš]]|[[Otrais pasaules karš]]|[[Korejas karš]]}} | apbalvojumi = [[Attēls:Medal of Honor ribbon.svg|border|70x70px]][[Goda medaļa]]<br> [[Attēls:Distinguished Service Cross ribbon.svg|border|70px]][[Krusts "Par Izcilu dienestu"]] (3)<br> [[Attēls:Silver Star BAR.svg|border|70px]] [[Sudraba zvaigzne]] (7)<br>[[Attēls:Purple Heart BAR.svg|70px]] [[Purpura sirds]]<br>[[Attēls:Legion Honneur GC ribbon.svg|70px]] [[Goda Leģiona ordenis]] | izglītība = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointa]] | cits_darbs = }} '''Daglass Makarturs''' ({{val|en|Douglas MacArthur}}; dzimis {{dat|1880|1|26}}, miris {{dat|1964|4|5}}) bija amerikāņu ģenerālis un Filipīnu armijas [[feldmaršals]]. Viņš bija ASV armijas štāba priekšnieks 1930. gados un D. Makarturam bija nozīmīga loma [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna frontē]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Par darbību Filipīnu kampaņā ir saņēmis ASV augstāko militāro ordeni [[Goda medaļa|Goda medaļu]]. [[Artūrs Makarturs IV]] un D. Makarturs ir vienīgie tēvs un dēls, kas abi saņēmuši šo ordeni. Kopumā ASV armijā dienējis no 1903. līdz 1951. gadam. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20120321043035/http://militarytimes.com/citations-medals-awards/recipient.php?recipientid=676 Biogrāfija] {{en ikona}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.macarthurmemorial.org|title=The MacArthur Memorial}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.arkmilitaryheritage.com/|title=The MacArthur Museum of Arkansas Military History|publisher=City of Little Rock|access-date={{dat|2023|04|01||bez}}|archive-date={{dat|2014|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140529204555/http://www.arkmilitaryheritage.com/}} * {{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/learning/general/onthisday/bday/0126.html|work=[[The New York Times]]|date=6 April 1964|title=Obituary: Commander of Armies That Turned Back Japan Led a Brigade in World War I}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/amex/macarthur/index.html|title=MacArthur|publisher=[[PBS]]|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20170218010521/http://www.pbs.org/wgbh/amex/macarthur/index.html|archive-date=18 February 2017}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.history.com/topics/douglas-macarthur|title=Douglas MacArthur|publisher=[[History (U.S. TV channel)|History]]}} {{ASV-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makarturs, Daglass}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ārkanzasā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Goda medaļu apbalvotie]] impxoy77xbvwtnh8dwo44t0buk0tyot CBS 0 178926 4502755 4501271 2026-08-05T08:22:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502755 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = CBS |logo = CBS_logo_(2020).svg |logo izmērs = 150px |paraksts = |formāts = |attēla formāts = [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) |valsts = {{USA}} |valoda = [[Angļu valoda|angļu]] |adrese = ''CBS Building'', [[Manhatana]], [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štats]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |dibināta = 1927 |raida-kopš = '''Radio:''' {{dat|1927|1|27|ģ|bez}}<br />'''Televīzija:''' {{dat|1941|7|1|ģ|bez}} |pārtrauca raidīt = |sauklis = ''Only CBS'' |īpašnieks = ''[[CBS Entertainment Group]]''<br />{{small|(''[[Paramount Skydance]]'')}} |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = {{URL|http://www.cbs.com/}} }} '''''CBS Broadcasting Inc.''''' ('''CBS''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komerciāla telekompānija. Pašreizējais kompānijas nosaukums sastāv no iepriekšējā nosaukuma pirmajiem burtiem — ''Columbia Broadcasting System''. CBS īpašnieks ir mediju konglomerāts ''[[Paramount Skydance]]''. CBS pirmsākumi datējami ar 1927. gada 27. janvāri, kad izveidoja radiostaciju tīklu '''''United Independent Broadcasters, Inc'''''. Kad par investoru kļuva ''[[Columbia Records]]'', 1927. gada 18. septembrī radiostaciju tīklu pārdēvēja par '''''Columbia Phonographic Broadcasting System'''''. Tas 1928. gadā pārtapa par '''''Columbia Broadcasting System, Inc'''''. 1941. gada 1. jūlijā notika ''CBS'' pirmā televīzijas pārraide. 2017. gada 17. novembrī radio staciju tīklu ''CBS Radio'' pārdeva uzņēmumam ''[[Entercom]]'',<ref>{{ziņu atsauce |last1=Hu |first1=Cherie |title=Entercom Finalizes Merger With CBS Radio, Becoming No. 2 Radio Operator in US |url=http://www.billboard.com/articles/business/8039439/entercom-cbs-radio-merger-finalized-no-2-radio-operator |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |work=Billboard |date={{dat|2017|11|18||bez}}}}</ref> kas kopš 2021. gada zināms kā ''[[Audacy|Audacy, Inc.]]''. Savukārt ''Paramount Skydance'' piederošais radio staciju tīkls ''[[CBS News Radio]]'' tika likvidēts 2026. gadā.<ref name="radioclo">{{ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Ted |title=CBS News Radio Ends With An Edward R. Murrow Sign Off |url=https://deadline.com/2026/05/cbs-news-radio-shuts-down-edward-r-murrow-1236919656/ |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}} |work=[[Deadline Hollywood]] |date={{dat|2026|5|23||bez}} |language=en}}</ref> == Vēsture == [[Ņujorka]]s [[talantu aģents]] [[Artūrs Džadsons]] 1927. gada 27. janvārī [[Čikāga|Čikāgā]] nodibināja radiostaciju tīklu '''''United Independent Broadcasters, Inc'''''. Tā paša gada aprīlī ''Columbia Phonograph Company'', tā laika ''[[Columbia Records]]'' ierakstu kompānijas mātes uzņēmums, kļuva par tīkla [[Investīcija|investoru]]. 1927. gada 18. septembrī radiostaciju tīklu pārdēvēja par '''''Columbia Phonographic Broadcasting System (CPBS)'''''.<ref name="a-history-of-broadcasting-in-the-united-states-1-a-tower-in-babel-to-1933">{{grāmatas atsauce |last1=Barnouw |first1=Erik |title=A history of broadcasting in the United States. 1: A tower in Babel: to 1933 |publisher=Oxford Univ. Press |location=New York |isbn=978-0-19-500474-8 |pages=222–261 |edition=6. print.] - [1982 |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}}}}</ref> 1928. gada sākumā Džadsons un ''Columbia Records'' pārdeva 16 radiostaciju tīklu Īzakam un Leonam Levijiem, diviem brāļiem, kuriem piederēja WCAU, tīkla [[Filadelfija]]s filiāles stacija, kā arī viņu partnerim Džeromam Lukheimam. Viņi par tīkla prezidentu iecēla [[Viljams S. Peilijs|Viljamu S. Peiliju]], Leviju [[Svainis|svaini]]. Tā kā ''Columbia Records'' vairs nebija [[īpašums|īpašumtiesību]], Peilijs tīklu pārdēvēja par '''''Columbia Broadcasting System, Inc.'''''<ref>{{ziņu atsauce |last1=Gerard |first1=Jeremy |title=William S. Paley, Who Built CBS Into a Communications Empire, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/1990/10/28/obituaries/william-s-paley-who-built-cbs-into-a-communications-empire-dies-at-89.html |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |work=The New York Times |date={{dat|1990|10|28||bez}}}}</ref> Viņš ticēja [[radio]] [[reklāma]]s spēkam, jo ​​viņa ģimenes uzņēmuma ''La Palina'' cigāru pārdošanas apjoms bija dubultojies pēc tam, kad jaunais Viljams pārliecināja savu vecāku uzņēmumu reklamēties radio. Līdz 1928. gada septembrim Peilijs kļuva par tīkla vairākuma īpašnieku ar 51 procentiem uzņēmuma akciju,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Bergreen |first1=Laurence |title=Look now, pay later : the rise of network broadcasting |url=https://archive.org/details/looknowpaylaterr00berg/page/59 |publisher=Garden City, N.Y. : Doubleday |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |date={{dat|1981||||bez}}}}</ref> nopērkot Lukheima daļas uzņēmumā. ''[[Paramount Pictures]]'' 1929. gadā iegādājās pārējos 49 procentus akciju, tomēr [[Lielā depresija]] piespieda studiju 1932. gadā pārdot savas akcijas atpakaļ tīklam.<ref name="a-history-of-broadcasting-in-the-united-states-1-a-tower-in-babel-to-1933" /> Kopš tā laika CBS turpmākos 63 gadus bija neatkarīgs uzņēmums. Peilija vadībā CBS vispirms kļuva par vienu no lielākajiem radio tīkliem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un vēlāk par vienu no trim lielākajiem televīzijas staciju tīkliem, līdzās [[NBC]] un [[American Broadcasting Company|ABC]]. Neviennozīmīgu rezonansi izsauca [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] veidotais [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] fantastikas romāna "[[Pasauļu karš]]" [[Pasauļu karš (radio)|radio iestudējums]] CBS kanālā 1938. gadā, kas bija ieturēts reālistiskas radiopārraides stilā. Daudzi klausītāji kā patiesu uztvēra informāciju par [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] uzbrukumu, kas izraisīja paniku ASV ziemeļaustrumos (pārraidi klausījās ap 6 miljoni cilvēku).<ref>{{ziņu atsauce |title=30. oktobris. CBS sāk raidīt režisora Orsona Velsa raidlugu "Pasauļu karš” - REplay.lv |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/97848/30-oktobris-cbs-sak-raidit-rezisora-orsona-velsa-raidlugu-pasaulu-kars |accessdate={{dat|2024|8|18||bez}} |work=replay.lsm.lv |agency=REplay.lv |date={{dat|2017|10|28||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2023|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231119005913/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/97848/30-oktobris-cbs-sak-raidit-rezisora-orsona-velsa-raidlugu-pasaulu-kars }}</ref> CBS paplašināja savu uzņēmējdarbību, uzsākot televīzijas apraidi 1941. gadā. CBS 1971. gadā pārveidoja savu uzņēmuma nodaļu ''[[Viacom (1952–2005)|Viacom]]'' atsevišķā uzņēmumā. 1974. gadā CBS atmeta savu sākotnējo pilno nosaukumu un kļuva pazīstams vienkārši kā '''''CBS, Inc.''''' [[Elektrotehnika]]s uzņēmums ''[[Westinghouse Electric Corporation]]'' iegādājās tīklu 1995. gadā, pārdēvējot tā juridisko nosaukumu uz pašreizējo '''''CBS Broadcasting Inc.''''' 1997. gadā, un tajā pašā laikā ''Westinghouse Electric Corporation'' kļuva par ''[[Westinghouse Electric Corporation|CBS Corporation]]''. CBS 1999. gadā nonāca oriģinālā ''Viacom'' (1952—2005) kontrolē, ko no CBS atdalīja 1971. gadā. 2005. gadā ''Viacom'' sadalīja divās atsevišķās kompānijās un no jauna izveidoja ''[[CBS Corporation]]'', atdalot televīzijas, radio, kā arī atsevišķus [[kabeļtelevīzija]]s un ar apraidi nesaistītus [[Aktīvi|aktīvus]], ar CBS teleradiokompāniju kā pamatu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Viacom board approves plan to split company |url=https://www.nbcnews.com/id/wbna8219102 |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |work=NBC News |date={{dat|2005|6|14||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=News |first1=Bloomberg |title=Viacom Completes Split Into 2 Companies |url=https://www.nytimes.com/2006/01/02/business/media/viacom-completes-split-into-2-companies.html |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |work=The New York Times |date={{dat|2006|1|2||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Matthew Karnitschnig and Brooks |title=CBS and ViacomFind Life ToughAfter the Big Split - WSJ |url=https://www.wsj.com/articles/SB115353261435314387 |accessdate={{dat|2024|6|3||bez}} |work=WSJ}}</ref> ''CBS Corporation'' kontrolēja mediju magnāts [[Samners Redstouns]], izmantojot [[Pārvaldītājsabiedrība|holdinga kompāniju]] ''National Amusements Inc.'', kas arī kontrolēja otro ''Viacom'' (2005—2019) līdz 2019. gada 4. decembrim, kad abi atdalītie uzņēmumi vienojās atkārtoti apvienoties, lai kļūtu par ''ViacomCBS'' (vēlāk pazīstams kā ''[[Paramount Global]]''). Pēc pārdošanas CBS un citi tā apraides un izklaides aktīvi tika reorganizēti par jaunu konglomerāta nodaļu, ''CBS Entertainment Group''. Kopš 2017. gada CBS vairs tieši nepieder un nepārvalda radiostacijas, tomēr tā joprojām nodrošina radio ziņu pārraides savu bijušo radiostaciju jaunajiem īpašniekiem, kā arī licensē CBS preču zīmju lietošanas tiesības saskaņā ar ilgtermiņa līgumu. Savukārt ''Paramount Skydance'' piederošais radio staciju tīkls ''[[CBS News Radio]]'' tika likvidēts 2026. gadā.<ref name="radioclo" /> Televīzijas tīklam ir vairāk nekā 240 piederošu un biznesa partneru televīzijas staciju visā ASV. == Pārraides == === Seriāli === {{columns-list|colwidth=25em| *''[[2 Broke Girls]]'' (2011—2017) *''[[A Gifted Man]]'' (2011—2012) *''Alice'' (1976—1985) *''All in the Family'' (1971—1979) *''The Andy Griffith Show'' (1960—1968) *''[[Barnaby Jones]]'' (1973—1980) *''Becker'' (1998—2004) *''The Beverly Hillbillies'' (1962–1971) *"[[Lielā sprādziena teorija (seriāls)|Lielā sprādziena teorija]]" (2007—2019) *"[[Dzimuši policisti]]" (2010—pašlaik) *''The Bob Newhart Show'' (1972—1978) *''[[Cagney & Lacey]]'' (1982—1988) *''[[The Dick Van Dyke Show]]'' (1961—1966) *''[[The Carol Burnett Show]]'' (1967—1978) *"[[Čikāgas cerība]]" (1994—2000) *''[[Cold Case]]'' (2003—2010) *"[[Noziedzīgie prāti]]" (2005—2020) *"[[CSI Lasvegasa]]" (2000—2015) *"[[CSI Maiami]]" (2002—2012) *"[[CSI Ņujorka]]" (2004—2013) *"[[CSI: kibernoziegumi]]" (2015—2016) *''December Bride'' (1954—1959) *''Designing Women'' (1986—1993) *''[[Diagnosis Murder]]'' (1993—2001) *''The Doris Day Show'' (1968—1973) *"[[Daktere Kvinna]]" (1993—1998) *"[[Elementāri, Vatson!]]" (2012—2019) *"[[Visi mīl Reimondu]]" (1996—2005) *''Family Affair'' (1966—1971) *''Father Knows Best'' (1954—1962) *''The George Burns and Gracie Allen Show'' (1950—1958) *"[[Ēnu čuksti]]" (2005—2010) *''Gomer Pyle, U.S.M.C.'' (1964—1969) *''Good Times'' (1974—1979) *''Green Acres'' (1965—1971) *''Gunsmoke'' (1955—1975) *''Have Gun, Will Travel'' (1957—1963) *"[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]" (2010—2020) *''[[Hawaii Five-O]]'' (1968—1980) *''Here's Lucy'' (1968—1974) *''Hogan's Heroes'' (1965—1971) *"[[Kā es satiku jūsu māti]]" (2005—2014) *''[[I Love Lucy]]'' (1951—1957) *''The Jack Benny Program'' (1950—1964) *[[JAG]] (1997—2005) *''Jake and the Fatman'' (1987—1992) *''The Jeffersons'' (1975—1985) *''Jericho'' (2006—2008) *''Joan of Arcadia'' (2003—2005) *''Kate & Allie'' (1984—1989) *"[[Ķeriet Smārtu!]]" (1969–1970) *"[[Ņujorkas karalis (seriāls)|Ņujorkas karalis]]" (1998—2007) *''Kojak'' (1973—1978) *"[[Labā sieva]]" (2009—2016) *''Lou Grant'' (1977—1982) *''The Lucy Show'' (1962—1968) *''[[Magnum, P.I.]]'' (1980—1988) *"[[Izmeklētājs Magnums]]" (2018—2022) *''Mannix'' (1967—1975) *"Makgaivers"<ref>{{ziņu atsauce |title="Makgaivers" atgriežas – jaunāks, ātrāks, bīstamāks un izdomas bagātāks |url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/makgaivers-atgriezas-jaunaks-atraks-bistamaks-un-izdomas-bagataks/ |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |work=tv3.lv |date={{dat|2020|3|27||bez}} |language=lv}}</ref> (2016—2021) *''Madam Secretary'' (2014—2019) *"[[Man with a Plan|Vīrs ar plānu]]" (2016—2020) *''The Mary Tyler Moore Show'' (1970—1977) *''The Danny Thomas Show'' (1957–1964) *"[[Lazarete (seriāls)|Lazarete]]" (1972—1983) *"[[Mamma (seriāls)|Mamma]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mamma |url=https://duo6.lv/lv/t/7526/mamasha |website=[[Duo 6|duo6.lv]] |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=lv}}</ref> (2013—2021) *''Maude'' (1972—1978) *''Medical Center'' (1969—1976) *"[[Mentālists]]" (2008—2015) *''Mission: Impossible'' (1966—1973) *''Mister Ed'' (1961—1966) *''The Munsters'' (1964—1966) *''The Great Indoors'' (2016—2017) *"[[Noziegumam pa pēdām]]" (1984—1996) *''Murphy Brown'' (1988—1998) *''My Three Sons'' (1965—1972) *"[[Auklīte (seriāls)|Auklīte]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Auklīte |url=https://duo6.lv/lv/t/7529/auklite |website=[[Duo 6|duo6.lv]] |accessdate={{dat|2025|1|19||bez}} |language=lv}}</ref> (1993—1999) *''Nash Bridges'' (1996—2001) *''The Bob Newhart Show'' (1972—1978) *''Newhart'' (1982—1990) *"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (2003—pašlaik) *"[[NCIS: Losandželosa]]" (2009—2023) *''[[NCIS: New Orleans]]'' (2014—2021) *''[[NCIS: Hawaiʻi]]'' (2021—2024) *''NCIS: Origins'' (2024—pašlaik) *''Newhart'' (1982—1990) *''Northern Exposure'' (1990—1995) *"[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]" (2005—2010) *''One Day at a Time'' (1975—1984) *"[[Izvēlētā persona]]" (2011—2016) *''Perry Mason'' (1957—1966) *''Petticoat Junction'' (1963—1970) *''Rawhide'' (1959—1966) *''Rescue 911'' (1989—1996) *"[[Skorpions (seriāls)|Skorpions]]" (2014—2018) *''Simon and Simon'' (1981—1988) *"[[Soli pa solim]]" (1997—1998) *''Touched by an Angel'' (1994—2003) *''Trapper John, M.D.'' (1979—1986) *"[[Krēslas zona]]" (1959—1964) *"[[Divarpus vīri]]" (2003—2015) *''The Unit'' (2006—2009) *"[[Volkers, Teksasas reindžers]]" (1993—2001) *''The Waltons'' (1972—1981) *"[[Zem kupola (televīzijas seriāls)|Zem kupola]]" (2013—2015) *''Westinghouse Studio One'' (1948—1958) *''The Wild Wild West'' (1965—1970) *''Without a Trace'' (2002—2009) *''Yes, Dear'' (2000—2006) *"[[Jaunais Šeldons]]" (2017—2024) }} === Ziepju operas === {{columns-list|colwidth=25em| *''Search for Tomorrow'' (1951–1982) *''Love of Life'' (1951–1980) *''[[Guiding Light]]'' (1952—2009) *''The Brighter Day'' (1954–1962) *''The Secret Storm'' (1954–1974) *''[[As the World Turns]]'' (1956—2010) *''The Edge of Night'' (1956–1975) *''Love is a Many Splendored Thing'' (1967–1973) *''Where the Heart Is'' (1969–1973) *''[[The Young and the Restless]]'' (1973—pašlaik) *"[[Dalasa (seriāls)|Dalasa]]" (1978—1991) *''Knots Landing'' (1979–1993) *''Falcon Crest'' (1981–1990) *''Capitol'' (1982—1987) *"[[Hameleonu rotaļas]]" (1987—pašlaik) *''Beyond the Gates'' (2025) }} === Realitātes un spēļu šovi === {{columns-list|colwidth=25em| *''[[The Ed Sullivan Show]]'' (1948—1971) *''What's My Line?'' (1950—1967) *''I've Got a Secret'' (1952—1967; 1976) *''To Tell the Truth'' (1956–1968) *''[[The Price is Right]]'' (1972—pašlaik) *''Match Game'' (1973—1979) *''The $25,000 Pyramid'' (1982—1987; 1988) *''Press Your Luck'' (1983—1986) *''Card Sharks'' (1986—1989) *''Family Feud'' (1988—1993) *''Wheel of Fortune'' (1989—1991) *''[[The Late Late Show with Craig Ferguson]]'' (1995—pašlaik) *''[[The Late Show with David Letterman]]'' (1993—pašlaik) *''[[Big Brother]]'' (2000—pašlaik) *"[[Izdzīvotājs]]" (2000—pašlaik) *"[[Skrējiens pēc miljona]]" (2001—pašlaik) *''[[Let's Make a Deal]]'' (2009—pašlaik) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * {{youtube|user=CBS}} {{TV-aizmetnis}} {{organizācija-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas kanāli]] [[Kategorija:ASV radio stacijas]] icc3zlht9ac4r8dzjilp49ld2fec1at Mohikāņi 0 185962 4502712 4212387 2026-08-05T04:47:31Z ZANDMANIS 91184 4502712 wikitext text/x-wiki {{tautas infokaste | tauta = Mohikāņi<br /><small>''Muhhekunneuw''</small> | attēls = [[Attēls:Hudsonmap.png|270px|Mohikāņi nu to kaimiņi ap 1600. gadu]] | skaits = Ap 1700, sajaukušies ar citām [[algonkinu tautas|algonkinu]] ciltīm | vieta = {{ASV}}, [[Viskonsina]] | reliģija = [[Brāļu draudzes]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]], sākotnēji mohikāņu (izmira ap 1940.g.) | radi = Munsī }} '''Mohikāņi''' (arī '''mahikāņi''') savulaik spēcīga [[Ziemeļamerika]]s piecu [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] cilšu konfederācija, kas pirms [[ASV vēsture|eiropiešu kolonizācijas]] dzīvoja [[Hudzona|Hudzonas upes]] ielejā (ap tag. [[Olbani]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štats]]). Mohikāņi runāja vienā no [[algonkinu valodas|austrumu algonkinu valodām]]. Cilts pašnosaukums bija '''Muh-he-kon-neok''' (''"vienmēr trokšņaino ūdeņu tauta"''). Pēc 1680. gada mohikāņi pārcēlās uz Stokbridžu [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]. 1820.-1830. gadu laikā lielākā daļa mohikāņu pēcteču migrēja uz rietumiem, tag. [[Viskonsina]]s ziemeļaustrumiem. Savienojušies ar munsī (jeb delavariem), viņi mūsdienās ir federāli atzīti kā Stokbridžas munsī cilts mohikāņu indiāņu atzars. == Kultūra == 17.gadsimta sākumā ap 35 000 mohikāņu dzīvoja 40 ciematos. Mohikāņu konfederāciju veidoja piecas ciltis: ''muhhekoneok'' (jeb mohikāņi), ''westenhuck'', ''wawayachtonoc'', ''mechkentowoon'', ''wiekagjoc''. Mohikāņi audzēja kukurūzu, ķirbjus un pupas, nodarbojās ar medniecību, zvejniecību un dabas produktu vākšanu. Viņu nocietinātos ciematus apjoza [[palisāde]]s sienas. Ciematus cēla uz pauguriem, un katrā no tiem atradās ap 20-30 t.s. garo māju. Sākotnēji mohikāņu tautu veidoja trīs dzimtas: Vilka, Bruņurupuča un Tītara, katra no kurām vēlāk sadalījās atsevišķos atzaros jeb ģintīs. Vēlāk, kļūdamas patstāvīgas, tās savos ģints nosaukumos saglabāja arī dzimtas nosaukumu: Vilka dzimta sastāvēja no četrām ģintīm (Vilka, Lāča, Suņa un Oposuma), Bruņurupuča dzimta arī no četrām (Mazā Bruņurupuča, Lielā Bruņurupuča un Dzeltenā Zuša), Tītara — no trim (Tītara, Dzērves un Cālēna). Lai apspriestu svarīgus jautājumus, cilšu [[sačems|sačemi]] pulcējās mohikāņu galvenajā ciemā Šagtikokā (''Schaghticoke'', uz austrumiem no tag. Olbani). Ievērojamā maiami cilts virsaiša Mazā Bruņurupuča ([[Little Turtle]] jeb Mishikinava) māte bija mohikāniete. Viņa vadībā indiāņu ciltis guva vairākas nozīmīgas uzvaras pār [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] armiju. Tostarp 1791. gada 4.novembrī Vabašas kaujā indiāņu konfederācija, zaudējusi 21 kritušo un ap 40 ievainoto, nogalināja vairāk kā 600 amerikāņu zaldātu un vismaz 250 ievainoja. == Sinonīmi == Neraugoties uz līdzīgo nosaukumu, ''mohikāņi'' un ''[[mohegani]]'' bija divas dažādas, kaut arī algonkinu valodās runājošas ciltis. Savienoto Valstu dokumentos tās abas tiek dēvētas par "mohikaniem", kas arī ir galvenais kļūdaino tulkojumu iemesls.<ref name ="Handbook">{{Grāmatas atsauce|title=Handbook of North American Indians, Volume 15, Northeast|author=William C. Sturtevant (General Editor), Bruce G. Trigger (Volume Editor)|publisher=[[Smithsonian Institution]], Washington(1978)|}}</ref> Dažkārt moheganus jauc ar [[irokēzu valodas|irokēzu]] cilti ''mohaukiem'', kuri piederēja pie pilnīgi citas valodu saimes un bija vēsturiskie mohikāņu ienaidnieki. Mohegani (tulk. ''"Vilku tauta"'') apdzīvoja Temzas upes ieleju [[Konektikuta|Konektikutā]]. Atšķirībā no savām zemēm kolonizācijas gaitā padzītajiem mohikāņiem, liela daļa moheganu pēcteču palika savā vēsturiskajā dzimtenē Jaunanglijā, kur tiem pieder rezervāts. == "Pēdējas mohikānis" == [[Džeimss Fenimors Kūpers]] savu romānu "[[Pēdējais mohikānis]]" balstīja uz mohikāņu cilti. Taču tajā iekļauti arī dažādi moheganu kultūras aspekti. Kūpera romāna notikumi norisinājās Hudzonas ielejā, kas bija mohikāņu zeme, savukārt vienam no galvenajiem romāna varoņiem dots moheganu virsaiša Unkasa vārds. Romāna sižets ir pielāgots vismaz pusducim filmu scenāriju, pirmoreiz 1920. gadā. 1992. gada ekranizācijas režisors bija [[Maikls Manns]] un galveno lomu atveidoja [[Denjels Dejs-Lūiss]]. Pēc pēdējā Unkasu vīriešu pēcnācēja Johana Unkasa nāves, laikraksts ''Newark Daily Advertiser'' žēlabaini rakstīja: "Pēdējais mohegans ir aizgājis".{{Nepieciešama atsauce}} Taču, rakstot slaveno romānu, Kupers nezināja, ka joprojām kā ciltis pastāvēja gan Konektikutas mohegani, gan no dzimtās Hudzona upes ielejas padzītie mohikāņi. [[Attēls:Mohawk king engraving.jpg|thumb|200px|Mohikāņu [[sačems]] ''Etow Oh Koam'']] == Vēsture == Pirmā mohikāņu tikšanās ar eiropiešiem notika 1609. gadā. Šajā laikā mohikāņu konfederācija apdzīvoja Hudzonas upes ieleju. Turpmākā gadsimta konflikti un saspīlējums ar mohaukiem, kā arī holandiešu un angļu kolonizatoriem piespieda cilti pārcelties austrumu virzienā uz Rietummasačūsetsu un Konektikutu. Daudzi mohikāņi apmetās [[Stokbridžā]], kļūstot pazīstami kā '''Stokbridžas indiāņi'''. Stokbridžas indiāņi atļāva [[Protestantisms|protestantu]] misionāriem dzīvot cilts vidū. 18. gadsimtā daudzi mohikāņi akceptēja kristietību, tajā pat laikā saglabājot savas tradīcijas. [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā|Septiņgadu karā]] (1754-1763), kas Amerikā pazīstams kā karš ar frančiem un indiāņiem (''French and Indian War''), un [[Amerikas revolūcija]]s laikā (1775-1783) viņi cīnījās amerikāņu pusē. Neraugoties uz to, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kolonizatori burtiski pārpludināja mohikāņu zemes, piespiežot cilti pamest savus pavardus un doties uz rietumiem. 1780. gadā Stokbridžas indiāņi pameta Masačūsetsu un apmetās starp [[oneidiem]] (irokēzu cilts) Rietumņujorkā, nosaucot to par Jauno Stokbridžu. Taču atsevišķas mohikāņu ģimenes un daži cilvēki, būdami pārāk veci vai īpaši piesaistīti dzimtajam apvidum, palika Stokbridžā. Tomēr cilts kodols, tostarp sačems un viņa radinieki, pārcēlās uz Jauno Stokbridžu. Būdami kristieši un caur misionāriem iepazinuši angļu dzīvesveidu, Stokbridžas indiāņi saglabāja tradicionālo dzīvesveidu, valodu un kultūru. Viņi izkopa mohikāņi identitāti, balstoties uz pagātnes tradīcijām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dunn|first=Shirley|title=The Mohican World 1680-1750|year=2000|publisher=Purple Mountain Press, Ltd.|location=Fleischmanns, New York|pages=213}}</ref> 1820.-1830. gados lielākā daļa stokbridžiešu migrēja uz Viskonsinu, kur viņiem valdība bija apsolījusi piešķirt zemi. Viskonsinā mohikāņi apmetās kopīgi ar algonkinu cilti munsī (jeb delavariem). Kopīgi viņi izveidoja federālās valdības atzītu kopienu '''Stokbridžas-Munsī Kopiena'''. Viņu rezervāts zināms kā '''Mohikāņu Indiāņu Stokbridžas-Munsī Atzars'''. Cita daļa pārcēlās uz atsevišķām indiāņu kopienām Kanādā un sakusa ar tām, zaudējot savu piederību mohikāņu tautai. == Valoda == Piederēja pie algonkinu valodu saimes austrumalgonkinu valodu atzara, kopā ar masačūsetsu un [[vampanoagi|vampanoagu]] dialektiem pieskaitāma pie tā sauktā algokinu N-dialekta. Valoda sāka izzust 20.gs. sākumā. Pēdējās dokumentētās ziņas ir 1930.gadā.<ref>Goddard, Ives, 1978, p. 71; [http://www.ampilsoc.org/library/guides/indians/info/m.htm#mahican/ American Philosophical Society Archives, Mahican manuscripts and notes]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]] [[Kategorija:Algonkini]] 4z19l9t6y4zxv24mzrrhjuyei6anwqf Bhopāla 0 186952 4502579 4486477 2026-08-04T16:52:55Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502579 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bhopāla | official_name = भोपाल | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image1 =Raja bhoj bridge.jpg | image2 = Outside view of Rani Kamlapati Railway Station 25.jpg | image3 = Boats in Upper Lake, Bhopal.JPG{{!}} Boats in Upper Lake | image4 = Tribal Museum Bhopal 3.jpg {{!}} The tribal museum | image5 = Parol Himalayan Village gate.JPG {{!}} Parol Himalayan village gate in the Indira Gandhi Rashtriya Manav Sangrahalaya | image6= Birla Mandir Bhopal Side view.jpg | image7 = Bada Talab In Bhopal.png | image8 = Shivaji statue Bhopal.jpg | image9 = Welcome_To_City_Of_Lake.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Bhopālas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 648.24 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1795648 | population_urban = | population_metro = 2795648 | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 77 | longm = 25 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 427 | website = | footnotes = }} '''Bhopāla''' ({{val-hi|भोपाल}}, {{izrunā|bʱoːpaːl}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štata administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,80 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 16. lielākā pilsēta Indijā. Bhopāla bija bijušās [[Bhopālas valsts]] galvaspilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] 6an9lacze4z1ha1ao486wo6o9wla0sf Aureliāns 0 187511 4502647 4419081 2026-08-04T20:19:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502647 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aureliāns | vārds_orģ = ''Lucius Domitius Aurelianus Augustus'' | attēls = INC-1859-a Ауреус Аврелиан ок. 270-275 гг. (аверс).png | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Romas impērija]]s [[Romas imperators|imperators]] | term_sākums = {{dat|270|||N}} | term_beigas = {{dat|275|||N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Kvintils]] | pēctecis = [[Tacits (imperators)|Tacits]] | dzim_dati = 214. vai 215. gads | dzim_vieta = [[Sirmija]], [[Romas impērija]] (Tagad [[Sremska Mitrovica]] {{SRB}}) | mir_dati = 275. gads | mir_vieta = Kanafrija, [[Trāķija]], (Tagad [[Korlu]], {{TUR}}) | tautība = | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = pagānisms | paraksts = | piezīmes = }} '''Aureliāns''' ({{val|la|Lucius Domitius Aurelianus Augustus}}; dzimis 214. vai 215. gadā, miris 275. gadā) bija 44. [[Romas impērija]]s imperators, kurš valdīja no 270. gada līdz savai nāvei 275. gadā. Viņš savas valdīšanas laikā sakāva [[alemaņi|alemaņus]], [[goti|gotus]], [[vandaļi|vandaļus]], [[sarmati|sarmatus]]. Aurealiāns atjaunoja impērijas austrumu robežas pēc [[Palmīras impērija]]s iekarošanas 273. gadā. Nākamajā gadā viņš iekaroja [[gallu impērija|Gallu impēriju]] rietumos, tādējādi atkal apvienojot visu impēriju. Viņš bija [[Roma]]s pilsētas [[Aurēlija siena]]s veidošanas iniciators. Tāpat pēc karadarbības ar gotiem [[Dākija]] vairs nebija impērijas sastāvā. Viņu nogalināja 275. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.roman-emperors.org/aurelian.htm Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210507034854/http://www.roman-emperors.org/aurelian.htm |date={{dat|2021|05|07||bez}} }} {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kvintils]] | virsraksts = Trešā gadsimta juku perioda<br> [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] | periods = 270—275 | pēc = [[Tacits (imperators)|Tacits]]}} {{kastes beigas}} {{Romiešu imperatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:210. gados dzimušie]] [[Kategorija:275. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas imperatori]] 0az1js61ta0nb51r6c7yrvnrqlr028v Karaļa Filipa karš 0 187610 4502625 4318963 2026-08-04T19:17:13Z ZANDMANIS 91184 4502625 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = Early American Conflict.jpg | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12. aprīlis | place = [[Masačūsetsa]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>[[Naraganseti]]<br>[[Vampanoagi]]<br>[[Nipmuki]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanonhets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>[[Bendžamins Čērčs]]<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://books.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora [[Bendžamins Čērčs|Bendžamina Čērča]] vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut</ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Skatīt arī == * [[Karaļa Viljama karš]] == Ārējās saites == * Martin, Susan S. (ed.). [https://web.archive.org/web/20011220115904/http://freepages.genealogy.rootsweb.com/~massasoit/causes.htm "Edward Randolph on the Causes of the King Philip's War (1685)"]. New England Indians. * {{grāmatas atsauce |editor-last=Nourse |editor-first=Henry S. |title=The Early Records of Lancaster, Massachusetts. 1643–1725 | url=https://books.google.com/books?id=687odzw5rKYC | date=1884 | archive-url=https://archive.org/details/earlyrecordslan00masgoog/page/n328 |archive-date=June 9, 2008 | publisher=W. J. Coulter | page=324 |quote=Killed March 26, 1676}}. * {{ziņu atsauce |last=Peters |first=Paula |date=July 14, 2002 |title=We Missed You |url=http://www.capecodonline.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20020714/NEWS01/307149989&cid=sitesearch |work=[[Cape Cod Times]] |location=Hyannis, Massachusetts}} * {{grāmatas atsauce |last=Peirce |first=Ebenezer Weaver |date=1878 |title=King Philip's War |url=https://archive.org/details/indianhistorybio00peir_0/page/141 <!-- quote=Killed March 26, 1676. --> |series=Indian history, biography and genealogy: pertaining to the good sachem Massasoit of the Wampanoag tribe, and his descendants |publisher=Z. G. Mitchell}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] tdvn3hc3rboq20cxcsdmaymdh8yt7a9 4502716 4502625 2026-08-05T04:51:30Z ZANDMANIS 91184 4502716 wikitext text/x-wiki {{infokaste+|Militāras sadursmes infokaste}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Karaļa Filipa karš | width = | partof = Amerikāņu un indiāņu kariem | image = Early American Conflict.jpg | image_size = | alt = | caption = | date = 1675. gada 20. jūnijs – 1678. gada 12. aprīlis | place = [[Masačūsetsa]], [[Konektikuta]], [[Meina]], [[Rodailenda]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Kolonistu uzvara<br>[[Vabanaki]] uzvara [[Meina|Meinā]] | status = | combatants_header = | combatant1 = Vabanaki <br>Podunki<br>[[Naraganseti]]<br>[[Vampanoagi]]<br>[[Nipmuki]] | combatant2 = Jaunanglijas Konfederācija<br>Pekoti<br>Mohauki | combatant3 = | commander1 = [[Metakomets]] {{KIA}}<br>Avašonks<br>Kanonhets {{KIA}} | commander2 = Džons Leverets<br>[[Bendžamins Čērčs]]<br>Oneko<br>Unkas | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = ~3400 | strength2 = ~3500 | strength3 = | casualties1 = ~2000 | casualties2 = ~2800+ | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Brookfield1.jpg|thumb|250px|Indiāņu uzbrukums Brokfīldai ''Karaļa Filipa karā''.]] '''Karaļa Filipa karš''' (saukts arī par '''Pirmo Indiāņu karu''', '''[[Metakomets|Metakometa]] karu''' vai '''Metakometa sacelšanos''')<ref name= "FALUDI">[http://www.nytimes.com/2007/09/07/opinion/07faludi.html America's Guardian Myths], op-ed by [[Susan Faludi]], September 7, 2007. ''New York Times.'' Accessed September 6, 2007.</ref> bija bruņots konflikts starp [[Ziemeļamerika]]s [[indiāņi|pamatiedzīvotājiem]] mūsdienu [[Jaunanglija|Jaunanglijā]] un angļu kolonistiem un viņu indiāņu sabiedrotajiem. Karš nosaukts tā galvenā indiāņu vadoņa, [[sačems|sačema]] [[Metakomets|Metakometa]] vārdā, pazīstama arī kā "Karalis Filips".<ref>[http://books.google.com/books?id=eHJOAAAAMAAJ Lepore, Jill. ''The Name of War: King Philip's War and the Origins of American Identity]'', New York:Alfred A. Knopf, 1998. Note:King Philip "was also known as Metacom, or Pometacom. King Philip may well have been a name that he adopted, as it was common for Natives to take other names. King Philip had on several occasions signed as such and has been referred to by other natives by that name."</ref> Majora [[Bendžamins Čērčs|Bendžamina Čērča]] vadībā angļi un sabiedrotie indiāņi karā guva virsroku un 1676. gada 12. augustā nogalināja Metakometu.<ref>Philip Gould. Reinventig Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America." ''Journal of the Early Republic'', No. 16, Winter 1996. p. 647.</ref> Karš turpinājās Jaunanglijas ziemeļos (galvenokārt [[Meina|Menā]]) līdz 1678. gada aprīlim.<ref name="Norton, Mary Beth 2003">Norton, Mary Beth. ''In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692'', New York: Vintage Books, 2003</ref> Karš bija vispostošākā nelaime Jaunanglijas kolonijai 17. gadsimtā. Indiāņu karotāji veica uzbrukumus vairāk kā pusei kolonijas pilsētu.<ref>[http://www.colonialwarsct.org/1675.htm "1675 King Philip's War"], The Society of Colonial Wars in the State of Connecticut</ref> Nedaudz vairāk kā gada laikā tika nopostītas 12 reģiona pilsētas, liela daļa cietušas. Kolonijas ekonomika sagrauta, un liela daļa tās iedzīvotāju gājuši bojā, ieskaitot desmito daļu karam derīgo vīriešu. Vēl traģiskāks tas bija indiāņu ciltīm. No 10 000 pamatiedzīvotājiem tika nogalināti ap 3000. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tas bija viens no asiņainākajiem un postošākajiem kariem Ziemeļamerikas vēsturē.<ref>Schultz and Touglas (2000), ''King Philip's War'', p. 5</ref> == Skatīt arī == * [[Karaļa Viljama karš]] == Ārējās saites == * Martin, Susan S. (ed.). [https://web.archive.org/web/20011220115904/http://freepages.genealogy.rootsweb.com/~massasoit/causes.htm "Edward Randolph on the Causes of the King Philip's War (1685)"]. New England Indians. * {{grāmatas atsauce |editor-last=Nourse |editor-first=Henry S. |title=The Early Records of Lancaster, Massachusetts. 1643–1725 | url=https://books.google.com/books?id=687odzw5rKYC | date=1884 | archive-url=https://archive.org/details/earlyrecordslan00masgoog/page/n328 |archive-date=June 9, 2008 | publisher=W. J. Coulter | page=324 |quote=Killed March 26, 1676}}. * {{ziņu atsauce |last=Peters |first=Paula |date=July 14, 2002 |title=We Missed You |url=http://www.capecodonline.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20020714/NEWS01/307149989&cid=sitesearch |work=[[Cape Cod Times]] |location=Hyannis, Massachusetts}} * {{grāmatas atsauce |last=Peirce |first=Ebenezer Weaver |date=1878 |title=King Philip's War |url=https://archive.org/details/indianhistorybio00peir_0/page/141 <!-- quote=Killed March 26, 1676. --> |series=Indian history, biography and genealogy: pertaining to the good sachem Massasoit of the Wampanoag tribe, and his descendants |publisher=Z. G. Mitchell}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kari Ziemeļamerikā]] [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Algonkini]] fz5jbof8bcfms7f07hyp0wkur954uc0 Azerbaidžānas karogs 0 192063 4502671 3594054 2026-08-04T21:39:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502671 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Azerbaidžānas |Image = Flag of Azerbaijan.svg |Use = 111111 |Symbol = |Proportion = 1:2 |Adoption = {{dat|1918|11|9||bez}} |Design = Trīs vienāda garuma horizontālas līnijas — zila, sarkana, zaļa. Vidū balts pusmēness un astoņstaru zvaigzne. }} '''Azerbaidžānas karogs''' ir viens no [[Azerbaidžāna]]s oficiālajiem valsts simboliem. Tas sastāv no trim vienāda platuma horizontālām līnijām — [[Zilā krāsa|zilas]], [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Zaļā krāsa|zaļas]]. Karoga vidū ir balts [[Mēness|pusmēness]] un astoņstaru [[zvaigzne]]. Karogs tika apstiprināts {{dat|1918|11|9||bez}}, savukārt krāsas un izmērs — {{dat|1991|2|5||bez}}. Valsts karogs ir minēts [[Konstitūcija|Konstitūcijā]], kā arī divas reizes [[Azerbaidžānas himna|valsts himnā]]. {{dat|2009|11|17||bez}} Azerbaidžānas prezidents {{dat||11|9|a|bez}} pasludināja par valsts karoga dienu. == Krāsas == {| class=wikitable width=60% style="text-align:center;" |- ! Krāsu skala ! style="background-color:#0097c3; color:#FFFFFF"|Zils ! style="background-color:#e00034; color:#FFFFFF"|Sarkans ! style="background-color:#00ae65; color:#FFFFFF"|Zaļš |- | [[Pantone]]<ref name="Meclis">{{Tīmekļa atsauce| title =Azərbaycan Respublikasının Dövlət bayrağı haqqında | publisher = Azərbaycan Respublikasının Milli Məclisi| url = http://www.meclis.gov.az/?/az/topcontent/21}}</ref> | 313 C | 185 C | 3405 C |- | [[RGB]]<ref name="pantone.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pantone.com/pages/pantone/colorfinder.aspx |title=Pantone Color Picker |accessdate=December 9, 2009 |publisher=Pantone LLC |archive-date={{dat|2015|09|10||bez}} |archive-url=http://webarchive.loc.gov/all/20150910082906/http://www.pantone.com/pages/pantone/colorfinder.aspx }}</ref> | 0-151-195 (#0097c3) | 224-0-52 (#e00034) | 0-174-101 (#00ae65) |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://flagspot.net/flags/az.html ''Flags of the World''] {{en ikona}} {{Āzijas karogi}} {{Eiropas karogi}} {{Eiropa-aizmetnis}} {{Āzija-aizmetnis}} [[Kategorija:Nacionālie karogi|Azerbaidžāna]] [[Kategorija:Azerbaidžānas nacionālie simboli|Karogs]] [[Kategorija:Azerbaidžānas kultūra|Karogs]] hdnnhid8ul4mtdfndv6jgviqz00bhcl Bišu dzimta 0 192137 4502685 4137087 2026-08-05T02:33:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502685 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bee PD foto explained1.jpg | att_nosaukums = [[Eiropas medus bite]] (''Apis mellifera'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta=Endopterygota | virskārta_lv=Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Hymenoptera | kārta_lv = Plēvspārņi | apakškārta = Apocrita | apakškārta_lv = Iežmauglapsenes | infrakārta = Aculeata | infrakārta_lv= Dzēlējlapsenes | virsdzimta=Apoidea | virsdzimta_lv=Bišu virsdzimta | dzimta=Apidae | dzimta_lv=Bišu dzimta | kategorijas = nē | binomial=Apidae <small>([[Latreille]], 1802)</small> }} '''Bišu dzimta''' jeb '''medusbišu dzimta''' (''Apidae'') ir [[plēvspārņi|plēvspārņu]] (''Hymenoptera'') dzimta, kas pieder [[bites|bišveidīgo kukaiņu]] grupai (''Apiformes''). Bišu dzimta ir ļoti plaša, apvienojot parastās [[medusbites]], [[bezdzeloņu medusbites]], [[namdarbites]], [[orhidejbites]], [[dzegužbites]], [[kamenes]], [[pūkbites]] un daudzas citas mazāk pazīstamas bišu grupas. Bišu dzimta tiek dalīta 3 [[apakšdzimta|apakšdzimtās]]: [[Dzegužbišu apakšdzimta|dzegužbitēs]] (''Nomadinae''), [[Medusbišu apakšdzimta|medusbitēs]] (''Apinae'') un [[Namdarbišu apakšdzimta|namdarbitēs]] (''Xylocopinae'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolib.cz/en/taxon/id17500/ |title=BioLib: Apidae |access-date={{dat|2012|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925011058/https://www.biolib.cz/en/taxon/id17500/ }}</ref> ==Īpašības== Šajā grupā ir gan sabiedriskas bišu sugas, piemēram, [[medusbites]] un [[kamenes]], gan bites vientuļnieces, piemēram, [[namdarbites]] un parazītbites jeb [[dzegužbites]]. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku bišu dzimtai pieder visas garmēles bišu sugas, izņemot tās sugas, kas pieder [[griezējbišu dzimta]]i (''Megachilida''). Sugām, kas veido [[ligzda]]s, [[mātīte]]s vāc [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]], kas pamatā saķeras uz pakaļējo [[kājas|kāju]] matiņiem. Salīdzinoši griezējbites ziedputekšņus pamatā savāc uz vēdera matiņiem. Ligzdas atkarībā no sugas tiek būvētas [[augsne|augsnē]] zem zemes, trūdošā [[koks|kokā]] vai arī tiek būvētas brīvstāvošas ligzdas aizsargātā vietā. Piemēram, [[kamenes]] ligzdu var iekārtot zem sausām [[lapas|lapām]], [[sūnas|sūnām]], vecas, sausas [[zālaugi|zāles]], iekārtoties pamestās [[peles|peļu]] [[ala|alās]], koku dobumos un citās pasargātās vietās. Toties [[namdarbites]] ligzdu iekārto trūdošā kokā. Bišu dzimtas sugas ir vienas no svarīgākajiem un nozīmīgākajiem [[kukaiņi]]em [[augi|augu]] apputeksnēšanā.<ref>Brothers D.J. 1999. Phylogeny and evolution of wasps, ants and bees (Hymenoptera, Chrysidoidea, Vespoidea and Apoidea). Zoologica Scripta 28: 233–250.</ref> ==Sistemātikas izmaiņas== Mūsdienās bišu dzimta ir daudz plašāka kā tas bija vēl nesenā pagātnē. Bišu dzimta ir apvienota ar agrāko [[pūkbišu cilts|pūkbišu]] (''Anthophoridae'')<ref>[http://bugguide.net/node/view/3076 Family Apidae - Cuckoo, Carpenter, Digger, Bumble, and Honey Bees]</ref> un [[Ctenoplectrini|ktenoplektrīdbišu]] (''Ctenoplectridae'') dzimtām. Vecās bišu dzimtas četras apakšdzimtas mūsdienās tiek klasificētas kā mūsdienu [[medusbišu apakšdzimta]]s (''Apinae'') ciltis.<ref>Michener, Charles D. (2000) The bees of the world. The Johns Hopkins University Press. Baltimore, Londres. {{ISBN|0-8018-6133-0}}</ref><ref>O'Toole, Christopher, Raw, Anthony (1999) Bees of the world. Cassell Illustrated. {{ISBN|0-8160-5712-5}}</ref> ==Sistemātika== *'''Bišu dzimta''' (''Apidae'') **[[Dzegužbišu apakšdzimta]] (''Nomadinae'') **[[Medusbišu apakšdzimta]] (''Apinae'') **[[Namdarbišu apakšdzimta]] (''Xylocopinae'') ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/#v96 Bites (Apidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715095501/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/#v96 |date={{dat|2009|07|15||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20160304215152/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&what=50 Kamenes mūžs] *[https://web.archive.org/web/20160305052220/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/meln-kamene-bombus-lucorum Melnā kamene Bombus lucorum] *[https://web.archive.org/web/20120624135958/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Apidae BBC: Bees] *[http://www.scielo.br/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0101-81752005000100017 Higher-level bee classifications (Hymenoptera, Apoidea, Apidae sensu lato)] [[Kategorija:Bišu dzimta| ]] [[Kategorija:Bites]] a3lq9o1htuan0f6vqauvs19ooipuopo Džons Golsvertijs 0 194327 4502678 3573540 2026-08-05T00:01:12Z Teatrālis 82063 4502678 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Džons Golsvertijs | vārds_orig = ''John Galsworthy'' | attēls = John galsworthy.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Džons Golvertijs 1914. gadā | dz_gads = 1867 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Forsaitu teika]]" (1906—1922)<br />"[[Ābele ziedonī]]" (1925) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] (1932) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Džons Golsvertijs''' ({{val-en|John Galsworthy}}, {{izrunā|dʒɒn ˈgɔːlzwəːði}}, dzimis {{dat|1867|8|14}}, miris {{dat|1933|1|31}}) bija angļu [[romāns|romānu]] un [[luga|lugu]] rakstnieks. Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir romānu cikls "[[Forsaitu teika]]" (''The Forsyte Saga''). Tieši par stāstnieka prasmi šajā romānu ciklā viņš 1932. gadā saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nobel}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.liis.lv/paslit/Literatura/8-10b/Golsvertijs.html | title= Džons Golsvertijs | publisher= liis.lv | accessdate= 2012-07-23 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Ēriks Aksels Kārlfelds]]| virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = [[1932. gads|1932]] | pēc = [[Ivans Buņins]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Golsvertijs, Dzzons}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] [[Kategorija:Dramaturgi]] 2sehszq7lz2lep88lhio2bd23f0yznq Džiliana Andersone 0 195539 4502732 4325742 2026-08-05T06:46:46Z Edgars2007 9590 4502732 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džiliana Andersone | vārds_orig = ''Gillian Anderson'' | attēls = Gillian Anderson Cannes Film Festival 2026 02 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džiliana Andersone 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|8|9}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1986—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = Gillian Anderson signature.svg | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1997: "[[Labākā aktrise drāmas seriālā]]" ("[[X-faili. Slepenās lietas]]")<br />2021: "[[Labākā otrā plāna aktrise televīzijas seriālā]]" ("[[Kronis (seriāls)|Kronis]]") | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 1997: "[[Labākā aktrise drāmas seriālā]]" ("X-faili. Slepenās lietas")<br />[[78. Zelta globusa balva|2021]]: "[[Labākā otrā plāna aktrise televīzijas seriālā]]" ("Kronis") | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = 1996, 1997: "[[Labākā aktrise drāmas seriālā]]" ("X-faili. Slepenās lietas")<br />2021: "[[Labākā aktrise televīzijas seriālā]]", "[[Labākais aktieru ansamblis drāmas seriālā]]" ("Kronis") | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Džiliana Andersone''' ({{val|en|Gillian Leigh Anderson}}; dzimusi {{dat|1968|8|9}}) ir amerikāņu aktrise. Karjeru sākusi teātrī. Kļuvusi pazīstama ar [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] īpašās aģentes Danas Skallijas lomu seriālā "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2002; 2016—2018). Tāpat filmējusies tādās filmās kā ''[[The House of Mirth]]'' (2000), ''[[The Mighty Celt]]'' (2005), "[[Pēdējais Skotijas karalis]]" (''The Last King of Scotland'', 2006) un divās "X-failu" filmās: ''[[The X-Files (filma)|The X-Files]]'' (1998) un "[[Slepenās lietas: Es vēlos ticēt]]" (''The X-Files: I Want to Believe'', 2008). Par lomu seriālā "X-faili. Slepenās lietas" Andersone ir saņēmusi [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]] kā labākā aktrise drāmas seriālā, [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise, kā arī divas [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s kā labākā aktrise. Par [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] lomu vēsturiskā drāmas seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" (4. sezona, 2020) ieguva [[78. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andersone, Džiliana}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV balss aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] f4k2lhs4oc8eq0ylk21jkswl5sr6j2o Autoceļš P25 0 201690 4502790 4495010 2026-08-05T10:15:38Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502790 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 25 | nosaukums = Smiltene—Strenči | karte = Road P25 Latvia.svg | leģenda = | garums = 29,5 | ārpus_pilsētas = 26,7 | ceļš_pilsētā = 2,1 | sakrīt = 0,7 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Smiltene]] {{P ceļš|24}} {{P ceļš|27}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|24}} Baznīcas laukums, Daugavas iela 0,6 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|24}} Valkas iela 0,2 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|24}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Smiltene]] Rūpniecības iela}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brutuļi]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Abuls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Nārvelis]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Plāņi]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunklidzis]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kazruņģis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Strenči]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} Trikātas iela}} |} |} [[Attēls:Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021.gadā.jpg|alt=Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā.|thumb|Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā]] '''P25''' autoceļš '''Smiltene—Strenči''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Smiltene|Smilteni]] ar autoceļu [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] [[Strenči|Strenčos]].<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 29,5 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]]. Smiltenē P25 maršrutā ietilpst sakrītošais posms ar autoceļu P24 un Rūpniecības iela, bet Strenčos — Trikātas iela. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Smiltenes pilsētas robežas līdz Višķu pagriezienam (1,665.—16,000. km): 1,1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports; * no Višķu pagrieziena līdz Strenču pilsētas robežai (16,000.—28,393. km): 0,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports. Uz tilta pār Gauju pie Strenčiem arī pēc tā pārbūves ir saglabāta maiņvirziena satiksme, ko regulē ar priekšrocības ceļazīmēm.<ref name=":0" /> == Vēsture == 2013. gadā autoceļa posmā no Kazrunģa līdz krustojumam ar V240 Strenči-Viļciems-Mežmuiža autoceļu veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi un karstā asfalta profila labošanu. Darbi bija daļa no ārkārtas uzturēšanas programmas valsts autoceļu posmiem ar sabrukušu asfaltbetona segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/par-papildus-pieskirtajiem-lidzekliem-plano-salabot-31-valsts-celu-posmu/|title=Par papildus piešķirtajiem līdzekļiem plāno salabot 31 valsts ceļu posmu|website=eDruva.lv|access-date=2026-07-14|date=2013-03-13|language=lv}}</ref> === Tilts pār Gauju Strenčos === 1909. gada rudenī uz Smiltenes-Strenču ceļa atklāja dzelzsbetona tiltu pār Gauju. To projektēja Vidzemes bruņniecības ceļu un tiltu inženieris Arvīds Verners. Tiltu būvēja saimnieciskā kārtā, būvdarbus vadot pašam projekta autoram un iesaistot apkārtējo muižu amatniekus un zemniekus. Būvniecību finansēja Vidzemes bruņniecība un Zemes kultūras birojs. Tilts ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-strencos-atklats-parbuvetais-tilts-par-gauju/|title=Fotoreportāža: Strenčos atklāts pārbūvētais tilts pār Gauju|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2022-09-15|language=lv}}</ref> Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gadā vienu no tilta laidumiem saspridzināja. To atjaunoja 1921.-1922. gadā pēc inženiera K. Krivošejina projekta. Savukārt 1929. gada plūdos Gauja izskaloja labā krasta pieejas uzbērumu un tilta konusu. Tiltu pēc tam pagarināja ar diviem 15,5 metrus gariem tērauda siju laidumiem ar koka brauktuvi.<ref name=":0" /> Jau 1968. gadā dabā nosprauda jaunu tilta pārejas asi, paredzot vēsturisko tiltu saglabāt kā tehnikas pieminekli. Jauno Gaujas šķērsojuma izbūvi tomēr neīstenoja, un P25 maršrutā saglabājās vēsturiskais tilts. Pirms 2021.-2022. gada pārbūves tilts iepriekšējo reizi bija atjaunots 1997. gadā.<ref name=":0" /> 2003. gadā tiltam veica avārijas remontdarbus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu kustību. Latvijas Autoceļu direkcijas gada pārskatā norādīts, ka nepietiekamā finansējuma dēļ tiltu periodiskā uzturēšana bija būtiski iekavēta un Strenču tilts bija viens no objektiem, kur bija nepieciešama ārkārtas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/Yearbook_2003.pdf|title=YEARBOOK OF THE LATVIAN ROAD ADMINISTRATION 2003}}</ref> 2021. gadā sāka vēsturiskā tilta pār Gauju pārbūvi. Tās laikā nojauca abus 1929. gadā izbūvētos tērauda siju laidumus ar koka brauktuvi un to vietā izbūvēja jaunus dzelzsbetona laidumus. Strenču pusē izbūvēja jauns krasta balstu uz 13 pāļiem, daļēji pārbūvēja upes balstus, atjaunoja pārējās balstu konstrukcijas un novērsa izskalojumus pie balsta Smiltenes pusē.<ref name=":0" /> Esošajiem dzelzsbetona laidumiem izbūvēja jaunu uzbetonējumu, hidroizolāciju un ietves konstrukcijas. Tilta brauktuvēs visā garumā no jauna ieklāja vēsturisko laukakmens bruģi, kas daļēji bija saglabājies zem asfaltbetona seguma. Izbūvēta 1,25 metrus plata ietve ar pretslīdes pārklājumu un aizsargbarjerām. Vienlaikus pārbūvēja P25 ceļa segu posmā no 27,595. līdz 28,417. kilometram.<ref name=":0" /> Pārbūvēto tiltu atklāja 2022. gada 15. septembrī. Būvdarbus veica SIA “8 CBR” par līgumcenu 1,62 miljoni eiro (ar PVN), pārbūves projektu izstrādāja SIA “Projekts 3”, bet būvuzraudzību veica SIA “Būvju profesionālā uzraudzība”.<ref name=":0" /> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Smiltene]] * [[Brutuļi]] * [[Jaunklidzis]] * [[Kazruņģis]] * [[Strēbeles]] * [[Brutuļi]] * [[Strenči]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P025]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] iophpg4inr63098mfm61xmb1s8em5wd Autoceļš P40 0 202076 4502667 4494803 2026-08-04T21:11:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502667 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 40 | nosaukums = Alūksne—Zaiceva | karte = Road P40 Latvia.svg | leģenda = | garums = 24,8 | ārpus_pilsētas = 22,1 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = P40 Дорога к границе.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P40 [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Alūksne]] {{P ceļš|41}} [[Pleskavas iela (Alūksne)|Pleskavas iela]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kolberģis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Alūksne (upe)|Alūksne]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Visikums]]}} {{Maršruta tabula/upe|| [[Akaviņa]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pededze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]] {{P ceļš|42}} }} |} |} '''P40''' autoceļš '''Alūksne—Zaiceva''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Alūksne|Alūksni]] ar autoceļu [[autoceļš P42|P42]] [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaicevā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 24,8 km, klāts ar asfalta segumu. Ceļš šķērso [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]]. Autoceļš šķērso dabas liegumu "Virguļicas meži", kā arī aizsargājamo teritoriju Pededzes pagasta austrumu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/3512/download|title=Dabas liegums "Virguļicas meži"}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Alūksnes pilsētas robežas līdz Kolberģim (2,74. — 4,00. km): 1,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 7% kravas transports * no Kolberģa līdz Zaicevai (4,00. — 24,77. km): 457 transportlīdzekļi diennaktī, 8% kravas transports ==Vēsture== 2010. gadā tika apstiprināta iecere asfaltēt visu autoceļa grants seguma posmu no Kolberģa līdz Zaicevai gandrīz 20 km garumā. Projekta sākotnējās attiecināmās izmaksas tika lēstas 8,2 miljonu latu apmērā, no kuriem 7 miljonus latu bija paredzēts segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Toreizējais LVC Alūksnes nodaļas vadītājs norādīja, ka jautājums par ceļa asfaltēšanu ticis aktualizēts jau 20. gadsimta 90. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/asfaltes-celu-uz-pededzi/|title=Asfaltēs ceļu uz Pededzi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2010-11-25|language=lv}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam tika veikta autoceļa posma pārbūve no Ploskuma līdz Zaicevai (15,6. - 25,02. km). Iepriekšējais grants segums tika nomainīts pret jaunu ceļa konstrukciju un asfaltbetona segumu. Tika izbūvēti grāvji un atjaunotas caurtekas, kā arī pārbūvēti tilti pār Sarkanīti un Pebedzi un Akaviņas caurteka. Posmā tika uzstādītas ceļa zīmes, drošības barjeras, signālstabiņi un izbūvētas paplašinātas sabiedriskā transporta pieturvietas. Darbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 4,013 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/298841.pdf|title=ALŪKSNES NOVADA VĒSTIS}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://8cbr.lv/projekti/aluksne-zaiceva/|title=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|website=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|access-date=2026-07-14|language=lv|archive-date=2025-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250916231811/http://8cbr.lv/projekti/aluksne-zaiceva/}}</ref> Autoceļa pārbūves darbi turpinājās 2013. un 2014. gadā, posmā no Kolberģa līdz Ploskumam (4,14. - 15,6. km). Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 5,27 miljoni eiro (ar PVN). Abus pārbūves projektus līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, abu posmu kopējā līgumcena bija aptuveni 9,28 miljoni eiro. <ref name=":0" /> Autoceļa pārbūves ietvaros vairākos posmos tika veikta ceļa trases iztaisnošana. Starp autoceļa 11,90. - 12,64. km autoceļš tika izbūvēts pa jaunu trasi lai novirzītu satiksmi no Brīvnieku un Pūpolu viensētām. Bijušā P40 autoceļa posms tika pārveidots par "P40 nobrauktuve" piebraucamo ceļu, tas 2016. gadā tika nodots Alūksnes novada pašvaldībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=279232|title=Par valstij piederošā nekustamā īpašuma "P40 nobrauktuve" Jaunalūksnes pagastā, Alūksnes novadā, nodošanu Alūksnes novada pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/298841.pdf|title=ALŪKSNES NOVADA VĒSTIS}}</ref> 2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrāde aptuveni 1,4 km garam autoceļa posmam no Alūksnes pilsētas robežas līdz krustojumam ar autoceļu V390 Kolberģis-Ponkuļi. Būvdarbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 141,5 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autocela-aluksne-zaiceva-sakti-seguma-atjaunosanas-darbi/|title=Uz autoceļa Alūksne-Zaiceva sākti seguma atjaunošanas darbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-07-17|language=lv}}</ref> 2023. gadā gandrīz visā posmā no Kolberģa līdz Zaicevai (4,14.-24,76. km) tika veikta seguma atjaunošana ar vienkārtas virsmas apstrādi. Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līgumcenu 526 tūkstoši eiro, būvuzraudzību nodrošināja AS "Ceļuprojekts". 2024. gada sākumā atjaunotajā posmā tika konstatēta šķembu atdalīšanās. LVC norādīja, ka jau būvdarbu laikā izmantotajā bitumena emulsijā bija konstatētas neatbilstības. Būvniekam tika noteikta papildu viena gada garantija, kopējo garantijas laiku pagarinot līdz četriem gadiem, un uzdots par saviem līdzekļiem novērst defektus, tostarp atkārtoti veikt virsmas apstrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/divos-regionalo-celu-posmos-pie-aluksnes-konstateti-defekti/|title=Divos reģionālo ceļu posmos pie Alūksnes konstatēti defekti|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2024-02-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/e44cc7bc-bf09-4119-bf8c-10ee6197fb9f|title=Paziņojums par līguma izpildi|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> === Kolberģa ielas pārbūve Alūksnē === Autoceļa sākuma posma nosaukums Alūksnē līdz 2022. gadam bija Pleskavas iela. Šāds nosaukums ielai bija piešķirts 1959. gadā, paplašinoties Alūksnes pilsētas teritorijai. 2022. gada augustā iela pēc iedzīvotāju aptaujas tika pārdēvēta par Kolberģa ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=335124|title=Par Pleskavas ielas nosaukuma maiņu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> No 2018. līdz 2019. gadam tika īstenota Pleskavas ielas Alūksnē pārbūve trīs atsevišķās kārtās 2 km garumā līdz pilsētas robežai Kolberģa virzienā. Darbu ietvaros tika atjaunota un pārbūvēta brauktuve un lietusūdens novada sistēma, izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietas un atpūtas vietas. Būvdarbus veica SIA "RERE Būve" par kopējo līgumcenu 2,47 miljoni eiro, no kā valsts budžeta dotācijas bija 1,35 miljoni eiro, un pašvaldības līdzfinansējuma daļa bija 1,12 miljoni eiro. Ielas pirmās kārtas pārbūvei tika piesaistīts Aizsardzības ministrijas budžeta dotācija 400 tūkstošu eiro apmērā, jo ielas posms un jaunizbūvētais stāvlaukums nodrošina piekļuvi militārajam objektam - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/302638-par-finansejuma-pieskirsanu-aluksnes-novada-domei-pleskavas-ielas-aluksne-parbuves-1-kartai|title=Par finansējuma piešķiršanu Alūksnes novada domei Pleskavas ielas Alūksnē pārbūves 1. kārtai|website=m.likumi.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> Otrās un trešās kārtas pārbūvei tika piesaistīta Satiksmes ministrijas dotācija no tranzītielu sakārtošanas programmas - tajā valsts budžeta mērķdotācija sedza 70% no attiecinājamām izmaksām, pārējo atlikumu sedzot pašvaldībai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2019/10/02/noslegusies-2-un-3-kartas-parbuve-pleskavas-iela/|title=Noslēgusies 2. un 3. kārtas pārbūve Pleskavas ielā|website=Alūksnes novads|access-date=2026-07-14|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/pleskavas-iela-alkst-pec-parbuves/|title=Pleskavas iela alkst pēc pārbūves|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2017-01-19|language=lv}}</ref> == Nozīmīgākās apdzīvotās vietas == * [[Alūksne]], * [[Kolberģis]], * [[Visikums]], * [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P040]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] dnimuthnuhp07cn1n3spujmmum7zdvc 4502791 4502667 2026-08-05T10:15:38Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502791 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 40 | nosaukums = Alūksne—Zaiceva | karte = Road P40 Latvia.svg | leģenda = | garums = 24,8 | ārpus_pilsētas = 22,1 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = P40 Дорога к границе.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P40 [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Alūksne]] {{P ceļš|41}} [[Pleskavas iela (Alūksne)|Pleskavas iela]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kolberģis]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Alūksne (upe)|Alūksne]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Visikums]]}} {{Maršruta tabula/upe|| [[Akaviņa]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pededze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]] {{P ceļš|42}} }} |} |} '''P40''' autoceļš '''Alūksne—Zaiceva''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Alūksne|Alūksni]] ar autoceļu [[autoceļš P42|P42]] [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaicevā]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa garums ir 24,8 km, klāts ar asfalta segumu. Ceļš šķērso [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]]. Autoceļš šķērso dabas liegumu "Virguļicas meži", kā arī aizsargājamo teritoriju Pededzes pagasta austrumu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/3512/download|title=Dabas liegums "Virguļicas meži"}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Alūksnes pilsētas robežas līdz Kolberģim (2,74. — 4,00. km): 1,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 7% kravas transports * no Kolberģa līdz Zaicevai (4,00. — 24,77. km): 457 transportlīdzekļi diennaktī, 8% kravas transports ==Vēsture== 2010. gadā tika apstiprināta iecere asfaltēt visu autoceļa grants seguma posmu no Kolberģa līdz Zaicevai gandrīz 20 km garumā. Projekta sākotnējās attiecināmās izmaksas tika lēstas 8,2 miljonu latu apmērā, no kuriem 7 miljonus latu bija paredzēts segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Toreizējais LVC Alūksnes nodaļas vadītājs norādīja, ka jautājums par ceļa asfaltēšanu ticis aktualizēts jau 20. gadsimta 90. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/asfaltes-celu-uz-pededzi/|title=Asfaltēs ceļu uz Pededzi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2010-11-25|language=lv}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam tika veikta autoceļa posma pārbūve no Ploskuma līdz Zaicevai (15,6. - 25,02. km). Iepriekšējais grants segums tika nomainīts pret jaunu ceļa konstrukciju un asfaltbetona segumu. Tika izbūvēti grāvji un atjaunotas caurtekas, kā arī pārbūvēti tilti pār Sarkanīti un Pebedzi un Akaviņas caurteka. Posmā tika uzstādītas ceļa zīmes, drošības barjeras, signālstabiņi un izbūvētas paplašinātas sabiedriskā transporta pieturvietas. Darbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 4,013 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/298841.pdf|title=ALŪKSNES NOVADA VĒSTIS}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://8cbr.lv/projekti/aluksne-zaiceva/|title=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|website=AUTOCEĻA P40 POSMA PLOSKUMS-ZAICEVA REKONSTRUKCIJA : 8 CBR|access-date=2026-07-14|language=lv|archive-date=2025-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250916231811/http://8cbr.lv/projekti/aluksne-zaiceva/}}</ref> Autoceļa pārbūves darbi turpinājās 2013. un 2014. gadā, posmā no Kolberģa līdz Ploskumam (4,14. - 15,6. km). Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 5,27 miljoni eiro (ar PVN). Abus pārbūves projektus līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, abu posmu kopējā līgumcena bija aptuveni 9,28 miljoni eiro. <ref name=":0" /> Autoceļa pārbūves ietvaros vairākos posmos tika veikta ceļa trases iztaisnošana. Starp autoceļa 11,90. - 12,64. km autoceļš tika izbūvēts pa jaunu trasi lai novirzītu satiksmi no Brīvnieku un Pūpolu viensētām. Bijušā P40 autoceļa posms tika pārveidots par "P40 nobrauktuve" piebraucamo ceļu, tas 2016. gadā tika nodots Alūksnes novada pašvaldībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=279232|title=Par valstij piederošā nekustamā īpašuma "P40 nobrauktuve" Jaunalūksnes pagastā, Alūksnes novadā, nodošanu Alūksnes novada pašvaldības īpašumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrāde aptuveni 1,4 km garam autoceļa posmam no Alūksnes pilsētas robežas līdz krustojumam ar autoceļu V390 Kolberģis-Ponkuļi. Būvdarbus veica SIA "8 CBR" par līgumcenu 141,5 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autocela-aluksne-zaiceva-sakti-seguma-atjaunosanas-darbi/|title=Uz autoceļa Alūksne-Zaiceva sākti seguma atjaunošanas darbi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-07-17|language=lv}}</ref> 2023. gadā gandrīz visā posmā no Kolberģa līdz Zaicevai (4,14.-24,76. km) tika veikta seguma atjaunošana ar vienkārtas virsmas apstrādi. Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līgumcenu 526 tūkstoši eiro, būvuzraudzību nodrošināja AS "Ceļuprojekts". 2024. gada sākumā atjaunotajā posmā tika konstatēta šķembu atdalīšanās. LVC norādīja, ka jau būvdarbu laikā izmantotajā bitumena emulsijā bija konstatētas neatbilstības. Būvniekam tika noteikta papildu viena gada garantija, kopējo garantijas laiku pagarinot līdz četriem gadiem, un uzdots par saviem līdzekļiem novērst defektus, tostarp atkārtoti veikt virsmas apstrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/divos-regionalo-celu-posmos-pie-aluksnes-konstateti-defekti/|title=Divos reģionālo ceļu posmos pie Alūksnes konstatēti defekti|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2024-02-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/e44cc7bc-bf09-4119-bf8c-10ee6197fb9f|title=Paziņojums par līguma izpildi|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> === Kolberģa ielas pārbūve Alūksnē === Autoceļa sākuma posma nosaukums Alūksnē līdz 2022. gadam bija Pleskavas iela. Šāds nosaukums ielai bija piešķirts 1959. gadā, paplašinoties Alūksnes pilsētas teritorijai. 2022. gada augustā iela pēc iedzīvotāju aptaujas tika pārdēvēta par Kolberģa ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=335124|title=Par Pleskavas ielas nosaukuma maiņu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-14|language=lv}}</ref> No 2018. līdz 2019. gadam tika īstenota Pleskavas ielas Alūksnē pārbūve trīs atsevišķās kārtās 2 km garumā līdz pilsētas robežai Kolberģa virzienā. Darbu ietvaros tika atjaunota un pārbūvēta brauktuve un lietusūdens novada sistēma, izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietas un atpūtas vietas. Būvdarbus veica SIA "RERE Būve" par kopējo līgumcenu 2,47 miljoni eiro, no kā valsts budžeta dotācijas bija 1,35 miljoni eiro, un pašvaldības līdzfinansējuma daļa bija 1,12 miljoni eiro. Ielas pirmās kārtas pārbūvei tika piesaistīts Aizsardzības ministrijas budžeta dotācija 400 tūkstošu eiro apmērā, jo ielas posms un jaunizbūvētais stāvlaukums nodrošina piekļuvi militārajam objektam - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/302638-par-finansejuma-pieskirsanu-aluksnes-novada-domei-pleskavas-ielas-aluksne-parbuves-1-kartai|title=Par finansējuma piešķiršanu Alūksnes novada domei Pleskavas ielas Alūksnē pārbūves 1. kārtai|website=m.likumi.lv|access-date=2026-07-14}}</ref> Otrās un trešās kārtas pārbūvei tika piesaistīta Satiksmes ministrijas dotācija no tranzītielu sakārtošanas programmas - tajā valsts budžeta mērķdotācija sedza 70% no attiecinājamām izmaksām, pārējo atlikumu sedzot pašvaldībai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2019/10/02/noslegusies-2-un-3-kartas-parbuve-pleskavas-iela/|title=Noslēgusies 2. un 3. kārtas pārbūve Pleskavas ielā|website=Alūksnes novads|access-date=2026-07-14|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/pleskavas-iela-alkst-pec-parbuves/|title=Pleskavas iela alkst pēc pārbūves|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-07-14|date=2017-01-19|language=lv}}</ref> == Nozīmīgākās apdzīvotās vietas == * [[Alūksne]], * [[Kolberģis]], * [[Visikums]], * [[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P040]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] bn7ieby66c4mi37j28zf4fxncklt2k9 Autoceļš P68 0 202784 4502761 4160524 2026-08-05T08:28:21Z Gustavomanb 125221 4502761 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 68 | nosaukums = Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene) | karte = Road P68 Latvia.svg | leģenda = | garums = 29,7 | ārpus_pilsētas = 26,4 | ceļš_pilsētā = 2,8 | sakrīt = 0,5 | segums = asfalts | reģions = [[Sēlija|Augšzeme]] | attēls = Autoceļš P68 pie Silenes.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P68 pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Daugavpils]] {{A ceļš|13}} {{P ceļš|67}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|13}} [[Vienības tilts]] 0,5 km }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] ([[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]]), [[Silenes iela (Daugavpils)|Silenes iela]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|66}} 0,7 km }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mirnijs (ciems)|Mirnijs]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Skrudaliena]] {{P ceļš|69}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] }} {{Maršruta tabula/robeža||RKP «Silene» — {{BLR}} {{BLR ceļš|P3}} }} |} |} '''P68''' autoceļš '''Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] caur [[Skrudaliena|Skrudalienu]] ar [[Baltkrievija]]s robežu pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|29,7 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Daugavpils]] pilsētu un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. == Vēsture == No 2016. gada jūlija līdz 2017. gada augustam pārbūvēja 4,52 km garu posmu no [[Daugavpils]] līdz krustojumam ar autoceļu [[Autoceļš P66|P66]] (3,32. — 7,84. km). Posmā ieklāja trīs jaunas asfalta kārtas, nostiprināja sāngrāvjus, atsevišķās vietās pārbūvēja drenāžas sistēmas, atjaunoja sešas autobusu pieturvietas un izbūvēja vienu autobusa paviljonu. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 3 725 514,51 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 166 687,33 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-regionala-ac-p68-daugavpils-skrudaliena-baltkrievijas-robeza-silene-parbuve-posma-no-3320l-idz-7840-km/|title=Valsts reģionālā a/c P68 Daugavpils-Skrudaliena-Baltkrievijas robeža (Silene) pārbūve posmā no 3,320.l īdz 7,840. km - Binders.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> No 2020. gada augusta līdz 2021. gada augustam veica būvdarbus divos posmos. Atjaunoja segumu posmā no krustojuma ar autoceļu P66 līdz Katineļiem. Šajā posmā veica seguma profila labošanu, iesēdumu izlīdzināšanu un as­falta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA Binders par līgumcenu 1,98 miljoniem eiro (ar PVN)''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|date=2021-03-25|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> Savukārt pārbūvēja 6,1 km garu posmu no Katineļiem līdz [[Smiļģīnas ezers|Smiļģīnas ezeram]] (21. — 27,1. km). Posmā reciklēja veco asfalta segumu, izbūvēja jaunu šķembu pamata un ieklāja trīs asfalta kārtas. Apmēram vienu kilometru garā posmā pārbūvēja arī drenējošo slāni. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 4 232 311,1 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 597 464,43 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latgale-sak-buvdarbus-vel-uz-cetriem-regionalajiem-celiem.a370229/|title=Latgalē sāk būvdarbus vēl uz četriem reģionālajiem ceļiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada 19. septembrī, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu saistībā ar [[Nelegālā migrācija|nelegālo migrāciju]], apturēja Silenes robežšķērsošanas vietas darbība uz [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas–Baltkrievijas robežas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/|title=Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P068]] h6j941rta42pmeq6epigmstagc873gf 4502762 4502761 2026-08-05T08:29:25Z Gustavomanb 125221 4502762 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 68 | nosaukums = Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene) | karte = Road P68 Latvia.svg | leģenda = | garums = 29,7 | ārpus_pilsētas = 26,4 | ceļš_pilsētā = 2,8 | sakrīt = 0,5 | segums = asfalts | reģions = [[Sēlija|Augšzeme]] | attēls = Autoceļš P68 pie Silenes.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P68 pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Daugavpils]] {{A ceļš|13}} {{P ceļš|67}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|13}} [[Vienības tilts]] 0,5 km }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] ([[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]]), [[Silenes iela (Daugavpils)|Silenes iela]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|66}} 0,7 km }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mirnijs (ciems)|Mirnijs]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Skrudaliena]] {{P ceļš|69}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] }} {{Maršruta tabula/robeža||RKP «Silene» — {{BLR}} {{BLR ceļš|P3}} }} |} |} '''P68''' autoceļš '''Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] caur [[Skrudaliena|Skrudalienu]] ar [[Baltkrievija]]s robežu pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|29,7 km}} garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Daugavpils]] pilsētu un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. == Vēsture == No 2016. gada jūlija līdz 2017. gada augustam pārbūvēja 4,52 km garu posmu no [[Daugavpils]] līdz krustojumam ar autoceļu [[Autoceļš P66|P66]] (3,32. — 7,84. km). Posmā ieklāja trīs jaunas asfalta kārtas, nostiprināja sāngrāvjus, atsevišķās vietās pārbūvēja drenāžas sistēmas, atjaunoja sešas autobusu pieturvietas un izbūvēja vienu autobusa paviljonu. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 3 725 514,51 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 166 687,33 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-regionala-ac-p68-daugavpils-skrudaliena-baltkrievijas-robeza-silene-parbuve-posma-no-3320l-idz-7840-km/|title=Valsts reģionālā a/c P68 Daugavpils-Skrudaliena-Baltkrievijas robeža (Silene) pārbūve posmā no 3,320.l īdz 7,840. km - Binders.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> No 2020. gada augusta līdz 2021. gada augustam veica būvdarbus divos posmos. Atjaunoja segumu posmā no krustojuma ar autoceļu P66 līdz Katineļiem. Šajā posmā veica seguma profila labošanu, iesēdumu izlīdzināšanu un as­falta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 1,98 miljoniem eiro (ar PVN)''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|date=2021-03-25|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> Savukārt pārbūvēja 6,1 km garu posmu no Katineļiem līdz [[Smiļģīnas ezers|Smiļģīnas ezeram]] (21. — 27,1. km). Posmā reciklēja veco asfalta segumu, izbūvēja jaunu šķembu pamata un ieklāja trīs asfalta kārtas. Apmēram vienu kilometru garā posmā pārbūvēja arī drenējošo slāni. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 4 232 311,1 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 597 464,43 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latgale-sak-buvdarbus-vel-uz-cetriem-regionalajiem-celiem.a370229/|title=Latgalē sāk būvdarbus vēl uz četriem reģionālajiem ceļiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada 19. septembrī, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu saistībā ar [[Nelegālā migrācija|nelegālo migrāciju]], apturēja Silenes robežšķērsošanas vietas darbība uz [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas–Baltkrievijas robežas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/|title=Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P068]] 98pex7azzugoaa8wvxeyujf1mf4u3hl Pastors 0 209280 4502646 1867120 2026-08-04T20:17:50Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4502646 wikitext text/x-wiki '''Pastors''' var būt: * [[Alfons Pastors]] (1890—1968) — latgaliešu izcelsmes Latvijas politiķis un garīdznieks; * [[Vinsents Pastors]] (''Vincent Pastore''; 1946—2026) — amerikāņu aktieris. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] cx0mfiu0oxpbwl0uzxus735279i9dsc 4502649 4502646 2026-08-04T20:20:49Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4502649 wikitext text/x-wiki '''Pastors''' var būt: * [[Alfons Pastors]] (1890—1968) — latgaliešu izcelsmes Latvijas politiķis un garīdznieks; * [[Vinsents Pastors]] (''Vincent Pastore''; 1946—2026) — amerikāņu aktieris. == Skatīt arī == * [[Pastore]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] s5f4fgkrwtqcnlplgwt0obbmv4ciyvn Kaboverdes futbola izlase 0 210730 4502809 4498640 2026-08-05T10:26:45Z Vylks 50297 4502809 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kaboverde | Badge = Cape Verdean Football Federation logo.svg | FIFA Trigramme = CPV | FIFA Rank = {{Nft rank|64.|up|2|date=2026. gada 20. jūlijs}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 27. | FIFA max date = 2014. gada februāris | FIFA min = 182. | FIFA min date = 2000. gada aprīlis | Nickname = Zilās Haizivis<ref>{{cite news |title=Conheça as alcunhas das 16 seleções finalistas |trans-title=Meet the nicknames of the 16 finalists |language=pt |url=http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |work=[[A Bola]] |access-date=15 January 2013 |date=2 February 2013 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116144106/http://www.abola.pt/nnh/ver.aspx?id=376576 |archive-date=16 January 2013 |df= }}</ref> | Association = [[Federação Caboverdiana de Futebol]] | Confederation = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] | Coach = ''vakants amats'' | Captain = [[Rajans Mendešs]] | Most caps = [[Rajans Mendešs]] (102) | Top scorer = [[Rajans Mendešs]] (22)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |title=Players with 100+ Caps and 30+ International Goals |author1=Mamrud, Roberto |author2=Stokkermans, Karel |website=[[RSSSF]] |access-date=17 February 2011 |archive-date=25 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325005412/https://www.rsssf.org/miscellaneous/century.html |url-status= }}</ref> | Home Stadium = [[Estádio Nacional de Cabo Verde]] | pattern_la1 = _cpv26h | pattern_b1 = _cpv26h | pattern_ra1 = _cpv26h | pattern_sh1 = _cpv26h | pattern_so1 = _cpv26hl | leftarm1 = 1A3CB0 | body1 = 1A3CB0 | rightarm1 = 1A3CB0 | shorts1 = 1A3CB0 | socks1 = 1A3CB0 | pattern_la2 = _cpv26a | pattern_b2 = _cpv26a | pattern_ra2 = _cpv26a | pattern_sh2 = _cpv26a | pattern_so2 = _cpv26al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _cpv26t | pattern_b3 = _cpv26t | pattern_ra3 = _cpv26t | pattern_sh3 = _cpv26t | pattern_so3 = _cpv26tl | leftarm3 = FF0000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = FF0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 | First game = {{fb|GNB}} 3-0 {{fb|CPV}}<br />([[Gvineja-Bisava]]; {{dat|1979|1|7|N}}) | Largest win = {{fb|CPV}} 7-1 {{fb|STP}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2015|06|13|N}}) | Largest loss = {{fb|SEN}} 5-1 {{fb|CPV}}<br />([[Mali]]; {{dat|1981|2|11|N}})<br />{{fb|CPV}} 4-0 {{fb|GHA}}<br />([[Praja]], [[Kaboverde]]; {{dat|2005|10|8|N}})<br />{{fb|GUI}} 4-0 {{fb|CPV}}<br />([[Konakri]], [[Gvineja]]; {{dat|2007|7|9|N}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = Sešpadsmitdaļfināls ([[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls ([[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]) | current = }} '''Kaboverdes futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kaboverde|Kaboverdi]] starptautiskās sacensībās. Kaboverdes izlases lielākais sasniegums līdz 2026. gadam bija aizkļūšana līdz ceturtdaļfinālam debijā [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kur ar 0-2 zaudēja spēcīgajai [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasei]], un arī [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] turnīrā. Lielākā daļa izlases spēlētāju spēlē dažādos [[Eiropa]]s valstu klubos. Kaboverde pirmo reizi kvalificējās FIFA Pasaules kausam [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīrā]]. Tādējādi tā kļuva par otro mazāko valsti (aiz Islandes izlases, 2018. gadā), kas kvalificējusies Pasaules kausam, ar nedaudz mazāk nekā 525 000 iedzīvotāju.<ref>{{cite web |author1=Stevens, Rob |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |url-status= |archive-url= |archive-date= |access-date=13 October 2025 |website=[[BBC]]}}</ref> == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]-[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - Sešpadsmitdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/04072026-mesi_ar_argentinu_tikai_papildlaika_spej_|title=Mesi ar Argentīnu tikai papildlaikā spēj apstādināt kareivīgo debitanti|date=2026. gada 4. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss|1992]] - ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - ''Nekvalificējās'' * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - ''Izstājās'' * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nepiedalījās'' * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - ''Nekvalificējās'' * [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - ''Nekvalificējās'' * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] - Astotdaļfināls * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Ceturtdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04022024-unikala_11_metru_sitienu_serija_dienvidaf|title=Unikālā 11 metru sitienu sērijā Dienvidāfrikas vārtsargs sagrauj Kaboverdes sapni par pusfinālu|date=2024. gada 4. febr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - ''Nekvalificējās'' == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kaboverde}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Cape Verde national association football team}} * [https://fcf.cv/ FCF - Cape Verde Football Federation] * [https://www.ojogo.pt/d/futebol-africano/50/ O'JOGO: News on Portuguese speaking African football teams] * [https://www.cafonline.com/member-associations/cpv/ Cape Verde] [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]] * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/CPV Cape Verde] [[FIFA]] * [https://www.rsssf.org/tablesk/kaapv-intres.html RSSSF archive of results 1979–] * [http://national-football-teams.com/country/37.html National Football Teams – Cape Verde] {{futbols-aizmetnis}} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Kaboverdes futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola izlase| ]] 5mhng70edxzs05zqj1gujmnrpwpcu2h Samanta Tīna 0 213612 4502553 4405422 2026-08-04T15:05:39Z Altenmann 11417 /* Biogrāfija */ Slāvu bazārs - 1. vietu 4502553 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dziedātāju|Tīna (nozīmju atdalīšana)|Tīna}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Samanta Tīna | Vārds_orig = | Attēls = Samanta Tina photoshooting at Laima Rendez Vous Jurmala 2017 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Samanta Tīna 2018. gadā | Dz_vārds = Samanta Tīna Poļakova<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/latviesu-muziku-manipulacijas-ar-skatuves-vardiem.d?id=42661240&page=10|title=Latviešu mūziķu manipulācijas ar skatuves vārdiem|last=Melne|first=Kristīne|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{Dat|2013|1|30||bez}}|date={{Dat|2012|9|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915042938/http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/latviesu-muziku-manipulacijas-ar-skatuves-vardiem.d?id=42661240&page=10}}</ref> | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|31}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[ritmblūzs]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Samanta Tīna Brunava''' (dzimusi {{dat|1989|3|31}} [[Tukums|Tukumā]]), plašāk pazīstama kā vienkārši '''Samanta Tīna''', ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātāja]] un [[dziesmu autore]]. Pārstāvot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]], viņa piedalījās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'', nekvalificējoties finālam. == Biogrāfija == Dzimusi {{dat|1989|3|31}} [[Tukums|Tukumā]] tēva Igora Poļakova un mātes skolotājas Ināras ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/211056-samanta-tina-es-busu-uz-skatuves-ari-pec-10-un-20-gadiem|title=Samanta Tīna: es būšu uz skatuves arī pēc 10 un 20 gadiem|last=Burlava|first=Kintija|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2010|8|6||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/93205-samanta-tina-atrada-masu-mammu-un-teti.htm|title=Samanta Tīna atrāda māsu, mammu un tēti|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2013|4|20||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/176197-samanta-tina-iziet-sabiedriba-ar-jauno-draugu|title=Samanta Tīna iziet sabiedrībā ar jauno draugu|last=Mengiša|first=Inta|last2=Lipsberga|first2=Diāna|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2011|10|18||bez}}}}</ref> 2010. gadā Samanta piedalījās [[LNT]] televīzijas šovā "O!Kartes akadēmija", kurā izcīnīja uzvaru un iespēju trīs mēnešus mācīties ''Tech Music School'' mūzikas skolā [[Londona|Londonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/21393/okartes-akademija-uzvar-samanta-tina|title=„O!Kartes akadēmijā” uzvar Samanta Tīna|last=Mengiša|first=Inta|website=[[Jauns.lv]]|accessdate={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2010|5|17||bez}}}}</ref> 2011. gadā viņa devās uz [[Moldova]]s starptautisko konkursu ''Golden voices'', kurā izcīnīja Moldovas kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/samanta-tina-izcina-moldovas-kausu.d?id=37246495|title=Samanta Tīna izcīna "Moldovas kausu"|last=mango.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2020|6|30||bez}}|date={{Dat|2011|3|8||bez}}}}</ref> 2012. gadā piedalījās [[Eirodziesma 2012|Eirodziesmā 2012]] ar divām dziesmām — pašas izpildīto ''For Father'', kas finālam nekvalificējās, un kopā ar [[Dāvids Kalandija|Dāvidu Kalandiju]] izpildīto ''I Want You Back'', kas ierindojās 2. vietā. 2012. gadā ar dziesmu "[[Auga, auga rūžeņa]]" piedalījās [[Baltkrievija]]s festivālā "[[Slāvu bazārs]]” (''Славянский базар''), kurā ieguva 1. vietu.<ref>[https://web.archive.org/web/20120718050706/http://www.diena.lv/izklaide/samanta-tina-baltkrievija-konkursa-iegust-pirmo-vietu-13957803 Samanta Tīna Baltkrievijā konkursā iegūst pirmo vietu], ''[[Diena]]'', 16. jūlijs 2012</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/114191-luk-ka-samanta-tina-uzstajas-baltkrievu-festivala-slavjanskij-bazar-video|title=Lūk, kā Samanta Tīna uzstājās baltkrievu festivālā „Slavjanskij bazar”. VIDEO|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2020|6|30||bez}}|date={{Dat|2013|7|23||bez}}}}</ref> 2013. gadā viņa piedalījās [[Dziesma 2013|Dziesmā 2013]] ar dziesmu ''I Need a Hero'', arī iegūstot 2. vietu. 2013. gadā izdeva savu pirmo albumu "Tagad esmu cita".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/samanta-tina-ar-balliti-prezente-pirmo-albumu.d?id=43229672|title=Samanta Tīna ar ballīti prezentē pirmo albumu|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}|date={{dat|2013|4|15||bez}}}}</ref> Albumā iekļautas 23 dziesmas, kuras ierakstītas laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam. 2016. gadā Samanta Tīna ieguva 10. vietu dziedātāju konkursā [[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]] [[Soči|Sočos]] ar Raimonda Paula dziesmu "Kāds trakais mani uzgleznos". Samanta būtu pārstāvējusi [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar dziesmu ''[[Still Breathing]]'', bet konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/covid-19-del-atcelts-eirovizijas-dziesmu-konkurss.a352073/|title=Covid-19 dēļ atcelts Eirovīzijas dziesmu konkurss|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|last=Ceriņa|first=Andra}}</ref> {{Dat|2020|5|16}} [[Latvijas Televīzija]] paziņoja, ka Samanta Tīna varēs pārstāvēt valsti [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/samanta-tina-nakamgad-parstaves-latviju-eirovizija.a359930/|title=Samanta Tīna nākamgad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā|website=[[lsm.lv]]|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2021|3|12}} tika izlaista dziesma ''[[The Moon Is Rising]]'', ar kuru dziedātāja piedalījās konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/02/04/latvia-samanta-tina-release-song-12-march-five-week-documentary/261316/|title=Latvia: Samanta Tina to release Eurovision song on 12 March, following five-week documentary|last=Gallagher|first=Robyn|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|9||bez}}|date={{Dat|2021|2|4||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/samanta-tina-gatavojas-eirovizijai-tam-ipasi-veltita-raidijumu-cikla.a391400/|title=Samanta Tīna gatavojas Eirovīzijai tam īpaši veltītā raidījumu ciklā|publisher=[[LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|9||bez}}|date={{Dat|2021|2|3||bez}}}}</ref> Viņa nekvalificējās finālam, savā pusfinālā iegūstot pēdējo vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://eurovision.tv/participant/samanta-tina-2021 Samantas Tīnas profils ''Eurovision.tv'' lapā] * {{Facebook|SamantaTina}} * {{Instagram|samantatina}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Carousel]]''<br />ar dziesmu ''[[That Night]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'' | periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Citi Zēni]]''<br />ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīna, Samanta}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 9bxn71cml3t6e5h4bt1t9gpkxzw7jbp 4502556 4502553 2026-08-04T15:09:19Z Altenmann 11417 /* Biogrāfija */ 4502556 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dziedātāju|Tīna (nozīmju atdalīšana)|Tīna}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Samanta Tīna | Vārds_orig = | Attēls = Samanta Tina photoshooting at Laima Rendez Vous Jurmala 2017 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Samanta Tīna 2018. gadā | Dz_vārds = Samanta Tīna Poļakova<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/latviesu-muziku-manipulacijas-ar-skatuves-vardiem.d?id=42661240&page=10|title=Latviešu mūziķu manipulācijas ar skatuves vārdiem|last=Melne|first=Kristīne|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{Dat|2013|1|30||bez}}|date={{Dat|2012|9|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915042938/http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/melomanija/latviesu-muziku-manipulacijas-ar-skatuves-vardiem.d?id=42661240&page=10}}</ref> | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|31}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[ritmblūzs]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Samanta Tīna Brunava''' (dzimusi {{dat|1989|3|31}} [[Tukums|Tukumā]]), plašāk pazīstama kā vienkārši '''Samanta Tīna''', ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātāja]] un [[dziesmu autore]]. Pārstāvot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]], viņa piedalījās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'', nekvalificējoties finālam. == Biogrāfija == Dzimusi {{dat|1989|3|31}} [[Tukums|Tukumā]] tēva Igora Poļakova un mātes skolotājas Ināras ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/211056-samanta-tina-es-busu-uz-skatuves-ari-pec-10-un-20-gadiem|title=Samanta Tīna: es būšu uz skatuves arī pēc 10 un 20 gadiem|last=Burlava|first=Kintija|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2010|8|6||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/93205-samanta-tina-atrada-masu-mammu-un-teti.htm|title=Samanta Tīna atrāda māsu, mammu un tēti|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2013|4|20||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/176197-samanta-tina-iziet-sabiedriba-ar-jauno-draugu|title=Samanta Tīna iziet sabiedrībā ar jauno draugu|last=Mengiša|first=Inta|last2=Lipsberga|first2=Diāna|website=[[Jauns.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2011|10|18||bez}}}}</ref> 2010. gadā Samanta piedalījās [[LNT]] televīzijas šovā "O!Kartes akadēmija", kurā izcīnīja uzvaru un iespēju trīs mēnešus mācīties ''Tech Music School'' mūzikas skolā [[Londona|Londonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/21393/okartes-akademija-uzvar-samanta-tina|title=„O!Kartes akadēmijā” uzvar Samanta Tīna|last=Mengiša|first=Inta|website=[[Jauns.lv]]|accessdate={{Dat|2021|3|12||bez}}|date={{Dat|2010|5|17||bez}}}}</ref> 2011. gadā viņa devās uz [[Moldova]]s starptautisko konkursu ''Golden voices'', kurā izcīnīja Moldovas kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/samanta-tina-izcina-moldovas-kausu.d?id=37246495|title=Samanta Tīna izcīna "Moldovas kausu"|last=mango.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|access-date={{Dat|2020|6|30||bez}}|date={{Dat|2011|3|8||bez}}}}</ref> 2012. gadā piedalījās [[Eirodziesma 2012|Eirodziesmā 2012]] ar divām dziesmām — pašas izpildīto ''For Father'', kas finālam nekvalificējās, un kopā ar [[Dāvids Kalandija|Dāvidu Kalandiju]] izpildīto ''I Want You Back'', kas ierindojās 2. vietā. 2012. gadā ar dziesmu "[[Auga, auga rūžeņa]]" piedalījās [[Baltkrievija]]s festivālā "[[Slāvu bazārs]]” (''Славянский базар''), kurā ieguva 1. vietu.<ref>[https://web.archive.org/web/20120718050706/http://www.diena.lv/izklaide/samanta-tina-baltkrievija-konkursa-iegust-pirmo-vietu-13957803 Samanta Tīna Baltkrievijā konkursā iegūst pirmo vietu], ''[[Diena]]'', 16. jūlijs 2012</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20121126095513/http://nra.lv/izklaide/muzika/75846-samanta-tina-uzvar-starptautiska-konkursa-slavu-bazars.htm Samanta Tīna uzvar starptautiskā konkursā "Slāvu bazārs"]</ref> 2013. gadā viņa piedalījās [[Dziesma 2013|Dziesmā 2013]] ar dziesmu ''I Need a Hero'', arī iegūstot 2. vietu. 2013. gadā izdeva savu pirmo albumu "Tagad esmu cita".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/samanta-tina-ar-balliti-prezente-pirmo-albumu.d?id=43229672|title=Samanta Tīna ar ballīti prezentē pirmo albumu|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate={{dat|2021|3|12||bez}}|date={{dat|2013|4|15||bez}}}}</ref> Albumā iekļautas 23 dziesmas, kuras ierakstītas laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam. 2016. gadā Samanta Tīna ieguva 10. vietu dziedātāju konkursā [[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]] [[Soči|Sočos]] ar Raimonda Paula dziesmu "Kāds trakais mani uzgleznos". Samanta būtu pārstāvējusi [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar dziesmu ''[[Still Breathing]]'', bet konkurss tika atcelts [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/covid-19-del-atcelts-eirovizijas-dziesmu-konkurss.a352073/|title=Covid-19 dēļ atcelts Eirovīzijas dziesmu konkurss|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}|date={{Dat|2020|3|18||bez}}|last=Ceriņa|first=Andra}}</ref> {{Dat|2020|5|16}} [[Latvijas Televīzija]] paziņoja, ka Samanta Tīna varēs pārstāvēt valsti [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/samanta-tina-nakamgad-parstaves-latviju-eirovizija.a359930/|title=Samanta Tīna nākamgad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā|website=[[lsm.lv]]|date={{Dat|2020|5|16||bez}}|access-date={{Dat|2021|2|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2021|3|12}} tika izlaista dziesma ''[[The Moon Is Rising]]'', ar kuru dziedātāja piedalījās konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiwibloggs.com/2021/02/04/latvia-samanta-tina-release-song-12-march-five-week-documentary/261316/|title=Latvia: Samanta Tina to release Eurovision song on 12 March, following five-week documentary|last=Gallagher|first=Robyn|website=Wiwibloggs|access-date={{Dat|2021|3|9||bez}}|date={{Dat|2021|2|4||bez}}|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/samanta-tina-gatavojas-eirovizijai-tam-ipasi-veltita-raidijumu-cikla.a391400/|title=Samanta Tīna gatavojas Eirovīzijai tam īpaši veltītā raidījumu ciklā|publisher=[[LSM]]|work=[[lsm.lv]]|access-date={{Dat|2021|3|9||bez}}|date={{Dat|2021|2|3||bez}}}}</ref> Viņa nekvalificējās finālam, savā pusfinālā iegūstot pēdējo vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://eurovision.tv/participant/samanta-tina-2021 Samantas Tīnas profils ''Eurovision.tv'' lapā] * {{Facebook|SamantaTina}} * {{Instagram|samantatina}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Carousel]]''<br />ar dziesmu ''[[That Night]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[The Moon Is Rising]]'' | periods = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Citi Zēni]]''<br />ar dziesmu ''[[Eat Your Salad]]'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīna, Samanta}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] gnqb8ezuoayvafv8vhzhv0emff49xjg Beatifikācija 0 216860 4502642 4486119 2026-08-04T20:10:04Z ~2026-43050-36 148722 Grammar & Style 4502642 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Beatification of John Paul II (1).jpg|thumb|right|250px|[[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] beatifikācija (01.05.2011.)]] '''Beatifikācija''' ({{val|la|beatificatio}}, no ''beatus'' — 'svētlaimīgs') ir ceremonija [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcā]], kuras laikā kādu [[Persona|personu]] pasludina par [[Svētīgais|svētīgu]]. Tā ir obligāta pirms [[kanonizācija]]s. Ceremonija noris [[Svētā Mise|Svētās Mises]] ietvaros un pēc baznīcas likumiem tā norit [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]] [[Vatikāns|Vatikānā]]. Kopš 2005. gada 29. septembra beatifikācijas ceremoniju vada Kanonisko jeb Svēto lietu Kongregācijas prefekts vai kāds cits [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] nozīmēts delegāts jaunā svētīgā izcelšanās zemē, diecēzē. Ceremonijas laikā tiek atklāts svētīgā attēls, lasīts dekrēts par jauno svētīgo un dziedāta [[himna]] "Dievs, mēs tevi slavējam" (''Te Deum''). Bieži tiek izliktas Svētīgā [[relikvija]]s, pirms tam veicot [[ekshumācija|ekshumāciju]] un kanonisko [[rekognoscēšana|rekognoscēšanu]]. (Miruša cilvēka miesas saglabāšanās pēc Baznīcas likumiem liecina par tā svētumu.) Relikvijas vēlāk tiek ievietotas [[altāris|altāros]]. Svinīgi dievkalpojumi tiek noturēti vietējā Baznīcā. Pasludināšana par svētīgo kā etaps ir nepieciešams tālākai personas kanonizācijai jeb pasludināšanai par svētu. Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] personu varēja kanonizēt bez beatifikācijas, taču [[1642]]. gadā, pāvesta [[Urbāns VIII|Urbāna VIII]] laikā šis process tika mainīts, izstrādājot un pieņemot jaunu beatifikācijas un kanonizācijas kārtību. Vienlaicīgi, sākot no šī laika beatifikācija norit [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] pārraudzībā. Pirmā beatifikācija pēc [[reforma]]s tika veikta [[1662]]. gadā, beatificējot [[Francisks no Sales|Francisku no Sales]], ko īstenoja pāvests [[Aleksandrs VII]]. Beatifikācijas process tika pilnveidots arī pēdējā gadsimtā, [[1969]]. gadā pāvestam [[Pāvils VI|Pāvilam VI]] izsludinot dokumentu "Skaidrāks svētums" (''Sanctitas clarior''), [[1983]]. gadā pāvestam [[Jānis Pāvils II|Jānim Pāvilam II]] izsludinot apustulisko [[konstitūcija|konstitūciju]] "Divinus perfectionis magister". Izmaiņas veica arī pāvests [[Benedikts XVI]].<ref>[http://www.kbvestnesis.lv/KBV/garigai-dzvei/7-jautajums-priesterim/39-beatifikacija Kas ir beatifikācija un kā tā atšķiras no kanonizācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220129021940/http://www.kbvestnesis.lv/KBV/garigai-dzvei/7-jautajums-priesterim/39-beatifikacija |date={{dat|2022|01|29||bez}} }} www.kbvestnesis.lv</ref> Balstoties uz Baznīcas [[kanons|kanoniem]], beatifikācija nevar sākties agrāk nekā 5 gadus, bet kanonizācija agrāk kā 50 gadus pēc personas [[nāve]]s, taču likumā tiek atrunāti arī izņēmumi procesa ātrākai uzsākšanai un lēmumu pieņem pāvests. Pasludināšana par svētīgo apliecina, ka baznīca novērtē personas dzīves izcilību, kuru uzskata par atdarināšanas vērtu. == Priekšnosacījumi== Lai varētu notikt beatifikācija, nepieciešams veikt vairākus beatifikācijas etapus. * Liecību par kandidātu un viņa dzīves izpēte. Sarakstīto darbu atbilstības katoliskās Baznīcas mācībai pārbaude. Tā tiek veikta uz vietas diecēzē, apkopota, izveidojot [[dokuments|dokumentu]] [[arhīvs|arhīvu]] (Copia Publica) un nosūtīta uz Kanonizācijas lietu kongregāciju Vatikanā, kur kongregācija izdod speciālu dekrētu par beatifikācijas procesa uzsākšanu. Sasniedzot šo etapu, minētais beatifikācijas kandidāts tiek godināts par [[Dieva kalps|Dieva kalpu]]. * Kandidāta veikto varonīgo tikumu pārbaude. Kanonizācijas lietu kongregācijai izpētot arhīvu (Copia Publica), izveido jaunu dokumentu "Nostāja par dzīvi, tikumiem un svētuma reputāciju", kuru apstiprina Kanonizācijas lietu kongregācijas [[kardināls|kardinālu]] komisija, pamatojoties uz kuru Romas pāvests izsludina dekrētu, kurš oficiāli apliecina personas uz beatifikāciju tikumu varonību (Decretum super heroicitate virtutum). Sasniedzot šo etapu, Dieva kalps kļūst par [[Godināmais|Godināmo]]. * Brīnuma autentiskuma pārbaude, kurš notika lūdzot kandidāta aizbildniecību.<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=3941 Par beatifikāciju un kanonizāciju]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv</ref> == Svētīgā piemiņas diena == Ar īpašu [[dekrēts|dekrētu]] tiek noteikta diena, kurā svētīgais tiks pieminēts vietējās diecēzes, ordeņa vai [[kongregācija]]s liturģiskajā kalendārā. Beatifikācija ir atļauja veikt oficiālu godināšanas kultu svētīgā godam vietējā baznīcā. Vietējās baznīcas ticīgie gan lūdzas par svētīgo, gan lūdz viņa aizbildniecību un palīdzību. Godināšanas kults visā Katoļu baznīcā ir iespējams pēc svētīgā kanonizācijas, to oficiāli atzīstot par Baznīcas [[svētais|svēto]], kas var tikt realizēts, ja svētīgā svētums tiek apliecināts caur vēl vienu brīnumu.<ref>[http://www.catholic.lv/sloskans/parbiskapu.htm Par Bīskapu Boļeslavu Sloskānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130503085718/http://www.catholic.lv/sloskans/parbiskapu.htm |date={{dat|2013|05|03||bez}} }} www.catholic.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/csaints/documents/rc_con_csaints_doc_20050929_saraiva-martins-beatif_en.html Beatifikācijas process] www.vatican.va * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=3941 Par beatifikāciju un kanonizāciju]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv * [http://www.vatican.va/roman_curia/congregations/csaints/documents/rc_con_csaints_doc_20070517_sanctorum-mater_en.html Beatifikācijas likums] www.vatican.va {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanonizācija]] 9dp4h695ujt0lp9els90gdkn74t5yc8 Andris Bērziņš (aktieris) 0 220705 4502532 4376869 2026-08-04T14:01:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502532 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|aktieri|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Aktiera infokaste | vārds = Andris Bērziņš | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Lenvija Sīle]]<br />[[Inese Gūtmane]] (2015—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1952|7|26}}<ref name=":0" /> [[Līgatne|Līgatnē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] aktieris. == Biogrāfija == Beidzis mācības [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu 1. vidusskolā]].<ref name="daile"/> 1977. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorijas]] Teātra fakultāti, 1986. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.<ref name="LAT"/> Kopš 1974. gada ar pārtraukumiem darbojās [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref name="daile"/> Ir bijušas vairākas lomas citos teātros: neatkarīgajā teātrī "Kabata", [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] un citos.<ref name="daile"/> Tāpat tēlojis kino un TV, tai skaitā attēlojis Jagudinu [[TV3 Latvija|TV3]] seriālā "[[UgunsGrēks]]".<ref name="daile"/> Piedalījies [[Imants Ziedonis|Ziedoņa]] akmens stādīšanas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pedvale-aicina-piedalities-ziedona-akmens-radisana-2/|title=Pedvāle aicina piedalīties „Ziedoņa akmens” radīšanā|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> [[Jūlijs Krūmiņš|Jūlija Krūmiņa]] memuāru "Iļģuciema pašpuikas stāsti" prezentācijas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48292501|title=Foto: Ar smalku burziņu atzīmē Jūlija Krūmiņa memuāru iznākšanu|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2016-12-12|language=lv}}</ref> [[Latvija]]s simtgadnieku salidojumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv100.lv/jaunumi/pirmais-latvijas-simtgadnieku-salidojums-raisa-lepnumu-par-latvijas-cilvekiem/|title=Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums raisa lepnumu par Latvijas cilvēkiem|website=Latvija 100|access-date=2021-03-28|language=lv|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116180719/https://www.lv100.lv/jaunumi/pirmais-latvijas-simtgadnieku-salidojums-raisa-lepnumu-par-latvijas-cilvekiem/}}</ref> viesojies raidījumos "Rampas ugunis",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/kadN1LwOpql-16_02_2015_rampas_ugunis_1_dala|title=16.02.2015 Rampas ugunis 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> "Preses klubs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/eMZN2MXnpz3-03_11_2020_preses_klubs_3_dala|title=03.11.2020 Preses klubs 3. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> un "Dienas personība",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/mKrpYkAg70W-21_10_2019_dienas_personiba_ar_veltu_purinu|title=21.10.2019 Dienas personība ar Veltu Puriņu|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> vadījis Latvijas Autortiesību aģentūras rīkoto Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas sarīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/laikraksti/Latvietis062.pdf|title=Laikraksts "Latvietis"|access-date={{dat|2021|03|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210618211540/https://www.laikraksts.com/laikraksti/Latvietis062.pdf}}</ref> Bērziņš ir nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, bijis teātra kluba "Austrumu robeža" un neatkarīgā teātra "Kabata" līdzīpašnieks.<ref name="daile" /> Kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], [[Harijs Spanovskis|Hariju Spanovski]] un [[Jānis Paukštello|Jāni Paukštello]] saņēmis [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012]] nominācijā "Labākais šlāgermūzikas albums"<ref name="daile" /> un kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] saņēmis [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2020]] nominācijā "Šlāgera, kantrī vai rockabilly mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-laureati/|title=Zelta Mikrofons 2020 laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2021-03-28|date=2020-02-19|language=lv|archive-date=2020-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810103333/http://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-laureati/}}</ref> 2010. gadā saņēmis Latvijas Aktieru asociācijas ikgadējo balvu "Āksta cepure".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/aksta-cepuri-sanem-andris-berzins.d?id=31863739|title='Āksta cepuri' saņem Andris Bērziņš|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2010-05-13|language=lv}}</ref> 2003. gadā izdota Gunnara Treimaņa un Lenvijas Sīles grāmata par Andri Bērziņu "Es neesmu pieclatnieks, kas visiem patīk! : aktiera Andra Bērziņa mistērija 5 cēlienos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=cdbce6f1-cee7-427c-adb1-41d32042b8c7|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Bibliotēku un skolu mape. Bērziņš Andris|website=www.letonika.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> Andra Bērziņa meita [[Marija Bērziņa]] arī ir aktrise. == VDK kartotēka == A. Bērziņa kartīte atrasta publiskotajā [[Čekas maisi|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Marlo" savervēts 1983. gada decembrī.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/14#&gid=1&pid=49 VDK kartīte: Andris Bērziņš]</ref> A. Bērziņš pastāstīja, ka pats piedāvājies kļūt par ziņotāju un garantēt Dailes teātra aktieru grupas "[[Mūžīgais unisons]]" atbilstošu uzvedību ārzemēs, ja viņus tādēļ uz tām laidīs. Viņus tomēr neizlaida, un tādēļ ne par ko ziņot Bērziņam neesot nācies.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/322109-andris-berzins-atklati-par-iemilesanos-noklusanu-cekas-maisos-un-dzersanu Andris Bērziņš atklāti par iemīlēšanos, nokļūšanu čekas maisos un dzeršanu] Jauns.lv</ref> == Profesionālā darbība == === Teātra lomas === {{div col}} * "Atjautīgā aukle" (1974), intermēdijās, dons Antonio<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1|title=Andris Bērziņš|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv|archive-date=2021-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210619162827/https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1}}</ref> * "Orfejs" (1974), Jaunietis<ref name=":0" /> * "Pēdējā barjera" (1974), Jērums, Zuments<ref name=":0" /> * "[[Brands]]" (1975), ansambļa skatos<ref name=":0" /> * "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1976), Cēzars Kalniņš<ref name=":0" /> * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunās ēkas atklāšanas izrāde "…Visu savu mūžu…" (1976)<ref name=":0" /> * "Putenī" (1978), Zemnieks<ref name=":0" /> * "Tava labā slava" (1978), Koknesis<ref name=":0" /> * "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1978), Oberons<ref name=":0" /> * Televīzijas koncertizrāde "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), Druē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/191712/ltv-60-zelta-arhivs-koncertfilma-skumjs-stasts-par-keriju|title=Koncertfilmas ieraksts}}</ref> * "Šerloks Holmss" (1979), Moriartijs, Larabijs, Formens u. c.<ref name=":0" /> * "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980), Roberts Devērs, Eseksas grāfs<ref name=":0" /> * "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981), Naftalis, Izašars<ref name=":0" /> * "Džons Neilands" (1982), Bauers<ref name=":0" /> * "Jauna cilvēka memuāri" (1983), Randolfs<ref name=":0" /> * "Krauja" (1982), Jegorka<ref name=":0" /> * "Pazudušais dēls" (1983), Pūlīšu Pauls<ref name=":0" /> * "[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]" (1984), Tansikbajevs, apsardzes leitnants<ref name=":0" /> * "Kā jums tīk" (1986), režisors (diplomdarbs); Žaks, Amjēns, Korins<ref name=":0" /> * "Mūsu dēli" (1986), Māris<ref name=":0" /> * "Nolemtie" (1986), Kaprālis<ref name=":0" /> * "Indulis un Ārija" (1987), Kuno, bruņinieks<ref name=":0" /> * "Kāds, kura nav" (1988), Iraīds<ref name=":0" /> * Dzejas kompozīcija "In memoriam" (1988)<ref name=":0" /> * "Lidojošā klase" (1988), Mārtiņš<ref name=":0" /> * "Minhauzena precības" (1988), Nariškins<ref name=":0" /> * "Čūska" (1989), Dioģens, "mūžīgais students"<ref name=":0" /> * "Satikšanās" (1989), Jaunais cilvēks<ref name=":0" /> * "Burvīgais ragnesis" (1992), Bruno<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII un viņa sešas sievas" (1995)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=kabata&id=933945&g=1|title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca, "Andris Bērziņš"}}</ref> * "Tobāgo!" (2001), Kornēlijs Hansens<ref name=":0" /> * [[Imants Ziedonis|I. Ziedoņa]] dzejas koncertizrāde "Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), "Mūžīgā unisona" sastāvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/janis-paukstello|title=Jānis Paukštello|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv|archive-date=2021-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210619163208/https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/janis-paukstello}}</ref> * "Jāzeps un viņa brāļi" (2005), Juda<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/1062/1073|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "…Andris Bērziņš jeb…" (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skatuve.lv/index.php?1&317&view=view-show&show_id=76&print=yes|title=Skatuve - Arhīvs - "...Andris Bērziņš jeb..."|website=www.skatuve.lv|access-date=2021-03-28|archive-date=2021-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210617195615/http://www.skatuve.lv/index.php?1&317&view=view-show&show_id=76&print=yes}}</ref> * "Adata" (2007), Vladis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/403/414|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "Ne tāds kā visi citi" (2008), Viņš<ref name=":0" /> * Ziemassvētku uzvedums "Zirņu vakara gaidās" (2008), Rūķis<ref name=":0" /> * "Slieksnis" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5323190/austrumu-robeza-izrades-slieksnis-pirmizrade|title=«Austrumu robežā» izrādes «Slieksnis» pirmizrāde|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2008-03-19|language=lv}}</ref> * "Ja mana sieva uzzinās…" (2009), Ričards Villijs<ref name=":0" /> * "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" (2009), Džonijs<ref name=":0" /> * Teātra dienas koncertizrāde "Sorrywood'a jeb Varēja būt bet nebij…" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5410903/teatra-dienas-koncerts-i-sorrywood-i-a-jeb-vareja-but-bet-nebij|title=Teātra dienas koncerts «Sorrywood`a jeb Varēja būt, bet nebij...»|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-03|language=lv}}</ref> * "Sala" (2009), Adums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrt.lv/sala|title=SALA {{!}} Jaunais Rīgas Teātris|website=jrt.lv|access-date=2021-03-28|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala |date=2020-09-23 }}</ref> * "Ceplis" (2010), Edgars Ceplis<ref name=":0" /> * "Gaisa grābekļi" (2010), Alfonss Prieciņš<ref name=":0" /> * "Rīt manas kāzas" (2010), Doktors Ņūfīlds<ref name=":0" /> * "Marijas Stjuarte" (2010), Viljams Čečils, barons Berlejs<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII. Karaliskais gambīts" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5631834/notiks-henrijs-viii-karaliskais-gambits-gada-jubilejas-izrade-diklu-pili|title=Notiks «Henrijs VIII Karaliskais gambīts» Gada jubilejas izrāde Dikļu pilī|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2011-04-14|language=lv}}</ref> * "Viņi dejoja 100 vasaras" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/witness/skatitajs-verte-vini-dejoja-100-vasaras-celojums-laika-un-telpa.d?id=42223452|title=Skatītājs vērtē: ‘Viņi dejoja 100 vasaras’ - ceļojums laikā un telpā|last=Kikuste|first=Laila|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2012-03-21|language=lv}}</ref> * Koncertizrāde "Miers un bērziņš!" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2011/miers-un-berzins|title=Miers un bērziņš!|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Džons Neilands" (2013), Džons Neilands<ref name=":0" /> * "Tobāgo!" (2017), Kornēlijs Hansens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marazalite.lv/2017/12/17/dziesmu-spele-tobago/|title=Dziesmu spēle “Tobāgo!” : Māra Zālīte|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Raidluga "Sirreāls gadījums" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/andris-kolbergs-sirreals-gadijums.a113051/|title=Andris Kolbergs * "Sirreāls gadījums"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> === Kino lomas === * "[[Pirmā vasara]]" (1974)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/works/|title=Kino-teatr.ru "Andris Bērziņš"|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" (1976)<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/768/|title=Nacionālais kino centrs, "Andris Bērziņš"|access-date=28.03.2021.}}</ref> * "[[Vīrietis labākajos gados]]" (1977)<ref name=":2" /> * "[[Pavasara ceļazīme]]" (1978)<ref name=":2" /> * "[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]" (1979)<ref name=":2" /> * "[[Nepabeigtās vakariņas]]" (1979)<ref name=":2" /> * ''На ринг вызывается…'' (1979)<ref name=":1" /> * "[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]" (1980)<ref name=":2" /> * "Disko ēnā" (1980)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/176639/ltv-60-zelta-arhivs-disko-ena|title="Disko ēnā" ieraksts}}</ref> * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (1981)<ref name=":2" /> * "[[Akmeņainais ceļš]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Vajadzīga soliste]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Kad bremzes netur]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Bailes (filma)|Bailes]]" (1986)<ref name=":2" /> * "[[Aija (filma)|Aija]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Apstākļu sakritība]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]" (1988)<ref name=":2" /> * "[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]" ("Vecā jūrnieku ligzda") (1989)<ref name=":2" /> * "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989)<ref name=":1" /> * "[[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]]" (1990)<ref name=":1" /> * "[[Duplets (filma)|Duplets]]" (1992)<ref name=":1" /> * "Līduma dūmos" (1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/55175|title=Nacionālā enciklopēdija, "Līduma dūmos"}}</ref> * "[[Drosme nogalināt]]" (1993)<ref name=":2" /> * "Ogists brīnās" (1999)<ref name=":2" /> * "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" (2000)<ref name=":2" /> * ''Дама в очках, с ружьём, в автомобиле'' (2002)<ref name=":1" /> * "Silvestrs" (2003)<ref>{{Atsauce|title="Silvestrs"' TV filma 2003|url=https://www.youtube.com/watch?v=RB6s2p6LGIM|accessdate=2021-03-28|language=lv}}</ref> * ''The Last Soviet Movie'' (2003)<ref>{{Atsauce|title=The Last Soviet Movie|url=https://www.imdb.com/title/tt0366703/|publisher=CCCP Films, Visio Studija|date=2003-05-04|accessdate=2021-03-28|first=Aleksandrs|last=Petukhovs|first2=Alexander|last2=Hahn|others=Dzintars Belogrudovs, Evgeniya Kryukova, Igor Klass, Larisa Shakhvorostova}}</ref> * "[[Prāts vai Instinkts]]" (2006—2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/pratsvaiinstinkts/|title=Prāts vai Instinkts|website=www.draugiem.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Kur pazudis Elvis?]]" (2008)<ref name=":2" /> * Animācijas filma "[[Madagaskara 2]]" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/299831/title/madagaskara_2/|title=Forum Cinemas, "Madagaskara 2"}}</ref> * Animācijas filma "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesis.pilseta24.lv/notikums?slug=hortons|title=Hortons|website=Pilseta24.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * "[[Medības (filma)|Medības]]" (2009)<ref name=":1" /> * "[[UgunsGrēks]]" (2009—2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/ugunsgreks,serial-1024006|title=Go3|website=Go3|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Nejaukais es]]" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/298965/title/nejaukais_es/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es"}}</ref> * ''Забытый'' (2011)<ref name=":1" /> * Animācijas filma "[[Nejaukais es 2]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/300879/title/nejaukais_es_2/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es 2"}}</ref> * "Mana koka stāsts" (2013)<ref name=":2" /> * "[[Zentas brīvdienas]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5344763/seriala-zentas-brivdienas-pirmizrade|title=Seriāla «Zentas brīvdienas» pirmizrāde|website=TVNET|access-date=2021-03-28|date=2013-08-02|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "Zelta zirgs" (2014)<ref name=":2" /> * "[[Mīluļu slepenā dzīve]]" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bezrindas.lv/lv/milulu-slepena-dzive/2682|title=Mīluļu slepenā dzīve (2D) (LV) - Biļešu serviss "BezRindas.lv"|website=BezRindas.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]" (2017)<ref name=":2" /> * "[[Vienu biļeti, lūdzu!]]" ("One ticket please") (2017)<ref>{{Atsauce|title=One Ticket Please|url=https://www.imdb.com/title/tt5880458/|publisher=Aprori Collective, Deep Sea Studios LV, Fenixfilm|date=2017-03-13|accessdate=2021-03-28|first=Matiss|last=Kaza|others=Andris Berzins, Nicki Cochrane, Aminata Grieta Diarra, Peteris Gaudins}}</ref> * "Debesu ciemiņš" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2018/filmas/debesu-ciemins-144|title=Debesu ciemiņš - Studentu filmas - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps|website=www.lielaiskristaps.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Svešā seja]]" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/266878-serialam-svesa-seja-pievienojas-andris-berzins-un-pat-martins-egliens|title=Seriālam “Svešā seja” pievienojas Andris Bērziņš un pat Mārtiņš Egliens!|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Aktrise un laiks. Vija Artmane" (2019)<ref>{{Atsauce|title=Aktrise un laiks. Vija Artmane. Dokumentāla filma - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/165962/aktrise-un-laiks-vija-artmane-dokumentala-filma|accessdate=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Lote un pazudušie pūķi]]" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/lote-un-pazudusie-puki-starp-nedelas-nogales-topa-lideriem/|title=„Lote un pazudušie pūķi” – starp nedēļas nogales topa līderiem {{!}} Nacionālais Kino Centrs|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Dūlitls]]" (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madona.lv/lat/?ct=pasakumu_kalendars&fu=read&id=3439|title=Kinoseanss: “Dūlitls” - Madona.lv|website=madona.lv|access-date=2021-03-28|archive-date=2021-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20210613194432/https://madona.lv/lat/?ct=pasakumu_kalendars&fu=read&id=3439}}</ref> {{div col end}} === Raidījumi === * "Dabas taka", raidījuma vadītājs<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCv0_epv_K9dB-9OtYY-ps_w/videos|title=Dabas Taka - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[No 57. paralēles!|No 57. paralēles]]", raidījuma vadītājs<ref name=":3" /> === Režisora, scenārista, producenta darbs === * A. Konana-Doila "Šerloks Holmss" (1979), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Birzes "Baznīcas kalnā" (1981), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Māterlinka "Zilais putns" (1982), režisora asistents<ref name=":0" /> * V. Grēviņa dzejas izrāde "Tik vien" (1983), režisors<ref name=":0" /> * Raiņa "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1987), režisora asistents<ref name=":0" /> * Īsmetrāžas filma "Apburtais loks" (1995), producents<ref name=":2" /> * R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss" (pēc A. Konana-Doila darbu motīviem, 2006), režisors<ref name=":0" /> * "Raganu mēnesis" (2012), scenārija līdzautors<ref name=":2" /> === Koncerti, koncertprogrammas un albumi === * 20. gadsimta 90. gadu sākumā kopā ar Aivaru Jansonu-Saivu un kapelu "Usma" devies koncerttūrē pa [[Latvija|Latviju]] ar "[[Brāļi Laivinieki|Brāļu Laivinieku]]" repertuāru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/53606|title=Brāļi Laivinieki|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Albums "Bērziņa balzams" (1996)<ref>{{Atsauce|title=Bērziņa balzams (Balzams skumjajiem) kopā ar pilsētas kapelu "Usma" by Andris Bērziņš - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/album/andris-berzins/berzina-balzams-balzams-skumjajiem-kopa-ar-pilsetas-kapelu-usma/|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * Albums "Mūžīgais unisons" (2002)<ref>{{Atsauce|title=Mūžīgais Unisons – Mūžīgais Unisons (2002, CD)|url=https://www.discogs.com/Mūžīgais-Unisons-Mūžīgais-Unisons/release/11642969|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] Dziedāšanas svētki (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dziedasanas-svetki-koncertieraksts|title=Raimonds Pauls DZIEDĀŠANAS SVĒTKI. Koncertieraksts - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv|archive-date=2021-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210623092254/https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dziedasanas-svetki-koncertieraksts}}</ref> * "Miers un Bērziņš!" kopā ar Raimonda Paula vārdā nosaukto ceremonijorķestri (2012)<ref name=":0" /> * Kuldīgas pilsētas svētki "Dzīres Kuldīgā 2012" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/kuldiga/76018-sakas-festivals-dzires-kuldiga-2012-par-godu-pilsetas-770-gadu-jubilejai.htm|title=Sākas festivāls "Dzīres Kuldīgā 2012" par godu pilsētas 770 gadu jubilejai|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Svētvakars Ziedonim" (2013)<ref name=":0" /> * Autorkoncerts "Manas piedzimšanas dienas" (2013)<ref name=":0" /> * Dalība R. Paula un G. Rača koncertā "Nekur nav tik labi kā mājās" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/fotoreportaza-krasni-izskanejis-paula-un-raca-koncerts-nekur-nav-tik-labi-ka-majas.d?id=43583161|title=Fotoreportāža: Krāšņi izskanējis Paula un Rača koncerts 'Nekur nav tik labi kā mājās'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2013-08-23|language=lv}}</ref> * Koncerts [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojāgājušajiem glābējiem (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/108363-notiks-zolitudes-tragedija-boja-gajusajiem-glabejiem-veltits-koncerts.htm|title=Notiks Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem glābējiem veltīts koncerts|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * R. Paula koncertprogramma "Tā līgo Latvijā!" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/81986-ligo-vakara-aicina-uz-pasakumu-ligosim-krastmala|title=Līgo vakarā aicina uz pasākumu „Līgosim Krastmalā!”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Andra Bērziņa balzams jeb cher ami" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2014/11/06/pasakumi-pagastos/print|title=News.lv: Pasākumi pagastos 06.11.2014 Kuldīgas Novada Vēstis|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Bellacord" kopā ar [[Ivars Kalniņš|Ivaru Kalniņu]] (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Ozolnieku-avize/2015/01/28/afisa|title=News.lv: Afiša 28.01.2015 Ozolnieku Avīze|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Tev, mana labā" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dziedatprieks-nezudaktieris-andris-berzins/|title=Dziedātprieks nezūd. Aktieris Andris Bērziņš|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Koncerts "Bigbank Latvijas pērles" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muzikas-festivals-bigbank-latvijas-perles-izsludina-koncertu-programmu/|title=Mūzikas festivāls “Bigbank Latvijas pērles” izsludina koncertu programmu|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] dzimšanas dienas lielkoncerts (2016)<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/|accessdate=2021-03-28|archivedate=2021-06-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210615004029/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/}}</ref> * Otrais starptautiskais kino un teātra mūzikas festivāls "Jūras pērle" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50260229|title=Spozme un glamūrs: teātra zieds pulcējas festivāla 'Jūras pērle' atklāšanā|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2018-07-31|language=lv}}</ref> * Literāri muzikāla kompozīcija "Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/uzvelciet-baltu-kreklu.-berzins-pauls-ziedonis-radioteatra-jaunu.a111320/|title="Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" - Radioteātra jaunums svētkos|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Koncertprogramma un albums kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] "Es šonakt sēdēšu uz jumta" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/aktuali/raimonds-pauls-un-andris-berzins-izdod-jaunu-dziesmu-albumu-es-sonakt-sedesu-uz-jumta|title=Raimonds Pauls un Andris Bērziņš izdod jaunu dziesmu albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] 80 gadu jubilejas koncerts "Dzejnieka sirdsvārdi" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/jana-petera-80-gadu-jubilejas-koncerts.a119388/|title=Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts|website=lr2.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="daile">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/aktieris/320/|title=Andris Bērziņš|publisher=Dailesteatris.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}}}</ref> <ref name="LAT">{{LAT e|1|629}}</ref> }} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/768/ Andris Bērziņš] filmas.lv *[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/bio/ Andra Bērziņa profils] kino-teatr.ru *[https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1 Andra Bērziņa profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210619162827/https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1 |date={{dat|2021|06|19||bez}} }} Dailes teātris * [https://izrades.lv/persona/andris-berzins-7887 Andris Bērziņš] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Latvija|Māksla}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līgatnē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] 7dwruxxtoj67il9364hnqyfvttwq320 Gļebs Kļuškins 0 225404 4502494 4481016 2026-08-04T12:31:50Z Makenzis 56205 4502494 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Gļebs Kļuškins | image = Gļebs Kļuškins.JPG | image_size = 200px | caption = Kļuškins 2016. gadā, pārstāvot [[FK Jelgava]] | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|1}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | death_date = | death_place = | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa]] | clubnumber = 32 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2009 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} FK Daugava | caps1 = 2 | goals1 = 0 | years2 = 2010—2011 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|Rīgas Futbola skola]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 2012—2014 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Rīga (2003)|Rīgas "Daugava"]] | caps3 = 45 | goals3 = 4 | years4 = 2015—2017 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps4 = 60 | goals4 = 14 | years5 = 2018—2020 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps5 = 41 | goals5 = 5 | years6 = 2020 | clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"|Sūduva]] | caps6 = 15 | goals6 = 0 | years7 = 2021—2022 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta]] | caps7 = 18 | goals7 = 3 | years8 = 2022—2023 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps8 = 25 | goals8 = 4 | clubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FS Jelgava]] | years9 = 2024 | caps9 = 30 | goals9 = 2 | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Grobiņa]] | years10 = 2025— | caps10 = 42 | goals10 = 2 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2020 | nationalteam2 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals2 = 2 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | club-update = {{dat|2026|08|04|sk|bez}} }} '''Gļebs Kļuškins''' (dzimis {{dat|1992|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Kļuškins spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Grobiņa|Grobiņa]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2009|8|29||bez}} FK Daugava (vēlāk apvienojās ar [[FK RFS|Rīgas Futbola skolu]]) sastāvā pret [[Skonto FC]]. Nākamās divas sezonas aizvadīja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]] Rīgas Futbola skolas sastāvā. No 2012. līdz 2014. gadam spēlēja [[FK Daugava Rīga (2003)|FK Daugava Rīga]]. No 2015. līdz 2017. gadam pārstāvēja [[FK Jelgava]], divreiz uzvarot [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] izcīņā. Vēlāk divas sezonas aizvadīja [[FK RFS]] rindās. 2020. gada maijā pievienojās [[Lietuva]]s klubam [[Marijampoles "Sūduva"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/26052020-kluskins_pievienojas_lietuvas_cempionei_s |title= Kļuškins pievienojas Lietuvas čempionei "Sūduva"|website= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2020|5|26||bez}}}}</ref> Lavijas izlasē Kļuškins debitēja {{dat|2013|5|24||bez}} pārbaudes spēlē pret [[Kataras futbola izlase|Kataru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/zigajevs-gust-skaistus-vartus-latvijas-futbolisti-zaude-katarai.d?id=43345807|title= Žigajevs gūst skaistus vārtus; Latvijas futbolisti zaudē Katarai|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|date= {{dat|2013|5|24|L|bez}}|access-date= {{dat|2013|06|01||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20140715034524/http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/zigajevs-gust-skaistus-vartus-latvijas-futbolisti-zaude-katarai.d?id=43345807|archivedate= {{dat|2014|07|15||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2017|11|13||bez}} draudzības spēlē pret [[Kosovas futbola izlase|Kosovu]], spēles laikā izceļoties uzreiz ar diviem vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13112017-latvija_trisreiz_izvirzas_vadiba_tacu_kat |title= Latvija trīsreiz izvirzās vadībā, taču katastrofālā galotnē zaudē Kosovā|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2017|11|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kļuškins, Gļebs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Marijampoles "Sūduva" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FS Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:Grobiņas SC/LFS spēlētāji]] 0irdxby4l8j811ixumpr5rtna1n4v6l Kauguri (Jūrmala) 0 228136 4502499 4039303 2026-08-04T12:43:52Z Ivario 51458 4502499 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Jūrmalas daļu|Kauguri|Kauguri}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Kauguri |attels = [[Attēls:Kauguru_dzivojamais_masivs_-_panoramio_(1).jpg|250px]] |paraksts = Kauguru dzīvojamais masīvs |karte = [[Attēls:Kauguri location map.png|250px]] |paraksts2 = Kauguru novietojums Jūrmalā |pilseta = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] |vest_nos = |priekspilseta = <!-- priekšpilsēta vai rajons --> |apaksrajoni = <!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --> |platiba = 3,4 km<sup>2</sup> |iedzivotaju_skaits = 20585 ([[2008. gads|2008]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |title=Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf }}</ref> |augstums = 3 m |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2.]] [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]] |cits = |pasta_indekss = LV-2016 |areja_saite = }} '''Kauguri''' ir [[Jūrmala]]s pilsētas daļa ([[Jūrmalas pilsētas daļas|apkaime]]) tās rietumu daļā starp [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Kaugurciems|Kaugurciemu]]. Līdz [[1959]]. gadam ietilpa [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] pilsētā. Kauguri ir galvenais Jūrmalas pilsētas daudzstāvu dzīvojamo ēku rajons. == Vēsture == [[Attēls:Kaugurciems pie Rīgas jūras līča 1807.jpg|thumb|left|200px|Kaugurciems pie Rīgas līča (1807).]] Kad [[hercogs Jēkabs]] Kaugurciemā 17. gadsimta vidū ierīkoja jūras ostu, preces cauri tagadējai Kauguru teritorijai ar pajūgiem veda uz Sloku, no kurienes ar laivām veda tālāk uz Jelgavu, Lietuvu, Poliju. Ap 1700. gadu Kauguros bija savs fogts, kura uzdevums bija uzraudzīt kuģus un gādāt par kaltētu reņģu un lestu sūtīšanu hercoga galvaspilsētu Jelgavu.<ref>P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 243 lpp.</ref> Hercogs [[Pēteris Bīrons]] 1783. gada 10. maijā apstiprināja [[Slokas apgabals|Slokas novada]] atdalīšanu no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un pievienošanu [[Krievijas Impērija]]i. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 18. maijā Kaugurciema kāpās notika kauja starp kapteiņa [[Paulis Zolts|Pauļa Zolta]] komandēto [[Atsevišķā studentu rota|Latviešu atsevišķās brigādes]] vienību un LSPR [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijas]] vienību. [[1925]]. gadā Slokas pilsētai pievienoja Slokas mācītājmuižas zemi un Kaugurciemu.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīca. XX sējums, Rīga, 1939.-1940; 39 426 - 39 431 slejas.</ref> Sloku kopā ar Kaugurciemu [[1959]]. gadā iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā. 1960. gados sākās daudzstāvu namu būve starp Sloku un Kaugurciemu, kur izveidoja Jūrmalas Kauguru mikrorajonu. Sākumā jaunās ēkas cēla gar Talsu šoseju, tad arvien attālinoties no jūras Slokas virzienā. Pēc pirmā Jūrmalas pilsētas ģenerālplāna izstrādes 1971. gadā tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas [[Padomju Savienība|PSRS]] paredzētā kūrorta zona [[Ķemeri]]-[[Jaunķemeri]] un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Vaivari]]. Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf |title=JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624132930/http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf }}</ref> 1981. gadā Kauguros dzīvoja apmēram 15 000 iedzīvotāju.<ref>[http://www.tourism.jurmala.lv/page/1171&mode=print Maršruts pa Slokas un Kauguru kultūrvēsturiskajiem centriem]{{Novecojusi saite}}</ref> == Kauguru kultūras nams == Kauguru kultūras nams ir iekārtots bijušajā kinoteātrī. Tā prioritāte ir tradicionālās kultūras saglabāšana un popularizēšana, kā arī kultūrizglītojošu pasākumu organizēšana Kauguru rajonam. Kultūras namā organizē vērienīgus masu svētkus, festivālus un nacionāli patriotiskus pasākumus.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Pilsetu/Jurmala/Jurmalas%20turisma%20strategija.pdf?PHPSESSID=412e9c3be39fafed46c557ba6e0a3e62 JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM]{{Novecojusi saite}}</ref> == Kultūrā == Kauguru ciems [[Kirs Buličovs|Kira Buļičova]] stāstā "Karš ar liliputiem" minēts kā daudzu viņa stāstu galvenās varones [[Aļisa Seļezņova|Aļisas Seļezņovas]] radinieces Austras tantes dzīvesvieta. == Galerija == <gallery> Attēls:Kauguri - panoramio (2).jpg|Kauguru iekšpagalmi Attēls:Kauguru iekspagalmi - panoramio (1).jpg Attēls:Kauguru pludmale - panoramio (2).jpg|Kauguru pludmale Attēls:Kauguru kultūras nams, Raiņa iela 110, Jūrmala.jpg|Kauguru kultūras nams Attēls:Kauguri catholic church 2016-1 (27373820583).jpg|Kauguru Katoļu baznīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Kauguri| ]] 7azc1s2lt6fdg3u9ilfa8tg9tigcv13 Pūniešu kari 0 230636 4502705 4232406 2026-08-05T04:17:43Z ZANDMANIS 91184 4502705 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;" |- |+ Pūniešu kari | style="text-align:center;" | |- ! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls:First Punic War 264 BC.png|300px]] |- | style="text-align:center;" | Vidusjūras reģiona rietumdaļas teritoriālais iedalījums 264. gadā p.m.ē. |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts |- | '''Datums:''' || • [[Pirmais pūniešu karš]] (264.–241. gads p.m.ē.) <br> • [[Otrais pūniešu karš]] (218.–201. gads p.m.ē.) <br> • [[Trešais pūniešu karš]] (149.–146. gads p.m.ē.) |- | '''Vieta:''' || [[Vidusjūra]]s reģions ([[Apenīnu pussala]], [[Sicīlija]], [[Sardīnija]], [[Korsika]], [[Pireneju pussala]] un [[Ziemeļāfrika]]s rietumdaļa) |- | '''Iznākums:''' || • [[Romas Republika]]s uzvara <br> • [[Kartāga]]s iznīcināšana |- ! colspan="2" style="text-align:center;" | Karojošās puses |- | [[Attēls:Carthage standard.svg|12px]] '''Kartāga''' <br> • [[numīdieši|Numīdiešu]] un [[galli|gallu]] sabiedrotie || [[Attēls:SPQR sign.png|19px]] '''[[Romas Republika]]''' |- ! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi |} '''Pūniešu kari''', saukti arī par '''Kartāgiešu kariem''', bija triju karu sērija starp [[Romas Republika|Romas Republiku]] un [[Kartāga|Kartāgu]] laika posmā no 264. līdz 146. gadam p.m.ē.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Punic-Wars|title=Punic Wars|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopaedia Britannica]]|date=|accessdate=5 December 2021}}</ref> Termins "pūnieši" ir radies no [[latīņu valoda|latīņu vārda]] ''Punicus'' (vai ''Poenicus''), ar kuru romieši apzīmēja kartāgiešus, kas bija cēlušies no [[feniķieši]]em (''Phoenices''). Galvenais karu iemesls bija interešu konflikts starp jau pastāvošo Kartāgas impēriju un Romas Republiku, kas kļuva arvien spēcīgāka un varenāka. [[File:Pompeii, Statuette of a war elephant.jpg|thumb|[[Pompeji|Pompejos]] atrasta romiešu [[kara zilonis|kara ziloņa]] statuete|alt=A small, white statuette of an elephant with a mahout]] == Pirmais pūniešu karš == {{Pamatraksts|Pirmais pūniešu karš}} 264. gadā p.m.ē. savā starpā sāka cīnīties divas [[Sicīlija]]s grieķu polisas — [[Mesīna]] un [[Sirakūzas]]. Cīņā Sirakūzām palīdzēja Kartāga, bet Mesīna savukārt aicināja palīgā Romu. Romiešu karaspēks iebruka Sicīlijā un pieveica kartāgiešus, kā arī Sirakūzu karaspēku. Sirakūzu valdnieks [[Hierons]] bija spiests noslēgt ar Romu miera līgumu. Kara laikā Roma zaudēja savu karafloti un to atkal atjaunoja 256. gadā p.m.ē. Romiešu karaspēks aplenca Kartāgu un Roma, pārliecināta par uzvaru, noraidīja kartāgiešu piedāvājumu noslēgt mieru. Veiksme uzsmaidīja kartāgiešiem un Roma cieta lielus zaudējumus. 241. gadā p.m.ē romieši guva ievērojamu pārsvaru un Kartāga zaudēja savas kolonijas ne tikai Sicīlijā, bet arī [[Sardīnija]]s un [[Korsika]]s salās. Roma savukārt ieguva īpašumus ārpus Itālijas robežām. == Otrais pūniešu karš == {{Pamatraksts|Otrais pūniešu karš}} [[Otrais pūniešu karš]] starp [[Romas Republika|Romas Republiku]] un [[Kartāga|Kartāgu]] norisinājās no 218. līdz 201. gadam pirms mūsu ēras. Tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, un daļa no Pūniešu kariem. Otrais pūniešu karš izvērsās galvenokārt tāpēc, ka abas lielvalstis, Roma un Kartāga, vēlējās iegūt kontroli un ietekmi pār [[Sicīlija|Sicīliju]]. Kartāgas līderis [[Hannibals Barka]] kļuva par vienu no konflikta izcilākajiem karavadoņiem. Viņš izcēlās ar stratēģiskiem manevriem, tajā skaitā ar gājienu pāri [[Alpi|Alpu]] kalniem, lai iebruktu Romas teritorijā no ziemeļiem. Taču, neskatoties uz Hannibala sākotnējo veiksmi, viņam nebija pietiekami resursu, lai gūtu uzvaru visā karā. Otrais pūniešu karš beidzās ar Romas uzvaru. Romieši bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki. Pēc kara Romas Republika kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]], savukārt Kartāgas cieta smagus zaudējumus. == Trešais pūniešu karš == {{Pamatraksts|Trešais pūniešu karš}} Romiešu cīņas par grieķu un maķedoniešu pilnīgu pakļaušanu ilga gandrīz pusgadsimtu. Šajā laikā Kartāga bija no jauna atguvusi spēkus, kļuvusi bagāta pilsēta. Roma nevarēja pieļaut, ka tās senie ienaidnieki atkal varētu to apdraudēt, tādēļ senāts pieņēma lēmumu par Kartāgas iznīcināšanu. 149. gadā p.m.ē Romas karaspēks aplenca Kartāgu un cerēja uz vieglu uzvaru, tomēr kartāgieši varonīgi aizstāvējās. Tikai pēc trim gadiem, kad pilsētai aplenkuma dēļ nevarēja piegādāt pārtiku, sākās bads un slimības, romiešiem izdevās ielauzties pilsētā. Cīņa bija nežēlīga, kura ilga 6 dienas. Kartāga tika sagrauta,visi dzīvi palikušie iedzīvotāji pārdoti verdzībā. Par zīmi, ka šajā vietā nekad vairs nedrīkstēs būt pilsēta, pāri tās drupām pārbrauca ar arklu. Viss Kartāgai līdz šim piederošais apgabals tika pasludināts par Romas īpašumu - Āfrikas provinci. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.britannica.com/event/Punic-Wars ''Encyclopedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar Seno Romu]] [[Kategorija:Kari ar Kartāgu]] jsztf9fgey2ijr7xa4lcvfpt93yhioy Baltijas valstu augstākās ēkas 0 231949 4502675 4500642 2026-08-04T23:26:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502675 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | perrow = 3 | total_width = 800 | image1 = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg | image2 = Riga downtown.jpg | image3 = Tallinn skyline 2025.jpg | footer = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati }} Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas. {{clear left}} == Pabeigtas ēkas == {| class="wikitable sortable" |- !Vieta !class="unsortable"|Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu<br />skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- style{{=}}"background:#ddffdd; |1||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Eiropas tornis]]<br />(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148,3 metri||33||2005||Augstākā ēka [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]<hr /><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=lt}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]<br />(''Oleviste kirik'')||[[Tallina]]||{{EST}}||123,7 metri||||1549||Augstākā ēka Igaunijā<hr /><ref name="t2k3" /> |- |3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123,25 metri||||1690||Augstākā ēka Latvijā<hr /><ref name="la12">{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}</ref> |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]''||Rīga||{{LAT}}||123 metri||31||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122,78 metri||27||2004||<ref name="la12" /> |- |6||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]''||Rīga||{{LAT}}||117,5 metri||30||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |7||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Swissôtel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||117 metri||30||2007||Augstākā viesnīca Baltijas valstīs |- |8||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|150px]]||[[Tornimäe ēku komplekss|''Tornimäe'' ēku komplekss]]||Tallina||{{EST}}||117 metri|||30||2006|| |- |9||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|150px]]||''[[Pilsotas]]''||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri||34||2007|| |- |10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||''[[Arter Kvartal]]''||Tallina||{{EST}}||111 metri|||28||2024|| |- |11||[[Attēls:Tallinn - 49414494251.jpg|150px]]||''[[Maakri Kvartal|Maakri Torn]]''||Tallina||{{EST}}||110 metri|||30||2018|| |- |12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||107,6 metri|||21||1958||<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[Tallinas Nikolaja baznīca]]<br />(''Niguliste kirik'')||Tallina||{{EST}}||105 metri||||1515||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}</ref> |- |14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]]||''[[TOWER Apartments|#Tower]]''||Viļņa||{{LTU}}||104 metri||29||2018||<ref>{{Ziņu atsauce |title="Tower" pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=lt}}</ref> |- |15||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu|Radisson Blu Hotel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||103 metri|||25||2001||<ref name="t2k3">{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |16||rowspan=2|[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (4).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||32||2007||<ref name="la12" /> |- |17||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||30||2024|| |- |18||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Helios City Tower A''||Viļņa||{{LTU}}||97,67 metri|||27||2006|| |- |19||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Europe Square Apartments''||Viļņa||{{LTU}}||96,19 metri|||27||2004|| |- |20||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Skyon]]''||Tallina||{{EST}}||95 metri||26||2021||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}</ref> |- |21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas galvenā ēka]]||Tallina||{{EST}}||94,4 metri|||24||1999||<ref>{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2": kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||92,5 metri|||26||1978||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||Rīga||{{LAT}}||91,64 metri||||1225||Ēkas sākotnējais augstums bija 86 metri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}</ref> bet kopš 1726. gada 2. jūnija tās virsotni rotā gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}</ref><hr /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Rīgas Doms]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri|||||1211|| |- |25||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Tigutorn]]''||[[Tartu]]||{{EST}}||89,92 metri||23||2008|| |- |26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||88,7 metri||22||1987||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |27||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' A tornis||Viļņa||{{LTU}}||87,78 metri|||24||2008|| |- |28||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''||Rīga||{{LAT}}||85,65 metri|||27||1976||<ref name="la12" /> |- |29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Lietuva]]''||Viļņa||{{LTU}}||85,3 metri|||23||1983|| |- |30||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]''||Tallina||{{EST}}||84 metri|||28||1980||<ref name="t2k3" /> |- |31||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||''Artery''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||84 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}</ref> |- |32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83,3 metri||27||2006||<ref name="la12" /> |- |33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||''Grand Office''||Viļņa||{{LTU}}||82,4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}</ref> |- |34||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 2''||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri||25||2009|| |- |35||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' D tornis||Viļņa||{{LTU}}||81 metri||23||2018|| |- |36||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|150px]]||''[[Astra Lux]]''||Rīga||{{LAT}}||80,7 metri|||25||2007||<ref name="la12" /> |- |37||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris I]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |38||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris II]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]<br />(''Anykščių šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia'')||[[Anīkšči]]||{{LTU}}||79 metri|||||1909|| |- |40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||''City Plaza''||Tallina||{{EST}}||78 metri|||23||2004|| |- |41||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Viļņa|Pašvaldības ēka]]||Viļņa||{{LTU}}||76,85 metri|||20||2004||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||[[Preses nams]]||Rīga||{{LAT}}||76,8 metri|||22||1977||Rekonstrukcijas procesā |- |43||[[Attēls:Vilniaus vartai didysis bokštas.JPG|150px]]||''[[Vilniaus vartai]]''||Viļņa||{{LTU}}||76,7 metri|||18||2007|| |- |44||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Victoria Tower''||Viļņa||{{LTU}}||76,3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |45||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 1''||Viļņa||{{LTU}}||75,81 metri||24||2006|| |- |46||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 2''||Viļņa||{{LTU}}||75,63 metri||24||2006|| |- |47||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Jonišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Joniškio Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri||||1626|| |- |48||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[Švēkšnas Svētā apustuļa Jēkaba baznīca]]<br />(''Švėkšnos šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'')||[[Švēkšna]]||{{LTU}}||75 metri||||1905|| |- |49||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca]]<br />(''Salako Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia'')||[[Salaka]]||{{LTU}}||75 metri||||1911|| |- |50||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||[[Klaipēdas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, baznīca]]<br />(''Klaipėdos Švč. Mergelės Marijos Taikos Karalienės bažnyčia'')||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri||||1960||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipēda]] |access-date=7 February 2022 |language=lt |archive-date={{dat|2023|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230914190042/https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf }}</ref> |- |51||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Flow''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||74,8 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB "Architektūros kūrybinė grupė" |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt}}</ref> |- |52||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[Ramīgalas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca]]<br />(''Ramygalos šv. Jono Krikštytojo bažnyčia'')||[[Ramīgala]]||{{LTU}}||74 metri||||1914|| |- |53||rowspan=4|[[Attēls:Skanstes masivi - panoramio (1).jpg|150px]]||[[Skanstes virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |54||Skanstes virsotnes II||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |55||Skanstes virsotnes III||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2011|| |- |56||Skanstes virsotnes IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2012|| |- |57||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||''[[Sokos Hotel Viru]]''||Tallina||{{EST}}||74 metri|||23||1972||<ref name="t2k3" /> |- |58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Līgumu Svētās Trīsvienības baznīca]]<br />(''Lygumų Švč. Trejybės bažnyčia'')||[[Līgumi]]||{{LTU}}||73,84 metri||||1915||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt}}</ref> |- |59||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 1''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |60||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 3''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |61||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''K Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |62||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''D Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||''Zirgo butai''||Viļņa||{{LTU}}||72,3 metri||20||2004|| |- |64||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||''[[Maakri Maja]]''||Tallina||{{EST}}||72 metri||20||2003||<ref name="t2k3" /> |- |65||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||''Dragūnų 1''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2009|| |- |66||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||''Dragūnų 2''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2013|| |- |67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||[[Viļņas Preses nams]]<br />(''Vilniaus spaudos rūmai'')||Viļņa||{{LTU}}||71,43 metri||18||1986|| |- |68||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretingas Kunga pasludināšanas Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca]]<br />(''Kretingos Viešpaties Apreiškimo Švč. Mergelei Marijai bažnyčia'')||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri||||1617|| |- |69||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Šauļu katedrāle|Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle]]<br />(''Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra'')||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri||||1626|| |- |70||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Salantų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Salanti]]||{{LTU}}||70 metri||||1911|| |- |71||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]]||[[Kauņas Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika]]<br />(''Kauno mūsų Viešpaties Jėzaus Kristaus Prisikėlimo bazilika'')||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri||||1940|| |- |72||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Philosophers Residence I''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||21||2019|| |- |73||[[Attēls:Mālpils iela 7 un RCC.jpg|150px]]||''[[Rietumu Capital Centre]]''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||20||2008|| |- |74||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''High Smeltė''||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri||20||2010||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=6 October 2022 |language=lt }}</ref> |- |75||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Skylum A''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce|title="Omberg" pradeda antrąjį NT projekto "Skylum" sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=lt}}</ref> |- |76||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]]||''Skylum Buzz''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri ||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}</ref> |- |77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]]||''[[Sky Office]]''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||69,55 metri ||18||2023||<ref>{{Ziņu atsauce | title="YIT Lietuva" Viršuliškėse užbaigė "Sky Office" statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}</ref> |- |78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||''Klaipėda Sail''||Klaipēda||{{LTU}}||69,2 metri||21||2009||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=4 May 2021 |language=lt|date=31 October 2006}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=lt}}</ref> |- |79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||[[Centra nams]]||Rīga||{{LAT}}||69,05 metri||9||2005||Jumta augstums — 44 metri. |- |80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri||||1906||<ref>{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}</ref> |- |81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]]||''Quadrum Business City East Building''||Viļņa||{{LTU}}||68,52 metri|||18||2015|| |- |82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]<br />(''Vilniaus šv. Jonų bažnyčia'')||Viļņa||{{LTU}}||68,2 metri|||||1571|| |- |83||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[Tallinas Doms]]<br />(''Tallinna toomkirik'')||Tallina||{{EST}}||68 metri|||||1779|| |- |84||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri||13||2013|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] mgccrtck9hqmp4pv83splqaj0ffe8yz Felkerzāmi 0 237062 4502660 3165089 2026-08-04T20:48:45Z Pirags 3757 /* Dzimtas locekļi */ 4502660 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fölkersahm.jpg|thumb|Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882).]] '''Felkerzāmi''' ({{val-de|Fölkersahm, Völckersahm}}) vai '''Felkezambi''' ({{val-de|Fölkersamb}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kuras priekšteči 15. gadsimtā ieceļoja [[Livonija|Livonijā]]. == Vēsture == Par savu priekšteci dzimta uzskata Heinrihu no Folkerzemas ({{val-la|Heinricus de Volckersen}}), kurš 13. gadsimtā dzīvojis tagadējā Folksenā [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]. 1432. gadā Rīgas arhibīskaps [[Henings Šarpenbergs]] Heinriham Folkersheimam tagadējā [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagastā]] piešķīra [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Veļķu muižu]] (''Hohenbergen'', ''Welkenhof''), kas dzimtas īpašumā saglabājās līdz pat 1816. gadam. Dzimtas Kurzemes atzara ciltstēvs bija Johans no Felkerzāmas (''Fölkersam'', miris 1557), kas bija cēlies no [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpām]] un 1519. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa valsts]] [[Dinaburgas komturi]]jā ieguva savā īpašumā [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes muižu]]. Savukārt Frīdrihs no Felkerzāmas 1559. gada janvārī vadīja [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] vasaļu karaspēku [[Livonijas karš|Livonijas kara]] [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] pret iebrukušo [[Maskavija]]s karaspēku. Kaujā krita lielākā daļa latviešu karavīru un apmēram 400 bruņinieki, ieskaitot pašu Felkerzāmu, kura līķis vēlāk tika svinīgi apbedīts Rīgas Doma baznīcā.<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. 120-121 lpp.</ref> 1620. gadā Felkerzāmu dzimtu ierakstīja [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā, bet 1747. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. [[Kalkūnes muiža]]s dzimtkungs [[Melhiors fon Felkerzāms]] (1601–1665) bija [[Kurzemes hercogiste]]s diplomāts, [[Vilhelms fon Felkerzāms]] (1712–1791) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants Septiņgadu karā pret Prūsiju, [[Jēkabs Joahims fon Felkerzāms]] (1759–1810) bija artilērijas ģenerālis, bet [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766–1848) [[Vidzemes guberņa|Vidzemes civilgubernators]], viņa dēls [[Hamilkārs fon Felkerzāms]] - [[Vidzemes landmaršals]] un [[Vidzemes guberņa]]s Zemes reformas autors. [[Krievijas impērija]]s valdība 1853. un 1862. gadā atzina Felkerzāmu dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. [[Dmitrijs fon Felkerzāms]] (1846-1905) bija Krievijas impērijas kontradmirālis, miris [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] laikā. == Dzimtas locekļi == * [[Melhiors fon Felkerzāms]] (''Melchior von Fölckersam'', 1601–1665), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s valstsvīrs * [[Oto Frideriks Felkerzāms]] (''Otto Fryderyk Felkersamb'', ?–1709), Poļu Inflantijas vaivads * [[Vilhelms fon Felkerzāms]] (''Wilhelm von Völkersahm'', 1712–1791), [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerālleitnants [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] * [[Adams Evalds Felkerzambs]] (''Adam Ewald Felkerzamb'', 1734–1794), Poļu Inflantijas vaivads * [[Gustavs Georgs fon Felkerzāms]] (''Gustav Georg von Völckersahm'', 1734–1801), diplomāts * [[Jēkabs Joahims fon Felkerzāms]] (''Jakob Joachim von Völckersahm'', 1759–1810), artilērijas ģenerālis * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (''Georg Friedrich von Fölkersahm'', 1766–1848), [[Vidzemes guberņa|Vidzemes civilgubernators]] * [[Gustavs fon Felkerzāms]] (''Gustav von Fölkersahm, Густав Ефимович фон Фёлькерзам'', 1799–1849), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors * [[Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Hamilkar von Fölkersahm'', 1811–1856), [[Vidzemes landmaršals]] un [[Vidzemes guberņa]]s Zemes reformas autors * [[Dmitrijs fon Felkerzāms]] (''Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам'', 1846–1905), Krievijas impērijas kontradmirālis * [[Hamilkārs fon Felkerzāms (Valsts Domes deputāts)|Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Гамилька́р Евге́ньевич Фелькерза́м'', 1854—1929), Krievijas impērijas 3. un 4. Valsts Domes deputāts no [[Kurzemes guberņa]]s * [[Kurts Kristofs fon Felkerzambs]] (''Kurt Christoph von Fölkersamb'', 1857–1928), Vācijas impērijas armijas ģenerālleitnants * [[Armīns fon Felkerzāms]] (''Magnus Conrad Armin von Fölkersam'', 1861–1917), mākslas vēsturnieks, kolekcionārs * [[Hanss-Hennings fon Felkerzambs]] (''Hans-Henning von Fölkersamb'', 1889–1984), Vācijas impērijas armijas ģenerālmajors * [[Adriāns fon Felkerzāms]] (''Adrian von Fölkersam'', 1914–1945), ''[[Waffen-SS]]'' virsnieks <gallery> Fölkersahm Willim Willimovich.jpg|ģenerālleitnants Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791) RusPortraits v5-204 Gustav Georg von Fölkersahm (1734–1801).jpg|diplomāts Gustavs Georgs fon Felkerzāms (1734–1801) Foelckersahm-George-1764-1848.jpg|Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Hamilkārs fon Felkerzāms.jpg|Hamilkārs fon Felkerzāms Dmitry von Fölkersam.jpg|Dmitrijs fon Felkerzāms Hamilcar E. Felkersahm.jpeg|Hamilkārs fon Felkerzāms (Valsts Domes deputāts) Armin von Foelkersam.jpg|Armīns fon Felkerzāms Bundesarchiv Bild 101I-680-8283A-30A, Budapest, Otto Skorzeny, Adrian v. Fölkersam.jpg|Adriāns fon Felkerzāms (vidū) </gallery> == Literatūra == * Baltische Historische Kommission (Hrsg.): [https://web.archive.org/web/20131005013906/http://www.bbl-digital.de/seite/219/ ''Föl(c)kersa(h)m (Völckersahm)''] In: ''BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital.'' Göttingen 2012 * Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3,1: Kurland, Görlitz o.J., [https://web.archive.org/web/20131004232642/http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000602,00250.html S. 235–254] * Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, Band 1, Görlitz 1929, [http://daten.digitale-sammlungen.de/bsb00000558/image_488 S. 479–496] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] [[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]] [[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Felkerzāmi| ]] k2qghoivm112x4kgcow5kol07j4dxe3 Pjēro Tosi 0 243920 4502535 3951583 2026-08-04T14:14:16Z Meistars Joda 781 4502535 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Pjēro Tosi | image = Piero Tosi - 2001 - no watermark.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1927|4|10}} | location = {{vieta|Itālija|Sestofjorentino}} | deathdate = {{mdv|2019|8|10|1927|4|10}} | deathplace = | nationality = [[itāļi|itālis]] | field = [[kostīmu mākslinieks]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Pjēro Tosi''' ({{val|it|Piero Tosi}}; dzimis {{dat|1927|4|10}} [[Sestofjorentino]], [[Itālija|Itālijā]], miris {{dat|2019|8|10}}) bija itāļu teātra un kino [[kostīmu mākslinieks]], [[BAFTA kino balva|BAFTA]] un [[Kinoakadēmijas goda balva]]s ieguvējs. Par Pjēro Tosi profesionālās karjeras pamatu var uzskatīt ilggadēju sadarbību ar itāļu režisoru [[Lukīno Viskonti]]. 1952. gadā Viskonti uzaicināja Tosi izveidot kostīmus filmai "[[Visskaistākā]]" (''Bellissima''). Nākamā Viskonti filma, kurā viņš sadarbojās ar Tosi, bija 1954. gada filma ''[[Senso]]'', kuras darbība norisinās [[Risordžimento]] laikos. Šajā filmā Tosi strādāja kopā ar pieredzes bagāto franču kostīmu mākslinieku [[Marsels Eskofjē|Marselu Eskofjē]], kurš bija atbildīgs par galveno varoņu kostīmiem. Savukārt Tosi šajā filmā izveidoja kostīmus otrā plāna varoņiem: kareivjiem, zemniekiem un citiem. 1963. gadā Viskonti uzfilmēja "[[Gepards (filma)|Gepards]]" (''Il Gattopardo''), kuras darbība norisinās tajā pašā laikā kā filmā ''Senso''. Režisors šajā filmā Tosi uzticēja pilnībā visu varoņu kostīmu izveidi. Pjēro Tosi ir veidojis kostīmus tādām sekojošām Viskonti filmām: ''[[Le notti bianche]]'' (1959), "[[Roko un viņa brāļi]]" (1960), "[[Svešinieks]]" (''Lo straniero'', 1967), "[[Dievu bojāeja]]" (''La caduta degli dei'', 1969), "[[Ludvigs (filma)|Ludvigs]]" (''Ludwig'', 1972), "[[Nevainīgais]]" (''L'Innocente'', 1976). Filma "Nevainīgais", kas ir tāda paša nosaukuma [[Gabriele D'Anuncio]] romāna ekranizējums, bija Pjēro Tosi un Lukīno Viskonti pēdējais kopdarbs, jo drīz pēc filmas uzņemšanas, 1976. gada 17. martā, režisors Viskonti nomira. 1968. gadā Pjēro Tosi bija mākslinieks inscenētājs itāļu režisora [[Federiko Fellīni]] filmā ''[[Tre Passi Nel Delirio]]''. 1969. gadā viņš veidoja kostīmus [[Pjērs Paolo Pazolīni|Pjēra Paolo Pazolīni]] filmai ''[[Medea]]''. Tosi daudz sadarbojās ar režisoru [[Mauro Boloņīnī]]. Viens no labākajiem darbiem pie Boļoņīnī ir kostīmi 1981. gada filmā ''[[La Dame aux camélias]]''. Pjēro Tosi veidoja kostīmus arī teātra izrādēm, pārsvarā operām. Par saviem darbiem Pjēro Tosi daudzkārt ir ieguvis dažādu valstu apbalvojumus: divas reizes saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] nominācijā "Labākais kostīmu dizains" (1971. gadā "[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]" un 1983. gadā ''[[La Traviata]]''); trīs reizes saņēmis balvu ''[[Ente David di Donatello]]''; astoņas reizes ''[[Nastro d'Argento]]'' balvu. Tosi piecas reizes ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie kostīmi"]]. 2014. gadā Pjēro Tosi saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tosi, Pjero}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas cilvēki]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] 605y6mwmu0odeypl79ra7zibzt8n2bh 4502548 4502535 2026-08-04T14:53:28Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4502548 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Pjēro Tosi | image = Piero Tosi - 2001 - no watermark.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1927|4|10}} | location = {{vieta|Itālija|Sestofjorentino}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2019|8|10|1927|4|10}} | deathplace = | nationality = [[itāļi|itālis]] | field = [[kostīmu mākslinieks]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Pjēro Tosi''' ({{val|it|Piero Tosi}}; dzimis {{dat|1927|4|10}} [[Sestofjorentino]], [[Itālija|Itālijā]], miris {{dat|2019|8|10}}) bija itāļu teātra un kino [[kostīmu mākslinieks]], [[BAFTA kino balva|BAFTA]] un [[Kinoakadēmijas goda balva]]s ieguvējs. Par Pjēro Tosi profesionālās karjeras pamatu var uzskatīt ilggadēju sadarbību ar itāļu režisoru [[Lukīno Viskonti]]. 1952. gadā Viskonti uzaicināja Tosi izveidot kostīmus filmai "[[Visskaistākā]]" (''Bellissima''). Nākamā Viskonti filma, kurā viņš sadarbojās ar Tosi, bija 1954. gada filma ''[[Senso]]'', kuras darbība norisinās [[Risordžimento]] laikos. Šajā filmā Tosi strādāja kopā ar pieredzes bagāto franču kostīmu mākslinieku [[Marsels Eskofjē|Marselu Eskofjē]], kurš bija atbildīgs par galveno varoņu kostīmiem. Savukārt Tosi šajā filmā izveidoja kostīmus otrā plāna varoņiem: kareivjiem, zemniekiem un citiem. 1963. gadā Viskonti uzfilmēja "[[Gepards (filma)|Gepards]]" (''Il Gattopardo''), kuras darbība norisinās tajā pašā laikā kā filmā ''Senso''. Režisors šajā filmā Tosi uzticēja pilnībā visu varoņu kostīmu izveidi. Pjēro Tosi ir veidojis kostīmus tādām sekojošām Viskonti filmām: ''[[Le notti bianche]]'' (1959), "[[Roko un viņa brāļi]]" (1960), "[[Svešinieks]]" (''Lo straniero'', 1967), "[[Dievu bojāeja]]" (''La caduta degli dei'', 1969), "[[Ludvigs (filma)|Ludvigs]]" (''Ludwig'', 1972), "[[Nevainīgais]]" (''L'Innocente'', 1976). Filma "Nevainīgais", kas ir tāda paša nosaukuma [[Gabriele D'Anuncio]] romāna ekranizējums, bija Pjēro Tosi un Lukīno Viskonti pēdējais kopdarbs, jo drīz pēc filmas uzņemšanas, 1976. gada 17. martā, režisors Viskonti nomira. 1968. gadā Pjēro Tosi bija mākslinieks inscenētājs itāļu režisora [[Federiko Fellīni]] filmā ''[[Tre Passi Nel Delirio]]''. 1969. gadā viņš veidoja kostīmus [[Pjērs Paolo Pazolīni|Pjēra Paolo Pazolīni]] filmai ''[[Medea]]''. Tosi daudz sadarbojās ar režisoru [[Mauro Boloņīnī]]. Viens no labākajiem darbiem pie Boļoņīnī ir kostīmi 1981. gada filmā ''[[La Dame aux camélias]]''. Pjēro Tosi veidoja kostīmus arī teātra izrādēm, pārsvarā operām. Par saviem darbiem Pjēro Tosi daudzkārt ir ieguvis dažādu valstu apbalvojumus: divas reizes saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] nominācijā "Labākais kostīmu dizains" (1971. gadā "[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]" un 1983. gadā ''[[La Traviata]]''); trīs reizes saņēmis balvu ''[[Ente David di Donatello]]''; astoņas reizes ''[[Nastro d'Argento]]'' balvu. Tosi piecas reizes ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie kostīmi"]]. 2014. gadā Pjēro Tosi saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tosi, Pjero}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas cilvēki]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] iklzuo9vinnfhsha963y66po0j2yqg3 Labais, ļaunais un neglītais 0 245292 4502609 4175419 2026-08-04T18:10:51Z OskarsC 38216 /* Ārējās saites */ 4502609 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Labais, ļaunais un neglītais | attēls = Good the bad and the ugly poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Il buono, il brutto, il cattivo'' | žanrs = [[Vesterns]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Klints Īstvuds]] * [[Lī Van Klifs]] * [[Īlaijs Volahs]] | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1966|12|15|Itālija}} | ilgums = 177 minūtes | valsts = {{ITA}} | valoda = * Itāļu * Angļu | budžets = {{ASV dolārs|1 200 000}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.the-numbers.com/movies/1967/0GBUG.php | publisher=The Numbers | title=The Good, the Bad and the Ugly, Box Office Information | accessdate=April 16, 2012 | archive-date={{dat|2014|01|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140107165313/http://www.the-numbers.com/movies/1967/0GBUG.php }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|25 100 000}}<ref>[http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goodbadandugly.htm Boxofficemojo.com]</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Labais, ļaunais un neglītais"''' ({{val|it|Il buono, il brutto, il cattivo}}, {{val|en|The Good, the Bad and the Ugly}}) ir 1966. gada itāļu spageti [[vesterns]], kura režisors ir [[Serdžo Leone]]. Šī ir pēdējā filma ''Trilogia del dollaro'' triloģijā, pirmās divas triloģijas filmas ir "[[Par sauju dolāru]]" (''Per un pugno di dollari''; 1964) un ''[[Per qualche dollaro in più]]'' (1965). Filma ir par trim vīriem, kas meklē pazudušo konfederātu zeltu. Tajā galvenās lomas attēlo [[Klints Īstvuds]], [[Lī Van Klifs]] un [[Īlaijs Volahs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1966. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] 3cw535zoec5eo3q9elz2co1f04b4055 4502612 4502609 2026-08-04T18:15:55Z OskarsC 38216 4502612 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Labais, ļaunais un neglītais | attēls = Good the bad and the ugly poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Il buono, il brutto, il cattivo'' | žanrs = [[Vesterns]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Klints Īstvuds]] * [[Lī Van Klifs]] * [[Īlaijs Volahs]] | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1966|12|15|Itālija}} | ilgums = 177 minūtes | valsts = {{ITA}} | valoda = * Itāļu * Angļu | budžets = {{ASV dolārs|1 200 000}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.the-numbers.com/movies/1967/0GBUG.php | publisher=The Numbers | title=The Good, the Bad and the Ugly, Box Office Information | accessdate=April 16, 2012 | archive-date={{dat|2014|01|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140107165313/http://www.the-numbers.com/movies/1967/0GBUG.php }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|25 100 000}}<ref>[http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goodbadandugly.htm Boxofficemojo.com]</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Labais, ļaunais un neglītais"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://filmas.oho.lv/Labais-launais-un-neglitais/1217#google_vignette|title=Labais, ļaunais un neglītais (The Good, the Bad and the Ugly) {{!}} Filmas oHo.lv|website=filmas.oho.lv|access-date=2026-08-04}}</ref> jeb '''"Labais, ļaunais un riebīgais"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/301956/title/labais_%C4%BCaunais_un_rieb%C4%ABgais_1966/?dt=15.08.2026|title=Forum Cinemas - Labais, ļaunais un riebīgais (1966)|website=Forum Cinemas|access-date=2026-08-04|language=lv}}</ref> ({{val|it|Il buono, il brutto, il cattivo}}, {{val|en|The Good, the Bad and the Ugly}}) ir 1966. gada itāļu spageti [[vesterns]], kura režisors ir [[Serdžo Leone]]. Šī ir pēdējā filma ''Trilogia del dollaro'' triloģijā, pirmās divas triloģijas filmas ir "[[Par sauju dolāru]]" (''Per un pugno di dollari''; 1964) un ''[[Per qualche dollaro in più]]'' (1965). Filma ir par trim vīriem, kas meklē pazudušo konfederātu zeltu. Tajā galvenās lomas attēlo [[Klints Īstvuds]], [[Lī Van Klifs]] un [[Īlaijs Volahs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1966. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] cwphw496zybqy627q2qswbtxuqxvu58 Carabus faminii 0 245362 4502729 3681605 2026-08-05T06:11:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502729 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Adephaga | apakškārta_lv = Gaļēdāju vaboļu apakškārta | virsdzimta = Caraboidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Carabidae | dzimta_lv = Skrejvaboļu dzimta | apakšdzimta = Carabinae | apakšdzimta_lv = | ģints = Carabus | ģints_lv = | apakšģints = Carabus (Eurycarabus) | suga = Carabus faminii | suga_lv = | binomial = Carabus faminii <small>Dejean, 1826</small> | sinonīmi = * ''Carabus faminii sabellai'' <small>Sparacio, 2007</small> | iedalījums = * pasuga: ''Carabus faminii atlantis'' <small>Alluaud, 1923</small> * pasuga: ''Carabus faminii faminii'' <small>Dejean, 1826</small> * pasuga: ''Carabus faminii favieri'' <small>Fairmaire, 1859</small> * pasuga: ''Carabus faminii fezzanus'' <small>Lapouge, 1915</small> * pasuga: ''Carabus faminii lucasi'' <small>Gaubil, 1849</small> * pasuga: ''Carabus faminii maillei'' <small>Solier, 1835</small> * pasuga: ''Carabus faminii numidus'' <small>Castelnau, 1835</small> * pasuga: ''Carabus faminii piraticus'' <small>Fairmaire, 1880</small> * pasuga: ''Carabus faminii romanoi'' <small>Rapuzzi & Sparacio, 2012</small> | kategorijas = nē }} '''Carabus faminii''' ir [[Skrejvaboļu dzimta|skrejvaboļu]] suga. Sastopama [[Itālija|Itālijā]] ([[Sicīlija|Sicīlijā]]) un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Alžīrija|Ziemeļalžīrijā]], [[Tunisa|Tunisā]] un [[Maroka|Marokā]]). Vaboles var sastapt zem akmeņiem, [[Eikalipts|eikaliptu]] (''Eucalyptus'') un [[Priedes|priežu]] (''Pinus'') [[meža atjaunošanās]] vietās.<ref name="RapuzziSparacio2012"/> == Apraksts == [[Bioloģisks ķermenis|Ķermenis]] melns, spožs, [[Pronotums|pronotuma]] sānu malas un segspārni ir viegli sarkanīgā vai purpura krāsā. [[Galva]] ar gludu pieri; [[kakls]] viegli punktains un krokains. [[Acs|Acis]] izliktas, frontālā vaga šaura, izplatās līdz priekšējai acs robežai. [[Klipeuss]] ({{val-la|clypeus}}) mazs; augšējā lūpa ({{val-la|labrum}}) sadalīta divās daivās. [[Ūsas]] tievas un īsas, ar trešo posmu sasniedz segspārna sākumu. [[Palpi|Palpu]] apikālais posms stipri paplašinās; maksilāro palpu posmi ir cirvjveidīgi.<ref name="RapuzziSparacio2012"/> == Pasugas == ''Carabus faminii'' izšķir 9 pasugas: * ''Carabus faminii atlantis'' <small>Alluaud, 1923</small> — [[Maroka]] ([[Augsts Atlas]]); * ''Carabus faminii faminii'' <small>Dejean, 1826</small> — Sicīlijā; * ''Carabus faminii favieri'' <small>Fairmaire, 1859</small> — Ziemeļmaroka ([[Er-Rifa]]); * ''Carabus faminii fezzanus'' <small>Lapouge, 1915</small> — [[Maroka]] ([[Vidējais Atlass]]); * ''Carabus faminii lucasi'' <small>Gaubil, 1849</small> — Alžīrija, Tunisa; * ''Carabus faminii maillei'' <small>Solier, 1835</small> — Ziemeļrietumalžīrija, Ziemeļaustrummaroka; * ''Carabus faminii numidus'' <small>Castelnau, 1835</small> — Tunisa (jūras krasts un [[El-Kefa]]); * ''Carabus faminii piraticus'' <small>Fairmaire, 1880</small> — Maroka (Atlantijas krasts); * ''Carabus faminii romanoi'' <small>Rapuzzi & Sparacio, 2012</small> — Sicīlijā. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|refs= <ref name="RapuzziSparacio2012">Ivan Rapuzzi & Ignazio Sparacio. ''Carabus (Eurycarabus) faminii Dejean, 1826 (Coleoptera, Carabidae) in Sicily: distribution and taxonomic considerations with description of a new taxon''. Biodiversity Journal, 2012, 3 (1): 85-90.</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/en/taxon/id175381/ Carabus faminii Dejean, 1826] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305025535/http://www.biolib.cz/en/taxon/id175381/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}''. BioLib.cz * ''[http://carabidae.org/carabidae/taxa/famini-dejean-1826.html Carabus (Eurycarabus) famini Dejean, 1826] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200208195312/http://carabidae.org/carabidae/taxa/famini-dejean-1826.html |date={{dat|2020|02|08||bez}} }}''. carabidae.org {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Skrejvaboļu dzimta]] 7bs5ldyrj6ehffjn1qgz1b5p62hk6w9 Atraitnīšu raibeņi 0 246709 4502632 4354540 2026-08-04T19:40:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502632 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Argynnis-paphia (Kaisermantel).jpg || att_nosaukums =[[Lielais meža raibenis]] (''Argynnis paphia'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | virsdzimta =Papilionoidea | virsdzimta_lv = Dižtauriņu virsdzimta | dzimta =Nymphalidae | dzimta_lv =Raibeņu dzimta | apakšdzimta = Heliconiinae | apakšdzimta_lv = Garspārnu raibeņi | cilts =Argynnini | cilts_lv = Atraitnīšu raibeņu cilts | ģints = Argynnis | ģints_lv = Atraitnīšu raibeņi | binomial =Argynnis | autors =[[Fabricius]], 1807 | kategorijas =nē | sinonīmi = *''Argyreus, Dryas, Mesodryas'',<ref>[http://www.nhm.ac.uk/our-science/data/butmoth/search/GenusDetails.dsml?NUMBER=2639 Butterflies and Moths of the World]</ref> ''Argyronome, Childrena, Damora, Fabriciana'' }} '''Atraitnīšu raibeņi''' (''Argynnis'') ir [[raibeņu dzimta]]s (''Nymphalidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder pie [[atraitnīšu raibeņu cilts]] (''Argynnini''). Šī ģints apvieno 25 [[Tauriņi|tauriņu sugas]], kas sastopamas [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.butterflycorner.net/Genus-ARGYNNIS.347.0.html |title=Butterfly corner |access-date={{dat|2014|03|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120525070101/http://en.butterflycorner.net/Genus-ARGYNNIS.347.0.html |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalbase.uni-goettingen.de/zooweb/servlet/AnimalBase/home/genus?id=1197 |title=Genus summary for Argynnis |access-date={{dat|2014|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240627174624/http://www.animalbase.uni-goettingen.de/zooweb/servlet/AnimalBase/home/genus?id=1197 }}</ref> [[Latvija|Latvijā]] mājo 5 atraitnīšu raibeņu [[Suga|sugas]]: [[atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis laodice''), [[lielais atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis adippe''), [[lielais meža raibenis]] (''Argynnis paphia''), [[mazais atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis niobe'') un [[parastais perlamutra raibenis]] (''Argynnis aglaja'').<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/taurini/sistematiskais-raditajs/nymphalidae/ Latvijas daba: Raibeņu dzimta]</ref> Visi atraitnīšu raibeņi ir [[ruds|rudi]] ar melniem raibumiem uz [[Spārns|spārniem]] to virspusē, bet apakšpusē uz priekšējiem spārniem ir melni, bet uz aizmugurējiem spārniem pērļbalti raibumi.<ref>[http://www.merriam-webster.com/dictionary/argynnis Argynnis]</ref> ==Sistemātika== *'''Atraitnīšu raibeņi''' (''Argynnis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolib.cz/en/taxonsubtaxa/id51537/ |title=Biolib: Argynnis Fabricius, 1807 species |access-date={{dat|2014|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305093836/http://www.biolib.cz/en/taxonsubtaxa/id51537/ }}</ref> ** [[Atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis laodice'') ** [[Lielais atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis adippe'') ** [[Lielais meža raibenis]] (''Argynnis paphia'') ** [[Mazais atraitnīšu raibenis]] (''Argynnis niobe'') ** [[Parastais perlamutra raibenis]] (''Argynnis aglaja'') **''[[Argynnis alexandra]]'' **''[[Argynnis anadyomene]]'' **''[[Argynnis argyrospilata]]'' **''[[Argynnis auresiana]]'' **''[[Argynnis childreni]]'' **''[[Argynnis clara]]'' **''[[Argynnis coreana]]'' **''[[Argynnis coredippe]]'' **''[[Argynnis elisa]]'' **''[[Argynnis hyperbius]]'' **''[[Argynnis jainadeva]]'' **''[[Argynnis kamala]]'' **''[[Argynnis lyauteyi]]'' **''[[Argynnis nerippe]]'' **''[[Argynnis pandora]]'' **''[[Argynnis ruslana]]'' **''[[Argynnis sagana]]'' **''[[Argynnis vorax]]'' **''[[Argynnis xipe]]'' **''[[Argynnis zenobia]]'' Reizēm atraitnīšu raibeņu ģintī sistematizē arī [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas atraitnīšu raibeņi|atraitnīšu raibeņu ģinti]] (''Speyeria'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tolweb.org/Argynnis/70410 |title=Tolweb: Argynnis Fabricius 1807 |access-date={{dat|2014|03|16||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140205072634/http://tolweb.org/Argynnis/70410 }}</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat|Argynnis|Atraitnīšu raibeņi}} *[https://web.archive.org/web/20160305010055/http://lepidopteraresearchfoundation.org/journals/01/PDF01/01-117.pdf Genus Argynnis] *[http://www.ukbutterflies.co.uk/genus.php?name=Argynnis UK Butterflies: Genus: Argynnis] [[Kategorija:Atraitnīšu raibeņi| ]] eb5j3ed25qwsaslfj6gqjm960m3c6qy Latvijas—Baltkrievijas robeža 0 251658 4502718 4501226 2026-08-05T05:18:26Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ pap 4502718 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoɡa izbūves (2019).]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Pāternieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots "[[Šahed]]" tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] 6pie2asmung0w7hf0k1zvmoblsm81ob 4502719 4502718 2026-08-05T05:19:21Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ 4502719 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoɡa izbūves (2019).]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Pāternieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots "[[Šahed]]" tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] 7jfyzvypqk01jrvd2nikzezv2frq8z6 4502720 4502719 2026-08-05T05:22:41Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ 4502720 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoɡa izbūves (2019).]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Pāternieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Pāternieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots "[[Šahed]]" tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] d51gqn2f4x8lab7haj8vp6jjxxtj1pa Izvēlētā persona 0 255595 4502734 3704721 2026-08-05T06:51:04Z Edgars2007 9590 4502734 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste |show_name = Person of Interest |image =Person of Interest logo.svg |caption = |genre = |creator = [[Džonatans Nolans]] |starring = |composer = |country = {{USA}} |language = Angļu |num_seasons = 5 |distributor = [[Warner Bros. Television Distribution]] |num_episodes = 103 |list_episodes = |executive_producer = |producer = |location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |network = [[CBS]] |company = [[Bad Robot Productions]] <br /> Kilter Films<br />[[Warner Bros. Television]] |runtime = 43 minūtes |first_aired = {{dat|2011|9|22|N|bez}} |last_aired = {{dat|2016|6|21|N|bez}} |website = http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/ }} '''''Person of Interest'''''<!-- FOX izrāda ar nosaukumu "Savervētais" --> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzija]]s seriāls, kura autors ir [[Džonatans Nolans]]. Seriāls tika pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā ASV no 2011. līdz 2016. gadam. Pašlaik seriālam kopumā ir iznākušas piecas sezonas ar 103 sērijām. Viens no seriāla izpildproducentiem ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]. Seriāls ir par bijušo [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] darbinieku, ko nolīgst noslēpumains miljardieris, lai novērstu vardarbīgus noziegumus Ņujorkā. Seriālā galvenās lomas attēlo [[Džims Kevizels]], [[Maikls Emersons]], [[Taradži Hensone]], [[Kevins Čepmens]], [[Sāra Šahi]] un [[Eimija Ekere]]. Seriāla otrā un trešā sezona bija starp desmit attiecīgās sezonas skatītākajām pārraidēm. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] clh1ld45apldxb5grgb8bcxpyokce67 4502735 4502734 2026-08-05T06:51:57Z Edgars2007 9590 Edgars2007 pārvietoja lapu [[Person of Interest]] uz [[Izvēlētā persona]]: šādi Duo pārraidītajā versijā 4502734 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste |show_name = Person of Interest |image =Person of Interest logo.svg |caption = |genre = |creator = [[Džonatans Nolans]] |starring = |composer = |country = {{USA}} |language = Angļu |num_seasons = 5 |distributor = [[Warner Bros. Television Distribution]] |num_episodes = 103 |list_episodes = |executive_producer = |producer = |location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |network = [[CBS]] |company = [[Bad Robot Productions]] <br /> Kilter Films<br />[[Warner Bros. Television]] |runtime = 43 minūtes |first_aired = {{dat|2011|9|22|N|bez}} |last_aired = {{dat|2016|6|21|N|bez}} |website = http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/ }} '''''Person of Interest'''''<!-- FOX izrāda ar nosaukumu "Savervētais" --> ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzija]]s seriāls, kura autors ir [[Džonatans Nolans]]. Seriāls tika pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā ASV no 2011. līdz 2016. gadam. Pašlaik seriālam kopumā ir iznākušas piecas sezonas ar 103 sērijām. Viens no seriāla izpildproducentiem ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]. Seriāls ir par bijušo [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] darbinieku, ko nolīgst noslēpumains miljardieris, lai novērstu vardarbīgus noziegumus Ņujorkā. Seriālā galvenās lomas attēlo [[Džims Kevizels]], [[Maikls Emersons]], [[Taradži Hensone]], [[Kevins Čepmens]], [[Sāra Šahi]] un [[Eimija Ekere]]. Seriāla otrā un trešā sezona bija starp desmit attiecīgās sezonas skatītākajām pārraidēm. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] clh1ld45apldxb5grgb8bcxpyokce67 4502737 4502735 2026-08-05T06:52:44Z Edgars2007 9590 4502737 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste |show_name = Izvēlētā persona |image =Person of Interest logo.svg |caption = |genre = |creator = [[Džonatans Nolans]] |starring = |composer = |country = {{USA}} |language = Angļu |num_seasons = 5 |distributor = [[Warner Bros. Television Distribution]] |num_episodes = 103 |list_episodes = |executive_producer = |producer = |location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |network = [[CBS]] |company = [[Bad Robot Productions]] <br /> Kilter Films<br />[[Warner Bros. Television]] |runtime = 43 minūtes |first_aired = {{dat|2011|9|22|N|bez}} |last_aired = {{dat|2016|6|21|N|bez}} |website = http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/ }} '''"Izvēlētā persona"'''<!-- FOX izrāda ar nosaukumu "Savervētais" --> ({{val|en|Person of Interest}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[televīzija]]s seriāls, kura autors ir [[Džonatans Nolans]]. Seriāls tika pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā ASV no 2011. līdz 2016. gadam. Pašlaik seriālam kopumā ir iznākušas piecas sezonas ar 103 sērijām. Viens no seriāla izpildproducentiem ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]. Seriāls ir par bijušo [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] darbinieku, ko nolīgst noslēpumains miljardieris, lai novērstu vardarbīgus noziegumus Ņujorkā. Seriālā galvenās lomas attēlo [[Džims Kevizels]], [[Maikls Emersons]], [[Taradži Hensone]], [[Kevins Čepmens]], [[Sāra Šahi]] un [[Eimija Ekere]]. Seriāla otrā un trešā sezona bija starp desmit attiecīgās sezonas skatītākajām pārraidēm. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cbs.com/shows/person_of_interest/}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 9pj7o2w0hn0o5iij4j8kfukgaw4iwcz Savervētais 0 255596 4502756 2189453 2026-08-05T08:22:29Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502756 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Izvēlētā persona]] 73ez5nnp1wlfbawirt0lutvphq8hqhq Serdžo Leone 0 255809 4502607 3930130 2026-08-04T18:10:22Z OskarsC 38216 /* Ārējās saites */ 4502607 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Serdžo Leone | vārds_orig = ''Sergio Leone'' | attēls = Sergio Leone, crop.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Serdžo Leone | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = itālis | nodarbošanās = Režisors, producents, scenārists | ienākumi = | darbības_gadi = 1959—1984 | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Serdžo Leone''' ({{val|it|Sergio Leone}}; dzimis {{dat|1929|1|3}}, miris {{dat|1989|4|30}}) bija itāļu [[kinorežisors]], producents un scenārists. Parasti tiek asociēts ar "itāļu vesternu" jeb "spageti vesternu" žanru. Kinematogrāfijā sācis darboties pirmajos [[Otrais pasaules karš|pēckara]] gados, sākotnēji bija režisora palīgs (apmēram 50 filmās).<ref name="enc">Kinoskatītāja rokasgrāmata. ''[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]]''. 301. lpp. — Rīga. 1980. gads</ref> Tāpat nodarbojās ar scenāriju rakstīšanu.<ref name="enc" /> Leone pabeidza [[Mario Bonāra]] filmu "[[Pompejas pēdējās dienas]]" (''Gli ultimi giorni di Pompei''; 1959).<ref name="enc" /> Viņa pirmā patstāvīgi režisētā filma bija 1961. gada "[[Rodas koloss (filma)|Rodas koloss]]" (''Il Colosso di Rodi'').<ref name="enc" /> Licis pamatus "itāļu vesternu" [[žanrs|žanram]] ar 1964. gada filmu "[[Par sauju dolāru]]" (''Per un pugno di dollari''), ko uzņēmis ar pseidonīmu Bobs Robertsons.<ref name="enc" /> Šī bija pirmā filma viņa "dolāru" triloģijā (''Trilogia del dollaro''), vēl šajā triloģijā ietilpst "[[Par dažiem liekiem dolāriem]]" (''Per qualc he dollaro in più''; 1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (''Il buono, il brutto, il cattivo''; 1966). Vēlāk veidojis "reiz" trioloģiju, kur ietilpst filmas "[[Reiz rietumos]]" (''C'era una volta il West'', 1968), ''[[Duck, You Sucker!]]'' (''Giù la testa'', 1971) un "[[Reiz Amerikā]]" (''C'era una volta in America'', 1984). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} {{Authority control|VIAF=73864000}} {{DEFAULTSORT:Leone, Serdžo}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] od90a2c8t7rej6x7mqvrw32dkmbcrvu Inocents XII 0 256246 4502515 4113696 2026-08-04T13:22:01Z Meistars Joda 781 4502515 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inocents XII | vārds_orģ = ''Innocentius XII'' | attēls = Antonio Zanchi – Papa Innocenzo XII.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Romas pāvests]] | term_sākums = {{dat|1691|7|12|N}} | term_beigas = {{dat|1700|9|27|N}} | priekštecis = [[Aleksandrs VIII]] | pēctecis = [[Klements XI]] | dzim_dati = {{dat|1615|3|13}} | dzim_vieta = [[Spinacola (pilsēta)|Spinacola]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1700|9|27|1615|3|13}} | mir_vieta = [[Roma]] | tautība = | alma_mater = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pāvests Inocents XII''' ({{val|la|Innocentius XII}}; dzimis '''Antonio Pinjatelli''' (''Antonio Pignatelli'') {{dat|1615|3|13}}, miris {{dat|1700|9|27}}) bija [[Romas pāvestu uzskaitījums|Romas pāvests]] no 1691. gada jūlija līdz nāvei 1700. gada septembrī. Dzimis aristokrātu ģimenē. Izglītojies [[Jezuīti|jezuītu]] skolā [[Roma|Romā]]. 1681. gadā kļuva par [[Kardināls|kardinālu]]. No 1686. līdz 1691. gadam bija Neapoles [[arhibīskaps]]. 1691. gadā kļuva par [[Pāvests|pāvestu]]. Tūlīt pēc ievēlēšanas viņš iestājās pret [[Nepotisms|nepotismu]], kas bija plaši izplatīts vairāku iepriekšējo pāvestu pontifikātu laikā. Lai ierobežotu šo praksi, viņš izdeva [[Bulla (reliģija)|bullu]] ''Romanum decet pontificem''. Viņa pontifikāta laikā [[dominikāņu ordenis]] uzsāka darbību [[Aglona|Aglonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Pāvesti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1615. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1700. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas pāvesti]] hrxthcspnwv25rzqbc3yoagk5t96mpq 1. līga (LHF) 0 260278 4502831 4358498 2026-08-05T11:53:05Z Ivario 51458 4502831 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = 1. līga | aktuāla_sezona = | logo = Hokeja 1 liga.jpg | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = 2014 | moto = | komandas = 9 | valsts = {{flagicon|Latvia}} [[Latvija]] | čempions = [[Rīgas HS]] | mlapa = [https://www.lhf.lv/lv/turniri/1-liga lhf.lv] }} '''Latvijas hokeja čempionāta 1. līga''' (no 2018. līdz 2025. gadam '''Junioru attīstības hokeja līga''') ir otrs spēcīgākais klubu turnīrs [[Latvija]]s [[hokejs|hokejā]]. Tas tiek organizēts kopš [[2014]]. gada. Pirmajā sezonā par 1. līgas čempioniem kļuva HK "Liepāja Juniors". Lai gan 1. līgas uzvarētājs ieguva tiesības startēt [[Latvijas hokeja Virslīga|Virslīgā]], neviena no komandām šo iespēju līdz šim nav izmantojusi. 2018. gada vasarā tika paziņots, ka tiek mainīts turnīra nosaukums uz Junioru attīstības hokeja līgu, bet 2025. gadā līga atgriezās pie iepriekšējā nosaukuma. == JAHL 2021.—22. gada sezonas komandu pārstāvēto pilsētu karte == {{VietasKarte+|Latvia|float=center|alt=Junioru attīstības hokeja līgas 2021.—2022. gada sezonā pārstāvētās pilsētas|caption=Junioru attīstības hokeja līgas 2021.—2022. gada sezonā pārstāvēto pilsētu karte|places={{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.661588 |long=23.756341 |label=[[Zemgale Juniors]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.502918 |long=20.995163 |label=[[Liepājas SSS]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.966667 |long=24.133333 |label=[[HS Kurbads]]<br />[[HK Daugava]]<br />[[IHS/Prizma]]<br />[[HS Rīga]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=55.874939 |long=26.551888 |label=[[Daugavpils Ledus Sporta Skola]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=57.393721 |long=21.564706 |label=[[HK Ventspils]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.813271 |long=24.604332 |label=[[Pirāti/Ogre Juniors]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.967638 |long=23.153379 |label=[[HK Tukums/Venta 2002|HK Tukums/ Venta 2002]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Latvia |lat=56.910416 |long=24.020211 |label=[[AKO/BaltuVilki]]|position=bottom}}|width=600}} ==Halles== {| class="sortable wikitable" |- ! Hokeja klubs ! Pilsēta ! Hokeja halle ! Ietilpība ! Sēdvietas ! Stāvvietas |- | [[Daugavpils Ledus Sporta Skola]] | [[Daugavpils]] | [[Daugavpils ledus halle]] | 2734 | 1234 | 1500 |- | [[Liepājas SSS]] | [[Liepāja]] | [["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Olimpiskā ledus halle]] | 2283 | 1143 | 1140 |- | [[HK AKO/BaltuVilki]] | [[Mārupe]] | [[Mārupes ledus halle]] | 350 | 250 | 100 |- | [[HK Daugava|Daugava]] | [[Rīga]] | [[Kurbada ledus halle]] | 1500 | 500 | 1000 |- | [[HS Rīga|HS "Rīga"]] | [[Rīga]] | [[Hokeja halle "Rīga"]] | 400 | | |- | [[IHS/Prizma]] | [[Rīga]] | [[Volvo sporta centrs]] | 2500 | 1500 | 1000 |- | [[Zemgale Juniors]] | [[Jelgava]] | [[Jelgavas ledus halle]] | 1143 | |- | [[HS Kurbads]] | [[Rīga]] | [[Kurbada ledus halle]] | 1500 | 500 | 1000 |- | [[HK Tukums/Venta]] | [[Tukums]] | [[Tukuma ledus halle]] | 1526 | 826 | 700 |- | [[HK Ventspils]] | [[Ventspils]] | [[Ventspils ledus halle]] | 942 | 942 | |- | [[Pirāti/Ogre Juniors]] | [[Ogre]] | [[Vidzemes ledus halle]] | 1200 | 900 | 300 |- |} == Čempioni == * 2014.—2015. — [[HK Liepāja Juniors]] * 2015.—2016. — [[Daugavpils/LDZ Cargo]] * 2016.—2017. — [[HK Venta 2002|Venta 2002]] * 2017.—2018. — [[HK Venta 2002|Venta 2002]] * 2018.—2019. — [[HK Venta 2002|Venta 2002]] * 2021.—2022. — [[Zemgale Juniors]] * 2022.—2023. — [[HS Kurbads]] * 2023.—2024. — [[HS Falcons]] * 2024.—2025. — [[Rīgas HS]] == Ārējās saites == * [https://www.lhf.lv/lv/turniri/1-liga Līgas mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā]] 1z56zjur0d9ri8d4w8jacxclnb5ngte Džonatans Nolans 0 266004 4502757 3573325 2026-08-05T08:23:59Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana; svaigāka bilde using [[Project:AWB|AWB]] 4502757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džonatans Nolans | vārds_orig = ''Jonathan Nolan'' | attēls = Jonathan Nolan at SXSW 2024.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džonatans Nolans 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Rakstnieks, producents, režisors | ienākumi = | darbības_gadi = 1998—pašlaik | dzimums = | vecāki = | brāļi = [[Kristofers Nolans]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Džonatans "Džona" Nolans''' ({{val|en|Jonathan "Jonah" Nolan}}; dzimis {{dat|1976|6|6}}) ir britu/amerikāņu televīzijas rakstnieks, producents, režisors un scenārists. Ir seriāla "[[Izvēlētā persona]]" autors, vairākām seriāla sērijām ir bijis viens no rakstniekiem, tāpat vairākas no tām ir režisējis. Pazīstams arī kā seriāla ''[[Westworld]]'' līdzautors. Kopā ar savu brāli režisoru [[Kristofers Nolans|Kristoferu Nolanu]] sarakstījis scenāriju vairākām filmām, tai skaitā "[[Tumšais bruņinieks]]", "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" un "[[Starp zvaigznēm]]". Pēc viņa īsā stāsta ''Memento Mori'' tika veidots filmas "[[Memento]]" sižets. Par šo filmu kopā ar Kristoferu Nolanu tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]]. Kopā ar brāli saņēmis [[Saturna balva|Saturna balvu]] par labāko scenāriju filmai "Tumšais bruņinieks" 2009. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nolans, Džonatans}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu rakstnieki]] [[Kategorija:Anglijas rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu scenāristi]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Angļu kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] krs553uc5mvza7wikeplf2ni8pwprbe Ketrīna Vinnika 0 275764 4502758 4241310 2026-08-05T08:26:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502758 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Vinnika | vārds_orig = ''Katheryn Winnick'' | attēls = Katheryn_Winnick_Toronto_2023.jpg | att_izmērs = | komentārs = Ketrīna Vinnika 2023. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|12|17}} | dz vieta = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1999—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = www.katherynwinnick.com | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = s }} '''Ketrīna Vinnika''' ({{val|en|Katheryn Winnick}}, {{val|uk|Кетрін Винник}}), dzimusi '''Katerina Anna Vinnicka''' ({{val|en|Katerina Anna Vinnitska}}, {{val|uk|Катерина Анна Винницька}}; {{dat|1977|12|17}} [[Toronto]], [[Ontārio]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Kanāda]]s aktrise. Vinnika vislabāk pazīstama pēc lomām seriālos "[[Nozieguma skelets]]" (2010—2011), "[[Vikingi (seriāls)|Vikingi]]" (2013—2020) un "[[Bezgalīgās debesis]]" (2020—2023). Viņa filmējusies arī daudzās otrā plāna lomās, galvenokārt seriālos. Viņas vecāki ir [[ukraiņi|ukraiņu]] pretpadomju disidenti<ref name="newsint">{{ziņu atsauce |title=Katheryn Winnick who played Lagertha in 'Vikings' turns 45 |url=https://www.thenews.com.pk/latest/1021284-katheryn-winnick-who-played-lagertha-in-vikings-turns-45 |accessdate={{dat|2025|2|23||bez}} |work=The News International |date={{dat|2022|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230311131435/https://www.thenews.com.pk/latest/1021284-katheryn-winnick-who-played-lagertha-in-vikings-turns-45 |archivedate={{dat|2023|3|11||bez}} |language=en}}</ref> un viņas dzimtā valoda ir [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]. == Biogrāfija == Vinnika dzimusi 1977. gada 17. decembrī Etobikokā (kopš 1998. gada Toronto apkaime), Ontārio provincē, Kanādā un viņai ir ukraiņu saknes.<ref name="newsint" /> Brīvi runā, lai gan ar akcentu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Katheryn Winnick on Craig Ferguson |url=https://www.youtube.com/watch?v=vnYkwAkJ4ng |website=youtube.com |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |language=en |date={{dat|2014|3|28||bez}}}}</ref> dzimtajā ukraiņu valodā. Vinnika sāka runāt angliski tikai astoņu gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TORO Magazine September 2005 - 0013 |url=https://www.myvirtualpaper.com/doc/toromagazine/september2005/2009112401/13.htmleb.archive.org/web/20130421235616/http://www.myvirtualpaper.com/doc/toromagazine/september2005/2009112401/13.html |website=Toro |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130421235616/http://www.myvirtualpaper.com/doc/toromagazine/september2005/2009112401/13.html |archivedate={{dat|2013|4|21||bez}} |language=en |date={{dat|2013|4|21||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Katheryn Winnick Talks About Her Latest Movie 'Cold Souls' With Paul Giamatti And More - Starpulse.com |url=http://www.starpulse.com/news/index.php/2009/02/05/katheryn_winnick_talks_about_her_latest_ |work=Starpulsse |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520062352/http://www.starpulse.com/news/index.php/2009/02/05/katheryn_winnick_talks_about_her_latest_ |archivedate={{dat|2016|5|20||bez}} |language=en}}</ref> Viņai ir divi brāļi<ref>{{ziņu atsauce |last1=Dowling |first1=Amber |title=‘Vikings’s’ Katheryn Winnick Breaks Down Directing the ‘Start of Bjorn’s Downfall’ |url=https://variety.com/2020/tv/features/vikings-katheryn-winnick-directing-final-season-interview-1203475559/ |accessdate={{dat|2025|2|23||bez}} |work=[[Variety]] |date={{dat|2020|1|23||bez}} |language=en}}</ref> un viena māsa.<ref name="pravda">{{ziņu atsauce |title=Голівудська акторка Кетрін Винник: Роль жінки-воїна мені дуже підійшла через мій життєвий досвід {{!}} Українська правда _Життя |url=http://life.pravda.com.ua/person/2015/05/23/194294/ |accessdate={{dat|2025|2|23||bez}} |work=life.pravda.com.ua |date={{dat|2015|5|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150526171720/http://life.pravda.com.ua/person/2015/05/23/194294/ |archivedate={{dat|2015|5|26||bez}} |language=uk}}</ref><ref name="plast">{{tīmekļa atsauce |title=Голівудська акторка пластунка Кетрін Винник: Я горджуся бути пластункою та мати українське коріння :: Новини |url=http://www.plast.org.ua/news?newsid=12630 |website=plast.org.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150525140722/http://www.plast.org.ua/news?newsid=12630 |archivedate={{dat|2015|5|25||bez}} |language=uk}}</ref> Vinnika bija ukraiņu skautu un gaidu organizācijas ''Plast'' (''Пласт'') biedre no 6 līdz 17 gadu vecuma, apmeklējusi ukraiņu svētdienas skolu Toronto, kā arī ukraiņu [[Austrumu Katoļu baznīcas|grieķu—katoļu baznīcu]].<ref name="pravda" /><ref name="plast" /> Septiņu gadu vecumā viņa sāka trenēties [[Cīņas māksla|cīņas mākslā]] un savu pirmo melno jostu ieguva 13 gadu vecumā. Līdz 21 gada vecumam mācījusies trijās [[tekvondo]] skolās.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Rego |first1=Trina |title=Vikings - Katheryn Winnick Conference Call |url=http://www.spoilertv.com/2013/03/vikings-katheryn-winnick-conference-call.html |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |work=SpoilerTV |date={{dat|2013|3|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402123340/http://www.spoilertv.com/2013/03/vikings-katheryn-winnick-conference-call.html |archivedate={{dat|2015|4|2||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Vlessing |first1=Etan |title=‘Vikings’ Star Katheryn Winnick Warns Against Ukraine War Fatigue: “We Can’t Forget” |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/vikings-star-katheryn-winnick-ukraine-war-fatigue-1235750092/ |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |work=[[The Hollywood Reporter]] |date={{dat|2023|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240531150125/https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/vikings-star-katheryn-winnick-ukraine-war-fatigue-1235750092/ |archivedate={{dat|2024|5|31||bez}} |language=en}}</ref> Vinnika pusaudžu gados darbojusies kopienas centrā Toronto. Iestudēja lugas savā vidusskolā un ieguvusi stipendiju, mācoties Etobikokas ''Richview Collegiate Institute'' vidusskolā.<ref name="hoyt">{{tīmekļa atsauce |title=Katheryn Winnick's Jenny Hoyt is driven to protect Montana and keep it safe in Big Sky. — PhotoBook Magazine |url=https://www.photobookmagazine.com/features/katheryn-winnick |website=photobookmagazine.com |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220516132134/https://www.photobookmagazine.com/features/katheryn-winnick |archivedate={{dat|2022|5|16||bez}} |language=en}}</ref> Mācīja tekvondo un pašaizsardzības pamatus aktieriem, vienlaicīgi apgūstot [[Kinezioloģija|kinezioloģiju]] [[Jorkas Universitāte (Kanāda)|Jorkas Universitātē Toronto]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Win Kai |url=https://www.winkaiselfdefense.com/the-team |website=winkaiselfdefense.com |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181125204235/https://www.winkaiselfdefense.com/the-team |archivedate={{dat|2018|11|25||bez}}}}</ref> Vinnika absolvējusi ''William Esper Studio'' skolu Ņujorkā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Notable Alumni {{!}} The William Esper Studio {{!}} |url=https://esperstudio.com/notable-alumni/ |website=esperstudio.com |accessdate={{dat|2025|3|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190601165704/https://esperstudio.com/notable-alumni/ |archivedate={{dat|2018|3|9||bez}} |language=en}}</ref> == Karjera == Vinika nokļuva kino industrijā, filmēšanas laukumā mācot cīņas mākslu aktieriem. Šī pieredze iedvesmoja viņu nodarboties ar profesionālu aktiermākslu. Pēc tam viņu izvēlējās galvenajai lomā situāciju komēdijas seriālā ''Student Bodies''.<ref name="hoyt" /> Kopš tā laika viņa ir piedalījusies daudzās filmās, tostarp "[[Reāli veči]]", "[[Laukā no ligzdas]]", "[[Mīlestība un citas zāles]]" un "[[Slepkavu pārītis]]". Viņa filmējusies daudzās otrā plāna lomās, galvenokārt seriālos, piemēram, "[[Doktors Hauss]]", ''[[The Glades]]'', "[[Nozieguma skelets]]", "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība (2001)]]", "[[CSI Lasvegasa]]", "[[CSI Ņujorka]]", "[[CSI Maiami]]", "[[Noziedzīgie prāti]]", "[[Izvēlētā persona]]" un "[[Nikita (seriāls)|Nikita]]". Seriālā "Nozieguma skelets" viņa attēloja [[Kara korespondents|kara korespondenti]], kuru norīkoja atspoguļot [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]] un kļuva par galvenā varoņa Sīlija Būta mīļoto. Vinnika filmējusies [[Komēdijdrāma|komēdijdrāmas filmā]] ''Cold Souls'', kuras pasaules pirmizrāde notika 2009. gada [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas filmu festivālā]]. 2011. gadā viņu izvēlējās viesa lomai ''[[The CW]]'' spiegu drāmā "Nikita". 2013. gadā viņa piedalījusies filmā ''A Glimpse Inside the Mind of Charles Swan III'' un parādījusies komēdijā ''The Art of the Steal''. Viņa arī pievienojās ''[[History Channel]]'' seriāla "[[Vikingi (seriāls)|Vikingi]]" aktieru ansamblim, atveidojot leģendāro vikingu karotāju [[Lagerta|Lagertu]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Rego |first1=Trina |title=Vikings - Katheryn Winnick Conference Call |url=http://www.spoilertv.com/2013/03/vikings-katheryn-winnick-conference-call.html |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=SpoilerTV |date={{dat|2013|3|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402123340/http://www.spoilertv.com/2013/03/vikings-katheryn-winnick-conference-call.html |archivedate={{dat|2015|4|2||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Kroll |first1=Justin |title=Fimmel, Winnick set sail on ‘Vikings’ |url=https://variety.com/2012/film/news/fimmel-winnick-set-sail-on-vikings-1118056108/ |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=[[Variety]] |date={{dat|2012|6|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200713145907/https://variety.com/2012/film/news/fimmel-winnick-set-sail-on-vikings-1118056108/ |archivedate={{dat|2020|7|13||bez}} |language=en}}</ref> 2017. gada jūlijā Vinnika savā ''[[X (sociālais tīkls)|Twitter]]'' kontā paziņoja, ka viņai ir uzticēta loma kādā mediju projektā, un ka par to paziņos [[Sandjego komikons|Sandjego komikonā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Vikings Actress Katheryn Winnick Teases Big Announcement At SDCC 2017 |url=https://moviepilot.com/p/katheryn-winnick-sdcc-announcement-tease/4316748 |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=moviepilot.com |date={{dat|2017|9|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170911115038/https://moviepilot.com/p/katheryn-winnick-sdcc-announcement-tease/4316748 |archivedate={{dat|2017|9|11||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk tika atklāts, ka viņa ieskaņos videospēles ''[[Call of Duty: WWII]]'' [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] [[Zombijs|zombiju]] spēles režīma galveno varoni.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kroll |first1=Justin |title=‘Vikings’ Star Katheryn Winnick Joins ‘Call of Duty: WWII’ Voice Cast |url=https://variety.com/2017/digital/news/katheryn-winnick-call-of-duty-world-war-2-zombies-voice-cast-1202497918/ |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=Variety |date={{dat|2017|7|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20211019011028/https://variety.com/2017/digital/news/katheryn-winnick-call-of-duty-world-war-2-zombies-voice-cast-1202497918/ |archivedate={{dat|2021|10|19||bez}} |language=en}}</ref> 2018. gada jūlijā paziņoja, ka Vinnika ieguvusi galvenās varones lomu straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' seriālā ''Wu Assassins''.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Petski |first1=Denise |title=‘Wu Assassins’: Katheryn Winnick, Lewis Tan, Tommy Flanagan & Tzi Ma Join Netflix Martial Arts Drama |url=https://deadline.com/2018/07/wu-assassins-katheryn-winnick-lewis-tan-tommy-flanagan-tzi-ma-netflix-martial-arts-drama-1202430151/ |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=[[Deadline Hollywood|Deadline]] |date={{dat|2018|7|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180728035842/https://deadline.com/2018/07/wu-assassins-katheryn-winnick-lewis-tan-tommy-flanagan-tzi-ma-netflix-martial-arts-drama-1202430151/ |archivedate={{dat|2018|7|28||bez}} |language=en}}</ref> 2020. gada februārī ziņoja, ka Vinnika atveidos galveno lomu telekompānijas [[American Broadcasting Company|ABC]] krimināldrāmas seriālā "[[Bezgalīgās debesis]]".<ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=Katheryn Winnick To Star In David E. Kelley’s PI Drama Series ‘The Big Sky’ On ABC |url=https://deadline.com/2020/02/katheryn-winnick-star-cast-david-e-kelley-pi-drama-series-the-big-sky-abc-1202869514/ |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2020|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20201116070517/https://deadline.com/2020/02/katheryn-winnick-star-cast-david-e-kelley-pi-drama-series-the-big-sky-abc-1202869514/ |archivedate={{dat|2020|11|16||bez}} |language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Filma ! Loma ! class="unsortable" | Piezīmes |- | 2001 | ''[[Biohazardous]]'' | Dženifere | |- | rowspan="4" | 2002 | ''Smoking Herb'' | Mārsija | |- | ''The It Factor'' | viņa pati | |- | ''Fabled'' | Liza | |- | ''[[Two Weeks Notice]]'' | Tifānija | |- | 2003 | ''[[What Alice Found]]'' | Džūlija | |- | rowspan="4" | 2004 | "[[Kārtējais pirmais randiņš]]" | jauna sieviete | |- | ''[[Satan's Little Helper]]'' | Dženna | |- | ''Going the Distance'' | Triša | |- | ''[[Our Time Is Up]]'' | Veifa | Īsfilma |- | 2005 | ''[[Hellraiser: Hellworld]]'' | Čelsija | |- | rowspan="3" | 2006 | ''Cloud 9'' | Olga | |- | ''Kiss Me Again'' | Chalice | |- | "[[Laukā no ligzdas]]" | Melissa | |- | 2007 | ''[[When Nietzsche Wept]]'' | [[Lū Salome]] | |- | 2008 | ''Amusement'' | Tabita | |- | 2009 | ''[[Cold Souls]]'' | Sveta | |- | rowspan="5" | 2010 | ''Tranced'' | Kleo | |- | ''Radio Free Albemuth'' | Reičela | |- | ''Choose'' | Fiona | |- | ''Killers'' | Viviana | |- | "[[Mīlestība un citas zāles]]" | Liza | |- | 2011 | ''Bat $#*! Crazy'' | Draudzene | |- | rowspan="2" | 2012 | "[[Reāli veči]]" | Oksana | |- | ''A Glimpse Inside the Mind of Charles Swan III'' | Ivana | |- | 2013 | ''The Art of the Steal'' | Lola | |- | 2017 | ''The Dark Tower'' | Lorija Čembersa | |- | 2018 | ''Speed Kills'' | Emīlija Govena | |- | 2019 | ''Polar'' | Viviana | |- | 2020 | ''Wander'' | Elza | |- | rowspan="2" | 2021 | ''The Marksman'' | Sāra Penningtone | |- | ''Flag Day'' | Petija Vogela | Arī līdzproducente |} === Televīzija === [[Attēls:Vikings (4 of cast) German Comic Con 2022 (cropped-J1).jpg|thumb|140px|Ketrina Vinnika 2022. gada ''German Comic Con'' pasākumā.]] {|class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Seriāls ! Loma ! class="unsortable" | Piezīmes |- | rowspan="2" | 1999 | ''PSI Factor: Chronicles of the Paranormal'' | Sūzija | Sērija ''Sacrifices'' |- | ''[[Student Bodies]]'' | Hollija Bensone | Otrā plāna loma, 5 sērijas |- | 2000 | ''[[Relic Hunter]]'' | Rozelina | Sērija ''Nine Lives'' |- | 2001 | ''Screech Owls'' | Braiena Stailza | Sērija ''Face Off'' |- | rowspan="2" | 2002 | ''Tracker'' | Lora | 2 sērijas |- | "[[Likums un kārtība (2001)]]" | Kerina Beneta | Sērija ''Seizure'' |- | rowspan="3" | 2003 | ''Oz'' | Līsela | Sērija ''4giveness'' |- | ''Wild Card'' | Kendala | Sērija ''Hell Week'' |- | ''10-8: Officers on Duty'' | Lūsija | Sērija ''Lucy in the Sky'' |- | rowspan="2" | 2004 | "[[CSI Maiami]]" | Nikola | Sērija ''Rap Sheet'' |- | ''1-800-Missing'' | Džūlija | Sērija ''In the Midnight Hour'' |- | rowspan="2" | 2005 | "[[CSI Ņujorka]]" | Liza Keja | Sērija ''Corporate Warriors'' |- | ''[[Trump Unauthorized]]'' | [[Ivana Trampa]] | TV filma |- | rowspan="2" | 2006 | "[[Noziedzīgie prāti]]" | Megija Lova | Sērija ''Somebody’s Watching'' |- | ''13 Graves'' | Eimija | TV filma |- | rowspan="3" | 2007 | "[[Doktors Hauss]]" | Īva | Sērija ''One Day, One Room'' |- | ''Tipping Point'' | Nīna | TV filma |- | ''Law Dogs'' | Liza Beneta | TV filma |- | rowspan="2" | 2008 | "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" | Sāra Šiplija | Sērija ''Excalibur'' |- | "[[Likums un kārtība (2001)]]" | Kerija Konlona | Sērija ''Faithfully'' |- | 2009 | "[[CSI Lasvegasa]]" | Morīna Martina | Sērija ''One to Go'' |- | 2010 | ''The Gates'' | Keta Russo | Sērija ''Identity Crisis'' |- | 2010—2011 | "[[Nozieguma skelets]]" | Hanna Bērlija | Otrā plāna loma, 11 sērijas |- | rowspan="2" | 2011 | ''The Glades'' | Valērija Dormana | Sērija ''Lost and Found'' |- | "[[Nikita (seriāls)|Nikita]]" | Kellija | Sērija ''Partners'' |- | 2012 | ''Transporter: The Series'' | Dārsija Denjelsa | Sērija ''Hot Ice'' |- | 2013—2020 | "[[Vikingi (seriāls)|Vikingi]]" | [[Lagerta]] | Galvenā loma |- | 2015 | "[[Izvēlētā persona]]" | Frenkija Velsa | Sērija ''Skip'' |- | 2019 | ''[[Wu Assassins]]'' | Kristīne "C.G." Gevina | Galvenā loma un līdzizpildproducente |- | 2020—2023 | "[[Bezgalīgās debesis]]" | Dženija Hoita | Galvenā loma |} === Videospēles === * ''[[Call of Duty: WWII]]'' (2017), kā Mērija Fišere (balss) === Kā režisore === * ''[[Wu Assassins]]'' (2019), sērija ''Legacy''<ref name="ET-Can">{{atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=KCnEMyfiQdw |archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211221/KCnEMyfiQdw |archive-date=2021-12-21 |title=Kathryn Winnick Teases Directing 'Vikings' And 'Wu Assassins' |publisher=ET Canada |via=YouTube |date=July 23, 2019 |access-date=August 12, 2019}}</ref> * "[[Vikingi (seriāls)|Vikingi]]" (2020), sērija ''Valhalla Can Wait'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.thewinnickfoundation.org/ ''The Winnick Foundation''] Ketrīnas Vinnikas labdarības organizācija {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vinnika, Ketrīna}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] hvh2oe6cfqqcotor0namqck34blom98 5. Baltijas Šaha savienības kongress 0 281384 4502526 3593782 2026-08-04T13:52:38Z Kuutnieks 103360 drukas kļūda Feigensona uzvārdā; nav uzvārda Freigensons 4502526 wikitext text/x-wiki '''5. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1911]]. gada 9. [[22. aprīlis|(22.) aprīļa]] līdz 17. [[30. aprīlis|(30.) aprīlim]] [[Liepāja|Liepājā]].<ref>Salmiņš, Ģedimins, Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944) / Ģedimins Salmiņš. Liepāja : LiePA, 2003., 29.-31. lpp., 247 lpp. : il. ; 21 cm. {{ISBN|9984754103}}.</ref> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresa atklāšana notika pulksten 11 no rīta [[Liepāja|Liepājā]] St. Pēterburgas viesnīcā. Uz atklāšanu pulcējās 20 turnīra dalībnieki, tiesneši, reģionālo organizāciju delegāti un viesi. Pēc apsveikuma uzrunas izlēma, ka galvenā turnīrā spēlēs 16 dalībnieki vienā riņķī, palielinot godalgu daudzumu līdz piecām, bet blakusturnīra 4 dalībnieki divos riņķos. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Tartu|Jurjevas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti atkal ievēlēja E. Henni (Rīga), bet par nākamā 6. Baltijas Šaha savienības kongresa norises vietu apstiprināja Jelgavu.<ref>"Kleines Feuilleton" Beilage ."Rigaschen Zeitung" zur Nr.80 - 112. S vom 9. (22.) April 1911.</ref><ref>"Kleines Feuilleton" Beilage zur "Rigaschen Zeitung" Nr.91 - 127. S. vom 23. April (6. Mai) 1911.</ref> === Šaha turnīra norise === Jau pirmās dienas vakarā izspēlēja pirmo kārtu. Turnīra grafiks bija ļoti saspringts, lai izspēlētu nepieciešamās 15 kārtas katru dienu bija jāspēlē 8 - 9 stundas. === Turnīra rezultāti === ==== Galvenā turnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=20|13 !!width=20|14 !!width=20|15 !!width=20|16 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Arvīds Kubbels|A. Kubbels]]''' Pēterburga ||style="background:black"| || ½ || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 12 || I |-style="background:silver" | 2 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 11 || II |- style="background:silver" | 3 ||style="text-align:left;"|'''H. Erns''' Jurjeva || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || ½ || 11 || III |- style="background:silver" | 4 ||style="text-align:left;"|'''[[Rūdolfs Blūmenfelds|Dr. R. Blūmenfelds]]''' Jelgava || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- style="background:silver" | 5 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 1 || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''K. Ungerns-Šternbergs''' Verro || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 8,5 || 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Novočerkaska || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 8 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''R. Brilovskis''' Liepāja || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''E. Vilde''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 10 ||style="text-align:left;"|'''V. Vittekopfs''' Jelgava || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 7 || 10. |- | 11 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|Dr. T. Vankins]]''' Liezere || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 6,5 || 11. |- | 12 ||style="text-align:left;"|'''[[Indriķis Strazdiņš|I. Strazdiņš]]''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 13 ||style="text-align:left;"|'''[[Augusts Līts|A. Līts]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 14 ||style="text-align:left;"|'''L. Ovens''' Jurjeva || ½ || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 5,5 || 14. |- | 15 ||style="text-align:left;"|'''A. Grīnlaubs''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || ½ ||style="background:black"| || 0 || 2,5 || 15. |- | 16 ||style="text-align:left;"|'''M. Feigensons''' Liepāja || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 2 || 16. |} ==== Blakusturnīra rezultāti ==== 1. vieta - F. Korns 4 punkti,<br /> 2. vieta - A. Bots 3,5 punkti,<br /> 3. vieta - H. Alperovičs 2,5 punkti,<br /> 4. vieta - I. Tontegode 2 punkti. === Noslēgums === 17. aprīļa vakarā "apklusa ieroči" un turnīra dalībnieki pulcējās uz noslēguma mielastu. 1. godalgu (150 rbļ.) un Baltijas meistara titulu ieguva Arvīds Kubbels. 2. (100 rbļ.) un 3. (75 rbļ) godalgas savā starpā sadalīja K. Grīntāls un H. Erns, bet 4. (50 rbļ.) un 5. (25 rbļ) A. Vaits un Dr. R. Blūmenfelds. Sestās vietas ieguvējs barons Kurts fon Ungerns-Šternbergs ([[Veru|Verro]]) saņēma gandarījuma godalgu (10 rbļ.). Godalgas (35 un 25 rbļ.) saņēma arī blakusturnīra pirmo divu vietu ieguvēji. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads sportā]] 45xcy8jypieppoe6vl68c45rzs7wcab Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4502682 4502324 2026-08-05T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4502682 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> ckrq8e0fwhoxi8m5qmenc5d1q8oaemy Antropocēns 0 312254 4502574 4055762 2026-08-04T16:26:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502574 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anthropocene collage.jpg|thumbnail|upright=1.5|Cilvēka izpausmes un tā sekas uz Zemes ekosistēmām]] '''Antropocēns''' ({{val|el|ἄνθρωπος}}, ''ánthrōpos'' — ‘cilvēks’) ir neoficiāls termins, kuru izmanto, lai raksturotu pašreizējās [[ģeoloģiskā epoha|ģeoloģiskās epohas]] — [[Holocēns|holocēna]] pēdējo sadaļu Zemes vēsturē. Šo sadaļu raksturo [[cilvēks|saprātīgā cilvēka]] darbība, kas būtiski ietekmējusi un ietekmē Zemes [[ekosistēma]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.europarl.europa.eu/pdfs/news/public/story/20101203STO05968/20101203STO05968_lv.pdf|title= STOA zinātniskā lekcija: Vai iespējama nākotne bez naftas? |accessdate=2016-04-08 |work= |publisher= Eiropas Parlamenta Preses dienests|date= }}</ref> Terminu tuvu tā pašreizējai nozīmei 2000. gadā ieviesa Nobela prēmijas laureāts ķīmijā un atmosfēras pētnieks [[Pauls Krutzens]]. Pauls Krutzens pats uzskata, ka antropocēna sākums ir [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigas (piedāvā 1784. gadu, kad [[Džeimss Vats]] izgudroja [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]]), kad pieaugošās cilvēka radītās [[oglekļa dioksīds|ogļskābās gāzes]] veicināja straujas [[klimata pārmaiņas]],<ref>{{žurnāla atsauce | title= Geology of mankind | url= https://www.nature.com/articles/415023a | first= Paul J. | last= Crutzen | journal= Nature | date= 2002-01-03 | volume= 415, 23 | doi= 10.1038/415023a}}</ref> savukārt 2016. gada janvārī akadēmiskais žurnāls ''[[Science]]'' publicēja rakstu ar apgalvojumu, ka antropocēna sākums ir [[1950. gadi]], kad cilvēku ietekme uz Zemes sistēmām kļuva pietiekami nozīmīga, lai varētu runāt par [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām un jaunas ģeoloģiskās ēras iestāšanos.<ref>{{Cite journal|title = The Anthropocene is functionally and stratigraphically distinct from the Holocene | url= http://science.sciencemag.org/content/351/6269/aad2622 | journal= Science | date= 2016-01-08 | issn= 0036-8075 | pmid= 26744408 | pages= aad2622 | volume= 351 | issue= 6269 | doi= 10.1126/science.aad2622 | first= Colin N. | last= Waters | first2= Jan | last2= Zalasiewicz | first3= Colin | last3= Summerhayes | first4= Anthony D. | last4= Barnosky | first5= Clément | last5= Poirier | first6= Agnieszka | last6= Gałuszka | first7= Alejandro | last7= Cearreta | first8= Matt | last8= Edgeworth | first9= Erle C. | last9= Ellis}}</ref> Pastāv vēl viens piedāvāts variants, ka antropocēns ir sācies ar [[lauksaimniecība]]s izveidošanos (šo mēdz saukt par “ilgo antropocēnu”). Zinātniskās organizācijas neatzīst antropocēnu kā ģeoloģisku epohu, un 2024. gada martā Starptautiskā Geoloģisko zinātņu apvienība (''IUGS'') to noraidīja kā oficiāli atzītu laika periodu, savā paziņojumā norādot arī, ka šo terminu cenšoties popularizēt galvenokārt nespeciālisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iugs.org/_files/ugd/f1fc07_40d1a7ed58de458c9f8f24de5e739663.pdf |title=International Union of Geological Sciences. The Anthropocene. |access-date={{dat|2024|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322141542/https://www.iugs.org/_files/ugd/f1fc07_40d1a7ed58de458c9f8f24de5e739663.pdf }}</ref> Taču vienlaikus tā atzina terminu par pieļaujamu neoficiālai lietošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/c0ke92z74pqo|title=Голоцен продолжается. Ученые отказались объявить новую геологическую эпоху антропоцен|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-03-24|date=2024-03-22|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/29.04.2024-kapec-geologiem-nav-vienpratibas-par-antropocena-laikmetu-skaidro-lu-profesori.a552183/ Kāpēc ģeologiem nav vienprātības par antropocēna laikmetu? Skaidro LU profesori] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Holocēns]] [[Kategorija:Vide]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Jaunvārdi]] kly2tufbjv3r04lch0b2clvmy1m3ebd Glostrupa 0 312820 4502516 4177094 2026-08-04T13:28:25Z Meistars Joda 781 4502516 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Glostrupa | official_name = ''Glostrup'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Glostrup Kommune raadhus oestfloej.JPG | image_caption = Glostrupas rātsnams | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Dānija | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{karogs|Dānija}} | subdivision_name1 = [[Galvaspilsētas reģions (Dānija)|Galvaspilsētas reģions]] | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1186—1197 | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | area_total_km2 = | area_blank1_title = Komūna | area_blank1_km2 = 13.28 | population_blank1_title = Komūna | population_blank1 = 22461 | population_density_blank1_km2 = auto | population_as_of = 2016 | population_total = | population_footnotes = <ref>[http://www.statistikbanken.dk/statbank5a/SelectVarVal/Define.asp?Maintable=BEF44&PLanguage=1 BEF44: Population 1st January, by urban areas]</ref> | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 55 | latm = 39 | lats =46 | latNS = N | longd = 12 | longm = 23 | longs = 50 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 2600 | elevation_m = | website = {{URL|http://www.glostrup.dk/}} }} '''Glostrupa''' ({{val|da|Glostrup}}) ir pilsēta [[Dānija|Dānijā]], komūnas centrs [[Galvaspilsētas reģions (Dānija)|Galvaspilsētas reģionā]]. Izvietojusies dienvidaustrumos no valsts galvaspilsētas [[Kopenhāgena]]s, tās piepilsēta. Ciems mūsdienu pilsētas vietā dibināts starp 1000. un 1197. gadu un nosaukts tās dibinātāja Globa vārdā. Rakstu avotos pirmoreiz minēta starp 1186. un 1197. gadu kā Glostorpa (''Glostorp''), bet Glostrupas baznīca — ap 1150. gadu. Ciems sāka augt līdz ar dzelzceļa izbūvi starp Kopenhāgenu un [[Roskilde|Roskildi]] 19. gadsimta otrajā pusē. Pilsēta sāka strauji augt 1970. gados līdz ar iedzīvotāju aizplūšanu no galvaspilsētas uz piepilsētām un rūpniecības uzņēmumu izbūvi tajās. Glostrupas komūna bija viena no [[Talsu novads|Talsu novada]] [[sadraudzības pašvaldība|sadraudzības pašvaldībām]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas pilsētas]] bzo50m9hbr7nbb81p0vq35q6nbczmbi Šarūns Sauka 0 313473 4502540 4084954 2026-08-04T14:40:28Z Meistars Joda 781 4502540 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Šarūns Sauka | name_orig = ''Šarūnas Sauka'' | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1958|9|11}} | location = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[lietuvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Viļņas Mākslas akadēmija]] | movement = [[postmodernisms]], [[sirreālisms]] | famous works = | patrons = | awards = * Lietuvas kultūras un mākslas balva (1989) * [[Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē|Baltijas Asamblejas balva mākslā]] (2022) }} '''Šarūns Sauka''' ({{val|lt|Šarūnas Sauka}}; dzimis {{dat|1958|9|11}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[postmodernisms|postmodernisma]] gleznotājs. 1989. gadā saņēmis Lietuvas kultūras un mākslas balvu. Viņa tēvs ir lietuviešu filologs [[Donāts Sauka]]. == Dzīve un darbs == Šarūns Sauka dzimis 1958. gadā [[Viļņa|Viļņā]]. No 1976. līdz 1983. gadam studējis Lietuvas Nacionālajā institūtā, [[Viļņas Mākslas akadēmija|Viļņas Mākslas akadēmijā]]. 1989. gadā ticis nominēts Lietuvas kultūras un mākslas balvai par [[diptihs|diptihu]] "[[Grunvaldes kauja|Žalgires kauja]]" ({{val|lt|Žalgirio mūšis}}). [[Lietuvas Prezidenta pils|Lietuvas Prezidenta pilī]] atrodas viņa monumentālais darbs "Lietuvas tūkstošgade" (2008-2012).<ref>{{ziņu atsauce|title=Lietuvas prezidenta pilī prezentē provokatīvu gleznu|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/299027-lietuvas_prezidenta_pili_prezente_provokativu_gleznu|accessdate={{dat|2016|4|20||bez}}|work=TVNET|agency=LETA|date={{dat|2010|1|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Sauka šobrīd dzīvo [[Dusetas|Dusetās]], nelielā pilsētā Lietuvas ziemeļaustrumos. Saukam ir divi bērni: gleznotāja [[Monika Saukaite]] un tēlnieks un rakstnieks [[Mikols Sauka]]. Šarūna darbs gan kritiķu, gan nespeciālistu skatījumā tiek vērtēts kā "atšķirīgs"; šī atšķirība Saukas darbos ir pastāvīga. Darbos bieži parādās reliģisks simbolisms, asi krāsu kontrasti, tēli un objekti sadalīšanā stāvoklī. Bieži atrodamas asinis, iekšējie orgāni, atdalītas ķermeņa daļas un slaktiņu attēlojums. Daudzās gleznās viņš izmanto savu seju, reizēm savu radinieku sejas; upurim un agresoram bieži vien ir tā pati seja.<ref>Alfonsas Andriuškevičius et al., [http://www.culture.lt/Lietuva/esme/page1.htm#sauka1 Šarūno Saukos postmodernizmas], Meno Lietuva (Art Lithuania), Skaitmeninio Vaizdo Ložė. Accessed August 13, 2006.</ref> Pilnai viņa darbu novērtēšanai nepieciešams izprast [[komunisms|komunistiskā]] terora apjomu un nežēlību Lietuvā un citās [[Austrumeiropa]]s valstīs un izpratne par dažām pamata metafiziskajām un arhetipiskajām idejām, kas ir viņa pasaules uzskatu un izjušanas pamatā.<ref name="album">Rimantas Dichavičius, Šarūnas Sauka: [album]. Galerija Maldis, 2001. {{ISBN|9955-9407-0-0}}</ref> == Personība == Š. Sauka pazīstams ar savu izolēto dzīves veidu, nevēlēšanos runāt par savu darbu vai sniegt intervijas. Kā mākslinieks ļoti ražīgs, radījis vairākus simtus gleznu. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sauka, Šarūns}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas gleznotāji]] [[Kategorija:Lietuviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Viļņā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" apbalvotie]] cdsiw40nf43hgwctzdxp5fr9luay9dw Aģente Kārtere 0 314367 4502672 4493122 2026-08-04T21:44:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502672 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Aģente Kārtere | image = | caption = | show_name_2 = ''Agent Carter'' | genre = | creator = * Kristofers Markuss * Stīvs Makfīlijs | based_on = | developer = | writer = | director = | creative_director = | starring = * [[Heilija Atvela]] * [[Džeimss Dārsijs]] * [[Čads Maikls Marijs]] * [[Envers Džokajs]] * [[Šejs Vigems]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 2 | num_episodes = 18 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 41—43 minūtes | company = * ''[[ABC Studios]]'' * ''[[Marvel Television]]'' * ''F&B Fazekas & Butters'' | distributor = ''[[Disney–ABC Domestic Television]]'' | network = ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' | picture_format = [[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])<ref name="Picture/Audio" /> | audio_format = [[5.1 surround sound]]<ref name="Picture/Audio">{{tīmekļa atsauce|url=http://thefutoncritic.com/listings/20141229abc02/|title=(#103) "Time and Tide"|publisher=The Futon Critic|accessdate=January 3, 2015}}</ref> | first_run = | first_aired = {{dat|2015|1|6|N|bez}} | last_aired = {{dat|2016|3|1|N|bez}} | preceded_by = ''Marvel One-Shot: Agent Carter'' | followed_by = | related = "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]" | website = http://abc.go.com/shows/marvels-agent-carter | website_title = Oficiālā mājaslapa | production_website = }} '''"Aģente Kārtere"''' ({{val|en|Marvel's Agent Carter, Agent Carter}}) ir ASV televīzijas seriāls, kura autori ir [[Kristofers Markuss]] un [[Stīvens Makfīlijs]]. To no {{dat|2015|1|15|ģ|bez}} līdz {{dat|2016|3|1|d|bez}} pārraidīja ''[[American Broadcasting Company|ABC]]'' televīzijas kanālā. Seriālam kopumā izdotas divas sezonas (18 sēriju). Seriāls ir par virsnieci Pegiju Kārteri, kas strādā par sekretāri Stratēģiskās zinātnes centrā un slepeni sadarbojas ar Hauardu Stārku. Galvenās lomas seriālā attēlo [[Heilija Atvela]], kas saglabājusi Kārteres lomu no MCU sērijas filmām, [[Džeimss Dārsijs]], [[Čads Maikls Marijs]], [[Envers Džokajs]] un [[Šejs Vigems]]. Seriāls ir daļa no ''[[Marvel Cinematic Universe]]''. Tas ir pārraidīts arī latviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/tv-jaunumi/supersieviete-agente-kartere-ierodas-kanala-lnt/|title=Supersieviete Aģente Kārtere ierodas kanālā LNT|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2026|7|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] 7xj2iewc3n2lecd0tz55sx9npbx8khq Jānis Grantiņš 0 318001 4502604 3903779 2026-08-04T18:03:38Z Meistars Joda 781 4502604 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Grantiņš | attēls = Актёр Янис Грантиньш.jpg | attēla izmērs = 160px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1909|6|7|N}} | dz. vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Talsu apriņķis|Ārlavas pagasts}}, [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1974|10|25|1909|6|7}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Emma Beķere | dzimums = V | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1949) * [[Staļina prēmija]] (1950) * [[PSRS Darba Sarkanā Karoga ordenis]] }} '''Jānis Grantiņš''' (dzimis {{dat|1909|6|7}} [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]], [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]], miris {{dat|1974|10|25}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[Padomju Savienība|padomju]] [[teātris|teātra]] un [[kinofilma|filmu]] [[aktieris]]. == Biogrāfija == Dzimis [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]], [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]], strādnieka ģimenē. Aktiera gaitas uzsācis 1930. gadu sākumā, viņa pirmā loma bija Pestīšanas armijas virsnieks [[Džons Golsvertijs|Dž. Golsvertija]] lugā „Nabaga vīra taisnība”. Sākot ar 1935. gadu, strādājis [[Zemnieku drāmas teātris|Zemnieku drāmas teātrī]]. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] J. Grantiņš strādājis [[Liepājas Pilsētas drāmas un operas teātris|Liepājas Pilsētas drāmas un operas teātrī]], [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]] un [[Jelgavas teātris|Jelgavas teātrī]]. Pēc Otrā pasaules kara bijis [[Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris|Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra]] aktieris. 1950. gadā uzsāka darbu [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī]]. 1949. gadā Grantiņam piešķīra [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka]] nosaukumu. Apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-40-gadiem-miris-aktieris-janis-grantins/undefined|title=Pirms 40 gadiem miris aktieris Jānis Grantiņš |publisher=irliepaja.lv}}</ref> Kino debitējis 1949. gadā ar titullomu filmā „[[Rainis (filma)|Rainis]]”, par kuru 1950. gadā saņēmis [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]]. Attēlojis lomas vairāk nekā 30 kino un televīzijas filmās. Bijis precējies ar Daugavpils teātra aktrisi un dziedātāju Emmu Beķeri (1909—1950). Miris {{dat|1974|10|25}}.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Teātris un kino biogrāfijās |date=1999 |publisher=Preses nams |pages=365.—367.}}</ref> == Svarīgākās teātra lomas == * Inspektors Guls, [[Džozefs Prīstlijs|Dž.B.Prīstlija]] „Viņš atnāca”, 1946. gads; * Monahovs, [[Maksims Gorkijs|M.Gorkija]] „Barbari”, 1947. gads; * Brets, Ž.Gova, A.d’Juso „Dziļās saknes”, 1948. gads; * Arturs, E.L.Voiničas „Dundurs”, 1949. gads; * Žadovs, A.Ostrovska „Ienesīga vieta”, 1949. gads; * Ļubims Torcovs, [[Aleksandrs Ostrovskis|A. Ostrovska]] „Nabadzība nav netikums”, 1953. gads; * Baltais tēvs, [[Rainis|Raiņa]] „[[Zelta zirgs]]”, 1956. gads; * Žans Valžans, [[Viktors Igo|V.Igo]] „Nožēlojamie”, 1960. gads; * Alsters, [[Ilze Indrāne|I.Indrānes]] „Lazdu laipa”, 1964. gads; * Pudiķis, J.Raiņa „Indulis un Ārija”, 1965. gads; * Kalmons, [[Karlo Goci|K.Goci]] „Zaļais putniņš”, 1970. gads. == Lomas filmās == === Galvenās lomas === * Rainis, „[[Rainis (filma)|Rainis]]”, 1949. gads; * Ulups, „[[Uz jauno krastu]]”, 1955. gads; * Banders, „[[Zvejnieka dēls (1957. gada filma)|Zvejnieka dēls]]”, 1957. gads; * Ērihs, „[[Rita (filma)|Rita]]”, 1957. gads; * Pāvulāns, „[[Vētra (filma)|Vētra]]”, 1960. gads; * Vilsons, ”[["Tobago" maina kursu|"Tobago” maina kursu]]”, 1965. gads; * Rēbuss, „[[Vella kalpi]]”, 1970. gads; * Rēbuss, „[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]”, 1972. gads. === Epizodēs === * „[[Tauriņdeja]]”, 1971. gads; * „[[Pilsētas atslēgas]]”, 1973. gads; * „[[Melnā vēža spīlēs]]”, 1975. gads. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/1719/ Jānis Grantiņš] filmas.lv {{Aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Grantiņš, Jānis}} [[Kategorija:1909. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunatnes teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] 750rkcp7u14949b0v2326fafc5luzsx Indaura 0 329936 4502582 4486475 2026-08-04T16:53:24Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502582 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Indaura | official_name = इंदौर | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = IndoreMontage.jpg | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = Indija#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | latd = 22 | latm = 43 | lats = 0 | latNS = N | longd = 75 | longm = 50 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 530.0 | elevation_m = 553 | population_total = 2170295 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = {{URL|http://www.indore.nic.in/}} | footnotes = }} '''Indaura''' ([[dēvanāgarī]]: इंदौर) ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štata lielākā pilsēta. Dibināta 16. gadsimtā kā tirdzniecības mezgls starp [[Deli]] un [[Dekānas plato]]. ''Economic Times'' laikraksts šo pilsētu nosaucis par štata komerciālo centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://economictimes.indiatimes.com/small-biz/entrepreneurship/how-indores-unique-iit-iim-blend-is-spurring-entrepreneurship/articleshow/48497119.cms|title=How Indore's unique IIT-IIM blend is spurring entrepreneurship}}</ref> Pilsēta tiek uzskatīta arī par štata izglītības centru — te atrodas Indijas Tehnoloģiju institūts un Indijas Vadībzinātņu institūts. Ar 2,17 miljoniem iedzīvotāju<ref name="census_city">[http://www.censusindia.gov.in/2011census/dchb/2322_PART_B_DCHB_INDORE.pdf District Census Handbook, Indore]</ref> Indaura ir devītā lielākā pilsēta valstī un 76. lielākā pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] orp9fh63eogfchkj7c3lfie2s3m4vqo Pastore 0 338423 4502648 2787050 2026-08-04T20:20:06Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4502648 wikitext text/x-wiki '''Pastore''' var būt: * [[Havjers Pastore]] (''Javier Pastore''; 1989) — argentīniešu futbolists; * [[Luīze Pastore]] (1986) — latviešu rakstniece. == Skatīt arī == * [[Pastors]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 097t1uxdcasuv1jgwd8j67ungi9p63a Vords Kaningems 0 341232 4502746 2641291 2026-08-05T07:48:52Z Edgars2007 9590 4502746 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vords Kaningems | vārds_orig = ''Ward Cunningham'' | attēls = Ward_Cunningham_-_Commons-1_(cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vords Kaningems 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1949 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 26 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = datorprogrammētājs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Purdjū Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hovards G. "Vords" Kaningems''' ({{val|en|Howard G. "Ward" Cunningham}}; dzimis {{dat|1949|5|26}}) ir amerikāņu [[programmētājs]], kas izstrādāja pirmo [[vikivietne|vikivietni]]. Viņš uzsāka ''[[WikiWikiWeb]]'' programmatūras izstrādi 1994. gadā, lai padarītu vieglāku ideju apmaiņu starp programmētājiem. Programmatūra tika uzinstalēta Kaningema uzņēmuma ''Cunningham & Cunningham'' mājaslapā {{dat|1995|3|25||bez}}. Kaningems ir pirmais ''[[Nike]]'' ''Code for a Better World'' biedrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{britannica|new=biography/Ward-Cunningham}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaningems, Vords}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indiānā dzimušie]] [[Kategorija:ASV programmētāji]] tkhzqoe4td3vmlg26b1kz3czlt4uy00 Roberts Antons Vilsons 0 349253 4502517 4065974 2026-08-04T13:33:10Z Meistars Joda 781 4502517 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Roberts Antons Vilsons | vārds_orig = ''Robert Anton Wilson'' | attēls = Robert Anton Wilson, 1977.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1932 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Bruklina]], [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | m_dat_alt = | m_gads = 2007 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Kapitola]], [[Kalifornija]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, mistiķis, futurologs, anarhists, sazvērestības teoriju pētnieks |rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = ''The Illuminatus! Trilogy'' (1975) | ietekmējies = [[Alisters Kraulijs]], [[Ričards Bakminsters Fulers]], [[Georgijs Gurdžijevs]], [[Džeimss Džoiss]], [[Timotijs Līrijs]], [[Hovards Filipss Lavkrafts]], [[Alfrēds Koržibskis]], [[Ezra Paunds]], [[Vilhelms Reihs]] | ietekmējis = [[Alans Mūrs]] | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Roberts Antons Vilsons''' ({{val|en|Robert Anton Wilson}}; dzimis {{dat|1932|1|18}}, miris {{dat|2007|1|11}}) bija amerikāņu [[rakstnieks]], [[dramaturgs]], [[dzejnieks]], [[mistika|mistiķis]], [[futuroloģija|futurologs]], [[anarhija|anarhists]] un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teoriju]] pētnieks. Pazīstams kā [[parodijreliģija]]s [[diskordiānisms|diskordiānisma]] propagandētājs. Dzimis un uzaudzis [[Ņujorka|Ņujorkā]]. No 1965. līdz 1971. gadam strādāja izdevumā ''[[Playboy]]''. 1975. gadā kopā ar [[Roberts Šī|Robertu Šī]] publicēja triloģiju ''The Illuminatus!'', kas kļuva par bestselleru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vilsons, Roberts Antons}} [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] eo1xcly5jkh4oktlgftbdyo910ylyu1 2017. gada Latvijas kauss futbolā 0 353930 4502491 4400309 2026-08-04T12:23:01Z Ivario 51458 4502491 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste|nosaukums=2017. gada<br />Latvijas kausa izcīņa|logo=|pikseļi=|apraksts=|liga=[[Latvijas kauss futbolā]]|sezona=2017.|valsts={{LVA}}|regions=|uzvar=[[FK Liepāja/MOGO]] <small>(1. tituls)</small>|komandas=52|paaugst=|pazem=|kauss1=[[UEFA Eiropas līga]]|kauss1_kvalif=|kauss2=|kauss2_kvalif=|rezultativakais=|liel_uzv_majas=|liel_uzv_viesos=|rezultativ_spele=|varti=|varti_spele=|vid_apm=<!-- Izmanto "←" pa kreisi no sezonas, piem., [[Sezona 1999|← 1999]] -->|pag_sez=[[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|←2016.—2017.]]|nak_sez=[[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018.→]]}} '''2017. gada [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa izcīņa futbolā]]''' sākās {{dat|2017|5|28||bez}} un noslēdzās {{dat||10|18||bez}} ar finālu [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. Par kausa ieguvējiem pirmo reizi kļuva [[FK Liepāja/MOGO]] futbolisti, kas finālā ar 2:0 uzvarēja [[Riga FC]]. Pirmo reizi kopš 2008. gada Latvijas kausa izcīņa atkal notika viena gada ietvaros. == Turnīrs == === Pirmais posms === {| class="wikitable" !Datums !Laiks !Mājnieki !Rezultāts !Viesi !Stadions |- |28.05.2017. |17:00 |[[SK Cēsis]] !0-3 |'''[[FK Karosta]]''' |''Audas stadions'' |- |31.05.2017. |20:00 |FK Sirius !0-2 |'''FK Pļaviņas''' |''Stadions "Gostiņi"'' |- | rowspan="2" |02.06.2017. |19:00 |'''JFC Dobele''' !1-0 |Ludzas NSS |''Dobeles pilsētas stadions'' |- |20:00 |'''Talsi/FK Laidze''' !3-1 |FK Roja/Kolka |''Laidzes stadions'' |- |03.06.2017. |18:00 |'''BSC Balvi''' !5-0 |[[FK Limbaži]] |''Rugāju stadions'' |- | rowspan="4" |04.06.2017. |15:00 |FK Nīca !0-1 |'''Caramba Rīga''' |''Rudes stadions'' |- |16:30 |Bauskas BJSS/SC Mēmele !0-3 |[[FB Gulbene|'''FB Gulbene 2005''']] |''Bauskas stadions'' |- |17:00 |FK Salacgrīva !0-10 |'''Ogres NSC''' |''Ogres Valsts ģimnāzijas mākslīgais Karostalaukums'' |- |19:00 |'''FK Traktors''' !1-1(4:3) |FK Salaspils |''[[Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums]]'' |- | rowspan="2" |05.06.2017. | rowspan="2" |19:30 |'''SK Upesciems''' !2-0 |New Project |''Upesciema stadions'' |- |[[FK Alberts]] !1-2 |'''Monarhs/Flaminko''' |''Salaspils stadions'' |- |11.06.2017. | |'''FC Nikers''' !w/o |SK Super Nova | |} <nowiki>''SK Super Nova'' izstājās no turnīra, dēļ tā ''FC Nikers''</nowiki> tiek uz nākamo kārtu. === Otrā posma pirmā kārta === {| class="wikitable" !Datums !Laiks !Mājnieki !Rezultāts !Viesi !Stadions |- |10.06.2017. |18:00 |'''FC Nikers''' !5-1 |Saldus SS/Brocēnu NBJSS |''A.Grundmaņa stadions'' |- |11.06.2017. |14:00 |Caramba Rīga !4-5 |'''[[Grobiņas SC]]''' |''[[RTU stadions]]'' |- | rowspan="2" |18.06.2017. | rowspan="2" |16:00 |[[FB Gulbene|FB Gulbene 2005]] !1-5 |'''[[FK Karosta]]''' |''[[Gulbenes SC stadions]]'' |- |'''FK Pļaviņas''' !2-1 |FK Aliance |''Stadions "Gostiņi"'' |- | rowspan="5" |19.06.2017. | rowspan="4" | |'''[[FK Staiceles Bebri]]''' ! rowspan="4" |w/o |[[FK Smiltene/BJSS]] | |- |'''[[BFC Daugavpils]]''' |[[JDFS Alberts]] | |- |'''Talsi/FK Laidze''' |[[FK Auda]] | |- |[[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000 TSS]] |'''JFC Dobele''' | |- |19:30 |'''FK Jūrnieks/Rīga''' !3-0 |BFK Salaspils |''Stadions "Jūrnieks"'' |- |20.06.2017. |19:00 |[[Valmiera FC|'''Valmiera Glass VIA''']] !8-0 |[[FK Priekuļi]] |[[Jāņa Daliņa stadions|''J.Daliņa stadions'']] |- | rowspan="2" |22.06.2017. | rowspan="2" |19:00 |FK Lielupe !1-8 |'''[[FK Jēkabpils/JSC]]''' |''Kauguru vidusskolas stadions'' |- |Ogres NSC !0-3 |[[Rēzeknes FA|'''Rēzeknes FA/BJSS''']] |''Ogres Valsts ģimnāzijas mākslīgais laukums'' |- | rowspan="3" |25.06.2017. |16:00 |'''Monarhs/Flaminko''' !6-0 |BSC Balvi |''Stadions "Jūrnieks"'' |- |17:00 |[[RTU FC|'''RTU FC/Skonto Academy''']] !6-1 |[[FK Ogre]] |''Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas stadions'' |- |20:45 |FK Traktors !0-6 |'''Preiļu BJSS''' |''[[Rīgas Hanzas vidusskolas futbola laukums]]'' |- |26.06.2017. | |SK Upesciems !w/o |[[AFA Olaine|'''FK Progress/AFA Olaine''']] | |} [[FK Smiltene/BJSS]], [[JDFS Alberts]], [[FK Auda]], [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000 TSS]] un SK Upesciems izstājās no turnīra, dēļ tā [[FK Staiceles Bebri]], [[BFC Daugavpils]], Talsi/FK Laidze, JFC Dobele automātiski tiek uz nākamo kārtu. === Otrā posma otrā kārta === {| class="wikitable" !Datums !Laiks !Mājnieki !Rezultāts !Viesi !Stadions |- | rowspan="5" |01.07.2017. |15:00 |[[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] !0-2 |'''[[BFC Daugavpils]]''' |''RPD Sporta pārvaldes stadions'' |- |16:00 |FC Nikers !0-7 |[[AFA Olaine|'''FK Progress/AFA Olaine''']] |''A.Grundmaņa stadions'' |- | rowspan="2" |18:00 |'''[[FK Karosta]]''' !5-3 |Talsi/FK Laidze |''Stadions "Olimpija"'' |- |FK Jūrnieks/Rīga !2-5 |'''[[FK Jēkabpils/JSC]]''' |''Stadions "Jūrnieks"'' |- |18:30 |[[Valmiera FC|'''Valmiera Glass/VIA''']] !2-1 |[[RTU FC|RTU FC/Skonto Academy]] |[[Jāņa Daliņa stadions|''J.Daliņa stadions'']] |- | rowspan="2" |02.07.2017. | rowspan="2" |16:00 |Monarhs/Flaminko !12-0 |JFC Dobele |''Stadions "Jūrnieks"'' |- |Preiļu BJSS !6-0 |FK Pļaviņas |''Preiļu novada BJSS stadions'' |- |12.07.2017. |15:00 |'''[[Grobiņas SC]]''' !w/o |[[FK Staiceles Bebri]] |''Grobiņas stadions'' |} [[FK Staiceles Bebri]] izstājās no turnīra, dēļ tā [[Grobiņas SC]] automātiski tiek uz nākamo kārtu === Astotdaļfināli === {| class="wikitable" !Datums !Laiks !Mājnieki !Rezultāts !Viesi !Stadions |- |07.07.2017. |19:00 |[[Grobiņas SC]] !0–2 |'''[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]]''' |''Jūrmalas pilsētas stadions "Sloka"'' |- | rowspan="2" |08.07.2017. |16:00 |[[AFA Olaine|FK Progress/AFA Olaine]] !0–4 |'''[[RFS]]''' |''Olaines pilsētas stadions'' |- |18:00 |[[Valmiera Glass VIA]] !0–3 |'''[[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS METTA/LU]]''' |[[Jāņa Daliņa stadions|''J.Daliņa stadions'']] |- | rowspan="3" |09.07.2017. |14:00 |Monarhs/Flaminko !1–9 |'''[[FK Ventspils]]''' |''Rīgas Daugavgrīvas'' |- |16:00 |[[Preiļu BJSS]] !0–5 |'''[[Riga FC]]''' |''Preiļu novada BJSS stadions'' |- |18:00 |[[FK Jēkabpils/JSC]] !0–8 |'''[[FK Jelgava]]''' |''Jēkabpils sporta centra stadions'' |- |10.07.2017. |18:00 |[[BFC Daugavpils]] !0–1 |'''[[FK Liepāja/MOGO]]''' |''[[Stadions "Celtnieks"]]'' |- | | |'''[[FK Karosta]]''' !w/o |[[SK Babīte|SK Babīte/Dinamo]] | |} [[SK Babīte|SK Babīte/Dinamo]] tika diskvalificēta, līdz ar to [[FK Karosta]] automātiski iekļuva ceturtdaļfinālā. === Ceturtdaļfināli === {{OneLegStart}} |- !colspan="3" align="center"|<small>16. augusts</small> {{OneLegResult|[[FK Ventspils]]||1–2|'''[[FK Liepāja/MOGO]]'''|winner=2}} {{OneLegResult|[[FK Karosta]]||0–7|'''[[FK RFS]]'''|winner=2}} |- !colspan="3" align="center"|<small>17. augusts</small> {{OneLegResult|'''[[FK Spartaks Jūrmala]]'''||1–0 ({{Piezīme|pap.|papildlaiks}})|[[FS METTA/Latvijas Universitāte|Metta/LU]]|winner=1}} |- !colspan="3" align="center"|<small>13. septembris</small> {{OneLegResult|'''[[Riga FC]]'''||2–2 (3–1 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})|[[FK Jelgava]]|winner=1}} |} === Pusfināli === {{OneLegStart}} |- !colspan="3" align="center"|<small>20. septembris</small> {{OneLegResult|'''[[FK Liepāja/MOGO]]'''||4–1|[[FK RFS]]|winner=1}} {{OneLegResult|'''[[Riga FC]]'''||2–1 ({{Piezīme|pap.|papildlaiks}})|[[FK Spartaks Jūrmala]]|winner=1}} |} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2017|10|18}} | laiks = 19:00 | komanda1 = [[FK Liepāja/MOGO]] | rezultāts = 2–0 | komanda2 = [[Riga FC]] | pārskats = [http://online.lff.lv/matches/fk-liepajamogo-riga-fc-1496609/ Pārskats] | vārti1 = [[Artūrs Karašausks|Karašausks]] {{goal|3||42}} | vārti2 = | stadions = [[Skonto stadions]] | skatītāji = 1685 | tiesnesis = [[Andris Treimanis|A. Treimanis]] }} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv/ LFF.lv] * http://online.lff.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170629080521/http://online.lff.lv/ |date={{dat|2017|06|29||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20170620012751/http://online.lff.lv/competitions/latvijas-kauss-2017-1poms-1161966/ * https://web.archive.org/web/20170630074418/http://online.lff.lv/competitions/latvijas-kauss-2017-1222156/ * http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/latvijas-kauss/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170703234546/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/latvijas-kauss/ |date={{dat|2017|07|03||bez}} }} * http://lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/latvijas-kausa-jaunaja-sezona-noskaidrots-komandu-zars-lidz-astotdalfinalam {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170624061448/http://lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/latvijas-kausa-jaunaja-sezona-noskaidrots-komandu-zars-lidz-astotdalfinalam |date={{dat|2017|06|24||bez}} }} * http://www.flashscore.com/soccer/latvia/latvian-cup/fixtures/ * http://www.lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/noskaidros-visus-latvijas-kausa-izcinas-astotdalfinala-dalibniekus {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170630120035/http://lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/noskaidros-visus-latvijas-kausa-izcinas-astotdalfinala-dalibniekus |date={{dat|2017|06|30||bez}} }} * http://lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/noskaidroti-latvijas-kausa-astotdalfinalisti-cina-par-trofeju-iesaistas-virsligas-klubi {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170705095716/http://www.lff.lv/lv/zinas/latvijas-kauss/noskaidroti-latvijas-kausa-astotdalfinalisti-cina-par-trofeju-iesaistas-virsligas-klubi |date={{dat|2017|07|05||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20170706062851/http://online.lff.lv/competitions/latvijas-kauss-2017-3posms-1271503/ * http://online.lff.lv/competitions/latvijas-kauss-2017-1161964/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170710051654/http://online.lff.lv/competitions/latvijas-kauss-2017-1161964/ |date={{dat|2017|07|10||bez}} }} {{Latvijas kausa izcīņas futbolā}} {{Futbols Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas kauss futbolā|2017]] [[Kategorija:2017. gads futbolā|Latvijas kauss 2017]] [[Kategorija:2017. gads Latvijā|Latvijas kauss futbolā 2017]] gtdylavg6xty9zgrpm583bycfh9jgh3 Vladislavs Sorokins 0 361559 4502506 4379449 2026-08-04T12:57:18Z Makenzis 56205 4502506 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Vladislavs Sorokins | image = Vladislavs Sorokins LVA.jpg | caption = Vladislavs Sorokins 2022. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|10}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 180 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | clubnumber = 35 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC-2]] | caps1 = 19 | goals1 = 1 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 13 | goals2 = 1 | years3 = 2016 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps3 = 9 | goals3 = 0 | years4 = 2016—2023 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps4 = 151 | goals4 = 1 | years5 = 2024 | clubs5 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Qyzyljar|Qyzyljar]] | caps5 = 21 | goals5 = 0 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2014 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps3 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2014—2015 | nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps4 = 23 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2016—2018 | nationalteam5 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps5 = 17 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2020— | nationalteam6 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps6 = 10 | nationalgoals6 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|08|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|08|02|sk|bez}} | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | years6 = 2025— | caps6 = 54 | goals6 = 4 }} '''Vladislavs Sorokins''' (dzimis {{dat|1997|5|10}}) ir [[Latvija]]s futbolists, [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Kopš 2025. gada Sorokins spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]. Karjeru sāka [[Skonto FC]] kluba sistēmā. 2013. gada sezonā spēlēja kluba otrajā komandā [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas futbola 1. līgā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] debitēja 2015. gada maijā. Vēlāk pievienojās [[FK Jelgava]] komandai. 2016. gada jūlijā pārgāja uz [[RFS]], šī kluba sastāvā [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.]] un [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gadā]] kļuva par Latvijas čempionu. Divas reizes ir izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]]). Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. Pirmo reizi uz pieaugušo izlasi tika izsaukts 2016. gada martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/3390/latvijas-nacionalajai-izlasei-pievienojas-vladislavs-sorokins/|title=Latvijas nacionālajai izlasei pievienojas Vladislavs Sorokins |website=LFF.lv |date={{dat|2016|3|26|N|bez}}|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}}}</ref> [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|11|11||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12972/tris-guti-varti-un-uzvara-sanmarino/|title=Trīs gūti vārti un uzvara Sanmarīno |website=LFF.lv |date={{dat|2020|11|11|N|bez}}|access-date={{dat|2022|6|4||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sorokins, Vladislavs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] f1pu3z0wjd37n7ldiyhnaxnobsult19 Frankija 0 362499 4502588 4492865 2026-08-04T17:13:06Z Mikmaq 77638 /* ievads */ Ievietota detalizētāka karte 4502588 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement | name = Frankonija | official_name = | native_name = {{hlist|{{small|''Franken''}}|{{small|''Franggn''}}}} | native_name_lang = de | settlement_type = [[Vācija]]s [[vēsturiskais reģions]] | image_flag = File:Flag of Franconia.svg | image_shield = File:Frankenrechen.svg | anthem = "[[Frankenlied]]" | image_map = Franconia (Germany).svg|Frankonijas reģions Vācijas dienvidos. | mapsize = 270px | subdivision_type = [[Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|GER}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = [[Bavārija]] | seat_type = Lielākās pilsētas | seat = 1. [[Nirnberga]] 2. [[Firte]] 3. [[Vircburga]] 4. [[Erlangene]] 5. [[Bamberga]] | unit_pref = imperial | timezone = [[Central European Time|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 }} [[Attēls:Frankija.png|thumb|280px|Frankonijas reģions]] '''Frankija''' ({{val|de|Franken, Frankenland}}) jeb '''Frankonija'''<ref>{{LKV|V.|9262}}</ref> ({{val|la|Franconia}}) ir vēsturisks reģions [[Vācija]]s vidienē. Nosaukums cēlies no senajiem [[franki]]em, kuru valodas paliekas saglabājušās [[austrumfranku dialekti|austrumfranku dialektos]]. Šaurākā nozīmē reģionam tiek pieskaitīta mūsdienu [[Bavārijas brīvvalsts]] ziemeļdaļa. == Vēsture == Pēc [[Karolingu dinastija]]s izbeigšanās franku hercogu [[Konrāds I (Vācija)|Konrādu I]] 911. gadā ievēlēja par [[Vācijas karaliste]]s valdnieku, bet par franku hercogu kļuva viņa brālis Eberhards. No Frankijas hercogiem radās [[Saliešu dinastija]], kuras četri pārstāvji no 1024. līdz 1125. gadam bija Vācijas karaļi un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[ķeizari]]. [[Heinrihs V Salietis]] atjaunoja Frankijas hercogisti savā pakļautībā. 13. gadsimtā Frankijas hercogiste sadalījās daudzās sīkākās valstīs. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā to pievienoja 1806. gadā nodibinātajai [[Bavārijas karaliste]]i. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas vēsture]] njlyyoi222jjqwnd7qv9eavg34ee7e9 Renārs Varslavāns 0 362857 4502510 4379458 2026-08-04T13:04:55Z Makenzis 56205 4502510 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Renārs Varslavāns | image = Renārs Varslavāns LVA.jpg | caption = Renārs Varslavāns 2023. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23}} | cityofbirth = [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvija]] | name = | birth_date = | birth_place = | height = 174 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2017—2019 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 32 | goals1 = 1 | years2 = 2020—2022 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS|RFS]] | caps2 = 47 | goals2 = 4 | years3 = 2023—2024 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]] | caps3 = 35 | goals3 = 4 | years4 = 2025 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps4 = 23 | goals4 = 4 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2020—2021 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2021— | nationalteam4 = {{fb|LVA}} | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = 02.10.2025. | ntupdate = 02.10.2025. | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | years5 = 2025— | caps5 = 17 | goals5 = 3 }} '''Renārs Varslavāns''' (dzimis {{dat|2001|8|23}}) ir [[Latvija]]s futbolists, spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] vai [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada augusta spēlē [[Riga FC]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/parakstam-ligumu-ar-latvijas-izlases-pussargu-varslavanu/|title=Parakstām līgumu ar Latvijas izlases pussargu Varslavānu|last=Upenieks|first=Krišs|website=Rīga FC|access-date=2025-08-23|date=2025-08-16|language=lv}}</ref> Karjeru sāka [[FK Metta]] rindās, [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] spēlējis arī [[RFS]], [[Valmiera FC|Valmieras FC]] un [[FK Auda|Audas]] komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07032025-varslavana_un_valmieras_saga_klubs_kas_ne|title=Varslavāna un "Valmieras" sāga: klubs, kas nemaksāja algas, saņems kompensāciju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-03-07|date=2025-03-07|language=lv}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. 2021. gada jūnijā debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], nākot uz maiņu pārbaudes spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/07062021-saveljevam_pirmie_varti_vacija_apbedina_l|title=Saveļjevam pirmie vārti, Vācija apbēdina latviešus septiņas reizes|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-11-16|date=2021-06-07|language=lv}}</ref> oficiālā spēlē debitēja novembrī pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/latvijas-futbola-izlase-pirma-ielaiz-bet-ciklu-nosledz-ar-uzvaru-gibraltara.d?id=53785085|title=Latvijas futbola izlase pirmā ielaiž, bet ciklu noslēdz ar uzvaru Gibraltārā|last=Lācis|first=Reinis|website=delfi.lv|access-date=2021-11-16|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2024|9|10||bez}} [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] spēlē pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17787/varslavana-varti-atalgo-latvijas-izlasi/|title=Varslavāna vārti atalgo Latvijas izlasi|website=lff.lv|access-date=2024-09-11|date=2024-09-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Varslavāns, Renārs}} [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] e9k1d32ixy3jsg8k05dld5mdof2jsl1 Andrejs Cigaņiks 0 366034 4502490 4480967 2026-08-04T12:22:57Z Makenzis 56205 4502490 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Andrejs Cigaņiks | image = Andrejs Cigaņiks LVA.jpg | caption = Andrejs Cigaņiks 2020. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 174 | currentclub = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 2013 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | youthyears2 = 2013—2016 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years1 = 2013 | clubs1 = {{flaga|LAT}} [[Skonto FC-2]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2017 | clubs2 = {{flaga|GER}} [[Bayer Leverkusen]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|GER}} {{īre}} [[FC Viktoria Köln]] | caps3 = 5 | goals3 = 1 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|GER}} FC Schalke 04 II | caps4 = 20 | goals4 = 5 | years5 = 2018—2019 | clubs5 = {{flaga|NED}} [[SC Cambuur]] | caps5 = 27 | goals5 = 0 | years6 = 2019 | clubs6 = {{flaga|LVA}} [[FK RFS|RFS]] | caps6 = 14 | goals6 = 1 | years7 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|UKR}} [[Luhanskas "Zorya"|Zorya]] | caps7 = 21 | goals7 = 0 | years8 = 2021—2022 | clubs8 = {{flaga|SVK}} [[DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]] | caps8 = 38 | goals8 = 2 | years9 = 2023—2024 | clubs9 = {{flaga|POL}} [[Lodzas "Widzew"|Widzew Łódź]] | caps9 = 43 | goals9 = 4 | years10 = 2024— | clubs10 = {{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] | caps10 = 63 | goals10 = 2 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2018— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 72 | nationalgoals4 = 4 | pcupdate = 4.8.2026. | ntupdate = 12.06.2026. }} '''Andrejs Cigaņiks''' (dzimis {{dat|1997|4|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs. Kopš 2024. gada jūlija spēlē [[Šveices Superlīga]]s klubā ''[[FC Luzern]]''. Atzīts par 2025. gada Latvijas labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18734/labakie-latvijas-futbola-2025-ciganiks-miksone-un-tarakanovs/ |title=Labākie Latvijas futbolā 2025 – Cigaņiks, Miksone un Tarakanovs |date={{dat|2026|1|9|N|bez}} |website=lff.lv|accessdate={{dat|2026|1|9||bez}}}}</ref> == Karjera == Ar futbolu sācis nodarboties [[Skonto FC]] jauniešu komandā. 2013. gadā pārcēlies uz [[Vācija|Vāciju]], pievienojoties [[Leverkūzenes "Bayer"]] kluba sistēmai, spēlēja kluba jauniešu komandā, uz īres līguma pamata pārstāvēja arī [[Ķelnes "Viktoria"]]. Vēlāk spēlēja [[Gelzenkirhenes "Schalke"]] otrajā komandā. 2018.—2019. gada sezonā spēlēja [[Nīderlande]]s otrajā spēcīgākajā līgā, pārstāvot ''[[SC Cambuur]]''. 2019. gadā atgriezās Latvijā un sezonas otro pusi aizvadīja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubā [[FK RFS|RFS]]. 2020. gada janvārī noslēdza divarpus gadu līgumu ar [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] klubu [[Luhanskas "Zorya"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/16012020-ciganiks_nosledzis_divu_ar_pusi_gadu_ligu |title=Cigaņiks noslēdzis divu ar pusi gadu līgumu ar Ukrainas komandu "Zorya" |date={{dat|2020|1|16|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> 2021. gada jūlijā pārgāja uz [[Slovākija]]s klubu ''[[DAC 1904 Dunajská Streda]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/20072021-ciganiks_paraksta_ligumu_ar_slovakijas_vi |title=Cigaņiks paraksta līgumu ar Slovākijas vicečempioni |date={{dat|2021|7|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|9|2||bez}}}}</ref> 2023. gada janvārī parakstīja līgumu ar Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[Lodzas "Widzew"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/02012023-latvijas_izlases_futbolists_ciganiks_para |title=Latvijas izlases futbolists Cigaņiks parakstījis līgumu ar Polijas trešās vietas īpašnieci |date={{dat|2023|1|2|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2023|11|12||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. {{dat|2018|10|13||bez}} aizvadīja pirmo spēli [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], nākot uz maiņu 67. minūtē [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11258/latvijas-izlase-spele-neizskirti-ar-kazahstanu/ |title=Latvijas izlase spēlē neizšķirti ar Kazahstānu |date={{dat|2018|10|13|N|bez}} |publisher=[[LFF]]|accessdate={{dat|2018|10|14||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|9|1||bez}} pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13478/latvija-svin-pirmo-uzvaru-pk-kvalifikacija/ |title=Latvija svin pirmo uzvaru PK kvalifikācijā |date={{dat|2021|9|1|N|bez}} |website=lff.lv|accessdate={{dat|2021|9|2||bez}}}}</ref> {{dat|2025|11|13||bez}} pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]] aizvadīja 60. spēli pēc kārtas, labojot [[Latvijas futbola izlases rekordi|Latvijas izlases rekordu]]. Pirms tam pēc kārtas aizvadīto spēļu rekords (59 spēles) piederēja [[Andrejs Rubins|Andrejam Rubinam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13112025-ciganiks_labo_latvijas_izlases_rekordu_ne |title=Cigaņiks labo Latvijas izlases rekordu, neizdodas uzvarēt Ziemeļmaķedonijā |date={{dat|2025|11|13|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2025|11|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cigaņiks, Andrejs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Cambuur spēlētāji]] [[Kategorija:Lodzas "Widzew" spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:DAC 1904 Dunajská Streda spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] nrcxvbg3cr7e1l5c05ad0mvon7yp9v3 Rihards Matrevics 0 366037 4502500 4379442 2026-08-04T12:45:54Z Makenzis 56205 4502500 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rihards Matrevics | image = Rihards Matrevics LVA.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 201 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = 2006—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Latvia}} [[SK Babīte]] | youthyears2 = 2015—2018 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2020 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[St Albans City]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2022 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps3 = 58 | goals3 = 0 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 17 | goals4 = 0 | years5 = 2025 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | caps6 = 18 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2022— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 16.12.2025. | ntupdate = 02.10.2025. }} '''Rihards Matrevics''' (dzimis {{dat|1999|3|18}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/rihards-matrevics-19257/|title=Rihards Matrevics - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-05-09}}</ref> 2025. gada sezonā pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga]]s klubu [[Prāgas "Dukla"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16062025-latvijas_izlases_vartsargs_matrevics_parc |title=Latvijas izlases vārtsargs Matrevics pārceļas uz Čehiju |accessdate=2025-06-17 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ==Karjera == === Jauniešu futbols === 2006. gadā sāka spēlēt futbolu [[SK Babīte]] trenera [[Aļiks Kārkliņš|Aļika Kārkliņa]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/|title=Latvijas U-15 labāko futbola spēlētāju vidū preilietis Miks Babris - Preiļu novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-02-26|archive-date=2021-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226100112/https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/}}</ref> 2015. gadā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[West Ham United FC]]'' jauniešu sistēmai, saņemot stipendiju, un spēlēja kluba U18 un U23 komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship|title=Matrevics signs Hammers' scholarship {{!}} West Ham United|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2015-09-05|archive-date=2015-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905191531/http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship}}</ref> === Pieaugušo futbols === 2018. gadā noslēdza līgumu ar ''[[Barnet FC]]'', kas spēlē [[Anglija]]s Nacionālajā futbola līgā, kas ir pēc spēka piektā līga Anglijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc|title=Transfer {{!}} Rihards Matrevics signs for Barnet FC – Barnet Football Club|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509221918/https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc}}</ref> Aizvadīja trīs oficiālas spēles pirmajā gadā. 2019. gadā tika izīrēts ''Hendon'' komandai, kur aizvadīja 17 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464|title=Greensnet - Official Hendon FC: Former Staff - Rihards Matrevics|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603201041/https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464}}</ref> 2020. gada rudenī Rihards pievienojās ''St Albans City'' komandai un debitēja no soliņa, aizstājot pamatvārtsargu Maiklu Džonsonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344|title=St Albans City F.C. History & Archives - Season Squads {{!}} St Albans City F.C. History & Archives|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509222621/https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344}}</ref> 2021. gada sākumā Matrevics kļuva par [[Valmiera FC]] spēlētāju. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] ar Valmieras klubu izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] pārgāja uz citu Virslīgas klubu — [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122022-pirmais_cempions_pamet_valmieru_matrevics |title=Pirmais čempions pamet "Valmieru" - Matrevics pievienojas konkurentei "Riga" |website=sportacentrs.com |access-date=2023-11-11|date=2022-12-08}}</ref> Sezonas pirmajā daļā nespēlēja savainojuma dēļ, vēlāk izkonkurēja [[Nils Toms Puriņš|Nilu Tomu Puriņu]] un sezonas noslēguma posmu aizvadīja kā komandas pamatvārtsargs. Ar Riga FC kļuva par [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gada]] [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/25.10.2023-riga-fc-futbolisti-finala-parspej-rfs-izcina-latvijas-kausu-spilgtakie-notikumi.a529072/ |title=«Riga» FC futbolisti finālā pārspēj RFS, izcīna Latvijas kausu. Spilgtākie notikumi |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-10-25}}</ref> Pirms 2025. gada sezonas pārgāja uz citu Virslīgas klubu [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=172 |title=Rihards Matrevics pievienojas zaļi-melnajiem |website=fkauda.lv |access-date=2025-03-22|date=2025-02-10}}</ref> === Izlase === Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, sākot no U-16. U-17 izlasē piedalījies divās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs, U-19 izlasē kopumā aizvadījis 18 spēles, bet [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] spēlējis četrās spēlēs. 2021. gada maijā Matrevics pirmo reizi tika izsaukts uz Latvijas pieaugušo izlasi. Debiju pieaugušo izlasē piedzīvoja 2022. gada 29. martā pārbaudes spēlē pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]], iznākot uz maiņu pēc puslaika pārtraukuma, un nosargāja vārtus neieņemtus 1:0 uzvarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-parbaudes-maca-pieveic-mazakuma-spelejuso-azerbaidzanu.a450129/ |title=Latvijas futbola izlase pārbaudes mačā pieveic mazākumā spēlējušo Azerbaidžānu |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-03-29}}</ref> == Privātā dzīve == 2012. gadā izcīna 1. vietu 6. klašu matemātikas olimpiādē Pierīgas novada līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads|title=Nr.24 - 17.04.2012 (1.54 MB) - BabÄ«tes novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509220527/https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matrevics, Rihards}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] e5asfo4p7l6w1se197mgybv6ricf3th 4502501 4502500 2026-08-04T12:46:57Z Makenzis 56205 4502501 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rihards Matrevics | image = Rihards Matrevics LVA.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 201 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = 2006—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Latvia}} [[SK Babīte]] | youthyears2 = 2015—2018 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2020 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[St Albans City]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2022 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps3 = 58 | goals3 = 0 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 17 | goals4 = 0 | years5 = 2025 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | caps6 = 18 | goals6 = 0 | years7 = 2026— | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2022— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 04.08.2026. | ntupdate = 02.10.2025. }} '''Rihards Matrevics''' (dzimis {{dat|1999|3|18}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/rihards-matrevics-19257/|title=Rihards Matrevics - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-05-09}}</ref> 2025. gada sezonā pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga]]s klubu [[Prāgas "Dukla"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16062025-latvijas_izlases_vartsargs_matrevics_parc |title=Latvijas izlases vārtsargs Matrevics pārceļas uz Čehiju |accessdate=2025-06-17 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ==Karjera == === Jauniešu futbols === 2006. gadā sāka spēlēt futbolu [[SK Babīte]] trenera [[Aļiks Kārkliņš|Aļika Kārkliņa]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/|title=Latvijas U-15 labāko futbola spēlētāju vidū preilietis Miks Babris - Preiļu novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-02-26|archive-date=2021-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226100112/https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/}}</ref> 2015. gadā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[West Ham United FC]]'' jauniešu sistēmai, saņemot stipendiju, un spēlēja kluba U18 un U23 komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship|title=Matrevics signs Hammers' scholarship {{!}} West Ham United|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2015-09-05|archive-date=2015-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905191531/http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship}}</ref> === Pieaugušo futbols === 2018. gadā noslēdza līgumu ar ''[[Barnet FC]]'', kas spēlē [[Anglija]]s Nacionālajā futbola līgā, kas ir pēc spēka piektā līga Anglijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc|title=Transfer {{!}} Rihards Matrevics signs for Barnet FC – Barnet Football Club|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509221918/https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc}}</ref> Aizvadīja trīs oficiālas spēles pirmajā gadā. 2019. gadā tika izīrēts ''Hendon'' komandai, kur aizvadīja 17 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464|title=Greensnet - Official Hendon FC: Former Staff - Rihards Matrevics|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603201041/https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464}}</ref> 2020. gada rudenī Rihards pievienojās ''St Albans City'' komandai un debitēja no soliņa, aizstājot pamatvārtsargu Maiklu Džonsonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344|title=St Albans City F.C. History & Archives - Season Squads {{!}} St Albans City F.C. History & Archives|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509222621/https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344}}</ref> 2021. gada sākumā Matrevics kļuva par [[Valmiera FC]] spēlētāju. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] ar Valmieras klubu izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] pārgāja uz citu Virslīgas klubu — [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122022-pirmais_cempions_pamet_valmieru_matrevics |title=Pirmais čempions pamet "Valmieru" - Matrevics pievienojas konkurentei "Riga" |website=sportacentrs.com |access-date=2023-11-11|date=2022-12-08}}</ref> Sezonas pirmajā daļā nespēlēja savainojuma dēļ, vēlāk izkonkurēja [[Nils Toms Puriņš|Nilu Tomu Puriņu]] un sezonas noslēguma posmu aizvadīja kā komandas pamatvārtsargs. Ar Riga FC kļuva par [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gada]] [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/25.10.2023-riga-fc-futbolisti-finala-parspej-rfs-izcina-latvijas-kausu-spilgtakie-notikumi.a529072/ |title=«Riga» FC futbolisti finālā pārspēj RFS, izcīna Latvijas kausu. Spilgtākie notikumi |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-10-25}}</ref> Pirms 2025. gada sezonas pārgāja uz citu Virslīgas klubu [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=172 |title=Rihards Matrevics pievienojas zaļi-melnajiem |website=fkauda.lv |access-date=2025-03-22|date=2025-02-10}}</ref> === Izlase === Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, sākot no U-16. U-17 izlasē piedalījies divās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs, U-19 izlasē kopumā aizvadījis 18 spēles, bet [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] spēlējis četrās spēlēs. 2021. gada maijā Matrevics pirmo reizi tika izsaukts uz Latvijas pieaugušo izlasi. Debiju pieaugušo izlasē piedzīvoja 2022. gada 29. martā pārbaudes spēlē pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]], iznākot uz maiņu pēc puslaika pārtraukuma, un nosargāja vārtus neieņemtus 1:0 uzvarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-parbaudes-maca-pieveic-mazakuma-spelejuso-azerbaidzanu.a450129/ |title=Latvijas futbola izlase pārbaudes mačā pieveic mazākumā spēlējušo Azerbaidžānu |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-03-29}}</ref> == Privātā dzīve == 2012. gadā izcīna 1. vietu 6. klašu matemātikas olimpiādē Pierīgas novada līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads|title=Nr.24 - 17.04.2012 (1.54 MB) - BabÄ«tes novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509220527/https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matrevics, Rihards}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] hnugyo3ooqxvst8awf00e2ix3w1ap3e 4502502 4502501 2026-08-04T12:47:28Z Makenzis 56205 4502502 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rihards Matrevics | image = Rihards Matrevics LVA.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 201 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | youthyears1 = 2006—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Latvia}} [[SK Babīte]] | youthyears2 = 2015—2018 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2020 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[St Albans City]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2021—2022 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps3 = 58 | goals3 = 0 | years4 = 2023—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps4 = 17 | goals4 = 0 | years5 = 2025 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | caps5 = 13 | goals5 = 0 | years6 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Dukla"]] | caps6 = 18 | goals6 = 0 | years7 = 2026— | clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[FK RFS]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2019 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2022— | nationalteam4 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = 04.08.2026. | ntupdate = 02.10.2025. }} '''Rihards Matrevics''' (dzimis {{dat|1999|3|18}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/rihards-matrevics-19257/|title=Rihards Matrevics - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2022-05-09}}</ref> 2026. gada sezonā pārstāv [[FK RFS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/16062025-latvijas_izlases_vartsargs_matrevics_parc |title=Latvijas izlases vārtsargs Matrevics pārceļas uz Čehiju |accessdate=2025-06-17 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ==Karjera == === Jauniešu futbols === 2006. gadā sāka spēlēt futbolu [[SK Babīte]] trenera [[Aļiks Kārkliņš|Aļika Kārkliņa]] vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/|title=Latvijas U-15 labāko futbola spēlētāju vidū preilietis Miks Babris - Preiļu novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-02-26|archive-date=2021-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226100112/https://preili.lv/161807/latvijas-u-15-labako-futbola-speletaju-vidu-preilietis-miks-babris/}}</ref> 2015. gadā pievienojās [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[West Ham United FC]]'' jauniešu sistēmai, saņemot stipendiju, un spēlēja kluba U18 un U23 komandās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship|title=Matrevics signs Hammers' scholarship {{!}} West Ham United|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2015-09-05|archive-date=2015-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905191531/http://www.whufc.com/News/Articles/2015/September/3-September/Matrevics-signs-Hammers-scholarship}}</ref> === Pieaugušo futbols === 2018. gadā noslēdza līgumu ar ''[[Barnet FC]]'', kas spēlē [[Anglija]]s Nacionālajā futbola līgā, kas ir pēc spēka piektā līga Anglijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc|title=Transfer {{!}} Rihards Matrevics signs for Barnet FC – Barnet Football Club|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509221918/https://www.barnetfc.com/transfer-rihards-matrevics-signs-for-barnet-fc}}</ref> Aizvadīja trīs oficiālas spēles pirmajā gadā. 2019. gadā tika izīrēts ''Hendon'' komandai, kur aizvadīja 17 spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464|title=Greensnet - Official Hendon FC: Former Staff - Rihards Matrevics|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2021-06-03|archive-date=2021-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603201041/https://www.hendonfc.net/Squad?method=view&id=2464}}</ref> 2020. gada rudenī Rihards pievienojās ''St Albans City'' komandai un debitēja no soliņa, aizstājot pamatvārtsargu Maiklu Džonsonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344|title=St Albans City F.C. History & Archives - Season Squads {{!}} St Albans City F.C. History & Archives|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509222621/https://www.saintsstatistics.co.uk/index.php/city-statistics/seasonsquads/team/2344}}</ref> 2021. gada sākumā Matrevics kļuva par [[Valmiera FC]] spēlētāju. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada sezonā]] ar Valmieras klubu izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. Pirms [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gada sezonas]] pārgāja uz citu Virslīgas klubu — [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/08122022-pirmais_cempions_pamet_valmieru_matrevics |title=Pirmais čempions pamet "Valmieru" - Matrevics pievienojas konkurentei "Riga" |website=sportacentrs.com |access-date=2023-11-11|date=2022-12-08}}</ref> Sezonas pirmajā daļā nespēlēja savainojuma dēļ, vēlāk izkonkurēja [[Nils Toms Puriņš|Nilu Tomu Puriņu]] un sezonas noslēguma posmu aizvadīja kā komandas pamatvārtsargs. Ar Riga FC kļuva par [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023. gada]] [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/25.10.2023-riga-fc-futbolisti-finala-parspej-rfs-izcina-latvijas-kausu-spilgtakie-notikumi.a529072/ |title=«Riga» FC futbolisti finālā pārspēj RFS, izcīna Latvijas kausu. Spilgtākie notikumi |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-10-25}}</ref> Pirms 2025. gada sezonas pārgāja uz citu Virslīgas klubu [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkauda.lv/Jaunumi?journal_blog_post_id=172 |title=Rihards Matrevics pievienojas zaļi-melnajiem |website=fkauda.lv |access-date=2025-03-22|date=2025-02-10}}</ref> === Izlase === Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs, sākot no U-16. U-17 izlasē piedalījies divās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs, U-19 izlasē kopumā aizvadījis 18 spēles, bet [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] spēlējis četrās spēlēs. 2021. gada maijā Matrevics pirmo reizi tika izsaukts uz Latvijas pieaugušo izlasi. Debiju pieaugušo izlasē piedzīvoja 2022. gada 29. martā pārbaudes spēlē pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]], iznākot uz maiņu pēc puslaika pārtraukuma, un nosargāja vārtus neieņemtus 1:0 uzvarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-parbaudes-maca-pieveic-mazakuma-spelejuso-azerbaidzanu.a450129/ |title=Latvijas futbola izlase pārbaudes mačā pieveic mazākumā spēlējušo Azerbaidžānu |website=lsm.lv |access-date=2023-11-11|date=2023-03-29}}</ref> == Privātā dzīve == 2012. gadā izcīna 1. vietu 6. klašu matemātikas olimpiādē Pierīgas novada līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads|title=Nr.24 - 17.04.2012 (1.54 MB) - BabÄ«tes novads|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2022-05-09|archive-date=2022-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220509220527/https://www.yumpu.com/lv/document/read/37069874/nr24-17042012-154-mb-babates-novads}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Matrevics, Rihards}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:FK Auda spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] 6tb31k3gojx3mnjusieghuzz6xohmze Armands Berģis 0 367204 4502591 4493105 2026-08-04T17:18:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502591 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Armands Berģis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|8|20}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Armands Berģis''' (dzimis {{dat|1980|8|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Leļļu teātra kursu. Strādājis [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]] un radošajā apvienībā "[[UMKA.lv]]". Pašlaik ir neatkarīgais mākslinieks. Filmējies seriālos "[[Ēnu spēles]]" un "[[Svešā seja]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/seriali/svesa-seja/no-dior-modela-un-multenu-balss-dzive-lidz-muiznieku-rokaspuisim-tv-ekrana-stasts-par-svesas-sejas-aktieri-armandu-bergi/|title=No ”Dior” modeļa un ”multeņu” balss dzīvē līdz Muižnieku rokaspuisim TV ekrānā. Stāsts par ”Svešās sejas” aktieri Armandu Berģi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī seriālā "[[Nemīlētie]]". == Filmogrāfija == * "[[Daudz laimes, Sofka!]]" (īsfilma, 2009) * "[[Logs (īsfilma)|Logs]]" (īsfilma, 2012) * "[[Medību diena]]" (2016) * "[[Laura un Vineta]]" (īsfilma, 2017) * "[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]" (animācijas īsfilma, 2017) * "[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]" (2017) * "[[Svētdienas sieva]]" (2019) * ''[[Koirat eivät käytä housuja]]'' (2019) * "[[Vecā dārza noslēpums]]" (2019) * "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" (2022) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.aktieris.lv/portfolio_page/bergis-armands/ Profils] vietnē ''aktieris.lv'' * [https://www.filmas.lv/person/6361/ Profils] vietnē ''filmas.lv'' {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Berģis, Armands}} [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] f6yx7b3wly3o7q3yymqqpifwq1qyfgm 4502637 4502591 2026-08-04T20:04:16Z Baisulis 11523 /* ievads */ atjaunota novecojusī saite....... 4502637 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Armands Berģis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|8|20}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Armands Berģis''' (dzimis {{dat|1980|8|20}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s Leļļu teātra kursu. Strādājis [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]] un radošajā apvienībā "[[UMKA.lv]]". Pašlaik ir neatkarīgais mākslinieks. Filmējies seriālos "[[Ēnu spēles]]" un "[[Svešā seja]]",<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tv3/jaunumi/no-dior-modela-un-multenu-balss-dzive-lidz-muiznieku-rokaspuisim-tv-ekrana-stasts-par-svesas-sejas-aktieri-armandu-bergi/|title=No ”Dior” modeļa un ”multeņu” balss dzīvē līdz Muižnieku rokaspuisim TV ekrānā. Stāsts par ”Svešās sejas” aktieri Armandu Berģi|publisher=tv3.lv}}</ref> kā arī seriālā "[[Nemīlētie]]". == Filmogrāfija == * "[[Daudz laimes, Sofka!]]" (īsfilma, 2009) * "[[Logs (īsfilma)|Logs]]" (īsfilma, 2012) * "[[Medību diena]]" (2016) * "[[Laura un Vineta]]" (īsfilma, 2017) * "[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]" (animācijas īsfilma, 2017) * "[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]" (2017) * "[[Svētdienas sieva]]" (2019) * ''[[Koirat eivät käytä housuja]]'' (2019) * "[[Vecā dārza noslēpums]]" (2019) * "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" (2022) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.aktieris.lv/portfolio_page/bergis-armands/ Profils] vietnē ''aktieris.lv'' * [https://www.filmas.lv/person/6361/ Profils] vietnē ''filmas.lv'' {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Berģis, Armands}} [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 59qf9scfxpbb8y0kgqr9e6zahopou3i Ervē Renārs 0 397994 4502812 4491878 2026-08-05T10:37:01Z Vylks 50297 4502812 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ervē Renārs | image = Hervé Renard.jpg | image_size = 220 | caption = Ervē Renārs 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|30}} | birth_place = {{vieta|Francija|Ekslebēna}} | height = | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{fb|CIV}} (galvenais treneris) | years1 = 1983—1990 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes]] | caps1 = 87 | goals1 = 0 | years2 = 1991—1997 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Vallauris]] | caps2 = 105 | goals2 = 2 | years3 = 1997—1998 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]] | caps3 = 23 | goals3 = 1 | totalcaps = 215 | totalgoals = 3 | manageryears1 = 1999—2001 | managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]] | manageryears2 = 2004 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Cambridge United F.C.|Cambridge United]] | manageryears3 = 2004 | managerclubs3 = {{flaga|Vjetnama}} [[Nam Dinh F.C.|Nam Dinh]] | manageryears4 = 2005—2007 | managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Cherbourg Football|AS Cherbourg]] | manageryears5 = 2008—2010 | managerclubs5 = {{fb|ZAM}} | manageryears6 = 2010 | managerclubs6 = {{fb|ANG}} | manageryears7 = 2011 | managerclubs7 = {{flaga|Alžīrija}} [[USM Alger]] | manageryears8 = 2011—2013 | managerclubs8 = {{fb|ZAM}} | manageryears9 = 2013—2014 | managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]] | manageryears10 = 2014—2015 | managerclubs10 = {{fb|CIV}} | manageryears11 = 2015 | managerclubs11 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | manageryears12 = 2016—2019 | managerclubs12 = {{fb|MAR}} | manageryears13 = 2019—2023 | managerclubs13 = {{fb|Saūda Arābija}} | manageryears14 = 2023—2024 | managerclubs14 = {{fbw|Francija}} (sievietes) | manageryears15 = 2024—2026 | managerclubs15 = {{fb|Saūda Arābija}} | manageryears16 = 2026 | managerclubs16 = {{fb|Tunisija}} | manageryears17 = 2026—pašlaik | managerclubs17 = {{fb|Kotdivuāra}} }} '''Ervē Renārs''' ({{val|fr|Hervé Renard}}; dzimis {{dat|1968|9|30}}) ir franču [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kā treneris divreiz ir kļuvis par [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] uzvarētāju. Pašlaik ir [[Kotdivuāras futbola izlase]]s galvenais treneris. == Karjera == Futbolu spēlējis Francijas zemākajās līgās, pārstāvot ''[[AS Cannes]]'', ''Stade de Vallauris'' un ''SC Draguignan''. Tieši savā pēdējā klubā guva arī pirmo pieredzi trenera amatā. Pēc tam bijis treneris arī ''[[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]'' komandai Anglijā, strādājis [[Vjetnama|Vjetnamā]] un Francijas klubā ''AS Cherbourg''. 2007. gadā uzsāka darbu ar nacionālajām izlasēm, sākumā kā trenera asistents [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasē]]. 2008. gada maijā kļuva par [[Zambijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā komanda iekļuva [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ceturtdaļfinālā. 2010. gada aprīlī amatu atstāja un kļuva par [[Angolas futbola izlase|Angolas izlases]] galveno treneri, taču šajā amatā nostrādāja tikai pusgadu. 2011. gadā neilgu laiku trenēja [[Alžīrija]]s klubu ''[[USM Alger]]''. {{dat|2011|10|22||bez}} atgriezās Zambijas izlases galvenā trenera amatā un [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012. gadā]] aizveda komandu līdz tās pirmajam čempionu titulam Āfrikas Nāciju kausā. [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Nāciju kausā]] komanda neizkļuva no grupas, un pēc turnīra Renārs atzina savu vainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21254402 |title=Africa Cup of Nations: Zambia exit my fault, says Herve Renard |language=en |date={{dat|2013|1|29||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}</ref> 2013. gada oktobrī kļuva par Francijas kluba ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' galveno treneri. No 2014. līdz 2015. gadam bija [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlases]] galvenais treneris un uzvarēja [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Līdz ar to Renārs kļuva par pirmo treneri, kurš ir uzvarējis Āfrikas Nāciju kausā ar divām dažādām komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31271441 |title=Afcon 2015: Yaya Toure hails 'unbelievable' Ivory Coast win |language=en |date={{dat|2015|2|9||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}</ref> 2015. gada maijā kļuva par Francijas kluba ''[[Lille OSC]]'' galveno treneri, taču pēc neveiksmīgā sezonas sākuma tā paša gada novembrī tika atlaists. 2016. gada februārī tika apstiprināts par [[Marokas futbola izlase|Marokas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35586217 |title=Morocco unveil Frenchman Herve Renard as coach |language=en |date={{dat|2016|2|16||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}</ref> [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar izlasi sasniedza ceturtdaļfinālu un palīdzēja tai kvalificēties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pēc zaudējuma [[Beninas futbola izlase|Beninai]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] astotdaļfinālā, Renārs dažas dienas vēlāk atkāpās no amata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49045999|title=Renard stands down as Morocco coach|work=BBC Sport|access-date=2021-03-02|language=en-GB}}</ref> Tā paša gada jūlijā, Renārs tika apstiprināts par [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.yabiladi.com/articles/details/81627/herve-renard-becomes-saudi-arabia-s.html|title=Hervé Renard becomes Saudi Arabia’s new manager|last=Yabiladi.com|website=en.yabiladi.com|access-date=2021-03-02|language=en}}</ref> Renāra vadītā komanda iekļuva [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, bet tajā nespēja izkļūt no grupas, lai gan uzvarēja nākamos čempionus — [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. Viņa pēdējā spēle amatā bija [[draudzības spēle]] ar [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]], kurā Saūda Arābija zaudēja ar 1:2. Pēc tās viņu galvenā trenera amatā nomainīja [[Roberto Mančīni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Roberto Mancini appointed Saudi Arabia manager |url=https://www.nytimes.com/athletic/4810581/2023/08/27/roberto-mancini-saudi-arabia-manager/ |website=The Athletic |access-date={{dat|2026|4|17||bez}}}}</ref> No 2023. līdz 2024. gadam E. Renārs vadīja [[Francijas sieviešu futbola izlase|Francijas sieviešu izlasi]]. [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada Pasaules kausā sievietēm]] aizveda komandu līdz ceturtdaļfinālam. Viņš kļuva par otro treneri pēc angļa [[Džons Herdmens|Džona Herdmena]], kurš vadījis gan vīriešu, gan sieviešu izlases Pasaules kausa turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Coaches who managed in men's and women's World Cups: Herve Renard joins John Herdman on exclusive list |url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/coaches-men-women-world-cups-herve-renard-john-herdman/svqgidxzx5lyiwjlfdzl5t60 |date=23 July 2023 |access-date={{dat|2026|4|17||bez}} |website=www.sportingnews.com |language=en}}</ref> Bija komandas galvenais treneris arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas risinājās Francijā. 2024. gada oktobrī viņš atgriezās Saūda Arābijas izlases galvenā trenera amatā. Viņa vadībā Saūda Ārābija kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tomēr nepilnus divus mēnešus pirms fināturnīra viņš tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2026/4/17/saudi-arabia-sack-coach-herve-renard-ahead-of-fifa-world-cup-2026 |title=World Cup 2026: Saudi Arabia sack coach Herve Renard |language=en |date={{dat|2026|4|17||bez}}|accessdate={{dat|2026|4|17||bez}} |website=aljazeera.com}}</ref> 2026. gada jūnijā, kad [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra laikā jau pēc pirmās spēles tika atbrīvots [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas izlases]] galvenais treneris [[Sabrī Lamušī]], Renārs stājās viņa vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49079184/tunisia-hire-renard-lamouchi-exit-world-cup |title=Tunisia hire Herve Renard after shock Sabri Lamouchi sacking at World Cup |language=en |date={{dat|2026|6|16||bez}}|accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |website=espn.com}}</ref> Viņa vadībā Tunisija zaudēja abās spēlēs [[Japānas futbola izlase|Japānai]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]], un pēc finālturnīra Renārs amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rfi.fr/en/sports/20260705-renard-quits-as-tunisia-boss-following-world-cup-debacle-world-cup-2026|title=Renard quits as Tunisia boss following World Cup debacle|website=rfi.fr|language=en|date={{dat|2026|7|5||bez}}|accessdate={{dat|2026|7|8||bez}}}}</ref> Drīz pēc tam viņš atgriezās Kotdivuāras izlases galvenā trenera amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/04082026-renars_atkal_vadis_valsti_ar_ko_kluva_par|title=Renārs atkal vadīs izlasi, ar ko kļuva par Āfrikas čempionu|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|8|4||bez}}|accessdate={{dat|2026|8|5||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;{{fb|Zambija}} * [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] čempions: [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] ;{{fb|Kotdivuāra}} * Āfrikas Nāciju kausa čempions: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Renārs, Ervē}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas futbola treneri]] [[Kategorija:Zambijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Angolas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Marokas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Savojā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Tunisijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 19qoia1mpg4auhtqsv315rnu4lj6qu9 Heilung 0 404151 4502593 4461252 2026-08-04T17:31:08Z Meistars Joda 781 4502593 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Heilung'' |Attēls = Roskilde Festival Heilung-4.jpg |Ainava=jā |Apraksts = ''Heilung'' 2018. gadā uzstājoties Roskildes festivālā |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Dānija}} |Žanrs = eksperimentālā [[tautas mūzika]], [[ambientā mūzika]]<ref name="Kalniņš"/> |Gadi = 2014—pašlaik |Izdevējkompānija = * ''Season Of Mist'' (2017—pašlaik) |Mlapa = |Dalībnieki = * Kristofers Jūls (''Christopher Juul'') * Kajs Ūve Fausts (''Kai Uwe Faust'') * Marija Franca (''Maria Franz'') |Bij_dalībnieki = }} '''''Heilung''''' (no [[vācu valoda]]s&nbsp;— 'dziedēšana') ir 2014. gadā izveidota eksperimentālā [[tautas mūzika]]s grupa, kuras dalībnieki ir no [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Vācija]]s. Grupa sevis izpildīto dēvē par „pastiprināto vēsturi” ({{val|en|amplified history}}) un priekšnesumos izmanto dažādus [[sitamie mūzikas instrumenti|sitamos]] un [[pūšamie mūzikas instrumenti|pūšamos mūzikas instrumentus]], kā arī skaņu rīkus (dažāda veida [[bungas]], [[kauli|kaulus]], grabuļus, [[zvans|zvanus]], [[ragi|ragus]] utt), un izpilda [[sāgas]], [[dzejolis|dzejoļus]] un uz [[rūnakmeņi]]em, šķēpu uzgaļiem, [[amulets|amuletiem]] u.c. senajiem [[artefakti]]em esošus tekstus [[senskandināvu valoda|senskandināvu valodā]], cenšoties atveidot [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] mūziku.<ref name="Revolver">{{Žurnāla atsauce|author=Ryan Reed |url=https://www.revolvermag.com/music/how-denmarks-heilung-are-creating-amplified-history-human-bones-throat-singing|title=How Denmark's Heilung Are Creating "Amplified History" With Human Bones, Throat Singing|date=2018. gada 15. februāris|journal=Revolver Magazine}}</ref><ref name="New Noise">{{Žurnāla atsauce|author=Marika Zorzi |url=https://newnoisemagazine.com/grand-fashion-heilung-iconic-sound/|title=The Grand Fashion of Heilung & Their Iconic Sound|date=2018. gada 4. augusts|journal=New Noise Magazine}}</ref><ref name="Maximum Volume">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximumvolumemusic.com/featured-band-heilung/ |title=Featured band: Heilung |author=Andy Thorley |publisher=''Maximum Volume Music'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā |archive-date=2018. gada 3. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20181103205255/http://www.maximumvolumemusic.com/featured-band-heilung/ }}</ref><ref name="Kalniņš">{{Laikraksta atsauce |title= Aizvadīts 21. Baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis” |date= 2018. gada 29. augusts |author= Arnis Kalniņš |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/aizvadits-21-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis/ |accessdate= 2018. gada 31. augustā |journal= |archive-url= https://web.archive.org/web/20180831213356/http://www.la.lv/aizvadits-21-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis/ |archive-date= 2018. gada 31. Augustsss }}</ref> 2017. gadā grupa noslēdza līgumu ar izdevējkompāniju ''Season of Mist''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grimmgent.com/heilung-signs-season-mist/ |title=Heilung signs to Season of Mist |publisher=''GRIMM Gent'' |date=2017. gada 20. novembris |access-date=2018. gada 16. augustā}}</ref> == Vēsture == 2015. gadā grupa izdeva savu debijas albumu ''Ofnir'', bet 2017. gadā ''Season of Mist'' izdeva ''Heilung'' koncertalbumu ''Lifa'', kas ierakstīts 2017. gada festivālā ''Castlefest''. 2018. gada 20. aprīlī ''Season of Mist'' atkārtoti izdeva abus grupas albumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.paris-move.com/heilung-reissue-debut-album-ofnir/ |title=HEILUNG reissue debut album 'Ofnir' |publisher=''Paris Move'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.paris-move.com/heilung-reissue-live-album-lifa/ |title=HEILUNG: reissue live album 'LIFA' on April 20th |publisher=''Paris Move'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Heilung'' 2017. gada 19. augusta uzstāšanos festivālā ''Midgardsblot'' žurnāls ''[[Metal Hammer]]'' atzina par vienu no 10 labākajiem 2017. gada priekšnesumiem (''The 10 best gigs of 2017'').<ref>{{Žurnāla atsauce |url=https://www.loudersound.com/features/the-10-best-gigs-of-2017 |title=The 10 best gigs of 2017 |publisher=''Metal Hammer'' |date=2017. gada 13. decembris}}</ref> 2018. gada martā kategorijā „Labākā pagrīdes grupa” (''Best Underground Band'') ''Heilung'' bija nominēta balvai ''Metal Hammer Golden Gods Award''.<ref>{{Žurnāla atsauce |url=https://www.loudersound.com/features/the-golden-gods-awards-2018-nominations-are-live-vote-now |title=The Golden Gods Awards 2018 nominations are live – vote now |publisher=''Metal Hammer'' |date=2018. gada 29. marts}}</ref> 2018. gada augustā ''Heilung'' kā galvenie mākslinieki uzstājās [[Lietuva]]s [[mūsdienu tautas mūzika|mūsdienu]]/[[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās tautas mūzikas]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] festivālā ''[[Mėnuo Juodaragis]]''.<ref name="Kalniņš"/> == Diskogrāfija == {| border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- ! Vāks ! Gads ! Nosaukums ! Izdevējs |- |[[Attēls:Ofnir (2015).jpg|center|120px]] |[[2015]],<br> [[2018]] |''Ofnir'' |pašizdots,<br> ''Season Of Mist'' (2018) |- |[[Attēls:Lifa (2017).jpg|center|120px]] |[[2017]],<br> [[2018]] |''Lifa'' |''Season Of Mist'' |- | |[[2019]] |''Futha'' |''Season Of Mist'' |- | |[[2022]] |''Drif'' |''Season Of Mist'' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija}} * [https://www.facebook.com/amplifiedhistory/ Grupas ''Facebook'' lapa] {{angliski}} * [https://heilung.bandcamp.com Grupas ''Bandcamp'' lapa] {{angliski}} [[Kategorija:Folkmetāla grupas]] [[Kategorija:Dānijas mūzikas grupas]] a2eps8mzvuwxuqwke4wf4r4sm0ui1i8 Reinis Uzulnieks 0 404543 4502511 4475197 2026-08-04T13:07:17Z Meistars Joda 781 4502511 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(kopš 2012)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Šobrīd [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]], bijis [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā vēlreiz nesekmīgi kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas]] valdībā, pēc tās pārmaiņām, R.Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] 03ynm737haqon3mpog3po2prk3k13yg 4502706 4502511 2026-08-05T04:22:13Z Biafra 13794 4502706 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(kopš 2012)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Šobrīd [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]], bijis [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] 7xxe18zsv481dlb8oge3ehh1x42zruc Džainagara Madžilpura 0 404611 4502598 4486433 2026-08-04T17:35:58Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502598 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džainagara Madžilpura | official_name = জয়নগর মজিলপুর | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Jaynagar Majilpur Municipality.jpg | image_caption = Jaynagar Majilpur Municipality | imagesize = 300px | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Indija | pushpin_label_position = | map_caption = | pushpin_mapsize = 300 | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5.85 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 25922 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22.1751965 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.4200762 | longm = | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = 743337 | area_code_type = | area_code = +91 3218 | elevation_footnotes = | elevation_m = 8 | website = {{URL|http://www.jaynagar-majilpur-municipality.com}} | footnotes = }} '''Džainagara Madžilpura''' ({{val|bn|জয়নগর মজিলপুর}}) ir pilsēta [[Rietumbengāle]]s štatā [[Indija|Indijā]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 25,9 tūkstoši iedzīvotāju. Atrodas 49 km uz dienvidiem no [[Kolkata]]s. Pilsēta ir daļa no Kolkatas aglomerācijas. {{īss-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] g59ceqliueze5sz10043cpopt1cwo9v Arvīds Sodums 0 405999 4502620 4391243 2026-08-04T18:43:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502620 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Arvīds Sodums | image = Arvids Sodums brivmurnieks.jpg | imagesize = | caption = brīvmūrnieka tērpā | birthname = Arvīds Aleksandrs Sodums | birthdate = {{dat|1919|09|13}} | location = [[Krievija]] | deathdate = {{dat|2018|09|25}} | deathplace = [[Austrālija]] | nationality = | field = [[mākslinieks]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Arvīds Sodums''' ({{dat|1919|09|13}} – {{dat|2018|09|25}}) bija [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvojošs latviešu [[grafika|grafiķis]], [[grāmata|grāmatu]] ilustrators un zīmētājs, [[televīzija]]s dizainers, dekoratīvo mākslas [[audums|audumu]] metu [[autors]], lietišķās [[māksla]]s izdevumu un [[izstāde|izstāžu]] iekārtotājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1919. gada 13. septembrī [[Dno]] pilsētā [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], netālu no [[Pleskava]]s. 1923. gadā kopā ar vecākiem atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. Mācījās [[Rīga]]s pilsētas 14. (Dzegužkalna) [[pamatskola|pamatskolā]], kur skolotājs K. Kristbergs, [[kaligrāfs]], mācīja glītrakstīšanu un [[kaligrāfija|kaligrāfiju]]. 1927. gadā mācījās [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|16. Rīgas pilsētas (Friča Brīvzemnieka) pamatskolā]], kur arī skolotāji mudināja zīmēt. 1933. gadā iestājās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|2. Rīgas Valsts ģimnāzijā]], kur skolotājs Jānis Ērglis mācīja [[zīmējums|zīmēšanu]], [[eļļas glezniecība|eļļas glezniecību]], gleznošanu uz [[Porcelāns|porcelāna]] un citus daiļamatus. Kopš 1937. gada ar gleznojumiem uz porcelāna piedalījās vairākās izstādēs. Pirmajā Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā mākslinieks izstādīja apgleznotu vāzi. 1939. gadā Rīgas pilsētas [[mazpulki|mazpulku]] skatē viņa vāzi nopirka izglītības ministrs [[Jūlijs Auškāps]], lauksaimniecības sasniegumu izstādē [[Jelgava|Jelgavā]] divus darbus iegādājās Lauksaimniecības kamera, bet 1940. gadā divi darbi nonāca [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] īpašumā. No 1940. līdz 1944. gadam A. Sodums studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. Pedagogi bija tolaik vadošie mākslinieki [[Leo Svemps]], [[Jānis Cielavs]], [[Augusts Annuss]], [[Kārlis Miesnieks]], [[Konrāds Ubāns]], bet kursabiedri — Latvijā pazīstamie gleznotāji [[Biruta Baumane]], Ērika Gulbe un [[Jānis Brekte]], kā arī vēlākie [[Trimdas latvieši|trimdinieki]] [[Juris Soikans]] un Aleksandrs Klopcanovs.<ref>Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391.</ref> 1944. gadā studijas pārtrauca iesaukums [[Latviešu leģions|Leģionā]]. Apmācības [[Paplaka|Paplakā]], kaujas [[Dobele|Dobelē]], pie Upesmuižas un citur. Pēc ievainojuma [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās 4. decembrī ievietots [[karš|kara]] [[slimnīca|slimnīcā]] [[Ārlava|Ārlavā]], 15. janvārī no [[Ventspils]] evakuēts uz slimnīcu [[Vācija|Vācijā]] (''Marine Lazaret, Arendsee'', pēc tam ''Hitzaker'' pie [[Elba]]s). 1945. gada 22. septembrī nokļuvis Zedelgemā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 1946. gadā tika atbrīvots no [[karaspēks|armijas]] un 1946. gada 21. martā kā DP (''Displaced Person'') — pārvietotā persona dzīvoja Grossenbrodē, Vācijā, pēc tam latviešu DP [[bēgļi|bēgļu]] nometnē “Saule” Gēstahtā. 1947. gada maijā devās uz [[Anglija|Angliju]], kur strādāja par laukstrādnieku, audzēja [[sēnes]] [[dārzkopība|dārzniecībā]]. 1949. gadā sāka strādāt keramikas darbnīcā ''Fine Arts Porcelain'' [[Londona|Londonā]]. 1950. gadā apstiprināts par Latviešu Mazpulku organizācijas [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] novada vadītāju. 1952. gadā aizceļojis uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]], kur kopā ar studiju biedriem Elmu Vestmani un Aleksandru Klopcanovu strādāja keramikas darbnīcā ''Kalahari Studio'' [[Keiptauna|Keiptaunā]], kur darbu dekorējumi tika ieturēti vietējo tradīciju stilā. 1957. gadā Arvīds Sodums pievērsās citai mākslas nozarei — sāka strādāt sludinājumu un [[reklāma]]s aģentūrā par komerciālo zīmētāju, iegūstot profesionālu pieredzi. Pirmais uzdevums bija pavārgrāmata, kuras tekstiem kā paskaidrojumu mākslinieks darināja lineārus zīmējumus mazliet [[humors|humoristiskā]] garā. Angļu grāmatu apgādam ''Longman'', ''Green&Co'' Sodums zīmēja ilustrācijas vietējo [[tauta|tautu]] skolas grāmatām. Materiālu vākšana aizveda uz [[Botsvāna|Bečuanalandi]]. Iedzimto ciema dzīves [[fotogrāfija]]s un darbs [[bibliotēka|bibliotēkās]] sniedza ziņas arī grāmatām "Āfrikas vēsture" un "Britu nāciju sadraudzības vēsture". 1958. gadā mākslinieks pārcēlās uz [[Johannesburga|Johannesburgu]] un sāka strādāt [[litogrāfija]]s spiestuvē par mākslas daļas vadītāju. 1959. gadā viņu uzņēma Dienvidāfrikas Rūpniecības mākslinieku asociācijā (''Society of Industrial Artists of South Africa''). [[Āfrika]]s posmā mākslinieks radīja eļļas gleznas un spalvas zīmējumus, atainojot [[kontinents|kontinenta]] eksotisko savdabību. Dīvainās [[galvassega]]s, [[juvelierizstrādājums|rotas]] un [[apģērbs|tērpi]], no kuriem ne mazums [[ideja|ideju]] smēlusies mūsdienu "augstā [[mode]]", savdabīgie [[mūzikas instruments|mūzikas instrumenti]], fantastiskie [[baobabi]] ir fons Āfrikas cilvēkiem. Mākslinieks ar reālistisku tiešamību un pietāti rāda [[sieviete|sieviešu]] [[portrets|portretus]], ļaudis darbā un sadzīvē; Ndebeles, [[Zulu]], [[bušmeņi|bušmeņu]] un citu cilšu sieviešu tipāžus ar izteiksmīgiem sejas vaibstiem un oriģinālām galvas un kakla rotām. Brīvajā laikā mākslinieks iesaistījās tautiešu pasākumos. 1952. gadā [[Čikāga]]s latviešu biedrības konkursā mets krūšu nozīmei ieguva pirmo godalgu. Ar zīmējuma ekspresivitāti izceļas divkrāsainā linogriezuma tehnikā darinātā vāka kompozīcija Jāņa Sudrabiņa kara atmiņu grāmatai "Nīcības viesuļos". 1961. gadā Arvīds Sodums devās uz [[Austrālija|Austrāliju]], kur viņš pieteicās strādāt ABC (''Australian Broadcasting Commission'') televīzijā. Pēc sešiem [[Melburna|Melburnā]] pavadītiem mēnešiem mākslinieks pārgāja uz ABC [[Pērta]]s studiju, kur ar laiku kļuva par grafikas nodaļas vadītāju. Televīzijā viņš nostrādāja 23 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1987. gadā, piedzīvojot šā [[saziņa|komunikācijas]] veida straujo tehnisko izaugsmi. ABC televīzija izdeva speciālus materiālus, lai papildinātu skolu programmu raidījumus. Arvīds Sodums ilustrējis programmu, kas stāsta par dažādu tautu dzīvi no [[Zviedrija]]s līdz [[Amazone]]s [[džungļi]]em. Televīzijas vajadzībām tika radītas arī krāsainas ilustrācijas [[Bībele]]s stāstiem par [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un [[Lieldienas|Lieldienu]] jēru. Vērienīgākais darbs saistījās ar [[animācija|multiplikācijas]] [[kinofilma|filmas]] veidošanu 1969. gadā, ko pasūtīja kāda Austrālijas [[tērauds|tēraudrūpniecības]] [[uzņēmums|firma]]. 1973. gadā Arvīds Sodums pievienojās [[Pērta]]s [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] brālībai, kur aktīvi darbojās līdz aiziešanai pensijā. Dzīvojot Austrālijā, Arvīds Sodums aktīvi iesaistījās latviešu pasākumos, [[plakāts|plakātu]] un nozīmīšu konkursos, izstādīja savus darbus Pertā, Melburnā, [[Sidneja|Sidnejā]], [[Adelaide|Adelaidā]] un arī [[Kanāda|Kanādā]]. Meistars strādāja dažādos mākslas veidos. Reālistiskās eļļas gleznas atspoguļo sieviešu tēlus un Āfrikas atmiņas. [[kokgriezums|Koka]] un [[linogriezums|linoleja]] griezumi, skrāpējumi un papes spiedumi ir izmēros samērā nelieli, dažkārt zīmējumā stilistiski ekspresīvi, taču, piemēram, papes spiedumos paradās 1960. gadiem tipiskā formas vienkāršošana un dekorativitāte. Arvīda Soduma daiļradei būtiska arī latviskā tematika, kas daudzveidīgi izmantota [[vitrāža|vitrāžu]] un dekoratīvo [[audums|audumu]] metos. Lielākoties tas ir tautu meitas tēls, latviskuma [[simbols]], kas savu izteiksmību ieguva [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1920. gadi|20.]] un [[1930. gadi|30. gados]] [[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] daiļradē. Arvīda Soduma nozīmīgais devums dekoratīvajā tekstilmākslā izpaužas divējādi — metos un oriģinālaudumos. Pirmsākums bija 1972. gadā radītā sienas sega "Triloģija" , kuru pēc mākslinieka meta izšuva daiļamatniece Lidija Beklešova. "Vērpēja" (1973), "Laima un Māra" (1975) "Trīs jaunas māsas" (1977) un "Papardes zieds" (1994) ir līdzsvarotas vienfigūras kompozīcijas ar ģeometrizēti vienkāršotām formām, kuras ataino latvju sievieti kā malēju, audēju un [[dainas|dainu]] [[autors|sacerētāju]]. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Arvīda Soduma darbi izstādīti arī Latvijā: Jelgavā<ref>Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi "Tēvu zemei — Latvijai" Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.).</ref> un [[Madona|Madonā]] (2009),<ref>Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp. — ISSN 1691-0958.</ref> [[Talsi|Talsos]] (2013).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3662|title=Deviņi no Pertas Latvijā|website=laikraksts.com|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250119090444/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3662}}</ref><gallery> |Sienas sega "Trīs jaunas māsas" |Grafika "Butendes vīrs" no cikla "Āfrikas sejas" |Grafika "Zulu meitene" no cikla "Āfrikas sejas" |Grafika "Sosa sieviete" no cikla "Āfrikas sejas" |Sieviete no Vindhukas </gallery> == Arvīda Soduma ilustrētās grāmatas == * Akuraters, Jānis, Degošā sala : novele / Jānis Akurāters ; [Arv. Soduma ilustrācijas]. [Eutīna] : Andreja Ozoliņa apgāds, [1951]. 252, [1] lpp. : il. ; 11 x 8 cm. * Astoņi Austrālijas latviešu mākslinieki : katalogs izstādei LMS telpās 1995.g. Rīgā : Biruta Clark, Mārtiņš Gauja, Dagnija Greste, Gunārs Jurjāns, Jevgenijs Kasapcevs, Gunārs Krūmiņš, Dzidra Mitchell, Arvids Sodums. [Izdošanas vieta nav uzrādīta : izdevējs nav uzrādīts, 1995]. [9] ats. lp. aplikā. * Beklešova, Lidija, Latvju raksti runā = Latvian ornaments alive / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs, Arvīds Sodums. Australia : Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā, c1999. 367 lpp. : il. ; 30 cm. {{ISBN|0646378058}}. * Latviešu tautasdziesmas. Aiz kalniņa dūmi kūp, kas tos dūmus kūpināja? / [Arvīda Soduma ilustrācijas]. Rīga : Avots, ©2016. 19 lpp. : ilustrācijas ; 14 x 20 cm. {{ISBN|9789934534287}}.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://epadomi.lv/kulturasvestis/bernu_pasakumi/06042016-latviesu_tautasdziesmas_berniem|title=Latviešu tautasdziesmas bērniem ar spilgtu ilustratīvo materiālu|date=2016. gada 6. apr.|website=epadomi.lv}}</ref> * Lesiņš, Vilis, Leģenda / Vilis Lesiņš ; [Arvīda Soduma illustratīvais ietērps ; Arvīda Eglīša priekšvārds]. [Gēsthahta] : Arvids Sēļzemnieks, 1947. 16 lpp. : il. ; 15 x 11 cm. * Sudrabiņš, Jānis, Nīcības viesuļos : Volchovas cīņu atmiņas / Jānis Sudrabiņš ; A. Soduma vāks. Kopenhāgena : Imanta, MCMLIV [1954] 142, [2] lpp., 20 nenumurētas lpp. ielīmes : ilustrācijas ; 20 cm * Sudrabiņš, Jānis, Asiņaina gaisma aust : kara atmiņu tēlojums / Jānis Sudrabiņš ; Arveda Soduma vāks un ilustrācijas ; Aivara Ruņģa kartes. [Eutīna] : Andr. Ozoliņa apgāds, 1951. 139, [2] lpp. : ilustrācijas ; 21 x 15 cm. == Publikācijas par Arvīdu Sodumu == * Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi "Tēvu zemei - Latvijai" Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.). * Kince, Velga. Sirdsdarbs Latvijai : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā"] // Dziesmusvētki, 2000, Nr.2, 15.lpp. ISSN 1407-2904. * Kučinska, Veronika, Latvju raksti runā : [sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma t.p. nos. grām. iznākšanu Melburnā (Austrālija)] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 23. marts, 13.lpp. * Lagzdiņa, Irēna, Piemineklis : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 18./24. marts, 9.lpp. * Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391. * Millersone, Guna, Pertas krāsas : deviņi Rietumaustrālijas latviešu mākslinieki sarīkojuši izstādi Talsos : [par Pertas pilsētas (Austrālija) latviešu mākslinieku grupas darbu izstādi "Jauns vienādojums. 8+1" Talsu novada muzejā] / Guna Millersone // Ir, Nr.28 (2013, 11./17.jūl.), 36.lpp. - ISSN 1691-6166. * No Dienvidāfrikas uz Austrāliju // Laiks, Ņujorka, 1961, 10.jūn., 6.lpp. * Purva, Inta, Latvju raksti runā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. ar t.p. nos. (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 25./31. marts, 5.lpp. * Purva, Inta, Ar senču balsi šodienā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999)] // Laiks (Ņujorka), 2000, 26.febr., 4.lpp. * [Sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma grāmatas "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999) atvēršanas svētkiem Misiņa bibliotēkā Rīgā] : [raksti] Saturs: Mūsu raksti un likteņi, karogā sarkanbaltisarkanā ieaustie / Aina Rozeniece. Tauta zem debesīm pastāv ar savu kultūru : [daiļamatn. atmiņas : no grām. "Latvju raksti runā"] / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs. Dzimtenes mīlestības augstā dziesma : [etnogr. uzruna grām. "Latvju raksti runā" atvēršanas svētkos] / Aina Alsupe. Latviešu emigrācijas kultūras fenomens : [no sadaļas "Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā" Latvijas ziņoj. Eiropas Padomei par nac. kultūrpolitiku] / Jānis Stradiņš // Latvijas Vēstnesis, 2000, 18.febr., 11.lpp. - ISSN 1407-0391. * Sodums Arvīds // Latviešu mākslinieki Austrālijā, [Strathfield], 1979., 208. - 209. lpp. * Sudrabiņš, Jānis. Sava ceļa lauzējs : [par mākslinieku Arvīdu Sodumu] // Latvija, Nr. 16. (1950, 25.febr.). * Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] / Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp. - ISSN 1691-0958. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://books.google.lv/books/about/Latvian_Ornaments_Alive.html?id=7zvAPQAACAAJ&redir_esc=y Latvju raksti runā] (skatīts 10.09.2018.) * [http://epadomi.lv/kulturasvestis/bernu_pasakumi/06042016-latviesu_tautasdziesmas_berniem Latviešu tautasdziesmas bērniem ar spilgtu ilustratīvo materiālu] (skatīts 10.09.2018.) * [http://www.laikraksts.com/raksti/3662 Deviņi no Pertas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818004942/http://www.laikraksts.com/raksti/3662 |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} (skatīts 10.09.2018.) * [https://www.vestnesis.lv/ta/id/3822 Vārdi, kas mums vēl jāatklāj - Latvijas Vēstnesis] (skatīts 10.09.2018.) {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sodums, Arvīds}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrālijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Grāmatu ilustrētāji]] [[Kategorija:Keramiķi]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] sp531vqyyyl7px74stoav8semchcmnh Artūrs Žagars 0 412420 4502614 4494272 2026-08-04T18:24:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502614 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Žagars | vārds_orig = | attēls = Artūrs Žagars 32 Fenerbahçe Basketbol TBSL 20241006 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Artūrs Žagars 2024. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=190}} | svars = {{mērv|kg=76}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 49. vidusskola]]<br />[[Pumpuru vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2017—2022 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2018—2019 | klubs 2 = →{{flaga|Spānija}} [[El Pratas "Prat"]] | kl_sez 3 = 2021 | klubs 3 = →{{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 4 = 2022 | klubs 4 = →{{flaga|Vācija}} [[Braunšveigas "Löwen"]] | kl_sez 5 = 2022—2023 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]] | kl_sez 6 = 2024—2026 | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = →{{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Wolves"]] | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2025)</small> * 2× [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas]] čempions <small>(2025, 2026)</small> * 2× Turcijas kausa ieguvējs <small>(2025, 2026)</small> * Turcijas superkausa ieguvējs <small>(2025)</small> * Igaunijas čempions <small>(2021)</small> * [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāta]] simboliskais piecinieks <small>(2018)</small> * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada uzlēcošā zvaigzne]] <small>([[Latvijas Gada balva sportā 2018|2018]])</small> | aģenti = [[Jānis Porziņģis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}} }} '''Artūrs Mārtiņš Žagars''' (dzimis {{dat|2000|4|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|title=Latvijas U18 komanda: viņi cīnīsies ar Serbiju|website=basket.lv|access-date=2019-04-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190422004950/https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|archivedate=2019-04-22}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāvēja [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlē [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]], ir tās starta piecinieka saspēles vadītājs. Bijis Latvijas jaunatnes basketbola izlašu spēlētājs, ar U-18 izlasi izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. "Fenerbahçe" sastāvā viņš 2025. gadā kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā. == Karjera == Basketbolā nonācis tēva Jura Žagara, kurš tobrīd spēlēja basketbolu amatieru līmenī, taču pārstāvējis arī Latvijas U-18 izlasi,<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2018/08/08/sudrabs-ka-zelts/|title=Sudrabs kā zelts • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-12-30}}</ref> un ņēma Artūru līdzi uz saviem treniņiem, ietekmē. Tēvs aizvedis Artūru arī uz pirmo basketbola nodarbību uz BJBS Rīga/DSN, pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. [[LJBL|Latvijas Jaunatnes basketbola līgā]] pārstāvēja [[Daugavas Sporta nams|Daugavas Sporta nama]] komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/basketbola-dirigents-zagars|title=Basketbola diriģents Žagars|last=Siliņš|first=Māris|website=LA.LV|access-date=2023-03-04|language=lv}}</ref><ref name="LJBL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars|title=Artūrs Žagars|publisher=basket.lv|accessdate=2018-11-12|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003092230/http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars}}</ref> kuru trenēja [[Raivo Otersons]], bet viņa komandas biedrs bija arī vēlākais Latvijas jaunatnes izlašu un pieaugušo izlases komandas biedrs [[Artūrs Kurucs]]. [[Attēls:Zagars Penya - unniks.jpg|thumb|left|150px|A. Žagars [[Badalonas "Joventut"]] formā 2018. gadā]] 2017. gadā nonāca [[ACB līga]]s komandas [[Badalonas "Joventut"]] sistēmā, kuras junioru komandā (''U18 Divina Seguros Joventut Badalona'') 2017.—2018. gada sezonā piedalījās U-18 vecuma spēlētāju Eirolīgas turnīrā.<ref name='Euroleague'>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 |title=Zagars, Arturs |publisher=Euroleague.net |accessdate=2018-11-12 |archive-date=2021-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211205054445/https://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 }}</ref> 2018.—2019. gada sezonā tika nodots īrē komandas fārmklubam [[El Pratas "Prat"]], bet guva labās kājas potītes saišu traumu, kuras rezultātā nācās izlaist vairākus mēnešus.<ref name='lsm'>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunais-basketbola-talants-zagars-traumas-del-nevares-spelet-aptuveni-piecus-menesus.a298386/ |title=Jaunais basketbola talants Žagars traumas dēļ nevarēs spēlēt aptuveni piecus mēnešus |publisher=lsm.lv |date=2018-11-3 |accessdate=2018-11-12}}</ref> 2019. gada rudenī sezonu sāka [[Badalonas "Joventut"]] pieaugušo komandā. 2018. gada vasarā piedalījās [[NBA]] jauno talantu nometnē ''Global Camp'' [[Itālija]]s pilsētā [[Trevīzo]].<ref name='TVNET'>{{Tīmekļa atsauce|first=Gatis|last=Kreceris|url=https://www.tvnet.lv/4599985/talantigais-arturs-zagars-pretinieku-nerespekteju-neskatos-uz-vina-uzvardu |title=Talantīgais Artūrs Žagars: Pretinieku nerespektēju, neskatos uz viņa uzvārdu|publisher=TVNET |date=2018-11-6 |accessdate=2018-11-12}}</ref> Sākotnēji bija pieteicies uz [[2019. gada NBA drafts|2019. gada]] un [[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftu]], taču abas reizes atsauca savu kandidatūru. Arī vēlākajās sezonās "Joventut" Latvijas basketbolistu izīrēja citiem klubiem, tādējādi 2021. gadā viņš pārstāvēja [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] [[Igaunija|Igaunijā]], bet 2022. gadā [[Vācija]]s klubu [[Braunšveigas "Löwen"]]. 2022. gada vasarā A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kknevezis.lt/naujienos/kdaini-nevio-optibet-atakoms-diriguos-latvis-artras-martinas-agaras|title=Kėdainių „Nevėžio-Optibet“ atakoms diriguos latvis Artūras Martinas Žagaras|website=NEVĖŽIS-OPTIBET|access-date=2023-02-20|language=en}}</ref> kura sastāvā kļuva par komandas līderi, bet gados jaunajai komandai izdevās pārsteigt ar labu sniegumu spēcīgajā Lietuvas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zagars-si-butiba-ir-pirma-sezona-kad-varu-parliecinaties-cik-labs-esmu/|title=Žagars: Šī būtībā ir pirmā sezona, kad varu pārliecināties, cik labs esmu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2023-02-20|date=2023-02-16|language=en}}</ref> Pēc sekmīga starta [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlētāju pirmajā līguma sezonā izīrēja [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubam [[Viļņas "Wolves"]], kura rindās viņš debitēja 23. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7861348/noskaties-zagars-debite-wolves-rindas|title=NOSKATIES &#10217; Žagars debitē "Wolves" rindās|website=Basketbols|access-date=2023-10-03|date=2023-09-23|language=lv}}</ref> Jau oktobra sākumā A. Žagars guva smagu [[Ceļgals|ceļgala]] sānu saites traumu. Tika prognozēts, ka traumas dēļ A. Žagaram nāksies izlaist vismaz piecus mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/oficiali-zagaram-traumas-del-bus-jaizlaiz-vismaz-pieci-menesi-sliktakas-prognozes-nepiepildas.d?id=56041538|title=Oficiāli: Žagaram traumas dēļ būs jāizlaiž vismaz pieci mēneši, sliktākās prognozes nepiepildās|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-10-25|date=2023-10-19|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Atgriezties basketbola laukumā izdevās 2024. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120015860/zagars-pec-pusgada-partraukuma-atgriezas-laukuma|title=Žagars pēc pusgada pārtraukuma atgriežas laukumā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref> Pēc atveseļošanās no traumas A. Žagars pārstāvēja Latvijas izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, bet vēlāk augustā tika paziņots, ka nākamajā sezonā viņš spēlēs "Fenerbahçe", pārstāvot to arī Eirolīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/04.08.2024-zagars-nakamsezon-pievienosies-turcijas-basketbola-smagsvaram-stambulas-fenerbahce.a563846/|title=Žagars nākamsezon pievienosies Turcijas basketbola smagsvaram Stambulas «Fenerbahce»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref> Rudenī debitēja "Fenerbahçe" sastāvā gan Eirolīgā, gan nacionālajā čempionātā. Sezonas noslēgumā "Fenerbahçe" sastāvā viņš kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā, lai gan sezonas beigu daļā, kopš aprīļa sākuma, viņš nespēlēja, Eirolīgas ''Final Four'' nebūdams arī komandas pieteikumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-latvijai_pirmais_el_cempions_zagara_parst|title=Latvijai pirmais EL čempions – Žagara pārstāvētā "Fenerbahce" atgriežas Eiropas basketbola virsotnē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-26|date=2025-05-25|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā A. Žagars ar "Fenerbahçe" kļuva arī par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līgas]] čempionu, neesot komandas pieteikumā finālsērijā pret [[Stambulas "Beşiktaş" (basketbols)|"Beşiktaş"]], taču daudz spēlēja līgas regulārājā sezonā. 2026. gada jūnijā A. Žagars ar "Fenerbahçe" vēlreiz kļuva par Turcijas līgas čempionu, tomēr arī 2025.—2026. gada sezonā viņa loma komandas rotācijā nebija nozīmīga vietējā čempionātā, bet jo sevišķi Eirolīgā (piedalījās 5 spēlēs, bet Turcijas līgā 17 spēlēs vidēji 14 minūtēs gūstot 7 punktus un 2,5 rezulatīvas piespēles). === Latvijas izlase === Spēlējis U-16 un U-18 Latvijas jaunatnes izlasēs. 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību Rīgā notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas, bet A. Žagars tika iekļauts čempionāta simboliskajā pieciniekā, kā arī bija piektais rezultatīvākais un otrais labākais rezultatīvo piespēļu dalītājs<ref name='lsm' /> (vidēji 18,9 punkti un 6,3 rezultatīvas piespēles spēlē). 2018. gadā treniņspēlē pret Baltkrieviju debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22062018-zagars_debite_izlase_bet_turpinas_ar_u18_|title=Žagars debitē izlasē, bet turpinās ar U18; pret Krieviju - visi labākie|last=Siliņš|first=Andrejs|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-04|date=2018-06-22|language=lv}}</ref> kuru pārstāv joprojām. Tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]], kas bija valstsvienības debija šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pasaules-kausa-izcinai-basketbola-latvijas-izlase-netiks-pieteikts-mejeris-un-timma|title=Pasaules kausa izcīņai basketbolā Latvijas izlasē netiks pieteikts Mejeris un Timma|website=LA.LV|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> Pasaules kausā spēlēja kā starta piecinieka saspēles vadītājs. Turnīra pēdējā spēlē par 5. vietu, pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas basketbola izlasi]], atdeva 17 rezultatīvas piespēles, uzstādot jaunu [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/pasaules-kauss-basketbola-2023/zinas/zagars-labo-legendara-kukoca-sasniegto-pasaules-kausa-rekordu.d?id=55930856|title=Žagars labo leģendārā Kukoča sasniegto Pasaules kausa rekordu|website=delfi.lv|access-date=2023-09-09|language=lv}}</ref> Šis ir arī lielākais rezultatīvo piespēļu skaits, kādu vienā oficiālā spēlē ir izdarījis Latvijas izlases basketbolists (iepriekšējais rekords — 16 piespēles kopš 2001. gada piederēja [[Raimonds Miglinieks|Raimondam Migliniekam]]). Pasaules kausa noslēgumā A. Žagars tika iekļauts turnīra simboliskajā otrajā izlasē. == Privātā dzīve == A. Žagara tēvs uzņēmējs Juris Žagars pats savulaik spēlējis basketbolu. Vecāki ir šķīrušies, mātei Ilzei ir sava ģimene, savukārt A. Žagara audžumāte Rūta ir basketbolista un trenera [[Uvis Helmanis|Uvja Helmaņa]] bijusī sieva un basketbolistu Kārļa un [[Krišs Helmanis|Kriša Helmaņu]] māte.<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv" /> 2026. gadā A. Žagars [[Nurmuižas pils|Nurmuižas pilī]] apprecējās ar Lieni Braunbergu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/rugts-apprecejies-latviesu-basketbolists-arturs-zagars-un-vina-milota-liene/|title=Rūgts! Apprecējies latviešu basketbolists Artūrs Žagars un viņa mīļotā Liene|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13|date=2026-07-12|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žagars, Arturs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] kdknbj3zm2bl4pvgjr4kbbg0g0j75xh 4502704 4502614 2026-08-05T04:14:55Z Biafra 13794 atj. 4502704 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Žagars | vārds_orig = | attēls = Artūrs Žagars 32 Fenerbahçe Basketbol TBSL 20241006 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Artūrs Žagars 2024. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=190}} | svars = {{mērv|kg=76}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 49. vidusskola]]<br />[[Pumpuru vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] | numurs = | amats = | līga = [[Ķīnas Basketbola asociācija|CBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2017—2022 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2018—2019 | klubs 2 = →{{flaga|Spānija}} [[El Pratas "Prat"]] | kl_sez 3 = 2021 | klubs 3 = →{{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 4 = 2022 | klubs 4 = →{{flaga|Vācija}} [[Braunšveigas "Löwen"]] | kl_sez 5 = 2022—2023 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]] | kl_sez 6 = 2024—2026 | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = →{{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Wolves"]] | kl_sez 8 = 2026—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2025)</small> * 2× [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas]] čempions <small>(2025, 2026)</small> * 2× Turcijas kausa ieguvējs <small>(2025, 2026)</small> * Turcijas superkausa ieguvējs <small>(2025)</small> * Igaunijas čempions <small>(2021)</small> * [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāta]] simboliskais piecinieks <small>(2018)</small> * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada uzlēcošā zvaigzne]] <small>([[Latvijas Gada balva sportā 2018|2018]])</small> | aģenti = [[Jānis Porziņģis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}} }} '''Artūrs Mārtiņš Žagars''' (dzimis {{dat|2000|4|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|title=Latvijas U18 komanda: viņi cīnīsies ar Serbiju|website=basket.lv|access-date=2019-04-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190422004950/https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|archivedate=2019-04-22}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s (CBA) klubu [[Džedzjanas "Golden Bulls"]], bet iepriekšējās sezonas spēlēja Turcijas klubā [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlē [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]], ir tās starta piecinieka saspēles vadītājs. Bijis Latvijas jaunatnes basketbola izlašu spēlētājs, ar U-18 izlasi izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. "Fenerbahçe" sastāvā viņš 2025. gadā kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā. == Karjera == Basketbolā nonācis tēva Jura Žagara, kurš tobrīd spēlēja basketbolu amatieru līmenī, taču pārstāvējis arī Latvijas U-18 izlasi,<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2018/08/08/sudrabs-ka-zelts/|title=Sudrabs kā zelts • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-12-30}}</ref> un ņēma Artūru līdzi uz saviem treniņiem, ietekmē. Tēvs aizvedis Artūru arī uz pirmo basketbola nodarbību uz BJBS Rīga/DSN, pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. [[LJBL|Latvijas Jaunatnes basketbola līgā]] pārstāvēja [[Daugavas Sporta nams|Daugavas Sporta nama]] komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/basketbola-dirigents-zagars|title=Basketbola diriģents Žagars|last=Siliņš|first=Māris|website=LA.LV|access-date=2023-03-04|language=lv}}</ref><ref name="LJBL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars|title=Artūrs Žagars|publisher=basket.lv|accessdate=2018-11-12|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003092230/http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars}}</ref> kuru trenēja [[Raivo Otersons]], bet viņa komandas biedrs bija arī vēlākais Latvijas jaunatnes izlašu un pieaugušo izlases komandas biedrs [[Artūrs Kurucs]]. [[Attēls:Zagars Penya - unniks.jpg|thumb|left|150px|A. Žagars [[Badalonas "Joventut"]] formā 2018. gadā]] 2017. gadā nonāca [[ACB līga]]s komandas [[Badalonas "Joventut"]] sistēmā, kuras junioru komandā (''U18 Divina Seguros Joventut Badalona'') 2017.—2018. gada sezonā piedalījās U-18 vecuma spēlētāju Eirolīgas turnīrā.<ref name='Euroleague'>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 |title=Zagars, Arturs |publisher=Euroleague.net |accessdate=2018-11-12 |archive-date=2021-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211205054445/https://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 }}</ref> 2018.—2019. gada sezonā tika nodots īrē komandas fārmklubam [[El Pratas "Prat"]], bet guva labās kājas potītes saišu traumu, kuras rezultātā nācās izlaist vairākus mēnešus.<ref name='lsm'>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunais-basketbola-talants-zagars-traumas-del-nevares-spelet-aptuveni-piecus-menesus.a298386/ |title=Jaunais basketbola talants Žagars traumas dēļ nevarēs spēlēt aptuveni piecus mēnešus |publisher=lsm.lv |date=2018-11-3 |accessdate=2018-11-12}}</ref> 2019. gada rudenī sezonu sāka [[Badalonas "Joventut"]] pieaugušo komandā. 2018. gada vasarā piedalījās [[NBA]] jauno talantu nometnē ''Global Camp'' [[Itālija]]s pilsētā [[Trevīzo]].<ref name='TVNET'>{{Tīmekļa atsauce|first=Gatis|last=Kreceris|url=https://www.tvnet.lv/4599985/talantigais-arturs-zagars-pretinieku-nerespekteju-neskatos-uz-vina-uzvardu |title=Talantīgais Artūrs Žagars: Pretinieku nerespektēju, neskatos uz viņa uzvārdu|publisher=TVNET |date=2018-11-6 |accessdate=2018-11-12}}</ref> Sākotnēji bija pieteicies uz [[2019. gada NBA drafts|2019. gada]] un [[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftu]], taču abas reizes atsauca savu kandidatūru. Arī vēlākajās sezonās "Joventut" Latvijas basketbolistu izīrēja citiem klubiem, tādējādi 2021. gadā viņš pārstāvēja [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] [[Igaunija|Igaunijā]], bet 2022. gadā [[Vācija]]s klubu [[Braunšveigas "Löwen"]]. 2022. gada vasarā A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kknevezis.lt/naujienos/kdaini-nevio-optibet-atakoms-diriguos-latvis-artras-martinas-agaras|title=Kėdainių „Nevėžio-Optibet“ atakoms diriguos latvis Artūras Martinas Žagaras|website=NEVĖŽIS-OPTIBET|access-date=2023-02-20|language=en}}</ref> kura sastāvā kļuva par komandas līderi, bet gados jaunajai komandai izdevās pārsteigt ar labu sniegumu spēcīgajā Lietuvas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zagars-si-butiba-ir-pirma-sezona-kad-varu-parliecinaties-cik-labs-esmu/|title=Žagars: Šī būtībā ir pirmā sezona, kad varu pārliecināties, cik labs esmu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2023-02-20|date=2023-02-16|language=en}}</ref> Pēc sekmīga starta [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlētāju pirmajā līguma sezonā izīrēja [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubam [[Viļņas "Wolves"]], kura rindās viņš debitēja 23. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7861348/noskaties-zagars-debite-wolves-rindas|title=NOSKATIES &#10217; Žagars debitē "Wolves" rindās|website=Basketbols|access-date=2023-10-03|date=2023-09-23|language=lv}}</ref> Jau oktobra sākumā A. Žagars guva smagu [[Ceļgals|ceļgala]] sānu saites traumu. Tika prognozēts, ka traumas dēļ A. Žagaram nāksies izlaist vismaz piecus mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/oficiali-zagaram-traumas-del-bus-jaizlaiz-vismaz-pieci-menesi-sliktakas-prognozes-nepiepildas.d?id=56041538|title=Oficiāli: Žagaram traumas dēļ būs jāizlaiž vismaz pieci mēneši, sliktākās prognozes nepiepildās|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-10-25|date=2023-10-19|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Atgriezties basketbola laukumā izdevās 2024. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120015860/zagars-pec-pusgada-partraukuma-atgriezas-laukuma|title=Žagars pēc pusgada pārtraukuma atgriežas laukumā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref> Pēc atveseļošanās no traumas A. Žagars pārstāvēja Latvijas izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, bet vēlāk augustā tika paziņots, ka nākamajā sezonā viņš spēlēs "Fenerbahçe", pārstāvot to arī Eirolīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/04.08.2024-zagars-nakamsezon-pievienosies-turcijas-basketbola-smagsvaram-stambulas-fenerbahce.a563846/|title=Žagars nākamsezon pievienosies Turcijas basketbola smagsvaram Stambulas «Fenerbahce»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref> Rudenī debitēja "Fenerbahçe" sastāvā gan Eirolīgā, gan nacionālajā čempionātā. Sezonas noslēgumā "Fenerbahçe" sastāvā viņš kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā, lai gan sezonas beigu daļā, kopš aprīļa sākuma, viņš nespēlēja, Eirolīgas ''Final Four'' nebūdams arī komandas pieteikumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-latvijai_pirmais_el_cempions_zagara_parst|title=Latvijai pirmais EL čempions – Žagara pārstāvētā "Fenerbahce" atgriežas Eiropas basketbola virsotnē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-26|date=2025-05-25|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā A. Žagars ar "Fenerbahçe" kļuva arī par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līgas]] čempionu, neesot komandas pieteikumā finālsērijā pret [[Stambulas "Beşiktaş" (basketbols)|"Beşiktaş"]], taču daudz spēlēja līgas regulārājā sezonā. 2026. gada jūnijā A. Žagars ar "Fenerbahçe" vēlreiz kļuva par Turcijas līgas čempionu, tomēr arī 2025.—2026. gada sezonā viņa loma komandas rotācijā nebija nozīmīga vietējā čempionātā, bet jo sevišķi Eirolīgā (piedalījās 5 spēlēs, bet Turcijas līgā 17 spēlēs vidēji 14 minūtēs gūstot 7 punktus un 2,5 rezulatīvas piespēles). 2026. gada augustā tika paziņots, ka saspēles vadītājs turpmāk pārstāvēs [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Džedzjanas "Golden Bulls"]], kļustot par pirmo Latvijas spēlētāju [[Ķīna]]s augstākajā līgā. === Latvijas izlase === Spēlējis U-16 un U-18 Latvijas jaunatnes izlasēs. 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību Rīgā notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas, bet A. Žagars tika iekļauts čempionāta simboliskajā pieciniekā, kā arī bija piektais rezultatīvākais un otrais labākais rezultatīvo piespēļu dalītājs<ref name='lsm' /> (vidēji 18,9 punkti un 6,3 rezultatīvas piespēles spēlē). 2018. gadā treniņspēlē pret Baltkrieviju debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22062018-zagars_debite_izlase_bet_turpinas_ar_u18_|title=Žagars debitē izlasē, bet turpinās ar U18; pret Krieviju - visi labākie|last=Siliņš|first=Andrejs|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-04|date=2018-06-22|language=lv}}</ref> kuru pārstāv joprojām. Tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]], kas bija valstsvienības debija šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pasaules-kausa-izcinai-basketbola-latvijas-izlase-netiks-pieteikts-mejeris-un-timma|title=Pasaules kausa izcīņai basketbolā Latvijas izlasē netiks pieteikts Mejeris un Timma|website=LA.LV|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> Pasaules kausā spēlēja kā starta piecinieka saspēles vadītājs. Turnīra pēdējā spēlē par 5. vietu, pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas basketbola izlasi]], atdeva 17 rezultatīvas piespēles, uzstādot jaunu [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/pasaules-kauss-basketbola-2023/zinas/zagars-labo-legendara-kukoca-sasniegto-pasaules-kausa-rekordu.d?id=55930856|title=Žagars labo leģendārā Kukoča sasniegto Pasaules kausa rekordu|website=delfi.lv|access-date=2023-09-09|language=lv}}</ref> Šis ir arī lielākais rezultatīvo piespēļu skaits, kādu vienā oficiālā spēlē ir izdarījis Latvijas izlases basketbolists (iepriekšējais rekords — 16 piespēles kopš 2001. gada piederēja [[Raimonds Miglinieks|Raimondam Migliniekam]]). Pasaules kausa noslēgumā A. Žagars tika iekļauts turnīra simboliskajā otrajā izlasē. == Privātā dzīve == A. Žagara tēvs uzņēmējs Juris Žagars pats savulaik spēlējis basketbolu. Vecāki ir šķīrušies, mātei Ilzei ir sava ģimene, savukārt A. Žagara audžumāte Rūta ir basketbolista un trenera [[Uvis Helmanis|Uvja Helmaņa]] bijusī sieva un basketbolistu Kārļa un [[Krišs Helmanis|Kriša Helmaņu]] māte.<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv" /> 2026. gadā A. Žagars [[Nurmuižas pils|Nurmuižas pilī]] apprecējās ar Lieni Braunbergu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/rugts-apprecejies-latviesu-basketbolists-arturs-zagars-un-vina-milota-liene/|title=Rūgts! Apprecējies latviešu basketbolists Artūrs Žagars un viņa mīļotā Liene|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13|date=2026-07-12|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žagars, Arturs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] pcfvasdj4a5p8jqur3kxowqtqdn3xv6 Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4502603 4502180 2026-08-04T18:01:05Z EdgarsBot 50781 upd 4502603 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-04 18:01:05{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 30 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- | {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 28 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}</nowiki> || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026) |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 27 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Mirud|t|h|d}} || 2026-07-24 19:29:46 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: Mašīntulkojums, visdrīzāk pašreklāma un visai strīdīga nozīmība</nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (08.08.2026) |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 7 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 1 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ge72fnlv9wqyipvens9g8t9ewkpvget Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4502602 4502179 2026-08-04T18:00:48Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4502602 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|04||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200037}}] | {{formatnum:1749}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13721}}] | 2009-02-13 | 2026-08-04 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174416}}] | {{formatnum:10831}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8046}}] | 2007-12-03 | 2026-08-04 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114874}}] | {{formatnum:9371}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9898}}] | 2007-11-24 | 2026-07-31 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114182}}] | {{formatnum:9968}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1919}}] | 2009-10-02 | 2026-08-04 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87859}}] | {{formatnum:6766}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6705}}] | 2005-10-30 | 2026-08-04 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71889}}] | {{formatnum:10108}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2169}}] | 2009-05-24 | 2026-08-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68875}}] | {{formatnum:1809}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-30 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:764}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52351}}] | {{formatnum:6897}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6537}}] | 2018-06-22 | 2026-08-02 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49300}}] | {{formatnum:5153}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-08-04 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49185}}] | {{formatnum:1506}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3541}}] | 2006-05-03 | 2026-08-04 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47314}}] | {{formatnum:3099}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2998}}] | 2007-04-26 | 2026-08-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44687}}] | {{formatnum:6029}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1611}}] | 2015-03-11 | 2026-08-04 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42302}}] | {{formatnum:1693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-04 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39010}}] | {{formatnum:4631}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-03 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32178}}] | {{formatnum:4005}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:650}}] | 2020-05-10 | 2026-08-04 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29559}}] | {{formatnum:7386}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4473}}] | 2023-01-18 | 2026-08-03 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26710}}] | {{formatnum:4568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:918}}] | 2015-08-30 | 2026-08-04 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23728}}] | {{formatnum:36}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1937}}] | 2006-07-03 | 2026-08-03 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19354}}] | {{formatnum:1645}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-02 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15926}}] | {{formatnum:1334}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-04 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15253}}] | {{formatnum:3369}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-08-03 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2418}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14475}}] | {{formatnum:515}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-07-20 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14225}}] | {{formatnum:662}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13388}}] | {{formatnum:954}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10914}}] | {{formatnum:1749}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:418}}] | 2021-07-27 | 2026-08-02 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10620}}] | {{formatnum:292}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10151}}] | {{formatnum:300}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-07-31 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9571}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6737}}] | {{formatnum:206}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-07-30 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:641}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5606}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-03 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5004}}] | {{formatnum:159}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-07-27 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] hnj9dgdcamu9mhettl1vp0v9oinpv35 Autoceļš V1441 0 415983 4502832 4340965 2026-08-05T11:53:07Z Kleivas 2704 4502832 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 1441 | nosaukums = Rideļi-Engure | karte = | leģenda = | garums = 8,5 | ārpus_pilsētas = 8,5 | ceļš_pilsētā = 0,0 | segums = asfalts | sakrīt = 0,0 | reģions = [[Kurzeme]] | attēls = V1441 ridelos.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/sazarojums||{{P ceļš|131}}}} {{Maršruta tabula/vieta||[[Ezermuiža (Engures pagasts)|Ezermuiža]] }} {{Maršruta tabula/sazarojums||{{P ceļš|128}}}} |} |} '''V1441''' ir vietējais autoceļš [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]. Tas savieno reģionālo ceļu [[P128]] ar citu reģionālo ceļu novadā, [[P131]], apmēram 500 m uz ziemeļiem no [[Engure]]s ciema. Šim ceļam ir asfaltbetona segums un tā garums ir 8,5 km. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list8=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V1441}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] oa4nslm0y99zny1nalzgv367x68spvj Polijas mantojuma karš 0 418759 4502668 4358453 2026-08-04T21:26:05Z Pirags 3757 /* Kara iemesli un norise */ 4502668 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe 1740 en.jpg|thumb|Eiropa pēc kara beigām]] '''Polijas mantojuma karš''' sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] rezultātus. 1733.-1735. gada karš demonstrēja poļu-lietuviešu valsts atkarību no kaimiņvalstīm un noveda pie vēlākajām [[Polijas dalīšana|Polijas dalīšanām]]. Pirmo miera līgumu 1735. gadā noslēdza [[Vīne|Vīnē]], galīgo miera līgumu noslēdza 1738. gadā, tāpēc kara beigas dažreiz datē ar 1738. gadu.<ref name="polish-succession-war-of-the-1733-1738">[https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/wars-and-battles/war-polish-succession Polish Succession, War of the (1733—1738)]</ref> Kara rezultātā nostiprinājās [[Krievijas impērija]]s ietekme [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]. == Kara iemesli un norise == 1733. gada 1. februārī nomira Polijas-Lietuvas un [[Saksijas kūrfirstiste]]s valdnieks [[Augusts II Stiprais|Augusts II]]. Uz monarha troni izvirzījās divi galvenie kandidāti. Mirušais Augusts II bija vēlējies troni atstāt dēlam [[Augusts III Saksis|Augustam III]], ko nepieņēma poļu augstmaņi, kas iebilda pret mantotas monarhijas izveidošanos. Kā otrs kandidāts izvirzījās jau iepriekš īsu laiku valdījušais [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavs I]], kuru atbalstīja Francijas karalis [[Luijs XV]], kas bija precēts ar Staņislava meitu [[Marija Leščiņska|Mariju]]. 12 000 augstmaņu [[Polijas Sejms]], kas izvēlējās valdnieku, sašķēlās, lielākajai daļai balsojot par Staņslavu I, bet mazākumam atbalstot Augustu III. 1733. gada 12. septembrī poļu un lietuviešu augstmaņi Staņislavu I ievēlēja par jauno valdnieku. Tas neapmierināja [[Krievijas Impērija]]s valdnieci [[Anna I|Annu I]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas ķeizaru]] [[Kārlis VI|Kārli VI]], kas 1732. gadā slepus bija vienojušies ar [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]], ka pretosies abu troņa pretendentu ievēlēšanai.<ref name="polish-succession-war-of-the-1733-1738" /> Līdz ar Staņislava I ievēlēšanu, Krievija un Austrija paziņoja par atbalstu Augustam III, kurš apsolīja nodot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] Krievijai un atteikties no pretenzijām uz Austrijas [[Hābsburgi|Hābsburgu]] troni, kuru Kārlis VI vēlējās atstāt meitai [[Marija Terēzija|Marijai Terēzijai]]. Kad 30 000 kareivju liela Krievijas armija tuvojās Varšavai, 3000 augstmaņu lielais Sejms 1733. gada 5. oktobrī ievēlēja Augustu III par jauno valdnieku. Staņislavs bēga uz [[Danciga|Dancigu]], bet pēc tās krišanas 1734. gada vasarā uz Prūsiju. Karadarbība Polijā līdz ar to beidzās. Aktīvā karadarbība turpinājās [[Reina]]s pierobežā un Itālijas zemēs, kur pret ķeizaru Kārli VI karoja Francija ar sabiedroto Spāniju un [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas Karalisti]]. Spānija vēlējās atgūt [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karā]] zaudēto [[Neapoles Karaliste|Neapoles Karalisti]] un [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas Karalisti]], kamēr Sardīnija vēlējās iegūt [[Lombardija|Lombardiju]]. Francija 1733. gada 10. oktobrī pieteica karu, un 1734. gadā iekaroja [[Lotringas hercogiste|Lotringas hercogisti]], kurā valdīja Kārļa VI meitas vīrs [[Francis I Stefans|Francis I]]. Franči ieņēma arī [[Austrijas Nīderlande]]s zemes, taču tālāks uzbrukums tika atsists. 40 000 karavīru liela spāņu armija 1734. gadā iebruka Itālijā, iekaroja [[Neapole|Neapoli]] un [[Sicīlija|Sicīliju]], par karali kronējot [[Karloss III|Karlosu III]]. Franču un sardīniešu armija ieņēma [[Milāna|Milānu]]. == Miera noslēgšana == Baidoties no Lielbritānijas un [[Holandes republika]]s iestāšanās karā, Francija 1735. gada 3. oktobrī noslēdza [[Vīnes miera līgums|Vīnes miera līgumu]]. Staņislavu I iecēla par Lotringas hercogu. Viņš atteicās no pretenzijām uz Polijas troni, taču saglabāja karaļa titulu. Pēc Staņislava I nāves hercogisti iekļāva Francijas sastāvā. Tikmēr padzītajam Francim I kā kompensāciju piešķīra [[Toskānas lielhercogiste|Toskānas lielhercogisti]], kuras tronis atbrīvojās 1737. gadā pēc pēdējā [[Mediči]] dinastijas lielhercoga nāves. Karloss III saglabāja iekarotās itāļu zemes. Kārlis VI ieguva [[Parmas hercogiste|Parmas]] un Pjačencas hercogistes, saglabājot kontroli Lombardijā un atgūstot Austriešu Nīderlandi. Sardīnija ieguva [[Novāra]]s un [[Tortona]]s pilsētas.<ref name="war-of-the-polish-succession">[https://www.britannica.com/event/War-of-the-Polish-Succession War of the Polish Succession]</ref> 1736. gada 26. janvārī Staņislavs I atteicās no troņa un viņa atbalstītāji 1736. gada jūlijā atzina Augustu III par karali. 1738. gada 18. novembrī Francija un ķeizars Kārlis VI parakstīja jaunu miera līgumu, kas apstiprināja 1735. gada miera notikumus. Francija arī apņēmās respektēt Marijas Terēzijas tiesības uz Hābsburgu troni.<ref name="war-of-the-polish-succession" /> Krievija 1735. gadā sāka arī [[Krievu—turku karš (1735—1739)|karu ar Osmaņu impēriju]], kurā 1737. gadā iesaistījās arī austrieši, kas 1739. gadā noslēdza [[Belgradas miera līgums (1739)|Belgradas miera līgumu]]. 1740. gadā sākās [[karš par Austrijas mantojumu]], kas atkal izvērtās plašā Eiropas karā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons}} * [https://archive.org/details/warofpolishsucce00vajirich The war of the Polish succession by Vajiravudh, King of Siam, 1901] * [https://books.google.com/books?id=2eX4Ou41kSEC&dq=Clausen+Coigny&pg=RA2-PR116 Another German source] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:1733. gads]] [[Kategorija:1734. gads]] [[Kategorija:1735. gads]] 95so4qpcbvmb4klozogll7dmpazli1m Elektrības iela (Jelgava) 0 429744 4502707 4410369 2026-08-05T04:31:50Z Olgerts V 41522 attēls 4502707 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jelgavā|Elektrības iela|Elektrības iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Elektrības iela |attēls = Jelgava - Elektrības iela (2026-08-04).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jelgava|Jelgavā]] | karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = {{Jelgava}} |priekšpilsēta = |apkaime = |ielas garums = |atklāta = 19. gadsimtā |vēst nosaukumi = Malkas iela, I Valles iela |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons]] (daļēji) |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Elektrības iela''' ir [[Jelgava]]s iela, kas izveidojusies pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas 19. gadsimta sākumā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ielas [[kauja par Jelgavu (1944)|apbūve tika iznīcināta]]. [[Attēls:I. Valles iela (I. Wall- Strasse) 1917. gada Jelgavas kartē.jpg|thumb|255px|I. Valles iela (''I. Wall-Strasse'') 1917. gada kartē. Tagadējā ielas gaita iezīmēta ar oranžu krāsu.]] == Ielu savienojumi == Elektrības iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Raiņa iela (Jelgava)|Raiņa iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Jelgava)|Sudrabu Edžus iela]] == Vēsture == Iela izveidojās pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas 19. gadsimta sākumā. Tā veda no Upes ielas (tagad [[Jāņa Čakstes bulvāris]]) gar Jelgavas gāzes fabriku līdz [[Akadēmijas iela (Jelgava)|Palejas ielai]] un tika saukta par '''Malkas ielu''', vēlāk par '''I Valles ielu''' (''I. Wallstraße''). 1924. gada augustā pārdēvēta par '''Elektrības ielu'''.<ref>[http://jelgavas-ielas.lv/iela/elektribas-iela/ Jelgavas ielas]</ref> Sagrautos ielas galus pēc Otrā pasaules kara pārveidoja un izveidoja tagadējos savienojumus ar Raiņa ielu un Sudrabu Edžus ielu. <gallery> Jelgavas Gāzes fabrika Driksas krastā 20. gs. sākumā.jpg|Jelgavas Gāzes fabrika Driksas krastā (20. gadsimta sākums) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgava-aizmetnis}} {{coord|56|38|54|N|23|43|54|E|display=title|type:landmark}} {{Jelgavas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Jelgavā]] cu7enmo0rq2lqr2k2dpxucu699t0oy4 Tuči (Silmalas pagasts) 0 434260 4502513 4434226 2026-08-04T13:13:24Z Meistars Joda 781 4502513 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tūči | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4737 |title=Informācija par objektu: Tūči |accessdate={{dat|2021|01|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 20 | population_density_km2 = | latd = 56.3629 | latNS = N | longd = 26.979 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Tūči''' ir ciems [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 226 km attālumā no [[Rīga]]s. 1897. gadā katoļu ciemā bija 21 sēta ar 134 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Silmalas pagasta ciemi}} d3lcm1fz18pgh1ecou53kkmi4hzig98 Voiņi 0 434441 4502830 4434429 2026-08-05T11:52:39Z Kleivas 2704 4502830 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Voiņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Krāslavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3947 |title=Informācija par objektu: Voiņi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 23 | population_density_km2 = | latd = 55.9503 | latNS = N | longd = 27.2964 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Voiņi''' ir ciems [[Krāslavas pagasts|Krāslavas pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 277 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Lielais Ožukns]], [[Skaists (ezers)|Skaists]]. 1897. gadā katoļu ciemā bija 3 sētas ar 32 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krāslavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Krāslavas novada ciemi]] [[Kategorija:Krāslavas pagasts]] 0b9uhpwk2p3vgmv263w3rlu4zmf050d Nīderlandes sieviešu futbola izlase 0 435617 4502815 4312783 2026-08-05T10:42:17Z Semigall 8687 4502815 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = | Nickname = ''Oranje'' (Oranžās) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = NED | FIFA Rank = {{Nft rank|10|up||date=2024. gada 13. decembris}} | Coach = ''vakants'' | Captain = Šerida Spitse | Most caps = Šerida Spitse (211) | Top scorer = Viviane Mīdema (95) | pattern_la1 = _ned25hw | pattern_b1 = _ned25hw | pattern_ra1 = _ned25hw | pattern_sh1 = _ned25hw | pattern_so1 = | leftarm1 = fa772f | body1 = fa772f | rightarm1 = fa772f | shorts1 = fa772f | socks1 = fa772f | pattern_la2 = _ned25aw | pattern_b2 = _ned25aw | pattern_ra2 = _ned25aw | pattern_sh2 = _ned25aw | pattern_so2 = | leftarm2 = 5d9cd2 | body2 = 5d9cd2 | rightarm2 = 5d9cd2 | shorts2 = 5d9cd2 | socks2 = 5d9cd2 | First game = {{fbw|FRA}} 4:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Azbruka]], [[Francija]]; {{dat|1971|4|17|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|NED}} 12:0 {{fbw-rt|ISR}} <br /> ([[Zāndama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1977|8|22|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Zvolle]], [[Nīderlande]]; {{dat|2009|10|29|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|CYP}} <br /> ([[Groningena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2022|4|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|SWE}} 7:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Burosa]], [[Zviedrija]]; {{dat|1981|9|26|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 2015 | World cup best = 2. vieta: [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 5 | Regional cup first = [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] | Regional cup best = '''Čempiones''': [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |type=women }} '''Nīderlandes sieviešu futbola izlase''' ({{val|nl|Nederlands vrouwenvoetbalelftal}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]] (''KNVB''). Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gada Eiropas čempionātā]], kas notika tieši Nīderlandē. Kopumā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi piecas reizes. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram izlase ir kvalificējusies trīs reizes. Debijas reizē [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]] iekļuva astotdaļfinālā. [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausā]] iekļuva finālā, kur ar 0:2 piekāpās [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]]. [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] sasniedza ceturtdaļfinālu. 2024. gada decembrī [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 10. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> [[Attēls:Netherlands womens national football team May 2014.jpg|thumb|right|Nīderlandes sieviešu futbola izlase 2014.gadā.]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GP|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZP|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=6 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls|| 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 |- style="background:silver;" |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||2. vieta|| 7 || 6 || 0 || 1 || 11 || 5 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Ceturtdaļfināls|| 5 || 3 || 1 || 1 || 12 || 3 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]] |- !Kopā||3/9|| 16 || 10 || 2 || 4 || 26 || 12 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]] |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|FRA}} [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]||Nekvalificējās |- ||{{flaga|ASV}} [[Futbols 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]]|| |- |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="9"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Grupu turnīrs |- style="background:gold;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||'''Čempiones''' |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|SUI}} [[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025]]||Grupu turnīrs |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.onsoranje.nl/knvb_node/categorie/nederlands-vrouwenelftal Sieviešu izlase ''onsoranje.nl''] {{nl ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ned/ Nīderlandes profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403060828/https://www.fifa.com/associations/association/ned/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Nīderlande-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Nīderlandē|Sieviešu izlase]] irqfjujmkky4863hiawfq8vgehhkmfe Oto Frīdrihs Felkerzāms 0 441460 4502662 3834487 2026-08-04T21:03:38Z Pirags 3757 4502662 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Oto Frideriks Felkerzāms | vārds_orig = ''Otto Fryderyk Felkersamb'' | attēls = Fölkersahm.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1705 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 27 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = Jans Felkerzāms, Elizabete, dzimusi fon den Brinkena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = 1) Katarīna, dzimusi Butlere; 2) Katarīna Elizabete, dzimusi Vindišgreca; 3) Marija Katarīna, dzimusi Vindišgreca; | bērni = - | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Oto Frideriks Felkerzāms''' ({{val|pl|Otto Fryderyk Felkersamb herbu własnego}}; miris {{dat|1705|11|27}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]s karavīrs un diplomāts no [[Felkerzāmu dzimta]]s, [[Inflantijas vaivads]] no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Nīgrandes muiža]]s īpašnieka Johana Felkerzāma ģimenē. Jaunībā Polijas karaļa militārajā dienestā. 1667. gadā kļuva par pirmo [[Inflantijas kastelāns|Inflantijas kastelānu]]. Kopā ar ģimeni pāriedams katoļticībā, Felkerzāms nostiprināja pozīcijas Polijas karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] galmā. == Ārējās saites == *[https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb Oto Frideriks Felkerzāms portālā i-PSB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812013231/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Oto Frideriks}} [[Kategorija:1705. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas kastelāni]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] [[Kategorija:Felkerzāmi]] qcfhsb7d7f6hv3jun6yimrwndnacioo 4502663 4502662 2026-08-04T21:06:07Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Oto Frideriks Felkerzāms]] uz [[Oto Frīdrihs Felkerzāms]], pārrakstot pāradresācijas lapu: vācu vārdu pareizrakstība 4502662 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Oto Frideriks Felkerzāms | vārds_orig = ''Otto Fryderyk Felkersamb'' | attēls = Fölkersahm.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1705 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 27 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = Jans Felkerzāms, Elizabete, dzimusi fon den Brinkena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = 1) Katarīna, dzimusi Butlere; 2) Katarīna Elizabete, dzimusi Vindišgreca; 3) Marija Katarīna, dzimusi Vindišgreca; | bērni = - | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Oto Frideriks Felkerzāms''' ({{val|pl|Otto Fryderyk Felkersamb herbu własnego}}; miris {{dat|1705|11|27}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]s karavīrs un diplomāts no [[Felkerzāmu dzimta]]s, [[Inflantijas vaivads]] no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Nīgrandes muiža]]s īpašnieka Johana Felkerzāma ģimenē. Jaunībā Polijas karaļa militārajā dienestā. 1667. gadā kļuva par pirmo [[Inflantijas kastelāns|Inflantijas kastelānu]]. Kopā ar ģimeni pāriedams katoļticībā, Felkerzāms nostiprināja pozīcijas Polijas karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] galmā. == Ārējās saites == *[https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb Oto Frideriks Felkerzāms portālā i-PSB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812013231/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Oto Frideriks}} [[Kategorija:1705. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas kastelāni]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] [[Kategorija:Felkerzāmi]] qcfhsb7d7f6hv3jun6yimrwndnacioo 4502665 4502663 2026-08-04T21:06:52Z Pirags 3757 4502665 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Oto Frīdrihs Felkerzāms | vārds_orig = ''Otto Fryderyk Felkersamb'' | attēls = Fölkersahm.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1705 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 27 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = Jans Felkerzāms, Elizabete, dzimusi fon den Brinkena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = 1) Katarīna, dzimusi Butlere; 2) Katarīna Elizabete, dzimusi Vindišgreca; 3) Marija Katarīna, dzimusi Vindišgreca; | bērni = - | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Oto Frīdrihs Felkerzāms''' ({{val|pl|Otto Fryderyk Felkersamb herbu własnego}}; miris {{dat|1705|11|27}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]s karavīrs un diplomāts no [[Felkerzāmu dzimta]]s, [[Inflantijas vaivads]] no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Nīgrandes muiža]]s īpašnieka Johana Felkerzāma ģimenē. Jaunībā Polijas karaļa militārajā dienestā. 1667. gadā kļuva par pirmo [[Inflantijas kastelāns|Inflantijas kastelānu]]. Kopā ar ģimeni pāriedams katoļticībā, Felkerzāms nostiprināja pozīcijas Polijas karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] galmā. == Ārējās saites == *[https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb Oto Frideriks Felkerzāms portālā i-PSB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812013231/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Oto Frideriks}} [[Kategorija:1705. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas kastelāni]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] [[Kategorija:Felkerzāmi]] 6p4nbfxn4kh7k6zu9sgp6y06gbyfic8 4502666 4502665 2026-08-04T21:07:42Z Pirags 3757 4502666 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Oto Frīdrihs Felkerzāms | vārds_orig = ''Otto Fryderyk Felkersamb'' | attēls = Fölkersahm.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1705 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 27 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = Jans Felkerzāms, Elizabete, dzimusi fon den Brinkena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = 1) Katarīna, dzimusi Butlere; 2) Katarīna Elizabete, dzimusi Vindišgreca; 3) Marija Katarīna, dzimusi Vindišgreca; | bērni = - | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Oto Frīdrihs Felkerzāms''' ({{val|pl|Otto Fryderyk Felkersamb herbu własnego}}; miris {{dat|1705|11|27}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] karavīrs un diplomāts no [[Felkerzāmu dzimta]]s, [[Inflantijas vaivads]] no 1696. līdz 1705. gadam, daudzu muižu īpašnieks [[Polija|Polijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Kurzeme|Kurzemē]]. == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Nīgrandes muiža]]s īpašnieka Johana Felkerzāma ģimenē. Jaunībā Polijas karaļa militārajā dienestā. 1667. gadā kļuva par pirmo [[Inflantijas kastelāns|Inflantijas kastelānu]]. Kopā ar ģimeni pāriedams katoļticībā, Felkerzāms nostiprināja pozīcijas Polijas karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] galmā. == Ārējās saites == *[https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb Oto Frideriks Felkerzāms portālā i-PSB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812013231/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/otto-fryderyk-felkersamb |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Oto Frideriks}} [[Kategorija:1705. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas kastelāni]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] [[Kategorija:Felkerzāmi]] ckf4osyvyaiq2kai4ghgsohztoww7z0 Rīgas "Olimp" 0 442724 4502819 4326560 2026-08-05T11:10:08Z Ivario 51458 4502819 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #F7B900 | bg_color = black; border-top:#F7B900 5px solid;border-bottom:#F7B900 5px solid; | pašr_sezona = | team = Olimp | logo = Olimp_logo.png | logosize = 180px | city = {{vieta|Latvija|Rīga}} | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | founded = [[2019. gads|2019]] | dissolved = 2022 | operated = | arena = [[Inbox.lv ledus halle]] | ietilpība = 1000 | colors = {{color box|#F7B900}} {{color box|black}} {{color box|white}} {{color box|#e7ca7e}} | owner = | prezidents = | GM = | coach = | coach2 = | captain = | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 1 }} '''Rīgas "Olimp"''' bija pusprofesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Rīga|Rīgā]], Latvijā, un piedalījās [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. Komanda dibināta [[2019]]. gadā, 2021. gadā tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. 2020.—21. un 2021.—22. gada sezonās komandas pilnais nosaukums bija '''HK Olimp/Venta 2002'''/ == Vēsture == Komanda tās sastāvu debijas sezonā veidoja ap pieredzējušu agrāko [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētāju kodolu, kuru veidoja brāļi Širokovi, [[Georgijs Pujacs]], [[Aleksandrs Jerofejevs]]. Oktobrī divas mājas spēles "Olimp" aizvadīja arī [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]. Regulāro sezonu komanda noslēdza pirmajā vietā, taču [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ izslēgšanas kārtas spēles tika atceltas. Nākamajā sezonā "Olimp" izcīnīja otro vietu regulārajā sezonā, taču finālsērijā ar 4—0 pārspēja [[HK Zemgale]] vienību, izcīnot savu pirmo čempiona titulu. Par sērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts pieredzējušais [[Miķelis Rēdlihs]], kurš komandas rindām pievienojās februārī. 2020. gadā "Olimp" noslēdza sadarbības līgumu ar jaunatnes klubu "[[Venta 2002]]", un 2020./21. gada čempionātā izcīnīja čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/Venta2002/posts/pfbid0xQzbkb348Jfxu24omtyvALFiwFn4deguqMsXMQC786EQEqeYHhuxTUZD24DQGNcrl|title=Esam noslēguši sadarbības līgumu ar HK Rīgas “Olimp”, kas ļaus nākotnē nodrošināt veiksmīgu kluba darbību, kā arī sasniegt visaugstākos mērķus. {{!}} FK Venta2002|website=HK VENTA 2002 - Facebook|date=2020-08-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/sports/hk-venta-2002-parmainu-griezos/|title=HK “Venta 2002” pārmaiņu griežos|website=Ventspilnieks.lv|date=2020-11-11}}</ref> Tomēr 2022. gadā komanda pārtrauca tās darbību. Komandas kodols turpināja spēlēt Latvijas čempionātā [[Rīgas "Dinamo"]] sastāvā. == Latvijas čempionāta sezonu rezultāti == [[Attēls:Olimp 2021.jpg|thumb|right|260px|"Olimp" kļuva par 2021. gada Latvijas čempioni]] {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||4||4||5||121||67||78||'''1. vieta'''||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] || {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||23||4||2||7||159||99||56||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—0 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || {{flaga|Latvija}} [[Emīls Ezītis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||18||3||3||12||130||106||45||4. vieta||zaudējums finālsērijā, 0—4 ([[HK Zemgale]])|| {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] |} == Kontinentālais kauss == {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2020.—21. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|UKR}} [[Kijivas "Sokil"]] |4–1 |- |{{flagicon|EST}} [[Tartu "Valk 494"]] |5–3 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC (hokejs)|Ferencvárosi TC]]'' |1–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|BLR}} [[HK Gomeļa]] |1–3 |- |{{flagicon|GBR}} [[Šefīldas "Steelers"]] |2–3 |- |{{flagicon|DEN}} [[Olborgas "Pirates"]] |1–7 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksejs Širokovs]] || U || 89 || 28 || 45 || 73 || 0,82 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kirils Galoha]] || U || 61 || 29 || 40 || 69 || 1,13 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] || U || 73 || 37 || 28 || 65 || 0,89 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || A || 99 || 21 || 43 || 64 || 0,65 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] || U || 48 || 32 || 28 || 60 || 1,25 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Emīls Ezītis]] || U || 70 || 27 || 30 || 57 || 0,81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || U || 38 || 21 || 31 || 52 || 1,37 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Jerofejevs]] || A || 71 || 14 || 36 || 50 || 0,70 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Maksims Širokovs]] || A || 73 || 13 || 31 || 44 || 0,60 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] || U || 36 || 22 || 16 || 38 || 1,06 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] || U || 73 || 37 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] || U || 48 || 32 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kirils Galoha]] || U || 61 || 29 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksejs Širokovs]] || U || 89 || 28 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Emīls Ezītis]] || U || 70 || 27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] || U || 36 || 22 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || A || 99 || 21 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || U || 38 || 21 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Sandis Mežaraups]] || U || 94 || 15 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Jerofejevs]] || A || 71 || 14 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksejs Širokovs]] || U || 89 || 45 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Georgijs Pujacs]] || A || 99 || 43 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kirils Galoha]] || U || 61 || 40 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Jerofejevs]] || A || 71 || 36 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miķelis Rēdlihs]] || U || 38 || 31 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Maksims Širokovs]] || A || 73 || 31 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Emīls Ezītis]] || U || 70 || 30 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] || U || 73 || 28 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Jeļisejevs]] || U || 48 || 28 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Sprukts]] || U || 47 || 24 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi Latvijas čempionātā === ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Lauris Bajaruns]] un [[Edijs Brahmanis]], 22 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]] un [[2021.—2022. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2021.—22.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Emīls Ezītis]], 23 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Emīls Ezītis]], 43 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kristiāns Zelts]], 87 ([[2021.—2022. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2021.—22.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Georgijs Pujacs]] un [[Maksims Širokovs]], 27 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miķelis Rēdlihs]], 6 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Miķelis Rēdlihs]] un [[Kirils Galoha]], 6 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Miķelis Rēdlihs]], 12 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maksims Širokovs]], 55 ([[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Georgijs Pujacs]], 7 ([[2020.—2021. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2020.—21.]]) === Komandas treneri === * [[Jurijs Agureikins]] (2019—2020) * [[Aigars Cipruss]] (2020—2021) * [[Maksims Širokovs]] (2021—2022) === Kapteiņi === * [[Georgijs Pujacs]] (2019—2022) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eliteprospects.com/team.php?team=28688 Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Bijušie Latvijas hokeja klubi]] 8wzzutnn4b74c6h9b4rs96ibybkmfgr Gvālijara 0 444992 4502581 4486479 2026-08-04T16:53:14Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502581 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gvālijara | official_name = {{ubl|ग्वालियर}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |border = infobox |total_width = 270 |image_style = |perrow = 1/2/2/1 |image1 = Gwalior_Fort_front.jpg |image2 = Jai Vilas Palace Night at the Museum (4).JPG |image3 = 244 Gwalior.jpg |image4 = Chattri of Maharani Laxmi Bai Gwalior - panoramio.jpg |image5 = The Jai Vilas Palace (Gwalior).jpg |image6 = Sahasra bahu temple Gwalior fort.jpg }} | image_caption = | image_flag = Gwalior flag.svg | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Gvālijaras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 604 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1069276 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 14 | lats = | latNS = N | longd = 78 | longm = 11 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 196 | website = {{URL|http://www.gwalior.nic.in}} | footnotes = }} '''Gvālijara''' ({{val|hi|ग्वालियर}}, ''gvāliyar'', {{izrunā|ɡʋɑː.liː.jəɾ}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālās daļas ziemeļos. Atrodas [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štata ziemeļos, [[Gvālijaras apgabals|Gvālijaras apgabalā]], aptuveni 120 km uz dienvidiem no [[Āgra]]s. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir [[hinduisms|hinduisti]]. Tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 miljonus. Gvālijara ir zināma ar savu dabisko skaistumu{{nepieciešama atsauce}} un bagātīgo kultūras mantojumu. Pilsēta atrodas vēsturiskā viduslaiku hinduistu [[Gvālijaras cietoksnis|Gvālijaras cietokšņa]] pakājē. Gvālijarā atrodas arī [[Mahārādžas Bada]], [[Sasbahu templis]], [[Saules templis]], [[Skindijas pils]], kā arī musulmaņu mošejas un mauzoleji. == Vēsture == Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās [[Gvālijaras valsts]] pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta [[Indija]]s štatā, kas saucās [[Madhja Bharāta]]. 1956. gadā Madhja Bharāta tika iekļauta [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štatā. Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno [[Deli]] ar [[Mumbaja|Mumbaju]] un [[Čennai]]. Attīstīta [[tekstilrūpniecība]] ([[kokvilna]]s un [[zīds|zīda]] audumi, paklāji), [[ķīmiskā rūpniecība]], [[stikla rūpniecība]], [[keramika]]s un [[pārtikas rūpniecība]]. Pēc [[gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojuma]] Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://indianexpress.com/article/india/india-news-india/gwalior-allahabad-patna-raipur-among-worlds-most-polluted-cities-2797627/ | title= Gwalior, Allahabad, Patna, Raipur among world’s most polluted cities | publisher= The Indian Express | language= en | accessdate= 2019. gada 6. novembrī}}</ref> Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī [[tūrisms]]. Pilsētā valda mitrs [[subtropi|subtropu]] klimats. [[Musons|Musonu]] sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. [[Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts]] ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes. Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis [[slāpes]], bet arī izārstējis rādžas dēlu no [[lepra]]s. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā [[Gvālijaras cietoksnis]]. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Gwalior-India | title= Gwalior, India | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/geography/text/3213614 | title= Гвалиор | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|05||bez}} | archive-date= {{dat|2019|11|05||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20191105124307/https://bigenc.ru/geography/text/3213614 }} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] iebu06i4iu9yox3sweyyjai3gxyqalm Gelendžika 0 447168 4502724 4438174 2026-08-05T05:42:01Z Pirags 3757 4502724 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gelendžika | population_total = 77212 | subdivision_type2 = Pilsētas tiesības | subdivision_name2 = no 1915. gada | subdivision_type3 = Iedzīvotāji | subdivision_name3 = [[krievi]], [[grieķi]], [[armēņi]], [[ukraiņi]] | subdivision_type4 = Agrākie nosaukumi | subdivision_name4 = ''Torika''<br/>''Pagra''<br/>''Maurolaka'' | subdivision_type5 = Klimats | subdivision_name5 = mitrs subtropu | area_total_km2 = 27.9 | population_as_of = {{dat|2019|||SK|bez}} | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[UTC]] | utc_offset = +3 | website = {{URL|http://gelendzhik.org/}} | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar_Krai.svg|20px]] [[Krasnodaras novads]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | official_name = ''Геленджик'' | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Krasnodaras novads | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Gelendzhik View of the city IMG 8367 1725.jpg | imagesize = | image_caption = Gelendžikas skats | image_flag = Flag of Gelendzhik (Krasnodar Krai).svg | image_shield = Gelendzhik.svg | shield_size = 75px | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | latd = 44 | latm = 33 | lats = 39 | latNS = N | longd = 38 | longm = 04 | longs = 36 | longEW = E | established_title = Dibināta | established_date = 1831 | footnotes = }} '''Gelendžika''' ({{val|ru|Геленджи́к}} no {{val-tr|gelincik}} — "mazā" vai "baltā līgava") ir kūrortpilsēta, kas atrodas [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Gelendžikas līcis|Gelendžikas līča]], starp [[Novorosijska|Novorosijsku]] un [[Tuapse|Tuapsi]] (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses). Lielā Gelendžika stiepjas 102 kilometrus gar krasta līniju un aizņem 122 754 ha lielu platību, no kuras 1926 ha ietilpst pilsētas robežās. 2019. gadā pilsētā bija 77 212 iedzīvotāji. == Vēsture == Senatnē Gelendžikas līcis bija neliela grieķu priekšposteņa vieta, kas [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[peripls|periplā]] ''Pseudo-Scylax'' minēta kā Torika ({{val|gr|Τορικος}}). [[Hellēnisms|Hellēnisma]] avotos tas nav pieminēts, bet 64. gadā p.m.ē. atkal parādās [[senā Roma|romiešu]] dokumentos ar nosaukumu Pagra (''Pagrae'').<ref>A tiny Greek settlement excavated in Gelendzhik has been identified by some researchers with Torikos. Pagrae was described as an eastern limit of the Bosporan Kingdom. The record of these settlements is so fragmentary that it is impossible to make sound conclusions. See: Онайко Н.А., Архаический Торик. Античный город на северо-востоке Понта. Moscow, 1980.</ref> Koloniju iznīcināja iebrukušie [[huņņi]], drīz pēc tam to pārņēma zihi ([[adigi]]). Viduslaikos [[dženovieši|dženoviešu]] tirgotāji piejūras ciematu dēvēja par Maurolaku. Pirms Krievija 1829. gadā ar Osmaņu impēriju bija noslēgusi [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles līgumu]], starp [[čerkesi]]em un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] notika rosīga [[verdzība|vergu]] tirdzniecība. Tā kā par zeltu un citām precēm tika tirgotas [[Čerkesi|čerkesu]] skaistules, pirms tās nonāca [[Turcija]]s [[serāls|serālos]], tirdzniecības vieta kļuva pazīstama kā ''Gelendzhik'' (no turku valodas ''gelincik'', burtiski — "mazā" vai "baltā līgava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pvdshka.ru/belaya-nevestochka-gelendzhik/|title=Белая Невесточка в Геленджике: символ города {{!}}{{!}}{{!}} ПВДшка|publisher=ПВДшка {{!}}{{!}}{{!}} Краснодар и Кавказ|accessdate=2019-10-10|date=2018-02-12|language=ru-RU|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010183152/http://pvdshka.ru/belaya-nevestochka-gelendzhik/|archivedate=2019-10-10}}</ref> 1831. gadā Gelendžikā tika uzbūvēts viens no pirmajiem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes līnijas [[forts|fortiem]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] sākumposmā forts tika uzspridzināts un pamests, bet 1864. gadā, noslēdzoties krievu-čerkesu karam, [[kazaki]] to pārvietoja, un tas kļuva pazīstams kā ''Gelendžikas staņica''. Pilsētas statuss Gelendžikai tika piešķirts 1915. gadā. [[Padomju Savienība|Padomju laikā]] Gelendžika attīstījās kā kūrortpilsēta. Tajā ir smilšu [[pludmale]]s, trīs ūdens atrakciju parki, divas [[Gaisa trosu ceļš|gaisa trošu ceļa]] līnijas un divas [[pareizticība|pareizticīgo]] [[baznīca (celtne)|baznīcas]] (attiecīgi no 1909. gada un 1913. gada). Gelendžikas apkārtnē ir daudz ievērojamu objektu: [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] virknes, [[dolmens|dolmeni]], divas ārkārtīgi senas [[priedes|priežu]] un [[kadiķi|kadiķu]] birzis, kā arī Buras klints, kas atrodas 17 kilometrus no pilsētas centrālās zonas. Piekrastes ciematā Arhipo-Osipovkā, kuru administrē no Gelendžikas, atrodas Turcijas—Krievijas gāzes vada ''[[Blue Stream]]'' galapunkts. Kopš 1996. gada Gelendžikā reizi divos gados (ik pāra gadu) septembra beigās notiek sarptautiska izstāde un zinātniska konference "Hidroaviasalons" (''Гидроавиасалон'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gidroaviasalon.com/|title=ГИДРОАВИАСАЛОН-2018 {{!}} Гидроавиасалон|website=www.gidroaviasalon.com|access-date=2019-12-07|archive-date=2019-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191203181026/http://www.gidroaviasalon.com/}}</ref> == Administratīvais statuss == Administratīvā dalījuma ietvaros Gelendžiku kopā ar divdesmit lauku teritorijām apvieno kā apgabala nozīmes pilsētu — administratīvi-teritoriālu vienību ar rajona statusu. == Klimats == Gelendžikas [[klimats]] ir pavēss, mitrs [[subtropi|subtropu]] klimats (Cfa pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s), kas cieši robežojas ar pussausajiem klimatiem ([[Kepena klimata klasifikācija]] BSk). [[Ziema]]s ir maigas, un [[sniegs|sniega]] ir maz. [[Vasara]]s ir karstas ar siltiem vakariem. Dažreiz Gelendžika ir piedzīvojusi lielus [[lūdi|plūdus]], kā tas notika 2012. gadā (2012. gada Krasnodaras novada plūdi).<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mchs.gov.ru/deyatelnost/press-centr/novosti/1441518|title=В Краснодарском крае проводится этап восстановительных работ и решение вопросов восстановления повседневной жизнедеятельности пострадавшего населения|publisher=МЧС России|accessdate=2019-10-23|date=2012-07-25|archive-date=2019-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20191023141010/https://www.mchs.gov.ru/deyatelnost/press-centr/novosti/1441518}}</ref> == Brāļu pilsētas == Iekavās norādīts sadarbības līguma parakstīšanas gads. * Angulēma, [[Francija]] (1977); * [[Hildesheima]], [[Vācija]] (1992); * [[Bādene pie Vīnes|Bādene]], [[Austrija]] (2006); * Каliteja, [[Grieķija]] (2008); * [[Vitebska]], [[Baltkrievija]]; * Netānija, [[Izraēla]] (2013).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itar-tasskuban.ru/news/article?type=gel&i=38868|title=Израильский город Нетания стал пятым побратимом города-курорта Геленджик : Новости от ИТАР-ТАСС Кубань : Геленджик|accessdate=2013-03-11|archiveurl=https://www.webcitation.org/6F8z6VI8S?url=http://www.itar-tasskuban.ru/news/article?type=gel|archivedate=2013-03-15}}</ref> {{Gallery|Attēls:Gelendzhik. Cableway.jpg|Gaisa trosu ceļš|Attēls:Белая невесточка 2017 Геленджик.jpg|"Baltā līgaviņa"|Attēls:Dolmen Russia Kavkaz Doguab 1.jpg|[[Dolmens]]|Attēls:Parus_rock.jpg|Buras klints|title=|width=200|height=160|lines=1|table align=center|text align=center}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090612081021/http://www.gelendzhik.org/gorod.htm Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик] * [http://www.praskoveevka.ru/praskoveevka/poselenija.php Краеведческо-туристический Альманах — История греческих поселений] * [https://web.archive.org/web/20090612081021/http://www.gelendzhik.org/gorod.htm Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик] {{Krasnodaras novada pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 6zfruzi137udqxbybg9a0tii68dd5i2 4502725 4502724 2026-08-05T05:46:04Z Pirags 3757 pap 4502725 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gelendžika | population_total = 77212 | subdivision_type2 = Pilsētas tiesības | subdivision_name2 = no 1915. gada | subdivision_type3 = Iedzīvotāji | subdivision_name3 = [[krievi]], [[grieķi]], [[armēņi]], [[ukraiņi]] | subdivision_type4 = Agrākie nosaukumi | subdivision_name4 = ''Torika''<br/>''Pagra''<br/>''Maurolaka'' | subdivision_type5 = Klimats | subdivision_name5 = mitrs subtropu | area_total_km2 = 27.9 | population_as_of = {{dat|2019|||SK|bez}} | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[UTC]] | utc_offset = +3 | website = {{URL|http://gelendzhik.org/}} | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar_Krai.svg|20px]] [[Krasnodaras novads]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | official_name = ''Геленджик'' | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Krasnodaras novads | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Gelendzhik View of the city IMG 8367 1725.jpg | imagesize = | image_caption = Gelendžikas skats | image_flag = Flag of Gelendzhik (Krasnodar Krai).svg | image_shield = Gelendzhik.svg | shield_size = 75px | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | latd = 44 | latm = 33 | lats = 39 | latNS = N | longd = 38 | longm = 04 | longs = 36 | longEW = E | established_title = Dibināta | established_date = 1831 | footnotes = }} '''Gelendžika''' ({{val|ru|Геленджи́к}} no {{val-tr|gelincik}} — "baltā līgava", {{val-ady|Хылъэжьый}}) ir kūrortpilsēta, kas atrodas [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]] pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Gelendžikas līcis|Gelendžikas līča]], starp [[Novorosijska|Novorosijsku]] un [[Tuapse|Tuapsi]] (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses). Lielā Gelendžika stiepjas 102 kilometrus gar krasta līniju un aizņem 122 754 ha lielu platību, no kuras 1926 ha ietilpst pilsētas robežās. 2019. gadā pilsētā bija 77 212 iedzīvotāji. == Vēsture == Senatnē Gelendžikas līcis bija neliela grieķu priekšposteņa vieta, kas [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[peripls|periplā]] ''Pseudo-Scylax'' minēta kā Torika ({{val|gr|Τορικος}}). [[Hellēnisms|Hellēnisma]] avotos tas nav pieminēts, bet 64. gadā p.m.ē. atkal parādās [[senā Roma|romiešu]] dokumentos ar nosaukumu Pagra (''Pagrae'').<ref>A tiny Greek settlement excavated in Gelendzhik has been identified by some researchers with Torikos. Pagrae was described as an eastern limit of the Bosporan Kingdom. The record of these settlements is so fragmentary that it is impossible to make sound conclusions. See: Онайко Н.А., Архаический Торик. Античный город на северо-востоке Понта. Moscow, 1980.</ref> Koloniju iznīcināja iebrukušie [[huņņi]], drīz pēc tam to pārņēma zihi ([[adigi]]). Viduslaikos [[dženovieši|dženoviešu]] tirgotāji piejūras ciematu dēvēja par Maurolaku. Pirms Krievija 1829. gadā ar Osmaņu impēriju bija noslēgusi [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles līgumu]], starp [[čerkesi]]em un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] notika rosīga [[verdzība|vergu]] tirdzniecība. Tā kā par zeltu un citām precēm tika tirgotas [[Čerkesi|čerkesu]] skaistules, pirms tās nonāca [[Turcija]]s [[serāls|serālos]], tirdzniecības vieta kļuva pazīstama kā ''Gelendzhik'' (no turku valodas ''gelincik'', burtiski — "mazā" vai "baltā līgava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pvdshka.ru/belaya-nevestochka-gelendzhik/|title=Белая Невесточка в Геленджике: символ города {{!}}{{!}}{{!}} ПВДшка|publisher=ПВДшка {{!}}{{!}}{{!}} Краснодар и Кавказ|accessdate=2019-10-10|date=2018-02-12|language=ru-RU|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191010183152/http://pvdshka.ru/belaya-nevestochka-gelendzhik/|archivedate=2019-10-10}}</ref> 1831. gadā Gelendžikā tika uzbūvēts viens no pirmajiem [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes līnijas [[forts|fortiem]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] sākumposmā forts tika uzspridzināts un pamests, bet 1864. gadā, noslēdzoties krievu-čerkesu karam, [[kazaki]] to pārvietoja, un tas kļuva pazīstams kā ''Gelendžikas staņica''. Pilsētas statuss Gelendžikai tika piešķirts 1915. gadā. [[Padomju Savienība|Padomju laikā]] Gelendžika attīstījās kā kūrortpilsēta. Tajā ir smilšu [[pludmale]]s, trīs ūdens atrakciju parki, divas [[Gaisa trosu ceļš|gaisa trošu ceļa]] līnijas un divas [[pareizticība|pareizticīgo]] [[baznīca (celtne)|baznīcas]] (attiecīgi no 1909. gada un 1913. gada). Gelendžikas apkārtnē ir daudz ievērojamu objektu: [[ūdenskritums|ūdenskritumu]] virknes, [[dolmens|dolmeni]], divas ārkārtīgi senas [[priedes|priežu]] un [[kadiķi|kadiķu]] birzis, kā arī Buras klints, kas atrodas 17 kilometrus no pilsētas centrālās zonas. Piekrastes ciematā Arhipo-Osipovkā, kuru administrē no Gelendžikas, atrodas Turcijas—Krievijas gāzes vada ''[[Blue Stream]]'' galapunkts. Kopš 1996. gada Gelendžikā reizi divos gados (ik pāra gadu) septembra beigās notiek sarptautiska izstāde un zinātniska konference "Hidroaviasalons" (''Гидроавиасалон'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gidroaviasalon.com/|title=ГИДРОАВИАСАЛОН-2018 {{!}} Гидроавиасалон|website=www.gidroaviasalon.com|access-date=2019-12-07|archive-date=2019-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191203181026/http://www.gidroaviasalon.com/}}</ref> == Administratīvais statuss == Administratīvā dalījuma ietvaros Gelendžiku kopā ar divdesmit lauku teritorijām apvieno kā apgabala nozīmes pilsētu — administratīvi-teritoriālu vienību ar rajona statusu. == Klimats == Gelendžikas [[klimats]] ir pavēss, mitrs [[subtropi|subtropu]] klimats (Cfa pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s), kas cieši robežojas ar pussausajiem klimatiem ([[Kepena klimata klasifikācija]] BSk). [[Ziema]]s ir maigas, un [[sniegs|sniega]] ir maz. [[Vasara]]s ir karstas ar siltiem vakariem. Dažreiz Gelendžika ir piedzīvojusi lielus [[lūdi|plūdus]], kā tas notika 2012. gadā (2012. gada Krasnodaras novada plūdi).<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mchs.gov.ru/deyatelnost/press-centr/novosti/1441518|title=В Краснодарском крае проводится этап восстановительных работ и решение вопросов восстановления повседневной жизнедеятельности пострадавшего населения|publisher=МЧС России|accessdate=2019-10-23|date=2012-07-25|archive-date=2019-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20191023141010/https://www.mchs.gov.ru/deyatelnost/press-centr/novosti/1441518}}</ref> == Brāļu pilsētas == Iekavās norādīts sadarbības līguma parakstīšanas gads. * Angulēma, [[Francija]] (1977); * [[Hildesheima]], [[Vācija]] (1992); * [[Bādene pie Vīnes|Bādene]], [[Austrija]] (2006); * Каliteja, [[Grieķija]] (2008); * [[Vitebska]], [[Baltkrievija]]; * Netānija, [[Izraēla]] (2013).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itar-tasskuban.ru/news/article?type=gel&i=38868|title=Израильский город Нетания стал пятым побратимом города-курорта Геленджик : Новости от ИТАР-ТАСС Кубань : Геленджик|accessdate=2013-03-11|archiveurl=https://www.webcitation.org/6F8z6VI8S?url=http://www.itar-tasskuban.ru/news/article?type=gel|archivedate=2013-03-15}}</ref> {{Gallery|Attēls:Gelendzhik. Cableway.jpg|Gaisa trosu ceļš|Attēls:Белая невесточка 2017 Геленджик.jpg|"Baltā līgaviņa"|Attēls:Dolmen Russia Kavkaz Doguab 1.jpg|[[Dolmens]]|Attēls:Parus_rock.jpg|Buras klints|title=|width=200|height=160|lines=1|table align=center|text align=center}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090612081021/http://www.gelendzhik.org/gorod.htm Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик] * [http://www.praskoveevka.ru/praskoveevka/poselenija.php Краеведческо-туристический Альманах — История греческих поселений] * [https://web.archive.org/web/20090612081021/http://www.gelendzhik.org/gorod.htm Официальный сайт администрации муниципального образования город-курорт Геленджик] {{Krasnodaras novada pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} edputua976hr95fb4p58lhmu3jest0b Juris Karlsons (inženieris) 0 449376 4502794 4498075 2026-08-05T10:17:31Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category duplication) 4502794 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Karlsons | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1946|6|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|21|1946|6|1}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = radioinženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Juris Karlsons''' (dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|7|21}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[inženieris]], sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1946|6|1||bez}} Rīgā Georga Karlsona ģimenē. Mācījies [[Rīgas 50. vidusskola|Rīgas 50.]] un [[Rīgas 7. vidusskola|7. vidusskolā]]. Absolvēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Darba gaitas sāka 17 gadu vecumā kā augstsprieguma [[elektriķis]], vēlāk bijis sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla elektromontieris [[Rīgas Tramvaju un trolejbusu trests|Rīgas Tramvaju un trolejbusu trestā]]. Pēc tam strādāja par radioiženieri [[VEF]]. 1982. gadā viņam piešķīra Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukumu.<ref>[https://prabook.com/web/juris.karlsons/944694 prabook.com]</ref> Vēlāk viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] Zinātniskās aparātbūves apvienības Speciālā konstruktoru biroja (SKB) galvenais konstruktors.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā J. Karlsons darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un arī [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] (bija starp tās dibinātājiem 1988. gadā). 1990. gada 30. aprīlī viņš bija [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu Kongresa]] delegāts no Rīgas [[Latgales priekšpilsēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |title=LR Pilsonis, 1990, Nr. 3 (29. aprīlis) |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200111154100/http://www.pilsonis.lv/lr-pk/delegati/24-pilsonu-kongresa-delegatu-saraksts |archivedate={{dat|2020|01|11||bez}} }}</ref> 1990. gadā J. Karlsonu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātu no 52. Rīgas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Augstākajā Padomē darbojās Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Apvie­notajā budžeta komisijā. 1993. gadā J. Karlsons nesekmīgi kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no LNNK saraksta. [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. Sekojošajās [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā progresa partija|Nacionālās progresa partijas]], taču netika ievēlēts, kā arī tika izslēgts no LNNK. 1998. gadā J. Karlsons iestājās [[Nacionālā reformu partija|Nacionālajā reformu partijā]], no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. 2000. gadā kļuva par Rīgas domes deputātu Nacionālā progresa partijas saraksta līdera [[Juris Žuravļovs|Jura Žuravļova]] vietā. 1993. un 1994. gadā J. Karlsons bija AS "[[Latvijas Unibanka]]" vicepre­zidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120127734/muziba-devies-bijusais-augstakas-padomes-deputats-juris-karlsons|title=Mūžībā devies bijušais Augstākās Padomes deputāts Juris Karlsons|website=Delfi|access-date=2026-07-24|date=2026-07-23|language=lv}}</ref> Vēlāk ieņēmis amatus ar Rīgas pašvaldību saistītos uzņēmumos. Miris 2026. gada 21. jūlijā, 80 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-miris-bijusais-latvijas-augstakas-padomes-deputats-un-sabiedriskais-darbinieks-karlsons.a656125/|title=Miris bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un sabiedriskais darbinieks Karlsons|publisher=LSM}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Karlsonu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 3kqpxyloth6634v7w3gxr223l2scf1v Reinis Liepiņš 0 449997 4502528 4502487 2026-08-04T13:53:47Z Baisulis 11523 /* Dailes teātra Jaunā zāle */ wikifikācija.... 4502528 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja "[[Sudraba Arhitektūra]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref name="latarh.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba "Pulkvedim neviens neraksta" telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref name="latarh.lv"/> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref name="latarh.lv"/> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle.]] Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="dailesteatris.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}</ref> restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.<ref name="dailesteatris.lv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.<ref name="dailesteatris.lv"/> === Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā === [[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā]] Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai. 2022. gadā ēka divu mēnešu laikā pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], bet tagad darbojas kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="kurtuve.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}</ref> 2025. gadā "Kurtuve" kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''[https://new-european-bauhaus.europa.eu/funding/neb-prizes_en New European Bauhaus] Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging''.<ref name="kurtuve.com"/> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons.jpg|thumb|Hanzas perons]] 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.<ref name="sudraba-arhitektura.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.<ref name="sudraba-arhitektura.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> === Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts === [[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]] [[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" sadarbībā ar "MARK arhitekti", izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}</ref> Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.<ref name="ReferenceA"/> Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref> === Citi nozīmīgi projekti === * '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * '''''Dome Hotel & SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5 </gallery> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ob9zfvwgmr833lmgyggoc14j1cxl4c6 4502529 4502528 2026-08-04T13:55:17Z Baisulis 11523 /* Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā */ vai nu normālu atsauci, vai neko.... 4502529 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja "[[Sudraba Arhitektūra]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref name="latarh.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba "Pulkvedim neviens neraksta" telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref name="latarh.lv"/> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref name="latarh.lv"/> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle.]] Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="dailesteatris.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}</ref> restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.<ref name="dailesteatris.lv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.<ref name="dailesteatris.lv"/> === Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā === [[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā]] Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai. 2022. gadā ēka divu mēnešu laikā pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], bet tagad darbojas kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="kurtuve.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}</ref> 2025. gadā "Kurtuve" kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging''.<ref name="kurtuve.com"/> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons.jpg|thumb|Hanzas perons]] 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.<ref name="sudraba-arhitektura.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.<ref name="sudraba-arhitektura.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> === Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts === [[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]] [[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" sadarbībā ar "MARK arhitekti", izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}</ref> Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.<ref name="ReferenceA"/> Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref> === Citi nozīmīgi projekti === * '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * '''''Dome Hotel & SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5 </gallery> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] tba1jb4ulu6sx1c1ye1oni2b80chfir 4502639 4502529 2026-08-04T20:05:14Z Zaneteeglite 85813 /* Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā */ papildināts ar atsaucēm 4502639 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja "[[Sudraba Arhitektūra]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref name="latarh.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba "Pulkvedim neviens neraksta" telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref name="latarh.lv"/> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref name="latarh.lv"/> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle.]] Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="dailesteatris.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}</ref> restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.<ref name="dailesteatris.lv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.<ref name="dailesteatris.lv"/> === Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā === [[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā]] Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="visit-valmiera-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}</ref> 2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.<ref name="lsm-kurtuve-2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā "Kurtuve" tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.<ref name="visit-valmiera-2025"/><ref name="kurtuve.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}</ref> 2025. gadā "Kurtuve" kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).<ref name="visit-valmiera-2025"/> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons.jpg|thumb|Hanzas perons]] 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.<ref name="sudraba-arhitektura.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.<ref name="sudraba-arhitektura.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> === Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts === [[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]] [[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" sadarbībā ar "MARK arhitekti", izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}</ref> Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.<ref name="ReferenceA"/> Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref> === Citi nozīmīgi projekti === * '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * '''''Dome Hotel & SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5 </gallery> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] r58de9fhgyw4fyqmkp4t7wixz2pged6 4502640 4502639 2026-08-04T20:06:08Z Zaneteeglite 85813 /* Citi nozīmīgi projekti */ 4502640 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}}) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja "[[Sudraba Arhitektūra]]" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Profesionālā darbība saistīta ar arhitektūru, [[Restaurācija|restaurāciju]], [[Interjers|interjeru]], kultūras infrastruktūru un vēsturisku ēku pielāgošanu mūsdienu funkcijām. [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomes-sastavs |title=Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvs |website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |date=2020-08-27 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> un [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|kultūras ministra]] uzaicināts speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/ta/id/345461-par-rigas-vesturiska-centra-saglabasanas-un-attistibas-padomi |title=Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi |website=Likumi.lv |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2023-09-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> ar arhitektūras, restaurācijas, dizaina un pilsētvides ekspertīzi.<ref name="latarh.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Reiņa Liepiņa agrīnais darbs pie kluba "Pulkvedim neviens neraksta" telpu pārbūves [[Vecrīga|Vecrīgā]] iezīmēja profesionālo virzienu, kurā vēsturisko vērtību saglabāšana tiek apvienota ar jaunas arhitektūras pievienošanu.<ref name="latarh.lv"/> Viņa arhitektūras pieeja bieži saistīta ar ēku adaptīvu pārizmantošanu (adaptive reuse)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> — līdzās vēsturiskās vides saglabāšanai būtiska ir ēkas funkcionalitāte un pielāgojamība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> Darbs ar [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]] ir viena no Reiņa Liepiņa arhitektūras prakses raksturīgākajām jomām.<ref name="latarh.lv"/> == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle.]] Projektā pārbūvēta un paplašināta līdzšinējā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Mazā zāle, kā arī izveidota jauna daudzfunkcionāla mēģinājumu zāle, būtiski uzlabojot Dailes teātra telpu funkcionalitāti, skatītāju pieredzi un darba apstākļus teātra kolektīvam. Pārbūve skāra tikai ēkas iekšējo struktūru, saglabājot [[Marta Staņa|Martas Staņas]] projektētās ēkas ārējo veidolu nemainīgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/dailes-theater/ |title=Dailes Theater |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="dailesteatris.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |website=Dailes teātris |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-04}}</ref> restaurējot un atkārtoti izmantojot vairākas vēsturiskās interjera detaļas un apdares materiālus.<ref name="dailesteatris.lv" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |website=LSM |author=Laima Slava |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pārbūves darbi uzsākti 2024. gada vasarā un pabeigti 2025. gada septembrī. Kopumā kapitāli pārbūvēti aptuveni 2500 m² teātra telpu.<ref name="dailesteatris.lv"/> === Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā === [[Attēls:Valmieras KURTUVE.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" Valmierā]] Bijušās 1970. gadu katlu mājas pārbūve par laikmetīgās mākslas, teātra un publisku notikumu telpu [[Valmiera]]s centrā. Projekta pamatā ir adaptīvās pārizmantošanas pieeja, saglabājot ēkas industriālo raksturu, ķieģeļu mūrus, dzelzsbetona konstrukcijas un telpisko struktūru, vienlaikus pielāgojot ēku jaunai kultūras funkcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/kurtuve/ |title=KURTUVE |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref name="visit-valmiera-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.valmiera.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras “Kurtuve” kļūst par finālistu “Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025” |website=Visit Valmiera |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-04}}</ref> 2022. gadā ēka īsā laikā tika pielāgota par pagaidu mājvietu [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrim]], kura vēsturiskajā ēkā tobrīd bija apturēti pārbūves darbi.<ref name="lsm-kurtuve-2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/valmieras-teatra-pagaidu-majvieta-kurtuve--bijusaja-katlu-maja.a479653/ |title=Valmieras teātra pagaidu mājvieta «Kurtuvē» – bijušajā katlu mājā |author=Gunta Matisone |website=LSM.lv |date=2022-10-26 |access-date=2026-08-04}}</ref> Pēc teātra atgriešanās vēsturiskajā ēkā "Kurtuve" tiek attīstīta kā starpdisciplināra laikmetīgās mākslas un kultūras telpa.<ref name="visit-valmiera-2025"/><ref name="kurtuve.com">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/ |title=Laikmetīgās mākslas telpa KURTUVE |website=KURTUVE |access-date=2026-08-04}}</ref> 2025. gadā "Kurtuve" kļuva par vienīgo Latvijas projektu, kas sasniedza ''New European Bauhaus Prizes'' finālu kategorijā ''Regaining a Sense of Belonging'' (Piederības sajūtas atjaunošana).<ref name="visit-valmiera-2025"/> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons.jpg|thumb|Hanzas perons]] 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|Rīgas preču stacijas]] noliktavas pārbūve par daudzfunkcionālu kultūras centru koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem publiskiem pasākumiem.<ref name="sudraba-arhitektura.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas perons |website=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> [[Hanzas perons]] ir viena no nedaudzām saglabātām būvēm, kas liecina par kādreizējās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru.<ref name="sudraba-arhitektura.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> Projekts saņēmis plašu atzinību Latvijas un starptautiskajos arhitektūras medijos, tostarp ''ArchDaily'', ''Dezeen'', ''Designboom'' un ''UrbanNext''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref> === Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekts === [[Attēls:Rīgas pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastela]] [[Rīgas pils]] kastelas restaurācijas un pārbūves projektu Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāja arhitektu birojs "[[Sudraba Arhitektūra]]" sadarbībā ar "MARK arhitekti", izveidojot telpas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] izvietošanai pils senākajā daļā – 14. gadsimtā celtajā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kastelā, kas ir viena no nozīmīgākajām viduslaiku cietokšņu būvēm Baltijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rigas-pils-konventa-restauracija-un-parbuve|title=Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve|website=Valsts nekustamie īpašumi|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sudraba-arhitektura.lv/rigas-pils-kastela/|title=Rīgas pils kastela|website=Sudraba Arhitektūra|access-date=2026-08-04}}</ref> Viens no nozīmīgākajiem restaurācijas elementiem ir pils kapela, kurā atjaunots tās sākotnējais telpiskais apjoms, demontējot vēlāk izbūvēto starpstāvu un atjaunojot viduslaiku telpas proporcijas.<ref name="ReferenceA"/> Projektam pievērsta plaša uzmanība Latvijas arhitektūras un kultūras medijos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/|title=Rīgas pils konventa atjaunošana — «MARK arhitekti» + «Sudraba Arhitektūra»|website=FOLD|date=2024-09-03|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=Diena|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas – vēstures muzeja mājvietas – atjaunošanu|website=LSM|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref> === Citi nozīmīgi projekti === * '''1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija''' [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * '''17. gadsimta noliktavas rekonstrukcija''' [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam "[[Sudraba Arhitektūra]]" sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība]]s rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/gada-balva/visu-gadu-uzvaretaji |title=Latvijas Arhitektūras gada balva. Visu gadu uzvarētāji |website=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]''' — 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> * '''''Dome Hotel & SPA''''' — 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, (2004—2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |website=Architizer |access-date=2026-05-12 |language=en}}</ref> * '''''Dustroom''''' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latvianpavilion.arhivi.lv/2008.html |title=Latvijas Paviljons Venēcijas Biennālē 2008 |website=Latvijas Paviljons Venēcijas Mākslas un Arhitektūras Biennāles |access-date=2026-05-12 |language=lv}}</ref> == Galerija == <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas pils kastela Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru ielā 5 </gallery> == Publikācijas, intervijas un publiskās diskusijas == * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |author=Laima Slava |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-29 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/arhitekti-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuves-projekts-bija-liel.a212194/ |title=Arhitekti: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūves projekts bija liels izaicinājums |author=Laima Slava |website=Latvijas Radio |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2025-09-24 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS “Dizains, sarunas & vīns” ar arhitektu Reini Liepiņu |website=Latvijas Arhitektu savienība |date=2025-03-19 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/podkasti-raidieraksti/15.10.2024-kulturdeva-reinis-liepins.a572654/ |title=«Kultūrdeva». Reinis Liepiņš |author=Kaspars Zaviļeiskis |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/15.10.2024-kulturas-buvju-tapsanas-virpuli-saruna-ar-arhitekturas-gada-balvas-nominantu-reini-liepinu.a572365/ |title=Kultūras būvju tapšanas virpulī. Saruna ar Arhitektūras gada balvas nominantu Reini Liepiņu |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-10-15 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/26971-industriala_mantojuma_parveide/ |title=Industriālā mantojuma pārveide |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2023-11-30 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.designboom.com/architecture/historic-latvian-cargo-warehouse-revived-cultural-center-encased-glass-steel-shell-sudraba-arhitektura-01-22-2023/ |title=Sudraba Arhitektūra revives Latvian warehouse as cultural center |website=Designboom |date=2023-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wallpaper.com/architecture/latvian-architecture-news-from-riga |title=Letter from Riga: dispatches from Latvia’s intriguing architecture scene |author=Clare Dowdy |website=Wallpaper* |date=2022-10-11 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/reinis-liepins-ar-lekciju-par-industrialo-mantojumu/ |title=Reinis Liepiņš ar lekciju par industriālo mantojumu |website=A4D |date=2022-07-22 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/en/architecture_design--fashion/interviews/25542-to_see_the_city_as_a_story/ |title=To see the city as a story |website=Arterritory |date=2021-05-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://urbannext.net/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons: Former Cargo Station Revamped into a Culture Venue |website=UrbanNext |date=2020-04-27 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |author=Paula Pintos |website=ArchDaily |date=2020-02-05 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ |title=Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue |author=Jon Astbury |website=Dezeen |date=2020-01-22 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/arhitekts-reinis-liepins-vecam-ekam-jadod-otra-un--4573/ |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: “Vecām ēkām jādod otra un trešā iespēja” |website=Archidea |date=2020-07-13 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 |title=No bāra letes līdz peronam |author=Uldis Rudaks |website=Diena |date=2019-08-16 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://arterritory.com/lv/arhitektura_dizains--mode/intervijas/22521-kad_eka_ir_autentiska_ta_neskiet_veca_-_ta_skiet_pat_moderna/ |title=Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna |author=Agnese Čivle |website=Arterritory |date=2018-08-21 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/japanese-magazine-au-dedicates-an-issue-to-latvian-architecture/ |title=Japanese magazine «a+u» dedicates an issue to Latvian architecture |website=FOLD |date=2016-12-19 |access-date=2026-05-12 |language=en}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 |title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai |author=Ineta Zelča-Sīmansone |website=Diena |date=2015-11-23 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://a4d.lv/notikumi/slice-of-architecture-reinis-liepins/ |title=Slice of Architecture: Reinis Liepiņš |website=A4D |date=2014-11-05 |access-date=2026-05-12 |language=lv}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] mye8n65adkcu1s3ar4ndwl0pwsgr5ma Bitė group 0 452604 4502684 4407931 2026-08-05T02:28:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502684 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''UAB Bitė group'' | native_name = | logo = Bite_group_logo.png | logo_size = 148px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2023. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Viļņa]] | location_country = {{LTU}} | location = | locations = | area_served = {{LTU}}, {{LAT}} | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = | services = [[mobilie sakari]], interneta pakalpojumu sniegšana | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Providence Equity | num_employees = | parent = ''PLT VII Finance S.a r.l.'', {{LUX}}<br />(''[[Providence Equity Partners]]'' {{USA}}) | divisions = | subsid = ''[[Bitė Lietuva]]''{{br}}''[[Bite Latvija]]'' | homepage = [https://www.bitegroup.net/ bitegroup.net] | footnotes = | intl = }} '''''UAB Bitė group''''' ir [[Lietuva|Lietuvā]] reģistrēta [[pārvaldītājsabiedrība]], kas kopš 2016. gada pieder ASV investīciju uzņēmumam Providence Equity Partners. Līdz 2007. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dānijas TDC, bet no 2007. līdz 2016. gadam — Mid Europa Partners. [[Baltijas valstis|Baltijas]] valstīs Bitė galvenokārt strādā telekomunikāciju sektorā Lietuvā un Latvijā, taču caur tai piederošo mediju uzņēmumu [[TV3 Group]] (ko Bitė ieguva pēc Providence veiktās [[Viasat]] Baltijas uzņēmumu iegādes 2017. gadā) tai ir papildu klātbūtne arī [[Igaunija|Igaunijā]]. Bitė Group ir ilggadējs '''Vodafone''' reģionālais partneris — pirmais Partner Network Agreement līgums parakstīts 2003. gadā Lietuvas mobilā sakaru pakalpojuma nodrošināšanai. Līgums 2006. gadā tika attiecināts arī uz Latvijas pakalpojumiem. Ilgu laiku Bitė Group pārstāvēja Bite Finance International B.V., [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrēts uzņēmums. Kopš uzņēmuma nonākšanas ASV investīciju fonda Providence Equity īpašumā 2016. gadā<ref>{{Cite web|title=Providence Equity Partners acquistion of Bitė from Mid Europa Partners|url=https://www.iflr1000.com/Deal/Profile/8975|website=www.iflr1000.com|access-date=2025-11-28|archive-date=2025-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20251129025349/https://www.iflr1000.com/Deal/Profile/8975}}</ref>, to pārstāv PLT VII Finance S.à r.l., kas reģistrēts [[Luksemburga|Luksemburgā]], bet tā galīgais īpašnieks ir Providence Equity GP L.P., kas reģistrēts [[Kaimanu Salas|Kaimanu salās]].<ref>{{Cite web|url=https://www.tisegroup.com/umbraco/surface/proxyapi/newspdf?id=339096&index=0|title=PLT VII FINANCE S.à rl|website=The International Stock Exchange {{!}} TISE}}</ref> Grupai pieder Baltijas valstu telesakaru uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]. == Vēsture == 1995. gadā Lietuvā tika izveidots trešais GSM mobilā telefona tīkls ''Bité'', ko pārvaldīja uzņēmums ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'', kas piederēja Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam ''Bite Finance International B.V.'' ''Bitė'' grupa izveidojās 2005. gadā, kad ''UAB Bitė Lietuva'' Latvijā dibināja meitasuzņēmumu SIA ''Bite Mobile'' (tagad [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]). 2009. gadā grupa izveidoja uzņēmumu ''TeleTower'', kas pārvaldītu sakaru torņu biznesu. ''Mid Europa Partners'' 2016. gadā ''Bitė Lietuva'' pārvaldītājsabiedrību ''Bite Finance International B.V.'' pārdeva ASV privātā kapitāla investīciju uzņēmumam ''[[Providence Equity Partners]]''. 2023. gada 19. jūnijā ''Bitė Lietuva'' paziņoja, ka reorganizēs ''Bitė'' grupu. Tās mediju uzņēmumi visās Baltijas valstīs tiktu apvienoti zem Lietuvā reģistrētas pārvaldītājsabiedrības ''UAB All Media Group'' (''[[TV3 Group]]''). Savukārt sakaru uzņēmumi tiktu apvienoti zem ''Bitė group''.<ref name="bite 2023.06.19" /> 1. septembrī Lietuvā tika dibināts uzņēmums '''''UAB Bitė group'''''; tā mātes uzņēmums bija līdzšinējais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums ''PLT VII Finance S.a r.l.'', kas pieder ''Providence Equity Partners''. Savukārt ''UAB Bitė group'' kļuva par ''UAB Bitė Lietuva'' un SIA "Bite Latvija" pārvaldītājsabiedrību. 2025. gada 23. decembrī ''Bitė group'' paziņoja, ka alternatīvo investīciju uzņēmums ''Stonepeak'' par 480 miljoniem iegādāsies grupas torņu biznesu Lietuvā un Latvijā ''TeleTower'', kas pārvalda vairāk nekā 2500 sakaru torņus, mastus un jumta konstrukcijas. Darījumu plānots pabeigt 2026. gada otrajā ceturksnī.<ref name="db 2025.12.23" /> <ref> https://m.db.lv/zinas/stonepeak-iegadasies-teletower-par-480-miljoniem-eiro-524594</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bite 2023.06.19">[https://www.bite.lv/lv/strauji-augot-biznesam-reorganize-bite-grupu-sadalot-atseviskos-telekomunikaciju-un-mediju-holdinga Strauji augot biznesam, reorganizē “Bite Grupu”, sadalot atsevišķos telekomunikāciju un mediju holdinga uzņēmumos] bite.lv, 19/06/2023</ref> <ref name="db 2025.12.23">[https://www.db.lv/zinas/stonepeak-iegadasies-bite-grupai-piederoso-sakaru-tornu-uznemumu-524566 Stonepeak iegādāsies Bite grupai piederošo sakaru torņu uzņēmumu] Db.lv, 23.12.2025</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.bitegroup.net/ Bitė group] * [https://rekvizitai.vz.lt/en/company/bite_group/ Bitė group, UAB] Rekvizitai {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Bitė group| ]] 5r5hhhw721o4ze33fdx0enqq2sxxdv1 Centrālā laboratorija 0 452786 4502730 4413708 2026-08-05T06:36:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502730 wikitext text/x-wiki '''SIA "Centrālā laboratorija"''' ir viena no lielākajām un modernākajām [[medicīna|medicīnisko]] analīžu [[laboratorija|laboratorijām]] [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Tai ir [[Latvija|Latvijā]] plašākais filiāļu tīkls. Laboratorijai ir vairāk nekā 100 filiāļu un 13 testēšanas centri. "Centrālā laboratorija" dibināta 1994. gadā, un tajā strādā vairāk nekā 500 darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.laboratorija.lv/par-mums/par-kompaniju.html |title=Par SIA „ Centrālā laboratorija” |access-date={{dat|2020|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191117123049/https://www.laboratorija.lv/par-mums/par-kompaniju.html }}</ref> "Centrālā laboratorija" ir akreditēta atbilstoši LVS EN ISO 15189:2023 un LVS EN ISO 17025:2018 standartiem: no cilvēka iegūta materiāla [[hematoloģija|hematoloģiskai]], klīniskai, klīniski ķīmiskai, koaguloģiskai, imūnhematoloģiskai, imunoloģiskai, citoloģiskai, molekulāri bioloģiskai, mikrobioloģiskai un patohistoloģiskai izmeklēšanai, kā arī [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[asinis|asins]] paraugu hematoloģiskai testēšanai.<ref>[https://ai.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=pdf&id=14169&apl=65051&Itemid=151&lang=lv Akreditācijas apliecība]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Laboratorijas]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ipms47mm966htbskf55ae3o1e944c1x Iztēle 0 458299 4502551 4431212 2026-08-04T14:58:13Z Meistars Joda 781 4502551 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The story of the greatest nations, from the dawn of history to the twentieth century - a comprehensive history, founded upon the leading authorities, including a complete chronology of the world, and (14578678840).jpg|thumb|Psihe no aizpasaules]] '''Iztēle''' ir [[prāts|prāta]] īpašība, ar kuras palīdzību ir iespējams uz pieņēmumu pamata radīt apstākļus, kuri ļautu atrisināt vienu vai otru iztēles īpašnieka ieceres realizēšanās iespēju. Līdz ar to iztēli var apskatīt kā indivīda spēju modelēt kādu iedomātu vai eksistējošu problēmu, lai tās atrisinājumu izmantotu sev vēlamos nolūkos. Iztēli kā prāta īpašību viennozīmīgi var piedēvēt vien [[cilvēks|cilvēkam]]. Lai gan ir centieni rast pierādījumus tam, ka ar iztēli saistītas spējas varētu piemist [[primāti]]em un citiem [[zīdītāji]]em, tomēr pārliecinošu pierādījumu tam pagaidām nav, tāpēc pagaidām iztēli var uzskatīt par unikālu, cilvēku raksturojošu īpašību. Viens no veidiem, kā trenēt iztēli, ir klausīties un praktizēt stāstīšanu, kur iztēle tiek izpausta stāstos un rakstos, piemēram, pasakās, fantāzijās un zinātniskajā fantastikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{psiholoģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Psiholoģija]] oyb5j5pnsv9rvmpkvd6vo6o2cae1sjt Atskurbtuve 0 463839 4502634 4387403 2026-08-04T19:44:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Arrest.jpg|thumb|250px|Atskurbtuves kamera [[Norvēģija|Norvēģijā]]]] '''Atskurbtuve''' ir [[medicīna]]s iestāde, kurā līdz atskurbšanas brīdim uztur vidēja [[Alkohola reibums|reibuma]] stāvoklī esošus cilvēkus. Par iereibušiem uzskatītos cilvēkus atskurbtuvē nogādā iekšlietu struktūrvienību vai medicīnas darbinieki, kur viņus pieņem [[Feldšeris|feldšeri]], kas noskaidro viņu stāvokli un [[persona]]s datus. Ja cilvēkam tiek konstatēts mērenas pakāpes reibuma stāvoklis, viņš tiek aizturēts līdz atskurbšanas brīdim. Personas, kuras atrodas smaga reibuma stāvoklī vai alkohola komā, tiek nogādātas ārstniecības iestādēs ([[slimnīca|slimnīcās]]), kur visbiežāk tiek hospitalizētas [[Intensīvā terapija|intensīvās terapijas]] nodaļā. Atskurbtuves radītas [[Alkoholisms Krievijā|Krievijā]], taču mūsdienās pastāv arī dažās citās valstīs. == Vēsture == [[Attēls:Вытрезвитель при Московской части Петербурга.jpg|thumb|250px|Atskurbtuve [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] 1914. gadā]] Pirmā atskurbtuve [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tika nosaukta par “patversmi iereibušajiem” un tika atvērta [[1902. gads|1902. gada]] [[7. novembris|7. novembrī]] [[Tula|Tulā]].<ref>[https://www.tulapressa.ru/2012/11/110-let-nazad-v-tule-otkrylsya-pervyj-priyut-dlya-opyanevshix/ 110 лет назад в Туле открылся первый "приют для опьяневших"]</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20060825235359/http://tounb.tula.net/Tula/Person_zdrav/arhangelskiy.htm «Знаменосец общественной жизни», врач Федор Сергеевич Архангельский]</ref> Patversmi organizēja ārsts Fjodors Arhangeļskis. Patversmes atklāšanā Arhangeļskis uzstājās ar runu, kurā tika izklāstīta [[Alkoholisms|alkoholisma]] apkarošanas nepieciešamība, jo tas izraisot "iedzīvotāju izdzimšanu, saimniecisku postu un skarto iedzīvotāju morālo sabrukšanu". Patversme sastāvēja no divām nodaļām: ambulatorās klīnikas alkoholiķiem un patversmes bērniem, kuru vecāki bija dzērāji. Patversmes personāla sastāvā bija feldšeris un kučieris. Kučieris apceļoja pilsētu un savāca iereibušos (līdz atskurbtuvju slēgšanai 2011. gadā tai pašā Tulā 4 atskurbtuves uzņēma ap 80 pacientus dienā). 1951. gada 15. maijā [[Čehoslovākija]]s galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] slimnīcā "''Apolinaria''" atklāja pasaulē pirmo ārstniecisko atskurbtuvi, kas bija domāta speciāli ārstnieciskiem nolūkiem. Tās dibinātājs, čehu ārsts Jaroslavs Skala visu savu dzīvi bija saistīts ar alkohola atkarības ārstēšanu, un šī pieredze viņu pamudināja atvērt pirmo detoksikācijas centru, kura mērķis bija ārstēt pacientus no alkoholisma. Par pirmo viņa pacientu kļuva krievu virsnieks.<ref>[https://legacy.blisty.cz/art/28607.html Jak se sovětský důstojník zapsal do historie, aniž o tom věděl — Filip Rožánek]</ref> Atskurbtuvju dzimtenē Krievijā 2011. gadā tās tika likvidētas, jo to darbībai trūka juridiska pamata un pacienti tika pakļauti aplaupīšanas un spīdzināšanas riskam no tiesībsargu puses,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.onk-ru.info/v-tuve-osudili-milicionerov-zhestoko-izbivshix-zaderzhannogo/#more-4649 |title=В Туве осудили милиционеров, жестоко избивших задержанного |access-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200717082010/http://www.onk-ru.info/v-tuve-osudili-milicionerov-zhestoko-izbivshix-zaderzhannogo/#more-4649 }}</ref> nododot šīs funkcijas no policijas slimnīcām. Tomēr bieži agresīvie pacienti radīja briesmas mediķu drošībai, un 2019. gadā Krievijas veselības ministrija atbalstīja likumprojektu par atskurbtuvju atjaunošanu.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/3906361 Минздрав одобрил возрождение вытрезвителей]</ref> Atskurbtuves dažādās formās darbojas, piemēram, [[ASV]] (''Sobering center''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tulsapolice.org/tulsa-municipal-jail/tulsa-sobering-center.aspx |title=Tulsa Sobering Center |access-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200717063212/https://www.tulsapolice.org/tulsa-municipal-jail/tulsa-sobering-center.aspx }}</ref> [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Čehija|Čehijā]] (''Záchytka''), [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]<ref>[https://www.bbc.com/news/health-42506706 BBC, 2017: Drunk tanks may become norm, NHS boss warns 'selfish' revellers]</ref> (''Alcohol recovery centre'', arī ''Booze buse''), [[Polija|Polijā]] (''Izba wytrzeźwień'', kopš 1956; no 2014. gada nodotas pašvaldību pārvaldē) un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. == Latvijā == [[Latvijas PSR]] atskurbtuves darbojās pēc PSRS modeļa, kas tika apstiprināts ar turienes iekšlietu ministra ("tautas komisāra") [[Lavrentijs Berija|L. Berijas]] pavēli 1940. gada 4. martā. Pilsētās kursēja speciālas automašīnas — furgoni, kuras savāca pārlieku apskurbušos. Miliči nogādāja pacientus atskurbtuvē, kur viņu pārbaudīja ārsts un ierādīja gultas vietu slēgtā “numuriņā”. No rīta, pēc protokola un visu formalitāšu nokārtošanas paģiraino klientu izlaida.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/toreiz_un_tagad_jeb_miti_un_patiesiba_par_dzivi_latvija_padomju_laika|title=Pietiek :: Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā|last=Kadišs|first=Ainārs|website=www.pietiek.com|access-date=2020-07-16|date=2020-07-04}}</ref> 1985. gada pretalkoholisma kampaņas laikā [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] prezidijs pieņēma jaunus noteikumus par atskurbtuvju darbību. [[Latvija|Latvijas Republikā]] līdz 2013. gadam termini "atskurbtuve" un "atskurbšanas pakalpojums" nebija ierakstīti normatīvajos aktos. Uz to laiku, saskaņā ar 2011. gadā veikto pētījumu, 5% alkoholu lietojošo iedzīvotāju 15—64 gadu vecumā izdzēra 41% no visa valstī gada laikā patērētā alkohola apjoma.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/desmit-pasvaldibas-2015. gada-planots-izveidot-atskurbtuves-ja-tam-bus-finansejums.a62886/|title=Desmit pašvaldībās 2015. gadā plānots izveidot atskurbtuves, ja tam būs finansējums||website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-16|date=2013-08-10|language=lv}}</ref> [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]] savā ziņojumā par atskurbtuvju izveidošanu norādīja uz sekām, ja problēma netiks risināta: saglabāsies augsts alkohola reibumā un citu apreibinošu vielu ietekmē aizturēto un policijas struktūrvienību telpās nogādāto personu mirstības risks; agresīva persona alkohola reibumā sabiedriskā vietā var radīt sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskus; ja persona ir bezpalīdzības stāvoklī alkohola reibumā sabiedriskā vietā — saglabājas augsts risks kļūt par noziedzīga nodarījuma upuri, kā arī šo personu mirstības risks; iespējams, pieaugs [[vardarbība ģimenē]].<ref name=":0" /> Radās strīdi par atbildības uzņemšanos par atskurbtuvju uzturēšanu. 2013. gadā tika panākta vienošanās, ka tā ir valsts funkcija, bet gadu vēlāk Vides ministrija piedāvāja, lai atskurbtuves uzturētu pašvaldības, kurām valsts to apmaksās. Rīgā iereibušo personu nogādāšana slimnīcās, jo šie cilvēki parasti ir veseli, taču viņu izmeklēšana un pārbaudes lieki noslogo slimnīcas. Šādus iereibušos ērtāk aprūpēt atskurbtuvēs, kurās būtu arī mediķu personāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-piedavas-pasvaldibam-veidot-atskurbtuves-un-maksas-par-to.a107414/|title=Valsts piedāvās pašvaldībām veidot atskurbtuves un maksās par to|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-16|date=2014-11-24|language=lv}}</ref> Atskurbtuvju izveide bija viens no priekšlikumiem Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012.—2014. gadam.<ref name=":0" /> == Atskurbtuvju aizstājēji == Daudzās valstīs darbojas pakalpojums, kas iereibušus cilvēkus par maksu nogādā dzīvesvietā. Reizēm brīvprātīgie šādus pakalpojumus kampaņas veidā izdara bez maksas vai par ziedojumiem, kā [[Kanāda]]s ziemas mēnešos organizētā ''Operation Red Nose'' (Operācija "Sarkanais deguns").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.insidehalton.com/news-story/4238122-operation-red-nose-aims-to-get-drinkers-home-safely/ |title=Operation Red Nose aims to get drinkers home safely |access-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200717062646/https://www.insidehalton.com/news-story/4238122-operation-red-nose-aims-to-get-drinkers-home-safely/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Alkoholisms]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] dlf9nu46zl7zez45k4clkb2t6q1ldg0 FK Dinamo Rīga 0 465996 4502504 4478776 2026-08-04T12:54:49Z Ivario 51458 4502504 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2005. gadā izveidoto klubu|20. gs. 40. un 50. gados spēlējušo komandu|FK Daugava Rīga (1944)}}{{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #400080 | nos = FK Dinamo Rīga | logo_links = FK Dinamo Riga logo.png | logo_izm = 175px | pilns = SIA Futbola klubs "Dinamo Rīga" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dib = 2005 | stad = [[Rīgas Ostvalda vidusskola|Rīgas Ostvalda vidusskolas]] stadions | ietilp = 500<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europlan-online.de/rigas-ostvalda-vidusskola-stadions/stadion-46407.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814150706/https://www.europlan-online.de/rigas-ostvalda-vidusskola-stadions/stadion-46407.html }}</ref> | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Apse | tren = {{flaga|Latvija}} [[Raimonds Apse]] | līga = [[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]] | sez = [[2023. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2023.]] | poz = {{decrease}} 13. vieta, [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | mediji = {{URL|http://dinamo.lv/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | kit_alt2 = | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''FK Dinamo Rīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik (2025) spēlē [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas (Altero.lv LIIGA)]] B grupā. Klubs dibināts 2005. gadā. Mājas spēles aizvada [[Rīgas Ostvalda vidusskola]]s stadionā. Komandai nav tiešas saistības ar pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidoto Rīgas "Dinamo" futbola klubu, kurš vēlāk pārtapa par [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugavu"]]. Vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Sadarbojies ar vairākiem citiem Latvijas klubiem (piemēram, [[FK Rīnūži|FK Rīnuži/LASD]] ap 2007.–2008. gadu). Pirms 2017. gada sezonas bija noslēdzis sadarbības līgumu ar [[SK Babīte]], lai attiecīgais klubs, spēlējot [[Latvijas futbola Virslīga|Vīrslīgā]], izpildītu prasības par akadēmijas statusu. Virslīgas komandas nosaukums bija "'''SK Babīte/Dinamo'''", tomēr tā nepabeidza sezonu, jo tika izslēgta no Virslīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22062017-babite_dinamo_izslegta_no_virsligas |title="Babīte/Dinamo" izslēgta no Virslīgas |date={{dat|2017|6|22|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}}}</ref> Pirms 2019. gada sezonas izveidoja apvienotu komandu ar [[FK Staiceles Bebri]] un startēja 1. līgas čempionātā kā "'''Dinamo Rīga/Staicele'''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/09012019-rtu_skonto_academy_1_liga_nespeles_bebri_ |title=RTU/"Skonto Academy" 1. līgā nespēlēs, "Bebri" apvienojas ar "Dinamo" |date={{dat|2019|1|9|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}}}</ref> Kopš 2020. gada spēlēja 1. līgā ar patstāvīgu komandu, līdz izkrita no tās uz 2. līgu. FK Dinamo komandai ir sava jauniešu akadēmija. Daudzas komandas piedalās Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-dinamo-riga-13721/?cid=20726871|title=FK Dinamo Rīga - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-08-06}}</ref> == Komandas sastāvs == :2025 gads. {{Fs start}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=GK| name=Daniils Jofiks}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=GK| name=Igors Ševeļovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Mārtiņš Pļāvējs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Kirills Solovjovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Pāvels Sorokins}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Mārtiņš Žugs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Ritvars Beinarovičs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Matīss Sanders}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Arturs Zaharčenko}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Artjoms Miļantejs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Artūrs Biders}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Aleksejs Gušča}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Georgii Kogan}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Maksims Molčanovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Edgars Ozoliņš}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Dmitrijs Puhovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Klimentijs Manija}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Miks Grasmanis Laše}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Nikita Gžibovskis}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Ričards Kauliņš}} {{Fs player | no=|nat=UKR| pos=FW| name=Daniil Zhelezniak}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Artemijs Horunžijs}} {{Fs player | no=|nat=UKR| pos=FW| name=Myroslav Yaremenko}} {{Fs player | no=|nat=COL| pos=FW| name=Jose Alejandro Sorza Marin}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Ņikita Šumins}} {{Fs player | no=|nat=JAP| pos=MF| name=Masayoshi Takeuchi}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW| name=Deniss Žuravļovs}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Timofejs Zeļeņins}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Artūrs Krišņovs}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Apse |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} Anatolijs Čebans |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Jānis Apse |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Apse |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Roberts Apse |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Krasnovs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://dinamo.lv/lv/galvena/ Oficiālā mājaslapa] {{latviski}} {{krieviski}} * https://lff.lv/klubi/fk-dinamo-riga-38471/?cid=20849255 ( Kluba profils 2025. gadam Latvijas Futbola federācijas tīmekļa vietnē){{facebook|fkdinamoriga}} * [https://www.transfermarkt.com/dinamo-riga/startseite/verein/40759/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dinamo Rīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] atayfwx1jxqjdxvtdsa86pe0hn4rnag 4502505 4502504 2026-08-04T12:56:19Z Ivario 51458 4502505 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2005. gadā izveidoto klubu|20. gs. 40. un 50. gados spēlējušo komandu|FK Daugava Rīga (1944)}}{{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #400080 | nos = FK Dinamo Rīga | logo_links = FK Dinamo Riga logo.png | logo_izm = 175px | pilns = SIA Futbola klubs "Dinamo Rīga" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | dib = 2005 | stad = [[Rīgas Ostvalda vidusskola|Rīgas Ostvalda vidusskolas]] stadions | ietilp = 500<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europlan-online.de/rigas-ostvalda-vidusskola-stadions/stadion-46407.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814150706/https://www.europlan-online.de/rigas-ostvalda-vidusskola-stadions/stadion-46407.html }}</ref> | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Apse | tren = {{flaga|Latvija}} [[Raimonds Apse]] | līga = [[Latvijas futbola 2. līga|2. līga]] | sez = [[2023. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2023.]] | poz = {{decrease}} 13. vieta, [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | mediji = {{URL|http://dinamo.lv/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | kit_alt2 = | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000FF | socks2 = 0000FF }} '''FK Dinamo Rīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik (2025) spēlē [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgas (Altero.lv LIIGA)]] B grupā. Klubs dibināts 2005. gadā. Mājas spēles aizvada [[Rīgas Ostvalda vidusskola]]s stadionā. Komandai nav tiešas saistības ar pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidoto Rīgas "Dinamo" futbola klubu, kurš vēlāk pārtapa par [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas "Daugavu"]]. Vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Sadarbojies ar vairākiem citiem Latvijas klubiem (piemēram, [[FK Rīnūži|FK Rīnūži/LASD]] ap 2007.–2008. gadu kā '''FK Dinamo-Rīnūži/LASD'''). Pirms 2017. gada sezonas bija noslēdzis sadarbības līgumu ar [[SK Babīte]], lai attiecīgais klubs, spēlējot [[Latvijas futbola Virslīga|Vīrslīgā]], izpildītu prasības par akadēmijas statusu. Virslīgas komandas nosaukums bija "'''SK Babīte/Dinamo'''", tomēr tā nepabeidza sezonu, jo tika izslēgta no Virslīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22062017-babite_dinamo_izslegta_no_virsligas |title="Babīte/Dinamo" izslēgta no Virslīgas |date={{dat|2017|6|22|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}}}</ref> Pirms 2019. gada sezonas izveidoja apvienotu komandu ar [[FK Staiceles Bebri]] un startēja 1. līgas čempionātā kā "'''Dinamo Rīga/Staicele'''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/09012019-rtu_skonto_academy_1_liga_nespeles_bebri_ |title=RTU/"Skonto Academy" 1. līgā nespēlēs, "Bebri" apvienojas ar "Dinamo" |date={{dat|2019|1|9|N|bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|8|30||bez}}}}</ref> Kopš 2020. gada spēlēja 1. līgā ar patstāvīgu komandu, līdz izkrita no tās uz 2. līgu. FK Dinamo komandai ir sava jauniešu akadēmija. Daudzas komandas piedalās Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-dinamo-riga-13721/?cid=20726871|title=FK Dinamo Rīga - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-08-06}}</ref> == Komandas sastāvs == :2025 gads. {{Fs start}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=GK| name=Daniils Jofiks}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=GK| name=Igors Ševeļovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Mārtiņš Pļāvējs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Kirills Solovjovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Pāvels Sorokins}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Mārtiņš Žugs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=DF| name=Ritvars Beinarovičs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Matīss Sanders}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Arturs Zaharčenko}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Artjoms Miļantejs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Artūrs Biders}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Aleksejs Gušča}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Georgii Kogan}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Maksims Molčanovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Edgars Ozoliņš}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Dmitrijs Puhovs}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=MF| name=Klimentijs Manija}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Miks Grasmanis Laše}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Nikita Gžibovskis}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Ričards Kauliņš}} {{Fs player | no=|nat=UKR| pos=FW| name=Daniil Zhelezniak}} {{Fs player | no=|nat=LVA| pos=FW| name=Artemijs Horunžijs}} {{Fs player | no=|nat=UKR| pos=FW| name=Myroslav Yaremenko}} {{Fs player | no=|nat=COL| pos=FW| name=Jose Alejandro Sorza Marin}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Ņikita Šumins}} {{Fs player | no=|nat=JAP| pos=MF| name=Masayoshi Takeuchi}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW| name=Deniss Žuravļovs}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Timofejs Zeļeņins}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF| name=Artūrs Krišņovs}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Apse |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} Anatolijs Čebans |- | Prezidents | {{flaga|Latvija}} Jānis Apse |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Apse |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Roberts Apse |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Krasnovs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://dinamo.lv/lv/galvena/ Oficiālā mājaslapa] {{latviski}} {{krieviski}} * https://lff.lv/klubi/fk-dinamo-riga-38471/?cid=20849255 ( Kluba profils 2025. gadam Latvijas Futbola federācijas tīmekļa vietnē){{facebook|fkdinamoriga}} * [https://www.transfermarkt.com/dinamo-riga/startseite/verein/40759/ ''Transfermarkt'' kluba profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dinamo Rīga}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] b30a3bm1dpmxu94zsvjv0eoeesejdde Raimonds Krollis 0 466597 4502496 4481018 2026-08-04T12:34:32Z Makenzis 56205 4502496 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Raimonds Krollis | image = Raimonds Krollis LVA.jpg | caption = Raimonds Krollis 2022. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 186 | currentclub = {{flaga|Čehija}} [[Liberecas "Slovan"|Slovan Liberec]] | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = {{0|0000}}—2018 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | years1 = 2018—2021 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Metta|Metta]] | caps1 = 49 | goals1 = 16 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC|Valmiera]] | years2 = 2021—2022 | caps2 = 57 | goals2 = 36 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]] | years3 = 2023—2025 | caps3 = 13 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|Čehija}} [[MFK Vyškov]] | years4 = 2024 | caps4 = 12 | goals4 = 5 | years5 = 2024—2025 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|Itālija}} [[US Triestina Calcio 1918|Triestina]] | caps5 = 14 | goals5 = 0 | years6 = 2025— | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Liberecas "Slovan"|Slovan Liberec]] | caps6 = 41 | goals6 = 14 | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 10 | nationalyears2 = 2020— | nationalteam2 = {{fb|LVA}} | nationalcaps2 = 40 | nationalgoals2 = 4 | pcupdate = 04.08.2026. | ntupdate = 25.03.2025. }} '''Raimonds Krollis''' (dzimis {{dat|2001|10|28}}) ir [[Latvija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada februāra Krollis pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandu [[Liberecas "Slovan"]]. == Karjera == Krollis ir futbola skolas "[[FK Metta|Metta]]" audzēknis. [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]] debitēja {{dat|2019|3|15||bez}} spēlē pret [[Riga FC|''Riga FC'']]. Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2019|4|27||bez}} pret [[Valmiera FC|''Valmiera Glass ViA'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/27042019-valmiera_grauj_mettu |title="Valmiera" grauj "Mettu", Punculs atver savu vārtu rēķinu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2019|4|27||bez}}|access-date={{dat|2020|9|7||bez}}}}</ref> Pēc veiksmīgas 2020. gada sezonas Krollis pievienojās ''[[Valmiera FC]]''. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada Virslīgas sezonā]] Valmieras kluba sastāvā izcīnīja Latvijas čempiona titulu, guva 24 vārtus un kļuva par sezonas rezultatīvāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14461/valmiera-fc-izcina-pirmo-virsligas-titulu/ |title=Valmiera FC izcīna pirmo virslīgas titulu |website=lff.lv |access-date={{dat|2022|11|13||bez}}}}</ref> 2023. gada janvārī Krollis parakstīja četru gadu līgumu ar [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandu ''[[Spezia Calcio]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/18012023-virsligas_snaiperis_krollis_parakstijis_l |title=Virslīgas snaiperis Krollis parakstījis līgumu ar Itālijas A sērijas klubu |date={{dat|2023|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|1|21||bez}}}}</ref> 5. februārī, nākot uz maiņu spēlē pret ''[[SSC Napoli|Napoli]]'', Krollis kļuva par pirmo Latvijas futbolistu, kas spēlējis Itālijas A sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/05022023-krollis_klust_par_pirmo_a_serija_spelejus|title=Krollis kļūst par pirmo A sērijā spēlējušo latvieti, ''Spezia'' cieš sakāvi pret ''Napoli''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-06|date=2023-02-05|language=lv}}</ref> [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022.—2023. gada sezonā]] devās laukumā četrās A sērijas spēlēs. Komanda zaudēja pārspēlē un izkrita no A sērijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/11062023-krolla_parstaveta_spezia_neiesit_pendeli_ |title=Kroļļa pārstāvētā "Spezia" neiesit pendeli un pārspēlē izkrīt no A Sērijas |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|11|12||bez}}|date={{dat|2023|6|11||bez}}}}</ref> Arī [[Itālijas futbola B sērija|B sērijā]] nespēja nostiprināties komandas pamatsastāvā un 2024. gada februārī Itālijas klubs viņu izīrēja Čehijas otrās pēc līmeņa līgas komandai ''[[MFK Vyškov]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/27022024-oficiali_spezia_lidz_sezonas_beigam_izire |title=Oficiāli: ''Spezia'' līdz sezonas beigām izīrē Krolli uz Čehijas otrās līgas līdervienību |website=Sportacentrs.com |access-date={{dat|2024|2|27||bez}}|date={{dat|2024|2|27||bez}}}}</ref> 12 aizvadītajās spēlēs Čehijas 2. līgā Krollis guva piecus vārtus. Tā paša gada augustā ''Spezia'' izīrēja Krolli Itālijas C sērijas komandai ''[[US Triestina Calcio 1918|Triestina]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/616053-raimonds-krollis-tiek-izirets-c-serijas-komandai |title=Raimonds Krollis tiek izīrēts C sērijas komandai |website=jauns.lv |access-date={{dat|2024|8|6||bez}}|date={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> 2025. gada februāra sākumā īres līgums tika izbeigts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/03022025-krollis_no_ires_c_serija_atgriezies_b_ser |title=Krollis no īres C sērijā atgriezies B sērijas kluba ''Spezia'' rīcībā |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|2|3||bez}}|date={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> Pēc dažām dienām Krollis pārgāja uz [[Čehija]]s klubu [[Liberecas "Slovan"]], noslēdzot līgumu uz trīsarpus sezonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/05022025-italijas_murgs_ir_gala_krolli_noperk_cehi |title=Itālijas murgs ir galā – Krollis atrod jaunas mājas |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|2|5||bez}}|date={{dat|2025|2|5||bez}}}}</ref> == Latvijas izlase == Spēlējis Latvijas U-19 izlasē. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|6||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltas izlasi]], dodoties laukumā sākumsastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12817/ari-otraja-naciju-ligas-spele-neizskirts/ |title=Arī otrajā Nāciju līgas spēlē neizšķirts |website=lff.lv|date={{dat|2020|9|6||bez}}|access-date={{dat|2020|9|7||bez}}}}</ref> Savukārt, savus pirmos vārtus Krollis guva {{Dat|2020|11|17|5=bez}} viesos pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2030129--andorra-vs-latvia/|title=Andorra-Latvia {{!}} UEFA Nations League|website=UEFA.com|access-date=2021-03-04|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Valmiera FC''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 ([[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]) * [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] rezultatīvākais spēlētājs — 1 ([[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Krollis, Raimonds}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Metta spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Spezia Calcio spēlētāji]] 1u46ymd6t990sgv04ssmecow6zw9vhm Sky 0 479434 4502743 4482655 2026-08-05T07:45:29Z Edis 27633 4502743 wikitext text/x-wiki {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''Sky'' | logo = | sauklis = Tas ir tā vērts! | tirdzniecības veids = mazumtirdzniecība un ražošana | valsts = | darbojas = {{flag|Latvija}} (4 veikali) | īpašnieks = | vadība = | darbinieku skaits = | darbību uzsāka = 1998. gads | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = {{URL|http://www.sky.lv/}} }} '''''Sky''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s ķēde [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Darbību Latvijā aizsāka 1998. gadā. ''Sky'' ir [[RXG grupa]]s zīmols, kas pārstāv ne tikai mazumtirdzniecību, bet arī ražošanu. [[Rīga|Rīgā]] līdz 2026. gadam darbojās pieci ''Sky'' lielveikali, 2026. gada janvārī tika slēgts veikals Krasta ielā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sky.lv/par-sky/|title=Par SKY|website=Lielveikals Sky|access-date=2026-03-20|language=en-US|archive-date=2026-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20260202002519/https://www.sky.lv/par-sky/}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.03.2026-veikalu-tikla-sky-parvalditajam-nodoklu-paradi-nenoliedz-reorganizaciju.a638810/|title=Veikalu tīkla «Sky» pārvaldītajam – nodokļu parādi; nenoliedz reorganizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inc-baltics.com/sledz-sky-veikalu/|title=Slēdz Sky veikalu|last=Lasmanis|first=Jānis|website=Inc. Baltics|access-date=2026-03-20|date=2026-01-19|language=en-US}}</ref> 2026. ɡada 13. martā SIA "Skai Baltija", kas pārvalda lielveikalu tīklu "''Sky''", iesniedza maksātnespējas pieteikumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/16.03.2026-veikalu-sky-ipasnieks-iesniedzis-maksatnespejas-pieteikumu.a639002/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Veikalu «Sky» īpašnieks iesniedzis maksātnespējas pieteikumu] lsm.lv 16.03.2026</ref> Divi no veikaliem uzreiz tika slēgti, atlikušie divi turpināja darbu "līdz turpmākam paziņojumam".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/es-protams-neesmu-vanga-bet-latviesi-dalas-savas-nojauta-par-nakamo-upuri-pec-sky|title=“Es, protams, neesmu Vanga, bet…” Latvieši dalās savās nojausmās par nākamo upuri pēc “Sky”|website=LA.LV|access-date=2026-03-20|language=lv}}</ref> 2026. ɡada 22. jūlijā [[Konkurences padome]] saņēma SIA "Firma Madara 89" (veikalu tīkls ''[[top!]]'') apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār aktīviem Kārļa Ulmaņa gatvē 122 Rīgā, kur atradās veikals ''Sky''. == Veikalu tīkls Latvijā == {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Sky |Rīga |Kārļa Ulmaņa gatve 122 (slēgts)<ref name=":1" /> |- |Sky |Rīga |Hipokrāta iela 28 |- |Sky (i/c "Sky&More") |Rīga |Duntes iela 19a |- |Sky |Berģi |Rīgas-Siguldas šoseja 8 (slēgts)<ref name=":0" /><ref name=":1" /> |} == Atsauces == {{atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] n31d3t6kk61w2s6sdq954k56ywpkx0y Rui Hačimura 0 479899 4502708 4096767 2026-08-05T04:33:48Z Biafra 13794 atj. 4502708 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rui Hačimura | vārds_orig = 八村 塁 | attēls = Rui Hachimura (52381582438).jpg | att_izm = | paraksts = Rui Hačimura 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|8}} | dz_viet = {{vieta|Japāna|Tojama}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=203}} | svars = {{mērvienība|kg=104}} | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Gonzaga Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | numurs = 28 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 9., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2022|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2022|end}}–{{nbay|2025|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2026|start}}–pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|JAP}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu otrā simboliskā izlase]] (2020) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Āzijas U16 čempionāts basketbolā|Āzijas U16 čempionāts]]}} {{Medaļa|Bronze|Irāna 2013|Basketbols}} }} '''Rui Hačimura''' ({{val|ja|八村 塁‎}}; dzimis {{dat|1998|2|8||bez}} [[Tojama|Tojamā]]) ir [[Japāna]]s [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Japānas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Losandželosas "Clippers"]]. R. Hačimura ir dzimis etniski jauktā ģimenē: viņa māte ir [[japāņi|japāniete]], bet tēvs cēlies no Āfrikas valsts [[Benina]]s. == Karjera == Vidusskolā mācījies Japānā, kur spēlējis arī basketbolu, kļūdams par divkārtēju nacionālās vidusskolu līgas čempionu. Pēc vidusskolas nonācis [[Gonzaga Universitāte]]s komandā "Bulldogs",<ref>[https://www.espn.com/mens-college-basketball/story/_/id/25288415/the-education-gonzaga-rui-hachimura The education of Gonzaga's Rui Hachimura] ESPN</ref> aizvadījis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā trīs sezonas, kļūdams par piekto Japānas spēlētāju pirmajā divīzijā. === NBA === [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] izraudzīts ar 9. numuru, otro augstāko starp ārvalstu spēlētājiem, R. Hačimuru izvēlējās [[Vašingtonas "Wizards"]]. Viņš kļuva par otro [[NBA drafts|NBA draftā]] izvēlēto Japānas spēlētāju pēc 2,34 m garā [[Jasutaka Okajama|Jasutakas Okajamas]], ko draftēja 1981. gadā. Debijas sezonā R. Hačimura tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu otrajā simboliskajā izlasē]], kā arī abās pirmajās sezonās izraudzīts par Uzlecošo Zvaigžņu spēles dalībnieku ([[2021. gada NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogales ietvaros pati spēle gan nenotika [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ). 2022. gada nogalē uzvarētā spēlē pret [[Fīniksas "Suns"]] (127—102) R. Hačimura atkārtoija savu karjeras rezultativitātes rekordu — 30 punkti. 2023. gada janvārī, pēc tam, kad spēlētājs un klubs nevienojās par jaunu līgumu, viņš tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Lakers"]] pret [[Kendriks Nanns|Kendriku Nannu]] un trīs nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/35511046/sources-lakers-nearing-deal-wizards-rui-hachimura|title=Lakers send Nunn, picks to Wiz for Hachimura|website=ESPN.com|access-date=2023-01-24|date=2023-01-23|language=en}}</ref> Pēc trīs ar pusi sezonām "Lakers" sastāvā 2026. gada vasarā R. Hačimura parakstīja divu gadu līgumu ar otru [[Losandželosa]]s klubu [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]], kas paredz 28 miljonu dolāru lielu atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/rui-hachimura-free-agency-2026|title=Rui Hachimura, Clippers agree to two-year deal|website=NBA.com|access-date=2026-08-05|language=en}}</ref> === Nacionālā izlase === Spēlējis dažāda vecuma Japānas jaunatnes izlasēs, kopā ar U16 izlasi ieguvis bronzas medaļu [[Āzijas U16 čempionāts basketbolā|Āzijas čempionātā]] (2013). Bija rezultatīvākais spēlētājs 2014. gada U17 Pasaules čempionātā (22,6 punkti vidēji spēlē), kurā Japāna ieņēma 14. vietu.<ref>[http://www.fiba.basketball/world/u17/2014/player/Rui-Hachimura Rui HACHIMURA] 2014 FIBA U17 World Championship for Men</ref> 2019. gadā debitējis [[Japānas basketbola izlase|Japānas pieaugušo izlasē]]. Tās sastāvā piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hačimura, Rui}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas basketbolisti]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 65mtxrr2sr7cxxme3w4h4jcgcxig04b Vairis Nartišs 0 481832 4502742 4455652 2026-08-05T07:37:53Z ~2026-43127-38 148732 /* Sabiedriskā darbība */ 4502742 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = | Vārds = | Vārds_orig = | Attēls = Vairis Nartišs.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|4}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Ogre}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = [[Trombons|trombonists]] | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = http://www.trombons.lv | Dzimums = V }} '''Vairis Nartišs''' ir latviešu [[Trombons|trombonists]], uzņēmējs, soloatskaņotājs, [[komponists]], producents, sabiedriskais darbinieks. == Dzīves gājums == Dzimis {{dat|1976|9|4}} [[Ogre|Ogrē]]. 1991. gadā beidzis Ogres vidusskolu, 1996. gadā absolvējis [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu]]. Vēlāk turpināja studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]], kur 2000. gadā ieguva bakalaura grādu un 2002. gadā — mūzikas [[maģistra grāds|maģistra grādu]]. 2007. gadā iegūts uzņēmējdarbības maģistra (MBA) grāds [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā]]. == Radošā darbība == Kopš 1996. gada Vairis ir bijis [[Orķestris|orķestra]] mākslinieks [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] simfoniskajā orķestrī. Viņš ir arī mūzikas veikala NartissLV īpašnieks un vadītājs kopš 2008. gada. Vairis ir daudzu mūzikas projektu aizsācējs un vadītājs, ieskaitot soloizrādes. 2014. gadā viņš iestudēja monoizrādi "Sprīdītis. Pēc 111 gadiem..." [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] Jaunajā zālē. 2020. gadā iestudēja monoizrādi "Pūt un Palaid". 2019. gadā Vairis Nartišs kļuva par [[Pūšamais mūzikas instruments|pūšaminstrumentu]] ražotāja Vincent Bach oficiālo mākslinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://connselmer.com/artists/vairis-nartiss|title=Vairis Nartiss|website=connselmer.com|access-date=2026-02-10|language=en-us}}</ref> [[Attēls:Vairis Nartišs.Ir Talants.jpg|thumb|Vairis Nartišs šovā "Ir Talants"]] 2024. gadā Vairis Nartišs ir piedalījies [[TV3 Latvija]] šovā “Ir Talants”, kur pārsteidza skatītājus ar savu talantu un spējām pūšaminstrumentus radīt no visdažādākajām lietām - burkāna, lejkannas, dārza šļūtenes, poda vai izlietnes vantūža, degvielas piltuves, piena pakas. Šova laikā Vaira vēstījums bija - spēlēt pūšaminstrumentus ir interesanti un aizraujoši, tādējādi veicinot pūšaminstrumentālā žanra popularitāti jauniešu vidē. V. Nartišs šo popularizēšanu turpina joprojām Latvijas jauniešiem stāstos koncertlekcijas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. 2025. gadā Vairis Nartišs piedalījās TV3 Lietuva talantu šovā “Lietuvos Talentai”, pārstāvot Latviju ar priekšnesumu, kurā tika izmantoti dažādi nestandarta pūšaminstrumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.tv3.lt/serie/lietuvos-talentai,serial-2588204|title=TV3 Play|website=TV3 Play|access-date=2026-02-10}}</ref> 2026.gada aprīlī mūziķis kā pirmais Latvietis, kurš dzīvo Latvijā, tika uz šova "[https://www.youtube.com/watch?v=z3BxJHyVhQ8 Britain's Got Talent]" skatuves. 2026. gadā Vairis Nartišs bija Starptautiskā Trombonu festivāla (International Trombone Festival 2026) namatēvs un viens no organizatoriem. Festivāls pirmo reizi norisinājās Latvijā un bija pirmais Starptautiskais Trombonu festivāls Austrumeiropā. == Mūzikas veikals NartissLV == 2008. gadā Vairis Nartišs izveidoja Draudzīgo mūzikas veikalu NartissLV. Šis veikals bija kā zināms protests pret dārgajiem mūzikas veikaliem, kas tolaik Latvijā bija. == Izgudrojumi == Vairis Nartišs ir mūzikas instrumentu izgudrotājs. Ir radījis vairākas neparastas lietas: * 2015. gadā radīta lielākā trompete pasaulē - Subkontrabastrompete. Instrumenta garums ir 2,13 metri. Izgatavotas 4 trompetes. 2 trompetes atrodas muzejos, pārējās ir Vaira Nartiša rīcībā. * Koka surdīnes “Nartiss Latvia” trompetei, tenora [[Trombons|trombonam]], bastrombonam. Šīs surdīnes ir radītas no koka pēc unikālas tehnoloģijas, kas tām piešķir pilnskanību un virstoņu klāsta saglabāšanos, kas nav citām surdīnēm. == Diskogrāfija == * 2012: "TROMBONIADA. Sounds of Trombone". * 2022: “Uģis Prauliņš. L'homme armé. Mesa un interlūdijas“. 2023. gadā albums bija nominēts mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons", kā arī ieguva 2 nominācijas “Opus Klassik” == Sabiedriskā darbība == Vairis Nartišs sniedz atbalstu jaunajiem mūziķiem un veicina mūzikas izglītību. Viņš ir vairāku mūzikas festivālu un konkursu žūrijas loceklis, kā arī rīko meistarklases un seminārus trombonistiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2009. gadā bija MK un NVO sadarbības padomes memoranda īstenošanas padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2011. gadā bija Eiropas brīvprātīgā darba gada labas gribas vēstnieks. Kopš 2018. gada Vairis Nartišs ir Latvijas Nacionālā Kultūras centra pūtēju orķestru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. 2026. gada 29. jūlijā līdz 1. augustam Rīgā norisinājās Starptautiskais Trombonu festivāls (International Trombone Festival 2026), kas bija pirmais šāda mēroga festivāls Austrumeiropā. Vairis Nartišs bija festivāla namatēvs (host) un viens no tā organizatoriem. Festivāla programmā bija koncerti, meistarklases, lekcijas, zinātniskie referāti un instrumentu izstāde. Atklāšanas koncertā uzstājās Liepājas Simfoniskais orķestris un zviedru trombonists Christian Lindberg, bet noslēguma koncertā - Latvijas Radio bigbends un amerikāņu trombonists Marshall Gilkes. Festivālā piedalījās arī Louise Pollock, Peter Steiner, Jonas Bylund, Shannon Barnett, Line Johannesen, Håkan Björkman, Denis Jiron un citi trombonisti un pedagogi no dažādām valstīm. == Citas aktivitātes == Papildus mūzikai Vairis veido un producē oriģinālus mūzikas video sociālo tīklu platformām, īpaši [[TikTok]], kur kanālā "BrassComedy" publicē jautras un izglītojošas mūzikas interpretācijas. Viņš arī aktīvi piedalās dažādos televīzijas šovos, popularizējot pūšaminstrumentus plašākai auditorijai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nartiss.lv Mūzikas veikala mājaslapa] * [http://www.trombons.lv Oficiālā mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Nartišs, Vairis}} [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] j8j4aeibkqlhpknx9y5tmht6e7bxtyx 4502772 4502742 2026-08-05T09:15:48Z Meistars Joda 781 4502772 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = | Vārds = | Vārds_orig = | Attēls = Vairis Nartišs.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|4}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Ogre}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = [[Trombons|trombonists]] | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = http://www.trombons.lv | Dzimums = V }} '''Vairis Nartišs''' ir latviešu [[Trombons|trombonists]], uzņēmējs, soloatskaņotājs, [[komponists]], producents, sabiedriskais darbinieks. == Dzīves gājums == Dzimis {{dat|1976|9|4}} [[Ogre|Ogrē]]. 1991. gadā beidzis Ogres vidusskolu, 1996. gadā absolvējis [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu]]. Vēlāk turpināja studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], kur 2000. gadā ieguva bakalaura grādu un 2002. gadā — mūzikas [[maģistra grāds|maģistra grādu]]. 2007. gadā iegūts uzņēmējdarbības maģistra grāds [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā]]. == Radošā darbība == Kopš 1996. gada Vairis ir bijis [[Orķestris|orķestra]] mākslinieks [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] simfoniskajā orķestrī. Viņš ir arī mūzikas veikala NartissLV īpašnieks un vadītājs kopš 2008. gada. Vairis ir daudzu mūzikas projektu aizsācējs un vadītājs, ieskaitot soloizrādes. 2014. gadā viņš iestudēja monoizrādi "Sprīdītis. Pēc 111 gadiem..." [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] Jaunajā zālē. 2020. gadā iestudēja monoizrādi "Pūt un Palaid". 2019. gadā Vairis Nartišs kļuva par [[Pūšamais mūzikas instruments|pūšaminstrumentu]] ražotāja Vincent Bach oficiālo mākslinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://connselmer.com/artists/vairis-nartiss|title=Vairis Nartiss|website=connselmer.com|access-date=2026-02-10|language=en-us}}</ref> [[Attēls:Vairis Nartišs.Ir Talants.jpg|thumb|Vairis Nartišs šovā "Ir Talants"]] 2024. gadā Vairis Nartišs piedalījās [[TV3 Latvija]] šovā “Ir Talants”, kur pārsteidza skatītājus ar savu talantu un spējām pūšaminstrumentus radīt no visdažādākajām lietām - burkāna, lejkannas, dārza šļūtenes, poda vai izlietnes vantūža, degvielas piltuves, piena pakas. Šova laikā Vaira vēstījums bija - spēlēt pūšaminstrumentus ir interesanti un aizraujoši, tādējādi veicinot pūšaminstrumentālā žanra popularitāti jauniešu vidē. V. Nartišs šo popularizēšanu turpina joprojām koncertlekcijās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. 2025. gadā Vairis Nartišs piedalījās TV3 Lietuva talantu šovā “Lietuvos Talentai”, pārstāvot Latviju ar priekšnesumu, kurā tika izmantoti dažādi nestandarta pūšaminstrumenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://play.tv3.lt/serie/lietuvos-talentai,serial-2588204|title=TV3 Play|website=TV3 Play|access-date=2026-02-10}}</ref> 2026.gada aprīlī mūziķis kā pirmais latvietis, kurš dzīvo Latvijā, tika uz šova "[[Britain's Got Talent]]" skatuves. 2026. gadā Vairis Nartišs bija Starptautiskā Trombonu festivāla (''International Trombone Festival 2026'') namatēvs un viens no organizatoriem. Festivāls pirmo reizi norisinājās Latvijā un bija pirmais Starptautiskais Trombonu festivāls Austrumeiropā. == Mūzikas veikals NartissLV == 2008. gadā Vairis Nartišs izveidoja Draudzīgo mūzikas veikalu NartissLV. Šis veikals bija kā zināms protests pret dārgajiem mūzikas veikaliem, kas tolaik Latvijā bija. == Izgudrojumi == Vairis Nartišs ir mūzikas instrumentu izgudrotājs. Ir radījis vairākas neparastas lietas: * 2015. gadā radīta lielākā trompete pasaulē - Subkontrabastrompete. Instrumenta garums ir 2,13 metri. Izgatavotas 4 trompetes. 2 trompetes atrodas muzejos, pārējās ir Vaira Nartiša rīcībā. * Koka surdīnes “Nartiss Latvia” trompetei, tenora [[Trombons|trombonam]], bastrombonam. Šīs surdīnes ir radītas no koka pēc unikālas tehnoloģijas, kas tām piešķir pilnskanību un virstoņu klāsta saglabāšanos, kas nav citām surdīnēm. == Diskogrāfija == * 2012: "TROMBONIADA. Sounds of Trombone". * 2022: “Uģis Prauliņš. L'homme armé. Mesa un interlūdijas“. 2023. gadā albums bija nominēts mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons", kā arī ieguva 2 nominācijas “Opus Klassik” == Sabiedriskā darbība == Vairis Nartišs sniedz atbalstu jaunajiem mūziķiem un veicina mūzikas izglītību. Viņš ir vairāku mūzikas festivālu un konkursu žūrijas loceklis, kā arī rīko meistarklases un seminārus trombonistiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2009. gadā bija MK un NVO sadarbības padomes memoranda īstenošanas padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2011. gadā bija Eiropas brīvprātīgā darba gada labas gribas vēstnieks. Kopš 2018. gada Vairis Nartišs ir Latvijas Nacionālā Kultūras centra pūtēju orķestru konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. 2026. gada 29. jūlijā līdz 1. augustam Rīgā norisinājās Starptautiskais Trombonu festivāls (''International Trombone Festival 2026''), kas bija pirmais šāda mēroga festivāls Austrumeiropā. Vairis Nartišs bija festivāla namatēvs (''host'') un viens no tā organizatoriem. Festivāla programmā bija koncerti, meistarklases, lekcijas, zinātniskie referāti un instrumentu izstāde. Atklāšanas koncertā uzstājās Liepājas Simfoniskais orķestris un zviedru trombonists ''Christian Lindberg'', bet noslēguma koncertā - Latvijas Radio bigbends un amerikāņu trombonists ''Marshall Gilkes''. Festivālā piedalījās arī ''Louise Pollock, Peter Steiner, Jonas Bylund, Shannon Barnett, Line Johannesen, Håkan Björkman, Denis Jiron'' un citi trombonisti un pedagogi no dažādām valstīm. == Citas aktivitātes == Papildus mūzikai Vairis Nartišs veido un producē oriģinālus mūzikas video sociālo tīklu platformām, īpaši [[TikTok]], kur kanālā "''BrassComedy''" publicē jautras un izglītojošas mūzikas interpretācijas. Viņš arī aktīvi piedalās dažādos televīzijas šovos, popularizējot pūšaminstrumentus plašākai auditorijai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nartiss.lv Mūzikas veikala mājaslapa] * [http://www.trombons.lv Oficiālā mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Nartišs, Vairis}} [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] r7s1n6ia4bjwp5tpjw31tyn48xflhfo Atila Valters 0 485379 4502628 4241833 2026-08-04T19:21:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502628 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Atila Valters | vārds_orig = ''Valter Attila'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = | image_size = | caption = | full_name = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|12}} | birth_place = {{vieta|Ungārija|Čemera}} | height = | weight = | currentteam = {{ct|FDJ}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = kalnu braucējs | ridertype = | amateuryear 1 = 2015–2017 | amateurteam 1 = Cube Csömör | amateuryear 2 = | amateurteam 2 = | proyear 1 = 2018 | proteam 1 = Pannon Cycling Team | proyear 2 = 2019 | proteam 2 = {{ct|CCC|2019}} | proyear 3 = 2020 | proteam 3 = {{ct|BMC|2020}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/valter-completes-ccc-teams-2020-roster/|title=Valter completes CCC Team's 2020 roster|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|date=25 November 2019|accessdate=1 January 2020}}</ref> | proyear 4 = 2021– | proteam 4 = {{ct|FDJ|2021}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Ungārijas čempions grupas braucienā (2022) :Ungārijas čempions individuālajā braucienā (2019) | medaltemplates = | show-medals = }} '''Atila Valters''' ({{val|hu|Valter Attila}}; dzimis {{dat|1998|6|12}} [[Čemera|Čemerā]]) ir [[Ungārija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv [[UCI WorldTeam]] komandu ''{{ct|FDJ}}''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15240/1000562/279|title=Groupama - FDJ|work=UCI.org|publisher=[[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]]|accessdate=1 January 2021|archiveurl=https://archive.today/20210101153609/https://www.uci.org/road/teams/TeamDetail/15240/1000562/279|archivedate=1 January 2021}}</ref><ref name=":0">{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclismactu.net/news-transfert-attila-valter-et-matteo-badilatti-chez-groupama-fdj-95042.html|title=Transfert - Attila Valter et Matteo Badilatti chez Groupama-FDJ|language=French|trans-title=Transfers - Attila Valter and Matteo Badilatti with Groupama-FDJ|work=Cyclism'Actu|publisher=Swar Agency|date=30 September 2020|accessdate=30 September 2020|first=François|last=Bonnefoy}}</ref> == Karjera == Karjeras sākumā startējis arī [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās, 2015. un 2016. gadā kļūstot par Ungārijas junioru čempionu, bet 2017. gadā ieņemot trešo vietu pieaugušo konkurencē. 2019. gadā pievienojās {{ct|CCC|2019}} komandai, iepriekšējā gadā pārstāvēja ''Pannon Cycling Team''. 2019. gadā uzvarēja vienā ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmā. === ''CCC Team'' === Pirms 2020. gada sezonas Valters pievienojās ''{{ct|BMC|2020}}'' komandai, pārejot uz to no saistītās attīstības komandas ''{{ct|CCC|2019}}''. 2020. gada oktobrī komanda Valteru iekļāva sastāvā startam [[2020. gada Giro d'Italia|2020. gada ''Giro d'Italia'']].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/giro-d-italia/2020/gc/startlist |title=103rd Giro d'Italia: Startlist |work=ProCyclingStats |accessdate=2 October 2020}}</ref> Kopvērtējumā viņš ieņēma 27. vietu, bet kalnainajā 20. posmā izcīnīja 9. vietu. === ''Groupama–FDJ'' === Pirms 2021. gada sezonas, ''CCC Team'' piedzīvojot finansiālas problēmas, Valters pārgāja uz ''{{ct|FDJ|2021}}''.<ref name=":0" /> 2021. gada maijā komanda Valteru iekļāva sastāvā startam [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/giro-d-italia/2021/gc/startlist|title=Startlist for Giro d'Italia 2021|website=www.procyclingstats.com|access-date=2021-05-14}}</ref> Kalnainajā ceturtajā posmā viņš izcīnīja 6. vietu, bet pēc sestā posma Valters kļuva par kopvērtējuma līderi, kļūstot par pirmo ungāru, kurš valkājis ''[[Kopvērtējums Giro d'Italia|maglia rosa]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rouleur.cc/blogs/the-rouleur-journal/attila-valter-rider-profile-of-the-latest-maglia-rosa|title=Attila Valter: The First Hungarian to wear the Pink Jersey|website=Rouleur|access-date=2021-05-14|language=en|archive-date=2021-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210514083517/https://www.rouleur.cc/blogs/the-rouleur-journal/attila-valter-rider-profile-of-the-latest-maglia-rosa}}</ref> Pēc devītā posma līdera krekliņu pārņēma [[Egans Bernals]]. 2022. gadā pirmoreiz kļuva par Ungārijas čempionu grupas braucienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Valters, Atila}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Peštas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ovilszgwnx0lbakm2phr9twjmrey3bg Coprinopsis cothurnata 0 489153 4502741 3807195 2026-08-05T07:33:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502741 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | apakšvalsts =Dikarya | apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | apakšnodalījums =Agaricomycotina | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | rinda = Agaricales | rinda_lv = Atmateņu rinda | dzimta =Psathyrellaceae | dzimta_lv = Spīgulīšu dzimta | ģints =Coprinopsis | ģints_lv =Tinteņu ģints | suga =C. cothurnata | suga_lv = | binomial = Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo | sinonīmi = Coprinus cothurnatus Godey 1874 | kategorijas =nē }} '''''Coprinopsis cothurnata''''', arī ''Coprinus cothurnatus'', ir Latvijā līdz šim neatrasta [[tinteņu ģints]] neliela [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi tiek uzskatīti par [[Neēdamās sēnes|neēdamiem]].<ref>[https://www.gbif.org/species/2534468 GBIF sugas atrašanas vietu karte]</ref> == Taksonomija == Sugas aprakstu 1874. gadā publicēja Žilē, atsaucoties uz franču mikologu Luī-Liku Godē, kā [[tinteņu ģints]] sēni ''Coprinus cothurnatus''.<ref>Gillet (1874) , In: Hyménomyc. de France:605</ref> 2001. gadā zinātnieku grupa to iekļāva jaunā ģintī ''Coprinopsis'',<ref>[http://www.speciesfungorum.org/GSD/GSDspecies.asp?RecordID=474384 Species Fungorum. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo], in Redhead, Vilgalys, Moncalvo, Johnson & Hopple, Taxon 50(1): 227 (2001)</ref><ref>Redhead, S.A.; Vilgalys, R.; Moncalvo, J.-M.; Johnson, J.; Hopple, J.S. (2001) ''Coprinus Pers. and the disposition of Coprinus species sensu lato'', In: Taxon 50(1):203—241</ref> ko vairums zinātnieku (bet ne visi) akceptējuši, tomēr latviešu valodas apzīmējumos tinteņu ģints ērtības labad netika sadalīta. Latviski sugas nosaukums vēl nav dots. Epitets ''cothurnata'' dots, atsaucoties uz [[koturnas|koturnām]] — augstiem teātra apaviem, kas norāda uz sugas garo kātiņu.<ref name="Italia">[https://www.funghiitaliani.it/topic/76867-coprinopsis-cothurnata%C2%A0godey-redhead-vilgalys-moncalvo-2001/ Funghi Italiani. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo 2001]</ref> Pašlaik iekļauta spīgulīšu dzimtā, agrāk tintenes tika izdalītas īpašā dzimtā ''Coprinaceae''.<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/coprinaceae/ Sugu enciklopēdija: Tinteņu dzimta]</ref> [[Indija]]s ziemeļos ir aprakstīta varietāte ''Coprinopsis cothurnata'' var. ''equisterca'',<ref>[https://www.mindat.org/taxon-5242771.html MinDat. Coprinopsis cothurnata]</ref> kas sastopama tropos, tai skaitā Indijā.<ref name="Indija">[https://www.mycosphere.org/pdf/Mycosphere_5_1_1.pdf Mycosphere. Taxonomic study on coprophilous species of Coprinopsis (Psathyrellaceae, Agaricales) from Punjab, India] Amandeep K, Atri NS, and Munruchi K, 19. lpp</ref> ''Coprinopsis'' ģints ietvaros iekļauta sekcijā ''Veliformes'' un apakšsekcijā ''Nivei''.<ref name="Italia" /> == Apraksts == * '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[cepurīšu sēnes]], [[lapiņu sēnes]]. * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākotnēji balta un koniska, vēlāk pelēcīga ar brūnganu pauguru vidū, daļēji izplešas līdz zvanveida vai paraboliskai un pa lapiņām sadalās daudzas radiālās šķiedrās,<ref>[https://www.bioimages.org.uk/html/r158907.htm BioImages. Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo, (an inkcap)]</ref> salīdzinot ar kātiņa garumu liela. Maliņa nelīdzena, robota lapiņu vietās. Virsma klāta ar smalku baltu pulverveidīgu plīvuru. Plīvurs sastāv no gludiem apaļiem elementiem 25—120 (bieži ap 80) µm diametrā, ar retām savienojošām hifām. Cepurītes platums 1—3,5 [[Centimetrs|cm]]. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': brīvas, nelīdzenas, sākotnēji baltas, vēlāk pelēcīgas, tad nomelnē un pāriet šķidrumā. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': Balts, sākumā nedaudz pārslots, vēlāk gluds, cilindrisks, augšgalā nedaudz tievāks. Ātri kļūst dobs. Uz vecumu vai iespiedumu dēļ apakšdaļa kļūst dzeltenīga līdz sarkanbrūna.<ref>[https://fundkorb.de/pilze/coprinopsis-cothurnata-rotf%C3%BC%C3%9Figer-schneetintling Fundkorb. Coprinopsis cothurnata Rotfüßiger Schneetintling]</ref> Garums līdz 10 cm, resnums 0,3—0,5 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': ļoti plāns, bāls, bez manāmas garšas vai smaržas. * '''[[Sporas]]''': skatā no priekšas tuvu sešstūrveidīgām, no sāniem elipsoīdas, tumši sarkanbrūnas, birumraksts melns, izmēri 9,5—15,5/6,5—8,5/7—7,5 [[Mikrometrs|µm]] (parasti 12—13/7—7,5/7 µm).<ref name="Danmark">[https://svampe.databasen.org/taxon/61404 Rustfodet blækhat]</ref><ref name="Apraksts">[https://www.researchgate.net/figure/Coprinopsis-cothurnata-microcharacters-a-cheilocystidia-B-pleurocystidia-c-spores_fig11_269879699 Rare species of the genus Coprinus Pers s. lato] Article in Acta Mycologica · June 2011, 43, lpp. DOI: 10.5586/am.2011.003. Błażej Gierczyk, Anna Kujawa, Tomasz Pachlewski, Michał Wójtowski</ref><ref>[https://www.mycodb.fr/fiche.php?genre=Coprinopsis&espece=cothurnata MycoDB.fr Coprinopsis cothurnata]</ref><ref>[http://www.miskolcigombasz.hu/fajlistank.php?PPE_SID=&action=showKind&langOrder=la&caller=kindList&kindId=1678 Miskolci Gombász Egyesület. Coprinopsis cothurnata - Rózsástövű tintagomba]</ref> * '''[[Bazīdijas]]:''' četrsporu, vālesveida, 18—50/9—13 µm (parasti 25—40/9—12 µm). * '''[[Cistīdas]]:''' Heilocistīdas plati vālesveida, 25—80/12—50 µm (parasti 25—60/20—45 µm). Pleirocistīdas retas vai nav vispār, līdzīgas formas, 45—90/8—10 µm.<ref name="Apraksts" /><ref name="Italia" /> Varietātei ''Coprinopsis cothurnata'' var. ''equisterca'' cepurīte aprakstīta kā 14—18 mm plata, vecumā pelēcīga ar mazliet zaļganu nokrāsu, mikroskopiski bez pleirocistīdām, sporu izmēri nedaudz mazāki — 8,5—13/5—8,5 µm.<ref name="Indija" /> == Izplatība == Suga atrasta Centrālajā un Ziemeļu Eiropā, taču ir diezgan reta.<ref>[https://www.biolib.cz/cz/taxon/id343211/ BioLib. Hnojník botkatý] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709181351/https://www.biolib.cz/cz/taxon/id343211/ |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} Coprinopsis cothurnata (Godey) Redhead, Vilgalys & Moncalvo</ref><ref>[https://laji.fi/observation/map?target=MX.72380 Finnish Biodiversity Information Facility. Puuterimustesieni — Coprinopsis cothurnata]</ref><ref>[http://www.pilze-deutschland.de/organismen/coprinopsis-cothurnata-godey-redhead-vilgalys-moncalvo-2001-1 Deutsche Gesellschaft für Mykologie. Coprinopsis cothurnata]{{Novecojusi saite}}</ref> Dānijā parastais augšanas periods — no jūnija līdz augustam, aug uz mēsliem un komposta, ganībās, pa vienai vai nelielos ceros.<ref name="Danmark" /><ref name="Italia" /><ref>[https://grzyby.pl/gatunki/Coprinopsis_cothurnata.htm Coprinopsis cothurnata — Atlas grzybów Polski] grzyby.pl</ref> Iespējams, atrasta arī [[Brazīlija|Brazīlijā]]<ref>[https://eol.org/pages/243574 EOL. Coprinopsis cothurnata]</ref> un [[Havaju salas|Havaju salās]].<ref name="Indija" /> Iespējams, sugas izplatība ir lielāka kā fiksētā, jo tā bieži tiek ignorēta.<ref name="Apraksts" /> == Līdzīgas sugas == Līdzīgas ir vairākas citas tintenes — [[sniegbaltā tintene]] (''Coprinopsis nivea'') un ar viegli rozā cepurīti apveltītā ''Coprinopsis pseudonivea'', kurām ir platākas sporas (14—18/11—13 µm ''nivea'' un 10—13/8,5—11/6—8 ''pseudonivea''), labi redzamas pleirocistīdas un nav sarkanbrūnas kātiņa apakšas nokrāsas, kā arī [[gredzenotā tintene]] (''Coprinus sterquilinus'') ar milzīgām sporām (17—26/10—15 µm) un izteiktu šauru gredzenu.<ref name="Danmark" /> Vēl ārēji līdzīgas ir divas sugas ar divsporu bazīdijām ''Coprinopsis bellula'' un no paša sākuma pelēcīgā ''Coprinus pachyspermus''.<ref name="Italia" /> == Lietošana pārtikā == Tiek uzskatīta par neēdamu augtenes īpašību, nenozīmīgo izmēru un ātrās [[Pārtikas bojāšanās|bojāšanās]] dēļ. Vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, retuma dēļ iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos.<ref name="Danmark" /> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/474384 Mycobank] {{en ikona}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=474384 Index Fungorum] {{en ikona}} * [http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_C.htm LMB Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210709181742/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_C.htm |date={{dat|2021|07|09||bez}} }} * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=71700 NCBI Taxonomy browser] {{en ikona}} [[Kategorija:Tintenes]] [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] 66x2lc6qb44pfp66w4rzbggoxe91w9f Džims Kevizels 0 492275 4502759 4215287 2026-08-05T08:26:52Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502759 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džims Kevizels | vārds_orig = ''Jim Caviezel'' | attēls = Jim Caviezel SDCC 2013.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kevizels 2013. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|26}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona|Montvernona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = Kerija Brovita | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džeimss Patriks Kevizels jaunākais''' ({{Val|en|James Patrick Caviezel, Jr.}}; dzimis {{Dat|1968|9|26}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams attēlojot [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] [[Mels Gibsons|Mela Gibsona]] filmā "[[Kristus ciešanas]]" (2004) un piedaloties [[CBS]] seriālā "[[Izvēlētā persona]]" (2011—2016). Kevizels ir piedalījies tādās filmās kā "[[Kareive Džeina]]" (''G.I. Jane'', 1997), "[[Šaurā, sārtā līnija]]" (1998), "[[Frekvence (filma)|Frekvence]]" (2000), "[[Augstākās pakāpes noziegumi]]" (2002), "[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]" (2002), "[[Bēgšanas plāns]]" (''Escape Plan'', 2013) un ''[[When the Game Stands Tall]]'' (2014), ''[[Sound of Freedom]]'' (2023). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1991 |"[[Mans personīgais Aidaho]]" (''My Own Private Idaho'') |- |1992 |''[[Diggstown]]'' |- |1994 |''[[Wyatt Earp]]'' |- | rowspan="2" |1996 |[[Ed (filma)|''Ed'']] |- |"[[Klints (filma)|Klints]]" (''The Rock'') |- |1997 |"[[Kareive Džeina]]" (''G.I. Jane'') |- |1998 |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" (''The Thin Red Line'') |- |1999 |''[[Ride with the Devil]]'' |- | rowspan="2" |2000 |"[[Frekvence (filma)|Frekvence]]" (''Frequency'') |- |"[[Atmaksāt ar labu]]" (''Pay It Forward'') |- | rowspan="2" |2001 |"[[Eņģeļa acis]]" (''Angel Eyes'') |- |[[Madison (filma)|''Madison'']] |- | rowspan="2" |2002 |"[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]" (''The Count of Monte Cristo'') |- |"[[Augstākās pakāpes noziegumi]]" (''High Crimes'') |- | rowspan="2" |2003 |''[[Highwaymen]]'' |- |"[[Mani sauc Deivids]]" (''I Am David'') |- | rowspan="3" |2004 |"[[Kristus ciešanas]]" (''The Passion of the Christ'') |- |"[[Pēdējā montāža (2004. gada filma)|Pēdējā montāža]]" (''The Final Cut'') |- |''[[Bobby Jones: Stroke of Genius]]'' |- | rowspan="2" |2006 |"[[Nezināmais (2006. gada filma)|Nezināmais]]" (''Unknown'') |- |[[Déjà Vu (filma)|''Déjà Vu'']] |- | rowspan="3" |2008 |"[[Atnācējs]]" (''Outlander'') |- |''[[Long Weekend]]'' |- |''[[The Stoning of Soraya M.]]'' |- |2011 |''[[Transit]]'' |- | rowspan="2" |2013 |"[[Bēgšanas plāns]]" (''Escape Plan'') |- |''[[Savannah]]'' |- |2014 |''[[When the Game Stands Tall]]'' |- |2017 |''[[The Ballad of Lefty Brown]]'' |- | rowspan="3" |2018 |''[[Paul, Apostle of Christ]]'' |- |''[[Running for Grace]]'' |- |''[[Onyx, Kings of the Grail]]'' |- |2020 |''[[Infidel]]'' |- | rowspan="2" |2023 |[[Sweetwater (filma)|''Sweetwater'']] |- |"[[Brīvības skaņa]]" (''Sound of Freedom'') |} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kevizels, Džims}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] olgmv5xrp8bous6bsf2g1i90a8fkk3i Dace Judina 0 495814 4502754 4471258 2026-08-05T08:20:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502754 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Dace Judina | žanri = detektīvs, psiholoģiskais romāns, dzimtu stāsti, mistika | rakstīšanas valoda = latviešu | dzimums = S | dzīvesbiedrs = [[Arturs Nīmanis]] | slavenākie darbi = Tik vienkārši, Dīvainais Līgovakars, Septiņi vakari, Tīrītājs | apbalvojumi = Lielā lasītāju balva (2013) | attēls = Dace_Judina_(2020).jpg | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 13 }} '''Dace Judina''' (dzimusi {{dat|1970|5|13}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[žurnāliste]], [[rakstniece]], publiciste, redaktore, režisore, dziesminiece. Kopš deviņdesmitajiem gadiem darbojas presē, sabiedrisko attiecību un pasākumu jomā. Intereses — teātris, literatūra, mūzika, autobraukšana, kriminālistika, datori, dzimtu vēstures un radu rakstu pētījumi, ainavu arhitektūra, interjera dizains. Viena no aizvadītajā desmitgadē izdotās latviešu [[Daiļliteratūra|daiļliteratūras]] visvairāk lasīto [[Romāns|romānu]] autorēm. Iekļauta Latvijas Simtgades 100 Vērtīgāko grāmatu autoru sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/266795-latvijas-socialo-tiklu-lietotaji-izveidojusi-savu-top-100-gramatu-sarakstu.htm|title=Latvijas sociālo tīklu lietotāji izveidojuši savu TOP 100 grāmatu sarakstu|website=nra.lv|access-date=2022-12-10|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == {| class="wikitable" |+ !Gads !Nosaukums !Sērija !Apraksts !Piezīmes |- |2010. |Tik vienkārši | |Psiholoģisks detektīvromāns. | |- |2011., 2015., 2021. |Tase melnas kafijas |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-1 | |- |2012., 2016., 2021. |Dīvainais līgovakars |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-2 |Lielā lasītāju balva 2013. |- |2013., 2021. |Ziemas blūzs |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-3 | |- |2014., 2021. |Mēnesis pie jūras |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-4 | |- |2015., 2021. |Siers otrajai pelītei |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-5 | |- |2015. |Divi. Pusnakts sarunas | |Dzeja un esejas. Kopdarbs ar [[Arturs Nīmanis|Arturu Nīmani]]. |Grāmatā iekļauts kompaktdisks ar Artura Nīmaņa instrumentālo mūziku. |- |2016., 2021. |Trīs klikšķi līdz laimei |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-6 | |- |2016., 2018. |Septiņi vakari |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 1. grāmata. |2018. gadā iestudēta izrāde ar tādu pašu nosaukumu. |- |2017. |Ceturtais kauliņš |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-7 | |- |2017. |Gredzens |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 2. grāmata. | |- |2017. |Kad klusums kliedz |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 3. grāmata. | |- |2018. |Tīrītājs |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-8 | |- |2018. |Uzraksti man vakar... |Latvijas simtgades romāni |Tetraloģija: Ozolu-Kalēju-Ziemeļu-Legzdiņu dzimtu stāsti, 4. grāmata. | |- |2018. |Amnēzija |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-9 | |- |2018. |Ēnas spogulī |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 1. grāmata. | |- |2019. |Lāsts |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-10 | |- |2019. |Devītais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 1. grāmata. | |- |2019. |Cietāks par dimantu |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-11 | |- |2019. |Dēls |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 2. grāmata. | |- |2020. |Mēmais |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 2. grāmata. | |- |2020. |Slazdā |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-12 | |- |2020. |Viļņos |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 3. grāmata. | |- |2020. |Pēdas putekļos |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-13 | |- |2021. |Tukšais nams |Vakara romāns |Triloģija: ''Ēnas spogulī'', 3. grāmata. | |- |2021. |Krustceles |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 4. grāmata. | |- |2021. |Nemodiniet mirušos |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-14 | |- |2021. |Pārcēlājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 5. grāmata. | |- |2021. |Uz dzīvību un nāvi |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-15 | |- |2022. |Svilpotājs |Laika stāsti |Kopdarbs ar Arturu Nīmani. Cikla 6. grāmata. | |- |2022. |Kas lēni nāk... |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-16 |Grāmatas atvēršanā tiek prezentēts Artura Nīmaņa instrumentālās mūzikas albums "Sapņi" |- |2022 |Viņš vairs neatgriezīsies |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-17 | |- |2023 |Sešas pēdas |Izmeklē Anna Elizabete |Mūsdienu psiholoģiski ironiskais detektīvs. IAE-18 |Grāmatas atvēršanā tiek prezentēts Artura Nīmaņa instrumentālās mūzikas albums "Robežas" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pucmaja.lv/ Radošā apvienība "Pūces Māja"] * [https://www.facebook.com/izmekleAE Facebook: Anna Elizabete fon Berga] (Sērijas "Izmeklē Anna Elizabete" galvenais personāžs) * [https://www.youtube.com/channel/UCh653vviaq3MXZnr7j-JK6A YouTube: PūčMājas TV] — visi ar r/a "Pūces Māja" radošo darbu saistītie video (grāmatu atvēršanas pasākumi, dziesmas u.tml.) * [https://www.literatura.lv/lv/award/Liela-lasitaju-balva/1143233 Lielā lasītāju balva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211028004338/https://www.literatura.lv/lv/award/Liela-lasitaju-balva/1143233 |date={{dat|2021|10|28||bez}} }} — literatura.lv * [https://www.zvaigzne.lv/lv/multimediji/foto/206800-liela_lasitaju_balva_2013.html?i=2 Lielā lasītāju balva ("Dīvainais Līgovakars", 2013) bildēs] — zvaigzne.lv * [https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/133227-divainais_ligovakars.html "Dīvainais Līgovakars" (2013)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211028004339/https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/133227-divainais_ligovakars.html |date={{dat|2021|10|28||bez}} }} izdevēja lapā — zvaigzne.lv {{DEFAULTSORT:Judina, Dace}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] 5cqieu0kmcnmyem243lx3ayle3gi499 Reiz Amerikā 0 499454 4502611 4186313 2026-08-04T18:11:15Z OskarsC 38216 /* Ārējās saites */ 4502611 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Reiz Amerikā | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|5,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0087843/?ref_=bo_rl_ti|title=Once Upon a Time in America (1984) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2021|12|22}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{USA}} * {{ITA}} | ilgums = * 251 minūtes (pagarinātā versija) * 229 minūtes (Eiropas versija) * 139 minūtes (ASV versija) | izdošana = {{Filmas datums|1984|5|23|[[Kannu kinofestivāls]]|1984|6|1|ASV}} | izplatītājs = * ''[[Warner Bros. Pictures]]'' * ''[[Titanus]]'' | studija = * ''[[The Ladd Company]]'' * ''[[PSO International]]'' * ''[[Regency Enterprises|Embassy International Pictures]]'' * ''[[Rafran Cinematografica]]'' | operators = [[Tonino Delli Kolli]] | oriģinālnos = ''Once Upon a Time in America'' | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | aktieri = * [[Roberts De Niro]] * [[Džeimss Vudss]] * [[Elizabete Makgovena]] * [[Džo Peši]] * [[Bērts Jangs]] * [[Tjūsdeja Velda]] * [[Trīts Viljamss]] * [[Denijs Aielo]] | scenārijs = * [[Leonardo Benvenuti]] * [[Pjēro De Bernardi]] * [[Enriko Medioli]] * [[Franko Arkalli]] * [[Franko Ferrini]] * Serdžo Leone | producents = [[Arnons Milčans]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | žanrs = krimināldrāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Once Upon A Time In America1.jpg | imdb = }}'''"Reiz Amerikā"''' ({{Val|en|Once Upon a Time in America}}, {{Val|it|C'era una volta in America}}) ir 1984. gada [[kriminālfilma]], kuras režisors ir [[itālis]] [[Serdžo Leone]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Roberts De Niro]], [[Džeimss Vudss]], [[Elizabete Makgovena]], [[Džo Peši]], [[Bērts Jangs]], [[Tjūsdeja Velda]], [[Trīts Viljamss]] un [[Denijs Aielo]]. Filma ir balstīta uz [[Harijs Grejs|Harija Greja]] 1952. gada romāna ''The Hoods''. Filma ir par diviem labākajiem draugiem, kuri vada ebreju geto jauniešu grupu, kas kļūst par gangsteriem Ņujorkas organizētās noziedzības pasaulē. Filma ir par tādām tēmām kā bērnības draudzību, mīlestību, iekāri, alkatību, nodevību, zaudējumiem, izjukušām attiecībām, kā arī noziedzības pieaugumu Amerikas sabiedrībā. "Reiz Amerikā" bija Leones pēdējā filma, kā arī pirmā režisētā filma 13 gadu laikā. Tā ir arī pēdējā no Leones ''Once Upon a Time'' triloģijas, pēc "[[Reiz rietumos]]" (1968) un ''[[Duck, You Sucker!]]'' (1971).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/features/fistful-dynamite-duck-you-sucker-sergio-leone|title=The film with 3 names: in praise of Sergio Leone’s neglected spaghetti western|website=BFI|access-date=2021-12-22|language=en}}</ref> Filmas operators bija [[Tonino Delli Kolli]], bet mūzikas autors [[Ennio Morrikone]]. Leone sākotnēji bija iecerējis trīs stundu garu filmu, tad 269 minūšu garu (4 stundas un 29 minūtes), taču izplatītāji pārliecināja to saīsināt līdz 229 minūtēm. ASV izplatītāji, ''The Ladd Company'', filmu, bez Leones līdzdalības, saīsināja līdz 139 minūtēm un pārkārtoja ainas hronoloģiskā secībā. Filmas pirmizrāde notika 1984. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Saīsinātā versija ASV bija gan kritiska, gan finansiāla izgāšanās. Kritiķi, kuri bija redzējuši abas versijas, asi nosodīja veiktās izmaiņas. Oriģinālā "Eiropas versija" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsterfilmām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:1984. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Episkās filmas]] freacax5eg5rh1lvq80a6kv6ll2uv74 Reiz rietumos 0 500673 4502610 3857902 2026-08-04T18:11:03Z OskarsC 38216 /* Ārējās saites */ 4502610 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Reiz rietumos | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|5,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0064116/|title=Once Upon a Time in the West (1968) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|1|7}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|5 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{ITA}} * {{USA}} | ilgums = 166 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1968|12|20|Itālija|1969|5|28|ASV}} | izplatītājs = * ''[[Euro International Films]]'' * ''[[Paramount Pictures]]'' | studija = * ''[[Euro International Films]]'' * ''[[Paramount Pictures]]'' * ''[[Rafran]]'' * ''[[Cinematografica]]'' * ''[[Finanzia San Marco]]'' | operators = [[Tonino Delli Kolli]] | oriģinālnos = ''Once Upon a Time in the West'' | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | aktieri = * [[Klaudija Kardināle]] * [[Henrijs Fonda]] * [[Džeisons Robardss]] * [[Čārlzs Bronsons]] * [[Gabriele Ferzeti]] * [[Vudijs Strode]] * [[Džeks Elams]] * [[Laionels Standers]] * [[Paolo Stopa]] * [[Frenks Vulfs]] * [[Kīnans Vins]] | scenārijs = * Serdžo Leone * [[Serdžo Donati]] | producents = [[Fulvio Morsella]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | žanrs = vesterns | paraksts = | att_izm = | attēls = Once upon a Time in the West.jpg | imdb = }}'''"Reiz rietumos"''' ({{Val|en|Once Upon a Time in the West}}, {{Val|it|C'era una volta il West}}) ir 1968. gada itāļu spageti [[vesterns]], kura režisors ir [[Serdžo Leone]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Klaudija Kardināle]], [[Henrijs Fonda]], [[Džeisons Robardss]] un [[Čārlzs Bronsons]]. Filma ir par noslēpumainu svešinieku ar mutes harmonikām, kurš apvienojas ar noziedznieku, lai aizsargātu jaunu sievieti no nežēlīga slepkavas, kas nogalināja viņas ģimeni. Filmas pirmizrāde notika {{Dat|1968|12|20|5=bez}}, [[Itālija|Itālijā]]. Eiropas kinoteātros filma bija finansiāli veiksmīga, tomēr [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] versija, kas tika saīsināta no 166 līdz 145 minūtēm, bija neveiksmīga. "Reiz rietumos" ir pirmā filma no Leones "reiz" triloģijas. Tai sekoja ''[[Duck, You Sucker!]]'' (1971) un "[[Reiz Amerikā]]" (1984). 2009. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-01-07}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:1968. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Episkās filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] kbzmkfzpdwgg10g7kzh5uvpc7yp3nsa Par sauju dolāru 0 502331 4502608 3660354 2026-08-04T18:10:38Z OskarsC 38216 /* Ārējās saites */ 4502608 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Par sauju dolāru | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = * {{ASV dolārs|4,375 miljoni}} (Itālija) * {{ASV dolārs|14,5 miljoni}} (ASV un Kanāda) | budžets = {{ASV dolārs|200–225 tūkstoši}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{ITA}} * {{ESP}} * {{FRG}} | ilgums = 99 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1964|9|12|Itālija|1965|3|5|Rietumvācija|1965|9|27|ASV}} | izplatītājs = * ''Unidis'' | studija = * ''Jolly Film'' * ''Constantin Film'' * ''Ocean Films'' | operators = [[Masimo Dalamano]] | oriģinālnos = ''A Fistful of Dollars'' | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | aktieri = * [[Klints Īstvuds]] * [[Marianna Koha]] * [[Jozefs Egers]] * [[Volfgangs Lukšis]] * [[Džans Marija Volonte]] * [[Daniels Martinss]] * [[Bruno Karotenuto]] * [[Benito Stefaneli]] | scenārijs = | producents = * [[Aridžo Kolombo]] * [[Džordžo Papi]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | žanrs = vesterns | paraksts = | att_izm = | attēls = Fistful-of-Dollars-poster.jpg | imdb = }}'''"Par sauju dolāru"''' ({{Val|it|Per un pugno di dollari}}, {{Val|en|A Fistful of Dollars}}) ir 1964. gada spageti [[vesterns]], kura režisors ir [[Serdžo Leone]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Klints Īstvuds]], [[Džans Marija Volonte]] un [[Marianna Koha]]. "Par sauju dolāru" pirmizrāde notika 1964. gadā [[Itālija|Itālijā]] un tā aizsāka spageti vesterna žanra popularitāti. "Par sauju dolāru" ir pirmā Leones "dolāru" triloģijas filma, kurai sekoja "[[Par dažiem liekiem dolāriem]]" (''Per qualc he dollaro in più''; 1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966). Visās šajās filmās galveno lomu atveidoja Īstvuds. Šī bija arī pirmā filma, kurā Īstvuds attēloja galveno lomu. "Par sauju dolāru" tiek uzskatīta par neoficiālu [[Akira Kurosava|Akiras Kurosavas]] filmas ''[[Yojimbo]]'' (1961) rimeiku. Vairāki aktieri un uzņemšanas komandas darbinieki no Eiropas izmantoja pseidonīmus, piemēram, Leone filmu uzņēma ar pseidonīmu Bobs Robertsons, [[Džans Marija Volonte]] izmantoja pseidonīmu Džons Velss, savukārt filmas mūzikas autors [[Ennio Morrikone]] izmantoja pseidonīmu Dens Savio. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Spānijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Vesterni]] 7p0i0g857m52m8skk6d0s9qknm7kyli 4502641 4502608 2026-08-04T20:09:03Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4502641 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Par sauju dolāru | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = * {{ASV dolārs|4,375 miljoni}} (Itālija) * {{ASV dolārs|14,5 miljoni}} (ASV un Kanāda) | budžets = {{ASV dolārs|200–225 tūkstoši}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{ITA}} * {{ESP}} * {{FRG}} | ilgums = 99 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1964|9|12|Itālija|1965|3|5|Rietumvācija|1965|9|27|ASV}} | izplatītājs = * ''Unidis'' | studija = * ''Jolly Film'' * ''Constantin Film'' * ''Ocean Films'' | operators = [[Masimo Dalamano]] | oriģinālnos = ''A Fistful of Dollars'' | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | aktieri = * [[Klints Īstvuds]] * [[Marianna Koha]] * [[Jozefs Egers]] * [[Volfgangs Lukšis]] * [[Džans Marija Volonte]] * [[Daniels Martinss]] * [[Bruno Karotenuto]] * [[Benito Stefaneli]] | scenārijs = | producents = * [[Aridžo Kolombo]] * [[Džordžo Papi]] | režisors = [[Serdžo Leone]] | žanrs = vesterns | paraksts = | att_izm = | attēls = Fistful-of-Dollars-poster.jpg | imdb = }} '''"Par sauju dolāru"''' ({{Val|it|Per un pugno di dollari}}, {{Val|en|A Fistful of Dollars}}) ir 1964. gada [[spageti vesterns]], kura režisors ir [[Serdžo Leone]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Klints Īstvuds]], [[Džans Marija Volonte]] un [[Marianna Koha]]. "Par sauju dolāru" pirmizrāde notika 1964. gadā [[Itālija|Itālijā]] un tā aizsāka spageti vesterna žanra popularitāti. "Par sauju dolāru" ir pirmā Leones [[dolāru triloģija|"dolāru" triloģijas]] filma, kurai sekoja "[[Par dažiem liekiem dolāriem]]" (''Per qualc he dollaro in più''; 1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966). Visās šajās filmās galveno lomu atveidoja Īstvuds. Šī bija arī pirmā filma, kurā Īstvuds attēloja galveno lomu. "Par sauju dolāru" tiek uzskatīta par neoficiālu [[Akira Kurosava|Akiras Kurosavas]] filmas ''[[Yojimbo]]'' (1961) rimeiku. Vairāki aktieri un uzņemšanas komandas darbinieki no Eiropas izmantoja pseidonīmus, piemēram, Leone filmu uzņēma ar pseidonīmu Bobs Robertsons, [[Džans Marija Volonte]] izmantoja pseidonīmu Džons Velss, savukārt filmas mūzikas autors [[Ennio Morrikone]] izmantoja pseidonīmu Dens Savio. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Spānijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Vesterni]] ib9losfcp7jqy5va0waj1zz1759h38q Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada) 0 504831 4502722 4501465 2026-08-05T05:38:02Z Pirags 3757 /* 2026. gada uzbrukumi */ pap 4502722 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. auɡusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» – Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> 12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. auɡustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžikas]]. Krievijas puse ziņoja, ka gājuši bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ir ievainoti, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 49a5qz89ie4y5s0edyhlmsd6g8pz57j 4502723 4502722 2026-08-05T05:39:07Z Pirags 3757 /* 2026. gada uzbrukumi */ 4502723 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. auɡusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» – Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> 12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. auɡustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gājuši bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ir ievainoti, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] hfsstjxyemouu0h4zh8e8hvl2s9if5f 4502728 4502723 2026-08-05T06:07:28Z Pirags 3757 /* 2026. gada uzbrukumi */ pap 4502728 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. auɡusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» – Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> 12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. auɡustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> ==== Dronu triecieni pa "Wildberries" noliktavām ==== 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa "Wildberries" noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%–22% no "Wildberries" noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 3a5nvlxue9tlgsm4joe875nmahbzhym 4502775 4502728 2026-08-05T09:31:44Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap 4502775 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. auɡusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» – Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām "Zircon" un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> 12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. auɡustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> ==== Dronu triecieni pa "Wildberries" noliktavām ==== 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa "Wildberries" noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%–22% no "Wildberries" noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] f4rwsq4w6ybnujairdlg34pf663qikg 4502776 4502775 2026-08-05T09:32:57Z Pirags 3757 /* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ 4502776 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusɡadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā 456 000 uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija – vairāk nekā 1100, atbalsta vienības – apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. ɡada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos ɡāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā ɡāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes "Iskander", no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. auɡusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» – Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām "[[Zircon]]" un "[[Oniks]]" hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> 12. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. auɡustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> ==== Dronu triecieni pa "Wildberries" noliktavām ==== 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa "Wildberries" noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%–22% no "Wildberries" noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] ph3phw7v6rfvwezsmct2vplr39g1baa Dalmācijas salas 0 512367 4502769 4182876 2026-08-05T08:47:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502769 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Dalmācijas salas |attēls = Croatian islands map.png |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Horvātija |relief = jā |position = |vietējais nosaukums = dalmatinski otoka |izvietojums = [[Adrijas jūra]] |arhipelāgs = |latd=43|latm=57|lats=19|latNS=N |longd=15|longm=23|longs=17|longEW=E |platība = 3260 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 778 |salu skaits = 1246 |valsts = Horvātija |valsts adm vienības tips = |valsts adm vienība = |iedzīvotāji = 121 606 |blīvums = 37,3 |pamatiedzīvotāji = [[horvāti]] |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Dalmācijas salas''' ({{val|hr|dalmatinski otoka}}) ir [[Horvātija]]i piederošu salu grupa [[Adrijas jūra]]s austrumu piekrastē. Arhipelāgā ietilpst 1246 salas, saliņas un klintis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hrcak.srce.hr/file/14783 |title=COASTLINE LENGTHS AND AREAS OF ISLANDS IN THE CROATIAN PART OF THE ADRIATIC SEA DETERMINED FROM THE TOPOGRAPHIC MAPS AT THE SCALE OF 1 : 25 000 |access-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120318171434/http://hrcak.srce.hr/file/14783/ }}</ref> kas stiepjas gar [[Dalmācija]]s krastu {{nobr|440 km}} garumā no [[Rijekas līcis|Rijekas līča]] ziemeļos līdz [[Dubrovnika]]i dienvidos. Nozīmīgs tūrisma reģions.<ref>{{PZT|157}}</ref> == Ģeogrāfija == Salas veidojušās, iegrimstot [[Balkānu pussala]]s rietumu krastam un jūrai appludinot [[Dināru kalni|Dināru kalnu]] piekrastes grēdas. Salas veidotas galvenokārt no [[kaļķakmens]], izplatīts [[karsta process|karsts]]. Reljefs paugurains; augstākā virsotne ir 778 m vjl [[Brača]]s salā. Krasta līnija stipri izrobota. Ainavā dominē Vidusjūras krūmāji. Salās izveidoti trīs nacionālie parki — [[Brioni nacionālais parks|Brioni]], [[Kornatu nacionālais parks|Kornati]] un [[Mļetas nacionālais parks|Mļeta]]. Lielākās salas (ar platību virs 50 km²) ir: * [[Krka (sala)|Krka]] * [[Cresa]] * [[Brača]] * [[Hvara (sala)|Hvara]] * [[Paga]] * [[Korčula]] * [[Dugi Otoka]] * [[Mļeta]] * [[Raba]] * [[Visa]] * [[Lošiņa]] * [[Pašmana]] * [[Šolta]] * [[Ugļana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas salas]] [[Kategorija:Adrijas jūra]] [[Kategorija:Arhipelāgi]] sucuhvnizhssiaxtbuf02hkkry7xmkf Adrija Arhona 0 514019 4502733 4115049 2026-08-05T06:47:42Z Edgars2007 9590 4502733 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Adrija Arhona | vārds_orig = ''Adria Arjona'' | attēls = Adria Arjona-7303 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Adrija Arhona 2025. gadā | dz vārds = Adrija Arhona Toresa | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|25}} | dz vieta = {{vieta|Puertoriko|Sanhuana}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2012—pašlaik | vecāki = * [[Rikardo Arhona]] (tēvs) * Leslija Toresa (māte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Edgardo Kanaless * (prec. 2019. gadā) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Adrija Arhona''' ({{val|en|Adria Arjona}}; dzimusi {{dat|1992|4|25}}) ir amerikāņu aktrise. Pirmās viņas lomas bija dažās seriālu "[[Īsts detektīvs]]" un ''[[Person of Interest]]'' sērijās. Arhona atveidojusi [[Dorotija Geila|Dorotijas Geilas]] lomu Ozas grāmatas adaptācijas seriālā ''[[Emerald City]]'' (2017) un Anatemas Devaisas lomu seriālā ''[[Good Omens]]'' (2019). Atveidojusi otrā plāna lomas filmās "[[Pacific Rim: Sacelšanās]]" (''Pacific Rim: Uprising'', 2018), ''[[Life of the Party]]'' (2018), ''[[Triple Frontier]]'' (2019), ''[[Sweet Girl]]'' (2021) un galvenās lomas filmās ''[[6 Underground]]'' (2019), "[[Morbiuss]]" (2022), ''[[Hit Man]]'' (2023) un "[[Slepenā zīme]]" (2024). Ieskaņojusi Ramiresu videospēlē ''[[Fortnite]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arhona, Adrija}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Puertorikāņu kinoaktieri]] mvxs2tti0kdo2eql6jixtnkujv6cw6b 4502760 4502733 2026-08-05T08:27:30Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502760 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Adrija Arhona | vārds_orig = ''Adria Arjona'' | attēls = Adria Arjona-7303 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Adrija Arhona 2025. gadā | dz vārds = Adrija Arhona Toresa | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|25}} | dz vieta = {{vieta|Puertoriko|Sanhuana}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2012—pašlaik | vecāki = * [[Rikardo Arhona]] (tēvs) * Leslija Toresa (māte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Edgardo Kanaless * (prec. 2019. gadā) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Adrija Arhona''' ({{val|en|Adria Arjona}}; dzimusi {{dat|1992|4|25}}) ir amerikāņu aktrise. Pirmās viņas lomas bija dažās seriālu "[[Īsts detektīvs]]" un "[[Izvēlētā persona]]" sērijās. Arhona atveidojusi [[Dorotija Geila|Dorotijas Geilas]] lomu Ozas grāmatas adaptācijas seriālā ''[[Emerald City]]'' (2017) un Anatemas Devaisas lomu seriālā ''[[Good Omens]]'' (2019). Atveidojusi otrā plāna lomas filmās "[[Pacific Rim: Sacelšanās]]" (''Pacific Rim: Uprising'', 2018), ''[[Life of the Party]]'' (2018), ''[[Triple Frontier]]'' (2019), ''[[Sweet Girl]]'' (2021) un galvenās lomas filmās ''[[6 Underground]]'' (2019), "[[Morbiuss]]" (2022), ''[[Hit Man]]'' (2023) un "[[Slepenā zīme]]" (2024). Ieskaņojusi Ramiresu videospēlē ''[[Fortnite]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arhona, Adrija}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Puertorikāņu kinoaktieri]] 5w9ga2txv6414kcel7temj9b5zswua0 Dānijas sieviešu futbola izlase 0 514595 4502778 4309037 2026-08-05T09:44:17Z Semigall 8687 4502778 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dānija | Badge = Futbols-Danija.png | Nickname = | Association = [[Dānijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = DEN | Coach = {{flaga|Zviedrija}} Andrē Jeglercs | Captain = Pernille Hārdere | Most caps = Katrīne Pedersena (210) | Top scorer = Pernille Hārdere (70) | Home Stadium = [[Viborgas stadions]] | pattern_la1 = _dene18h | pattern_b1 = _dene18h | pattern_ra1 = _dene18h | pattern_sh1 = _dene18h | pattern_so1 = _dene18h | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _dene18a | pattern_b2 = _dene18a | pattern_ra2 = _dene18a | pattern_sh2 = _dene18a | pattern_so2 = _dene18a | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ff0000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|DEN}} 1:0 {{fbw-rt|SWE}} <br /> (Markusbele, [[Somija]]; {{dat|1974|7|27|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|DEN}} 15:0 {{fbw-rt|GEO}} <br /> ([[Vejle]], [[Dānija]]; {{dat|2009|10|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|USA}} 7:0 {{fbw-rt|DEN}} <br /> ([[Orlando]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|1995|2|24|N|bez}}) | World cup apps = 5 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | type = women }} '''Dānijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|dk|Danmarks kvindefodboldlandshold}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Dānijas Futbola asociācija]]. Mājas spēles parasti aizvada [[Viborgas stadions|Viborgas stadionā]]. Komanda ir četras reizes spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā. [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]. un [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995. gadā]] iekļuva ceturtdaļfinālā. Pārējās reizes dalību beidza grupu turnīrā. Komanda ir kvalificējusies arī [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada]] finālturnīram. Dānijas izlase spēlēja [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpisko spēļu]] turnīrā, bet zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] labāko rezultātu sasniedza [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]], ieņemot otro vietu un finālā ar 2:4 zaudējot [[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlandes izlasei]]. Divas reizes izlase ir izcīnījusi trešo vietu, vēl trīs reizes spēlējusi pusfinālā, kad spēle par trešo vietu netika aizvadīta. Komanda pastāvīgi piedalās Algarves kausā. Piecas reizes tā ir ieguvusi otro vietu (1995, 1998, 2001, 2007, 2008), divas reizes bijusi trešajā vietā (2009, 2017).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-algarve.html |title=Algarve Cup (Women) |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2023. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> [[Attēls:Israel-Denmark 20140619 025 edit.JPG|thumb|right|Dānijas sieviešu futbola izlase 2014.gadā.]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||7||6 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Ceturtdaļfināls||4||1||0||3||7||8 |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||1||8 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||4||4 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||rowspan=3 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Astotdaļfināls||4||2||0||2||3||3 |- |'''Kopā'''||5/9||18||5||1||12||22||29 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]] |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||rowspan="2"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- style="background:#cc9966;" |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||3. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||3. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Grupu turnīrs |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Grupu turnīrs |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Pusfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||2. vieta |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Šveice}} [[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.dbu.dk/landshold/kvindelandshold/a-landsholdet/ Sieviešu izlase Dānijas Futbola asociācijas vietnē] {{dk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Dānijā|Sieviešu izlase]] mvsavmxc8p3bk2uaq4x6q9e6ky1vk48 Austrijas sieviešu futbola izlase 0 514596 4502777 3662924 2026-08-05T09:41:49Z Semigall 8687 4502777 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria mixed COA.svg | Nickname = | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = AUT | Coach = {{flaga|Austrija}} Irēne Fūrmane | Captain = Viktorija Šnaderbeka | Most caps = Sāra Puntigama (116) | Top scorer = Nīna Burgere (53) | pattern_la1 = _aut20h | pattern_b1 = _aut20h | pattern_ra1 = _aut20h | pattern_sh1 = _aut20h | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = FFFFFF | body1 = C00000 | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = C00000 | pattern_la2 = _aut21a | pattern_b2 = _aut21a | pattern_ra2 = _aut21a | pattern_sh2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 00E2D5 | socks2 = 00E2D5 | First game = {{fbw|MEX}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ([[Bari]], [[Itālija]]; {{dat|1970|7|6|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|AUT}} 11:0 {{fbw-rt|ARM}} <br /> ([[Vaidhofene]], [[Austrija]]; {{dat|2003|5|10|N|bez}})<br />{{fbw|AUT}} 11:0 {{fbw-rt|ARM}} <br /> ([[Vaidhofene]], [[Austrija]]; {{dat|2003|5|13|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|MEX}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ([[Bari]], [[Itālija]]; {{dat|1970|7|6|N|bez}})<br />{{fbw|SUI}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ({{dat|1970|11|8|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | Regional cup best = Pusfināls: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |type=women }} '''Austrijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]] un aizkļuva līdz pusfinālam. Izlase kvalificējās arī [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram, kurā tika līdz ceturtdaļfinālam. Vairākas reizes ir piedalījusies Kirpas sieviešu kausā, kas ir starptautisks izlašu turnīrs. 2016. gadā kļuva par turnīra uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-cypcup08.html |title=Cyprus Women's Cup |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 21. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> [[Attēls:20171123 FIFA Women's World Cup 2019 Qualifying Round AUT-ISR 850 6267.jpg|thumb|right|Austrijas sieviešu futbola izlase 2017.gadā.]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=3 colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=5 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="6"|''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||rowspan="5"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.oefb.at/oefb/Teams/Frauen/Frauen-Nationalteam/ Sieviešu izlase Austrijas Futbola asociācijas vietnē] {{de ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Austrijā|Sieviešu izlase]] 2gjxellcnp5ft3wbu70jzdhw7techwq Žoržs Varenhorsts 0 516288 4502558 3647140 2026-08-04T15:20:02Z Meistars Joda 781 4502558 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Žoržs Varenhorsts | piktogramma_1 = Sailing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Burāšana | vārds_orig = ''Georges Warenhorst'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Žoržs Kamils Varenhorsts | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1862|2|16}} | dz_viet = [[Parīze]], [[Francija]] | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}} | sporta veids = [[burāšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Žoržs Kamils Varenhorsts''' ({{val|fr|Georges Camille Warenhorst}}; dzimis {{dat|1862|2|16}}, miršanas datums ''nav zināms'') bija franču [[burātājs]]. Startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/64103 |title=Georges Warenhorst |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 8. jūlijs}}</ref> Varenhorsts 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja burāšanas sacensībās. [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|Open]] klases sacensībās viņš nefinišēja, bet [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1 līdz 2 tonnas|1 līdz 2 tonnu]] laivu klases pirmajā braucienā ieguva 6. vietu, bet otrajā braucienā 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/georges-warenhorst-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20141231235114/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/georges-warenhorst-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 8. jūlijs |title=Georges Warenhorst |accessdate=2022. gada 8. jūlijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/64103 Žoržs Varenhorsts (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20141231235114/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wa/georges-warenhorst-1.html Žoržs Varenhorsts (''Sport Reference'' profils)] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Varenhosts, Žoržs}} [[Kategorija:1862. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas burātāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 0tyx41zx8fetbbee51zy5j88u7nop4h Septiņgadu karš Ziemeļamerikā 0 517712 4502713 4190857 2026-08-05T04:48:31Z ZANDMANIS 91184 4502713 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Franču un indiāņu karš | width = | partof = [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] | image = French and indian war map.svg | image_size = 300px | alt = | caption = Karadarbības karte | date = 1754. gada 28. maijs – 1763. gada 10. februāris | place = [[Ziemeļamerika]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Britu uzvara<br />[[Parīzes miera līgums (1763)]] | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|20px]] [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānija]]<br />[[Attēls:Red ensign of Great Britain (1707–1800, square canton).svg|20px]] [[Britu Amerika]]<br />[[Irokēzu Konfederācija]]<br /> [[Čiroki|Čiroki Nācija]] (pirms 1785. gada) | combatant2 = [[Attēls:Royal_Standard_of_the_King_of_France.svg|20px]] [[Francijas Karaliste]]<br />[[Attēls:Royal_flag_of_France.svg|20px]] [[Jaunfrancija]]<br />[[Vabanaki Konfederācija]]<br />[[Algonkini]]<br />[[Lenapi]] | combatant3 = | commander1 = [[Džeferijs Amhērsts]]<br />[[Edvards Bredoks]] {{KIA}}<br />[[Džeimss Volfs]] {{KIA}}<br />[[Tanačarions]] | commander2 = [[Luijs Žozefs de Monkalms]]{{KIA}}<br />[[Marķīzs de Vodrēls]]<br />[[Barons Diesko]]<br />[[Kapteinis Džeikobs]]{{KIA}}<br />[[Pontiaks]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = 42 000 regulārā armija un milicija (maksimālais skaits, 1758. gadā) | strength2 = 10 000 regulārā armija (maksimālais skaits, 1757. gadā) | strength3 = | casualties1 = 1512 krituši kaujaslaukā<br>1500 miruši no ievainojumiem<br>10 400 miruši no slimībām | casualties2 = Nav zināms | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Septiņgadu karš Ziemeļamerikā''' jeb '''Franču un Indiāņu karš''' (1754—1763) bija [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] daļa, kurā [[Britu impērija]]s [[Ziemeļamerika]]s [[kolonijas]] cīnījās pret [[Francija]]s kolonijām, katru pusi atbalstīja dažādas [[Indiāņi|indiāņu]] ciltis. Kara sākumā franču kolonijās dzīvoja aptuveni 60 000 kolonistu, būtiski mazāk, salīdzinot ar 2 miljoniem britu kolonijās. Skaitliskajā mazākumā esošie francūži īpaši bija atkarīgi no sadarbības ar pamatiedzīvotājiem. Divus gadus pēc kara Ziemeļamerikā, 1756. gadā, Lielbritānija pieteica karu Francijai, aizsākot vispasaules [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karu]]. Daudzi uzskata, ka karš Ziemeļamerikā bija šī konflikta daļa, tomēr [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] Franču un indiāņu karš tiek uzskatīts par atsevišķu konfliktu, kas nebija saistīts ar karu Eiropā. Franciski runājošie kanādieši to sauc par ''guerre de la Conquête'' ("Iekarošanas karš").<ref>https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/seven-years-war</ref> [[Attēls:Capitulation Montreal.jpg|thumb|Franču spēku [[Monreāla|Monreālā]] padošanās britiem 1760. gadā]] == Kara rezultāti == Lielbritānijas teritoriālie ieguvumi bija milzīgi: tā ieguva visu [[Kanāda|Kanādu]], visas franču zemes uz austrumiem no Misisipi, Floridu, Grenādu, Sentvinsentu, Dominiku un Tobāgo, atguva Minorku, ieguva dominējošo stāvokli Bengālijas Navābā un ieguva Senegālu. Žurnāls "The Annual Register" 1763. gadā rakstīja, ka Amerikas britu impērija ir pilnīga un tai bija vislabākās iespējamās robežas. Tagad vajadzēja kaut kā padarīt šo milzīgo indiāņu apdzīvoto teritoriju rentablu, taču neviens nevarēja droši pateikt, kā šī impērija izskatīsies un kā tā tiks pārvaldīta. Britu vēsturniece Linda Kolija rakstīja, ka briti pārāk ātri ieguva tik lielu varu pār pārāk daudziem cilvēkiem.<ref>Calloway C. G. The scratch of a pen: 1763 and the transformation of North America (англ.). — Oxford, England; New York, NY: Oxford University Press, 2006. — 250 p. — ISBN 978-0-195-33127-1.</ref> Par to pašu runāja lords Bedfords, kurš uzskatīja, ka Lielbritānija ir kļuvusi pārāk liela. Kanādas aneksiju viņš uzskatīja par kļūdu. Franču klātbūtne Kanādā radīja briesmas amerikāņu kolonijām un tādējādi padarīja tās vairāk atkarīgas no mātes valsts. === Džordža Vašingtona loma karā === [[Attēls:Washington the soldier.jpg|thumb|[[Džordžs Vašingtons]] Monongahela kaujas laikā. 1834. gada glezna]] Pirms kara sākuma [[Džordžs Vašingtons]] ieņēma koloniālā majora pakāpi un komandēja vienu no četriem Virdžīnijas kolonijas militārajiem apgabaliem. Viņš vēl bija jauns un nepieredzējis, un vēlāk viņš bija pārsteigts, ka gubernators piekrita sūtīt viņu misijā uz Ohaio. Viņa ziņojums par ceļojumu tika publicēts laikrakstos Amerikā un Anglijā, padarot viņu slavenu abās valstīs. 1754. gada 20. martā viņš tika paaugstināts par pulkvežleitnantu un drīz vien tika nosūtīts karagājienā uz Ohaio, kas beidzās ar sakāvi pie ''Fort Necessity''. Sākumā viņš tika vainots šajā neveiksmē, bet pēc tam sabiedriskā doma pagriezās Vašingtonam labvēlīgā virzienā. Anglijas un Amerikas laikraksti atkal rakstīja par kampaņu, un karalis [[Džordžs II]] uzzināja par Vašingtonu. 1754. gada novembrī Vašingtona atkāpās no amata, bet 1755. gada 2. martā ģenerālis Bredoks uzaicināja viņu piedalīties savā ekspedīcijā kā brīvprātīgo karavīru. Neskatoties uz Bredoka sakāvi, kampaņa padarīja Vašingtonu slavenu: Ziemeļkarolīnas gubernators apsveica viņu ar nemirstīgas slavas iegūšanu.<ref>Chernow R. Washington: A Life. — New York: Penguin Press, 2010. — 945 p. — ISBN 978-1-59420-266-7.</ref> 1755. gada 14. augustā Virdžīnijas asambleja iecēla viņu par Virdžīnijas karaspēka virspavēlnieku un uzticēja viņam [[Šenandoa ieleja]]s aizsardzību. Divus gadus vēlāk Šenandoas iedzīvotāji ievēlēja viņu par Birģeru palātas deputātu. 1758. gadā, gatavojoties Forbsa ekspedīcijai, viņš satika savu nākamo sievu [[Marta Vašingtone|Martu Kastisu]]. 1758. gada beigās viņš atkāpās no amata, jo Kara laikā viņam pasliktinājās veselība, taču viņš ieguva vērtīgu pieredzi, pierada pie neveiksmēm un sakāvēm, iemācījās apmācīt pulkus, apguva militārās stratēģijas pamatus. Tieši šajos gados viņš kļuva par spēcīgas centralizētas valdības atbalstītāju. == Audiovizuālās norādes == * [https://www.youtube.com/watch?v=ra1lLPR0bOs 1754: The Bloody History Of The French-Indian Wars | History Of Warfare | Timeline] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.militaryheritage.com/7yrswar.htm The French and Indian War Website] (angliski) * [http://historyanimated.com/verynewhistorywaranimated/?page_id=332/reference/colon/ficol.htm Animated Map of the French and Indian War] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304082307/http://historyanimated.com/verynewhistorywaranimated/?page_id=332%2Freference%2Fcolon%2Fficol.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} developed by HistoryAnimated.com {{vēsture aizmetnis}} [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] [[Kategorija:Kari Ziemeļamerikā]] [[Kategorija:Kanādas vēsture]] ra0mqolqa71582xyose2nmopo65aoua Nīradžs Čopra 0 517757 4502503 4107084 2026-08-04T12:52:23Z Vylks 50297 4502503 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Nīradžs Čopra | vārds_orig = नीरज चोपड़ा | attēls = Chopra Neeraj 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Nīradžs Čopra 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|24}} | dz_viet = Handra, [[Harjāna]], [[Indija]] | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{IND}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = {{mērvienība|kg=86}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}} ) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 90,23 m (2025) | PR1_d = Šķēpa mešana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|8|4||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{IND}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|šķēpa mešana}} {{MedalSilver|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|šķēpa mešana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|šķēpa mešana}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|šķēpa mešana}} {{MedalCompetition|[[Āzijas spēles]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Āzijas spēles|Džakarta 2018]]|šķēpa mešana}} {{MedalGold|[[2022. gada Āzijas spēles|Handžou 2022]]|šķēpa mešana}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{MedalGold|Goldkosta 2018|šķēpa mešana}} {{MedalSilver|Glāzgova 2026|šķēpa mešana}} {{MedalCompetition|Āzijas čempionāts}} {{MedalGold|Bhubanešbara 2017|šķēpa mešana}} }} '''Nīradžs Čopra''' ({{val|hi|नीरज चोपड़ा}}; dzimis {{dat|1997|12|24}}) ir [[Indija]]s [[vieglatlēts]], kas startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions šķēpa mešanā, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]]. Viņš ir pirmais šķēpmetējs no Āzijas, kurš izcīnījis zelta medaļu šajā disciplīnā lielākajās vieglatlētikas sacensībās. == Karjera == 2016. gada Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] kļuva par pasaules junioru čempionu, izcīnot zelta medaļu. Sasniedzot rezultātu 86,48 m, viņš laboja pasaules junioru rekordu, kas līdz tam piederēja [[Zigismunds Sirmais|Zigismundam Sirmajam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072016-u20_pc_vieglatletika_23_julijs |title=Indietis pārspēj Sirmā U20 pasaules rekordu, Gailumam 11. vieta |date={{dat|2016|7|23|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> 2018. gadā uzvarēja gan [[2018. gada Āzijas spēles|Āzijas spēlēs]], gan [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]]. Savās pirmajās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] 2021. gada augustā [[Tokija|Tokijā]] ar rezultātu 87,58 m kļuva par olimpisko čempionu. Tā bija visu laiku pirmā Indijas zelta medaļa vieglatlētikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/tokyo-olympics-2020-neeraj-chopra-wins-historic-gold-in-javelin-throw-indias-first-athletics-medal-in-100-yrs/videoshow/85128656.cms |title=Tokyo Olympics 2020: Neeraj Chopra wins historic Gold in javelin throw, India's first athletics medal in 100 yrs |date={{dat|2021|8|7|N|bez}} |language=en |website=indiatimes.com |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudraba medaļu. 2022. gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālā [[Cīrihe|Cīrihē]], kļūstot par pirmo Indijas vieglatlētu Dimanta līgas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.onmanorama.com/sports/other-sports/2022/09/09/neeraj-chopra-wins-diamond-league-finals-zurich.html |title=Neeraj Chopra becomes first Indian to be crowned Diamond League champion |date={{dat|2022|9|9|N|bez}} |website=onmanorama.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] kļuva par pasaules čempionu ar rezultātu 88,17 m. Tā bija pirmā Indijas zelta medaļa pasaules čempionātos vieglatlētikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/27082023-copra_klust_par_pirmo_indijas_pasaules_ce |title=Mahučiha pieliek Budapeštas zelta punktu, Čopra pirmais Indijas pasaules čempions |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> 2023. gada oktobrī uzvarēja [[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]] [[Handžou]] ar 88,88 metrus tālu metienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/athletics/nadeem-injury-rules-out-javelin-showdown-with-chopra-hangzhou-2023-10-04/ |title=Chopra wins javelin gold as India hail best Asian Games |language=en |date={{dat|2023|10|4|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|10|7||bez}}}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] Čopra izcīnīja sudraba medaļu. {{dat|2025|5|16||bez}} [[Doha|Dohā]] pirmo reizi karjerā šķēpu raidīja tālāk par 90 metriem, sasniedzot jaunu personisko rekordu — 90,23 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/news/neeraj-chopra-90m-doha-diamond-league-reaction-india-javelin-throw |title=‘Just the beginning’ - Neeraj Chopra puts world on notice after breaching 90m at lDoha Diamond League|language=en |date={{dat|2026|5|17|N|bez}} |website=olympics.com |access-date={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> 2026. gada Nāciju sadraudzības spēlēs viņš ieguva sudraba medaļu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2013 |Pasaules U-18 čempionāts |{{vieta|Ukraina|Donecka}} |19. |66,75 m (700 g šķēps) |- |2015 |Āzijas čempionāts |{{vieta|Ķīna|Uhaņa}} |9. |70,50 m |- |rowspan=2|2016 |Āzijas U-20 čempionāts |{{vieta|Vjetnama|Hošimina}} |bgcolor=silver|2. |77,60 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=gold|1. |86,48 m |- |rowspan=2|2017 |Āzijas čempionāts |{{vieta|Indija|Bhubanešbara}} |bgcolor=gold|1. |85,23 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |15. |82,26 m |- |rowspan=2|2018 |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Austrālija|Goldkosta}} |bgcolor=gold|1. |86,47 m |- |[[2018. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]] |{{vieta|Indonēzija|Džakarta}} |bgcolor=gold|1. |88,06 m |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |87,58 m |- |2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |bgcolor=silver|2. |88,13 m |- |rowspan=2|2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=gold|1. |88,17 m |- |[[2022. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]] |{{vieta|Ķīna|Handžou}} |bgcolor=gold|1. |88,88 m |- |2024 |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=silver|2. |89,45 m |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |8. |84,03 m |- |2026 |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |85,83 m |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | Šķēpa mešana ||align="center"| 90,23 m || {{dat|2025|5|16|N|bez}} || {{vieta|Katara|Doha}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čopra, Nīradžs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Harjānā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Indijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Indijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] dv8gcsqkmk8o6ulo08lsm1jk32f95zt Bibliotēkas kaķis 0 520367 4502681 4018783 2026-08-05T01:59:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502681 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada septembris}} [[Attēls:Ju_IMG_1229.JPG|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1b/Ju_IMG_1229.JPG/250px-Ju_IMG_1229.JPG|right|thumb|250x250px|Kaķis Izraēls Gulbenkjana bibliotēkā, [[Jeruzaleme]]s [[Armēņu kvartāls|armēņu kvartālā]]]] '''Bibliotēkas kaķi''' ir pieradināti [[Kaķis|kaķi]], kas dzīvo publiskajās bibliotēkās visā pasaulē. Kaķu saistība ar bibliotēkām pastāv no viduslaikiem līdz mūsdienām, kur tie veikuši sākotnēji grauzēju iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas. Viņiem līdzīgus pienākumus funkcionālos objektos pilda kuģa kaķi, veikalu kaķi un lauksaimniecības objektu kaķi. == Vēsture == Attiecības starp kaķiem un bibliotēkām ir gadsimtiem senas.<ref name="LAT">{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/2002/feb/18/news/lv-cat18|title=In the Wonderland of Libraries Are Cats Like Alis|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=20 June 2013|date=18 February 2002|last=Noriyuki|first=Duane}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ling.upenn.edu/~beatrice/personal/pangur-ban.html|title=The scholar and his cat, Pangur Bán|website=www.ling.upenn.edu|access-date=2022-04-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.bl.uk/digitisedmanuscripts/2018/12/cats-get-off-the-page.html|title=Cats, get off the page! - Medieval manuscripts blog|website=blogs.bl.uk|access-date=2019-07-18|archive-date=2022-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220523115209/https://blogs.bl.uk/digitisedmanuscripts/2018/12/cats-get-off-the-page.html}}</ref> Par senākiem laikiem nav saglabājušās drošas liecības, lai gan daži pētnieki apgalvo par bibliotekāru ieviestajiem kaķiem hellēnisma laikmeta Ēģiptē, Aleksandrijas bibliotēkā,<ref>[https://opencommons.uconn.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1052&context=libr_pubs “Myeo: the First Library Cat”. Norman D. Stevens, The Molesworth Institute]</ref> bet [[Viduslaiki|viduslaiku]] klosteru ieraksti liecina, ka kaķi tajos tika turēti, lai kontrolētu žurkas un peles, kas citādi varētu ēst ne tikai pārtikas krājumus, bet arī vērtīgos uz pergamenta rakstītos manuskriptus.<ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.catchannel.com/magazines/catfancy/january-2010/history-of-library-cats.aspx|title=History of Library Cats|last=Kagamaster|first=Allie|publisher=BowTie, Inc.|website=Cat Fancy|access-date=20 June 2013}}</ref> == Vēsturiski piemēri == 1745. gadā Krievijas [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|ķeizariene Elizabete]] publicēja rīkojumu par kaķu atgādāšanu savā galmā. Šo kaķu pēcteči tagad dzīvo [[Valsts Ermitāža]]s muzejā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/culture/culture-desk/russias-museum-cats|title=Russia’s Museum Cats.|work=The New Yorker|access-date=2021-02-22|date=2012-09-25|last=McGrane|first=Sally|language=en}}</ref> Deviņpadsmitajā gadsimtā [[Lielbritānija]]s valdība kompensēja izdevumus tām bibliotēkām, kurās tika izmitināti kaķi, saprotot, ka tie neļauj grauzējiem piekļūt grāmatām.<ref name="History" /> Bibliotēkas kaķi ir parādījušies kā varoņi grāmatās un filmās,<ref name="Wesleyan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wesleyancollege.edu/academics/library/cats.cfm|title=Wesleyan's Library Cats|publisher=Wesleyan College|access-date=20 June 2013}}</ref> tiek iemūžināti akmenī savu iestāžu priekšā<ref name="History" /> un dažiem tikuši piešķirti formāli amati iestādē. Daži kaķi tiek popularizēti spēlē svarīgas lomas bibliotēku publicitātē.<ref name="Wesleyan" /> Attiecības starp bibliotēkām un kaķiem dažkārt ir strīdīgas. Vienā gadījumā bija mēģinājumi izvākt kaķi no bibliotēkas, pamatojoties uz patronu bažām par alerģiju uz kaķa spalvām, apgalvojot, ka tā ir pārkāpts likums par amerikāņiem ar invaliditāti.<ref name="LJ">{{Publikācijas atsauce|last=Kelley|first=Michael|date=17 May 2013|title=Send Me Your Library Cats|url=http://lj.libraryjournal.com/2013/05/opinion/editorial/send-me-your-library-cats/#_|journal=Library Journal|volume=05|access-date=20 June 2013|archive-date={{dat|2018|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612162236/https://lj.libraryjournal.com/2013/05/opinion/editorial/send-me-your-library-cats/#_}}</ref> Vēl vienas izvākšanas iemesls bija bibliotēkas kaķa agresīvā reakcija uz suņiem — invalīdu pavadoņiem.<ref name="LAT"/> Kad bibliotēkas kaķis Patnemvelijā, Ņujorkas štatā, tika izvākts no bibliotēkas, iestāde cieta finansiāli. Divi kopienas locekļi bija tik sarūgtināti par kaķa izņemšanu, ka no testamenta izdzēsa novēlējumus bibliotēkai, radot ieņēmumu zaudējumu 80 000 USD apmērā.<ref name="LAT" /> 1987. gadā tika izveidota Bibliotēkas kaķu biedrība, lai veicinātu bibliotēku kaķu izveidi, cieņu un atzīšanu. Biedrībā bija vairāki desmiti biedru bibliotēku, kas apmainījās ar informāciju par saviem kaķiem un publicēja par viņiem biļetenu. Mūsdienās gan tā ir likvidēta.<ref name="Wesleyan" /><ref>[http://www.purr-n-fur.org.uk/featuring/lib.html Purr 'n' Fur. Library Cats]</ref> Antoloģijā ''Kaķi, bibliotekāri un bibliotēkas: esejas par un par Bibliotēku kaķu biedrību'' tika pētītas šīs attiecības. Bibliotēkas kaķu dzīvi pētīja Gerijs Roma, dokumentālists, kurš radīja filmu "''Runcis grāmatās: bibliotēkas kaķa piedzīvojumi"''.<ref name="Wesleyan" /> Saskaņā ar Romas tīmekļa vietni, visā pasaulē ir vairāk nekā 800 kataloģizētu bibliotēku kaķu. Galvenokārt viņa pētniecība gan koncentrējās uz kaķiem ASV.<ref>[https://web.archive.org/web/20090505231356/http://www.ironfrog.com/catsmap.html LIBRARY CATS MAP]</ref> Katalogs norāda, ka daudzi no viņiem kopš tā laika ir miruši. Tāpat kaķi bieži atrodami grāmatnīcās.<ref>Korbelik, Jeff (13 November 2012). [http://journalstar.com/entertainment/small-screen/television-and-radio/what-is-a-cat/article_db1f1969-37d9-53cb-ba10-293971218abd.html "What is a cat?"]. ''Lincoln Journal Star''. Retrieved 8 August 2013.</ref><ref>Davies, Richard. [http://www.abebooks.com/books/bookseller-bookshop-bookstore/cats.shtml?clickid=UzCzFzz-4wlPwzzSgl3i60fFUkWUqo0P0V4awQ0&cm_mmc=aff-_-ir-_-27795-_-81804&afn_sr=impact "A Catalog of Bookstore Cats"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304064602/http://www.abebooks.com/books/bookseller-bookshop-bookstore/cats.shtml?clickid=UzCzFzz-4wlPwzzSgl3i60fFUkWUqo0P0V4awQ0&cm_mmc=aff-_-ir-_-27795-_-81804&afn_sr=impact |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}. ''AbeBooks''. Retrieved 8 August 2013.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sandmanbooks.com/kittywankenobi|title=KittyWanKenobi {{!}} Sandman Books|website=www.sandmanbooks.com|access-date=2021-08-12}}</ref> == Ieguvumi == Bibliotēkas kaķi ir izmantoti, lai sadraudzētos ar patroniem un lasītājiem, uzlabotu bibliotekāru morāli un iedvesmotu lasītprasmes programmas.<ref name="Wesleyan" /> Kaķi var būt noderīgi arī mārketinga kampaņās, un tos bieži izmanto, lai radītu publicitāti savām bibliotēkām, jo īpaši sociālajos medijos.<ref>[http://oedb.org/ilibrarian/quick-guide-library-cats/ Kroski, E. (2014). "A quick guide to library cats]". ''Open Education Database'' (OEDb). Retrieved 29 March 2015.</ref> Kaķa klātbūtne var radīt relaksējošu vidi un mazināt ikdienas stresu gan patroniem, gan bibliotekāriem,<ref name="Stress">{{Ziņu atsauce|url=http://www.salon.com/2009/02/12/human_animal/|title=The love that dare not bark its name|work=Salon|access-date=7 July 2013|date=12 February 2009|last=Mieszkowski|first=Katharine}}</ref><ref name="Stress 2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.onearth.org/article/made-for-each-other|title=Made for Each Other|last=Black|first=George|website=On Earth|access-date=7 July 2013|archive-date={{dat|2012|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120916111154/http://www.onearth.org/article/made-for-each-other}}</ref> un tie parasti nerada tik daudz trokšņa kā suņi, kuru klātbūtnei arī raksturīgs relaksējošs efekts. Kaķu vispārēji neatkarīgā daba var būt piemērota arī bibliotēkas intelektuālajai videi, jo tiem ir maz uzmanības prasību un tie var būt piemērotāki citādi aizņemtām intelektuālām personībām, kuras bieži apmeklē bibliotēkas.<ref name="Neediness">{{Ziņu atsauce|url=http://www.nbcnews.com/id/38433950/ns/technology_and_science-science#.UdoCJawyiDk|title=How science measures up cats and dogs|work=[[NBC News]]|access-date=7 July 2013|date=29 July 2010|last=Roach|first=John}}</ref> == Devijs Rīdmors Būks == Devijs Rīdmors Būks ir viens no, ja ne pats slavenākais bibliotēkas kaķis. Viņš dzīvoja [[Aiova]]s Spensera publiskajā bibliotēkā 19 gadus. Pēc viņa nāves par viņu tika izdota grāmata,<ref name="NYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/04/04/books/04cat.html?_r=0|title=Iowa Library's Cat Has a Rich Second Life as a Biography|work=[[The New York Times]]|access-date=20 June 2013|date=4 April 2007|last=Rich|first=Motoko}}</ref> vēlāk arī vairākas turpinājuma grāmatas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bibliotēkzinātne]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] [[Kategorija:Kaķi]] f6pk4gdg9jhsdxodfo9psjfq4nf4ncx 63. autobusu maršruts (Rīga) 0 521545 4502773 4490932 2026-08-05T09:23:55Z Meistars Joda 781 4502773 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=63. autobusu maršruts |fona krāsa=#007C06 |no=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz=[[Šampēteris]] |karte= File:63aut no-27-12-2023.png |valsts=Latvija |pilsēta=Rīga |atklāts={{dat|2022|9|19}} |izmaksas= |kopējais garums=56 km |staciju skaits= |pieturu skaits=94 (47 / 47) |transporta vienīb= 5 (darbdienās) |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=[https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/63/a-b/ Saraksts RS mājaslapā] |apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}} |parks= 6. un 7. autobusu parks |apkalpoja= }} '''63. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Šampēteris|Šampēterim]].<ref name="rigassatiksme.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}</ref> Maršruta kopējais garums sasniedz 56 km. Virziena '''Mežciems''' — '''Šampēteris''' kopējais garums ir 26 km, bet virziena '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 30 km. Darbdienu sastrēgumstundās pa 63. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Šis maršruts ar nelielām izmaiņām aizstāj [[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363. ekspresbusa maršrutu]] un daļēji aizstāj [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371. ekspresbusu maršrutu]], veidojot savienojumu starp [[Gaiļezers (slimnīca)|Gaiļezera]] un [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīcu]].<ref name="rigassatiksme.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/636b73bad39a8.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdes protokols Nr.4 15.09.2022.}}</ref> No 2023. gada 1. februāra iekāpšana 63. maršruta autobusos notiek tikai pa pirmajām durvīm. No 2023. gada 27. decembra sakarā ar Austrumu maģistrāles atklāšanu maršruts virzienā uz [[Šampēteris|Šampēteri]] tika pārvirzīts no [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielas]] uz [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]] un [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielu]], lai abos kustības virzienos kursētu pa vienādām ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Stigu iela]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|J. Endzelīna iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela]], [[Šampētera iela]]. [[Attēls:63aut n.png|thumb|63. autobusa maršruts līdz 2023. gada 27. decembrim.]] Virzienā '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' kursē pa šādām ielām: Šampētera iela, Zasulauka iela, Jūrkalnes iela, J. Endzelīna iela, [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], Rostokas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Mārupes iela, Liepājas iela, Mazā Nometņu iela, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Valmieras iela, Matīsa iela, Vietalvas iela, Vestienas iela, Pildas iela, Nīcgales iela, Sesku iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stigu iela, Biķernieku iela un Hipokrāta iela. == Pieturvietas == [[Attēls:63. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[Attēls:63. autobuss galapunktā "Šampēteris".jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss galapunktā "Šampēteris"]] [[Attēls:63. autobuss uz Hipokrāta ielas (3).jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[Attēls:63. autobuss uz Rostokas ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Rostokas ielā]] [[Attēls:63. autobuss uz Ilūkstes ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Ilūkstes ielā]] [[Attēls:63. autobuss galapunktā "Mežciems" (2).jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss galapunktā "Mežciems"]] 63. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 94 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' ir 47 pieturas, tāpat arī virzienā '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' ir 47 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" |2 |[[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" |3 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" |4 |[[Biķernieku iela]] | |- | align="center" |5 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]] | |- | align="center" |6 |[[Stigu iela]] 10 |x |- | align="center" |7 |[[Stigu iela]] |x |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" |9 |[[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" |10 |[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" |11 |[[Rīgas Dārzciema vidusskola|Dārzciema vidusskola]] |x |- | align="center" |12 |[[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |x |- | align="center" |13 |[[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |x |- | align="center" |14 |[[Piedrujas iela]] |x |- | align="center" |15 |7. autobusu parks |x |- | align="center" |16 |[[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] |x |- |17 |[[Matīsa kapi]] |x |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" |20 |[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" |21 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | |- | align="center" |22 |[[13. janvāra iela]] | |- | align="center" |23 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |24 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" |25 |[[Arkādijas parks]] | |- | align="center" |26 |[[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" |27 |[[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" |28 |[[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" |29 |[[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center" |30 |[[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" |31 |[[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" |32 |[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" |33 |[[Kurzemes prospekts]] | |- | align="center" |34 |[[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |x |- | align="center" |35 |[[Imantas 7. līnija]] |x |- | align="center" |36 |[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |x |- | align="center" |37 |[[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] |x |- | align="center" |38 |[[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" |39 |[[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" |40 |[[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center" |41 |[[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 | |- | align="center" |42 |[[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] | |- | align="center" |43 |[[Zolitūde]]s D/P | |- | align="center" |44 |[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center" |45 |[[Zasulauka depo]] |x |- | align="center" |46 |[[Zasulauka iela]] |x |- | align="center" |47 |[[Šampēteris]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Šampēteris]] |x |- | align="center" |2 |[[Zasulauka iela]] |x |- | align="center" |3 |[[Zasulauka depo]] |x |- | align="center" |4 |[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center" |5 |[[Zolitūde]]s D/P | |- | align="center" |6 |[[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] | |- | align="center" |7 |[[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 | |- | align="center" |8 |[[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center" |9 |[[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" |10 |[[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" |11 |[[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] |x |- | align="center" |12 |[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |x |- | align="center" |13 |[[Imantas 7. līnija]] |x |- | align="center" |14 |[[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |x |- | align="center" |15 |[[Kurzemes prospekts]] | |- | align="center" |16 |[[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" |17 |[[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" |18 |[[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" |19 |[[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center" |20 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" |21 |[[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" |22 |[[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" |23 |[[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" |24 |[[Arkādijas parks]] | |- | align="center" |25 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" |26 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |27 |[[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" |28 |[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" |29 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | |- | align="center" |30 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" |31 |[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- | align="center" |32 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |x |- | align="center" |33 |[[Matīsa kapi]] |x |- | align="center" |34 |RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" |x |- | align="center" |35 |7. autobusu parks |x |- | align="center" |36 |[[Piedrujas iela]] |x |- | align="center" |37 |[[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |x |- | align="center" |38 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" |39 |[[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" |40 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" |41 |[[Stigu iela]] |x |- | align="center" |42 |[[Stigu iela]] 10 |x |- | align="center" |43 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" |44 |[[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" |45 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" |46 |[[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" |47 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == <references></references> == Ārējās saites == * https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/63/a-b {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|63]] fa418b3u0da3txl67eissru239gm7sw 15. Saeimas vēlēšanas 0 522735 4502721 4501294 2026-08-05T05:24:20Z OskarsC 38216 /* 2026. gads */ 4502721 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = [[Svetlana Čulkova]] | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref>. Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], ka arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |3,6 |3,5 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] gjpx1zj22cb5ejnbm314545optr93u2 Baltā ziemene 0 522942 4502677 4219789 2026-08-04T23:55:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502677 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Flammulina fennae, Rīga.jpg|att_nosaukums=Baltās ziemenes Rīgas centrā|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|apakšvalsts=Dikarya|apakšvalsts_lv=Augstākās sēnes|nodalījums=Basidiomycota|nodalījums_lv=Bazīdijsēnes|apakšnod=Agaricomycotina|apakšnod_lv=|klase=Agaricomycetes|klase_lv=Himēnijsēnes|apakšklase=Agaricomycetidae|apakšklase_lv=|kārta=Agaricales|kārta_lv=Atmateņu rinda|apakškārta=Marasmiineae|apakškārta_lv=Vīteņu apakšrinda|dzimta=Physalacriaceae|dzimta_lv=Fizalakriju dzimta|ģints=Flammulina|ģints_lv=Ziemenes|suga=A. fennae|suga_lv=Baltā ziemene|binomial=Flammulina fennae|kategorijas=nē}} '''Baltā ziemene''' (''Flammulina fennae'') ir [[Latvija|Latvijā]] reti sastopama [[Ziemenes|ziemeņu ģints]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[Ēdamās sēnes|ir ēdami]]. == Taksonomija == Vēsturiski uzskatīta par koši dzeltenās un vēsākā laikā augošās [[Samtainā ziemene|samtainās ziemenes]] bālo formu ''Flammulina velutipes var. fennae'', tomēr 1983. gadā izdalīta kā patstāvīga suga.<ref>Bas, C. 1983. ''Flammulina in western Europe.'' Persoonia. 12(1):51-66</ref> == Sēnes apraksts == * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: sākumā izliekta, vēlāk plakana ar vāju pauguru. Krāsa centrā dzeltenbrūna, malas no baltām līdz dzeltenbrūnām, reti ar sarkanbrūniem plankumiem. Uz vecumu cepurīte kļūst gaišāka.<ref name="fungi" /> Mitrā laikā ar caurspīdīgi rievotu malu, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā — spīdīga. Platums līdz 5 cm. * [[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]: balts, cepurītes vidū dzeltenīgs, ar augļu vai sveķu smaržu un maigu garšu, sākumā stingrs, vecumā porains. * [[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]: elastīgas, sākumā ciešas, vecumā retas, baltas līdz bālā krēmkrāsā, bojājumu vietās bieži sarkanbrūni plankumi. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: vārpstveidīgs, elastīgs, sīksts, blīvs līdz dobam, augšdaļā bāli dzeltenīgs, virzienā uz leju pakāpeniski kļūst sarkanīgi brūns līdz melngans, samtains. Garums ļoti mainīgs, no 2,5 līdz 12 cm, resnums 0,1—1 cm. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: eliptiskas, iegareni eliptiskas vai cilindriskas, gludas, bezkrāsainas, birumraksts balts, [[Amiloīdums|amiloīdas]], izmēri 6—7,5/4—4,5 [[Mikrometrs|µm]].<ref name="Mycobank">[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/107980 Mycobank]</ref><ref name="gandrs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/senes/flammulina-fennae/|title=Sugu enciklopēdija: Baltā ziemene|access-date={{dat|2022|10|05||bez}}|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Augšanas apstākļi == [[Saprotrofs]], aug pa vienai (reti) vai lielos ceros (līdz 100 eksemplāriem kopā), uz augsnē iegremdētas lapu koku koksnes<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biolib.cz/cz/taxon/id60329/|title=BioLib: Biological library|last=ondrej.zicha(at)gmail.com|first=Ondrej Zicha;|website=www.biolib.cz|access-date=2022-10-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> vai tieši uz celmiem,<ref name="Mycobank" /> ļoti reti uz dzīviem kokiem. Bieži aug pilsētās un citās atklātās vietās. Atradnes novērotas visā pasaulē, tomēr galvenokārt [[Eiropa|Eiropā]].<ref>[https://www.gbif.org/species/5243611 GBIF atradņu karte]</ref> Arī Eiropā tiek uzskatīta par retu un, piemēram, [[Čehija|Čehijā]] iekļauta [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=":0" /> Latvijā aug galvenokārt septembrī.<ref name="fungi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/flammulina_fennae.htm|title=Fungi.lv|access-date={{dat|2022|10|05||bez}}|archiveurl=|archivedate=}}</ref> == Barības vērtība == Laba ēdamā sēne, cepama bez novārīšanas, taču daļa avotu iesaka [[Blanšēšana|blanšēšanu]].<ref name="fungi" /> Kātiņu sīkstuma dēļ lieto parasti tikai cepurītes. == Līdzīgās sugas == Ziemenes var sajaukt ar līdzīgi ceros augošajām [[Celmenes|celmenēm]] un parasti neēdamajām [[Sērsēnes|sērsēnēm]], kurām nav ziemenēm raksturīgā tumšā kātiņa un lapiņas parasti ir krāsainas. Ēdamā [[dūmainā sērsēne]] ir ar dzeltenīgu cepurīti, bet gaišu kātiņu un pelēcīgām lapiņām, neēdamā [[ķieģeļsarkanā sērsēne]] ar zilpelēkām lapiņām. Līdzīgi ceros var augt arī dažādas [[vērdiņsēnes]], kurās savulaik ieskaitīja arī ziemenes, un citas sēnes. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=107980 Index Fungorum] * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/107980 Mycobank] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/nuccore?cmd=Search&dopt=DocSum&db=nucleotide&term=Flammulina+AND+fennae NCBI Nucleotide] * [https://web.archive.org/web/20211210071453/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Agaricales_F.htm Latvijā atrasto sēņu sugu saraksts] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Lapiņu sēnes]] g6gl96det8xbsy3p5affwy71h11j94k Antons Circāns 0 530651 4502569 4033876 2026-08-04T15:53:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502569 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Antons Circāns | vārds_orig = | attēls = Antons Circāns.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1918 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Viļakas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gatartas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Antons Circāns''' (segvārds "Vārpa", 1918—1947) bija [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītājs [[Latgale|Latgalē]] un Vidzemē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) otrais komandieris (1946—1947), izstrādājis daudzus LNPA pamatdokumentus un instrukcijas. == Dzīvesgājums == Dzimis 1918. gada 24. janvārī [[Viļakas pagasts|Viļakas pagasta]] Slobodskas ciema “Vinčos” trīs bērnu ģimenē. 1937. gadā absolvēja [[Šķilbani|Šķilbēnu]] lauksaimniecības skolu un strādāja vecāku saimniecībā. 1939. gadā viņu iesauca Latvijas armijā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā strādāja Viļakas pagasta valdē. Pēc apmācības vācu izlūku skolā ''SS Jagdverband Ost'' viņu operācijas "Mežaķakis" ({{val|de|Unternehmen "Wildkatze"}}) ietvaros<ref>[https://www.zfo-online.de/portal/index.php/zfo/article/view/8371/8370 „Mit Lettland leben — mit Lettland sterben". Der SS-Jagdverband Ost — Unternehmen „Wildkatze" und die Vorbereitungen von antisowjetischen Partisanen in Lettland (1944—1945)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230108224919/https://www.zfo-online.de/portal/index.php/zfo/article/view/8371/8370 |date={{dat|2023|01|08||bez}} }} Björn M. Felder. Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung 54 (2005) {{de}}</ref> pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latgales okupācijas]] iesūtīja Sarkanās armijas aizmugurē. 1944. gada septembrī Antons Circāns sāka organizēt nacionālo partizānu grupas, decembrī viņš kļuva par Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) štāba virsnieku un tās komandiera [[Pēteris Supe|Pētera Supes]] ("Cinīša") vietnieku. Circāns pamatā darbojās [[Stompaki|Stampaku]] bāzē starp Viļaku un Balviem. Pēc zaudētās [[Stompaku kauja]]s 1945. gada martā viņš dzīvoja Slobodkā, Vīksnas mežos, vēlāk devās uz Ziemeļvidzemi, kur organizēja Vidzemes un Latgales atsevišķu partizānu grupu apvienošanu. 1945. gada 28. septembrī LNPA centrālā štāba sakarnieks Antons Circāns ar segvārdu "majors Šmits" [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagasta]] "Strautiņos" noslēdza 12 dienu pamieru ar Latvijas PSR NKVD Bandītisma apkarošanas nodaļas priekšnieku apakšpulkvedi Alekseju Korņejevu. Pārrunu laikā nacionālie partizāni izvirzīja vairākas politiskas prasības saistībā ar Latvijas neatkarības jautājumu: nodrošināt latviešu tautai pašnoteikšanās tiesības demokrātijas garā, PSRS saimnieciskās politikas izbeigšanu Latvijā, izsūtīto un arestēto Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, kā arī demokrātiskas vēlēšanas.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/141261-Alsvi%C4%B7u-pamiers enciklopedija.lv]</ref> Pēc Pētera Supes nāves 1946. gadā viņu ievēlēja par LNPA nodaļas komandieri. 1946. gada jūlijā viņam izdevās panākt [[Kārlis Rusovs|Kārļa Rusova]] ("Salnas") vadītās Centrālvidzemes partizānu grupas pievienošanos LNPA. Ievērojamākais A. Circāna rakstu darbs bija LNPA memorands Latvijas PSR varas iestādēm ar prasību nekavējoties beigt izsūtīšanu teroru, laupīšanas u.c. despotiskas darbības pret civiliedzīvotājiem, no Latvijas evakuēt [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]], [[NKVD]] daļas, veikt brīvu tautas nobalsošanu par to, vai Latvija paliek vai nepaliek PSRS sastāvā. Dokumentā bija atsauces uz ANO dokumentiem un starptautisko cilvēktiesību deklarāciju. 1947. gada 7. jūlijā Gatartas pagastā pie “Kaimiņu” mājām notika bruņota sadursme ar VDK nodaļu. Izlietojis visu munīciju un sapratis, ka nonāks gūstā, Antons Circāns nošāvās vai arī krita no čekistu lodes. Viņa līķis vairākas dienas gulēja Jaunpiebalgas pagasta izpildkomitejas pagalmā, līdz tika aprakts Abrupes gravā aiz tās.<ref>[http://lpra.vip.lv/circans.htm Nacionālais partizāns Antons Circāns] Baiba Logina "Piebaldzēniem", 2002. gada aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Circāns, Antons}} [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] 7rvzjkq0udur64qfor8xdswrw350jsc Grieķu katoļticība 0 537826 4502654 4502431 2026-08-04T20:29:44Z Pirags 3757 4502654 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arbibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijevas metropolija]]s bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija. Būdami oficiāli pareizticīgie, uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] bsi0ikn1svd5irfu4ay8329xlvkky83 4502655 4502654 2026-08-04T20:30:03Z Pirags 3757 4502655 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arhibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijevas metropolija]]s bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija. Būdami oficiāli pareizticīgie, uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] jbcprs8iph8nassgl16l27oa0gssy75 4502656 4502655 2026-08-04T20:31:07Z Pirags 3757 /* Grieķu katoļticība Latvijā */ 4502656 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arhibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijevas metropolija]]s bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s muižas teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija. Būdami oficiāli pareizticīgie, uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] d318cqkl4c9690yxdbmwwcqk4w6nbqu 4502657 4502656 2026-08-04T20:35:23Z Pirags 3757 /* Grieķu katoļticība Latvijā */ 4502657 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arhibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijevas metropolija]]s bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s muižas teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija, tomēr bijušie uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] 7k4td8dagze2dkmxty702zgzbb9c173 4502658 4502657 2026-08-04T20:38:31Z Pirags 3757 /* Grieķu katoļticība Latvijā */ 4502658 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Bizantijas rita katoļticību|Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)|grieķu katoļticība}} [[Attēls:Administrative_divisions_of_the_Greek_Catholic_Church_in_Polish-Lithuanian_Commonwealth_in_1772.PNG|thumb|300px|Grieķu-katoļu baznīcas arhibīskapijas un bīskapijas 1772. gadā]]{{Kristietība}} '''Grieķu katoļticība''' jeb '''uniātisms'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Pro Hereditate Catholica - Uniāti (grieķu-katoļi) Latvijas teritorijā 17. – 19. gs.|website=www.fsspx-fsipd.lv|access-date=2024-07-06}}</ref> ir Bizantijas rita [[Austrumu Katoļu baznīcas|austrumu katoļticība]]. Grieķu katoļu baznīcai ir kopīgas iezīmes ar [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgo baznīcu]] liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tā ir kanoniskā vienībā ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Lielākā starp grieķu-katoļu baznīcām ir [[Ukrainas grieķu-katoļu baznīca]] ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Українська греко-католицька церкв''а). == Vēsture == 1596. gada Brestas koncila laikā lielākā daļa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Kijevas metropolija]]s bīskapu atzina pāvestu par baznīcas galvu. Bizantijas-slāvu tradīcijas kristiešus, kas apvienojās ar Romu, sāka saukt par uniātiem. Pēc [[Polijas dalīšanas]], kad [[Galīcija]]s zemes anektēja [[Svētā Romas impērija]], uniātus sāka saukt par grieķu katoļiem. === Grieķu katoļticība Latvijā === [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s okupētajā [[Lietuvas lielkņaziste]]s teritorijā sākās uniātu vajāšanas, kas veicināja to bēgšanu uz Kurzemes un Zemgales hercogisti un Inflantijas vaivadiju. Pirmā uniātu draudze Latgalē izveidojās [[Piedruja]]s ciemā, kas 17. gadsimtā ietilpa magnātu [[Sapehu dzimta]]i piederošās [[Druja]]s muižas teritorijā. 18. gadsimtā Latgalē darbojās 5 uniātu lauku draudzes, 1778. gada [[Daugavpils]] un [[Rēzekne]]s pilsētu plānos bija atzīmētas koka uniātu baznīcas, ko pēc [[Polijas dalīšanas]] un Latɡales aneksijas uniātiem atņēma. 1678. gadā arī [[Jēkabpils|Jēkabmiestā]] uzcēla uniātu svētā Nikolaja baznīcu, kas pakļāvās [[Polocka]]s arhibīskapam. Pirms [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākuma 1700. gadā Jēkabpilī ieradās baziliāņu mūki un nodibināja klosteri. 1713. gadā [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks [[Borhi|Borhs]] ziedoja svētā Nikolaja baznīcai māju un zemi. 1727. gadā uzbūvēja baziliāņu klostera ēkas ar priora (klostera priekšnieka) istabu, trim mūku cellēm, ēdamzāli, kapelu un saimniecības ēkām. 1787. gadā uzcēla Patvēruma baznīcas ēku 1772. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Jēkabpils uniātu klosterī bija latviešu misionāra amats (''missionarius Linguae Lotavicae''). 1691. gadā [[Ilūkste]]s muižnieki [[Zībergi]] uz savu īpašumu uzaicināja divus baziliāņu mūkus, kas nodibināja Ilūkstes klosteri. 1717. gadā Katrīna Zīberga ziedoja līdzekļus trīs mūku uzturēšanai. 1750. gadā iesvētīja Ilūkstes baziliāņu baznīcu, 1816. gadā uzcēla mūra baznīcas ēku. Līdz 1824. gadam uzbūvēja klostera ēkas ar priekšnieka istabu, sešām mūku cellēm, ēdamzāli un saimniecības ēkām. Ilūkstē un Jēkabmiestā baziliāņi organizēja draudzes skolas, klosteriem bija bibliotēkas. Tajā laikā Jēkabmiesta pilsētas galva un pilsētas maģistrāta locekļi pārsvarā bija no uniātiem. [[Polijas dalīšana]]s laikā 1772. gadā nodibināja Polijas-Polockas diecēzi, tās [[Braslava]]s dekanāta sastāvā ietilpa arī Kurzemes hercogistes [[Aizlauces draudzes novads]], kurā 1789. gadā darbojās uniātu lauku dievnami (''oratorium'') Fabianovas muižā (''Brüggen und Fabianowa''), [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas muižā]] (Červonkā, ''Alt-Sallensee''), [[Saliena]]s (''Sallonay''), Sīķeles (''Siekeln-Rosalischek'') muižā, [[Veckaplava|Kaplava]]s (''Born''), [[Ilgas muiža]]s (''Ilgen'') Jakubovā un Engelsbergas muižās. Gandrīz visās draudzēs bija ɡan ɡrieķu, ɡan latīņu rita ticīgie, kas dievkalpojumus bieži vien noturēja kopējā baznīcā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai]] pastiprinājās baltkrievu ieceļošana [[Sēlija|Sēlijā]], ko veicināja uniātu vajāšanas Katrīnas II laikā. Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nāves 1798. gadā atjaunoja uniātu baznīcas [[Brestļitovska]]s diecēzi, kurā ietilpa Kurzemes dekanāts, kas 1809. gadā pārɡāja jaunizveidotās Lietuvas-Viļņas diecēzes pakļautībā. 1800. gadā ar muižnieces Ievas [[Felkerzāmi|Felkerzāmas]] gādību uzcēla [[Skrudaliena]]s baznīcu, bet 1815. gadā grāfs Simons Zabella uzcēla [[Kščeva]]s uniātu baznīcu. Pēc 1816. gada dvēseļu revīzijas datiem Jēkabpils klosterī dzīvoja 6 baziliāņu mūki, bet Ilūkstē 4 mūki, [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirknī]] pastāvēja 5 lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā, Fabianovā. 1834. gada revīzijas datiem Jēkabpilī un Ilūkstē dzīvoja seši baziliāņu priesteri, bet lauku draudzes Salienā, Kaplavā, Hrščevā, Skrudalienā un Fabianovā apkalpoja 5 priesteri. [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā no 1827. līdz 1839. gadam notika uniātu baznīcas likvidācija, tomēr bijušie uniāti turpināja apmeklēt Romas katoļu baznīcas, izmantoja vecās lūgšanu grāmatas, ievēroja uniātu reliģiskās tradīcijas, kas konstatēts pat 1907. gada ziņojumos. 1844. gadā Ilūkstes klostera priekšnieks Porfīrijs rakstīja Polockas bīskapam Vasīlijam par nepieciešamību ierīkot draudzes skolu Ilūkstē, lai vietējos ticīgos, ne tikai bijušos uniātus, bet arī vecticībniekus, tuvinātu pareizticībai, līdz 19. gs. beigām nojauca vecās un uzcēla jaunas draudzes baznīcas Fabianovā, Skrudalienā, Salienā un Kaplavā, bet parējās — Hrščevā, Jēkabpilī un Ilūkstē pārbūvēja. <ref>[https://www.fsspx-fsipd.lv/lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/uniati-latvija-17-19 Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.] Valdis Francisks Plenne </ref> === Ukrainas grieķu-katoļu baznīca === Grieķu katoļticība izveidojās pēc [[Brestas ūnija]]s 1596. gadā, kad daļa pareizticīgo bīskapu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] nolēma atjaunot vienotību ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]], saglabājot savas austrumu tradīcijas. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca [[Austrijas impērija]]s sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas Pareizticīgās baznīcas]], līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta. Starpkaru periodā, kad [[Rietumukraina]] atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība]]s sastāvā, 1946. gadā [[Ļviva]]s grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar [[Maskavas Patriarhāts|Maskavas Patriarhāta]] pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas agresijas pret Ukrainu]] laikā. == Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu == * Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju. * [[Ikona (svētbilde)|Ikonas]] kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē. * Precēto [[Priesteris|priesteru]] iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis [[Celibāts|celibātā]]). === Grieķu katoļu baznīcas === *Albāņu grieķu katoļu baznīca *Baltkrievijas grieķu katoļu baznīca *Bulgāru grieķu katoļu baznīca *Horvātijas un Serbijas grieķu katoļu baznīca *Grieķu bizantiešu katoļu baznīca *Ungārijas grieķu katoļu baznīca *Itāļu-albāņu katoļu baznīca *Maķedonijas grieķu katoļu baznīca *Maltas Grieķu katoļu baznīca *Melkītu (sīriešu) grieķu katoļu baznīca *Grieķu katoļu baznīca Polijā *Rumānijas grieķu katoļu baznīca *Krievu grieķu katoļu baznīca *Rutēņu grieķu katoļu baznīca *Slovākijas grieķu katoļu baznīca *Ukrainas grieķu katoļu baznīca <gallery> StGeorgeCathedral Lviv.JPG|Grieķu-katoļu katedrāle [[Ļviva|Ļvivā]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrumu Katoļu baznīcas]] 430jl1m6un963rmxz8fg9jz6xexhz72 Maksims Toņiševs 0 543254 4502509 4480702 2026-08-04T13:01:53Z Makenzis 56205 4502509 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Maksims Toņiševs | image = Maksims Toņiševs LVA.jpg | caption = Maksims Toņiševs 2021. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Rīga}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubnumber = 23 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | years1 = 2018—2020 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps1 = 4 | goals1 = 0 | years2 = 2019 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps2 = 26 | goals2 = 0 | years3 = 2020 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | caps3 = 14 | goals3 = 1 | years4 = 2021—2024 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera FC]] | caps4 = 107 | goals4 = 1 | years5 = 2025— | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps5 = 40 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Latvija}} Latvija U18 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2018 | nationalteam3 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 3 | nationalyears4 = 2019—2022 | nationalteam4 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U21]] | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023— | nationalteam5 = {{fb|Latvija}} | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|08|04|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|11|sk|bez}} }} '''Maksims Toņiševs''' (dzimis {{dat|2000|5|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|malējā aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu [[Riga FC]]. == Karjera == Sešu gadu vecumā sācis trenēties Rīgas Futbola skolā. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] [[RFS]] sastāvā debitēja {{dat|2018|10|19||bez}} pret [[Valmiera FC|Valmiera Glass/ViA]]. [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019.]] un [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada]] sezonās tika izīrēts [[BFC Daugavpils]] komandai. Pirmos vārtus Virslīgā guva {{dat|2020|10|17||bez}} pret [[FK Metta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17102020-tonisevam_pirmie_varti_daugavpils_nolauz_ |title=Toņiševam pirmie vārti, "Daugavpils" nolauž mazākumā palikušo "Mettu" |date={{dat|2020|10|17|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> Pirms [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonas]] pievienojās [[Valmiera FC]]. [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gadā]] Valmieras kluba rindās kļuva par Latvijas čempionu. Pēc 2024. gada sezonas beigām pārgāja uz [[Riga FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/12122024-riga_sak_jauna_modela_buvniecibu_ar_tonis |title="Riga" ar Toņiševa piesaistīšanu sāk jaunā modeļa būvniecību |date={{dat|2024|12|12|N|bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Latvijas jauniešu izlasēs. [[Latvijas U-21 futbola izlase|U-21 izlasē]] bija arī komandas kapteinis. Pirmo reizi uz [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasi]] izsaukts 2022. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14309/latvijas-izlase-saks-gatavoties-izskirosajam-spelem/ |title=Latvijas izlase sāks gatavoties izšķirošajām spēlēm |date={{dat|2022|9|16|N|bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2023|3|18||bez}}}}</ref> Latvijas izlasē debitēja {{dat|2023|6|19||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], nākot uz maiņu spēles 65. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/16897/smaga-cina-erevanas-karstuma-vel-viens-dramatisks-zaudejums/ |title=Smagā cīņā Erevānas karstumā vēl viens dramatisks zaudējums |website=lff.lv |date= {{dat|2023|6|19|N|bez}}|accessdate= {{dat|2023|6|20||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Valmiera FC''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 1 ([[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Toņiševs, Maksims}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]] [[Kategorija:Valmiera FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] qdxezvhr3pc22t16m1x0ccydmqeuxb7 Džabalpura 0 545419 4502580 4486478 2026-08-04T16:53:06Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502580 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džabalpura | official_name = {{ubl|जबलपुर|''Jabalpur''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2/2/1 |total_width = 300 |caption_align = center | image1=0010322 Chausath Yogini Temple and Gowri Shankar Temple, Bhedaghat Madhya Pradesh 054.jpg | image2=Marble Rocks - Jabalpur.jpg | image3=The Madan Mahal Fort Jabalpur Madhya Pradesh India DSC.00023.jpg | image4=Dhuandhar Waterfalls.jpg | image5=Jabalpur Engineering College (JEC)'s Admin Building.jpg | image8= MP HIGH COURT JABALPUR - panoramio.jpg | image7=Jabalpur_Airport_New_Terminal.jpg | image6=ICMR NIRTH Jabalpur photo.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Džabalpuras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 263.49 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1267564 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = | latNS = N | longd = 79 | longm = 56 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 412 | website = {{URL|https://jabalpur.nic.in/}} | footnotes = }} '''Džabalpura''' ({{val|hi|जबलपुर}}, {{izrunā|bʱoːpaːl}}, {{val|en|Jabalpur}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,27 miljoni iedzīvotāju, tā ir trešā lielākā pilsēta Madhja Pradēšā aiz [[Indaura]]s un [[Bhopāla]]s. Džabalpurā atrodas štata augstākā tiesa, kā arī citas nozīmīgas valsts iestādes. [[Narmada]]s upes krastos atrodas [[Marmora klintis]], kas ir populārs tūristu galamērķis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] 4wrhuxtdothkyzdg45j7531ctppgb9j Sporta pils dārzi 0 545743 4502828 4470728 2026-08-05T11:48:34Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4502828 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Sporta pils dārzi | photo = SportaPilsDārzi12.jpg | photo_width = 200px | photo_caption = Sporta pils dārzi ar skatu uz [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu ielas]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] stūri | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | area = 2 ha | map = Rīga | lat_NS = N | latd = 56 | latm = 57 | lats = 32.3604 | long_EW = E | longd = 24 | longm = 8 | longs = 9.1494 | website = {{URL|http://sportapilsdarzi.lv/}} }} '''Sporta pils dārzi''' ir bezpeļņas [[Dārzkopība|dārzniecības]] un [[pilsētvide]]s projekts, kura ietvaros laika posmā no 2020. līdz 2025.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/investejot-120-miljonus-eiro-nakamgad-uzsaks-buvniecibas-darbus-sporta-pils-teritorija-518608|title=Investējot 120 miljonus eiro, nākamgad uzsāks būvniecības darbus Sporta pils teritorijā|website=Dienas Bizness|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref> gadam bijušās [[Rīgas Sporta pils]] teritorijā ir izvietoti īrei pieejami mazdārziņi, kā arī ziedu [[pļava]]s dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10}}</ref> == Vēsture == 2007. gadā tika slēgta Rīgas Sporta pils un 2008. gada maijā tā tika nojaukta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/photo/album/CF28B4F0-96F4-41CD-A878-C82DC5BB7EFC|title=Rīgas Sporta pils nojaukšana (foto)|publisher=LETA|access-date=10.07.2032}}{{Novecojusi saite}}</ref> lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]] dēļ būvprojekts aizkavējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/267031-kartejo-reizi-sola-apbuvet-nojauktas-rigas-sporta-pils-pamesto-laukumu|title=Kārtējo reizi sola apbūvēt nojauktās Rīgas Sporta pils pamesto laukumu|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/|title=Pārvērst nekurieni vietā — Sporta pils dārzi ← FOLD|website=FOLD|access-date=2023-07-10|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710152130/https://www.fold.lv/2021/03/parverst-nekurieni-vieta-sporta-pils-darzi/}}</ref> 2020. gadā tika izveidota rīdzinieku grupas projekta iniciatīva Sporta pils teritorijā ierīkot pagaidu pilsētas dārzus un ziedu pļavas, lai neizmantoto teritoriju nodotu pilsētnieku lietošanā kā pilsētvides projektu, kura mērķis būtu veicināt [[Rīga]]s iedzīvotāju pašorganizēšanos un iesaisti pilsētas labiekārtošanā, kā arī popularizēt veselīgu, izglītojošu un laikmetīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā|website=LETA|access-date=10.07.2023|date=19.09.2020|archive-date=20.10.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}</ref> Teritorijas īpašnieks SIA "''Rotermann Latvia''" nodeva teritoriju bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/403329-foto-sporta-pils-teritorija-riga-tiks-ierikoti-mazdarzini|title=FOTO. Sporta pils teritorijā Rīgā tiks ierīkoti mazdārziņi|website=Jauns.lv|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref> 2024. gada sākumā tika paziņots, ka būvdarbi teritorijā varētu sākties tikai 2024. gada nogalē vai 2025. gada sākumā, tādēļ teritorijas īres līgums tika pagarināts vēl uz gadu. 2024. gadā tika slēgti dārziņi [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]] un [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabala ielas]] pusē, kā arī tika slēgta piekļuve ieplakai, taču joprojām bija pieejami [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielas]] pusē.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.03.2024-sporta-pils-kvartala-buvdarbi-varetu-sakties-vien-gada-nogale-ari-sovasar-bus-mazdarzini.a546762/|title=Sporta pils kvartālā būvdarbi varētu sākties vien gada nogalē; arī šovasar būs mazdārziņi|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-02|language=lv}}</ref> Pēc Tērbatas ielas puses slēgšanas sociālajos medijos bijušais diplomāts [[Rūdolfs Brēmanis]] un bijusī Saeimas deputāte [[Glorija Grevcova]] īslaicīgi izplatīja [[Dezinformācija|dezinformāciju]], apgalvojot, ka Sporta pils dārzi ir pamesti vai arī nemaz nav bijuši iekopti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/120036893/faktu-parbaude-vai-sporta-pils-darzi-ir-butaforija-un-tiem-ir-sakars-ar-ghetto-games-nakotni-grizinkalna|title=Faktu pārbaude: Vai Sporta pils dārzi ir butaforija un tiem ir sakars ar "Ghetto Games" nākotni Grīziņkalnā?|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-25|language=lv}}</ref> Ir plānots, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tiks uzsākta būvniecība Sporta pils dārzu teritorijā.<ref name=":4" /> Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad februārī atsākās kvartāla "Tērbatas dārzs" izbūves darbi SIA "Estera Development" vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}</ref> == Apraksts == Teritorija ir divus hektārus liela. Ieplakā, kurā kādreiz atradās Sporta pils ēka, ir zaļa atpūtas zona,<ref name=":0" /> kurā ir kafejnīca, un ielas līmenī, kas aizņem kvartāla perimetru, atrodas 150 urbānie dārzi.<ref name=":2" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sporta-pils-darzi-no-gruvesiem-par-oazi|title=Sporta pils dārzi: no drūmiem gruvešiem par oāzi, kur saimnieko rīdzinieki|website=LA.LV|access-date=2023-07-10|language=lv}}</ref> Sporta pils dārzos ir ierīkoti dārzi, kuri ir pieejami [[Invaliditāte|cilvēkiem ar īpašām vajadzībām]], un, meklējot īrniekus, īpaša prioritāte tika dota [[Vecumdienas|senioriem]]. Teritorijā ir pieejamas arī publiskas dobes, par kurām atbildīga visa kopiena, kā arī [[Komposts|komposta]] vietas.<ref name=":0" /> 2022. gadā Sporta pils dārzu projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7567444/projekts-sporta-pils-darzi-ieklauts-starp-prestizas-eiropas-pilsetu-publiskas-telpas-balvas-finalistiem|title=Projekts "Sporta pils dārzi" iekļauts starp prestižās Eiropas pilsētu publiskās telpas balvas finālistiem|website=Klimats|access-date=2023-07-10|date=2022-07-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Centra rajons]] 6chodbyu5stxrp6erel7lxqmc38ey56 Kubieši 0 547257 4502508 4227991 2026-08-04T13:00:24Z Turaids 8965 4502508 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2012-02-Pinar del Rio Strassenszene anagoria 04.JPG|thumb|Kubiešu bērni]] '''Kubieši''' ({{val|es|Cubanos}}) ir [[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] tauta, [[Kuba]]s pamattauta. Kopējais skaits — 15 miljoni (2023), no tiem 1,2 miljoni dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2021) un 176,8 tūkstoši [[Spānija|Spānijā]] (2021). Ticīgie pārsvarā ir [[Katoļticība|katoļi]], retāk arī [[Protestantisms|protestanti]] un [[Āfrika]]s sinkrētisko kultu piekritēji. Lieto [[Spāņu valoda|spāņu valodas]] Kubas paveidu. 2012. gada tautas skaitīšanā Kubā 64,1 % iedzīvotāju identificējās kā baltādainie. Lielākajai daļai eiropiešu izcelsmes iedzīvotājiem ir saknes no Spānijas. Afrokubieši veidoja 9,3 % iedzīvotāju. Aptuveni 1,3 miljoni kubiešu sevi raksturoja kā melnādainos. 26,6 % (2,97 miljoni) kubiešu sevi identificēja kā [[Mulati|mulatus]] vai metisus. == Ievērojami kubieši == * [[Hosē Martī]] * [[Fidels Kastro]] * [[Če Gevara]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kuba-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kubas cilvēki]] [[Kategorija:Kuba]] p9dfkmx5lwa0i9ba5u331jj9w7uxdzf Tomass Volšs 0 548542 4502495 4444862 2026-08-04T12:32:14Z Vylks 50297 4502495 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Tomass Volšs | vārds_orig = ''Tomas Walsh'' | attēls = Tomas Walsh Portland 2016.jpg | att_izm = | paraksts = Tomass Volšs 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|1}} | dz_viet = {{vieta|Jaunzēlande|Timaru}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NZL}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=120}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[lodes grūšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 22,90 m (2019) | PR1_d = Lodes grūšana | PR2 = 22,31 m (2018) | PR2_d = Lodes grūšana telpās | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = Jaunzēlandes gada sportists: 2017, 2018<br />Halberga augstākā balva: 2018 | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NZL}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšana]]}} {{MedalBronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|lodes grūšana}} {{MedalBronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Portlenda 2016|lodes grūšana}} {{MedalGold|Birmingema 2018|lodes grūšana}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|lodes grūšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|lodes grūšana}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|lodes grūšana}} {{MedalBronze|Sopota 2014|lodes grūšana}} {{MedalBronze|Belgrada 2022|lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{MedalGold|Goldkosta 2018|lodes grūšana}} {{MedalGold|Birmingema 2022|lodes grūšana}} {{MedalSilver|Glāzgova 2014|lodes grūšana}} {{MedalSilver|Glāzgova 2026|lodes grūšana}} }} '''Tomass Volšs''' ({{val|en|Tomas Walsh}}; dzimis {{dat|1992|3|1}} [[Timaru]]) ir jaunzēlandiešu [[vieglatlēts]] — [[lodes grūšana|lodes grūdējs]]. Viņš ir divkārtējs olimpiskais bronzas medaļnieks, [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada]] pasaules čempions, Okeānijas rekordists lodes grūšanā. == Karjera == 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Bresanone|Bresanonē]], Itālijā, ieguva sesto vietu lodes grūšanā. Piedalījās arī [[diska mešana|diska mešanā]], bet kvalifikācijā sasniedza vien 31. rezultātu un finālsacensībām nekvalificējās. Pirmais nozīmīgais panākums bija izcīnītā bronzas medaļa 2014. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Sopota|Sopotā]]. 2014. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja sudraba godalgu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gadā]] [[Pekina|Pekinā]] un ieguva ceturto vietu. 2016. gadā izcīnīja zelta medaļu Pasaules čempionātā telpās. Tajā pašā gadā debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] ar bronzas medaļu. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] kļuva par pasaules čempionu, aizgrūžot lodi 22,03 metrus tālu. Volšs tika atzīts par 2017. gada Jaunzēlandes Gada sportistu vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.halbergawards.co.nz/about/past-winners/2017 |title=Halberg Awards 2017 |website=halbergawards.co.nz |language=en |accessdate={{dat|2023|8|17||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2018. gada martā [[Birmingema|Birmingemā]] otro reizi pēc kārtas uzvarēja Pasaules čempionātā telpās. 2018. gadā [[Goldkosta|Goldkostā]] kļuva arī par Nāciju Sadraudzības spēļu čempionu. Par šiem sasniegumiem Volšs otro gadu pēc kārtas saņēma Jaunzēlandes gada sportista balvu, šoreiz viņam tika piešķirta arī Halberga augstākā balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rnz.co.nz/news/sport/383079/halberg-awards-shot-putter-tom-walsh-takes-top-award |title=Halberg Awards: Shot putter Tom Walsh takes top award |date={{dat|2019|2|22||bez}}|website=rnz.co.nz |language=en |accessdate={{dat|2023|8|17||bez}}}}</ref> [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] laboja sev piederošo Okeānijas rekordu (22,90 m), tikai 1 centimetru zaudēja uzvarētājam [[Džo Kovačs|Džo Kovačam]] un ieguva bronzu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.org.nz/bronze-for-tom-walsh-just-1cm-separates-top-3-in-mens-shot-put-final/ |title=Bronze for Tom Walsh, just 1cm separates top 3 in men’s shot put final |date={{dat|2019|10|6||bez}}|website=athletics.org.nz |language=en |accessdate={{dat|2023|8|17||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja savu otro olimpisko bronzas medaļu. 2022. gadā otro reizi izcīnīja Nāciju Sadraudzības spēļu zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/commonwealth-games-birmingham-walsh-victor-ricketts-chepkoech |title=Walsh and Victor retain Commonwealth titles, Ricketts and Chepkoech set Games records |date={{dat|2022|8|6||bez}}|website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2023|8|17||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |rowspan=2|2014 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Sopota}} |bgcolor=cc9966|3. |21,26 m |- |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |21,19 m |- |2015 |[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |4. |21,58 m |- |rowspan=2|2016 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|ASV|Portlenda|2s=Portlenda (Oregona)}} |bgcolor=gold|1. |21,78 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |bgcolor=cc9966|3. |21,36 m |- |2017 |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |bgcolor=gold|1. |22,03 m |- |rowspan=2|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=gold|1. |22,31 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Austrālija|Goldkosta}} |bgcolor=gold|1. |21,41 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=cc9966|3. |22,90 m |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=cc9966|3. |22,47 m |- |rowspan=3|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |bgcolor=cc9966|3. |22,31 m |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |4. |22,08 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=gold|1. |22,26 m |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |4. |22,05 m |- |rowspan=2|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |22,07 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |— |{{piezīme|NM|bez rezultāta}}{{efn|Kvalifikācijā sasniedza 21,48 m un iekļuva finālā, bet tur palika bez rezultāta.}} |- |rowspan=2|2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Ķīna|Naņdzjina}} |bgcolor=gold|1. |21,65 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |4. |21,94 m |- |rowspan=2|2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |21,82 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |21,03 m |} {{notelist}} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Lodes grūšana]] ||align="center"| 22,90 m || {{dat|2019|10|5|N|bez}} || {{Vieta|Katara|Doha}} |- | Lodes grūšana telpās ||align="center"| 22,31 m || {{dat|2018|3|3|N|bez}} || {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |- | [[Diska mešana]] ||align="center"| 53,58 m || {{dat|2014|2|22|N|bez}} || {{Vieta|Jaunzēlande|Kraistčērča}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Volšs, Tomass}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunzēlandē dzimušie]] [[Kategorija:Jaunzēlandes vieglatlēti]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Jaunzēlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 3a0urkncps5fl6tqlipa5xlrk6ae7w1 Ītans Kacbergs 0 548765 4502498 4336588 2026-08-04T12:36:56Z Vylks 50297 4502498 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ītans Kacbergs | vārds_orig = ''Ethan Katzberg'' | attēls = WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg | att_izm = | paraksts = Ītans Kacbergs 2023. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|4|5}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Nanaimo}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CAN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|cm=107}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[vesera mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Dilans Ārmstrongs, Bērnijs Kacbergs | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 84,70 m (2025, [[Tokija]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}, {{piezīme|AR|kontinenta rekords}} | PR1_d = Vesera mešana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|9|16||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{CAN}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|vesera mešana}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|vesera mešana}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2026|vesera mešana}} {{MedalSilver|Birmingema 2022|vesera mešana}} {{MedalCompetition|[[Panamerikas spēles]]}} {{MedalGold|Santjago 2023|vesera mešana}} }} '''Ītans Kacbergs''' ({{val|en|Ethan Katzberg}}; dzimis {{dat|2002|4|5}} [[Nanaimo]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]) ir [[Kanāda]]s [[vieglatlēts]], startē [[vesera mešana]]s sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions un divkārtejs [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]], kā arī Kanādas un Ziemeļamerikas rekordists vesera mešanā. == Karjera == Piedalījās 2021. gada Pasaules U-20 čempionātā [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]], iekļuva finālsacensībās, bet tajās neviens no metieniem netika ieskaitīts, un Ī. Kacbergs palika bez rezultāta. 2022. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Birmingema|Birmingemā]] izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 76,36 m. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] jau kvalifikācijā laboja Kanādas rekordu, sasniedzot 81,18 metrus. Finālsacensībās vēlreiz uzstādīja Kanādas rekordu, piektajā mēģinājumā raidot veseri 81,25 metrus tālu, un izcīnīja zelta medaļu. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko medaļnieku pasaules čempionātos vesera mešanā vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/budapest23/news/report/wch-budapest-23-report-men-hammer |title=Katzberg ends Fajdek’s reign as world hammer champion in Budapest |language=en |date={{dat|2023|8|20|N|bez}}|website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2023|8|21||bez}}}}</ref> Sākot 2024. gada sacensību sezonu, Kacbergs 20. aprīlī ''Kip Keino Classic'' sacensībās [[Nairobi]], Kenijā veseri aizmeta 84,38 m tālumā, kas ir jauns Kanādas rekords un tālākais vesera metiens kopš 2008. gada, paceļot viņu uz devīto vietu visu laiku labāko vesera metēju sarakstā. Kacbergs, kurš tika iekļauts Kanādas olimpiskajā komandā savai pirmajai olimpiādei, un vesera mešanas sacensības sāka kā titula favorīts. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] kvalifikācijas kārtā viņš finišēja pirmais. Fināla pirmajā mēģinājumā viņam izdevās 84,12 metrus tāls metiens, kas bija otrais tālākais olimpisko sacensību vēsturē, atpaliekot tikai no olimpiskā rekorda, kas ir 84,80 metri. Ī. Kacbergs bija vienīgais sacensību dalībnieks, kurš meta tālāk par 80 metriem un ieguva zelta medaļu ar 4,15 metru starpību pār Ungārijas pārstāvi sudraba medaļas ieguvēju [[Bence Halašs|Benci Halasu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kacbergs ar pirmo mēģinājumu paņem zeltu vesera mešanā|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/04082024-kacbergs_ar_pirmo_meginajumu_panem_zeltu_ |language=lv |date={{dat|2024|8|4|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate=}}</ref> Šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš [[Dankans Džillis|Dankana Džillisa]] sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gadā]] un pirmā zelta medaļa kanādietim mešanas disciplīnā, kopš [[Etjēns Desmarto]] uzvarēja šobrīd vairs nenotiekošajā disciplīnā [[svara bumbas mešana|svara bumbas mešanā]] 1904. gadā. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] uzvarēja ar jaunu pasaules čempionātu un Ziemeļamerikas rekordu 84.70 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kacbergs ar pirmo mēģinājumu paņem zeltu vesera mešanā|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-mens-hammer |language=en |date={{dat|2025|9|16|N|bez}}|website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2025|9|16||bez}}}}</ref> 2026. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] kļuva par Nāciju Sadraudzības spēļu čempionu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2021 |Pasaules U-20 čempionāts junioriem |{{vieta|Kenija|Nairobi}} |— |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |2022 |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=silver|2. |76,36 m |- |rowspan=2|2023 |[[2023. gada Panamerikas spēles]] |{{vieta|Čīle|Santjago}} |bgcolor=gold|1. |80,96 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=gold|1. |81,25 m |- |2024 |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=gold|1. |84,12 m |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |84,70 m |- |2026 |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |80,97 m |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Vesera mešana]] ||align="center"| 84,70 m ({{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) || {{dat|2025|9|16|N|bez}} || {{Vieta|Japāna|Tokija}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Kacbergs, Ītans}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vesera metēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] m60jg7ombf939z4350kz8y3f48ec8yp Aršads Nadīms 0 549868 4502622 4189756 2026-08-04T18:48:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502622 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Aršads Nadīms | vārds_orig = ارشد ندیم | attēls = Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Aršads Nadīms 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|2}} | dz_viet = {{vieta|Pakistāna|Khānevāla}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{PAK}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=192}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 92,97 m (2024) {{piezīme|OR|olimpiskais rekords}} | PR1_d = Šķēpa mešana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{PAK}}}} {{Medal|Competition|[[Olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|Šķēpa mešana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Šķēpa mešana}} {{Medal|Competition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{Medal|Gold|Birmingema 2022|Šķēpa mešana}} {{Medal|Competition|[[Āzijas spēles]]}} {{Medal|Bronze|Džakarta 2018|Šķēpa mešana}} }} '''Aršads Nadīms''' ({{val|ur|ارشد ندیم}}; dzimis {{dat|1997|1|2}}) ir [[Pakistāna]]s [[vieglatlēts]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņš ir [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs un 2022. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēļu]] čempions. == Karjera == 2018. gada [[Āzijas spēles|Āzijas spēlēs]] [[Džakarta|Džakartā]] izcīnīja bronzas medaļu ar 80,75 metrus tālu metienu. 2019. gadā pirmo reizi startēja [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] kā vienīgais Pakistānas pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dawn.com/news/1505704 |title=Only one Pakistani athlete to compete in Doha |language=en |date={{dat|2019|9|17|N|bez}}|website=dawn.com |accessdate={{dat|2023|9|4||bez}}}}</ref> Kvalifikācijā laboja nacionālo rekordu, aizmetot šķēpu 81,52 metrus tālu, bet finālsacensībām nekvalificējās un ieņēma 16. vietu. 2019. gada decembrī uzvarēja Dienvidāzijas spēlēs, kārtējo reizi labojot personisko un savas valsts rekordu (86,29 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geo.tv/latest/260727 |title=South Asian Games: Pakistan add four gold medals, takes tally to 24 |language=en |date={{dat|2019|12|7|N|bez}}|website=geo.tv |accessdate={{dat|2023|9|4||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gada augustā [[Tokija|Tokijā]], iekļuva finālā un ieņēma 5. vietu ar rezultātu 84,62 m. Arī [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] ieguva 5. vietu. 2022. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Birmingema|Birmingemā]] kļuva par sacensību uzvarētāju, pirmo reizi raidot šķēpu tālāk par 90 metriem. Ar rezultātu 90,18 m viņš laboja sacensību rekordu un kļuva par pirmo šķēpa metēju no [[Dienvidāzija]]s reģiona, kas metis tālāk par 90 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tribunewired.com/2022/08/07/arshad-nadeem-won-gold-medal-made-history-at-commonwealth-games/ |title=Arshad Nadeem won gold medal, made history at Commonwealth Games 2022 |language=en |date={{dat|2022|8|7|N|bez}} |website=tribunewired.com |accessdate={{dat|2023|9|4||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812011743/https://www.tribunewired.com/2022/08/07/arshad-nadeem-won-gold-medal-made-history-at-commonwealth-games/ }}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnīja sudraba medaļu ar 87,82 metrus tālu metienu, piekāpjoties tikai Indijas šķēpmetējam [[Nīradžs Čopra|Nīradžam Čopram]]. Tā bija pirmā Pakistānas medaļa vēsturē pasaules čempionātā vieglatlētikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.dailypakistan.com.pk/28-Aug-2023/arshad-nadeem-becomes-first-pakistani-to-win-medal-at-world-athletics-championship |title=Arshad Nadeem becomes first Pakistani to win medal at World Athletics Championship |language=en |date={{dat|2023|8|28|N|bez}}|website=dailypakistan.com.pk |accessdate={{dat|2023|9|4||bez}}}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] A. Nadīms kļuva par čempionu ar jaunu olimpisko rekordu 92,97 metri, kas ir arī personiskais un nacionālais rekords. Šī bija pirmā zelta medaļa [[Pakistāna olimpiskajās spēlēs|Pakistānai olimpiskajās spēlēs]], kas izcīnīta vieglatlētikā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/parasjan/2024/08/09/paris-2024-arshad-nadeem-wins-his-first-ever-olympic-gold-for-pakistan-with-a-world-record/|title=2024 Paris Olympics: Arshad Nadeem Wins First-Ever Olympic Gold For Pakistan With An Olympic Record|last=Jan|first=Paras|website=Forbes|access-date=2024-08-12|language=en}}</ref> un vispār pirmā kopš [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada olimpiskajām spēlēm]]. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |rowspan=2|2016 |Āzijas čempionāts junioriem |{{vieta|Vjetnama|Hošimina}} |bgcolor=c9966|3. |73,40 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |30. |67,17 m |- |2017 |Āzijas čempionāts |{{vieta|Indija|Bhubanešbara}} |7. |78,00 m |- |rowspan=2|2018 |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Austrālija|Goldkosta}} |8. |76,02 m |- |Āzijas spēles |{{vieta|Indonēzija|Džakarta}} |bgcolor=c9966|3. |80,75 m |- |rowspan=3|2019 |Āzijas čempionāts |{{vieta|Katara|Doha}} |6. |78,55 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |16. |81,52 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |84,62 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |5. |86,16 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=gold|1. |90,18 m |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=silver|2. |87,82 m |- |2024 |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=gold|1. |92,97 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — šķēpa mešana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Nadīms, Aršads}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pendžābā (Pakistāna) dzimušie]] [[Kategorija:Pakistānas vieglatlēti]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pakistānas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] kb9hjy92wm0juu908z2bfog07igvjrw Kērtiss Māršals 0 550451 4502493 4444847 2026-08-04T12:28:42Z Vylks 50297 4502493 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Kērtiss Māršals | vārds_orig = ''Kurtis Marschall'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|25}} | dz_viet = {{vieta|Austrālija|Adelaide}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{AUS}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,00 m (2026) | PR1_d = Kārtslēkšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{AUS}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalBronze|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{MedalGold|Goldkosta 2018|Kārtslēkšana}} {{MedalGold|Birmingema 2022|Kārtslēkšana}} {{MedalGold|Glāzgova 2026|Kārtslēkšana}} }} ''' Kērtiss Māršals''' ({{val|en|Kurtis Marschall}}; dzimis {{dat|1997|4|25}} [[Adelaide|Adelaidē]]) ir [[Austrālija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvējs un trīskārtējs [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēļu]] čempions. == Karjera == Pievērsties kārtslēkšanai Kērtisu Māršalu iedvesmoja austrālieša [[Stīvens Hukers|Stīvena Hukera]] izcīnītā zelta medaļa {{oss|V=2008|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Gadu vēlāk 12 gadu vecumā viņš apmeklēja izmēģinājumu dienu [[Adelaide|Adelaidē]], kur uzlēca divus metrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com.au/olympians/kurtis-marschall/ |title=Kurtis's Story |language=en |website=olympics.com.au |access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}</ref> Starptautiskās sacensībās Māršals debitēja 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem, ieņemot 10. vietu. 2016. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja sudraba medaļu, pārvarot 5,55 metru augstumā novietoto latiņu. Tajā pašā gadā debitēja [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņēma 15. vietu un finālsacensībām nekvalificējās. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]], iekļuva finālā un ieguva 7. vietu. 2018. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Goldkosta|Goldkostā]] izcīnīja zelta medaļu. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] sekmīgi pārvarēja kvalifikāciju, bet finālsacensībās neveica sākuma austumu un palika bez rezultāta. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] Māršalam neizdevās pārvarēt kvalifikāciju, paliekot tikai 24. vietā. 2022. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs [[Birmingema|Birmingemā]] ar rezultātu 5,70 m viņš otro reizi kļuva par Sadraudzības spēļu čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://thewest.com.au/sport/commonwealth-games/marschall-strikes-pole-vault-gold-again-c-7785841 |title=Commonwealth Games: Kurtis Marschall wins pole vault gold again |language=en |website=thewest.com.au |date={{dat|2022|8|7|N|bez}}|access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] atkārtoja savu personisko rekordu, pārvarot 5,95 metru augstumu, un izcīnīja bronzas medaļu, dalot trešo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Kristofers Nilsens|Kristoferu Nilsenu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.athletics.com.au/news/marschall-soars-sky-high-to-bronze/ |title=Marschall soars sky high to bronze |language=en |website=athletics.com.au |date={{dat|2023|8|27|N|bez}}|access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] ieņēma 5. vietu. Tajā pašā gadā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ierindojās 6. vietā. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā izcīnīja bronzas medaļu, atkārtojot savu personisko rekordu (5,95 m). {{dat|2026|2|22||bez}} [[Klermonferāna|Klermonferānā]] pirmo reizi karjerā pārvarēja sešu metru augstumu, kļūstot par ceturto austrālieti, kam tas izdevies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.abc.net.au/news/2026-02-23/pole-vaulter-kurtis-marschall-pole-vault-six-metres/106375924 |title=Pole vaulter Kurtis Marschall becomes the fourth Australian to clear 6 metres in pole vault|language=en |website=abc.net.au|date={{dat|2026|2|22|N|bez}}|access-date={{dat|2026|8|4||bez}}}}</ref> 2026. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja savu trešo titulu šajās sacensībās. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |10. |5,00 m |- |rowspan=2|2016 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=silver|2. |5,55 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |15. |5,60 m |- |2017 |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |7. |5,65 m |- |rowspan=2|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |4. |5,80 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Austrālija|Goldkosta}} |bgcolor=gold|1. |5,70 m |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} (Kval. — 5,75 m) |- |rowspan=3|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |7. |5,75 m |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |24. |5,50 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=gold|1. |5,70 m |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |5,95 m |- |rowspan=2|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |5. |5,75 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |5,85 m |- |rowspan=2|2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Ķīna|Naņdzina}} |5. |5,80 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=cc9966|3. |5,95 m |- |rowspan=2|2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=cc9966|3. |6,00 m |- |Nāciju Sadraudzības spēles |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |5,85 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Māršals, Kērtiss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Adelaidē dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ajp0wra8d9npjq9iqmakervxn4malrx Kairas purpura roze 0 555779 4502519 4128446 2026-08-04T13:40:21Z Meistars Joda 781 4502519 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kairas purpura roze | operators = | attēls = Rosa-purpura-do-cairo-poster02.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = romantiska komēdija, fantāzija | režisors = [[Vudijs Allens]] | producents = [[Roberts Grīnhats]] | scenārijs = Vudijs Allens | aktieri = * [[Mija Ferova]] * [[Džefs Denjelss]] * [[Denijs Aielo]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Purple Rose of Cairo'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[Orion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1985|3|1}} | ilgums = 82 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|10,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1567262209/weekend/|title= The Purple Rose of Cairo |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2023|11|19}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kairas purpura roze"''' ({{Val|en|The Purple Rose of Cairo}}) ir 1985. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska [[kinokomēdija]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Vudijs Allens]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Mija Ferova]], [[Džefs Denjelss]] un [[Denijs Aielo]]. Filma stāsta par filmas tēlu Tomu Baksteru (Denjelss), kurš atstāj filmu un ienāk īstajā pasaulē, kur iemīlas Sesīlijā (Ferova). Filmas "Kairas purpura roze" pirmizrāde notika {{Dat|1985|3|1|5=bez}} un to izplatīja ''[[Orion Pictures]]''. Filma saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "[[Labākā filma (BAFTA kino balva)|Labākā filma]]" un "[[Labākais oriģinālscenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]", kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]]". Allenu nominēja arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]". Pats Allens, kopā ar "[[Vīri un sievas]]" (''Husbands and Wives'', 1992) un "[[Uzvaras punkts]]" (2005), to nosaucis par savu labāko filmu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Conversations with Woody Allen|url=http://archive.org/details/conversationswit00laxe|publisher=Alfred A. Knopf|date=2007|isbn=978-0-375-41533-3|last=Eric Lax}}</ref> Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 93% vērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/purple_rose_of_cairo|title=The Purple Rose of Cairo - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2023-11-19|date=1985-03-01|language=en}}</ref> == Sižets == {{Filmas satura brīdinājums}} 1935. gadā [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā, Sesīlija (Ferova) ir neveikla viesmīle, kura dodas uz kino, lai izbēgtu no savas drūmās dzīves bez mīlestības vardarbīgā laulībā ar Monku (Aielo), kuru viņa vairākkārt mēģinājusi pamest. Jaunākā filma, ko Sesīlija skatās, ir ''[[RKO Pictures]]'' filma "Kairas purpura roze". Tas ir stāsts par bagātu Manhatanas dramaturgu Henriju, kurš kopā ar biedriem Džeisonu un Ritu dodas eksotiskā atvaļinājumā uz Ēģipti. Atrodoties Ēģiptē, viņi satiek arheologu Tomu Baksteru (Denjelss). Toms iepazīstas ar viņiem un nokļūst Manhatanā, kur viņš iemīlas Kitijā Heinsā. Pēc tam, kad Sesīlija vairākas reizes apmeklē filmu, Toms, viņu pamanījis, izkļūst no melnbaltās filmas pasaules un nokļūst reālajā pasaulē kino ekrāna otrā pusē. Viņš pastāsta Sesīlijai, ka ir viņā ieķēries pēc tam, kad pamanīja, ka viņa tik daudz reižu viņu vēro. Sesīlija viņu izvadā pa savu Ņūdžersijas pilsētu. Tomēr Toma izkļūšana no filmas radījusi problēmas. Citās filmas kopijās arī citi ir mēģinājuši izkļūt no tās. Filmas producents, uzzinot, ka Toms izkļuvis no filmas, kopā ar aktieri Gilu Šepardu (īstais Toms) lido uz Ņūdžersiju. Tur Gils iepazīstas ar Sesīliju, tādējādi izveidojot mīlas trīsstūri starp Sesīliju, Tomu un Gilu. Sesīlija galu galā nolemj palikt ar Gilu un dzīvot reālajā pasaulē, nevis ar Tomu. Viņa visbeidzot pamet arī savu īsto vīru. Taču Gila mīlestība pret Sesīliju nebija īsta. Viņš viņu bildināja tikai tāpēc, lai panāktu, ka Toms atgrieztos filmā un glābtu viņa aktiera karjeru Holivudā. Gils, kuru nomoka vainas apziņa, pamet Sesīliju. Palikusi bez mīļotā, darba un mājām, Sesīlija atkal dodas uz kino. Tur viņa viena pati skatās, kā [[Freds Astērs]] un [[Džindžera Rodžersa]] dejo filmā "[[Cilindrs (filma)|Cilindrs]]" (''Top Hat''), lēnām iegrimstot filmas šarmā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Vudijs Allens}} {{Labākā filma (BAFTA kino balva)}} [[Kategorija:1985. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Vudija Allena filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] jgiyrknhrftc6yqev1fh2yy41b62zkb Otrais pūniešu karš 0 565299 4502711 4365720 2026-08-05T04:44:17Z ZANDMANIS 91184 4502711 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Otrais pūniešu karš | width = | partof = [[Pūniešu kari]]em | image = Map of Rome and Carthage at the start of the Second Punic War 2.svg | image_size = 300px | alt = | caption = Roma un Kartāga Otrā pūniešu kara sākumā 218. gadā p.m.ē. (zaļā krāsā Sirakūzu kontrolētā teritorija) | date = no 218. gada p.m.ē. līdz 201. gadam p.m.ē. | place = [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] rietumi | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = [[Senā Roma|Senās Romas]] uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{ubl|{{flagicon image|Vexilloid of the Roman Empire.svg}} [[Romas Republika]]|[[Numīdija]]s austrumi}} | combatant2 = {{ubl|{{flagicon image|Carthage standard.svg}} [[Kartāga]]|[[Numīdija]]s rietumi}} | combatant3 = | commander1 = {{ubl|[[Scīpions Afrikānis]]|[[Masinisa]]}} | commander2 = {{ubl|[[Hannibals Barka]]|[[Hasdrubals Barka]]}} | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Otrais pūniešu karš''' bija militārs konflikts starp [[Romas Republika|Romas Republiku]] un [[Kartāga|Kartāgu]] no 218. līdz 201. gadam pirms mūsu ēras. Tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, un daļa no [[Pūniešu kari]]em. Otrais pūniešu karš izvērsās galvenokārt tāpēc, ka abas lielvalstis, Roma un Kartāga, vēlējās iegūt kontroli un ietekmi pār [[Sicīlija|Sicīliju]]. Kartāgas līderis [[Hannibals Barka]] kļuva par vienu no konflikta izcilākajiem karavadoņiem. Viņš izcēlās ar stratēģiskiem manevriem, tajā skaitā ar gājienu pāri [[Alpi|Alpu]] kalniem, lai iebruktu Romas teritorijā no ziemeļiem. Taču, neskatoties uz Hannibala sākotnējo veiksmi, viņam nebija pietiekami resursu, lai gūtu uzvaru visā karā. Otrais pūniešu karš beidzās ar Romas uzvaru. Romieši bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki. Pēc kara Romas Republika kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]], savukārt Kartāgas cieta smagus zaudējumus. Pēc [[Trešais pūniešu karš|Trešā pūniešu kara]] Kartāga kļuva par [[Romas province|Romas provinci]]. == Apraksts == Kartāga nespēja samierināties ar ietekmes zaudēšanu pēc [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]], un sāka sagatavoties jaunam karam pret Romu. Viens no ietekmīgākajiem Kartāgas karavadoņiem — [[Hamilkārs Barka]] — iecerēja vispirms nostiprināt Kartāgas varu [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] un tad kopīgi ar šajā zemē dzīvojušajām ciltīm doties karagājienā pret Romu pa sauszemi, iebrūkot Itālijā no ziemeļiem. [[File:Hannibal Barca bust from Capua photo.jpg|thumb|Karavadonis [[Hannibals Barka]]|alt=a black and white photograph of a bronze head depicting Hannibal]] 273. gadā p.m.ē. Hamilkārs devās uz Pireneju pussalu. Sākumā vietējās [[Ķelti|ķeltu]] un [[Ibēri|ibēru]] ciltis drosmīgi pretojās kartāgiešiem. Cīņas turpinājās kādus desmit gadus un kartāgieši pakļāva lielāko daļu no tagadējās Pireneju pussalas. Tur Hamilkārs nodibināja nocietinātu pilsētu — [[Jaunā Kartāga|Jauno Kartāgu]], kura kalpoja kartāgiešiem par atbalsta punktu. Dažus gadus pēc Hamilkāra Barkas nāves par Kartāgas karaspēka pavēlnieku tika iecelts viņa dēls [[Hannibals Barka]]. 218. gadā p.m.ē viņš ar milzīgu karaspēku devās gar tagadējās Francijas dienvidu piekrasti uz [[Alpi|Alpu]] kalniem, lai paveiktu sava tēva iecerēto uzbrukumu romiešiem [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. Pārejot Alpus, Hannibala karaspēkam bija jāpārvar milzīgas grūtības. Bija jau rudens sākums. Kalnos sāka snigt sniegs, klintis apledoja. Simtiem pajūgu, zirgu, vēršu un cilvēku slīdēja, iegāzās aizās. Nonākot Ziemeļitālijas līdzenumos Hannibalam bija palikusi mazāk kā puse no sākotnējā karaspēka. Tas neatturēja Kartāgas karavadoni uzsākt cīņu ar romiešu vienībām un sakaut tās. Visās kaujās Hannibals sevi parādīja kā izcilu karavadoni, kurš prata izmantot jebkuru pretinieka pieļauto kļūdu. Hannibals savā armijā iesaistīja [[galli|gallus]], kurus bija pakļāvuši romieši [[Po (upe)|Po]] upes apkārtnē. 216. gadā p.m.ē pie [[Kannas|Kannu]] ciema notika [[Kauja pie Kannām|kauja]], kurā Hannibals pilnīgi iznīcināja Romas karaspēku, kuru vadīja konsuli [[Gajs Terencijs Varrons]] un [[Lūcijs Emīlijs Pauls]]. Pēc Kannu kaujas aizvien vairāk sabiedroto atteicās no Romas un pievienojās kartāgiešiem. Savienību ar Kartāgu noslēdza arī [[Sirakūzas]]. Tai pievienojās spēcīgā [[Kapuja]]s pilsēta Dienviditālijā. Tāpat arī [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] valdnieks meklēja savienību ar Kartāgu — viņš cerēja pēc Romas sakāves kopā ar kartāgiešiem pakļaut [[Grieķija|Grieķiju]]. Tomēr romieši nezaudēja drosmi. Visgrūtākajā brīdī viņi spēja savākt visus spēkus, lai aizstāvētu Romu. Karadienestā stājās visi, kas vien spēja nest ieročus. Apbruņoti tika arī daudzi tūkstoši vergi, kuriem par cīņu Romas labā tika apsolīta brīvība un Romas pilsoņu tiesības. Savukārt Hannibala stāvoklis kļuva aizvien grūtāks. Romieši saprata, ka Hannibalu varēs uzvarēt tikai tad, kad viņam nebūs vairs nekādas iespējas saņemt no Kartāgas palīdzību, tādēļ vispirms vajadzēja atņemt kartāgiešiem [[Sicīlija]]s salu. 212. gadā p.m.ē Romas karaspēks konsula [[Marcells|Marcella]] vadībā Sirakūzas ieņēma un drīz pēc tam arī Sicīliju. Sirakūzu ieņemšanas laikā, gāja bojā tā laika ievērojamākais grieķu zinātnieks [[Arhimēds]].{{nepieciešama atsauce}} 202. gadā Romas karaspēks [[Scīpions Afrikānis|Scīpiona]] vadībā iebruka Kartāgas teritorijā Āfrikā un uzvarēja Hannibala karaspēku [[Zamas kauja|Zamas kaujā]]. Pēc uzvaras pār Kartāgu Roma kļuva par galveno noteicēju Vidusjūras tirdzniecības ceļos, tomēr nebija vienīgā valdniece. Vidusjūras austrumu daļā liela ietekme bija Maķedonijai, kā arī tās iespaidā esošajai — [[Senā Grieķija|Grieķijai]], [[Senā Ēģipte|Ēģiptei]] un [[Asīrija]]i. Romieši pārmeta Maķedonijas valdniekam [[Filips V Antigonīds|Filipam V]], ka viņš bija sabiedrojies ar kartāgiešiem. 200. gadā p.m.ē. Romas karaspēks ieradās Grieķijā. Grieķu polisas atbalstīja Romu, jo tā solīja grieķiem neatkarību. Romieši pieveica Filipa V karaspēku un maķedoniešiem nācas aiziet no Grieķijas. 179. gadā p.m.ē. Filipa V dēls Persejs uzsāka romiešiem naidīgu politiku un Roma atkal pieteica karu Maķedonijai. Arī šajā karā uzvarēja romieši un Maķedonija nonāca Romas pakļautībā, bet grieķu polisās vara tika nodota Romai uzticamiem un paklausīgiem [[aristokrāti|aristrokrātiem]]. Tūkstošiem [[Epīra]]s grieķu tika aizvesti uz Romu verdzībā. 195. gadā p.m.ē. Roma pieprasīja Kartāgai izdot Hannibalu sodīšanai un viņam nācās bēgt uz Mazāziju. 183. vai 182. gadā p.m.ē. Hannibals dzīvi beidza pašnāvībā, lai nenonāktu romiešu varā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pūniešu karš| ]] 5w5mi83bp4kgi0kj4r5dgg70cjt4re8 Andris Ozols 0 567595 4502796 4494509 2026-08-05T10:18:12Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502796 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Andris Ozols | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Andris Ozols''' (dzimis 1944. gada 6. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu fiziķis (''Dr.habil.phys.''). Viņa galvenie pētījumu virzieni ir [[hologrāfija]], fotoierosinātie procesi materiālos un optiskās informācijas ierakstīšanas fizika.<ref name=":0" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1944. gadā Rīgā. Mācoties [[Rīgas 1. vidusskola]]s 10. klasē, 1961. gada vasarā viņš sāka strādāt [[Salaspils kodolreaktors|Salaspils kodolreaktorā]] [[LPSR ZA]] Fizikas institūta profesora [[Kurts Švarcs|Kurta Švarca]] laboratorijas elektroniķu grupā Tālivalža Meža vadībā. Šī pieredze, kā arī Daniila Daņina grāmata „Dīvainās pasaules neizbēgamība” (par [[kvantu mehānika]]s attīstību) nostiprināja viņa interesi par fiziku. Lai apvienotu darbu laboratorijā ar mācībām, viņš pārgāja uz [[Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara]] un neklātienes vidusskolu, ko absolvēja 1963. gadā.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> No 1963. līdz 1968. gadam studēja Gorkijas Valsts universitātes (tagad — [[Ņižņijnovgoroda]]) Radiofizikas fakultātē. Trešajā studiju kursā specializējās tolaik jaunajā virzienā — kvantu radiofizikā un nelineārajā optikā. 1968. gadā aizstāvēja teorētisku diplomdarbu par gaismas polarizācijas plaknes nelineāru griešanos vienasu kristālos.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=Zinātnes Vēstnesis: Intervija ar emeritēto zinātnieku, fiziķi Andri Ozolu|url=https://www.cfi.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/74832/|website=www.cfi.lu.lv|date=2022-11-04|access-date=2026-07-13|language=lv}}</ref> Pēc universitātes absolvēšanas trīs gadus (līdz 1971. gada beigām) dienēja Padomju Savienības [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotē.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> Pēc atgriešanās no dienesta 1971. gada nogalē A. Ozols pēc K. Švarca uzaicinājuma sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Fizikas institūtā]]. Sākotnēji darbojies kristālu audzēšanā, bet 1972. gada sākumā pievērsās hologrāfijai. Viņš uzbūvēja hologrāfisko iekārtu un uzsāka pētījumus par hologrammu ierakstīšanu sārmu halogenīdu kristālos ar krāsu centriem un citiem materiāliem, sasaistot dinamisko hologrāfiju ar nelineāro optiku.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> 1979. gadā pabeidza aspirantūru un 1980. gadā aizstāvēja fizikas zinātņu kandidāta disertāciju (rietumvalstu sistēmā — ''Dr. phys.''). No 1982. līdz 1983. gadam strādāja kā viespētnieks Esenes Universitātē Vācijā. 1989. gadā viņš vadīja Latvijā pirmā pikosekunžu lāzerspektrometra izveidi un uzsāka pētījumus pikosekunžu lāzerspektroskopijā ar izšķirtspēju laikā.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> 1991. gadā aizstāvēja PSRS fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju, bet 1992. gadā ieguva habilitētā fizikas doktora (''Dr. habil. phys.'') grādu.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> No 1992. līdz 1993. gadam darbojās kā viespētnieks Joensū Universitātē Somijā. No 1993. līdz 2006. gadam strādāja par vadošo pētnieku [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LU Cietvielu fizikas institūtā]]. 1991. gadā pēc katedras vadītāja Arkādija Vociša uzaicinājuma sāka strādāt RTU Radiotehnikas un sakaru fakultātes Daudzkanālu elektrosakaru katedrā par docentu, vēlāk — profesoru. 1994. gadā LU Senāts viņam piešķīra LU profesora akadēmisko nosaukumu (LU profesors līdz 2000. gadam). 1998. gadā uzvarēja konkursā uz RTU fizikas valsts profesora vietu, un 2000. gadā saņēma RTU profesora diplomu.<ref name=":1" /><ref name=":0" /> Kļuva par [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli]] 2010. gadā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://archive.lza.lv/scientists/ozolsa.htm |title=lza.lv |access-date={{dat|2024|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240328172210/http://archive.lza.lv/scientists/ozolsa.htm }}</ref> == Zinātniskā darbība == A. Ozola galvenās zinātniskās intereses saistītas ar fotoierosinātiem procesiem [[Azabenzols|azobenzola]] molekulārajās kārtiņās, [[Amorfas vielas|amorfajos]] [[Halkogenīdi|halkogenīdu]] slāņos un [[Optiskā šķiedra|optiskajās šķiedrās]]. Viņš ir eksperimentāli un teorētiski pētījis fotoierosinātos procesus krāsu centru kristālos ([[KBr]], [[KCl]], [[NaCl]]), elektrooptiskajos kristālos (LiNbO<small>3</small>:Fe) un amorfajos halkogenīdu slāņos (As-S, As-Se), izstrādājis plāno amplitūdas un fāzes režģu teoriju, kā arī pētījis [[Koherence|koherento]] un nekoherento hologrammu pašpastiprināšanās efektus.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozols, Andris}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 2c5eb39mwpipmfa9sju9xpkdviiy36t Kategorija:Nepabeigti raksti par komiksiem 14 569979 4502565 4048798 2026-08-04T15:28:18Z Treisijs 347 4502565 wikitext text/x-wiki {{slēpta kategorija}} [[Kategorija:Nepabeigtie raksti|Komikss]] [[Kategorija:Komiksi|μ]] 601bbilki8f1ahwa8ezzdolzpu1rycl Visbīča 0 574765 4502797 4494773 2026-08-05T10:18:14Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502797 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Visbīča | official_name = ''Wisbech'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = North brink wisbech.jpg | image2 = Castle Square, Wisbech - geograph.org.uk - 3606985.jpg | image3 = Wisbech-clarkson-memorial--.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_seal = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map1 = | pushpin_map = Anglija#Kembridžšīra#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Anglijas Austrumi]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Cambridgeshire Flag.svg|20px]] [[Kembridžšīra]] | subdivision_type4 = Distrikts | subdivision_name4 = [[Fenlenda]] | subdivision_type5 = Pagasts | subdivision_name5 = | established_title = Dibināta | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 18.69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 24790 | population_urban = 28325 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 52 | latm = 39 | lats = 51 | latNS = N | longd = 0 | longm = 09 | longs = 37 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = PE13, PE14 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 4 | website = {{URL|https://www.wisbechtowncouncil.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Visbīča''' ({{val|en|Wisbech}}, {{izrunā|ˈwɪzbiːtʃ}}) ir pilsēta un pagasts [[Anglija]]s dienvidaustrumos, [[Kembridžšīra]]s nemetropoles grāfistē, [[Fenlenda]]s nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos [[Nena (upe)|Nenas]] upes krastos {{nobr|64 km}} no grāfistes centra [[Kembridža]]s un {{nobr|166 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Atrodas nosusināto Fenu purvu līdzenumā un neoficiāli tiek dēvēta par «Fenu galvaspilsētu». == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta [[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]] 656. gadā kā ''Wisbeach'', bet [[pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā tā minēta kā ievērojams zvejnieku un zemnieku ciems. 11. gadsimtā karalis [[Viljams I Iekarotājs|Viljams I]] šeit uzbūvēja cietoksni, bet karalis [[Ričards I]] 12. gadsimtā piešķīra tai pirmo hartiju. 1236. gada 12. novembrī Visbīčas ciemu appludināja jūra, nodarot ievērojamus postījumus. Nopostītais Visbīčas cietoksnis tika atjaunots tikai 1246. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://localhistories.org/a-history-of-wisbech/|title=A History of Wisbech|last=Lambert|first=Tim|website=Local Histories|access-date=2024-07-01|date=2021-03-14|language=en-GB}}</ref> Visbīča attīstījās kā nozīmīga tirdzniecības un zvejas osta [[Vošs|Voša līča]] piekrastē. 18. gadsimtā pilsētā uzplauka [[ziepes|ziepju]] ražošana. Līdz 18. gadsimtam Visbīča atradās [[Greitūza]]s estuāra krastā, bet nosusinot Fenu purvus, krasta līnija pavirzījās tālāk uz ziemeļiem un pilsētas kuģniecības nodrošināšanai tika pārvirzīta Nenas upe. 1848. gadā pilsētu savienoja dzelzceļa līnija no [[Mārča]]s; tā darbojās līdz 1968. gadam. 2020. gadā, neraugoties uz kriminālu pārkāpumu agrāk Latvijā,<ref name=":0" /> par pilsētas mēru kļuva Latvijā dzimušais Jānis Balsevics, tādējādi kļūdams par pirmo austrumeiropieti — pilsētas mēru Anglijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/718818-par-izvarosanu-notiesato-bijuso-visbicas-meru-aigaru-balsevicu-deportes-uz-latviju|title=Par izvarošanu notiesāto bijušo Visbīčas mēru Aigaru Balsevicu deportēs uz Latviju|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-14|date=2026-07-13|language=lv}}</ref> Tomēr jau nākamajā gadā viņš zaudēja amatu, jo tika apsūdzēts izvarošanā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Kembridžšīra]] 9trhshyv0jqfk5sjrduvzsmru7ezh32 Užavas alus 0 576969 4502514 4488555 2026-08-04T13:15:44Z Kitijabsms 148707 Produkcijas atjauninājumi - papildināta informācija par jaunajiem produktiem. 4502514 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Logo_pamat_png.png }} '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> * Ražo no 1994 “Gaišais alus” (4,6%) un “Tumšais alus” (4,9%) * Ražo no 2019 “Užavas Lauku Kvass” * Ražo no 2020 “Bezalkoholiskais Klasiskais alus” * Ražo no 2022 "Vecais nefiltrētais gaišais alus" (4,9%) un "Vecais nefiltrētais tumšais alus" (4,6%) * Ražo no 2023 “SIDRS ābolu ar bumbieru garšu” (5,7%) * Ražo no 2026 “Puskrēslas alus” (4,7%) * Ražo no 2026 “Rūgtais alus” (4,6%) gaišais alus * Ražo no 2026 “Alus dzēriens SĀRTAIS ĶIRSIS”(4,3 %), gaišais alus * Ražo no 2026 “Bezalkoholiskais alus IPA” * Ražo no 2026 “Bezalkoholiskais alus dzēriens ĶIRŠU” * Ražo no 2026 “Užavas Iesala dzēriens” * Ražo no 2026 “Bezalkoholiskais alus STAUTS” == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] jj85dsystw26y0dkyqyyq978r8l0fsb 4502527 4502514 2026-08-04T13:52:51Z Kitijabsms 148707 Par produkciju 4502527 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Logo_pamat_png.png }} '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> * Ražo no 1994. gada “Gaišais alus” (4,6%) un “Tumšais alus” (4,9%). * Ražo no 2019. gada “Užavas Lauku Kvass”. * Ražo no 2020. gada “Bezalkoholiskais Klasiskais alus”. * Ražo no 2022. gada “Vecais nefiltrētais gaišais alus” (4,9%) un “Vecais nefiltrētais tumšais alus” (4,6%). * Ražo no 2023. gada “SIDRS ar ābolu un bumbieru garšu”. (5,7%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Tumšais alus ZIEMEĻU” (5,8%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Kviešu alus” (4,9%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Vieglais alus” (3,5%). * Ražo no 2026. gada “Puskrēslas alus” (4,7%). * Ražo no 2026. gada “Rūgtais alus” (4,6%). * Ražo no 2026. gada alus dzēriens “SĀRTAIS ĶIRSIS” (4,3%), gaišais alus. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus IPA”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus dzēriens ĶIRŠU”. * Ražo no 2026. gada “Užavas Iesala dzēriens”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus STAUTS”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] sdxt22dwkj0tgx0nhjwgh4gxmv9de58 4502568 4502527 2026-08-04T15:51:03Z Egilus 27634 Patīrīju no lielajiem burtiem vārdos, kas acīmredzami nav saīsinājumi 4502568 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Logo_pamat_png.png }} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|alt=Užavas alus darītavas jaunākā ēka|thumb|Užavas alus darītavas jaunākā ēka]] '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> * Ražo no 1994. gada “Gaišais alus” (4,6%) un “Tumšais alus” (4,9%). * Ražo no 2019. gada “Užavas Lauku Kvass”. * Ražo no 2020. gada “Bezalkoholiskais Klasiskais alus”. * Ražo no 2022. gada “Vecais nefiltrētais gaišais alus” (4,9%) un “Vecais nefiltrētais tumšais alus” (4,6%). * Ražo no 2023. gada “Sidrs ar ābolu un bumbieru garšu”. (5,7%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Tumšais alus Ziemeļu” (5,8%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Kviešu alus” (4,9%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Vieglais alus” (3,5%). * Ražo no 2026. gada “Puskrēslas alus” (4,7%). * Ražo no 2026. gada “Rūgtais alus” (4,6%). * Ražo no 2026. gada alus dzēriens “Sārtais ķirsis” (4,3%), gaišais alus. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus IPA”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus dzēriens Ķiršu”. * Ražo no 2026. gada “Užavas Iesala dzēriens”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus Stauts”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] 2xxflg0z9hmqt87484ltvoa51246vmw 4502740 4502568 2026-08-05T07:30:53Z IPUPPO 116056 Jaunais Užavas alus logo 4502740 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Jaunais_Užavas_alus_logo.jpg }} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|alt=Užavas alus darītavas jaunākā ēka|thumb|Užavas alus darītavas jaunākā ēka]] '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> * Ražo no 1994. gada “Gaišais alus” (4,6%) un “Tumšais alus” (4,9%). * Ražo no 2019. gada “Užavas Lauku Kvass”. * Ražo no 2020. gada “Bezalkoholiskais Klasiskais alus”. * Ražo no 2022. gada “Vecais nefiltrētais gaišais alus” (4,9%) un “Vecais nefiltrētais tumšais alus” (4,6%). * Ražo no 2023. gada “Sidrs ar ābolu un bumbieru garšu”. (5,7%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Tumšais alus Ziemeļu” (5,8%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Kviešu alus” (4,9%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Vieglais alus” (3,5%). * Ražo no 2026. gada “Puskrēslas alus” (4,7%). * Ražo no 2026. gada “Rūgtais alus” (4,6%). * Ražo no 2026. gada alus dzēriens “Sārtais ķirsis” (4,3%), gaišais alus. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus IPA”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus dzēriens Ķiršu”. * Ražo no 2026. gada “Užavas Iesala dzēriens”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus Stauts”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] dnyf9pqy0jbaotro7g623rng0mego13 4502749 4502740 2026-08-05T08:00:14Z IPUPPO 116056 Jaunais Užavas alus logotips 4502749 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Užavas alus | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | foundation = [[1994. gads|1994. gadā]] | founder = Uldis Pumpurs | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}} | industry = [[alus darīšana]] | products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]] | homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}} | logo = Jaunais_Užavas_alus_logotips.png }} [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|alt=Užavas alus darītavas jaunākā ēka|thumb|Užavas alus darītavas jaunākā ēka]] '''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu. == Vēsture == Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709082447/https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223}}</ref> to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] "Zaksi". 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA "UŽAVAS ALUS".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}</ref> 1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā "Užavas alus" darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. "Užavas alus" jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā "Ražošanas ēkas". Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}</ref> [[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]] [[Attēls:Užavas alus logo.png|thumb|Iepriekšējais Užavas alus logotips]] 2017. gadā "Užavas alus" īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> == Produkcija == "Užavas alus" produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto "Užavas alus" īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}</ref> * Ražo no 1994. gada “Gaišais alus” (4,6%) un “Tumšais alus” (4,9%). * Ražo no 2019. gada “Užavas Lauku Kvass”. * Ražo no 2020. gada “Bezalkoholiskais Klasiskais alus”. * Ražo no 2022. gada “Vecais nefiltrētais gaišais alus” (4,9%) un “Vecais nefiltrētais tumšais alus” (4,6%). * Ražo no 2023. gada “Sidrs ar ābolu un bumbieru garšu”. (5,7%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Tumšais alus Ziemeļu” (5,8%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Kviešu alus” (4,9%). * Līdz 2026. gadam ražoja “Vieglais alus” (3,5%). * Ražo no 2026. gada “Puskrēslas alus” (4,7%). * Ražo no 2026. gada “Rūgtais alus” (4,6%). * Ražo no 2026. gada alus dzēriens “Sārtais ķirsis” (4,3%), gaišais alus. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus IPA”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus dzēriens Ķiršu”. * Ražo no 2026. gada “Užavas Iesala dzēriens”. * Ražo no 2026. gada “Bezalkoholiskais alus Stauts”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}} {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] njpegayvc4lnuitsi3zjjvc4x6m73kv Uģis Pinete 0 578581 4502714 4468820 2026-08-05T04:49:04Z Biafra 13794 atj. 4502714 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Uģis Pinete | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|15}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Tukums|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 194 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2011—2012 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 3 = 2012—2013 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2013—2020 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 5 = 2020—2023 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 6 = 2023—2026 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Baltijas Basketbola līga|BBL]] čempions <small>(2013)</small> | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Uģis Pinete''' (dzimis {{dat|1991|2|15}} [[Tukums|Tukumā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.eurobasket.com/player/Ugis-Pinete/158322|title=Ugis Pinete, Basketball Player, News, Stats - Eurobasket|last=Eurobasket|website=Eurobasket LLC|access-date=2024-08-27}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2026. gadā, bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu "[[Rīgas Zeļļi]]". Pirms tam spēlējis dažādos Latvijas klubos. [[BK Ventspils]] sastāvā kļuvis par 2013. gada [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionu. Līdztekus basketbolam U. Pinete nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kopā ar sievu vadot [[Kafejnīca|kafejnīcu]] tīklu “Coffee STOP”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/lat-est-liga/pinete-atklaj-ka-bijusi-piedavajumi-no-islandes-un-citam-valstim/|title=Pinete atklāj, ka bijuši piedāvājumi no Islandes un citām valstīm - Basketbola ziņas|access-date=2025-10-24|date=2025-10-23|language=lv-LV}}</ref> Pēc tam, kad beidza profesionālā spēlētāja kajeru, U. Pinete turpināja būt saistīts ar savu pēdējo augstākās līgas klubu "Rīgas Zeļļi", paliekot darboties tajā menedžera statusā. == Karjera == Trenējies Ventspils jaunatnes basketbola sistēmā, kur arī uzsācis spēlēt pieaugušo līmenī, pārstāvot [[BK Ventspils]]. Ilgāko karjeras daļu aizvadījis [[BK Jūrmala]] un [[BK Ogre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/38351/ugis-pinete|title=Ugis Pinete, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-08-27|language=en}}</ref> bet 2023. gada vasarā U. Pinete pievienojās jaunizveidotajam LBL klubam "[[Rīgas Zeļļi]]", bija komandas kapteinis. Pēc sezonas noslēguma 2026. gada maijā basketbolists paziņoja par profesionālās karjeras beigām un plānu pievienoties dzimtā Tukuma komandai [[BK Tukums]] [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]]. Pārstāvējis Latvijas U-18 un U-20 izlasi. Ar [[Agris Galvanovskis|Agra Galvanovska]] vadīto Latvijas U-20 izlasi 2011. gada Eiropas čempionātā izcīnījis 8. vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ventspils 2013 BBL}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{DEFAULTSORT:Pinete, Uģis}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] l8ict37fv59sddhfpw3j7n2mcmwkhtw Oranžās brīvdienas 0 592016 4502534 4502461 2026-08-04T14:12:07Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4502534 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Oranžās brīvdienas |Attēls = OB.2021.draugi-maza.jpg |Att_izm = 250 px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px|Latvija]] [[Kuldīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[ska]]<br />[[regejs]]<br />[[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]<br />[[Rokmūzika|roks]]<br />[[tautas mūzika]] |Gadi = 2000—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Naba Music]]'' / ''[[Melo Records]]'' |Dalībnieki = [[Aleksis Uss]]<br />[[Kaspars Čakste]]<br />[[Marts Sildniks]]<br />[[Māris Ozoliņš]]<br />[[Kristaps Ezeriņš]]<br />[[Nauris Bruņinieks]]<br />[[Maksims Starodubovs]]<br />[[Ritvars Šilkovs]] |Bij_dalībnieki = [[Ints Ķergalvis]] }} '''"Oranžās Brīvdienas"''' (zināmas arī kā '''OB''') ir latviešu [[mūzikas grupa]], kas izveidota 2000. gadā. Grupa izpilda dziesmas, kas apvieno [[ska]], [[Regejs|regeju]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|metālu]], [[Rokmūzika|roku]] un [[tautas mūzika]]s elementus. = Vēsture = "Oranžās Brīvdienas" dibināja dziesmu autors un izpildītājs [[Ints Ķergalvis]], zināms kā Speiss, 2000. gada martā [[Kuldīga|Kuldīgā]] kopā ar draugiem un vietējiem mūziķiem. Lai grupas sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā mainījies. 2025. gada 20. janvārī grupas līderis Ints Ķergalvis negaidīti aizgāja mūžībā. Pēc viņa aiziešanas grupas solista lomu uzņēmās Aleksis Uss. No 2026. gada 1. jūlija par grupas solistu kļuva Kaspars Čakste, kurš līdz tam grupā darbojās kā ģitārists, mandolīnists un fona vokālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/oranzasbrivdienas/posts/pfbid0VhJUKVhzir8CaSzyxs4gisMZNKYesAPYPbWS1V5Q2CEQP5arXJBhaLsyzsXHStKxl|title=Draugi, pēc ilgām un kopējām pārdomām mēs, Oranžās Brīvdienas, esam izlēmuši turpināt.}}</ref> == Pašreizējais sastāvs == * Čakste (Kaspars Čakste) — solists, solo ģitāra, mandolīna * Marts (Marts Sildniks) — ritma ģitāra * Mario (Māris Ozoliņš) — bungas * Kristaps Ezeriņš — basģitāra * Brunis (Nauris Bruņinieks) — trompete * Max (Maksims Starodubovs) — trombons * Ričis (Ritvars Šilkovs) — saksofons * Aleksis Uss — ģitāra == Uzstāšanās un tūres == "Oranžās Brīvdienas" uzstājušās teju visos Latvijas mūzikas klubos un festivālos, tostarp tādos lielos pasākumos kā ''[[Positivus]]'', ''[[Summer Sound]]'', ''[[Laba Daba]]'' un ''[[Burning Summer]]''. Grupa koncertējusi arī Eiropā un Āzijā, ar uzstāšanās reizēm [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Indija|Indijā]] un [[Nepāla|Nepālā]]. == Diskogrāfija == === Albumi === * "Everybadi Tancevak" (2011) * "Spīd'" (2012) * "Tilti" (2015) * "Ārā" (2024) === Singli === * "Turbo traktors" (2015) * "Mazo Cilvēku Vārdā" (2017) * "Debesis vaļā" (2019) == Mūzikas stils == "Oranžās Brīvdienas" sevi dēvē par "Balagāna Pankroka Orķestri", kas apvieno ska, regeju, metālu, roku un latviešu tautas mūzikas elementus. == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] ax42f7uqebcbw5qhkmrhym1tob17ayw Bendžamins Čērčs 0 600262 4502626 4459676 2026-08-04T19:19:12Z ZANDMANIS 91184 /* Dzīvesgājums */ 4502626 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Bendžamins Čērčs | vārds_orig = ''Benjamin Church'' | attēls = Colonel Benjamin Church.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Pulkvedis Bendžamins Čērčs | dz_gads = 1639 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]], [[Plimutas kolonija]],<br />(tagad {{ASV}}) | m_gads = 1718 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Litlkomptona]], [[Rodailendas kolonija]], [[Britu Amerika]] | pilsonība = | tautība = | paraksts = Signature of Benjamin Church (c. 1639 – 1718).png | pakāpe = [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1675—1704 | valsts = [[Attēls:English Red Ensign 1620.svg|27px]] [[Jaunanglijas Konfederācija]] | struktūra = [[Zemessardze (ASV)|Jaunanglijas zemessardze]] | vienība = Rodžersa reindžeri | nodarbošanās = karavīrs | komandēja = | kaujas = [[Karaļa Filipa karš]]<br />[[Karaļa Viljama karš]]<br />[[Karalienes Annas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Bendžamins Čērčs''' ({{val|en|Benjamin Church}}; dzimis {{dat|1639}}; miris {{dat|1718|1|17}}) bija angļu virsnieks [[Jaunanglija]]s zemessardzē, kas bija pazīstams ar to, ka komandēja pirmās [[ASV armijas reindžeri|reindžeru]] vienības [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Un bija pirmais kurš devis savu ieguldījumu novatoriskās [[militārā taktika|militārās taktikas]] izstrādē, īpaši [[Netradicionālā karadarbība|netradicionālās karadarbības]] attīstīšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Benjamin Church The First Ranger|url=https://smallstatebighistory.com/benjamin-church-the-first-american-ranger/ |access-date=2023-11-16 |website=smallstatebighistory}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimutā]], Čērčs saņēma koloniālā gubernatora [[Džosija Vinslovs|Džosijas Vinslova]] rīkojumu [[Karaļa Filipa karš|karaļa Filipa kara]] laikā izveidot reindžeru vienību. Viņa vadītā vienība izsekoja un nogalināja [[Vampanoagi|vampanoagu]] [[sačems|sačemu]] [[Metakomets|Metakometu]], kura nāve faktiski izbeidza konfliktu Jaunanglijas dienvidos.<ref>Grenier (2005), ''The First Way of War'', p. 33</ref><ref name="grenier35">John Grenier. ''The First Way of War: American War Making on the Frontier.'' Cambridge University Press. 2005. p. 35</ref> [[Karaļa Viljama karš|Karaļa Viljama kara]] un [[Karalienes Annas karš|karalienes Annas kara]] laikā Čērčs vadīja reidus Francijas kolonijā [[Akadija|Akadijā]]. Uzsācis savu militāro karjeru zemessardzes kapteiņa pakāpē, viņš uzdienējās līdz pulkveža pakāpei. Čērčs īpašu uzmanību pievērsa savu karavīru ekipējumam, apgādei un apmācībai, ņemot piemēru no Indiāņu karotāju rīcības un taktikas kauju laikā. Viņš deva priekšroku mazām, mobilām vienībām, kas izmantoja vietējo reljefu kā aizsegu, nevis masveida uzbrukumiem ar lieliem militāriem formējumiem. Čērčs arī bija pirmais, kas izmantoja indiāņu karotājus kā [[ASV Armijas indiāņu skauti|skautus]], lai veiktu izlūkošanu un apmācītu savus karavīrus. 1716. gadā tika publicēti viņa memuāri ar nosaukumu "Izklaidējošas piezīmes par Filipa karu" (''Entertaining Passages relating to Philip's War''), un daži to uzskata par pirmo amerikāņu militāro rokasgrāmatu.<ref>Grenier (2005), ''The First Way of War'', pp. 33-34</ref><ref name="grenier35"/> == Taktika un kara doktrīna == Lai gan Čērčs neatstāja oficiālus pierakstus par militāro doktrīnu, viņa memuāri sniedza ievērojamu informāciju par viņa izmantoto militāro taktiku. Pētot viņa militāro pieredzi, ASV zinātnieki ir apkopojuši viņa praksi pēc šādiem principiem: # Katras operācijas plānošana iepriekš, neatstājot neko nejaušības ziņā. # Nodrošināšana, lai viņa pakļautībā esošie karavīri būtu pienācīgi apmācīti, paēdināti un aprīkoti. # Alianšu veidošana ar potenciālajiem sabiedrotajiem (t. i., Amerikas pamatiedzīvotājiem), kurus citi komandieri, iespējams, ir nepamanījuši vai kuriem nav uzticējušies. # Slepenības un pārsteiguma izmantošana taktiskā labuma gūšanai. # Izpratne par to, kā taktiskā operācija atbilst stratēģiskajiem mērķiem. # Vadīšana ar piemēru un no frontes. # Saziņas uzturēšana starp augstākiem un zemākiem vienību līmeņiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Beattie, Daniel J. (1986). “The Adaptation of the British Army to Wilderness Warfare, 1755-1763”, Adapting to Conditions: War and Society in the Eighteenth Century, ed. Maarten Ultee (University of Alabama Press), 56-83. * Chet, Guy. “The Literary and Military Career of Benjamin Church: Change or Continuity in Early American Warfare,” Historical Journal of Massachusetts 35:2 (Summer 2007): 105-112 * Chet, Guy (2003). Conquering the American Wilderness: The Triumph of European Warfare in the Colonial Northeast. University of Massachusetts Press. * Drake, Samuel. The Border Wars of New England, commonly called King William's and Queen Anne's Wars. 1910. Drake's book * Faragher, John Mack, A Great and Noble Scheme New York; W. W. Norton & Company, 2005. ISBN 0-393-05135-8 * Philip Gould. (1996). Reinventing Benjamin Church: Virtue, Citizenship and the History of King Philip's War in Early National America. Journal of the Early Republic, Vol. 16, No. 4 (Winter, 1996), pp. 645—657 * Grenier, John. The First Way of War: American War Making on the Frontier. (Cambridge: Cambridge University Press. 2005). * Pargellis, Stanley McCrory. “Braddock’s Defeat”, American Historical Review 41 (1936): 253-269. * Pargellis, Stanley McCrory (1933). Lord Loudoun in North America. Yale University Press. * Philbrick, Nathaniel, Mayflower: A Story of Courage, Community, and War. New York: Viking Penguin, 2006. ISBN 0-670-03760-5 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.blupete.com/Hist/BiosNS/1700-63/Church.htm Historical Biographies, Nova Scotia] * [http://www.newyorker.com/critics/atlarge/articles/060424crat_atlarge Lepore, Jill, "Plymouth Rocked", ''The New Yorker'', April 24, 2006] [[Jill Lepore|Lepore]] doubts the veracity of Church's memoirs {{militārpersona-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čērčs, Bendžamins}} [[Kategorija:1639. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1718. gadā mirušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:Britu militārpersonas]] [[Kategorija:Karaļa Filipa karš]] 3tl7yo2y643toh3um1e8yp1zvp0fnfa Mesenes kauja 0 601652 4502690 4500082 2026-08-05T03:26:09Z Biafra 13794 4502690 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Mesenes kauja (1917) | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|rietumu fronte]]s | image = Battle of Messines - Map.jpg | image_size = 300px | alt = | caption = Kaujas karte, kurā attēlota fronte 7. jūnijā un operācijas līdz 14. jūnijam | date = 1917. gada 7. jūnijs – 14. jūnijs | place = [[Mesene]], [[Rietumflandrija]], ([[Beļģija]]) | coordinates = {{Coord|50|45|45|N|02|53|43|E|type:event_region:FR|display=inline,title}} | territory = | result = Britu uzvara | combatant1 = {{flaga|Britu impērija}} [[Britu impērija]]<br /> * {{flaga|AUS}} [[Austrālija]] * [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]] * [[File:Flag of New Zealand.svg|23px]] [[Jaunzēlandes domīnija]] | combatant2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|Lielbritānija}} [[Duglass Heigs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Herberts Plamers]] | commander2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Bavārijas Ruprehts]]<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Frīdrihs Siksts fon Arnims]] | units1 = Lielbritānijas Otrā armija | units2 = XIX (2. Karaliskais Saksijas) Korpuss | strength1 = 12 [[divīzija]]s | strength2 = 5 divīzijas | casualties1 = {{flaga|Britu impērija}} 24 562 | casualties2 = {{flaga|Vācu impērija}} 21 886 (no 21. maija līdz 10. jūnijam) – 26 087 (7.–14. Jūnijs) }} '''Mesenes kauja (1917)''' (1917. gada 7.—14. jūnijs) bija [[Lielbritānijas Otrā armija|Lielbritānijas Otrās armijas]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) uzbrukums [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]] netālu no [[Mesene]]s ciema ({{val|nd|Mese}}n) [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://spoki.lv/vesture/Viens-spradziens-10-000-boja-gajusu/875764|title=Viens sprādziens - 10 000 bojā gājušu vācu karavīru |accessdate=2025-05-31 |website=spoki.lv |publisher= |date= }}</ref> [[Nivela ofensīva]] aprīlī un maijā nesasniedza savus grandiozākos mērķus, un noveda pie franču karaspēka [[Sacelšanās Francijas armijā 1917. gada pavasarī|demoralizācijas]] un izjauca angļu-franču stratēģiju 1917. gadam. Uzbrukums piespieda vāciešus pārvietot rezerves uz Flandriju no Arasas un Enas frontēm, mazinot spiedienu uz frančiem. Kauja sākās ar [[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|deviņpadsmit mīnu detonāciju]] zem vācu frontes pozīcijas, kas tās izpostīja un atstāja lielus sprādziena [[krāteris|krāterus]]. Sākās artilērijas [[sprostuguns]] apšaude 640 m dziļumā, kas aizsargāja britu karaspēku, kamēr tie ar tanku, kavalērijas patruļu un lidmašīnu atbalstu nostiprinājās grēdā. Britu [[tuneļu karadarbība|tuneļu]], sprostuguns un bombardēšanas efektu uzlaboja artilērijas izpētes, novērošanas un centralizētas artilērijas vadības atbalsts no Otrās armijas štāba. Britu uzbrukumi no 7. līdz 14. jūnijam pavirzīja frontes līniju tālāk par bijušo vācu ''Sehnenstellung'' (Osttavernes līnija britiem). Kauja bija prelūdija daudz lielākajai [[Pašendeilas kauja|Trešajai Ipras kaujai]], kuras sākotnējā bombardēšana sākās 1917. gada 11. jūlijā. == Priekšvēsture == [[Britu armija]]s virspavēlnieks [[Duglass Heigs|ģenerālis Heigs]] plānoja veikt operāciju jūnija vidū. Tās mērķis bija nogriezt 15 kilometru garo vāciešu izvirzījumu, kas izvirzījās britu aizsardzības līnijā, un uzlabot viņu stratēģisko pozīciju. Šajā frontes posmā vāciešiem bija tikai 5 divīzijas. Purvainais reljefs bija grūti veicams atklātiem frontāliem uzbrukumiem. Britu pavēlniecība rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: tika pārbūvēti dzelzceļi, ceļi un tilti. Britu armijas uzdevums bija ieņemt augstienes pie Mesenes un tranšeju līniju. Ofensīvā piedalījās arī aptuveni 300 lidmašīnas un vairāk nekā 80 [[tanks|tanki]]. Tāpat briti, rūpīgi izpētījuši uzbrukuma zonas augsnes struktūru, jau 1916. gadā sāka sagatavošanās darbus un 15 mēnešu laikā zem otrā gruntsūdeņu līmeņa zilā [[māls|māla]] slānī izraka vairāk nekā 20 milzu [[tunelis|tuneļus]]. Briti šos tuneļus izraka, un izraktā augsne tika maskēta, lai vācu lidmašīnas to nepamanītu. Tuneļi sākās apmēram 400 m aiz britu aizsardzības līnijas. Tā kā vācu pozīcijas atradās augstienēs, tuneļi gāja zem vācu aizsardzības līnijām līdz 25—36 m dziļumā, bet dažviet — līdz 50 m dziļumā. Tuneļu kopējais garums bija līdz 7312 m. Tuneļu galā tika novietotas 600 tonnas sprāgstvielu. Tomēr vāciešiem izdevās atklāt britu plānus, taču viņi kļūdaini uzskatīja, ka tuneļi atrodas līdz 18 m dziļumā, un viņiem izdevās iznīcināt tikai 2 mīnu galerijas, savukārt 22 palika neskartas. == Kauja == 28. maijā sākās britu artilērijas sagatavošana, un 7. jūnijā tika detonētas 19 mīnu galerijas. Sprādzieni tika veikti 30 sekunžu laikā. Tika iznīcināta 1. un daļēji 2. vācu [[tranšeja|tranšeju]] līnija, smagāko mīnu sprādzieni izraisīja milzu krāteru veidošanos. Vācu karavīri, kurus demoralizēja šie grandiozie sprādzieni, nespēja sniegt cienīgu pretestību tuvojošajai britu kājnieku vienībai. Ofensīvas laikā briti sagūstīja 7200 vācu karavīrus un 145 virsniekus, kā arī lielu skaitu ložmetēju. Veiksmīgā operācija ievērojami uzlaboja britu karaspēka stratēģisko pozīciju. Sprādzienā, kas radās mīnu galeriju detonācijas rezultātā, gāja bojā 10 000 cilvēku. Sprādzienu radītie krāteri ir saglabājušies līdz mūsdienām un ir piepildīti ar ūdeni. == Sekas == === Analīze === Vēsturnieki un rakstnieki nepiekrīt kaujas stratēģiskajai nozīmei, lai gan vairums to raksturo kā britu taktiskus un operacionālus panākumus. 1919. gadā vācu ģenerālis [[Ērihs Lūdendorfs|Lūdendorfs]] rakstīja, ka britu uzvara vācu armijai izmaksāja dārgi un izsmēla vācu rezerves. Vācu feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgs]] rakstīja, ka zaudējumi Mesīnā bija "ļoti lieli" un ka viņš nožēloja, ka teritorija netika evakuēta; 1922. gadā vācu ģenerālleitnants [[Hermanis fon Kūls|Kūls]] to nosauca par vienu no smagākajām vācu traģēdijām karā. Savās 1920. gada vēstulēs Heigs aprakstīja britu plāna, organizācijas un rezultātu panākumus, taču atturējās no pārspīlējumiem, atsaucoties uz operāciju kā veiksmīgu ievadu galvenajai ofensīvai Iprā. 1930. gadā britu vēsturnieks [[Bazils Lidels Hārts]] uzskatīja, ka panākumi Mesīnā pārspīlēja cerības uz trešo Ipras kauju un ka, tā kā operāciju apstākļi bija atšķirīgi, mēģinājumi pielietot līdzīgu taktiku beidzās ar neveiksmi. 1938. gadā britu politiķis [[Deivids Loids Džordžs|Loids Džordžs]] kauju nosauca par aperitīvu, un 1939. gadā karavīrs un rakstnieks Dž. C. Vinns to novērtēja kā "izcilus panākumus", ko aizēnoja sekojošā [[Pašendeilas kauja]]s traģēdija. Oficiālais vēsturnieks [[Brigādes ģenerālis]] [[Džeimss Edmonds]] savā 1948. gadā publicētajā grāmatā "Militārās operācijas Francijā un Beļģijā 1917. gadā, II daļā", to nosauca par "lielu uzvaru". == Galerija == <gallery> Lone Tree Crater 2009.jpg|thumb|[[Spanbrokmolena]]s krāteris 2009. gada novembrī. Tas izveidojās 1917. gadā vienā no Mesenes kaujas tuneļu eksplozijām. Tas ir pazīstams arī kā "Vientuļā koka krāteris" vai "Miera baseins". NLS Haig - Smashed up German trench on Messines Ridge with dead.jpg|thumb|1917. gadā mīnas sprādzienā iznīcināta vācu tranšeja. Aptuveni 10 000 vācu karavīru gāja bojā, kad tika detonētas 19 mīnas Battle of Messines - II ANZAC Corps attack plan down to brigade level.jpg|thumb|Mesenes kaujas, II ANZAC korpusa uzbrukuma plāns The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q23665.jpg|thumb|Herberts Plamers (pa kreisi) un Duglass Heigs (pa labi) kauju laikā Flandrijā Spanbroekmolen British CWGC Cemetery graves 3039184772.jpg|thumb|Spanbrokmolenas Britu brāļu kapi George Edmund Butler - Messines Ridge from Hill 63.jpeg|thumb|Mesenes kore skats no ''Hill 63'', [[Džordžs Edmunds Batlers|Džordža Edmunda Batlera]] glezna DummyTreeHill63Messines1917.jpeg|thumb|Koka modelis, ko Austrālijas karaspēks izmantoja kā novērošanas posteni. Mesenes kauja, 1917. gada jūnijs. </gallery> == Skatīt arī == * [[Pašendeilas kauja]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |series=[[Official History of Australia in the War of 1914–1918]] |volume=IV |title=The Australian Imperial Force in France, 1917 |last=Bean |first=C. E. W. |author-link=Charles Bean |year=1982 |orig-year=1941 |publisher=University of Queensland in Association with the Australian War Memorial |location=St Lucia, Queensland |edition=11th |url = https://www.awm.gov.au/collection/RCDIG1069753/ |isbn=978-0-7022-1710-4 |via=Australian War Memorial}} * {{cite book|title=Sir Douglas Haig's Despatches (December 1915 – April 1919) |last=Boraston |first=J. H. |year=1920 |publisher=Dent |location=London |oclc=479257}} * {{cite book |last=Branagan |first=D. F. |year=2005 |title=T. W. Edgeworth David: A Life: Geologist, Adventurer, Soldier and "Knight in the old brown hat" |publisher=National Library of Australia |location=Canberra |isbn=978-0-642-10791-6}} * {{cite book |ref={{harvid|Bülow|Kranz|1943}}|title=Wehrgeologie |trans-title=Military Geology |last1=Bülow |first1=K. von |last2=Kranz |first2=W. |last3=Sonne |first3=E. |last4=Burre |first4=O. |last5=Dienemann |first5=W. |year=1943 |orig-year=1938 |publisher=Quelle & Meyer |location=Leipzig |edition=Engineer Research Office, New York |oclc=44818243}} * {{cite book |title=The Clare War Dead: A History of the Casualties of the Great War |url=https://archive.org/details/clarewardeadhist0000burn |last=Burnell |first=T. |year=2011 |publisher=The History Press Ireland |location=Dublin |isbn=978-1-84588-703-2}} * {{cite book |last=Cowan |first=Tony |series=Cambridge Military Histories |title=Holding Out: The German Army and Operational Command in 1917 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=978-1-108-83023-2}} * {{cite book |title=Der Weltkrieg 1914 bis 1918: Die Militärischen Operationen zu Lande Zwölfter Band, Die Kriegführung im Frühjahr 1917 |language=de |trans-title=The World War 1914 to 1918, Military Land Operations Twelfth Volume, Warfare in the Spring of 1917 |volume=XII |editor-last=Foerster |editor-first=Wolfgang |year=1939 |publisher=Verlag Ernst Siegfried Mittler und Sohn |location=Berlin |edition=online scan |via=Die digitale landesbibliotek Oberösterreich |url=https://digi.landesbibliothek.at/viewer/image/AC01860055/1/LOG_0003/ |access-date=29 June 2021 |oclc=248903245}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium, 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1925 |publisher=Macmillan |location=London |oclc=220044986}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres, October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1992 |orig-year=1929 |publisher=Macmillan |location=London |edition=Imperial War Museum and Battery Press |isbn=978-1-870423-55-7}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110719173700/http://www.ordersofbattle.darkscape.net/site/warpath/battles_ff/1917.htm Order of Battle — France and Flanders 1917, Battle # 98 — Order of Battle for the Battle of Messines] * [http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html Tommy's Gazetteer of French and Belgian Place Names] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020033217/http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html |date=20 October 2017 }} * [https://web.archive.org/web/20110726072739/http://loakes.game-host.org/nmldocs/plustreetproject.pdf "Plug Street Project": Report on Archaeological Excavations in St Yvon area. 2007] * [http://www.plugstreet-archaeology.com The Plugstreet Archaeology Project] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:1917. gads]] [[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]] nb7hwf5mpoiizzfbe9k2ilgdwvptlhj 4502693 4502690 2026-08-05T03:29:08Z Biafra 13794 4502693 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Mesenes kauja (1917) | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|rietumu fronte]]s | image = Battle of Messines - Map.jpg | image_size = 300px | alt = | caption = Kaujas karte, kurā attēlota fronte 7. jūnijā un operācijas līdz 14. jūnijam | date = 1917. gada 7. jūnijs – 14. jūnijs | place = [[Mesene]], [[Rietumflandrija]], ([[Beļģija]]) | coordinates = {{Coord|50|45|45|N|02|53|43|E|type:event_region:FR|display=inline,title}} | territory = | result = Britu uzvara | combatant1 = {{flaga|Britu impērija}} [[Britu impērija]]<br /> * {{flaga|AUS}} [[Austrālija]] * [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]] * [[File:Flag of New Zealand.svg|23px]] [[Jaunzēlandes domīnija]] | combatant2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|Lielbritānija}} [[Duglass Heigs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Herberts Plamers]] | commander2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Bavārijas Ruprehts]]<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Frīdrihs Siksts fon Arnims]] | units1 = Lielbritānijas Otrā armija | units2 = XIX (2. Karaliskais Saksijas) Korpuss | strength1 = 12 [[divīzija]]s | strength2 = 5 divīzijas | casualties1 = {{flaga|Britu impērija}} 24 562 | casualties2 = {{flaga|Vācu impērija}} 21 886 (no 21. maija līdz 10. jūnijam) – 26 087 (7.–14. Jūnijs) }} '''Mesenes kauja (1917)''' (1917. gada 7.—14. jūnijs) bija [[Lielbritānijas Otrā armija|Lielbritānijas Otrās armijas]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) uzbrukums [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]] netālu no [[Mesene]]s ciema ({{val|nl|Mesen}}) [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://spoki.lv/vesture/Viens-spradziens-10-000-boja-gajusu/875764|title=Viens sprādziens - 10 000 bojā gājušu vācu karavīru |accessdate=2025-05-31 |website=spoki.lv |publisher= |date= }}</ref> [[Nivela ofensīva]] aprīlī un maijā nesasniedza savus grandiozākos mērķus, un noveda pie franču karaspēka [[Sacelšanās Francijas armijā 1917. gada pavasarī|demoralizācijas]] un izjauca angļu-franču stratēģiju 1917. gadam. Uzbrukums piespieda vāciešus pārvietot rezerves uz Flandriju no Arasas un Enas frontēm, mazinot spiedienu uz frančiem. Kauja sākās ar [[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|deviņpadsmit mīnu detonāciju]] zem vācu frontes pozīcijas, kas tās izpostīja un atstāja lielus sprādziena [[krāteris|krāterus]]. Sākās artilērijas [[sprostuguns]] apšaude 640 m dziļumā, kas aizsargāja britu karaspēku, kamēr tie ar tanku, kavalērijas patruļu un lidmašīnu atbalstu nostiprinājās grēdā. Britu [[tuneļu karadarbība|tuneļu]], sprostuguns un bombardēšanas efektu uzlaboja artilērijas izpētes, novērošanas un centralizētas artilērijas vadības atbalsts no Otrās armijas štāba. Britu uzbrukumi no 7. līdz 14. jūnijam pavirzīja frontes līniju tālāk par bijušo vācu ''Sehnenstellung'' (Osttavernes līnija britiem). Kauja bija prelūdija daudz lielākajai [[Pašendeilas kauja|Trešajai Ipras kaujai]], kuras sākotnējā bombardēšana sākās 1917. gada 11. jūlijā. == Priekšvēsture == [[Britu armija]]s virspavēlnieks [[Duglass Heigs|ģenerālis Heigs]] plānoja veikt operāciju jūnija vidū. Tās mērķis bija nogriezt 15 kilometru garo vāciešu izvirzījumu, kas izvirzījās britu aizsardzības līnijā, un uzlabot viņu stratēģisko pozīciju. Šajā frontes posmā vāciešiem bija tikai 5 divīzijas. Purvainais reljefs bija grūti veicams atklātiem frontāliem uzbrukumiem. Britu pavēlniecība rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: tika pārbūvēti dzelzceļi, ceļi un tilti. Britu armijas uzdevums bija ieņemt augstienes pie Mesenes un tranšeju līniju. Ofensīvā piedalījās arī aptuveni 300 lidmašīnas un vairāk nekā 80 [[tanks|tanki]]. Tāpat briti, rūpīgi izpētījuši uzbrukuma zonas augsnes struktūru, jau 1916. gadā sāka sagatavošanās darbus un 15 mēnešu laikā zem otrā gruntsūdeņu līmeņa zilā [[māls|māla]] slānī izraka vairāk nekā 20 milzu [[tunelis|tuneļus]]. Briti šos tuneļus izraka, un izraktā augsne tika maskēta, lai vācu lidmašīnas to nepamanītu. Tuneļi sākās apmēram 400 m aiz britu aizsardzības līnijas. Tā kā vācu pozīcijas atradās augstienēs, tuneļi gāja zem vācu aizsardzības līnijām līdz 25—36 m dziļumā, bet dažviet — līdz 50 m dziļumā. Tuneļu kopējais garums bija līdz 7312 m. Tuneļu galā tika novietotas 600 tonnas sprāgstvielu. Tomēr vāciešiem izdevās atklāt britu plānus, taču viņi kļūdaini uzskatīja, ka tuneļi atrodas līdz 18 m dziļumā, un viņiem izdevās iznīcināt tikai 2 mīnu galerijas, savukārt 22 palika neskartas. == Kauja == 28. maijā sākās britu artilērijas sagatavošana, un 7. jūnijā tika detonētas 19 mīnu galerijas. Sprādzieni tika veikti 30 sekunžu laikā. Tika iznīcināta 1. un daļēji 2. vācu [[tranšeja|tranšeju]] līnija, smagāko mīnu sprādzieni izraisīja milzu krāteru veidošanos. Vācu karavīri, kurus demoralizēja šie grandiozie sprādzieni, nespēja sniegt cienīgu pretestību tuvojošajai britu kājnieku vienībai. Ofensīvas laikā briti sagūstīja 7200 vācu karavīrus un 145 virsniekus, kā arī lielu skaitu ložmetēju. Veiksmīgā operācija ievērojami uzlaboja britu karaspēka stratēģisko pozīciju. Sprādzienā, kas radās mīnu galeriju detonācijas rezultātā, gāja bojā 10 000 cilvēku. Sprādzienu radītie krāteri ir saglabājušies līdz mūsdienām un ir piepildīti ar ūdeni. == Sekas == === Analīze === Vēsturnieki un rakstnieki nepiekrīt kaujas stratēģiskajai nozīmei, lai gan vairums to raksturo kā britu taktiskus un operacionālus panākumus. 1919. gadā vācu ģenerālis [[Ērihs Lūdendorfs|Lūdendorfs]] rakstīja, ka britu uzvara vācu armijai izmaksāja dārgi un izsmēla vācu rezerves. Vācu feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgs]] rakstīja, ka zaudējumi Mesīnā bija "ļoti lieli" un ka viņš nožēloja, ka teritorija netika evakuēta; 1922. gadā vācu ģenerālleitnants [[Hermanis fon Kūls|Kūls]] to nosauca par vienu no smagākajām vācu traģēdijām karā. Savās 1920. gada vēstulēs Heigs aprakstīja britu plāna, organizācijas un rezultātu panākumus, taču atturējās no pārspīlējumiem, atsaucoties uz operāciju kā veiksmīgu ievadu galvenajai ofensīvai Iprā. 1930. gadā britu vēsturnieks [[Bazils Lidels Hārts]] uzskatīja, ka panākumi Mesīnā pārspīlēja cerības uz trešo Ipras kauju un ka, tā kā operāciju apstākļi bija atšķirīgi, mēģinājumi pielietot līdzīgu taktiku beidzās ar neveiksmi. 1938. gadā britu politiķis [[Deivids Loids Džordžs|Loids Džordžs]] kauju nosauca par aperitīvu, un 1939. gadā karavīrs un rakstnieks Dž. C. Vinns to novērtēja kā "izcilus panākumus", ko aizēnoja sekojošā [[Pašendeilas kauja]]s traģēdija. Oficiālais vēsturnieks [[Brigādes ģenerālis]] [[Džeimss Edmonds]] savā 1948. gadā publicētajā grāmatā "Militārās operācijas Francijā un Beļģijā 1917. gadā, II daļā", to nosauca par "lielu uzvaru". == Galerija == <gallery> Lone Tree Crater 2009.jpg|thumb|[[Spanbrokmolena]]s krāteris 2009. gada novembrī. Tas izveidojās 1917. gadā vienā no Mesenes kaujas tuneļu eksplozijām. Tas ir pazīstams arī kā "Vientuļā koka krāteris" vai "Miera baseins". NLS Haig - Smashed up German trench on Messines Ridge with dead.jpg|thumb|1917. gadā mīnas sprādzienā iznīcināta vācu tranšeja. Aptuveni 10 000 vācu karavīru gāja bojā, kad tika detonētas 19 mīnas Battle of Messines - II ANZAC Corps attack plan down to brigade level.jpg|thumb|Mesenes kaujas, II ANZAC korpusa uzbrukuma plāns The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q23665.jpg|thumb|Herberts Plamers (pa kreisi) un Duglass Heigs (pa labi) kauju laikā Flandrijā Spanbroekmolen British CWGC Cemetery graves 3039184772.jpg|thumb|Spanbrokmolenas Britu brāļu kapi George Edmund Butler - Messines Ridge from Hill 63.jpeg|thumb|Mesenes kore skats no ''Hill 63'', [[Džordžs Edmunds Batlers|Džordža Edmunda Batlera]] glezna DummyTreeHill63Messines1917.jpeg|thumb|Koka modelis, ko Austrālijas karaspēks izmantoja kā novērošanas posteni. Mesenes kauja, 1917. gada jūnijs. </gallery> == Skatīt arī == * [[Pašendeilas kauja]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |series=[[Official History of Australia in the War of 1914–1918]] |volume=IV |title=The Australian Imperial Force in France, 1917 |last=Bean |first=C. E. W. |author-link=Charles Bean |year=1982 |orig-year=1941 |publisher=University of Queensland in Association with the Australian War Memorial |location=St Lucia, Queensland |edition=11th |url = https://www.awm.gov.au/collection/RCDIG1069753/ |isbn=978-0-7022-1710-4 |via=Australian War Memorial}} * {{cite book|title=Sir Douglas Haig's Despatches (December 1915 – April 1919) |last=Boraston |first=J. H. |year=1920 |publisher=Dent |location=London |oclc=479257}} * {{cite book |last=Branagan |first=D. F. |year=2005 |title=T. W. Edgeworth David: A Life: Geologist, Adventurer, Soldier and "Knight in the old brown hat" |publisher=National Library of Australia |location=Canberra |isbn=978-0-642-10791-6}} * {{cite book |ref={{harvid|Bülow|Kranz|1943}}|title=Wehrgeologie |trans-title=Military Geology |last1=Bülow |first1=K. von |last2=Kranz |first2=W. |last3=Sonne |first3=E. |last4=Burre |first4=O. |last5=Dienemann |first5=W. |year=1943 |orig-year=1938 |publisher=Quelle & Meyer |location=Leipzig |edition=Engineer Research Office, New York |oclc=44818243}} * {{cite book |title=The Clare War Dead: A History of the Casualties of the Great War |url=https://archive.org/details/clarewardeadhist0000burn |last=Burnell |first=T. |year=2011 |publisher=The History Press Ireland |location=Dublin |isbn=978-1-84588-703-2}} * {{cite book |last=Cowan |first=Tony |series=Cambridge Military Histories |title=Holding Out: The German Army and Operational Command in 1917 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=978-1-108-83023-2}} * {{cite book |title=Der Weltkrieg 1914 bis 1918: Die Militärischen Operationen zu Lande Zwölfter Band, Die Kriegführung im Frühjahr 1917 |language=de |trans-title=The World War 1914 to 1918, Military Land Operations Twelfth Volume, Warfare in the Spring of 1917 |volume=XII |editor-last=Foerster |editor-first=Wolfgang |year=1939 |publisher=Verlag Ernst Siegfried Mittler und Sohn |location=Berlin |edition=online scan |via=Die digitale landesbibliotek Oberösterreich |url=https://digi.landesbibliothek.at/viewer/image/AC01860055/1/LOG_0003/ |access-date=29 June 2021 |oclc=248903245}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium, 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1925 |publisher=Macmillan |location=London |oclc=220044986}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres, October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1992 |orig-year=1929 |publisher=Macmillan |location=London |edition=Imperial War Museum and Battery Press |isbn=978-1-870423-55-7}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110719173700/http://www.ordersofbattle.darkscape.net/site/warpath/battles_ff/1917.htm Order of Battle — France and Flanders 1917, Battle # 98 — Order of Battle for the Battle of Messines] * [http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html Tommy's Gazetteer of French and Belgian Place Names] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020033217/http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html |date=20 October 2017 }} * [https://web.archive.org/web/20110726072739/http://loakes.game-host.org/nmldocs/plustreetproject.pdf "Plug Street Project": Report on Archaeological Excavations in St Yvon area. 2007] * [http://www.plugstreet-archaeology.com The Plugstreet Archaeology Project] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:1917. gads]] [[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]] 4792v0z8kkmezcm67v0fychr9pqwfq5 Mesenes kaujas (1917) tuneļi 0 601689 4502691 4500084 2026-08-05T03:28:06Z Biafra 13794 4502691 wikitext text/x-wiki '''Mesenes kaujas (1917) tuneļi''' bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, [[Mesenes kauja]]s sākumā (1917. gada 7.—14. jūnijā), mākslīgi veidotas ejas ar kuru palīdzību [[Britu armija]]s sapieri detonēja vairākus pazemē novietotus [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] lādiņus. Kaujā netālu no [[Beļģija]]s [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]] [[Mesene]]s ({{val|nd|Mesen}}, {{val|fr|Messines}} — šo nosaukumu lieto arī [[Angļu valoda|angļu]] un [[Vācu valoda|vācu valodā]]) cīnījās [[Lielbritānijas Otrā armija]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) un vācu 4. armija (komandieris ģenerālis Frīdrihs Siksts fon Armīns). Sprādzieni Mesenes kaujas [[Tunelis|tuneļos]], ko slepeni izveidoja un uzturēja [[Karalisko inženieru tuneļu rakšanas rotas]] zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās. Šie [[Sprādziens|sprādzieni]] ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em. Pirms uzbrukuma Otrās armijas štāba priekšnieks ģenerālis sers Čārlzs Haringtons presei sacīja: "Kungi, es nezinu, vai rīt mēs rakstīsim vēsturi, bet jebkurā gadījumā mēs mainīsim šīs vietas ģeogrāfiju".<ref> {{cite book |last=Lytton |first=Neville |year=1921 |title=The Press and the General Staff |url=https://archive.org/details/pressandgeneral00lyttgoog |via=Archive Foundation |publisher=Collins |location=London }}</ref> Mesenes kauja iezīmēja [[Tuneļu karadarbība|mīnu kara]] zenītu. Nedaudz vairāk kā divus mēnešus vēlāk, 1917. gada 10. augustā, Karaliskie inženieri pie pilsētas [[Živenšī an Gēlas]], kas atradās netālu no [[Arasa]]s detonēja pēdējo britu ievietoto pazemes lādiņu šajā karā. == Tuneļu saraksts == {| class="wikitable sortable" |- |+Britu tuneļi, Mesenes korē, 1917. gada jūnijs |- ! No. ! Nosaukums / <br> Vieta ! Pozīcija ! Sprāgstvielas<br> daudzums ! Tuneļa<br>garums ! Dziļums ! Uzbūvēts ! Rezultāts ! style="width:30%; align=left"| Piezīmes un attēli<br> |- | 1 | ''[[Hill 60 (Ypres)|Hill 60]]'' (vai Hill 60 A) | align="left"| {{Coord|50|49|26|N|2|55|44|E|type:landmark}} | {{cvt|53,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|354}} m | align="left"| {{nts|30}} m | align="left"| <small>1915. gada 22. augusts—1916. gada 1. augusts</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>dalīta galerija ar ''Caterpillar'', tika uzsākts 1915. gada vidū kā viens no pirmajām sabiedroto tuneļiem Iprā un pazīstams kā "Berlīnes tunelis". Līdz 1917. gada jūnijam tunelis sastāvēja no galvenās galerijas, kas veda uz divām atsevišķām tuneļu kamerām (''Hill 60 A'' un ''Hill 60 B'').</small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hill_60.jpg];</small> |- | 2 | ''[[Hill 60 (Ypres)|Caterpillar]]'' (vai Hill 60 B) | align="left"| {{Coord|50|49|20|N|2|55|43|E|type:landmark}} | {{cvt|70,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|427}} m | align="left"| {{nts|33}} m | align="left"| <small>1915. gada 22. augusts—1916. gada 18. oktobris</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150418170913/http://ypres1917.fr.yuku.com/attach/ma/post-5-1197130368.jpg attēls]</small> |- | 3 | ''[[St. Eloi (Ypres)|St Eloi]]'' | align="left"| {{Coord|50|48|32|N|2|53|31|E|type:landmark}} | {{cvt|95,600|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|408}} m | align="left"| {{nts|42 }} m | align="left"| <small>1915. gada 16. augusts—1916. gada 11. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Lielākā detonācija Mesenes kaujas laikā. Dziļais mīnu krāteris atrodas blakus dubultajam krāterim no 1916. gada. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_St_Eloi.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150822092440/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/St-Eloi-craters.jpg visu 3 krāteru skats no gaisa Sentelo]</small> |- | 4 | '' Hollandscheschur Farm 1'' | align="left"| {{Coord|50|47|50|N|2|52|10|E|type:landmark}} | {{cvt|34,200|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|251}} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. jūnijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 3 kambariem (''Hollandscheschur Farm 1—3'') ar kopējo galeriju. Tas atradās pie vācu nocietinātā punkta "Günther" starp Vijtšētu un Vormezelu, netālu no "Bayernwald" ierakumiem Kronārtas mežā. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hollandscheschur_Farm.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20160304074718/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/Hollansscheshur-and-Bayernwald.jpg skats no gaisa 1], [http://1.bp.blogspot.com/-9O8LQ9xUSCM/UNdzjY3sP9I/AAAAAAAAAHo/g2g3mptZ20w/s1600/screen+-+goog+earth+hollandsches.jpg skats no gaisa 2]</small> |- | 5 | '' Hollandscheschur Farm 2'' | align="left"| {{Coord|50|47|49|N|2|52|04|E|type:landmark}} | {{cvt|14,900|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|137}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 11. jūlijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 6 | '' Hollandscheschur Farm 3'' | align="left"| {{Coord|50|47|53|N|2|52|05|E|type:landmark}} | {{cvt|17,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|244}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. augusts</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> |- | 7 | '' Petit Bois 1'' | align="left"| {{Coord|50|47|18|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|616}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1915. gada 16. decembris—1916. gada 30. jūlijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 kamerām (''Petit Bois 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Petit_Bois.jpg];</small> |- | 8 | ''Petit Bois 2'' | align="left"| {{Coord|50|47|22|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|631}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 16. decembris—1916. gada 15. augusts </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 9 | ''Maedelstede Farm'' | align="left"| {{Coord|50|46|59|N|2|51|57|E|type:landmark}} | {{cvt|94,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|518}} m | align="left"| {{nts|33}} m | align="left"| <small>1916. gada 3. septembris—1917. gada 2. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>2 kambari (''Wytschaete Wood'' un ''Maedelstede Farm'') bija plānoti, taču laika trūkuma dēļ pirmo nevarēja pabeigt, un visi spēki tika koncentrēti uz otro. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Maedelstede_Farm.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg aerial view] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216052622/https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg |date=2015-02-16 }}</small> |- | 10 | '' Peckham 1'' | align="left"| {{Coord|50|46|47|N|2|51|50|E|type:landmark}} | {{cvt|87,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|349}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 20. decembris—1916. gada 19. jūnijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 kambariem (''Peckham 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. ''Peckham 1''tika uzspridzināts kaujas laikā. ''Peckham 2''tika novietots zem saimniecības ēkas, bet pēc tuneļa applūšanas tika pamests. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Peckham.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/peckham_farm.jpg attēls]</small> |- | 11 | '' Peckham 2'' | align="left"| {{Coord|50|46|52|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|122}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 20. decembris—1916. gada decembris</small> | align="left"| <small> Pamests</small> | align="left"| <small></small> |- | 12 | '' [[Spanbroekmolen]]'' (vai Lone Tree Crater, Pool of Peace) | align="left"| {{Coord|50|46|33|N|2|51|42|E|type:landmark}} | {{cvt|91,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|521}} m | align="left"| {{nts|29}} m | align="left"| <small>1916. gada 1. janvāris—1916. gada 26. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Vācu karaspēks to atklāja 1917. gada februārī, vēlāk atguva un apšaudīja Mesenes kaujā. Krāteri 1929. gadā iegādājās [[Toc H fonds]] Poperingē, un tas mūsdienās ir atzīts par miera memoriālu. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Spanbroekmoelen.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/spanbroekmolen2.jpg attēls]<br></small> |- | 13 | '' Kruisstraat 1'' | align="left"| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|492}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1916. gada 2. janvāris—1916. gada 5. jūlijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Divkameru tuneļa būvniecības sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. ''Kruisstraat 1'' atradās {{cvt|492|m|yd}} garas galerijas galā, ''Kruisstraat 2'' pa kreisi {{cvt|50|m|yd}} no tā. ''Kruisstraat 3'' tika pievienots divus mēnešus vēlāk un "Kruisstraat 4" 1917. gadā. Saglabājušies ir divi krāteri, kurus, šķiet, izraisījis pirmais un otrais sprādziens.<ref name="Western">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |title=The Western Front Today – Kruisstraat Craters |access-date=16 April 2015 |archive-date=24 September 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050830/http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |url-status= }}</ref> ''Kruisstraat 1'' and ''4'' veidoja kopēju galeriju un tika uzspridzināti vienlaikus.<ref name="Kruisstraat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 5 – The Kruisstraat Craters |date=25 August 2013 |access-date=16 February 2015 |archive-date=17 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217143250/http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |url-status= }}</ref> </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Kruisstraat.jpg];</small> <small>'''Attēls''': [https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg photo 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150217153449/https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg |date=2015-02-17 }}, [http://1.bp.blogspot.com/-bX2SlDWPL7c/UOCKxVs0EKI/AAAAAAAAAI0/h2eakOwmVj4/s1600/screen+-+goog+earth+span+to+kruiss.jpg attēls 2], [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/kruisstraat_crater.jpg attēls 3]</small> |- | 14 | '' Kruisstraat 2'' | align="left"| {{Coord|50|46|14|N|2|51|52|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|451 }} m | align="left"| {{nts|21 }} m | align="left"| <small>2 January 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 15 | ''Kruisstraat 3'' | align="left"| {{Coord|50|46|21|N|2|52|2|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|658}} m | align="left"| {{nts|17 }} m | align="left"| <small> 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>''Kruisstraat 3'' bija garākā galerija no visiem Mesenes tuneļiem.</small> |- | 16 | '' Kruisstraat 4'' | align="left"| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}} | {{cvt|19,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|492}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1917. gada februāris—1917. gada 9. maijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 17 | ''Ontario Farm '' | align="left"| {{Coord|50|45|50.4|N|2|52|36.9|E|type:landmark}} | {{cvt|60,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|392}} m | align="left"| {{nts|34 }} m | align="left"| <small>1917. gada 28. janvāris—1917. gada 6. jūnijs </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis neizveidoja krāteri, bet gan atstāja seklu iedobumu mīkstajā mālā; triecienvilnis nodarīja lielus postījumus vācu pozīcijām. Tas atradās uz rietumiem no Mesenes.</small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Ontario_Farm.JPG] [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mining_1.png];</small> |- | 18 | ''La Petite Douve Farm'' | align="left"| {{Coord|50|45|20.6|N|2|53|36.9|E|type:landmark}} | {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|518 }} m | align="left"| {{nts|23 }} m | align="left"| <small>1916. gada 28. janvāris</small> | align="left"| <small> Pamests </small> | align="left"| <small>Tunelis tika novietots zem šķūņa saimniecībā ''La Basse Cour''. Vācieši to atklāja 1916. gada 24. augustā, pēc tam appludināja un pameta.<ref name="firstworldwar">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |title=Messines |access-date=16 February 2015 |archive-date=18 March 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318062738/http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |url-status= }}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_La_Petite_Douve_Farm.jpg];</small> |- | 19 | ''Trench 127 Left'' (vai Trench 127 North) | align="left"| {{Coord|50|44|55|N|2|54|14|E|type:landmark}} | {{cvt|36,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|302}} m | align="left"| {{nts|25}} m | align="left"| <small>1915. gada 28. decembris—1916. gada 20. aprīlis </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no divām kamerām (''Trench 127 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz austrumiem no Sentīvas. Krāteris atradās laukā netālu no Khaki Chums Cross memoriāla un tika aizbērts 20. gadsimta otrajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |title=Trench 127 in Battlefield Sites Forum |work=Yuku |date=2 January 2010 |access-date=2015-04-18 |archive-date=2015-02-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216041357/http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |url-status= }}</ref><ref name="PloegsteertWoodPart12">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 12 |date=6 February 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216061856/http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |url-status= }}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_127.JPG];</small> |- | 20 | ''Trench 127 Right'' (vai Trench 127 South, Ash Crater) | align="left"| {{Coord|50|44|51|N|2|54|17|E|type:landmark}} | {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|405}} m | align="left"| {{nts|26}} m | align="left"| <small>1915. gada 28. decembris—1916. gada 9. maijs </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 21 | ''Trench 122 Left'' (vai Factory Farm 1, Ultimo Crater)<ref name="LeGheertheBirdcage">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 11 – Le Gheer & The Birdcage |date=23 January 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216025910/http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |url-status= }}</ref> | align="left"| {{Coord|50|44|36|N|2|54|45|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|296 }} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1916. gada februāris—1916. gada 14. aprīlis </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 daļām (''Trench 122 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas tika izveidots uz austrumiem no Sentīvas. Divkameru tuneļa, kas stiepjas no 122. tranšejas, sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. 9100 kg (20 000 mārciņu) smaga mīna tika ievietota 1916. gada maijā, un otra 18 000 kg (40 000 mārciņu) smaga mīna tika novietota 200 m garas galerijas galā zem pamestās Factory Farm. <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_122.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [https://crashmacduff.files.wordpress.com/2015/01/93.jpg?w=584&h=438 Attēls]</small> |- | 22 | ''Trench 122 Right'' (vai Factory Farm 2, Factory Farm Crater) | align="left"| {{Coord|50|44|30|N|2|54|47|E|type:landmark}} | {{cvt|40,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|241}} m | align="left"| {{nts|25}} m | align="left"| <small>1916. gada februāris—1916. gada 11. jūnijs </small> | align="left"| <small> uzspridzināts</small> | align="left"| <small>'''Attēli:''' [http://www.plugstreet-archaeology.com/factoryfarmcrater.jpg attēls 1], [http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg attēls 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412150112/http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}</small> |- | 23 | ''Birdcage 1'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|21|N|2|54|27|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|130}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small> December 1915. gada decembris—1916. gada 7. marts </small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tuneļi tika novietoti uz austrumiem no Ploegsteert, ap vācu [[nocietinājumu punkts|nocietinājumu punktu]] "Putnu būris" Le Perīnā, netālu no Mesenes kores dienvidu gala. Šeit bija plānoti 5 tuneļi, no kuriem četri ("Putnu būris 1—4") tika uzbūvēti.<ref name="Trench121">{{Tīmekļa atsauce |url=http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |title=Location map |access-date=16 February 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217012710/http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |archive-date=17 February 2015}}</ref> Neviens no tiem netika uzspridzināts, jo Mesenes kaujas sākumā tas bija pārāk tālu aiz britu līnijām.<ref name="clevelode-battletours.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |title=Battle of Messines Ridge |work=Clevelode Battletours |access-date=16 May 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224051747/http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |archive-date=24 February 2015 |url-status=}}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Birdcage_group.jpg]</small> |- | 24 | ''Birdcage 2'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|28|E|type:landmark}} | {{cvt|32,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|236}} m | align="left"| {{nts|18 }} m | align="left"| <small>1915. gada decembris</small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 25 | '' Birdcage 3'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|31|E|type:landmark}} | {{cvt|26,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|261}} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1915. gada decembris—1916. gada 30. aprīlis </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts<br>1955. gadā</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts ar zibens spērienu 1955. gada 17. jūnijā pēc tam, kad virs vietas bija uzbūvēts elektroenerģijas pilons<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Western Front Today - Messines Mine 1955 |url=http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |access-date=2017-06-07 |archive-date=2017-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170903152756/http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |url-status= }}</ref></small> |- | 26 | '' Birdcage 4'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|30|E|type:landmark}} | {{cvt|34,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|239}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada decembris</small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="140px"> Hill 60 Ypres Belgium - 1917 deep mine crater Caterpillar1.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Caterpillar tunelī}} Hill 60 Ypres Belgium 14 - 1917 deep mine crater Hill 60.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Hill 60 tunelī}} Hill 60 Ypres Belgium access to mine gallery Berlin Tunnel.jpg|{{center |Piekļuve Berlīnes tunelim, kas ved uz Hill 60 un Caterpillar tuneļiem}} Spanbroekmolen 3.jpg|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Spanbroekmolen tunelī}} View from Spanbroekmolen crater towards Kruisstraat with crater farm.JPG|{{center|Skats no Spanbroekmolen krātera uz Kruisstraat krāteriem}} View from Kruisstraat craters towards Spanbroekmolen crater - pic 2.JPG|{{center|1917. gadā Kruisstraat tuneļa krāteris, skats uz Spanbroekmolen krāteri}} </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Mines in the Battle of Messines 1917}} * [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm Tunnelling companies RE] * [http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge Messines Ridge photo essay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130303100614/http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge |date={{dat|2013|03|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20131226093649/http://static.awm.gov.au/images/collection/pdf/RCDIG1069640--1-.PDF AOH Appendix 1 The Mines at Hill 60] * [https://web.archive.org/web/20160115202611/http://www.durandgroup.org.uk/Photos/Messines.GIF Map of the mines] * [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/messines.html Messines with images of the craters] * [http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ With the British Army in Flanders] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Rietumflandrija]] [[Kategorija:Sprādzieni]] a53acweu3orutll9p6r1w21vtfmpwsi 4502692 4502691 2026-08-05T03:28:45Z Biafra 13794 4502692 wikitext text/x-wiki '''Mesenes kaujas (1917) tuneļi''' bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, [[Mesenes kauja]]s sākumā (1917. gada 7.—14. jūnijā), mākslīgi veidotas ejas ar kuru palīdzību [[Britu armija]]s sapieri detonēja vairākus pazemē novietotus [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] lādiņus. Kaujā netālu no [[Beļģija]]s [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]] [[Mesene]]s ({{val|nl|Mesen}}, {{val|fr|Messines}} — šo nosaukumu lieto arī [[Angļu valoda|angļu]] un [[Vācu valoda|vācu valodā]]) cīnījās [[Lielbritānijas Otrā armija]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) un vācu 4. armija (komandieris ģenerālis Frīdrihs Siksts fon Armīns). Sprādzieni Mesenes kaujas [[Tunelis|tuneļos]], ko slepeni izveidoja un uzturēja [[Karalisko inženieru tuneļu rakšanas rotas]] zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās. Šie [[Sprādziens|sprādzieni]] ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em. Pirms uzbrukuma Otrās armijas štāba priekšnieks ģenerālis sers Čārlzs Haringtons presei sacīja: "Kungi, es nezinu, vai rīt mēs rakstīsim vēsturi, bet jebkurā gadījumā mēs mainīsim šīs vietas ģeogrāfiju".<ref> {{cite book |last=Lytton |first=Neville |year=1921 |title=The Press and the General Staff |url=https://archive.org/details/pressandgeneral00lyttgoog |via=Archive Foundation |publisher=Collins |location=London }}</ref> Mesenes kauja iezīmēja [[Tuneļu karadarbība|mīnu kara]] zenītu. Nedaudz vairāk kā divus mēnešus vēlāk, 1917. gada 10. augustā, Karaliskie inženieri pie pilsētas [[Živenšī an Gēlas]], kas atradās netālu no [[Arasa]]s detonēja pēdējo britu ievietoto pazemes lādiņu šajā karā. == Tuneļu saraksts == {| class="wikitable sortable" |- |+Britu tuneļi, Mesenes korē, 1917. gada jūnijs |- ! No. ! Nosaukums / <br> Vieta ! Pozīcija ! Sprāgstvielas<br> daudzums ! Tuneļa<br>garums ! Dziļums ! Uzbūvēts ! Rezultāts ! style="width:30%; align=left"| Piezīmes un attēli<br> |- | 1 | ''[[Hill 60 (Ypres)|Hill 60]]'' (vai Hill 60 A) | align="left"| {{Coord|50|49|26|N|2|55|44|E|type:landmark}} | {{cvt|53,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|354}} m | align="left"| {{nts|30}} m | align="left"| <small>1915. gada 22. augusts—1916. gada 1. augusts</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>dalīta galerija ar ''Caterpillar'', tika uzsākts 1915. gada vidū kā viens no pirmajām sabiedroto tuneļiem Iprā un pazīstams kā "Berlīnes tunelis". Līdz 1917. gada jūnijam tunelis sastāvēja no galvenās galerijas, kas veda uz divām atsevišķām tuneļu kamerām (''Hill 60 A'' un ''Hill 60 B'').</small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hill_60.jpg];</small> |- | 2 | ''[[Hill 60 (Ypres)|Caterpillar]]'' (vai Hill 60 B) | align="left"| {{Coord|50|49|20|N|2|55|43|E|type:landmark}} | {{cvt|70,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|427}} m | align="left"| {{nts|33}} m | align="left"| <small>1915. gada 22. augusts—1916. gada 18. oktobris</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150418170913/http://ypres1917.fr.yuku.com/attach/ma/post-5-1197130368.jpg attēls]</small> |- | 3 | ''[[St. Eloi (Ypres)|St Eloi]]'' | align="left"| {{Coord|50|48|32|N|2|53|31|E|type:landmark}} | {{cvt|95,600|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|408}} m | align="left"| {{nts|42 }} m | align="left"| <small>1915. gada 16. augusts—1916. gada 11. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Lielākā detonācija Mesenes kaujas laikā. Dziļais mīnu krāteris atrodas blakus dubultajam krāterim no 1916. gada. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_St_Eloi.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150822092440/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/St-Eloi-craters.jpg visu 3 krāteru skats no gaisa Sentelo]</small> |- | 4 | '' Hollandscheschur Farm 1'' | align="left"| {{Coord|50|47|50|N|2|52|10|E|type:landmark}} | {{cvt|34,200|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|251}} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. jūnijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 3 kambariem (''Hollandscheschur Farm 1—3'') ar kopējo galeriju. Tas atradās pie vācu nocietinātā punkta "Günther" starp Vijtšētu un Vormezelu, netālu no "Bayernwald" ierakumiem Kronārtas mežā. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hollandscheschur_Farm.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20160304074718/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/Hollansscheshur-and-Bayernwald.jpg skats no gaisa 1], [http://1.bp.blogspot.com/-9O8LQ9xUSCM/UNdzjY3sP9I/AAAAAAAAAHo/g2g3mptZ20w/s1600/screen+-+goog+earth+hollandsches.jpg skats no gaisa 2]</small> |- | 5 | '' Hollandscheschur Farm 2'' | align="left"| {{Coord|50|47|49|N|2|52|04|E|type:landmark}} | {{cvt|14,900|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|137}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 11. jūlijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 6 | '' Hollandscheschur Farm 3'' | align="left"| {{Coord|50|47|53|N|2|52|05|E|type:landmark}} | {{cvt|17,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|244}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. augusts</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> |- | 7 | '' Petit Bois 1'' | align="left"| {{Coord|50|47|18|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|616}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1915. gada 16. decembris—1916. gada 30. jūlijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 kamerām (''Petit Bois 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Petit_Bois.jpg];</small> |- | 8 | ''Petit Bois 2'' | align="left"| {{Coord|50|47|22|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|631}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 16. decembris—1916. gada 15. augusts </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 9 | ''Maedelstede Farm'' | align="left"| {{Coord|50|46|59|N|2|51|57|E|type:landmark}} | {{cvt|94,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|518}} m | align="left"| {{nts|33}} m | align="left"| <small>1916. gada 3. septembris—1917. gada 2. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>2 kambari (''Wytschaete Wood'' un ''Maedelstede Farm'') bija plānoti, taču laika trūkuma dēļ pirmo nevarēja pabeigt, un visi spēki tika koncentrēti uz otro. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Maedelstede_Farm.jpg];</small> <small>'''Attēls:''' [https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg aerial view] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216052622/https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg |date=2015-02-16 }}</small> |- | 10 | '' Peckham 1'' | align="left"| {{Coord|50|46|47|N|2|51|50|E|type:landmark}} | {{cvt|87,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|349}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 20. decembris—1916. gada 19. jūnijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 kambariem (''Peckham 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. ''Peckham 1''tika uzspridzināts kaujas laikā. ''Peckham 2''tika novietots zem saimniecības ēkas, bet pēc tuneļa applūšanas tika pamests. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Peckham.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/peckham_farm.jpg attēls]</small> |- | 11 | '' Peckham 2'' | align="left"| {{Coord|50|46|52|N|2|51|56|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|122}} m | align="left"| {{nts|23}} m | align="left"| <small>1915. gada 20. decembris—1916. gada decembris</small> | align="left"| <small> Pamests</small> | align="left"| <small></small> |- | 12 | '' [[Spanbroekmolen]]'' (vai Lone Tree Crater, Pool of Peace) | align="left"| {{Coord|50|46|33|N|2|51|42|E|type:landmark}} | {{cvt|91,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|521}} m | align="left"| {{nts|29}} m | align="left"| <small>1916. gada 1. janvāris—1916. gada 26. jūnijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Vācu karaspēks to atklāja 1917. gada februārī, vēlāk atguva un apšaudīja Mesenes kaujā. Krāteri 1929. gadā iegādājās [[Toc H fonds]] Poperingē, un tas mūsdienās ir atzīts par miera memoriālu. </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Spanbroekmoelen.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/spanbroekmolen2.jpg attēls]<br></small> |- | 13 | '' Kruisstraat 1'' | align="left"| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|492}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1916. gada 2. janvāris—1916. gada 5. jūlijs </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Divkameru tuneļa būvniecības sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. ''Kruisstraat 1'' atradās {{cvt|492|m|yd}} garas galerijas galā, ''Kruisstraat 2'' pa kreisi {{cvt|50|m|yd}} no tā. ''Kruisstraat 3'' tika pievienots divus mēnešus vēlāk un "Kruisstraat 4" 1917. gadā. Saglabājušies ir divi krāteri, kurus, šķiet, izraisījis pirmais un otrais sprādziens.<ref name="Western">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |title=The Western Front Today – Kruisstraat Craters |access-date=16 April 2015 |archive-date=24 September 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050830/http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |url-status= }}</ref> ''Kruisstraat 1'' and ''4'' veidoja kopēju galeriju un tika uzspridzināti vienlaikus.<ref name="Kruisstraat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 5 – The Kruisstraat Craters |date=25 August 2013 |access-date=16 February 2015 |archive-date=17 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217143250/http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |url-status= }}</ref> </small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Kruisstraat.jpg];</small> <small>'''Attēls''': [https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg photo 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150217153449/https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg |date=2015-02-17 }}, [http://1.bp.blogspot.com/-bX2SlDWPL7c/UOCKxVs0EKI/AAAAAAAAAI0/h2eakOwmVj4/s1600/screen+-+goog+earth+span+to+kruiss.jpg attēls 2], [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/kruisstraat_crater.jpg attēls 3]</small> |- | 14 | '' Kruisstraat 2'' | align="left"| {{Coord|50|46|14|N|2|51|52|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|451 }} m | align="left"| {{nts|21 }} m | align="left"| <small>2 January 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts</small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 15 | ''Kruisstraat 3'' | align="left"| {{Coord|50|46|21|N|2|52|2|E|type:landmark}} | {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|658}} m | align="left"| {{nts|17 }} m | align="left"| <small> 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>''Kruisstraat 3'' bija garākā galerija no visiem Mesenes tuneļiem.</small> |- | 16 | '' Kruisstraat 4'' | align="left"| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}} | {{cvt|19,500|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|492}} m | align="left"| {{nts|19}} m | align="left"| <small>1917. gada februāris—1917. gada 9. maijs</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 17 | ''Ontario Farm '' | align="left"| {{Coord|50|45|50.4|N|2|52|36.9|E|type:landmark}} | {{cvt|60,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|392}} m | align="left"| {{nts|34 }} m | align="left"| <small>1917. gada 28. janvāris—1917. gada 6. jūnijs </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis neizveidoja krāteri, bet gan atstāja seklu iedobumu mīkstajā mālā; triecienvilnis nodarīja lielus postījumus vācu pozīcijām. Tas atradās uz rietumiem no Mesenes.</small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Ontario_Farm.JPG] [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mining_1.png];</small> |- | 18 | ''La Petite Douve Farm'' | align="left"| {{Coord|50|45|20.6|N|2|53|36.9|E|type:landmark}} | {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|518 }} m | align="left"| {{nts|23 }} m | align="left"| <small>1916. gada 28. janvāris</small> | align="left"| <small> Pamests </small> | align="left"| <small>Tunelis tika novietots zem šķūņa saimniecībā ''La Basse Cour''. Vācieši to atklāja 1916. gada 24. augustā, pēc tam appludināja un pameta.<ref name="firstworldwar">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |title=Messines |access-date=16 February 2015 |archive-date=18 March 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318062738/http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |url-status= }}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_La_Petite_Douve_Farm.jpg];</small> |- | 19 | ''Trench 127 Left'' (vai Trench 127 North) | align="left"| {{Coord|50|44|55|N|2|54|14|E|type:landmark}} | {{cvt|36,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|302}} m | align="left"| {{nts|25}} m | align="left"| <small>1915. gada 28. decembris—1916. gada 20. aprīlis </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no divām kamerām (''Trench 127 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz austrumiem no Sentīvas. Krāteris atradās laukā netālu no Khaki Chums Cross memoriāla un tika aizbērts 20. gadsimta otrajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |title=Trench 127 in Battlefield Sites Forum |work=Yuku |date=2 January 2010 |access-date=2015-04-18 |archive-date=2015-02-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216041357/http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |url-status= }}</ref><ref name="PloegsteertWoodPart12">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 12 |date=6 February 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216061856/http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |url-status= }}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_127.JPG];</small> |- | 20 | ''Trench 127 Right'' (vai Trench 127 South, Ash Crater) | align="left"| {{Coord|50|44|51|N|2|54|17|E|type:landmark}} | {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|405}} m | align="left"| {{nts|26}} m | align="left"| <small>1915. gada 28. decembris—1916. gada 9. maijs </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 21 | ''Trench 122 Left'' (vai Factory Farm 1, Ultimo Crater)<ref name="LeGheertheBirdcage">{{Tīmekļa atsauce |url=http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 11 – Le Gheer & The Birdcage |date=23 January 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216025910/http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |url-status= }}</ref> | align="left"| {{Coord|50|44|36|N|2|54|45|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|296 }} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1916. gada februāris—1916. gada 14. aprīlis </small> | align="left"| <small> Uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tunelis sastāvēja no 2 daļām (''Trench 122 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas tika izveidots uz austrumiem no Sentīvas. Divkameru tuneļa, kas stiepjas no 122. tranšejas, sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. 9100 kg (20 000 mārciņu) smaga mīna tika ievietota 1916. gada maijā, un otra 18 000 kg (40 000 mārciņu) smaga mīna tika novietota 200 m garas galerijas galā zem pamestās Factory Farm. <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_122.JPG];</small> <small>'''Attēls:''' [https://crashmacduff.files.wordpress.com/2015/01/93.jpg?w=584&h=438 Attēls]</small> |- | 22 | ''Trench 122 Right'' (vai Factory Farm 2, Factory Farm Crater) | align="left"| {{Coord|50|44|30|N|2|54|47|E|type:landmark}} | {{cvt|40,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|241}} m | align="left"| {{nts|25}} m | align="left"| <small>1916. gada februāris—1916. gada 11. jūnijs </small> | align="left"| <small> uzspridzināts</small> | align="left"| <small>'''Attēli:''' [http://www.plugstreet-archaeology.com/factoryfarmcrater.jpg attēls 1], [http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg attēls 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412150112/http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}</small> |- | 23 | ''Birdcage 1'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|21|N|2|54|27|E|type:landmark}} | {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|130}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small> December 1915. gada decembris—1916. gada 7. marts </small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small>Tuneļi tika novietoti uz austrumiem no Ploegsteert, ap vācu [[nocietinājumu punkts|nocietinājumu punktu]] "Putnu būris" Le Perīnā, netālu no Mesenes kores dienvidu gala. Šeit bija plānoti 5 tuneļi, no kuriem četri ("Putnu būris 1—4") tika uzbūvēti.<ref name="Trench121">{{Tīmekļa atsauce |url=http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |title=Location map |access-date=16 February 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217012710/http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |archive-date=17 February 2015}}</ref> Neviens no tiem netika uzspridzināts, jo Mesenes kaujas sākumā tas bija pārāk tālu aiz britu līnijām.<ref name="clevelode-battletours.com">{{Tīmekļa atsauce |url=http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |title=Battle of Messines Ridge |work=Clevelode Battletours |access-date=16 May 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224051747/http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |archive-date=24 February 2015 |url-status=}}</ref></small> <br> <small>'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Birdcage_group.jpg]</small> |- | 24 | ''Birdcage 2'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|28|E|type:landmark}} | {{cvt|32,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|236}} m | align="left"| {{nts|18 }} m | align="left"| <small>1915. gada decembris</small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |- | 25 | '' Birdcage 3'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|31|E|type:landmark}} | {{cvt|26,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|261}} m | align="left"| {{nts|20}} m | align="left"| <small>1915. gada decembris—1916. gada 30. aprīlis </small> | align="left"| <small>Uzspridzināts<br>1955. gadā</small> | align="left"| <small>Uzspridzināts ar zibens spērienu 1955. gada 17. jūnijā pēc tam, kad virs vietas bija uzbūvēts elektroenerģijas pilons<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Western Front Today - Messines Mine 1955 |url=http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |access-date=2017-06-07 |archive-date=2017-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170903152756/http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |url-status= }}</ref></small> |- | 26 | '' Birdcage 4'' (vai Trench 121) | align="left"| {{Coord|50|44|20|N|2|54|30|E|type:landmark}} | {{cvt|34,000|lb|kg|order=flip}} | align="left"| {{nts|239}} m | align="left"| {{nts|18}} m | align="left"| <small>1915. gada decembris</small> | align="left"| <small>Netika uzspridzināts</small> | align="left"| <small></small> |} == Galerija == <gallery mode="packed" heights="140px"> Hill 60 Ypres Belgium - 1917 deep mine crater Caterpillar1.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Caterpillar tunelī}} Hill 60 Ypres Belgium 14 - 1917 deep mine crater Hill 60.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Hill 60 tunelī}} Hill 60 Ypres Belgium access to mine gallery Berlin Tunnel.jpg|{{center |Piekļuve Berlīnes tunelim, kas ved uz Hill 60 un Caterpillar tuneļiem}} Spanbroekmolen 3.jpg|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Spanbroekmolen tunelī}} View from Spanbroekmolen crater towards Kruisstraat with crater farm.JPG|{{center|Skats no Spanbroekmolen krātera uz Kruisstraat krāteriem}} View from Kruisstraat craters towards Spanbroekmolen crater - pic 2.JPG|{{center|1917. gadā Kruisstraat tuneļa krāteris, skats uz Spanbroekmolen krāteri}} </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Mines in the Battle of Messines 1917}} * [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm Tunnelling companies RE] * [http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge Messines Ridge photo essay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130303100614/http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge |date={{dat|2013|03|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20131226093649/http://static.awm.gov.au/images/collection/pdf/RCDIG1069640--1-.PDF AOH Appendix 1 The Mines at Hill 60] * [https://web.archive.org/web/20160115202611/http://www.durandgroup.org.uk/Photos/Messines.GIF Map of the mines] * [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/messines.html Messines with images of the craters] * [http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ With the British Army in Flanders] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Rietumflandrija]] [[Kategorija:Sprādzieni]] 8oeunyd9r8op48zjd03qpy62bhruk7q Melānija Martinesa 0 602833 4502676 4495557 2026-08-04T23:27:55Z ~2026-42945-00 148724 /* Diskogrāfija */ 4502676 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Melānija Martinesa | Attēls = Melanie Martinez - House of Blues (April 4, 2016) (2).jpg | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1995|04|28}} | Gadi = 2012—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Atlantic Records]]'' | Vārds_orig = ''Melanie Martinez'' | Vieta = {{Vieta|ASV|Ņujorka}} | Dzimums = S }} '''Melānija Adele Martinesa''' ({{val|en|Melanie Adele Martinez}}; dzimusi {{dat|1995|4|28}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore. Dzimusi Astorijā, [[Kvīnsa|Kvīnsā]] un uzaugusi Boldvinā, [[Ņujorka|Ņujorkā]], Martinesa ieguva slavu 2012. gadā pēc dalības ASV televīzijas talantu šova ''[[The Voice]]'' 3. sezonā. Pēc šova viņa parakstīja līgumu ar ''[[Atlantic Records]]'' un izdeva savu debijas singlu ''Dollhouse'', kam sekoja viņas debijas albums ar tādu pašu nosaukumu. == Diskogrāfija == * ''Dollhouse'' EP (2014) * ''Cry Baby'' (2015) * ''K-12'' (2019) * ''After school'' EP (2020) * ''Portals'' (2023) * ''Hades (2026)'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinesa, Melānija}} [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] 4fqzghyaj3r0po2xqedxw6qv0bv5pxx Penthouse 0 603604 4502695 4502331 2026-08-05T03:48:16Z Biafra 13794 4502695 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste |title = Penthouse |image_file = Penthouse_text_logo.svg |image_size = |image_caption = |publisher = ''[[General Media Communications, Inc.]]'' |category = vīriešu dzīvesstila žurnāli |total_circulation = 150 000<ref>{{ziņu atsauce |last=Smith |first=John |title=The Rise and Fall of Penthouse |url=https://www.nytimes.com/2016/04/15/business/media/penthouse-magazine.html |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=The New York Times |date={{dat|2016|4|15||bez}} |language=en}}</ref> |circulation_year = 2016 |frequency = reizi mēnesī |language = angļu |editor = Bobs Guačione |editor_title = Galvenais redaktors |headquarters = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |founded = 1965. gada 1. septembrī |firstdate = 1965. gada septembris |finaldate = 2022. gada janvāris (drukātā veidā)<ref>{{ziņu atsauce |title=Penthouse print edition ceases publication |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/penthouse-ends-print-publication-867968/ |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=The Hollywood Reporter |date={{dat|2022|1|30||bez}} |language=en}}</ref> |country ={{USA}} |world headquarters={{vieta|ASV|Ņujorka}} |website = [https://penthouse.com/ Penthouse] |issn = 0090-4753 }} '''''Penthouse''''' ir vīriešu dzīvesstila un [[erotika]]s [[žurnāls]], kuru 1965. gadā [[Londona|Londonā]] dibināja [[Bobs Guačione]]. Vēlāk žurnāla galvenā redakcija tika pārcelta no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] uz [[ASV]]. ''Penthouse'' ātri kļuva par žurnāla ''[[Playboy]]'' galveno konkurentu, piedāvājot atklātākus kailfoto, kā arī rakstus par politiku, sabiedrību un aktuālajiem jautājumiem. Pirmais numurs tika izdots Lielbritānijā 1965. gada septembrī, bet ASV tirgū žurnāls debitēja 1969. gadā. Žurnāls guva plašu popularitāti 1970. un 1980. gados, taču ar laiku saskārās ar lasītāju skaita samazināšanos, ko izraisīja [[Internets|interneta]] pieejamība un mainīgie sabiedrības uzskati. ''Penthouse'' drukātā versija tika pārtraukta 2022. gadā, taču zīmols turpina darboties digitāli, piedāvājot saturu tiešsaistē. No 2007. līdz 2010. gadam ''Penthouse'' tika izdots arī dažās [[Eiropa]]s valstīs, tostarp [[Vācija|Vācijā]], [[Čehija|Čehijā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] [[Kategorija:Erotiskie žurnāli]] cnx6er8dmbsd3y9t965i3rvve5k0t0x Hustler 0 603606 4502694 4312808 2026-08-05T03:47:38Z Biafra 13794 4502694 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste |title = ''Hustler'' |image_file = |image_size = |image_caption = |publisher = ''[[LFP, Inc.]]'' |category = vīriešu dzīvesstila un pornogrāfiskie žurnāli |total_circulation = {{sk|100000}}<ref>{{ziņu atsauce |last=Katz |first=Jessie |title=Hustler at 40: Still Obscene, Still Relevant |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2014-jul-03-la-et-hustler-larry-flynt-20140703-story.html |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=Los Angeles Times |date={{dat|2014|7|3||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> |circulation_year = 2014 |frequency = reizi mēnesī |language = angļu |editor = [[Lerijs Flints]] |editor_title = Galvenais redaktors |headquarters = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |founded = 1974. gada jūlijā |firstdate = 1974. gada jūlijs |finaldate = 2022. gada februāris (drukātā veidā)<ref>{{ziņu atsauce |title=Hustler Magazine Ends Print Edition After Nearly 50 Years |url=https://www.rollingstone.com/culture/culture-news/hustler-magazine-ends-print-edition-1297979/ |accessdate={{dat|2024|8|17||bez}} |work=Rolling Stone |date={{dat|2022|2|1||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> |country ={{USA}} |world headquarters={{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |website = [https://hustler.com/ Hustler] |issn = 0191-2751 }} '''''Hustler''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] vīriešu [[žurnāls]], ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]]. Atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un ''[[Penthouse]]'', ''Hustler'' piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām. Pirmais numurs tika izdots 1974. gada jūlijā. Žurnāls ātri guva ievērību ar provokatīvu saturu, politisku satīru un pretrunīgi vērtētiem vizuāliem materiāliem. ''Hustler'' kļuva arī par centrālo elementu vairākos tiesu procesos, kas saistīti ar pirmā grozījuma interpretāciju [[ASV Konstitūcija|ASV konstitūcijā]], tostarp slavenajā lietā ''Hustler Magazine v. Falwell'' (1988). Lerijs Flints kļuva par vienu no vispazīstamākajiem un pretrunīgākajiem vārda brīvības aizstāvjiem ASV. Pēc viņa nāves 2021. gadā žurnāls turpināja iznākt īslaicīgi, līdz 2022. gadā drukātā versija tika pārtraukta. Mūsdienās ''Hustler'' kā zīmols darbojas digitālajā vidē un pārvalda arī vairākus citus pieaugušo industrijas uzņēmumus, tostarp naktsklubus un filmu studijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izdoti žurnāli]] [[Kategorija:Erotiskie žurnāli]] [[Kategorija:Pornogrāfiskie mediji]] apfvy5qgzw6o3n5332271g2qzujhu65 Ahe 0 603943 4502696 4370594 2026-08-05T03:51:07Z Biafra 13794 4502696 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Ahe |attēls = Ahe Atoll - ISS007-E-16671.JPG |attēla paraksts = Ahes [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Ahe'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 14 |latm= 29 |lats= |latNS= S |longd= 146 |longm= 19 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Karaļa Džordža salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 12 |garums = 23,5 |platums = 12,2<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 138 |krasta līnija = 57<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = 10 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Manihi<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Tenukupara<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 491 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 40,9 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Ahe''' ({{val|pmt|Ahe}}) ir [[koraļļu atols]] [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Karaļa Džordža salas|Karaļa Džordža salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Manihi komūnā. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. == Ģeogrāfija == [[File:Ahe1.jpg|thumb|left|Ahes lagūnas piekraste]] Ahe atrodas Karaļa Džordža salu rietumdaļā, tuvākā sala ir {{nobr|15 km}} attālā [[Manihi]] rietumos. Ahe kopā ar kaimiņu Manihi atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2760 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 57,7 līdz 60,9 miljoniem gadu.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-144S-1461W/ Seamount Catalog. Ahe Atoll]</ref> Atolam neregulāra ovāla forma, tā garums ir {{nobr|23,5 km}}, lielākais platums — {{nobr|12,2 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|57 km}}. Atola [[rifs]] iekļauj {{nobr|138 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai ir viens kuģojams savienojošais šaurumi ar okeānu — 200 m platais Tiareroas šaurums atola ziemeļrietumos. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], lielākā apdzīvotā vieta atrodas Tenukupara atrodas atola dienvidrietumos. Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir {{nobr|27,7 °C}}. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni; vidējais nokrišņu daudzums ap 1574 mm. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā 1616. gadā un nodēvēja to par ''Vliegen Eyland''. 1839. gadā atolu apmeklēja amerikāņu polārpētnieks [[Čārlzs Vilkss]], kas atolu nodēvēja par ''Peacock Island'' par godu savam kuģim ''Peacock''. == Saimniecība == Ahe ekonomika tradicionāli ir saistīta ar zveju, kā arī ar [[pērle|pērļu]] audzēšanu, kas ir attīstījusies, pateicoties pērļu fermu izveidei pērļu un [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvei. Tiek attīstīts tūrisms. Atola ziemeļos 1997. gadā Francijas armija uzbūvēja lidostu ar 1200 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 9000 pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/ahe/routes Ahe routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] tmoqio34nv0s9gh4m7zccbp0wkgqspb Leo Varadkars 0 603981 4502698 4376601 2026-08-05T03:54:06Z Biafra 13794 4502698 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leo Varadkars | vārds_orģ = ''Leo Eric Varadkar'' | attēls = Leo_Varadkar_TD_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 14. [[Īrijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|17|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|9|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Maikls Higinss]] | premjers = | priekštecis = [[Mīhāls Mārtins]] | pēctecis = [[Saimons Heriss]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|1|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = ''[[Fine Gael]]'' | dinastija = | tēvs = Ašoks Varadkars | māte = Mirjama (dz. Hovarda) | dzīvesb = | bērni = | profesija = ārsts, politiķis | alma_mater = [[Trinitijas koledža Dublinā]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Leo Ēriks Varadkars''' ([[angļu valoda|angļu]]: ''Leo Eric Varadkar''; dzimis {{dat|1979|1|18}}) ir īru [[ārsts]] un [[politiķis]], partijas ''[[Fine Gael]]'' biedrs. Divas reizes bijis [[Īrijas premjerministrs]] (''Taoiseach''): no 2017. līdz 2020. gadam un no 2022. līdz 2024. gadam. Leo Varadkars bija pirmais Īrijas valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs. Viņš pārstāv Dublinas Rietumu vēlēšanu apgabalu kopš 2007. gada. Pirms kļūšanas par premjerministru ieņēmis vairākus valdības amatus, tostarp transporta, veselības un sociālās aizsardzības ministra amatus. Studējis medicīnu Trinitijas koledžā Dublinā. 2024. gada aprīlī atkāpās no amata, kā par pēcteci izraugoties [[Saimons Heriss|Saimonu Herisu]]. == Ārējās saites == * [https://www.finegael.ie/our-people/ministers/dublin-west/leo-varadkar/ Profils Fine Gael mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Īrijas premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Varadkars, Leo}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Īrijas politiķi]] [[Kategorija:Īrijas premjerministri]] [[Kategorija:LGBT politiķi]] [[Kategorija:Ārsti]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Īrijas]] 588tbiuyb7bneuibkh28hlhj1e5jf8d Tuamotiešu valoda 0 604000 4502700 4306650 2026-08-05T04:04:04Z Biafra 13794 4502700 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Tuamotiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=4000—6000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = ''Académie pa'umotu'' (''Kāruru vānaga'') |iso1=— |iso2=— |iso3=pmt }} '''Tuamotiešu valoda''' vai '''paumotu valoda''' (pašnosaukums: ''Reʻo Paʻumotu'', ''Reko Paʻumotu'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]],<ref>[http://alex.francois.free.fr/AF-ALPF_f.htm Atlas linguistique de la Polynésie française]</ref> kā arī [[Taiti]]. Tuamotiešu valoda ir cieši saistīta ar citām reģiona valodām, kā [[taitiešu valoda|taitiešu]], [[rapiešu valoda|rapiešu]] un [[tubuajiešu valoda|tubuajiešu]] valodu. Tuamotiešu valoda izplatīta Tuamotu arhipelāga atolos, tai tiek izdalīti 7 reģionālie dialekti (Tapuhoe, Maragai, Mihiroa, Vahitu, Fagatau, Parata, Napuka). No aptuveni 16 tūkstošiem [[tuamotieši|tuamotiešu]] valodu dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss. Tuamotiešu valoda netiek izmantota izglītībā (izglītība ir [[franču valoda|franču valodā]]). Daudzi valodas lietotāji ir [[Bilingvālisms|bilingvāli]] taitiešu valodā un arhipelāga rietumos jaunajai paaudzei novērojama pāreja uz taitiešu valodu. 2008. gadā nodibināta Tuamotiešu valodas akadēmija (''Académie pa'umotu, Kāruru vānaga''), kuras galvenie uzdevumi ir valodas izpēte un saglabāšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 |title=Présentation de l’académie Pa’umotu - Kāruru vānaga |access-date={{dat|2025|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230721075445/https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 }}</ref> == Fonoloģija == Tuamotiešu valoda maz pētīta, tai nav izveidota standartizēta pareizrakstība. Esošā ortogrāfija izveidota, pamatojoties uz [[Bībele]]s un [[Mormona grāmata]]s tulkojumu taitiešu valodā. {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Glotālais slēdzenis /ʔ/ sastopams aizguvumos no taitiešu valodas.<ref>[https://www.jstage.jst.go.jp/article/gengo1939/1971/58/1971_58_49/_pdf Kuki, Hiroshi (1971). The place of glottal stop in Tuamotuan. Gengo Kenkyu: Journal of the Linguistic Society of Japan.]</ref> Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.language-archives.org/language/pmt OLAC resources in and about the Tuamotuan language] {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] fa8lc84058h4mvql94957lx73gvjapx Feita Čerotiča 0 610058 4502836 4461073 2026-08-05T11:58:01Z Vylks 50297 4502836 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Feita Čerotiča | vārds_orig = ''Faith Cherotich'' | attēls = Faith Cherotich 2023 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Feita Čerotiča 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|7|13}} | dz_viet = {{vieta|Kenija|Keričo apgabals}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{KEN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=167}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m/šķ]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8:48,71 (2025) | PR1_d = [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m/šķ]] | PR2 = 4:11,81 (2022) | PR2_d = [[1500 m]] | PR3 = 15:03,78 (2024) | PR3_d = [[5000 m]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{KEN}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=3000 m/šķ}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|3000 m/šķ}} {{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|3000 m/šķ}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2026|3000 m/šķ}} }} '''Feita Čerotiča''' ({{val|en|Faith Cherotich}}; dzimusi {{dat|2004|7|13}}) ir [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], kas specializējas [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]]. Viņa ir [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]] un {{oss|V=2024|L=G}} bronzas medaļas ieguvēja šajā distancē. == Karjera == 17 gadu vecumā ieguva bronzas medaļu Pasaules U-20 čempionātā 2021. gadā [[Nairobi]]. Nākamajā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], izcīnīja zelta medaļu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] pirmo reizi startēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, kas risinājās [[Budapešta|Budapeštā]], un izcīnīja bronzas medaļu, 3000 metru šķēršļu distanci veicot 9 minūtēs un 0,69 sekundēs. Piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un ieguva bronzas medaļu ar jaunu personisko rekordu 8:55,15. 2024. gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālā [[Brisele|Briselē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.athleticskenya.or.ke/kenyans-reap-big-at-final-diamond-league-circuit-in-brussels/ |title=Kenyans reap big at final Diamond League circuit in Brussels |website=athleticskenya.or.ke |date={{dat|2024|9|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2025. gadā otro reizi pēc kārtas izcīnīja Dimanta līgas trofeju, uzvarot finālposmā [[Cīrihe|Cīrihē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mozzartsport.co.ke/athletics/news/zurich-dl-faith-cherotich-reigns-supreme-in-3000m-steeplechase/57122 |title=Zurich DL: Faith Cherotich reigns supreme in 3000m steeplechase |website=mozzartsport.co.ke |date={{dat|2025|8|28||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> Čerotičai tika pasniegta [[Džesijs Ouenss|Džesija Ouensa]] uzlecošās zvaigznes balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diamondleague.com/cherotich-wins-2025-jesse-owens-rising-star-award/ |title=Cherotich wins 2025 Jesse Owens Rising Star Award |website=diamondleague.com |date={{dat|2025|8|30||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] kļuva par pasaules čempioni, uzstādot jaunu čempionātu rekordu (8:51,59).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-womens-steeplechase |title=Cherotich takes leap of faith to break steeplechase championship record in Tokyo |website=worldathletics.org |date={{dat|2025|9|17||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> 2026. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]]. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- |2021 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Kenija|Nairobi}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |9:44,76 |- |2022 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} |bgcolor=gold|1. |3000 m/šķ |9:16,14 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |9:00,69 |- |2024 |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |8:55,15 |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |3000 m/šķ |8:51,59 |- |2026 |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |3000 m/šķ |9:01,76 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čerotiča, Feita}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kenijā dzimušie]] [[Kategorija:Kenijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Kenijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 3ylis8f7sqho77pww0c4tk4sd45qsq6 Entonijs Azizi 0 611357 4502764 4461604 2026-08-05T08:30:55Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502764 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Entonijs Azizi | vārds_orig = ''Anthony Azizi'' | dz vārds = Kamals Rovšans | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|5|29}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1997—pašlaik }} '''Kamals Rovšans''' ({{val|en|Kamal Rowshan}}; dzimis {{dat|1969|5|29}}), profesionāli zināms kā '''Entonijs Azizi''' (''Anthony Azizi'') ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams pēc lomām filmās "[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'', 2008) un "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011), kā arī pēc lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[90210]]", "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') un "[[Izlaušanās]]". == Dzīvesgājums == Kamals Rovšans dzimis 1969. gada 29. maijā [[Bruklina|Bruklinā]], Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/anthony-azizi.html|title=Anthony Azizi|website=Famous Birthdays|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voanews.com/a/a-13-2006-03-22-voa49/397862.html|title=Actor Uses Fame to Promote Women's Rights|website=Voice of America|access-date=2025-10-10|date=2009-10-31|language=en}}</ref> Viņa vecāki bija no [[Irāna]]s. Bērnībā viņi mudināja Kamalu kļūt par ārstu, taču topošais aktieris vienmēr bija vēlējies spēlēt teātrī, jo, kā viņš pats saka, viņam vienkārši pietrūka pacietības lai kļūtu par ārstu.<ref name=":1" /> Jau astoņu gadu vecumā Kamals Rovšans sāka rakstīt un režisēt savas lugas, ko iestudēja skolā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://davidsontalent.co.uk/wdk-listing/anthony-azizi/|title=Anthony Azizi|website=Davidson & Co. Talent|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncislamagazine.com/interviews/anthony-azizi/|title=Anthony Azizi {{!}} NCISLA Magazine|access-date=2025-10-10|language=en}}</ref> Vēlāk viņš mācījās Frīdomas augstskolā, kopā ar topošajiem aktieriem [[Dveins Džonsons|Dveinu Džonsonu]] un [[Denjels De Kims|Denjelu De Kimu]]. Kamalu uzņēma Mullenbergas koledžā ar [[Futbols|futbola]] stipendiju, taču traumas dēļ bija spiests pamest sportu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /><ref name=":3" /> Tajā pašā koledžā viņš ieguva [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Tēlotāja māksla|tēlotājmākslā]], un, kā viņš vēlāk stāsta, tieši pateicoties koledžas teātra režisoram, viņš nolēma nopietni pievērsties aktiera karjerai. Pēc universitātes absolvēšanas Kamals dzīvoja kopā ar draugu Ņujorkā. Lai gan šajā laikā viņš dzīvoja pieticīgi, pats aktieris atzīst, ka tas bijis viens no laimīgākajiem posmiem viņa dzīvē. Viņš turpināja spēlēt dažādos teātra uzvedumos, līdz pēc kādas lomas ieguva savu pirmo aktiera aģentu.<ref name=":2" /> == Karjera == Savā kino karjeras sākumā Kamals Rovšans mainīja savu skatuves vārdu uz Entoniju Azizi.<ref name=":1" /> Pēc pārcelšanās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] viņš debitēja komēdijfilmā ''[[McHayle's Navy]]'', kur galveno lomu atveidoja [[Tims Karijs]]. Entonijs Azizi atzinīgi novērtē Karija mentorēšanu filmēšanas laikā, uzsverot, cik daudz viņš no viņa iemācījies par aktiera darbu.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Turpmāk Azizi sāka atveidot nelielas lomas kara filmās, piemerām, "[[Trīs karaļi]]" un "[[Aizmirstais bataljons]]" (''The Lost Battalion''), kā arī uzstājās vieslomās populārajos seriālos ''[[JAG]]'' un "[[Gilmoru meitenes]]" (''Gilmore Girls''). 2003. gadā viņš ieguva savu pirmo galveno lomu televīzijā — seriālā ''[[Threat Matrix]]''. Tā bija pirmā reize, kad Irānas izcelsmes aktieri izvēlējās galvenajai lomai, ar ko Azizi īpaši lepojas.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Tomēr seriāls plašu atpazīstamību neieguva un to atcēla pēc pirmās sezonas 2004. gadā. 2002. un un 2005. gadā Entonijs Azizi atveidoja divas dažādas lomas četrās seriāla "[[24 (seriāls)|24 stundas]]" sērijās. No 2005. līdz 2006. gadam viņš spēlēja otrā plāna lomu seriālā ''[[Commander in Chief]]'', kuru, neskatoties uz vairākām [[Zelta globusa balva]]s nominācijām, atcēla pēc pirmās sezonas. 2008. gadā Azizi atveidoja otrā plāna lomu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] producētā filmā "[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'', 2008). Tajā pašā gadā viņš pievienojās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajai sezonai]], kur atveidoja algotņa Omāra otrā plāna lomu. Šajā projektā viņš filmējās kopā ar savu augstskolas draugu Denjelu De Kimu, kuram bija viena no galvenajiem lomam seriālā.<ref name=":2" /> 2010. gadā Azizi šo lomu atkārtoja vēl divās sērijās [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]]. Kā aktieris atzīst, viņam ļoti paticis strādāt ar seriāla "Pazudušie" veidotāju [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramsu]], kurš vēlāk, 2011. gadā, uzaicināja Azizi vieslomā citā savā projektā — seriālā "[[Izvēlētā persona]]".<ref name=":3" /> 2011. gadā Entonijs Azizi atveidoja nelielu lomu [[Transformeri (filmu cikls)|"Transformeru" franšīzes]] [[Transformeri 3: Mēness no otras puses|trešajā daļā]] un parādījās astoņās seriālā "[[90210]]" sērijās, kas ir seriāla "[[Beverlihilsa, pasta indekss 90210]]" (''Beverly Hills, 90210'') turpinājums. Pēc tam Azizi turpināja uzstāties vieslomās dažādos televīzijas projektos, tostarp [[CSI franšīze|"CSI" franšīzes]] seriālos, kā arī tādos populāros seriālos kā "[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy''), "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" un "[[Pēdējais kuģis]]" (''The Last Ship''). No 2024. līdz 2025. gadam aktieris filmējās [[Izraēla]]s seriālā "[[Teherāna (seriāls)|Teherāna]]" (''Tehran''), kas vēsta par ''[[Mossad]]'' aģenta darbību slepenā operācijā. == Personīgā dzīve == Entoniju Azizi bērnībā vecāki mācīja [[Persiešu valoda|persiešu valodu]], un viņš prot arī [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Franču valoda|franču]] un nedaudz [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodu]].<ref name=":1" /> 2000. gada aprīlī viņš apprecējās ar aktrisi [[Simbelīna Smita|Simbelīnu Smitu]], un vēlāk viņiem piedzima dvīņu dēli — Kempbels un Smits.<ref name=":0" /> Aktieris ir arī [[Bahāju ticība|bahāisma]] sekotājs. == Filmogrāfija == === Filma === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- | rowspan="2" |1997 |''[[McHayle's Navy]]'' |rokaspuisis |- |''[[For Richer or Poorer]]'' |taksists Maliks |- |1999 |"[[Trīs karaļi]]" (''Three Kings'') |Irākas nemiernieks |- | rowspan="2" |2001 |"[[Aizmirstais bataljons]]" (''The Lost Battalion'') |ierindnieks Nets Henčmens |- |''[[Tomcats]]'' |sikhu kapelāns |- |2006 |''[[Wristcutters: A Love Story]]'' |Hasans |- |2007 |"[[Čārlija Vilsona karš]]" (''Charlie Wilson's War'') |sanitārs |- |2008 |"[[Ērgļa acs]]" (''Eagle Eye'') |Rahims Halids |- | rowspan="3" |2011 |''[[Guns, Girls and Gambling]]'' |Krova kungs |- |"[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (''Transformers: Dark of the Moon'') |leitnants Suleimanis |- |"[[Priesteris (filma)|Priesteris]]" (''Priest'') |persiešu pārdevējs |- |2015 |''[[Septembers of Shiraz]]'' |Mihdijs |- |2017 |''[[Armed Response]]'' |Akrams |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1997 |"[[Smita kumgs un kundze (seriāls)|Smita kumgs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') |Baraks |sērija: ''The Sins of the Father Episode'' |- |2000 |''[[Strong Medicine]]'' |neatliekamās palīdzības ārsts |sērija: ''Second Look'' |- |1997; 2002 |''[[JAG]]'' |leitnants Alekss Zahars |2 sērijas |- | rowspan="2" |2004 |"[[Vairogs (seriāls)|Vairogs]]" (''The Shield'') |Petrošs |sērija: ''All In'' |- |"[[Gilmoru meitenes]]" (''Gilmore Girls'') |Lučiano |sērija: ''A Messenger, Nothing More'' |- |2003—2004 |''[[Threat Matrix]]'' |Mohammads "Mo" Hasans |galvenā loma; 15 sērijas |- | rowspan="2" |2005 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Nestors Duarte |sērija: ''Sergeant Sipowicz' Lonely Hearts Club Band'' |- |"[[Rietumu spārns]]" (''The West Wing'') |Asefi Hoseins Kamals "Čets" Bins Hamids |sērija: ''The Wake Up Call'' |- |2002; 2005 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (''24'') |Mamūds Rašīds Fahīns/Rafiks |2 sērijas; 2 sērijas |- |2005—2006 |''[[Commander in Chief]]'' |Vinss Teilors |otrā plāna loma; 19 sērijas |- | rowspan="3" |2006 |"[[Bīstamās mājsaimnieces]]" (''Desperate Housewives'') |Falatija kungs |2 sērijas |- |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Džinds Allāhs |sērija: ''Lessons Learned'' |- |''[[Sleeper Cell]]'' |Jasers |sērija: ''School'' |- | rowspan="4" |2007 |''[[Without a Trace]]'' |Galibs Als Nahans |sērija: ''Tail Spin'' |- |"[[Lasvegasa (seriāls)|Lasvegasa]]" (''Las Vegas'') |Levons Nadžars |sērija: ''Pharaoh' Nuff'' |- |"[[CSI Maiami]]" (''CSI Miami'') |Alens Komdens |sērija: ''Just Murdered'' |- |"[[Veronika Marsa]]" (''Veronica Mars'') |Rašads Krimanijs |sērija: ''Un-American Graffiti'' |- | rowspan="2" |2008 |''[[The Unit]]'' |Amins Als Nura |sērija: ''Inquisition'' |- |"[[Čāks (seriāls)|Čāks]]" (''Chuck'') |Šeiks Radživs Amads |sērija: ''Chuck Versus the DeLorean'' |- | rowspan="3" |2009 |"[[Izlaušanās]]" (''Prison Break'') |Navīns Banardžijs |2 sērijas |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Omārs Kans |sērija: ''Sacrifice'' |- |''[[Flashforward]]'' |Samads |sērija: ''A561984'' |- |2008; 2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Omārs Idriss]] |7 sērijas |- | rowspan="2" |2010 |"[[Mentālists]]" (''Mentalist'') |Lūiss Anglets |sērija: ''The Red Box'' |- |''[[Leverage]]'' |Vezarats Līders |sērija: ''The Reunion Job'' |- | rowspan="3" |2011 |"[[CSI Ņujorka]]" (''CSI NY'') |Brokstons Lenglijs |sērija: ''Food for Thought'' |- |"[[90210]]" |tēvocis Amals |8 sērijas |- |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Jusufs |sērija: ''Get Carter'' |- | rowspan="2" |2012 |"[[NCIS: Losandželosa]]" (''NCIS LA'') |Adanans Als Ahmadijs |sērija: ''Recruit'' |- |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI LA'') |Adrians Dināns |sērija: ''Strip Maul'' |- | rowspan="3" |2013 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |sīriešu ārsts |sērija: ''She's Killing Me'' |- |"[[Bruklina 99]]" (''Brooklyn Nine-Nine'') |Ahmeds |sērija: ''Pilot'' |- |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Amirs Ganezi |2 sērijas |- |2014 |"[[Sekretāres kundze]]" (''Madam Secretary'') |naftas ministrs Barakars |sērija: ''Collateral Damage'' |- |2016 |"[[Noziedzīgie prāti: Ārpus robežām]]" (''Criminal Minds Beyond the Borders'') |ministra vietnieks Arkems Sarkiss |sērija: ''Denial'' |- | rowspan="4" |2017 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''The Blacklist'') |Farūks al Tanijs |sērija: ''Lipet's Seafood Company (No. 111)'' |- |"[[Svešais starp savējiem]]" (''Homeland'') |Nasers |sērija: ''Imminent Risk'' |- |"[[Pēdējais kuģis]]" (''The Last Ship'') |Omārs |4 sērijas |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away with Murder'') |prokurors |sērija: ''It's for the Greater Good'' |- | rowspan="2" |2018 |"[[Čikagās sardze]]" (''Chicago P.D.'') |Akīms Daberijs |sērija: ''Trigger'' |- |"[[Iesācēji]]" (''The Rookie'') |Pīters Askarijs |sērija: ''The Roundup'' |- | rowspan="2" |2019 |"[[Jūras spēks komanda]]" (''SEAL Team'') |drošības vadītājs |sērija: ''All Along the Watchtower: Part 1'' |- |"[[Rezidents (seriāls)|Rezidents]]" (''The Resident'') |Amirs Jahīms |sērija: ''Out for Blood'' |- |2022 |''[[FBI (seriāls)|FBI]]'' |Džems Polats |sērija: ''Ghost from the Past'' |- |2023 |''[[Star Trek: Picard]]'' |orionietīs |sērija: ''The Next Generation'' |- |2024 |''[[9-1-1]]'' |Džimijs Bredlijs |2 sērijas |- |2024—2025 |"[[Teherāna (seriāls)|Teherāna]]" (''Tehran'') |Musavijs |7 sērijas |- |2025 |''[[Suits LA]]'' |Pellegrīni |4 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Azizi, Entonijs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] 3g9fq7dt1jtmnpxg1v3on2w5zvkfmtj Nāsirs ed Dausarī 0 615389 4502798 4495230 2026-08-05T10:18:36Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category duplication) 4502798 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}} {{Futbolista infokaste | name = Nāsirs ed Dausarī | image = Saudi Arabia v Oman (9) (cropped).jpg | fullname = Nāsirs Īsa ed Dausarī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerway.com/player/al-dawsari-nasser/rucyLHWT/|title=Nasser Al Dawsari Stats {{!}} Soccerway|website=www.soccerway.com|access-date=2025-12-07|language=en}}</ref> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|19}} | birth_place = |{{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}} | height = 1,78 m<ref name="FIFA 2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce44/pdf/SquadLists-English.pdf |title=FIFA World Cup Qatar 2022: List of players: Saudi Arabia |publisher=[[FIFA]] |page=24 |date=15 November 2022 |access-date=10 December 2022}}</ref> | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | currentclub = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' | clubnumber = 16 | youthyears1 = 2011-2017 | youthclubs1 = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' | years1 = 2017– | clubs1 = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' | caps1 = 160 | goals1 = 3 | nationalyears1 = 2016–2018 | nationalteam1 = {{flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola U20 izlase|Saūda Arābijas U20]] | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2019–2021 | nationalteam2 = {{flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola U23 izlase|Saūda Arābijas U23]] | nationalcaps2 = | nationalgoals2 = | nationalyears3 = 2021– | nationalteam3 = {{fb|KSA}} | nationalcaps3 = 50 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 15.07.2026. | ntupdate = 15.07.2026. | caption = Nāsirs ed Dausarī Saūda Arābijas nacionālās futbola izlases sastāvā 2023. gadā }} '''Nāsirs Īsa ed Dausarī''' ({{val|ar|ناصر عيسى الدوسري}}, dzimis {{dat|1998|12|19}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]], [[Pussargs (futbols)|aizsardzības pussarga]] vai [[Pussargs (futbols)|centrālā pussarga]] pozīcijā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubā ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' un [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlasē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Dausarī, Nāsirs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]] [[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] o4qc33q5dk7mgcm58edtbt7bqvtgpi5 Kens Leungs 0 617350 4502765 4461650 2026-08-05T08:32:02Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502765 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kens Leungs | vārds_orig = ''Ken Leung'' | attēls = Ken Leung 2019 (48072763286) cropped.jpg | komentārs = Kens Leungs 2019. gadā | dz vārds = Kenets Leungs | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1970|01|21}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1995—pašlaik }}'''Kenets "Kens" Leungs''' ({{val|en|Kenneth "Ken" Leung}}; dzimis {{dat|1970|1|21}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris, kurš plašāk pazīstams kā Mailss Stroms seriālā "[[Pazudušie]]". Viņš arī pazīstams pēc lomām seriālos "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" un "[[Izvēlētā persona]]", kā arī filmās "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]", "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]", "[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]" un "[[Sastrēgumstunda (1998. gada filma)|Sastrēgumstunda]]". == Dzīvesgājums == Kens Leungs piedzima 1970. gada 21. janvārī [[Ķīna|ķīniešu]] imigrantu ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2022/08/23/tv/ken-leung-industry-interview-rush-hour|title=Ken Leung’s Stock Is at an All-Time High|website=www.theringer.com|access-date=2025-12-16|date=2022-08-23|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/tv/features/ken-leung-industry-shang-chi-batman-b2175999.html|title=Ken Leung: ‘My kid gets to pretend to be Shang-Chi instead of Batman and Superman’|website=The Independent|access-date=2025-12-16|date=2022-09-28|language=en}}</ref> Bērnībā viņš bieži apmeklēja teātri [[Manhatana]]s ķīniešu kvartālā kopā ar savu tēvu, un, iestājoties [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]] uz [[fizioterapija]]s fakultāti, viņš apmeklēja [[Publiskā runa|publiskās runas]] kursus.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://goldenglobes.com/articles/lost-missing-industry-ken-leung-shares-his-approach-acting/|title=From "Lost" to "Missing" to "Industry," Ken Leung shares his approach to acting|last=jburkepmc|website=Golden Globes|access-date=2025-12-16|date=2023-02-17|language=en}}</ref> Tur, pateicoties klasesbiedram, kurš pamanīja, cik ļoti Leungam patīk uzdevums, kas ietvēra īsa skeča izrādīšanu, Leungs nolēma izmēģināt spēkus [[Aktieris|aktiermākslā]].<ref name=":0" /> Pēc Leunga teiktā, viņa vecāki pauda nepiekrišanu viņa profesijas izvēlei, kas nedaudz pasliktināja viņu attiecības.<ref name=":1" /> == Karjera == 1995. gadā Kens Leungs debitēja ar nelielu lomu neatkarīgajā filmā ''[[Dollhouse]]'', kas saņēma kritiķu atzinību. Pēc tam viņš atveidoja nelielas lomas seriālā "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" un [[Trillera filma|trillerī]] "Sarkanais stūrītis". 1998. režisors [[Brets Ratners]] uzaicināja Kenu Leungu uz noklausīšanos asa sižeta filmai "[[Sastrēgumstunda (1998. gada filma)|Sastrēgumstunda]]", kuras galveno lomu atveidoja [[Džekijs Čans]].<ref name=":0" /> Pēc aktiera teiktā, Džekijs Čans izturējās pret viņu ļoti labi un pat aizveda viņu ekskursijā pa [[Honkonga]]s ''[[Golden Harvest]]'' studiju, kur tika filmētas daudzas Čana agrākās filmas.<ref name=":0" /> Tajā pašā gadā Kens Leungs tika apsvērts ļaundara lomai filmā "[[Nāvējošais ierocis 4]]", taču loma tika atdota [[Džets Lī|Džetam Lī]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0504962/bio/|title=Ken Leung - Biography|website=IMDb|access-date=2025-12-16|language=en}}</ref> Pēc filmas "Sastrēgumstunda" panākumiem Kens Leungs ieguva plašāku atpazīstamību un pēc tam saņēma lomas [[Edvards Nortons|Edvarda Nortona]] filmā "[[Saglabājot ticību]]" un [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmā "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]". 2001. gadā aktierim bija neliela loma filmā "[[Vaniļas debesis]]" ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]] galvenajā lomā, ar kuru Leungam patika strādāt.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/online-originals/industry-ken-leung-lost|title=Industry's Ken Leung Looks Back on Lost and Working with Tom Cruise (Exclusive)|website=Television Academy|access-date=2025-12-16|language=en}}</ref> Viņš arī filmējās vēl trīs "Sastrēgumstundas" režisora Breta Ratnera filmās: "[[Ģimenes cilvēks]]", "[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]" un "[[X-cilvēki: Pēdējā sadursme]]". 2004. gadā Kens Leungs atveidoja detektīvu mazpazīstamajā šausmu filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]", kas guva lielus panākumus kinoteātros un aizsāka plašu [[Zāģis (filmu cikls)|filmu ciklu]]. 2007. gadā Kens Leungs atveidoja Kārteru Čongu seriāla "[[Soprano ģimene]]" epizodē. Pēc aktiera teiktā, šī loma bija viena no svarīgākajām viņa karjerā, jo tā palīdzēja viņam atvērties kā aktierim. Tā piesaistīja arī seriāla "[[Pazudušie]]" scenāristu un producentu [[Karltons Kjūzs|Karltona Kjūza]] un [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] uzmanību, kuri drīz sazinājās ar Leunga aģentiem un uzaicināja viņu atveidot lomu seriāla [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name=":4" /> Leungs atveidoja Mailsu Stromu, tēlu, kuru Kjūzs un Lindelofs bija īpaši uzrakstījuši Leungam, tomēr, ja viņš nebūtu pieņēmis lomu, tēls būtu ievērojami pārveidots. Leungs piekrita un pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur notika filmēšana. Līdz tam laikam Leungs jau bija draugos ar vienu no galveno lomu aktieriem [[Denjels De Kims|Denjelu De Kimu]], ar kuru viņš iepriekš bija strādājis Ņujorkas teātrī.<ref name=":4" /> Leungs bija pazīstams arī ar [[Maikls Emersons|Maiklu Emersonu]], kurš kopā ar viņu bija filmējies filmā "Zāģis". Leunga varonis seriālā tika ieviests līdzās [[Ribeka Madere|Ribekai Maderei]], [[Džeremijs Deiviss|Džeremijam Deivisam]] un [[Džefs Feihijs|Džefam Feihijam]], un aktieris šo lomu spēlēja līdz seriāla beigām 2010. gadā. Kens Leungs teica, ka pēc filmēšanas beigām viņš paņēma mājās ''[[Dharma Initiative|Dharma]]'' alus bundžu un līmlenti, ko izmantoja viņa varonis.<ref name=":4" /> 2017. gadā Kens Leungs spēlēja vienu no galvenajām lomām ''[[Marvel Comics|Marvel]]'' seriālā ''[[Inhumans]]'', kas tika slikti uzņemts un pēc vienas sezonas atcelts. 2019. gadā viņš parādījās sešās seriāla "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais sarakts]]" sērijās. 2020. gadā viņš ieguva lomu tobrīd mazpazīstamajā seriālā "[[Industrija (seriāls)|Industrija]]", kurā viņam patika atveidot savu tēlu. Pēc pozitīvajām atsauksmēm par Leunga varoni tika pieņemts lēmums paplašināt viņa varoni.<ref name=":0" /> Pēc aktiera teiktā, viņam bija nepieciešams ilgs laiks, lai pierastu pie daudzajiem finanšu terminiem, kas seriālā ir pārpilnībā, jo to veidojuši bijušie finanšu nozares darbinieki.<ref name=":1" /> 2021. gadā Kens Leungs filmējās [[M. Naits Šjāmalāns|M. Naita Šjāmalāna]] filmā "[[Laiks (2021. gada filma)|Laiks]]", bet 2024. gadā viņam bija neliela loma filmas "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" [[Džokers: Neprāts diviem|turpinājumā]]. Viena no Leunga turpmākajām lomām ir [[Endijs Vīrs|Endija Vīra]] romāna "[[Projekts "Ave Maria"]]" ekranizācija ar [[Raiens Goslings|Raienu Goslingu]] galvenajā lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.justjared.com/2025/11/18/project-hail-mary-ryan-gosling-prepares-for-space-mission-in-new-trailer-watch-now/|title=‘Project Hail Mary’: Ryan Gosling Prepares for Space Mission In New Trailer – Watch Now!|last=Staff|first=J. J.|website=Just Jared|access-date=2025-12-16|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Kens Leungs ir precējies ar Nensiju Bulalakau, un 2015. gadā viņiem piedzima dēls.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Pēc aktiera teiktā, viņš neizmanto sociālos medijus, visu uzticot sievai, kura nodod viņam atsauksmes par viņa aktierspēli, kad tās pamana tiešsaistē.<ref name=":0" /> == Filmogrāfija == === Kino === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1995 |''[[Welcome to the Dollhouse]]'' |Barijs |- |1997 |"[[Sarkanais stūrītis]]" (''Red Corner'') |Pengs |- |1998 |"[[Sastrēgumstunda (1998. gada filma)|Sastrēgumstunda]]" (''Rush Hour'') |Sengs |- | rowspan="2" |2000 |"[[Saglabājot ticību]]" (''Keeping the Faith'') |Dons |- |"[[Ģimenes cilvēks]]" (''The Family Man'') |Sems Vongs |- | rowspan="3" |2001 |"[[Vaniļas debesis]]" (''Vanilla Sky'') |mākslas redaktors |- |"[[Spiegu spēle]]" (''Spy Game'') |Lī |- |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Inteligence: AI'') |Siatiu Sama |- |2002 |"[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]" (''Red Dragon'') |Loids Boumens |- |2004 |"[[Zāģis (filma)|Zaģis]]" (''Saw'') |detektīvs Stīvens Sings |- |2005 |"[[Kalmārs un valis]]" (''The Squid and the Whale'') |skolas terapeits |- | rowspan="2" |2006 |"[[Insaiders]]" (''Inside Man'') |Vings |- |"[[X-cilvēki: Pēdējā sadursme]]" (''X-Men: The Last Stand'') |"Kīds Omega" |- |2007 |''[[Shanghai Kiss]]'' |Liams Lū |- |2015 |"[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]" (''Star Wars: Episode VII — The Force Awakens'') |admirālis Statura |- |2021 |"[[Laiks (2021. gada filma)|Laiks]]" (''Old'') |Džarins Karmaikls |- |2023 |"[[Bezvēsts pazudusi]]" (''Missing'') |Kevins |- |2024 |"[[Džokers: Neprāts diviem]]" (''Joker: Folie à Deux'') |doktors Viktors Lū |- |2026 |"[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') |Jao |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |2001 |''[[Oz (seriāls)|Oz]]'' |Baiens Īksu |sērija: ''Conversions'' |- |1995; 2000; 2002 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |Čangs/Stīvens Vongs/Tomijs Vongs |4 sērijas |- |2007 |"[[Soprano ģimene]]" (''The Sopranos'') |Kārters Čongs |sērija: ''Remember When'' |- |2008—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Mailss Stroms]] |galvenā loma; 35 sērijas |- |2013 |''[[Deception (seriāls)|Deception]]'' |Donalds Čengs |4 sērijas |- |2012—2013 |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Leons Tao |4 sērijas |- |2013 |''[[Zero Hour]]'' |svētais tēvs Redžijs |otra plāna loma; 8 sērijas |- |2014—2016 |''[[The Night Shift]]'' |doktors Tofers Zī |galvenā loma; 35 sērijas |- |2017 |''[[Inhumans]]'' |Karnaks |galvenā loma; 8 sērijas |- |2019 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''The Blacklist'') |prokurora palīgs Maikls Sima |6 sērijas |- |2019—2020 |''[[High Maintenance]]'' |Džins |3 sērijas |- |2022—2023 |''[[Pantheon]]'' |balss lomas |4 sērijas |- |2024 |''[[Avatar: The Last Airbender (2024. gada seriāls)|Avatar: The Last Airbender]]'' |komandieris Zao |6 sērijas |- |2023—2024 |''[[Velma]]'' |Derens; balss loma |5 sērijas |- |2020; 2022—2024 |"[[Industrija (seriāls)|Industrija]]" (''Industry)'' |Ēriks Tao |galvenā loma; 24 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] ktwmp2zm26i4z381x6opu6aacdump6e Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4502618 4502265 2026-08-04T18:37:08Z Dainis 876 4502618 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 8h98t9nte95oopeenlg73cy8qi9s55s 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4502617 4502262 2026-08-04T18:36:30Z Dainis 876 /* Augusts */ 4502617 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] nvmhboswn6msuffjadgiq89fn7jqsbh Nestors Karbonels 0 619685 4502766 4393179 2026-08-05T08:37:08Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4502766 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nestors Karbonels | vārds_orig = ''Néstor Carbonell'' | attēls = Nestor Carbonell Photo Op GalaxyCon Columbus 2022.jpg | komentārs = Nestors Karbonels 2022. gadā | dz vārds = Nestors Gastons Karbonels | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1967|12|1}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nodarbošanās = aktieris, režisors, scenārists | darbības gadi = 1989—pašlaik | emibalva = 2024 — Labākā viesloma drāmas seriālā ("[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]") | dzimums = V }} '''Nestors Gastons Karbonels''' ({{val|es|Néstor Gastón Carbonell}}; dzimis {{dat|1967|12|1}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris un režisors, kurš plašāk pazīstams kā Ričards Alperts seriālā "[[Pazudušie]]", šerifs Alekss Romero seriālā "[[Beitsa motelis]]" un Janko Floress seriālā "[[Rīta šovs]]". Pazīstams arī ar lomām filmās "[[Izsvēpēt dūzi]]", "[[Bandīts (filma)|Bandīts]]", "[[Tumšais bruņinieks]]" un "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]", kā arī seriālos "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" un "[[Doktors Hauss]]". == Dzīvesgājums == Nestors Karbonels piedzima 1967. gada 1. decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] spāņu izcelsmes [[Kubieši|kubiešu]] [[Katoļticība|katoļu]] ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/celebrities/20250917856244/nestor-carbonell-hola-digital-cover-the-morning-show/|title=Néstor Carbonell on The Morning Show, Family, Love & Culture|website=HOLA! USA|access-date=2026-01-04|date=2025-09-17|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribute.ca/people/biography/nestor-carbonell/41460/|title=Nestor Carbonell biography and filmography {{!}} Nestor Carbonell movies|website=Tribute|access-date=2026-01-04|language=en}}</ref> Bērnībā viņš bieži jutās neveikli sava skatiena dēļ, jo kopš dzimšanas viņa ļoti tumšās [[skropstas]] rada iespaidu, ka viņš lieto acu zīmuli.<ref name=":1" /> Pēc aktiera teiktā, bērnībā viņš reiz pat nogrieza savas skropstas.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.today.com/popculture/5-things-know-about-lost-s-nestor-carbonell-wbna36007025|title=5 things to know about ‘Lost’s’ Nestor Carbonell|work=TODAY.com|access-date=2026-01-04|language=en}}</ref> Tēva darba dēļ ģimenei bieži bija jāpārceļas, un Nestors Karbonels ar ģimeni trīs reizes dzīvoja [[Londona|Londonā]].<ref name=":0" /> Viņi dzīvoja arī [[Meksika|Meksikā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]] un [[Bahamas|Bahamu salās]], kā arī [[Florida|Floridā]] un [[Konektikuta|Konektikutā]].<ref name=":0" /> Atgriežoties ASV, Nestors Karbonels mācījās Dīrfīldas vidusskolā, kur bieži satikās ar nākamo aktieri un savu kolēģi [[Metjū Fokss|Metjū Foksu]].<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/nestor-carbonell.html|title=Nestor Carbonell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-01-04|language=en}}</ref> Pēc tam Nestors studēja [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], kuru absolvēja 1990. gadā, iegūstot bakalaura grādu angļu valodā.<ref name=":0" /><ref name=":3" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefactsite.com/nestor-carbonell-facts/|title=23 Remarkable Facts About Nestor Carbonell|last=Marsh|first=Becca|website=The Fact Site|access-date=2026-01-04|date=2021-11-02|language=en}}</ref> Kādu laiku viņš apsvēra iespēju sekot sava tēva pēdās un kļūt par juristu, pat apmeklējot [[Tiesību zinātne|jurisprudences]] kursu.<ref name=":0" /> Tomēr kādu dienu, apmeklējot aktiermākslas nodarbību, kurā mācīja Meisnera tehniku, viņš saprata, ka vēlas kļūt par aktieri.<ref name=":0" /> == Karjera == Nestors Karbonels kā aktieris debitēja trīs ziepju operas "[[Kamēr pasaule griežas]]" sērijās. Pēc tam 1990. gados aktieris filmējās galvenokārt televīzijā, piedaloties seriālu "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" un "[[Melrouzpleisa]]" sērijās. 1996. gadā viņš ieguva savu pirmo galveno lomu seriālā ''[[Suddenly Susan]]'', kurā piedalījās līdz 2000. gadam. 2000. gadā Nestors Karbonels sarakstīja scenāriju un filmējās nelielā neatkarīgā filmā.<ref name=":1" /> Pēc tam viņš sāka aktīvi piedalīties pilnmetrāžas filmās, piemēram, ''[[The Lost City (2005. gada filma)|The Lost City]]'' un ''[[The Laramie Project]]'', kā arī turpināja darbu televīzijā, piedaloties seriālos "[[Dakterīši]]" un "[[Doktors Hauss]]". 2007. gadā Nestors Karbonels ieguva otrā plāna lomu filmā "[[Izsvēpēt dūzi]]", filmējoties kopā ar savu paziņu Metjū Foksu. Tajā pašā gadā viņš ieguva Ričarda Alperta lomu seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (3. sezona)|trešajā sezonā]], kur galveno lomu atveidoja Metjū Fokss. Pēc Nestora Karbonela teiktā, viņa sieva ir šī seriāla fane, un tas lielā mērā bija iemesls, kāpēc viņš pieņēma piedāvāto lomu.<ref name=":2" /> Sākotnēji bija paredzēts, ka aktieris parādīsies tikai trešajā sezonā, taču tika nolemts viņu atstāt arī nākamajās sezonās, kad tika atcelts cits seriāls, kurā Karbonels filmējās.<ref name=":4" /> Seriāla 3., [[Pazudušie (4. sezona)|4.]] un [[Pazudušie (5. sezona)|5.]] sezonā viņam bija otrā plāna loma, savukārt [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]] viņa tēls kļuva par galveno varoni. Tāpēc filmēšanas laikā aktieris ar ģimeni pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur norisinājās seriāla filmēšana.<ref name=":2" /> Filmējoties seriālā "Pazudušie", Nestors Karbonels atveidoja mēru 2008. gada filmā "[[Tumšais bruņinieks]]", vēlāk atkārtojot šo lomu 2012. gada turpinājumā "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]". 2013. gadā seriāla "Pazudušie" producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] uzaicināja Nestoru Karbonelu filmēties seriālā "[[Beitsa motelis]]", kas ir 1960. gada filmas "[[Psiho]]" priekšvēsture.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.showbizjunkies.com/tv/bates-motel-nestor-carbonell-interview-season-5/|title=Nestor Carbonell Interview: 'Bates Motel's Final Season and Directing|last=Murray|first=Rebecca|website=ShowbizJunkies|access-date=2026-01-04|date=2016-08-29|language=en}}</ref> Aktieris seriālā piedalījās līdz tā noslēgumam 2017. gadā. Šajā seriālā viņš debitēja arī kā režisors, režisējot trīs sērijas. 2019. gadā seriāla "Beitsa motelis" veidotāja [[Kerija Ērina]] piedāvāja Nestora Karbonelam vienu no galvenajām lomām savā jaunajā seriālā "[[Rīta šovs]]".<ref name=":0" /> Karbonels atveidoja [[Meteoroloģija|meteorologu]] Janko Floresu — lomu, kurai viņš gatavojās, vērojot īstus meteorologus un ziņu diktorus, kā arī izmantojot savas māsas, kura strādāja televīzijā, palīdzību.<ref name=":0" /> Filmējoties šajā seriālā, Karbonels piedalījās arī vēsturiskajā drāmas seriālā "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]", par kuru viņš ieguva [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/tv/2024/nestor-carbonell-shogun-emmy-winner-drama-guest-actor/|title=Nestor Carbonell (‘Shōgun’) wins Emmy for Drama Guest Actor|last=Beachum|first=Chris|website=Gold Derby|access-date=2026-01-04|date=2024-09-09|language=en}}</ref> 2026. gadā Nestors Karbonels parādīsies filmas "[[Gatavs vai nē]]" turpinājumā, kā arī filmas "Izsvēpēt dūzi" režisora jaunajā darbā ''[[The Rip]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crimereads.com/ready-or-not-has-a-sequel/|title=Ready or Not Has a Sequel!|last=Rutigliano|first=Olivia|website=CrimeReads|access-date=2026-01-04|date=2025-12-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/catalina-sandino-moreno-nestor-carbonell-rip-1236027737/|title=Catalina Sandino Moreno, Néstor Carbonell Join Ben Affleck, Matt Damon in ‘RIP’ (Exclusive)|last=Kit|first=Borys|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-01-04|date=2024-10-09|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 1994. gadā Nestors Karbonels filmēšanas laukumā iepazinās ar aktrisi [[Šenona Kenija|Šenonu Keniju]], un viņi apprecējās 2001. gada janvārī.<ref name=":0" /><ref name=":3" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0004801/bio/|title=Nestor Carbonell - Biography|website=IMDb|access-date=2026-01-04|language=en}}</ref> Pārim vēlāk piedzima divi dēli, Marko 2005. gadā un Rafaels 2002. gadā.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":5" /> == Izvēlēta filmogrāfija == === Kā režisors === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |2015—2017 |"[[Beitsa motelis]]" (''Bates Motel'') |3 sērijas |- |2018 |''[[Rise (seriāls)|Rise]]'' |1 sērija |- |2017; 2020 |"[[Labais ārsts]]" (''Good Doctor'') |2 sērijas |- |2021—2022 |''[[New Amsterdam]]'' |3 sērijas |- |2023—2025 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |3 sērijas |} === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2001 |''[[These Old Broads]]'' |Gevins |- |2002 |''[[The Laramie Project]]'' |Moss Kaufmans |- |2005 |''[[The Lost City (2005. gada filma)|The Lost City]]'' |Lūiss Felovs |- |2007 |"[[Izsvēpēt dūzi]]" (''Smokin' Aces'') |Paskvāls "Els Astago" Akosta |- |2008 |"[[Tumšais bruņinieks]]" (''The Dark Knight'') |mērs Entonijs Garsija |- | rowspan="2" |2012 |''[[For Greater Glory: The True Story of Cristiada]]'' |majors Pikaso |- |"[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (''The Dark Knight Rises'') |mērs Entonijs Garsija |- |2018 |"[[Impērija (filma)|Impērija]]" (''Imperium'') |Toms Hernandess |- |2022 |"[[Bandīts (filma)|Bandīts]]" (''Bandit'') |Snaidss |- |2023 |''[[Clawfoot]]'' |Evans |- |2024 |''[[The Image of You]]'' |Deivids |- |2026 |''[[Ready or Not 2: Here I Come]]'' |Ignasio |- |2026 |''[[The Rip]]'' | |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1989 |"[[Kamēr pasaule griežas]]" (''As the World Turns'') |Alberto Kordova |3 sērijas |- |1991 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |Stjuarts Keradīns |sērija: ''Out of Control'' |- |1992 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |Alekss |sērija: ''Lost & Found'' |- |1996—2000 |''[[Suddenly Susan]]'' |Lūiss Rivera |galvenā loma; 93 sērijas |- |2002 |"[[Alija Makbīla]]" (''Ally McBeal'') |Mailss Džosefsons |sērija: ''What I'll Never Do for Love Again'' |- | rowspan="2" |2004 |"[[Monks]]" (''Monk'') |Daltons Pedrons |sērija: ''Mr. Monk Gets Married'' |- |"[[Dakterīši]]" (''Scrubs'') |doktors Ramiress |sērija: ''My Moment of Un-Truth'' |- |2005 |"[[Doktors Hauss]]" (''House M.D.'') |Džefrijs Reiličs |sērija: ''Cursed'' |- | rowspan="3" |2006 |''[[Commander in Chief]]'' |Kails Broks |sērija: ''The Elephant in the Room'' |- |''[[Cold Case]]'' |Maiks Volenss |3 sērijas |- |''[[Day Break]]'' |Edijs Rejess |sērija: ''What If He Can Change the Day?'' |- |2002—2004; 2006—2007 |"[[Kima Possibla]]" (''Kim Possible'') |Senjors Senjors jaunākais |12 sērija; balss loma |- |2007—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Rikardo "Ričards" Alperts]] |galvenā loma; 30 sērijas |- |2010 |''[[Psych]]'' |Deklans Rends |2 sērijas |- |2011—2012 |''[[Ringer]]'' |aģents Viktors Močado |galvenā loma; 19 sērijas |- | rowspan="2" |2014 |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Metjū Rīds |sērija: ''Most Likel to...'' |- |"[[Labā sieva]]" (''The Goodwife'') |Daniels Irvins |sērija: ''The Deep Web'' |- |2011—2012; 2014 |"[[Vilfreds (seriāls)|Vilfreds]]" (''Wilfred'') |Arturo Ramoss |3 sērijas |- |2014—2015 |''[[State of Affairs]]'' |Reimonds Navaro |otrā plāna loma; 7 sērijas |- |2015 |"[[Rejs Donovans]]" (''Ray Donovan'') |Šeldons Blekvūds |sērija: ''Handshake Deal'' |- |2013—2017 |"[[Beitsa motelis]]" (''Bates Motel'') |šerifs Alekss Romero |galvenā loma; 45 sērijas |- |2018 |''[[Midnight, Texas]]'' |Kajs Lusero |7 sērijas |- |2024 |"[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (''Shogun'') |Vasko Rodrigess |3 sērijas |- |2025 |''[[Pulse (2025. gada seriāls)|Pulse]]'' |Rubens Soriano |otrā plāna loma; 8 sērijas |- |2019—pašlaik |"[[Rīta šovs]]" (''The Morning Show'') |Janko Floress |galvenā loma |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karbonels, Nestors}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] i2klcm91sdn7t7uqmwrbwmg37nyvz64 Brets Kalens 0 621406 4502767 4478520 2026-08-05T08:44:08Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en (7) using [[Project:AWB|AWB]] 4502767 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brets Kalens | vārds_orig = Brett Cullen | attēls = Brett Cullen Photo Op GalaxyCon Richmond 2020.jpg | komentārs = Brets Kalens 2020. gadā | dz vārds = Pīters Brets Kalens | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1956|08|26}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Hjūstona}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1980—pašlaik }} '''Pīters Brets Kalens''' ({{val|en|Peter Brett Cullen}}; dzimis {{dat|1956|8|26}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāl pazīstams kā Maikls Stepords seriālā "[[Ambiciozās istabenes]]", Artūrs Krosbijs seriālā [[Narcos]], Natāns Ingrams seriālā "[[Izvēlētā persona]]" un Iļja Koslovs seriālā "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]". Arī pazīstams ar savām lomām filmās "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", "[[Sarkanā rītausma (2012. gada filma)|Sarkanā rītausma]]" un "[[Rēgu bruņinieks (filma)|Rēgu bruņinieks]]", kā arī seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Īsts detektīvs]]" un "[[Zem kupola (televīzijas seriāls)|Zem kupola]]". == Dzīvesgājums == Brets Kalens piedzima 1956. gada 26. augustā [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Teksasa|Teksasā]], naftas kompānijas īpašniekam Lusjēnam Kalenam un Ketrīnai Kalenai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/29/Brett-Cullen.html|title=Brett Cullen Biography (1956-)|website=www.filmreference.com|access-date=2026-01-26}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thematthewaaronshow.com/ep-60-brett-cullen/|title=Client Challenge|website=www.thematthewaaronshow.com|access-date=2026-01-26}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pusaudža gados Brets Kalens nodarbojās ar [[Sērfings|sērfošanu]] un reiz gandrīz noslīka pie [[Meksika]]s krastiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brettcullen.com/archives/388|title=Life Resonates with Brett Cullen {{!}} Brett Cullen -- Official Web Site -- Actor|access-date=2026-01-26|language=en}}</ref> 1974. gadā Kalens absolvēja Medisonas vidusskolu Hjūstonā un pēc tam iestājās [[Hjūstonas Universitāte|Hjūstonas Universitātē]], kur studēja aktiermākslu pie slavenā skolotāja Sesila Piketa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://brettcullen.com/archives/375|title=Brett Cullen: A Texan to Reckon With {{!}} Brett Cullen -- Official Web Site -- Actor|access-date=2026-01-26|language=en}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.littlereview.com/getcritical/interviews/cullen.htm|title=Brett Cullen|website=www.littlereview.com|access-date=2026-01-26}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://brettcullen.com/meet-brett|title=Brett Cullen, actor, Television, Films, Meet Brett Cullen {{!}} Brett Cullen -- Official Web Site -- Actor|access-date=2026-01-26|language=en}}</ref> Pats aktieris stāsta, ka aktiermākslu sācis apgūt tāpēc, ka viņa vidusskolas drāmas stundās "nebija mājasdarbu" un viņš pats vēl nezināja, ko vēlas darīt turpmāk. Tomēr pēc piedalīšanās vienā lugā viņš ieguva iespēju pievienoties Sesila Piketa aktieru kursam. Unversitāte Brets Kalens satika [[Deniss Kveids|Denisu Kveidu]], ar kuru viņam izveidojās draudzība.<ref name=":2" /> Vēlāk, 2000. gados, Kalens iepazīstināja Kveidu ar viņa trešo sievu Kimberliju Bafingtoni.<ref name=":0" /> Brets Kalens universitātē arī sacensību kārtā nodarbojās ar [[Paukošana|paukošanu]].<ref name=":3" /> == Karjera == Pēc universitātes absolvēšanas 1979. gadā Brets Kalens nolēma pārcelties uz [[Ņujorka|Ņujorku]] un pievērsties teātrim.<ref name=":1" /> Tomēr pirms tam viņš mēģināja pretendēt uz lomu filmā ''[[Urban Cowboy]]'', kur galveno lomu atveidoja [[Džons Travolta]], taču tika noraidīts.<ref name=":1" /> Pēc tam Džona Travoltas aģents ieteica Kalenam izmēģināt aktiera karjeru Amerikas rietumos. Aktieris tā arī izdarīja, atsakoties no vēlmes studēt [[Floridas Universitāte|Floridas Universitātē]].<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Pēc Kalena teiktā, [[Losandželosa|Losandželosā]] viņam paveicās, un viņš drīz ieguva otrā plāna lomu seriālā ''[[The Chisholms]]'', kas kļuva par viņa debijas lomu televīzijā. 1986. gadā Brets Kalens debitēja kino, atveidojot galveno lomu filmā ''[[Stewardess School]]''. No 1986. līdz 1988. gadam aktieris spēlēja vienu no galvenajām lomām ziepju operā ''[[Falcon Crest]]''. Pēc daudzām epizodiskām lomām televīzijas seriālos, 1994. gadā Brets Kalens parādījās nelielā lomā filmā "[[Vaiats Erps]]" kopā ar Denisu Kveidu. Vēlāk, 1995. gadā, Kalens atveidoja otrā plāna lomu kopā ar Denisu Kveidu filmā "[[Sarunas vērts]]", savukārt 2011. gadā Kveids filmējās filmā ''[[Beneath the Darkness]]'', kuru producēja Kalens. 2023. gadā aktieri atkalapvienojās filmā ''[[The Long Game]]''. 1995. gadā Brets Kalens filmējās nelielā lomā filmā "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]". Vēlāk, uzzinot, ka [[Toms Henkss]] un [[Rons Hauards]] — filmas "Apollo 13" galvenais aktieris un režisors, plāno veidot miniseriālu "[[No Zemes uz Mēnesi]]", kas arī būtu veltīts ASV kosmosa izpētes tēmai, Brets Kalens nolēma tajā piedalīties.<ref name=":2" /> Viņš pat sazinājās ar Henksu un vēlāk ieguva [[Deivids Skots|Deivida Skota]], ''[[Apollo 15]]'' misijas dalībnieka, lomu, atveidojot viņu trīs sērijās.<ref name=":2" /> 1998. Brets Kalens spēlēja galveno lomu seriālā ''[[Legacy]]'', pateicoties savai interesei par vēsturi un [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karu]], pēc kura nobeigumām norisinās seriāla darbība. Tomēr 1999. gadā seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.<ref name=":2" /> 2003. gadā Brets Kalens atveidoja nelielu lomu filmā "[[Cietuma komanda]]", bet 2007. gadā viņš atveidoja galvenā varoņa tēvu filmā "[[Rēgu bruņinieks (filma)|Rēgu bruņinieks]]". 2005. gadā aktieris parādījās Gūdvina lomā seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] vienā epizodē. Vēlāk viņš atkārtoja šo lomu divās [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodēs un vienā [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] epizodē. No 2009. līdz 2012. gadam Brets Kalens spēlēja otrā plāna lomu seriālā ''[[Make It or Break It]]''. 2012. gadā aktieris atveidoja otrā plāna lomu filmā "[[Sarkanā rītausma (2012. gada filma)|Sarkanā rītausma]]", kas ir 1984. gada tāda paša nosaukuma filmas pārtaisījums. Tajā pašā gadā Kalens parādījās arī nelielā lomā filmā "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]". 2013. gadā viņš pievienojās seriāla "[[Ambiciozās istabenes]]" aktieru sastāvam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/revenge-exclusive-lost-fnl-alum-brett-cullen-joins-025029891.html|title=Revenge Exclusive: Lost/FNL Alum Brett Cullen Joins Cast as [Spoiler]'s Estranged Father|website=Yahoo Entertainment|access-date=2026-01-26|date=2013-12-12|language=en}}</ref> Seriālu veidoja "[[Bīstamās mājsaimnieces]]" autors [[Marks Čerijs]], un Kalens tajā piedalījās divās epizodēs. Aktieris pameta "Ambiciozās mājsaimnieces" otrās sezonas laikā, taču 2015. gadā atgriezās trešajā sezonā. No 2014. līdz 2015. gadam viņš spēlēja galvenā varoņa tēvu seriālā "[[Zem kupola (televīzijas seriāls)|Zem kupola]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/brett-cullen-under-dome-lost-1082024/|title=Under the Dome Casts Lost Alum as Barbie's Father|website=TVGuide.com|access-date=2026-01-26|language=en}}</ref> No 2011. līdz 2016. gadam Kalens parādījās atkārtotā lomā katrā seriāla "[[Izvēlētā persona]]" sezonā. No 2016. līdz 2017. gadam viņš atveidoja otrā plāna lomu seriālā [[Narcos]]. 2019. gadā aktieris spēlēja atkārtotu lomu seriāla "[[Īsts detektīvs]]" trešajā sezonā. Tajā pašā gadā aktieris [[Aleks Boldvins]] citu projektu dēļ nevarēja atveidot [[Betmens|Betmena]] tēvu Tomasu Veinu filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", tāpēc viņa vietā lomā stājās Brets Kalens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/brett-cullen-batman-father-thomas-wayne-joker/|title=Brett Cullen to Replace Alec Baldwin as Thomas Wayne in 'Joker'|last=Gonzalez|first=Umberto|website=TheWrap|access-date=2026-01-26|date=2018-09-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/09/the-joker-movie-thomas-wayne-brett-cullen-ghost-rider-actor-1202465985/|title=Brett Cullen Will Play Bruce Wayne’s Father In ‘The Joker’|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-01-26|date=2018-09-17|language=en}}</ref> No 2019. līdz 2021. gadam aktieris filmējās astoņās seriāla "[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" sērijās. 2026. gadā Brets Kalens parādīsies seriāla "[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]" atvasinātajā seriālā ''[[Marshals]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/y-marshals-brecken-merrill-mo-brings-plenty-arielle-kebbel-1236498164/|title=‘Y: Marshals’ Adds ‘Yellowstone’ Trio & Arielle Kebbel, Ash Santos, Brett Cullen, Tatanka Means|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-01-26|date=2025-08-26|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == Ap 1985. gadu Brets Kalens sāka attiecības ar aktrisi [[Mišela Litla|Mišelu Litlu]], ar kuru vēlāk apprecējās.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1995. gadā viņiem piedzima meita [[Hārpere Kalena|Hārpere]], kura arī kļuva par aktrisi.<ref name=":0" /> Kopš 2011. gada Brets Kalens ir organizācijas ''Houston Works'' pārstāvis, kas palīdz Hjūstonas iedzīvotājiem ar nodarbinātību, stipendijām, konsultācijām un citu atbalstu.<ref name=":0" /> == Izvēlēta filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1986 |''[[Stewardess School]]'' |Filo Hendersons |- |1994 |"[[Vaiats Erps (filma)|Vaiats Erps]]" (''Wyatt Earp'') |klaidonis |- | rowspan="2" |1995 |"[[Sarunas vērts]]" (''Something to Talk About'') |Džeimijs Džonsons |- |"[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" (''Apollo 13'') |kosmosa kuģa komunikators |- |1997 |''[[Perfect Body]]'' |Deivids Bleirs |- |2000 |"[[Rezervisti]]" (''The Replacements'') |Edijs Mertels |- |2002 |''[[Nancy Drew]]'' |Karsons Drū |- |2003 |"[[Nacionālā drošība (filma)|Nacionālā drošība]]" (''National Security'') |Hestons |- |2004 |''[[Deceit]]'' |Sems Penijs |- |2006 |"[[Cietuma komanda]]" (''Gridiron Gang'') |Frenks Torenss |- |2007 |"[[Rēgu bruņinieks (filma)|Rēgu bruņinieks]]" (''Ghost Rider'') |Bartons Bleizs |- |2008 |"[[Degošais līdzenums]]" (''The Burning Plain'') |Roberts |- | rowspan="2" |2010 |''[[Skateland]]'' |Deivids Vilers |- |''[[The Runaways (filma)|The Runaways]]'' |Čerijas tētis |- | rowspan="3" |2011 |''[[Beneath the Darkness]]'' |seržants Nikersons |- |''[[Puncture]]'' |Natenjels Praiss |- |''[[Monte Carlo]]'' |Roberts |- | rowspan="3" |2012 |''[[The Guilt Trip]]'' |Bens Grovs |- |"[[Sarkanā rītausma (2012. gada filma)|Sarkanā rītausma]]" (''Red Dawn'') |Toms Ekerts |- |"[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (''The Dark Knight Rises'') |kongresmenis Bairons Gilijs |- |2013 |[[42 (filma)|42]] |Klejs Hopers |- |2016 |''[[The Shallows]]'' |tētis |- |2019 |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Tomass Veins |- |2021 |"[[Ceļojums atmiņā]]" (''Reminiscence'') |Volters Silvans |- |2022 |''[[American Carnage]]'' |Hārpers Fins |- |2023 |''[[The Long Game]]'' |Miltons Kokss |- |2025 |''[[Safe House (2025. gada filma)|Safe House]]'' |Maršals |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1980 |''[[The Chisholms]]'' |Gideons Čišolms |otrā plāna loma; 9 sērijas |- |1982 |"[[Lazarete (seriāls)|Lazarete]]" (''M*A*S*H'') |pulkvedis Tomass Entonijs Makignijs |sērija: ''Blood and Guts'' |- |1986—1988 |''[[Falcon Crest]]'' |Dens Fikss |galvenā loma; 50 sērijas |- | rowspan="3" |1989 |''[[Freddy's Nightmares]]'' |Kārls |sērija: ''Cabin Fever'' |- |"[[Alfreds Hičkoks piedavā]]" (''Alfred Hitchcock Presents'') |Kūpers |sērija: ''Night Creatures'' |- |"[[Kapeņu stāstiņi]]" (''Tales From the Crypt'') |Ronijs Praiss |sērija: ''Only Sin Deep'' |- | rowspan="2" |1994 |"[[Metloks (seriāls)|Metloks]]" (''Matlock'') |Kevins Gilliams |sērija: ''The Temptation'' |- |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Derals |sērija: ''Meridian'' |- | rowspan="2" |1997 |''[[Suddenly Susan]]'' |Ādams |3 sērijas |- |"[[Alija Makbīla]]" (''Ally McBeal'') |Džeimss Dousons |sērija: ''The Affair'' |- | rowspan="2" |1998 |"[[No Zemes uz Mēnesi]]" (''From the Earth to the Moon'') |[[Deivids Skots]] |3 sērijas |- |''[[The Outer Limits]]'' |Džeimss Mārtins |sērija: ''Final Exam'' |- |1998—1999 |''[[Legacy]]'' |Neds Logans |galvenā loma; 18 sērijas |- |2001 |"[[Volkers, Teksasas reindžers]]" (''The Walker'') |Pīts Dreitons |sērija: ''Justice for All'' |- |2002 |''[[Without a Trace]]'' |Gregs Pričards/Pīters Reimonds |sērija: ''Midnight Sun'' |- |2003 |''[[Cold Case]]'' |Robs Dīmers 2003. gadā |sērija: ''Gleen'' |- |2004—2005 |"[[Bīstamās mājsaimnieces]]" (''Desperate Housewives'') |detektīvs Bernets |2 sērijas |- | rowspan="2" |2005 |"[[Monks]]" (''Monk'') |Džeimss Dafijs |sērija: ''Mr. Monk and Little Monk'' |- |"[[CSI Maiami]]" (''CSI Miami'') |Maikls Bolands |sērija: ''48 Hours to Life'' |- |2006 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Džeks Eplvaits |sērija: ''Melinda's First Ghost'' |- |2005—2006 |"[[Rietumu spārns]]" (''The West Wing'') |Rejs Salivans |5 sērijas |- |2006 |"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (''NCIS'') |Tods Gelfands |2 sērijas |- |2006—2007 |"[[Neglītā Betija]]" (''Ugly Betty'') |Teds Lebo |3 sērijas |- |2007 |"[[Norakstītais]]" (''Burn Notice'') |Lorenss Hendersons |sērija: ''Wanted Man'' |- |2005—2008 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Gūdvins Stenhops]] |4 sērijas |- |2008 |"[[Mentālists]]" (''The Mentalist'') |Deins Kertiks |sērija: ''Red Tide'' |- | rowspan="2" |2009 |"[[Trīs upes]]" (''Three Rivers'') |Karsons |sērija: ''Ryan's First Day'' |- |''[[Damages]]'' |Veins Setrijs |6 sērijas |- | rowspan="2" |2010 |''[[Justified]]'' |Gregs Deiviss |sērija: ''The Collection'' |- |[[90210]] |Salivana kungs |sērija: ''Holiday Madness'' |- |2011 |"[[Kāsla metode]]" (''Castle'') |Kristians Dals |sērija: ''Poof, You Are Dead'' |- |2012 |"[[Ķermenis kā pierādījums]]" (''Body Proof'') |Pērkinss |sērija: ''Shades of Blue'' |- |2009—2012 |''[[Make It or Break It]]'' |Mark Kīlers |otrā plāna loma; 18 sērijas |- |2012 |"[[Mahinatori]]" (''White Collar'') |aģents Pattersons |2 sērijas |- |2014 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |Džastins Millss |2 sērijas |- |2015 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI LA'') |Džons Nolans |sērija: ''Under My Skin'' |- |2014—2015 |"[[Zem kupola (televīzijas seriāls)|Zem kupola]]" (''Under the Dome'') |Dons Barbara |6 sērijas |- |2013; 2015 |"[[Ambiciozās istabenes]]" (''Devious Maids'') |Maikls Stepords |galvenā loma; 18 sērijas |- |2011—2016 |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Natāns Ingrams |11 sērijas |- |2016—2017 |[[Narcos]] |Ārturs Krosbijs |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2019 |"[[Īsts detektīvs]]" (''True Detective'') |Džeralds Kaindts |otrā plāna loma; 6 sērijas |- |2019—2021 |"[[Melnais saraksts (seriāls)|Melnais saraksts]]" (''The Blacklist'') |Iļja Koslovs |8 sērijas |- |2022 |"[[FIB (seriāls)|FIB]]" (''FBI'') |Kertiss Grendžs |sērija: ''Protective Details'' |- |2025 |''[[Ransom Canyon]]'' |Semjuels Kirklends |4 sērijas |- |2026 |''[[Marshals]]'' |Harijs Kroufords | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalens, Brets}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] 7gmr13z4r5up21fm6ycn961wsanphmt Maikls Emersons 0 624751 4502770 4472358 2026-08-05T08:56:39Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4502770 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maikls Emersons | vārds_orig = ''Michael Emerson'' | attēls = Michael Emerson SDCC 2013.jpg | komentārs = Maikls Emersons 2013. gadā | dz vārds = Maikls Ričards Emersons | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1954|09|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Aiova|Sīdarrepidsa}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1990—pašlaik | emibalva = 2001: Labākā vieslomā drāmas seriālā (''[[The Practice]]'')<br>2009: Labākā otrā plāna loma drāmas seriālā ("[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]") | apbalvojumi = 2008: [[Saturna balva]] kategorijā "Labākā otrā plāna loma televīzijā" ("Pazudušie") }} '''Maikls Ričards Emersons''' ({{val|en|Michael Richard Emerson}}; dzimis {{dat|1954|9|7}}) ir [[amerikāņu|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams kā Bens Lainuss seriālā "[[Pazudušie]]", Hеrolds Finčs seriālā "[[Izvēlētā persona]]" un Līlands Taunsends seriālā "[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]". Pazīstams arī ar lomām seriālos "[[Bulta (seriāls)|Bulta]]" un "[[Elsbete]]", kā arī filmās "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]", "[[Zorro leģenda]]" un "[[Neuzticīgā]]". == Dzīvesgājums == Maikls Emersons piedzima 1952. gada 7. septembrī [[Sīdarrepidsa|Sīdarrepidsā]], [[Aiova|Aiovas štatā]], Ronaldam Emersonam, apdrošināšanas pārdevējam, un Kerolai Emersonai, bibliotekārei [[Demoina]]s Vēstures biedrībā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.drake.edu/2009/10/05/alumnus-michael-emerson-wins-emmy-award-for-work-in-lost/|title=Alumnus Michael Emerson wins Emmy Award for work in 'Lost'|last=Olsen|first=Carl|website=Drake University Newsroom|access-date=2026-03-03|date=2009-10-05|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/michael-emerson-age-net-worth-family-career-timeline/|title=Michael Emerson: Age, Net Worth, Family & Career Timeline|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-03-03|date=2025-01-23|language=en}}</ref> Emersons uzauga [[Tolido (Aiova)|Tolido]], kur viņš bija skolas pūtēju orķestra dalībnieks.<ref name=":1" /> Aktieris stāsta, ka viņš bija nedaudz "pazudis pusaudzis", kas pamudināja viņu pievienoties runas un debašu klubiem, un vēlāk viņš saka piedalīties skolas teātra izrādēs.<ref name=":0" /> Pēc vidusskolas beigšanas Maikls Emersons saņēma akadēmisko stipendiju no [[Dreika Universitāte]]s Demoinā un iestājās tās teātra fakultātē.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Viņš to absolvēja 1976. gadā, iegūstot bakalaura grādu teātra mākslā ar tēlotājmākslas specializāciju.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://whataboutmichaelemerson.wordpress.com/michael/facts/|title=Facts|access-date=2026-03-03|date=2010-10-02|language=en}}</ref> Pēc tam viņš turpināja studijas [[Pārsonsa Universitāte|Pārsonsa Universitātē]] un Nacionālajā teātra institūtā [[Jūdžina O'Nīla Teātra centrs|Jūdžina O'Nīla Teātra centrā]].<ref name=":1" /> 1980. gados Emersons pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur atrada maz aktiera darba iespēju. Lai sevi uzturētu, viņš strādāja mazumtirdzniecībā un par ilustratoru vairākām avīzēm.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/michael-emerson/|title=Michael Emerson - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-03-03|date=2025-12-14|language=en}}</ref> Ap šo laiku viņš satika savu pirmo sievu, kura ieteica viņam pārcelties uz [[Džeksonvila|Džeksonvilu]] [[Florida|Floridā]], kur dzīvoja viņas ģimene. Emersons pieņēma šo ieteikumu un 1986. gadā pārcēlās uz turieni, kur vairākus gadus strādāja par aktieri un režisoru Džeksonvilas teātra iestudējumos.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":3" /> 1990. gadu sākumā Maikls Emersons izšķīrās no sievas un pat apsvēra iespēju pamest aktiermākslu, lai kļūtu par skolotāju.<ref name=":2" /> Tomēr, sekojot dramaturga drauga ieteikumam, viņš iestājās [[Alabamas Šekspīra universitāte|Alabamas Šekspīra]] [[Alabamas Šekspīra universitāte|universitātes]] aktiermākslas maģistra programmā.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Pēc maģistra grāda iegūšanas Emersons atgriezās Ņujorkā, kur sāka piedalīties atzītās Brodvejas izrādēs.<ref name=":0" /> Emersona izrāviens teātrī notika 1997. gadā, kad viņš tika izvēlēts otrā plāna lomai iestudējumā, kas balstīts uz [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] tiesas prāvu. Tomēr aktieris, kurš atveidoja Vaildu, tika atlaists, un viņa vietā tika izvēlēts Emersons. Pēc tam viņš saņēma kritiķu atzinību par savu sniegumu.<ref name=":1" /><ref name=":3" /> == Karjera == 1990. gadā Maikls Emersons debitēja kā aktieris nelielā lomā mazbudžeta filmā ''Orpheus Descending''. Savu pirmo lielo lomu viņš ieguva tikai 1998. gadā filmā "[[Sirds spēlītes]]". Tajā pašā gadā aktieris atteicās no piedāvājuma filmēties [[Maikls Bejs|Maikla Beja]] filmā "[[Armagedons (filma)|Armagedons]]", izvēloties piedalīties teātra izrādē. 2000. gadā viņš piedalījās sešās seriāla ''[[The Practice]]'' sērijās, kas viņam atnesa pirmo atpazīstamību un [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Vēlāk, 2002. gadā, viņš piedalījās seriālu "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]" sērijās, kā arī atveidoja otrā plāna lomu filmā "[[Neuzticīgā|Neuzticīga]]". 2004. gadā Emersons atveidoja otrā plāna lomu mazbudžeta filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]", kas vēlāk saņēma kritiķu atzinību un aizsāka veselu [[Zāģis (filmu cikls)|filmu ciklu]]. Pēc aktiera teiktā, filmēšanās šajā filmā bija sarežģīta, taču viņš piekrita tajā piedalīties galvenokārt filmas noslēguma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/saw-zep-villain-ending/|title=Original Saw 'Villain' Only Joined the Film Because of the Ending|last=Furzan|first=Federico|website=MovieWeb|access-date=2026-03-03|date=2024-08-25|language=en}}</ref> Emersona loma seriālā ''The Practice'' piesaistīja seriāla "[[Pazudušie]]" producentu uzmanību, kuri uzaicināja viņu atveidot Henriju Geilu seriāla [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]]. Sākotnēji loma bija paredzēta tikai trim sērijām, taču, pateicoties producentu atzinībai par Emersona aktierspēli, viņi nolēma padarīt viņa tēlu par otrā plāna varoni, paplašinot viņa dalību līdz astoņām sērijām.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Vēlāk tēls attīstījās, un izrādījās, ka viņa īstais vārds ir Bens Lainuss. Turpmākajās sezonās Maikls Emersons kļuva par vienu no galvenajiem varoņiem, parādoties kopumā 60 seriāla sērijās. Pēc aktiera teiktā, viņš pats nezināja, ka viņa tēls izrādīsies pavisam citāds, nekā bija gaidījis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syfy.com/syfy-wire/michael-emerson-on-evil-lost-and-his-acting-secrets|title=Michael Emerson on Evil, Lost, and his acting secrets|website=SYFY|access-date=2026-03-03|date=2019-10-09|language=en}}</ref> Emersona atveidoto tēlu vairāki izdevumi ir ierindojuši starp visu laiku labākajiem televīzijas seriālu ļaundariem, un par šo lomu viņš ir saņēmis vairākas balvas, tostarp ''Emmy'' un [[Saturna balva|Saturna balvu]], kā arī nomināciju [[Zelta globusa balva]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/tv-movies/tv-movie-lists/40-greatest-tv-villains-of-all-time-26500/|title=40 Greatest TV Villains of All Time|last=Collins|first=Sean T.|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-03|date=2019-09-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.purewow.com/entertainment/best-tv-villains|title=The 40 Best TV Villains, Ranked from Somewhat Sinful to Downright Wicked|website=PureWow|access-date=2026-03-03|date=2023-03-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvline.com/lists/best-tv-villains-list-photos/|title=Best TV Villains, Ranked: 60 Baddies From Vampire Diaries, Game Of Thrones, The Boys, Dynasty, Buffy And More|last=Staff|first=TVLine|website=TVLine|access-date=2026-03-03|date=2023-06-18|language=en}}</ref> 2011. gadā Maikls Emersons pievienojās seriālam "[[Izvēlētā persona]]", kas ir arī "Pazudušie" veidotāja [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramsa]] projekts, un tajā Emersons atveidoja galveno lomu līdz seriāla noslēgumam 2016. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://creammagazine.com/2016/09/01/interview-with-michael-emerson-star-of-person-of-interest/|title=Interview with Michael Emerson: Star of ‘Person Of Interest’|last=Creammagazine|access-date=2026-03-03|date=2016-09-01|language=en}}</ref> No 2017. līdz 2018. gadam Maikls Emersons parādījās septiņās seriāla "[[Bulta (seriāls)|Bulta]]" sērijās. 2019. gadā aktieris saņēma seriāla "[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]" pilotsērijas scenāriju un izrādīja interesi par dalību projektā; turklāt seriāla filmēšana notika Ņujorkā, kur dzīvo Emersons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patheos.com/blogs/reelfaith/2021/09/exclusive-qa-michael-emerson-talks-evil-the-supernatural-and-the-future-of-lost.html|title=Exclusive Q&A: Michael Emerson Talks 'Evil,' The Supernatural, And The Future Of 'LOST'|last=Hamby|first=DeWayne|last2=Faith|first2=Reel|website=Reel Faith|access-date=2026-03-03|date=2021-09-10|language=en}}</ref> Seriālā "Ļaunums" viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz seriāla noslēgumam 2024. gadā. No 2024. līdz 2025. gadam aktieris parādījās piecās seriāla "[[Elsbete]]" sērijās. 2024. gadā Maikls Emersons piedalījās vienā seriāla ''[[Fallout (seriāls)|Fallout]]'' sērijā, vēlāk atkārtojot savu lomu arī otrās sezonas sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/fallout-show-cast-character-guide/|title=Fallout Season 2's Cast: Get To Know The New & Returning Characters|last=Gibbons|first=Ben|website=ScreenRant|access-date=2026-03-03|date=2024-04-10|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 1998. gadā Maikls Emersons apprecējās ar aktrisi [[Kerija Prestone|Keriju Prestonu]]. Prestone parādījās vairākās seriāla "Izvēlētā persona" sērijās, kurās Emersons atveidoja galveno lomu. Savukārt Emersons piedalījās vairākās seriāla "Elsbete" sērijās, kurās Prestone atveido galveno lomu. Zināms, ka pārim ir viens bērns.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Pats Maikls Emersons ir klasiskās mūzikas un literatūras cienītājs. Papildus aktiera karjerai viņš atbalsta vietējās teātra izrādes Ņujorkā.<ref name=":1" /> Maikls Emersons ir arī tuvs draugs aktierim [[Terijs O'Kvīns|Terijam O'Kvīnam]], ar kuru viņš sadraudzējās seriāla "Pazudušie" uzņemšanas laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0256237/bio/|title=Michael Emerson - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-03|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1990 |''[[Orpheus Descending]]'' |klauns |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Bosko |- |''[[The Impostors]]'' |Bērtoma asistents |- |1999 |"[[Starp spēli un mīlu]]" (''For Love of the Game'') |durvju sargs |- | rowspan="2" |2002 |''[[The Laramie Project]]'' |mācītājs |- |"[[Neuzticīgā|Neuzticīga]]" (''Unfaithful'') |Džošs |- |2004 |"[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" (''Saw'') |Zeps Hindls |- |2005 |"[[Zorro leģenda]]" (''The Legend of Zorro'') |Herigans |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |2000—2001 |''[[The Practice]]'' |Viljams Hinks |6 sērijas |- | rowspan="2" |2002 |"[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order: Criminal Intent'') |Garijs Renkins |sērija: ''Phantom'' |- |"[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]" (''X Files'') |Olivers Mārtins |sērija: ''Sunshine Days'' |- |2003 |''[[Without a Trace]]'' |Stjūarts Vesmars |sērija: ''Victory for Humanity'' |- |2004 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |Alans Šejs |sērija: ''Ritual'' |- |2005 |''[[The Inside]]'' |Mārtijs Menings |sērija: ''Pre-Filer'' |- |2007 |"[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]" (''Lost: Missing Pieces'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Bendžamins "Bens" Lainuss]] |2 minisērijas |- |2006—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |Bendžamins "Bens" Lainuss |galvenā loma; 60 sērijas |- |2011 |''[[Parenthood]]'' |Endijs Ficdžeralds |sērija: ''Amazing Andy and His Wonderful World of Bugs'' |- |2011—2016 |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Harolds Finčs |galvenā loma; 103 sērijas |- |2017—2018 |"[[Bulta (seriāls)|Bulta]]" (''Arrow'') |Keidens Džeimss |7 sērijas |- |2018 |"[[Mocarts džungļos]]" (''Mocart in the Jungle'') |Mortons Nortons |2 sērijas |- |2019—2024 |"[[Ļaunums (seriāls)|Ļaunums]]" (''Evil'') |Līlands Taunsends |galvenā loma; 44 sērijas |- |2024—2025 |"[[Elsbete]]" (''Elsbeth'') |tiesniesis Miltons Kroufords |5 sērijas |- |2024; 2026 |[[Fallout (seriāls)|''Fallout'']] |Sigijs Vilzigs |2 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Emersons, Maikls}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] q0xd047hq5rc9qs1crxeikfuld62ecd Alans Deils 0 625060 4502771 4474500 2026-08-05T09:01:52Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en (4); + ārējās saites using [[Project:AWB|AWB]] 4502771 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Alans Deils | vārds_orig = ''Alan Dale'' | attēls = Alan Dale 2009 (cropped-J1).jpg | komentārs = Alans Deils 2009. gadā | dz vārds = Alans Hjū Deils | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|05|6}} | dz vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Dienvidsala|Danīdina}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1978—pašlaik }} '''Alans Hjū Deils''' ({{val|en|Alan Hugh Dale}}; dzimis {{dat|1947|5|6}}) ir [[Jaunzēlande]]s, [[Austrālija|austrāliešu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris. Plašāk pazīstams kā Kalebs Nikols seriālā ''[[The O.C.]]'', Džozefs Anderss seriālā "[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]", Bredfords Mīdijs seriālā "[[Neglītā Betija]]" un Čārlzs Vidmors seriālā "[[Pazudušie]]". Pazīstams ar lomām seriālos "[[Reiz sensenos laikos]]", "[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]", "[[24 (seriāls)|24 stundas]]" un "[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]", kā arī filmās "[[Priesteris (filma)|Priesteris]]", "[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]" un "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]". Deils atveidoja arī vienu no galvenajām lomām austrāliešu ziepju operās "[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]" (1985—1993) un ''[[The Young Doctors]]'' (1979—1983). Alans Deils ir vislabāk pazīstams ar savām autoritāru un konservatīvu cilvēku lomām, bieži vien atveido lielus biznesmeņus, ģenerāļus vai svarīgas valdības amatpersonas, "kas izstaro bagātību, pašapmierinātību un nopietnību".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://observer.com/2008/10/dont-know-alan-dale-yes-you-do/|title=Don’t Know Alan Dale? Yes You Do!|last=Rosen|first=Christopher|website=Observer|access-date=2026-03-07|date=2008-10-20|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums == Alans Deils piedzima 1947. gada 6. maijā [[Danīdina|Danīdinā]], [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidsala|Dienvidsalā]]. Viņš sāka interesēties par teātri pusaudža gados, kad viņa vecāki [[Oklenda|Oklendā]] uzcēla nelielu teātri, kur Deils aizkulisēs vadīja vēja mašīnu un laiku pa laikam uzstājās izrādēs. Skolā viņš piedalījās talantu konkursos un bija arī labs [[Regbijs|regbija]] spēlētājs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whatsonstage.com/news/20-questions-with-alan-dale_19797/|title=20 Questions With … Alan Dale|access-date=2026-03-07|date=2008-03-10|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hobotrashcan.com/2010/03/23/one-on-one-with-alan-dale/|title=One on One with Alan Dale – HoboTrashcan|access-date=2026-03-07|language=en}}</ref> Pēc skolas beigšanas Alans Deils apsvēra karjeru sportā, bet galu galā izvēlējās teātri.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography|title=Alan Dale {{!}} NZ On Screen|last=Screen|first=NZ On|website=www.nzonscreen.com|access-date=2026-03-07|language=en|archive-date=2023-04-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230403103729/https://www.nzonscreen.com/profile/alan-dale/biography}}</ref> Pirms aktiera karjeras Alans Deils strādāja dažādos darbos, tostarp pārdeva automašīnas un nekustamo īpašumu, kā arī bija piena piegādātājs. Viņš arī īslaicīgi atgriezās universitātē, lai pamēģinātu iegūt grādu [[tiesību zinātne|jurisprudencē]].<ref name=":1" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lettersfromlascruces.wordpress.com/2018/06/02/artist-spotlight-alan-dale/|title=ARTIST SPOTLIGHT: Alan Dale|last=rickshaibani|website=Letters from Las Cruces|access-date=2026-03-07|date=2018-06-02|language=en}}</ref> == Karjera == 1978. gadā, uzzinot, ka kāds radio dīdžejs pārtrauca darbu tiešraidē, Alans Deils pārliecināja radiostacijas vadību viņu nolīgt. Tajā pašā dienā, kad viņam bija paredzēta pirmā uzstāšanās radio, viņš ieguva lomu televīzijas seriālā ''Radio Waves'', kur debitēja kā viens no galvenajiem varoņiem. Tomēr seriāls bija īslaicīgs un pēc deviņiem mēnešiem tika atcelts. Pēc aktiera teiktā, tā kā Jaunzēlandē tolaik nebija ne attīstīta teātra, ne televīzijas industrijas un viņš vairākus mēnešus bija bez darba, Deils nolēma pārcelties uz [[Austrālija|Austrāliju]].<ref name=":0" /><ref name=":1" /> [[Sidneja|Sidnejā]] Alans Deils pieteicās [[Sidnejas Nacionālā dramatiskās mākslas institūtā|Nacionālajā dramatiskās mākslas institūtā]], taču tika noraidīts, jo bija daudz vecāks par pārējiem kursabiedriem.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Tomēr viņš ieguva galveno lomu seriālā ''[[The Young Doctors]]'', kur spēlēja no 1979. līdz 1983. gadam, vienlaikus strādājot arī nepilnu slodzi radio. 1985. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu [[ziepju opera]]s "[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]" pirmajā sezonā. Tur viņš atveidoja lomu astoņus gadus, līdz aizgāja konflikta ar seriāla veidotājiem dēļ. Kā Deils vēlāk atcerējās, darbs pie šī seriāla bija viņa sliktākā pieredze, jo pēc viņa vārdiem, producenti nepietiekami atalgo aktierus, neskatoties uz seriāla lielajiem panākumiem gan Austrālijā, gan ārzemēs.<ref name=":2" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/entertainment/tv-radio/109016885/neighbours-christmas-kiwi-alan-dale-returns-to-show-20-years-after-character-died#:~:text=*%20%22I%20used%20to%20fight%20them%20all,Joseph%20Anders%20in%20The%20CW's%20Dynasty%20reboot.|title=Stuff|website=www.stuff.co.nz|access-date=2026-03-07}}</ref> Pēc daudziem strīdiem 1993. gadā Deils pameta seriālu, un viņa varonis seriālā nomira no [[sirdslēkme]]s. Pēc tam Deilam bija grūti atrast darbu, jo viņu bieži asociēja ar viņa varoni no seriāla "Kaimiņi". 1995. gadā Deils uz īsu laiku atgriezās Jaunzēlandē, lai filmētos kopā ar savu kolēģi seriālā ''Plainclothes'', taču seriāls drīz tika atcelts, un Deils atgriezās Austrālijā.<ref name=":2" /> Pēc vairākām epizodiskām lomām citos seriālos 1999. gadā Deils filmējās televīzijas filmā ''[[First Daughter]]'', amerikāņu filmā, kas tika uzņemta Austrālijā. Pēc aktiera teiktā, filmēšanas laikā viņš nejauši dzirdējis vienu no producentiem lamājamies un kliedzam par to, cik daudz naudas pelna viens no amerikāņu aktieriem, kurš papildus tam vēl lidoja pirmajā klasē uz filmēšanas laukumu.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Pēc tam Alans Deils nolēma doties uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un izmēģināt veiksmi kā aktierim Holivudā. Kopā ar savu pašreizējo sievu un divus gadus veco dēlu Alans Deils pārcēlās uz ASV, [[Losandželosa|Losandželosā]], par pārcelšanos stāstot tikai tuviem draugiem.<ref name=":0" /> Losandželosā viņš sevi reklamēja kā lētu pusmūža aktieri un sāka iegūt nelielas lomas populāros televīzijas seriālos.<ref name=":2" /> No 2000. līdz 2001. gadam viņš spēlēja trijās seriāla ''[[ER (seriāls)|ER]]'' sērijās, bet 2002. gadā parādījās trijās seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas|X faili. Slepenās lietas]]" sērijās, iepriekš piedaloties 2001. gada atvasinātajā seriālā ''[[The Lone Gunmen]]''. Pēc valdības un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku lomām seriālos ''[[JAG]]'' un "[[Rietumu spārns]]" Alans Deils turpināja spēlēt nopietnus valdības pārstāvjus seriālā "[[CSI Maiami]]", kā arī astoņās seriāla "[[24 (seriāls)|24]] [[24 (seriāls)|stundas]]" sērijās. 2003. gadā Alans Deils ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu amerikāņu televīzijas seriālā ''[[The O.C.]]'', kur viņš spēlēja līdz 2005. gadam. Aktieris vēlāk teica, ka bija vīlies, kad viņam paziņoja, ka viņa varonis tiks nogalināts pēc otrās sezonas, taču, iespējams, tas nāca par labu, jo ''The O.C.'' reitingi nākamajā sezonā kritās un recenzijas kļuva sliktākas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/23/ign-interview-alan-dale|title=IGN Interview: Alan Dale|last=Goldman|first=Eric|website=IGN|access-date=2026-03-07|date=2006-08-23|language=en}}</ref> No 2003. līdz 2016. gadam Alans Deils periodiski parādījās seriālā "[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]", kur viņš atkārtoja savu lomu no seriāla ''JAG''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://movieweb.com/alan-dale-lost-villain-after-ncis/|title=Before Getting 'Lost,' This Fan-Favorite Star Appeared in 'NCIS'|last=Dee|first=Jake|website=MovieWeb|access-date=2026-03-07|date=2025-04-27|language=en}}</ref> Alans Deils sāka filmēties arī filmās, spēlējot otrā plāna lomas tādās filmās kā "[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]" un "[[Holivudas policisti]]". 2006. gadā Alans Deils ieguva galveno lomu jaunajā seriālā "[[Neglītā Betija]]", kurā viņš spēlēja līdz 2007. gadam. Pēc pilotsērijas filmēšanas Deils uzzināja par atlasi Čārlza Vidmora lomai vienā seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodē, un pēc noklausīšanās šo lomu ieguva.<ref name=":1" /> Viņa varonis vēlāk parādījās arī vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē, taču Deils nebija pārliecināts, vai viņš seriālā parādīsies vēlreiz, tāpēc 2008. gadā viņš devās uz [[Anglija|Angliju]], kur piecus mēnešus [[Londona|Londonā]] uzstājās mūziklā ''Spamalot''. Tomēr [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtajā sezonā]] Deila varonim bija jāparādās četrās epizodēs, tāpēc "Pazudušie" komanda devās uz Londonu, lai filmētu ainas ar Deilu, jo viņš nevarēja atlicināt laiku, lai dotos uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur seriāls tika filmēts.<ref name=":1" /> [[Pazudušie (5. sezona)|Piektajā sezonā]] Alana Deila līgums ietvēra iespēju kļūt par galveno aktieri, taču tas nenotika, lai gan Deila varonim bija paplašināta loma piektajā un [[Pazudušie (6. sezona)|sestajā sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/07/latest-from-ausiello.html|title=Latest from Ausiello|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-03-07}}</ref> 2008. gadā Alans Deils parādījās nelielā lomā filmā "[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]", bet 2011. gadā viņš atveidoja lomas filmās "[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]" un "[[Priesteris (filma)|Priesteris]]". Alans Deils filmējās piecās seriāla "[[Svīta (seriāls)|Svīta]]" sērijās, kā arī 2015. gada tāda [[Svīta (filma)|paša nosaukuma filmā]], kas ir seriāla turpinājums. 2014. gadā viņš filmējās filmā "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]". Pēc tam viņš turpināja spēlēt nelielas lomas seriālos "[[Svešais starp savējiem]]" un "[[Ķermenis kā pierādījums]]". Deils piedalījās arī deviņās seriāla "[[Reiz sensenos laikos]]" sērijās, ko veidojuši seriāla "Pazudušie" scenāristi, un vienā seriāla "[[Izvēlētā persona]]" sērijā, ko veidojis seriāla "Pazudušie" veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]]. No 2014. līdz 2015. gadam Alans Deils filmējās īslaicīgā seriālā ''[[Dominion]]''. 2017. gadā aktieris pievienojās seriālam "[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]", kas ir 1981. gada tāda paša nosaukuma seriāla atsāknējums. Viņš atveidoja vienu no galvenajām lomām līdz 2021. gadam, kad pameta seriālu. 2018. un 2019. gadā Alans Deils atgriezās kā vieszvaigzne seriālā "Kaimiņi", neskatoties uz sava tēla nāvi.<ref name=":4" /> 2024. gadā Alans Deils filmējās trijās seriāla ''[[Wreck]]'' sērijās, bet 2025. gadā — četrās seriāla ''[[Assassin]]'' sērijās. == Personīgā dzīve == 1968. gadā Alans Deils apprecējās ar savu draudzeni Klēru. Pāris izšķīrās 1979. gadā, un Deils kopā ar saviem dēliem Saimonu un Metjū palikā Austrālijā, kamēr Klēra atgriezās Jaunzēlandē.<ref name=":3" /> Vēlāk Saimons kļuva par dīdžeju radiostacijā ''Kiss 100'', bet Metjū kļuva par aktieri un rakstnieku.<ref name=":0" /><ref name=":3" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0197638/bio/|title=Alan Dale - Biography|website=IMDb|access-date=2026-03-07|language=en}}</ref> 1990. gadā Alans Deils apprecējās otro reizi — ar Treisiju Pīrsoni, kura 1986. gadā kļuva par Mis Austrāliju. Viņi satikās 1986. gadā un apprecējās 1990. gada aprīlī. Pārim ir divi dēli — Niks un Daniels.<ref name=":3" /><ref name=":5" /> == Izvēlēta filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |2002 |"[[Zvaigžņu ceļš: Atriebība]]" (''Star Trek: Nemesis'') |pretors Hirens |- |2003 |"[[Holivudas policisti]]" (''Hollywood Homicide'') |komandieris Prestons |- |2004 |"[[Pēc saulrieta]]" (''After the Sunset'') |drošības vadītājs |- |2008 |"[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" (''Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull'') |ģenerālis Ross |- | rowspan="2" |2010 |"[[Galvenais - nebaidīties!]]" (''A Little Bit of Heaven'') |doktors Sanderss |- |''[[Don't Be Afraid of the Dark]]'' |Čārlzs Džeikobijs |- | rowspan="2" |2011 |"[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]" (''The Girl with the Dragon Tattoo'') |detektīvs Īzaksons |- |"[[Priesteris (filma)|Priesteris]]" (''Priest'') |monsinjors Čemberleins |- |2014 |"[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') |padomnieks Rokvels |- |2015 |"[[Svīta (filma)|Svīta]]" (''Entourage'') |Džons Eliss |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1978 |''Radio Waves'' |Džeks Delamors |galvenā loma; 36 sērijas |- |1979—1983 |''[[The Young Doctors]]'' |Džons Forests |galvenā loma |- |1985—1993; 2018—2019 |"[[Kaimiņi (seriāls)|Kaimiņi]]" (''Neighbours'') |Džims Robinsons |galvenā loma; 1066 sērijas |- |1997 |''[[Blue Hellers]]'' |Rods Raits |sērija: ''Off the Air'' |- |1997—1998 |''[[State Coroner]]'' |Dadlijs Millss |8 sērijas |- |2000—2001 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |Els Patersons |3 sērijas |- |2001 |''[[The Lone Gunman]]'' |Maikls Vilhelms |sērija: ''Eine Kleine Frohike'' |- | rowspan="2" |2002 |"[[X-faili. Slepenās lietas|X Faili. Slepenās lietas]]" (''X Files'') |Zobu kociņas vīrs |3 sērijas |- |''[[The Practice]]'' |tiesniesis Roberts Brenfords |2 sērijas |- |2003 |''[[JAG]]'' |Toms Morovs |2 sērijas |- |2002—2003 |"[[Rietumu spārns]]" (''The West Wing'') |tirdzniecības sekretārs Mičs Braiss |2 sērijas |- |2003 |"[[CSI Maiami]]" (''CSI Miami'') |Kanādas ģenerālkonsuls Dabajs |sērija: ''Blood Brothers'' |- |2003—2004 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (24) |viceprezidents Džims Preskots |8 sērijas |- |2003—2005 |''[[The O.C.]]'' |Kalebs Nikols |galvenā loma; 33 sērijas |- |2006—2007 |"[[Neglītā Betija]]" (''Ugly Betty'') |Bredfords Mīdijs |galvenā loma; 32 sērijas |- | rowspan="2" |2008 |"[[Torčvuda]]" (''Torchwood'') |Koplijs |sērija: ''Reset'' |- |''[[Sea Patrol]]'' |Rejs Velsmens |6 sērijas |- |2009 |''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'' |tiesniesis Džošua Kēlers |sērija: ''Liberties'' |- |2006—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Čārlzs Vidmors]] |17 sērijas |- |2010 |"[[Norakstītais]]" (''Burn Notice'') |Kens Bokladžs |sērija: ''Entry Point'' |- |2011 |"[[Grēcīgā Kālifornija]]" (''Californication'') |Loids Alans Filips jaunākais |sērija: ''The Recused'' |- |2008; 2010—2011 |"[[Svīta (seriāls)|Svīta]]" (''Entourage'') |Džons Elliss |5 sērijas |- |2011 |"[[Izvēlētā persona]]" (''Person of Interest'') |Ulrihs Kols |sērija: ''Foe'' |- |2010; 2012 |''[[Undercovers]]'' |Džeimss Kelvins |5 sērijas |- |2011—2012 |"[[Slepkavība (seriāls)|Slepkavība]]" (''The Killing'') |senators Ītons |5 sērijas |- |2013 |"[[Ķermenis kā pieradījums]]" (''Body Proof'') |Emets Heringtons |sērija: ''Breakout'' |- |2012—2013 |''[[Hot in Cleveland]]'' |Emets |8 sērijas |- |2014—2015 |''[[Dominion]]'' |ģenerālis Edvards Rīsens |galvenā loma; 16 sērijas |- |2016 |"[[CSI: kibernoziegumi]]" (''CSI: Cyber'') |Ričards Margolins |sērija: ''Fit-and-Run'' |- |2003—2005; 2013; 2015—2016 |"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (''NCIS'') |Toms Morovs |14 sērijas |- |2016 |''[[Secret City]]'' |Austrālijas premjerministrs Mārtins Tūhijs |6 sērijas |- |2017 |"[[Svešais starp savējiem]]" (''Homeland'') |prezidents Morss |sērija: ''The Return'' |- |2011—2013; 2017 |"[[Reiz sensenos laikos]]" (''Once Upon a Time'') |karalis Džordžs/Alberts Spensers |9 sērijas |- |2017—2021 |"[[Dinastija (2017. gada seriāls)|Dinastija]]" (''Dynasty'') |Džozefs Anderss |galvenā loma; 80 sērijas |- |2024 |''[[Wreck]]'' |Ouens Devero |3 sērijas |- |2025 |''[[The Assassin]]'' |Ārons Kross |4 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Deils, Alans}} [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Jaunzēlandes aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]] d8rphtu1khhi3mpppxtolh2fa4z6gkp Būris 0 625338 4502726 4449546 2026-08-05T05:46:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502726 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hamstercage.jpg|thumb|Mazu dzīvnieku būris]] '''Būris''' jeb '''sprosts''', kā arī '''krātiņš''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Būris |url=https://tezaurs.lv/būris:1 |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2026|3|14||bez}}}}</ref> ir [[iežogojums]], kas bieži vien ir izgatavots no [[siets|sieta]], [[reste|restēm]] vai [[vadi|stieplēm]], un ko izmanto, lai kaut ko vai kādu ierobežotu, saturētu vai aizsargātu. Būris var kalpot vairākiem mērķiem, tostarp [[dzīvnieki|dzīvnieka]] vai [[arests|personas]] turēšanai nebrīvē, dzīvnieka vai personas [[slazds|sagūstīšanai]], dzīvnieka demonstrēšanai [[zooloģiskais dārzs|zoodārzā]] vai objekta aizsardzībai no ārējiem draudiem ([[zādzība]]s, [[vandalisms|bojājumiem]]).<ref>{{Ziņu atsauce |title=A Cage-Free Zoo is Coming to Western Sydney |url=https://www.broadsheet.com.au/sydney/city-file/article/new-zoo-western-sydney |newspaper=Broadsheet Sydney }}</ref> == Uzbūve == Tā kā būris lielākoties paredzēts dzīvu būtņu turēšanai, vismaz daļai tā konstrukcijas jābūt tādai, lai caur to varētu iekļūt [[gaisma]] un [[gaiss]]. Tādēļ daži būri var būt izgatavoti ar cieši kopā savītām stieplēm, lai ieslodzītais nevarētu izlīst starp tām, vai ar logiem, kas nosegti ar kaut kāda veida restēm. == Dzīvnieku būri == Būrus pārsvarā izmanto dzīvnieku ieslodzīšanai, un daži no tiem ir īpaši veidoti, lai atbilstu noteiktai dzīvnieku sugai. Viens vai vairāki [[putni]], [[grauzēji]], [[rāpuļi]] un pat lielāki noteiktu šķirņu dzīvnieki dažreiz tiek turēti būrī kā [[mīļdzīvnieks|mājdzīvnieki]]. Dzīvnieku būri jau kopš seniem laikiem ir cilvēku kultūras sastāvdaļa. Piemēram, uz sengrieķu vāzes, kas datēta ar 490. gadu p.m.ē., attēlots zēns, kurš klēpī tur, iespējams, pieradinātu [[trusis|trusi]], un fonā ir būris ar atvērtām durvīm.<ref>Judith M. Barringer, ''The Hunt in Ancient Greece'' (2002), p. 79, 230.</ref> [[Bībele]]s [[Jeremijas grāmata|Jeremijas grāmatā]] cilts raksturota kā "būri, pilni ar putniem",<ref>[[Jeremijas grāmata]] 5:27.</ref> un [[Ecēhiēla grāmata|Ecēhiēla grāmatā]] aprakstīta [[lauva]]s sagūstīšana, kurā sagūstītāji "to ievilka būrī un aizveda pie [[Bābele]]s ķēniņa".<ref>[[Ecēhiēla grāmata]] 19:9.</ref> Dažādie likumi, kas regulē dzīvnieku turēšanu nebrīvē, parasti nosaka būru izmērus vai minimālo aprīkojumu atkarībā no sugas, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti transportēšanai vai vaislai. Piemēram, [[Šveice]]s tiesību akti nosaka mājdzīvnieku būru minimālos absolūtos iekšējos izmērus, taču Šveices Dzīvnieku aizsardzības organizācija (PSA) norāda, ka pat ja šie izmēri atbilst likumam, tie nebūt neatbilst sugu vajadzībām. Tāpēc praksē ir jānodrošina daudz lielāka dzīves telpa, lai nodrošinātu iemītnieku labsajūtu. Dzīvnieku aizsardzības asociācijas bieži ir iestājušās par transportēšanas apstākļu uzlabošanu būros un beterijtipa būru aizliegšanu, īpaši dējējvistām. Eiropas tiesību akti pastāvīgi mainās, taču patērētāju uzvedība ietekmē arī vaislas apstākļus.<ref>''[http://www.neo-planete.com/2012/01/05/oeufs-que-change-la-nouvelle-reglementation-pour-les-poules-pondeuses/ Œufs : que change la nouvelle réglementation pour les poules pondeuses ?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120123053004/http://www.neo-planete.com/2012/01/05/oeufs-que-change-la-nouvelle-reglementation-pour-les-poules-pondeuses/ |date=2012-01-23 }}'', publié par Fabienne Broucaret, January 5, 2012, [http://www.neo-planete.com Neo-planete] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120628051016/http://www.neo-planete.com/ |date=2012-06-28 }}.</ref> === Slazdi === Būrus izmanto arī kā [[slazds|slazdi]] jeb lamatas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Hawaii gets federal boost to prevent invasive snake from destroying native wildlife |url=http://khon2.com/2017/09/29/hawaii-gets-federal-boost-to-prevent-invasive-snake-from-destroying-native-wildlife/ |newspaper=KHON |access-date={{dat|2026|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180201051535/http://khon2.com/2017/09/29/hawaii-gets-federal-boost-to-prevent-invasive-snake-from-destroying-native-wildlife/ }}</ref> Šis ir izplatīts un nelikumīgs būru pielietojums, jo [[malumedniecība]] pati par sevi ir nelikumīga. Šāda veida būrus izmanto, lai notvertu dzīvnieku vai noteiktu laiku turētu tos sagūstītus. ASV prezidents [[Teodors Rūzvelts]] izmantoja būri, lai notvertu [[lāči|lāci]], pierādot to, ka būri var izmantot arī lielu dzīvnieku sagūstīšanai. == Galerija == <gallery> Glass cage smutzer ragunan.jpg|[[Zooloģiskais dārzs|Zooloģiskā dārza]] būris 1904 Flight Cage.JPG|[[Aviārijs]] Fajardo El Conquistador birdcage.jpg|Dekoratīvais aviārijs BustanHagalilBattery.JPG|Baterijtipa būris Jaula Roedores Ferplast.jpg|[[kāmji|Kāmja]] vai [[peles]] būris Rat cage 01.jpg|[[Žurkas]]s būris Hasenstall039.JPG|[[trusis|Truša]] būris Ptáčník.JPG|Putnu ķērāja būris (19. gadsimta beigas) Vogelkäfig 18-19 Jh.jpg|[[Putnu būris (sprosts)]] (18./19. gadsimts) </gallery> == Cilvēku būri == [[Attēls:Cage.jpg|thumb|[[Gibbet]] at [[Forte di San Leo]]]] === Sodīšana === Vēsturiski ieslodzītos dažreiz turēja būros. [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā tos sauca par "tīģeru būriem".<ref>{{Ziņu atsauce |title=What's Goin' On? Vietnam Reflections |url=http://www.huffingtonpost.com/entry/whats-goin-on-vietnam-reflections-part-2_us_59cf18ade4b034ae778d4aae |newspaper=[[Huffington Post]] |date=September 30, 2017 }}</ref> Gūstekņi dažreiz pieķēdēja neērtās pozās, lai pastiprinātu ciešanas. Viduslaiku Anglijā karalis Edvards sodīja [[Roberts Brūss|Robertu Brūsu]], publiski ieslogot būrī divas viņa atbalstītājas. === Drošība === * [[drošības būris]] — izmanto transportlīdzekļos (pārsvarā sporta) braucēju drošībai avārijas gadījumos; * būris aizsardzībai pert [[haizivis|haizivīm]] - izmanto [[daivings|nirēju]] (daiveru) aizsardzībai. === Izklaide === Būrus izmanto dažādās izklaides formās, lai radītu sajūsmu, pateicoties sajūtai, ka izklaidētāji ir iesprostoti būrī. Būrim līdzīgā konstrukcijā norisinās cīņas, kurās piedalās divi cīnītāji, kas parasti nodarbojas ar [[jauktā cīņas māksla|jauktajām cīņas mākslām]].<ref name="Tomazin">{{Ziņu atsauce|url=http://www.theage.com.au/victoria/ultimate-fighting-championship-takes-advantage-of-cagefight-ban-lift-20151107-gktane.html|title=Ultimate Fighting Championship takes advantage of cage-fight ban lift|first=Farrah|last=Tomazin|newspaper=[[The Age]]|date=November 8, 2015}}</ref> [[Austrālija|Austrālijā]] 2014. gadā atcēla aizliegumu izmantot "būriem līdzīgus iežogojumus" šādos cīņa sporta pasākumos.<ref name="Tomazin"/> Tērauda būri ir arī viens no vecākajiem iežogojumu veidiem, ko izmanto [[reslings|profesionālajā cīņā]]. Pirmā jebkāda veida "tērauda būra cīņa" notika 1937. gada 25. jūnijā [[Atlanta|Atlantā]], [[Džordžija|Džordžijas štatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.onlineworldofwrestling.com/information/cage-match/|title=History of the Steel Cage|publisher=Atlanta Journal and the Atlanta Constitution|access-date=2010-04-18}}</ref> Šī cīņa notika ringā, ko ieskauj vistas stiepļu siets, lai noturētu sportistus iekšpusē un novērstu jebkādu iespējamu iejaukšanos..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wwe.com/magazine/articles/momentsthatchangedwwe|title=25 Moments That Changed WWE History|last=Mejia|first=Carlos|publisher=WWE|access-date=2007-11-28|date=2007-08-08}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aprīkojums]] 11dne6s57syp2sxv0hep97vtsru36og Armands Māliņš 0 627163 4502592 4495513 2026-08-04T17:22:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4502592 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Armands Māliņš | attēls = Armands_malins.jpg | mazs_att = | apraksts = Armands Māliņš 2025. gadā | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1994|6|9|N}} | term_beigas = {{dat|1997|3|25|N}} | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latvietis]]<ref name="svaj25">{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. "SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}</ref> | partija = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}<br />[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}<br />[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}<br />[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}</ref> {{small|(?—pašlaik)}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aelita<ref name="kakis">{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}</ref> {{small|(prec. 1982—?)}}<br /> Olga<ref name="olg">{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}</ref> {{small|(civillaulība, mir. 2025)}} | bērni = meita un dēls<ref name="kakis" /> | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} {{Infokaste | bodystyle = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}} | above = Militārais un tiesībaizsardzības dienests | abovestyle = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}} | label1 = Dienesta pakāpe | data1 = milicijas [[seržants]]<br />[[virsniekvietnieks]] (IeVP) | label2 = Dienesta laiks | data2 = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums<br />2003―? (IeVP) | label3 = Valsts | data3 = {{URS}}<br />{{LAT}} | label4 = Struktūra | data4 = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]<br />[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]<br />[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]<br />[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]<br />[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]] | label5 = Vienība | data5 = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks<ref name="milickonf">{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}</ref><br />LR Īpašo kārtības sargu štābs<ref name="kartib" /> | label6 = Komandēja | data6 = Latviešu Nacionālā gvarde | label7 = Kaujas | data7 = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992) }} '''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs<ref name="svaj25" /> un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].<ref name="sv25">{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}</ref> Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.<ref name="sv25" /> Ir izdienas pensionārs.<ref name="sv25" /> == Dzīvesgājums == Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.<ref name="svaj25" /><ref>{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}</ref> 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].<ref name="kakis" /> 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],<ref name="kakis" /> ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.<ref name="barikadop">{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}</ref> 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,<ref name="kakis" /> kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.<ref name="barikadop" /> 1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.<ref name="kartib">{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}</ref> Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā "[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]".<ref name="pilson">{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="pilson2">{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}</ref> 1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].<ref name="muzej">{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}</ref> 1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).<ref name="dib">{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}</ref> Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].<ref name="page1">{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}</ref><ref name="page2">{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}</ref> Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].<ref name="page2" /> 1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.<ref name="muzej" /> Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.<ref name="muzej" /> Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.<ref name="muzej" /> [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.<ref name="malievel">{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}</ref> Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.<ref name="malievel" /> 1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.<ref name="huligan">{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}</ref> Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.<ref name="huligan" /> Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}</ref> LNDP valde Māliņam izteica "stingro brīdinājumu", kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.<ref name="brid">{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}</ref> Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]<ref name="sest">{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref> un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].<ref name="devast">{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}</ref> Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].<ref name="prks">{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}</ref> Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī "Viedais Manels",... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}</ref> LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu "[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]" līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.<ref name="repse">{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}</ref> Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta "Jaunā laika" nomelnošanas kampaņa.<ref name="repse" /> [[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.<ref name="dp">{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}</ref> Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.<ref name="dom">{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}</ref> 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs<ref name="rev">{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}</ref> un strādājot par cietuma uzraugu.<ref name="dom" /> [[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}</ref> un pietiek.com,<ref>{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}</ref> kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name="lpv22">{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas "[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]" sarakstā, taču netika ievēlēts.<ref name="svaj25" /> 2025. gadā "[[Delfi (portāls)|Delfi]]" un NVO [[Re:Baltica]] nosauca Māliņu par dezinformatoru, jo tas vairākkārt publiski melojis par [[COVID-19 vakcīna|vakcinēšanu pret Covid-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV|archive-date=2026-07-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20260718132947/https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Faktu pārbaude: Kanādā nebiedē nevakcinētos bērnus ar iekļūšanu nerātno sarakstā|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/55078506/faktu-parbaude-kanada-nebiede-nevakcinetos-bernus-ar-ieklusanu-neratno-saraksta|website=Delfi|date=2022-12-28|access-date=2026-07-17|language=lv|first=Paula|last=Dēvica}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} {{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] ioka0fnc4dnwzrjimfy8ztthachks1g Bubišta 0 629091 4502808 4490217 2026-08-05T10:25:45Z Vylks 50297 4502808 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Bubišta | image = Bubista 2026.jpg | fullname = Pedru Leitau Britu<br />(''Pedro Leitão Brito'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|1|6}} | birth_place = [[Boavišta]], [[Kaboverde|Portugāles Kaboverde]] | currentclub = {{flaga|MAR}} [[RS Berkane]] (galvenais treneris) | height = | position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] | years1 = 1996 | clubs1 = {{flaga|ESP}} [[CD Badajoz|Badajoz]] | caps1 = 2 | goals1 = 0 | years2 = 1996—2002 | clubs2 = {{flaga|ANG}} [[Atlético Sport Aviação|ASA]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 2002—2003 | clubs3 = {{flaga|POR}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril]] | caps3 = | goals3 = | years4 = 2003—2006 | clubs4 = {{flaga|CPV}} [[Clube Desportivo Falcões do Norte|Falcões do Norte]] | caps4 = | goals4 = | nationalyears1 = 1991—2005 | nationalteam1 = {{fb|CPV}} | nationalcaps1 = 28 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2007—2013 | managerclubs1 = {{fb|CPV}} (asistents) | manageryears2 = 2012—2013 | managerclubs2 = {{flaga|CPV}} [[CS Mindelense]] | manageryears3 = 2014 | managerclubs3 = {{flaga|ANG}} [[Progresso Associação do Sambizanga|Progresso]] (asistents) | manageryears4 = 2015 | managerclubs4 = {{flaga|CPV}} [[Académica do Mindelo|Mindelo]] | manageryears5 = 2015—2016 | managerclubs5 = {{flaga|CPV}} [[Sporting Clube da Praia|Sporting Praia]] | manageryears6 = 2016—2017 | managerclubs6 = {{fb|CPV}} (asistents) | manageryears7 = 2017 | managerclubs7 = {{flaga|CPV}} [[Académica do Mindelo|Mindelo]] | manageryears8 = 2018—2019 | managerclubs8 = {{flaga|CPV}} [[Batuque FC|Batuque]] | manageryears9 = 2020—2026 | managerclubs9 = {{fb|CPV}} | manageryears10 = 2026— | managerclubs10 = {{flaga|MAR}} [[RS Berkane]] }} '''Pedru Leitau Britu''' ({{val|pt|Pedro Leitão Brito}}; dzimis {{dat|1970|1|6}} [[Boavišta|Boavištā]]), plašāk pazīstams kā '''Bubišta''' (''Bubista''), ir [[Kaboverde]]s [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes futbola izlasi]]. No 2020. līdz 2026. gadam bija Kaboverdes izlases galvenais treneris, vadīja izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Iesauka "Bubišta" nākusi no [[Kaboverdes kreolu valoda|Kaboverdes kreolu valodas]] apzīmējuma saliniekiem, kuru saknes ir [[Boavišta|Boavištas]] salā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/03/cape-verde-coach-bubista-historic-world-cup-run/90797004007/|title=Who is Bubista? Meet the coach behind Cape Verde's remarkable World Cup run|last=Moore|first=Casey L.|website=USA TODAY|access-date=2026-07-04|language=en-US}}</ref> == Futbolista karjera == Spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] klubu ''[[CD Badajoz|Badajoz]]''. Spēlējis arī [[Portugāle|Portugālē]] ''[[GD Estoril-Praia|Estoril]]'' kluba rindās. 2002. gadā kļuva par [[Angola]]s čempionu ''[[Atlético Sport Aviação|ASA]]'' komandas sastāvā. 2003. gadā atgriezās Kaboverdē un noslēdza karjeru ''Falcões do Norte'' klubā. Bubišta [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes izlasē]] aizvadījis 28 spēles, bijis komandas [[kapteinis (futbols)|kapteinis]].<ref name="izlase">{{Tīmekļa atsauce |url=https://portugalinews.eu/bubista-is-the-new-leader-of-the-cape-verdean-national-football-team/ |title=Bubista is the new leader of the Cape Verdean national football team |language=en |date={{dat|2020|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=portugalinews.eu}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām Bubišta kļuva par trenera asistentu [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes izlasē]]. Vēlāk vadīja Kaboverdes vietējos klubus ''Mindelense'', ''Académica do Mindelo'', ''Sporting Clube da Praia'' un ''Batuque''. 2020. gada janvārī viņš tika iecelts par Kaboverdes izlases galveno treneri.<ref name="izlase" /> Viņa vadībā izlase kvalificējās gan [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada]], gan [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīram. Abas reizes komanda izkļuva no grupas, 2023. gadā tika līdz ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cafonline.com/afcon2025/news/mendes-penalty-sends-cape-verde-into-quarter-finals/ |title=Mendes penalty sends Cape Verde into quarter-finals |language=en |date={{dat|2024|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=cafonline.com}}</ref> 2025. gada oktobrī viņa vadībā Kaboverde pirmo reizi vēsturē kvalificējās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c04q0gd0yedo |title=Cape Verde become second-smallest nation to reach World Cup |language=en |date={{dat|2025|10|13|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=africatopsports.com}}</ref> Pēc šī panākuma 2025. gada [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] balvu pasniegšanas ceremonijā viņš tika atzīts par Āfrikas futbola gada treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.africatopsports.com/2025/11/19/bubista-named-2025-african-coach-of-the-year-after-historic-world-cup-qualification/ |title=Bubista Named 2025 African Coach of the Year After Historic World Cup Qualification |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2026|4|14||bez}} |website=africatopsports.com |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429163747/https://en.africatopsports.com/2025/11/19/bubista-named-2025-african-coach-of-the-year-after-historic-world-cup-qualification/ }}</ref> [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā jau pirmajā spēlē Bubištas vadītā Kaboverdes izlase sagādaja vienu no lielākajiem pārsteigumiem, nospēlējot neizšķirti ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]]. Komanda iekļuva sešpadsmitdaļfinālā, kur tikai papildlaikā piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Pēc turnīra Bubišta izteicās, ka lepojas ar savas komandas spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49264069/cape-verde-team-dignify-country-world-cup-heroics |title=Cape Verde 'sad' but 'proud' after World Cup exit to Argentina |date=4 July 2026 |website=espn.com|language=en|access-date={{dat|2026|8|15||bez}}}}</ref> {{dat|2026|8|3||bez}} Bubišta atstāja izlases galvenā trenera amatu un parakstīja līgumu uz diviem gadiem ar [[Maroka]]s klubu ''[[RS Berkane]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/cape-verde-coach-takes-club-job-morocco-2026-08-04/|title=Cape Verde coach Bubista takes club job in Morocco|date=4 August 2026 |website=reuters.com|language=en|access-date={{dat|2026|8|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kaboverdē dzimušie]] [[Kategorija:Kaboverdes futbolisti]] [[Kategorija:Kaboverdes izlases futbolisti]] [[Kategorija:GD Estoril-Praia spēlētāji]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola treneri]] [[Kategorija:Kaboverdes futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{Kaboverdes futbola izlase - FIFA 2026}} d9fm0xmlzgw41plwhhdrwkmrkbkljfj Hugo Bross 0 629570 4502818 4479750 2026-08-05T10:58:15Z Vylks 50297 4502818 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hugo Bross | image = Hugo Broos 1.jpg | caption = Hugo Bross 2017. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1952|4|10}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Humbēka}} | height = 180 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1963—1970 | youthclubs1 = {{flaga|BEL}} KFC Humbeek | years1 = 1970—1983 | clubs1 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | caps1 = 350 | goals1 = 1 | years2 = 1983—1988 | clubs2 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | caps2 = 161 | goals2 = 1 | totalcaps = 511 | totalgoals = 2 | nationalyears1 = 1974—1986 | nationalteam1 = {{fb|BEL}} | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 1988—1991 | managerclubs1 = {{flaga|BEL}} [[R.W.D. Molenbeek (1909)|RWD Molenbeek]] | manageryears2 = 1991—1997 | managerclubs2 = {{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | manageryears3 = 1997—2002 | managerclubs3 = {{flaga|BEL}} [[Excelsior Mouscron]] | manageryears4 = 2002—2005 | managerclubs4 = {{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] | manageryears5 = 2005—2008 | managerclubs5 = {{flaga|BEL}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | manageryears6 = 2008—2009 | managerclubs6 = {{flaga|GRE}} [[Panserraikos F.C.|Panserraikos]] | manageryears7 = 2009 | managerclubs7 = {{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] | manageryears8 = 2010—2011 | managerclubs8 = {{flaga|BEL}} [[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | manageryears9 = 2014 | managerclubs9 = {{flaga|ALG}} [[JS Kabylie]] | manageryears10 = 2014—2015 | managerclubs10 = {{flaga|ALG}} [[NA Hussein Dey]] | manageryears11 = 2016—2017 | managerclubs11 = {{fb|CMR}} | manageryears12 = 2019 | managerclubs12 = {{flaga|BEL}} [[K.V. Oostende|Oostende]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears13 = 2021—2026 | managerclubs13 = {{fb|RSA}} }} '''Hugo Bross''' ({{val|nl|Hugo Broos}}; dzimis {{dat|1952|4|10}}) ir [[Beļģija]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvjis [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas futbola izlasi]], profesionālo karjeru aizvadījis divos klubos — ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' un ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''. == Futbolista karjera == Ar futbolu H. Bross sāka nodarboties komandā ''KFC Humbeek''. Profesionālo karjeru sāka ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' klubā, kura sastāvā 1970. gadā debitēja [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas līgā]]. ''Anderlecht'' rindās aizvadīja 13 sezonas, palīdzot klubam izcīnīt trīs līgas titulus un četrus [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausus]]. Šajā laikā guva panākumus arī starptautiskā mērogā, divreiz izcīnot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]], tikpat reizes arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. 1983. gadā uzvarēja [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā. Tajā pašā gadā viņš pameta ''Anderlecht'' vienību, lai pārietu uz tā galvenajiem konkurentiem ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]''. Viņš pavadīja komandā piecus gadus, izcīnot vēl vienu Beļģijas līgas un vienu kausa titulu. Spēlētāja karjeru noslēdza 1988. gadā. Bross ir aizvadījis 24 spēles [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas izlasē]]. Piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausā]], kurā Beļģija izcīnīja 4. vietu. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka ''[[R.W.D. Molenbeek (1909)|RWD Molenbeek]]''. Vēlāk no 1991. līdz 1997. gadam vadīja ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'', divas reizes izcīnot Beļģijas čempiontitulu (1992, 1996). Šajā laikā divas reizes uzvarēja arī [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kausa]] izcīņā un četras reizes ieguva Beļģijas Superkausu. Karjeras turpinājumā bija galvenais treneris arī citos Beļģijas klubos: ''[[Excelsior Mouscron]]'', ''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'' un ''[[K.R.C. Genk|Genk]]''. 2003.—2004. gada sezonā ar ''Anderlecht'' vēlreiz uzvarēja Beļģijas līgā, izcīnot trešo valsts čempiona titulu trenera karjerā. Kopumā četras reizes ir atzīts par sezonas labāko futbola treneri Beļģijā. 2008.—2009. gada sezonā Bross pirmo reizi strādāja ar ārzemju klubu, vadot [[Grieķija]]s vienību ''[[Panserraikos F.C.|Panserraikos]]'', tomēr nespēja glābt komandu no izkrišanas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]]. 2009. gada jūlijā viņš kļuva par [[Turcija]]s kluba ''[[Trabzonspor]]'' galveno treneri, bet arī šis posms nebija sekmīgs — viņš bija spiests statāj amatu jau tā paša gada novembrī. Pēc tam viņš pusi sezonas bija ''[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]'' galvenais treneris, pirms kļuva par ''[[Al Jazira Club|Al Jazira]]'' trenera palīgu [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. No 2014. līdz 2015. gadam viņš strādāja [[Alžīrija|Alžīrijā]], vadot klubus ''JS Kabylie'' un ''NA Hussein Dey''. 2016. gada februārī Bross kļuva par [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/football/35570502 |title=Belgium's Hugo Broos is named as Cameroon's new coach |language=en |date={{dat|2016|2|13|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Viņa vadībā komanda uzvarēja [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pēc tam viņš strādāja par ''[[KV Oostende]]'' sporta direktoru, 2019. gadā neilgu laiku bija arī galvenā trenera pienākumu izpildītājs. 2021. gada maijā viņš tika iecelts par [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.news24.com/sport/soccer/bafanabafana/breaking-belgian-hugo-broos-unveiled-as-new-bafana-bafana-head-coach-20210505 |title=Belgian Hugo Broos is the new Bafana Bafana head coach |language=en |date={{dat|2021|5|5|N|bez}} |website=news24.com|access-date={{dat|2026|4|19||bez}}}}</ref> Viņš aizveda Dienvidāfriku līdz trešajai vietai [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. 2025. gada oktobrī Dienvidāfrika kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Tajā Dienvidāfrikas izlase pirmo reizi vēsturē spēja iekļūt izslēgšanas spēlēs, pēdējā grupu turnīra spēlē ar 1:0 uzvarot [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]]. 74 gadu un 75 dienu vecumā Bross kļuva par vecāko treneri FIFA Pasaules kausa vēsturē, kurš uzvarējis kādā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/fifa-world-cup/oldest-ever-hugo-broos-scripts-fifa-world-cup-history-as-south-africa-reach-knockouts-for-the-first-time/articleshow/132012773.cms|title=Oldest-ever! Hugo Broos scripts FIFA World Cup history as South Africa reach knockouts for the first time|language=en |date={{dat|2026|6|26|N|bez}} |website=indiatimes.com|access-date={{dat|2026|8|5||bez}}}}</ref> Sešpadsmitdaļfinālā viņa vadītā komanda piekāpās [[Kanādas futbola izlase|Kanādai]]. Pēc finālturnīra Bross atstāja amatu un paziņoja, ka vēlas beigt trenera karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iol.co.za/sport/soccer/2026-07-31-emotional-hugo-broos-retires-after-historic-bafana-bafana-fifa-world-cup-campaign/|title=Emotional Hugo Broos retires after historic Bafana Bafana Fifa World Cup campaign|language=en |date={{dat|2026|8|1|N|bez}} |website=iol.co.za|access-date={{dat|2026|8|5||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Anderlecht'' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 1971—72, 1973—74, 1980—81 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 1971—72, 1972—73, 1974—75, 1975—76 * Beļģijas līgas kauss: 1973, 1974 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1975—76, 1977—78 * [[UEFA Superkauss]]: 1976, 1978 * [[UEFA kauss]]: 1982—83 ;''Club Brugge'' * Beļģijas Pirmā divīzija: 1987—88 * Beļģijas kauss: 1985—86 * Beļģijas Superkauss: 1986 ;Beļģijas izlase * [[FIFA Pasaules kauss]]: 4. vieta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] === Kā trenerim === ;''RWD Molenbeek'' * Beļģijas Otrā divīzija: 1989—90 ;''Club Brugge'' * Beļģijas Pirmā divīzija: 1991—92, 1995—96 * Beļģijas kauss: 1994—95, 1995—96 * Beļģijas Superkauss: 1991, 1992, 1994, 1996 ;''Anderlecht'' * Beļģijas Pirmā divīzija: 2003—04 ;Kamerūnas izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] ;Dienvidāfrikas izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: trešā vieta [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] ;Individuālie * Beļģijas profesionālais gada treneris: 1991—92, 1995—96, 2003—04, 2006—07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bross, Hugo}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Beļģijas futbola treneri]] [[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 47d8jnlgjjrchx287meqowhxu9drf4p Udžaina 0 633534 4502578 4486482 2026-08-04T16:52:30Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Indijas pilsētas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4502578 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Udžaina | official_name = {{ubl|उज्जैन|''Ujjain''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Udžainas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 157 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 515215 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = 38 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 490 | website = {{URL|https://ujjain.nic.in/}} | footnotes = }} '''Udžaina''' ({{val|hi|उज्जैन}}, ''Ujjain'', {{izrunā|ʊ̯d͡ːʑæn}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā, pie [[Šipra]]s upes [[Malvas plato]] reģionā. Tā ir [[Udžainas apgabals|Udžainas apgabala]] administratīvais centrs un viena no lielākajām štata pilsētām. Udžaina ir viens no nozīmīgākajiem Indijas vēsturiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem, kā arī viena no septiņām hinduisma svētajām pilsētām (''[[Sapta Puri]]''). Pilsētai ir īpaša nozīme [[hinduisms|hinduismā]]. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu galamērķis [[šaivisms|šaivisma]], [[vaišnavisms|vaišnavisma]] un [[šaktisms|šaktisma]] piekritējiem, un tajā atrodas viens no ievērojamākajiem Indijas hinduistu svētnamiem — [[Mahākālešvaras Džjotirlingas templis]]. Udžaina ir arī viena no četrām pilsētām, kur ik pēc 12 gadiem notiek [[Kumbhamela]]s svētceļojums, vietējā tradīcijā pazīstams kā Simhastha. Hindu tradīcijā Šipras upe tiek uzskatīta par svētu, un peldēšanās tās ūdeņos tiek saistīta ar garīgu šķīstīšanos un atbrīvošanos no grēkiem. == Vēsture == Udžainai ir sena un bagāta vēsture. Senatnē tā bija pazīstama ar nosaukumiem Udžajinī un Avantika un bija [[Avanti]] valsts galvaspilsēta — viena no sešpadsmit senās Indijas [[mahādžanapada|mahādžanapadām]]. Pilsēta atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un Centrālindijā ilgstoši bija svarīgs politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs. No seno mahādžanapadu laikmeta līdz pat [[Britu Indija]]s periodam Udžaina saglabāja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta politiskajā un tirdzniecības dzīvē. Pilsētai ir arī ievērojama vieta Indijas zinātnes un astronomijas vēsturē. 18. gadsimtā tajā tika izveidota Vedhšalas jeb [[Džantara Mantara observatorija]], kas kalpoja astronomiskiem novērojumiem. Mūsdienās Udžaina joprojām ir nozīmīgs reliģiskais, administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kā arī viens no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Indijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] nfhfjc5pmrw4r2sbkt54a7krdm5nfa2 4502583 4502578 2026-08-04T16:59:46Z Treisijs 347 4502583 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Udžaina | official_name = {{ubl|उज्जैन|''Ujjain''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Udžainas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 157 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 515215 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = 38 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 490 | website = {{URL|https://ujjain.nic.in/}} | footnotes = }} '''Udžaina''' ({{val|hi|उज्जैन}}, ''Ujjain'', {{izrunā|ʊ̯d͡ːʑæn}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā, pie [[Šipra]]s upes [[Malvas plato]] reģionā. Tā ir [[Udžainas apgabals|Udžainas apgabala]] administratīvais centrs un viena no lielākajām štata pilsētām. Udžaina ir viens no nozīmīgākajiem Indijas vēsturiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem, kā arī viena no septiņām hinduisma svētajām pilsētām (''[[Sapta Puri]]''). Pilsētai ir īpaša nozīme [[hinduisms|hinduismā]]. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu galamērķis [[šaivisms|šaivisma]], [[vaišnavisms|vaišnavisma]] un [[šaktisms|šaktisma]] piekritējiem, un tajā atrodas viens no ievērojamākajiem Indijas hinduistu svētnamiem — [[Mahākālešvaras Džjotirlingas templis]]. Udžaina ir arī viena no četrām pilsētām, kur ik pēc 12 gadiem notiek [[Kumbhamela]]s svētceļojums, vietējā tradīcijā pazīstams kā Simhastha. Hindu tradīcijā Šipras upe tiek uzskatīta par svētu, un peldēšanās tās ūdeņos Udžainai ir sena un bagāta vēsture. Senatnē tā bija pazīstama ar nosaukumiem Udžajinī un Avantika un bija [[Avanti]] valsts galvaspilsēta — viena no sešpadsmit senās Indijas [[mahādžanapada|mahādžanapadām]]. Pilsēta atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un Centrālindijā ilgstoši bija svarīgs politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs. No seno mahādžanapadu laikmeta līdz pat [[Britu Indija]]s periodam Udžaina saglabāja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta politiskajā un tirdzniecības dzīvē. Pilsētai ir arī ievērojama vieta Indijas zinātnes un astronomijas vēsturē. 18. gadsimtā tajā tika izveidota Vedhšalas jeb [[Džantara Mantara observatorija]], kas kalpoja astronomiskiem novērojumiem. Mūsdienās Udžaina joprojām ir nozīmīgs reliģiskais, administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kā arī viens no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Indijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] g27qa2k9zhrsa9yd269kr49htd13iga 4502584 4502583 2026-08-04T17:00:52Z Treisijs 347 4502584 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Udžaina | official_name = {{ubl|उज्जैन|''Ujjain''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Udžainas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 157 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 515215 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = 38 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 490 | website = {{URL|https://ujjain.nic.in/}} | footnotes = }} '''Udžaina''' ({{val|hi|उज्जैन}}, ''Ujjain'', {{izrunā|ʊ̯d͡ːʑæn}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā, pie [[Šipra]]s upes [[Malvas plato]] reģionā. Tā ir [[Udžainas apgabals|Udžainas apgabala]] administratīvais centrs un viena no lielākajām štata pilsētām. Udžaina ir viens no nozīmīgākajiem Indijas vēsturiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem, kā arī viena no septiņām hinduisma svētajām pilsētām (''[[Sapta Puri]]''). Pilsētai ir īpaša nozīme [[hinduisms|hinduismā]]. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu galamērķis [[šaivisms|šaivisma]], [[vaišnavisms|vaišnavisma]] un [[šaktisms|šaktisma]] piekritējiem, un tajā atrodas viens no ievērojamākajiem Indijas hinduistu svētnamiem — [[Mahākālešvaras Džjotirlingas templis]]. Udžaina ir arī viena no četrām pilsētām, kur ik pēc 12 gadiem notiek [[Kumbhamela]]s svētceļojums, vietējā tradīcijā pazīstams kā Simhastha. Hindu tradīcijā Šipras upe tiek uzskatīta par svētu, un peldēšanās tās ūdeņos tiek saistīta ar garīgu šķīstīšanos un atbrīvošanos no grēkiem. Udžainai ir sena un bagāta vēsture. Senatnē tā bija pazīstama ar nosaukumiem Udžajinī un Avantika un bija [[Avanti]] valsts galvaspilsēta — viena no sešpadsmit senās Indijas [[mahādžanapada|mahādžanapadām]]. Pilsēta atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un Centrālindijā ilgstoši bija svarīgs politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs. No seno mahādžanapadu laikmeta līdz pat [[Britu Indija]]s periodam Udžaina saglabāja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta politiskajā un tirdzniecības dzīvē. Pilsētai ir arī ievērojama vieta Indijas zinātnes un astronomijas vēsturē. 18. gadsimtā tajā tika izveidota Vedhšalas jeb [[Džantara Mantara observatorija]], kas kalpoja astronomiskiem novērojumiem. Mūsdienās Udžaina joprojām ir nozīmīgs reliģiskais, administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kā arī viens no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Indijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] swf38rkb9fp6sti2p8tr0o1u8qgsqdd Veidne:Madhja Pradēšas pilsētas 10 633536 4502577 4477453 2026-08-04T16:50:27Z Treisijs 347 4502577 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Madhja Pradēšas pilsētas | title = Lielākās [[Madhja Pradēša]]s pilsētas (2025. gadā)<!---<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Wendell Cox |title=Demographia World Urban Areas |url=http://www.demographia.com/db-worldua.pdf |website=demographia.com |accessdate={{dat|2026|1|11||bez}} |language=en}}</ref>---> | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 3 000 000+ | list1 = * [[Indaura]] | group2 = 1 000 000+ | list2 = * [[Bhopāla]] * [[Džabalpura]] * [[Gvālijara]] | group3 = 500 000+ | list3 = * [[Udžaina]] | group4 = 250 000+ | list4 = * [[Devāsa]] * [[Ratlāma]] * [[Sāgara]] * [[Satna]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 1m43r2d2608xpejjpznjfc6hzzq9k9o Laroša pie Jonas 0 634447 4502689 4483968 2026-08-05T03:22:39Z Biafra 13794 t. 4502689 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Laroša pie Jonas | official_name = ''La Roche-sur-Yon'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Place Napoléon de La Roche-sur-Yon depuis l'église.jpg | image_caption = Napoleona laukums pilsētas centrā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Francija#Luāra#Vandeja | latd = 46| latm = 40| lats = 11| latNS = N | longd = 01| longm = 25| longs = 40| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Luāra (reģions)|Luāra]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = [[Vandeja]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = 87.52 | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 54849 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 74 | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 85000 | website = {{url|https://www.larochesuryon.fr/}} | footnotes = }} '''Laroša pie Jonas''' ({{val|fr|La Roche-sur-Yon}}) ir pilsēta un komūna [[Francija]]s rietumos, [[Luāra (reģions)|Luāra]]s reģionā, [[Vandeja]]s departamenta administratīvais centrs (prefektūra). Pilsēta atrodas departamenta centrālajā daļā pie Jonas upes. == Vēsture == Pilsētai ir unikāla vēsture, jo tās mūsdienu veidolu pilnībā plānojis un noteicis [[Napoleons Bonaparts]]. Līdz 19. gadsimta sākumam šeit atradās tikai neliels viduslaiku ciemats ar pils drupām. Pēc postošā Vandejas kara Napoleons 1804. gada 25. maijā izdeva dekretu par departamenta administratīvā centra pārcelšanu no Fontenēlekontē uz Larošu pie Jonas, lai nodrošinātu labāku militāro kontroli pār nemierīgo reģionu. Pilsēta tika uzbūvēta gandrīz no jauna pēc stingra militāra un inženiertehniska plāna, piešķirot tai regulāru taisnstūra (režģa) ielu izkārtojumu un lielu centrālo laukumu. Savas vēstures gaitā pilsēta politisko pārmaiņu dēļ ir vairākkārt mainījusi nosaukumu — tā tikusi dēvēta par '''Napoleonu pie Jonas''' (''Napoléon-sur-Yon''), '''Burbonvandē''' (''Bourbon-Vendée'') un '''Napoleonvandē''' (''Napoléon-Vendée''), līdz 1870. gadā tika galīgi atjaunots tās tagadējais vēsturiskais nosaukums. == Saimniecība un izglītība == Mūsdienās Laroša pie Jonas ir svarīgākais Vandejas departamenta ekonomiskais un administratīvais dzinējspēks. Šeit ir attīstīta mašīnbūve, pārtikas rūpniecība, elektroierīču ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu industrija (tostarp lielas ''[[Michelin]]'' grupas rūpnīcas). Pilsēta kalpo arī kā reģionālais izglītības centrs, kurā darbojas Nantes Universitātes filiāles, Vandejas Katoliskais institūts (ICES), kā arī vairākas tehniskās un mākslas augstskolas. == Kultūra un apskates objekti == Pilsētas centrālais ass punkts ir plašais Napoleona laukums (''Place Napoléon''), kurā uzstādīta imperatora zirga statuja un izveidots unikāls mehānisko dzīvnieku parks (''Les Animaux de la Place''). Šīs interaktīvās, no koka un metāla veidotās skulptūras tūristi var paši vadīt un kustināt. Nozīmīgi arhitektūras pieminekļi ir arī neoklasicisma stilā celtā Svētā Luija baznīca, pilsētas teātris un tiesu pils. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas pilsētas]] [[Kategorija:Luāras pilsētas]] rk9ruv7u13xs4vjnmrjl0jncdef3rnq Adzes svīta 0 635065 4502799 4490103 2026-08-05T10:18:48Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Tag with incorrect syntax) 4502799 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Adzes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = Adzes 6. urbuma intervāls 888—898 m | vecums = ap 457 Ma | atklājējs = R. Ulste, T. Spriņģe,<br />L. Gailīte | sistēma = [[Ordoviks]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšordoviks]] | stāvs = [[Sandbas stāvs|Sandbas]] | grupa = | formācija = | horizonts = [[Haljalas horizonts|Haljalas]] | svīta = '''Adzes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Baltijas valstis|Baltija]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[kaļķakmeņi]], [[merģeļi]] | biezums = 5-14 m (Igaunijā 16 m) | izrakteņi = | fosilijas = [[trilobīti]], [[pleckāji]], [[gliemeņvēži]] u.c. }} '''Adzes svīta''' ir [[Augšordoviks|augšordovika]] (pēc senākiem datiem [[Vidusordoviks|vidusordovika]]) [[Haljalas horizonts|haljalas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Svītu 1974. gadā izdalīja [[Rita Ulste]], Tatjana Spriņģe un [[Lilita Gailīte]] [[Adzes]] 6. urbumā, 884,0—895,5 m intervālā. Vēlāk svītas apjomu samazināja, augšējo ridu izdalot atsevišķā [[Blīdenes svīta|blīdenes svītā]]. Pašlaik stratotipiskajā griezumā svīta ir noteikta 888—898 m intervālā. Neostratotips ir [[Saldus]] 5PM urbuma 1060-1073 m intervāls. Svīta nosaukta Adzes apdzīvotās vietas vārdā, [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]], [[Rīva (upe)|Rīvas]] upes labajā krastā, kur tika veikts dziļurbums. == Apraksts == Adzes svīta ir izplatīta visā Rietumu struktūrfaciālās zonas platībā, izņemot [[Valmieras-Lokno pacēlums|Valmieras-Lokno pacēlumu]]. Ziemeļu griezumos tā sastāv no pelēkiem mālainiem organogēni-detrītiskiem [[kaļķakmeņi]]em ar zaļganīgi pelēku biomorfu [[Merģelis|merģeļu]] starpkārtām. Pārējos [[Latvija]]s lielākās daļas griezumos svītu veido pelēku organogēni-detrītisku kaļķammeņu un biomorfu merģeļu mija apmēram vienādā proporcijā. [[Ieži]]em ir horizontāli un viļņoti slāņaina [[Iežu tekstūra|tekstūra]]. Adzes svītas raksturīga īpatnība ir tās sastāvā esošie 0,01—0,05 m biezie [[Metabentonīts|metabentonītu]] starpslāņi, kuru skaits reizēm var sniegties līdz 11 ([[Piltene]]s 30. urbums). Svīta satur veselas [[Trilobīti|trilobītu]] [[čaula]]s vai to lauskas, [[Pleckāji|pleckāju]] saskalojumus, [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Konodonti|konodontu]] un [[Hitinozoji|hitinozoju]] [[fosilijas]]. Adzes svīta bez pārrāvuma uzguļ tai apakšā esošajiem [[viesturu sērija]]s kaļķakmeņiem un ir labi nodalāma, pateicoties merģeļu starpkārtām. [[Karotāža]]s diagrammā šī robeža skaidri fiksējas ar krasu KC vērtību pazemināšanos. Adzes svītas biezums mainās no 5 m ([[Staicele]]s 4. urbums) līdz 14 m ([[Liepāja]]s urbums) un 12—13 m ([[Dzērbene]]s 100. un [[Taurkalne]]s urbumi).<ref>Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, ''Ордовик Латвии'', Рига, Зинатне, 1982. 32-33. lpp.</ref> === Igaunijā un Lietuvā === [[Igaunija|Igaunijā]] svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā, kur tā iekļauta haljalas horizonta sastāvā un tās lielākais biezums (16 m) ir Pjaigistes Abjas urbumā. [[Lietuva|Lietuvā]] svīta ir ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā un maksimālais zināmais biezums ir 11,5 metri. Svītu veido kaļķakmeņi un merģeļi. == Paleontoloģiskais raksturojums == Adzes svītā ir sastopamas trilobītu ''[[Lonchodomas rostratus]]'', ''[[Flexicalymene jemtlandica|Flexicalymene aff. jemtlandica]]'', ''[[Asaphus ludibundus]]'', ''[[Asaphus lepidus|A. lepidus]]'', kā arī gliemeņvēžu ''[[Steusloffia costata]]'', ''[[Euprimites locknensis]]'', ''[[Pedomphalella egregia]]'', ''[[Parapyxion obesum]]'', ''[[Primitiella ansiensis]]'' paliekas. Tās parāda svītas piederību [[Idaveres horizonts|idaveres]] un [[Jehvi horizonts|jehvi]] horizontiem (mūsdienās haljalas horizonts).<ref>Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. ''Стратиграфические схемы Латвийской ССР'', Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 47. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ordoviks]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] mg3thftuj11ifo91xrajoumjwcrc7wd Alirezā Fagānī 0 635278 4502802 4499107 2026-08-05T10:18:48Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space) 4502802 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alizerā Fagānī | vārds_orig = ''Anthony Taylor'' | attēls = Alireza Faghani France v Senegal 16 June 2026-453.jpg | att_izmērs = 180 | att_nosaukums = Entonijs Teilors 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Irāna|Rezāvi Horasāna|Kāšmara}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IRN}}/{{AUS}} | tautība = irānis | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = 2000—pašlaik | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Alirezā Fagānī''' ({{val|fa|عليرضا فغانى}}‎, {{val|en|Alireza Faghani}}; dzimis {{dat|1978|3|21}} [[Kāšmara|Kāšmarā]], [[Rezāvi Horasāna]]s provincē) ir [[Irāna]]s izcelsmes un [[Austrālija]]s [[tiesnesis (futbols)|futbola tiesnesis]] un bijušais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=FIFA Referee list|url=http://www.fifa.com/associations/association=irn/footballofficials/referees/peoplekind=ref.html|publisher=FIFA|access-date=2010-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20100502062515/http://www.fifa.com/associations/association=irn/footballofficials/referees/peoplekind=ref.html|archive-date=2010-05-02}}</ref> Viņa tēvs Mohammeds Fagānī arī bija futbola tiesnesis. == Karjera == Alirezā Fagānī kļuva par [[FIFA]] tiesnesi 2008. gadā, tikai gadu pēc tam, kad sāka savu karjeru [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas augstākajā līgā]]. Pēc tikai viena gada starptautiskās pieredzes Alirezā Fagānī tiesāja 2009. gada AFC Prezidenta kausa finālu starp Tursunzades "Regar-TadAZ" un Biškekas "Dordoi-Dynamo", kuru Tadžikistānas klubs uzvarēja ar rezultātu 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2009 AFC President's Cup Final |url=http://www.the-afc.com/en/component/joomleague/?view=report&compID=364&matchId=2523 |publisher=AFC |access-date=2010-03-31 |archive-date=2018-01-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180119001220/http://www.the-afc.com/en/component/joomleague/?view=report&compID=364&matchId=2523 }}</ref> Gadu vēlāk viņš tiesāja vēl vienu finālu, bet šoreiz tas bija daudz svarīgāks fināls: 2010. gada AFC Izaicinājuma kauss, kura uzvarētājs kvalificējās 2011. gada AFC Āzijas kausam. Šajā finālā viņš 32. minūtē ar sarkano kartīti sodīja Ziemeļkorejas izlases aizsargu. 2011. gadā viņš bija viens no [[2011. gada Āzijas kauss futbolā|AFC Āzijas kausa]] tiesnešiem. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] izcīņā Brazīlijā Alirezā Fagānī tika iecelts par ceturto tiesnesi atklāšanas spēlē starp Brazīliju un Horvātiju. Viņš arī sešās spēlēs šajā turnīrā bija tiesneša aizstājējs. 2015. gadā viņu iekļāva 2015. gada AFC Āzijas kausa tiesnešu sarakstā, kur viņš tiesāja finālu. Viņš bija galvenais tiesnesis [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Olimpisko spēļu]] [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbola turnīra]] finālspēlē.<ref>[http://resources.fifa.com/mensolympic/index.html Мужской олимпийский турнир] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171101060210/http://resources.fifa.com/mensolympic/index.html |date={{dat|2017|11|01||bez}} }} на сайте FIFA{{ref|en}}</ref> 2019. gada janvārī viņu uzaicināja tiesāt spēles AFC Āzijas kausā, kas notika [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. 2019. gada septembrī Faghani un viņa ģimene emigrēja uz Austrāliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tehrantimes.com/news/440022/Iranian-referee-Alireza-Faghani-plans-to-move-to-Australia|title=Iranian referee Alireza Faghani plans to move to Australia|date=2019-09-07|website=Tehran Times|access-date=2020-11-15|language=en|archive-date=2020-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922184610/https://www.tehrantimes.com/news/440022/Iranian-referee-Alireza-Faghani-plans-to-move-to-Australia|url-status=}}</ref> 2019. gada 20. septembrī viņu iekļāva Austrālijas [[A-Līga]]s tiesnešu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a-league.com.au/news/alireza-faghani-join-hyundai-a-league-a-full-time-referee|title=Alireza Faghani to join the Hyundai A-League as a Full-time Referee|date=2019-09-20|website=Hyundai A-League|access-date=2020-11-15|language=en|archive-date=2019-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20190921094857/https://www.a-league.com.au/news/alireza-faghani-join-hyundai-a-league-a-full-time-referee|url-status=}}</ref> 2022. gada maijā FIFA iecēla viņu par vienu no 36 galvenajiem tiesnešiem [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] [[Katara|Katarā]]. 2026. gada pavasarī FIFA iecēla Fagānī par vienu no [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīra tiesnešiem. Viņš tiesāja grupu turnīra spēli starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] (3:1), kā arī spēli starp [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (0:0). Astotdaļfinālā viņš tiesāja spēli starp [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] (2—3), noraidot no laukuma Anglijas spēlētāju [[Džerels Kvansā|Džerelu Kvansā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://worldreferee.com/referee/alireza_faghani/ worldreferee.com] profils * [https://www.soccerbase.com/referees/referee.sd?referee_id=2056/ Soccerbase.com]{{Novecojusi saite}} profils {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-sports}}<br />{{flaga|Irāna}}/{{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī {{Succession box | before = {{flaga|Gvatemala}} [[Valters Lopess Kastejanos]] | after = {{flaga|Zambija}} [[Džanni Sikazve]] | title = [[2015. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2015. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināla tiesnesis}} {{Succession box | before = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Ravšans Irmatovs]] | after = {{flaga|Uzbekistāna}} [[Ravšans Irmatovs]] | title = [[2015. gada Āzijas kauss futbolā|2015. gada Āzijas kausa futbolā]] fināla tiesnesis}} {{Succession box | before = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Marks Klatenburgs]] | after = {{flaga|Austrālija}} [[Kriss Bīts]] | title = [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpisko spēļu vīriešu futbola turnīra]] fināla tiesnesis}} {{Succession box | before = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] | after = nav | title = [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināla tiesnesis}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Fagānī, Alizerā}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irānā dzimušie]] [[Kategorija:Irānas futbola tiesneši]] [[Kategorija:Austrālijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] svdu91vlakhc6r1w1d292csexed8yjd Galmuduga 0 635587 4502800 4493798 2026-08-05T10:18:48Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category duplication) 4502800 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Galmudugas štats | valsts_nosaukums = Galmuduga | karoga_attēls = Flag of Galmudug.svg | karoga_nosaukums = Galmudugas karogs | kartes_attēls = Galmudugmap.png | kartes_paraksts = Galmudugas atrašanās vieta Somālijā | galvaspilsēta = [[Dusamareba]] | lielākā_pilsēta = [[Galkajo]] | valsts_valodas = [[somāļu valoda]], [[arābu valoda]] | valsts_iekārta = [[Somālija]]s federālā dalībvalsts | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = | izveidošanas_notikums = Izveidota | izveidošanas_datums = 2015 | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | valūta = [[Somālijas šiliņš]] (SOS) | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 }} '''Galmuduga''' ([[Arābu valoda|arābu]]: جلمدج; [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Galmudugh''), oficiāli '''Somālijas Galmudugas štats''' ([[Somāļu valoda|somāļu]]: ''Maamul-Goboleedka Galmudug ee Soomaaliya''), ir viena no [[Somālija]]s federālajām dalībvalstīm, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Tās galvaspilsēta ir [[Dusamareba]]. Galmuduga ziemeļos robežojas ar [[Puntlenda|Puntlandu]], rietumos ar [[Etiopija]]s Somālijas reģionu, austrumos to apskalo [[Indijas okeāns]], bet dienvidos tā robežojas ar [[Hiršabele]]s štatu. Galmudugu veido Galgudūdas un Mudugas reģioni. Nosaukums ''Galmuduga'' radies, apvienojot abu reģionu nosaukumus. Saskaņā ar Somālijas pagaidu konstitūciju Galmuduga ir federāla dalībvalsts [[Somālijas Federatīvā Republika|Somālijas Federatīvajā Republikā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija]] [[Kategorija:Galmuduga]] m5wxq32e31hnwqmsw6d60uwnfz81cop Džošs Kers 0 635823 4502829 4495951 2026-08-05T11:50:57Z Vylks 50297 4502829 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Džošs Kers | vārds_orig = ''Josh Kerr'' | attēls = Josh Kerr (GBR) 2024.jpg | att_izm = | paraksts = Džošs Kers 2024. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|8}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Edinburga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GBR2}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=187}} | svars = | iesauka = | izglītība = [[Ņūmeksikas Universitāte]] | disc = [[800 m]], [[1500 m]], [[jūdzes skrējiens|jūdze]], [[3000 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 1:44,60 (2026) | PR1_d = 800 m | PR2 = 3:27,62{{piezīme|+|sasniegts vecot garāku distanci}} (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR2_d = 1500 m | PR3 = 3:42,66 (2026, {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) | PR3_d = Jūdze | PR4 = 3:32,86 (2022) | PR4_d = 1500 m (telpās) | PR5 = 3:48,87 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = Jūdze (telpās) | dzimums = | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Country|{{GBR2}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Silver|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Parīze 2024]]|1500 m}} {{Medal|Bronze|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tokija 2020]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|3000 m}} {{Medal|Gold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|3000 m}} {{MedalCountry|{{SCO}}}} {{MedalCompetition|[[Nāciju Sadraudzības spēles]]}} {{Medal|Gold|Glāzgova 2026|Jūdze}} }} '''Džošs Kers''' ({{val|en|Josh Kerr}}; dzimis {{dat|1997|10|8}} [[Edinburga|Edinburgā]], [[Skotija|Skotijā]]) ir britu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo distanču skrējējs. Viņš ir divu olimpisko medaļu ieguvējs un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]] [[1500 metri|1500 metru]] distancē, kā arī pašreizējais pasaules rekordists [[jūdzes skrējiens|jūdzes skrējienā]]. == Karjera == 2015. gadā Dž. Kers uzvarēja 1500 metru distancē Eiropas čempionātā junioriem (U-20), kas risinājās [[Eskilstūna|Eskilstūnā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. No 2015. līdz 2018. gadam, pārstāvot [[Ņūmeksikas Universitāte|Ņūmeksikas Universitāti]], viņš izcīnīja trīs [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) titulus. Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet neiekļuva pusfinālā. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] 1500 m distancē ieguva sesto vietu. {{oss|V=2020|L=L}}, kas notika 2021. gada augustā [[Tokija|Tokijā]], viņš 1500 metros izcīnīja bronzas medaļu, distanci veicot trīs minūtēs un 29,05 sekundās, kas bija viņa personiskais rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/olympics/58129524|title=Tokyo Olympics: GB's Josh Kerr takes 1500m bronze as Jakob Ingebrigtsen beats Timothy Cheruiyot to gold|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2021|8|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņš izcīnīja zelta medaļu 1500 m distancē, cīņā par 1. vietu pārspējot norvēģu skrējēju [[Jākobs Ingebrigtsens|Jākobu Ingebrigtsenu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/athletics/66595349|title=World Athletics Championships 2023: Britain's Josh Kerr stuns Jakob Ingebrigtsen to take 1500m gold|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2023|8|23|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> 2024. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās [[Ņujorka|Ņujorkā]] viņš ar rezultātu 8:00,67 laboja pasaules labāko sasniegumu divu jūdžu skrējienā telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/athletics/68270059|title=Josh Kerr breaks Mo Farah's indoor two-mile record at Millrose Games|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2024|2|11|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] Kers uzvarēja 3000 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/athletics/68459875|title=World Athletics Indoor Championships 2024: Josh Kerr and Molly Caudery win gold medals for Great Britain|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2024|3|2|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņš izcīnīja sudraba medaļu 1500 metros, piekāpjoties tikai amerikānim [[Kols Hokers|Kolam Hokeram]]. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā viņš 1500 m finālskrējienā guva savainojumu un finišēja pēdējā (14.) vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/bulletin/sport/josh-kerr-1500m-final-injury-b2828552.html|title=Injury ends Josh Kerr’s hopes of defending 1500m World Champs title|website=independent.co.uk|language=en|date={{dat|2025|9|17|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> 2026. gada martā [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] otro reizi uzvarēja 3000 m distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/athletics/articles/cge0yn8gjqlo|title=GB's Kerr reclaims world indoor 3,000m title|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2026|3|21|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> {{dat|2026|7|18||bez}} [[Dimanta līga]]s posmā Londonā viņš laboja [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] jūdzes skrējienā, kas kopš 1999. gada piederēja marokānim [[Hišāms el Gerūdžs|Hišāmam el Gerūdžam]]. Kers jūdzes distanci veica trīs minūtēs un 42,66 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/18.07.2026-dimanta-liga-vieglatletika-brits-kers-labo-pasaules-rekordu-judzes-skrejiena.a655503/|title=Dimanta līgā vieglatlētikā brits Kers labo pasaules rekordu jūdzes skrējienā |website=lsm.lv|date={{dat|2026|7|18|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}</ref> 2026. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] viņš izcīnīja zeta medaļu vienas jūdzes distancē. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Event=yes|Results=yes}} |- |2015 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |bgcolor=gold|1. |1500 m |3:49,62 |- |2016 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |10. |1500 m |3:51,23 |- |2017 |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |34. |1500 m |3:47,30 |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |6. |1500 m |3:32,52 |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=cc9966| 3. |1500 m |3:29,05 |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |5. |1500 m |3:30,60 |- |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |12. |1500 m |3:35,72 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=gold|1. |1500 m |3:29,38 |- |rowspan=2|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |3000 m |7:42,98 |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=silver|2. |1500 m |3:27,79 |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |14. |1500 m |4:11,23 |- |rowspan=2|2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |3000 m |7:35,56 |- |[[Nāciju Sadraudzības spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |Jūdze |3:54,12 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Jūdzes skrējiens|jūdzes skrējienā]] |pirms={{flaga|MAR}} [[Hišāms el Gerūdžs]]|pēc=''nav''|periods={{dat|2026|7|18|N}} — pašlaik}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kers, Džošs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Edinburgā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] lptaj9848piqofq0nliltz3isiqljny Swift Boost Mission 0 635863 4502564 4502248 2026-08-04T15:28:03Z Dainis 876 4502564 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''LINK'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Testing for the Katalyst-NASA Swift Boost Mission (SVS15044 - Testing Link - Vibration tests-2) (cropped).jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''LINK'' vibrācijas testu laikā | KA_veids = Pavadoņu apkalpošanas aparāts | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''Katalyst Space Technologies'' | Operators = | Lielākie_izgatavotāji = ''Katalyst Space Technologies'' | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|7|3|SK}} 08:36 ''UTC'' | Nesējs = ''[[Pegasus XL]]'' | Starta_vieta = [[Kvadželeinas atols]] | Starta_laukums = <!--''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]''--> | Starta_valsts = {{MHL}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = 425 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 20,6° | Periods = | Apoapsīda = 392 km | Periapsīda = 362 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''Swift Boost Mission'' | KA_iepr = | KA_nāk = }} [[Attēls:Nasa-LINK-docked-Swift.jpg|thumb|right|300px|''LINK'' savienojies ar ''Swift'' mākslinieka skatījumā]] [[Attēls:Pegasus XL Rocket Mated to Stargazer for Swift Boost Mission (SVS15060 - NE201469).jpg|thumb|right|300px|''[[Pegasus XL]]'' raķete zem ''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]'' lidmašīnas]] '''''Swift Boost Mission''''' (no {{val|en| }} "''Swift'' paaugstināšanas misija") ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') observatorijas ''[[Neil Gehrels Swift Observatory]]'' orbītas paaugstināšanas pasākumu kopums, lai novērstu tās nekontrolētu ieiešanu Zemes atmosfērā 2026. gada beigās. Šai glābšanas operācijai tiek izmantots uzņēmuma ''Katalyst Space Technologies'' [[kosmiskais aparāts]] '''''LINK''''', ko orbītā palaida 2026. gada 3. jūlijā. == ''Swift'' == ''[[Neil Gehrels Swift Observatory]]'' ir trīs instrumentu [[gamma stari|gamma staru]] observatorija, kas palaista 2004. gadā. Tā novēro [[gamma uzliesmotājs|gamma staru uzliesmojumus]], katru gadu atklājot aptuveni simts uzliesmojumus un nodrošinot datus citām observatorijām. ''Swift'' ir izmaksājusi 500 miljonus ASV dolāru, lai to uzbūvētu, palaistu un darbinātu līdz 2026. gadam. Tai ir unikāla spēja ātri pagriezties, lai novērotu gamma uzliesmojumus, pirms tie izdziest, un bez plānotas nomaiņas tās zaudējums būtiski kavētu laika domēna astrofiziku. ''Swift'' atrodas [[zemā Zemes orbīta|zemā Zemes orbītā]] ar sākotnējo augstumu aptuveni 600 kilometri, kas kopš palaišanas ir samazinājies līdz aptuveni 400 kilometriem [[Aerodinamiskā pretestība|atmosfēras pretestības]] dēļ. Kosmiskajam aparātam nav savas dzinējsistēmas, tādēļ tas nevar uzturēt orbītas augstumu. Palielināta Saules aktivitāte ap 2024. gada [[Saules maksimums|Saules maksimuma]] laikā paplašināja Zemes atmosfēru un paātrināja observatorijas orbītas augstuma pazemināšanos; nekontrolēta ieiešana Zemes atmosfērā tika prognozēta līdz 2026. gada beigām. == Līguma piešķiršana == 2025. gada augustā ''NASA'' diviem uzņēmumiem, ''Cambrian Works'' un ''Katalyst Space Technologies'', piešķīra katram {{sk|150000}} ''USD'' saskaņā ar ''SBIR'' III fāzes līgumiem par koncepcijas izstrādāšanu ''Swift'' orbītas pacelšanas misijai, vienlaikus lūdzot ''Starfish Space'' izvērtēt, kā tas varētu pielāgot savu kosmisko aparātu, ko tas pašlaik izstrādāja, lai paaugstinātu ''Swift'' orbītu. Septembrī ''NASA'' paziņoja, ka izvēlējusies ''Katalyst'', piešķirot 30 miljonu ASV dolāru. ''NASA'' amatpersona Šons Domagals-Goldmens sacīja, ka "Ņemot vērā to, cik ātri ''Swift'' orbīta samazinās, mēs sacenšamies ar laiku, lai to glābtu". 2020. gadā dibinātais ''Katalyst Space Technologies'' jau plānoja savu misiju 2026. gadā, lai demonstrētu spējas veikt pavadoņu apkalpošanu orbītā. Uzņēmums iepriekš nav palaidis kosmisko aparātu, bet to ir veicis ''Atomos Space'', ko ''Katalyst'' iegādājās 2025. gada aprīlī. Uzņēmums izmantos ''Swift'' glābšanas misiju, lai samazinātu tehnisko risku savam plānotajam vairāku misiju apkalpošanas kosmiskajam aparātam ''NEXUS'', ko ģeostacionārā orbītā plānots palaist 2027. gadā. Privāta uzņēmuma izvēle ''Swift'' glābšanas misijai ir politikas maiņa ''NASA'', pēc tam, kad 2024. gadā tika atcelts pašu izstrādātā aparāta ''OSAM-1'' (sākotnēji ''Restore-L'') projekts izmaksu pārsniegšanas dēļ.<ref name="arstechnica 2024-03-05" /> == Orbītas pazemināšanās minimizēšana == Kopš 2026. gada 11. februāra lielākā daļa ''Swift'' zinātnisko operāciju ir apturētas, lai pavērstu kosmisko aparātu un tā saules bateriju paneļus tā, lai samazinātu pretestību un ilgāk uzturētu orbītas augstumu. Atspējot instrumentus un atvieglot prasību, lai tā saules paneļi būtu vērsti līdz desmit grādiem pret Sauli, ''Swift'' operatori ir spējuši samazināt tā vidējo šķērsgriezuma laukumu lidojuma virzienā par aptuveni trīsdesmit procentiem, vienlaikus saglabājot pozitīvu elektroenerģijas jaudu. Ja ''Swift'' noiet zem aptuveni 300 km, pretestības spēki var padarīt neiespējamu apkopes aparāta pieslēgšanos un kontroles saglabāšanu. Līdz jūnija vidum modelēšana paredzēja, ka ''Swift'' saglabāsies virs šī kritiskā augstuma vismaz līdz oktobrim, trīs līdz četrus mēnešus ilgāk par to, kas tika prognozēts pirms pretestības samazināšanas pasākumiem, atstājot pietiekami daudz laika ''LINK'' pietuvoties un pieslēgties. == ''LINK'' izstrāde == ''Katalyst'' kosmiskā aparāta ''LINK'' izstrāde notika ļoti paātrinātā laika grafikā, vides testēšana [[Godarda Kosmosa lidojumu centrs|Godardā]] tika pabeigta 2026. gada 4. maijā, tikai astoņus mēnešus pēc līguma piešķiršanas, un palaišana notika divus mēnešus vēlāk; salīdzināmai misijai parasti būtu nepieciešams divdesmit četru mēnešu izstrādes laiks no piešķiršanas līdz palaišanai. Pēc vides testēšanas aparāts atgriezās papildu testēšanai ''Katalyst'' telpās Brūmfīldā, Kolorādo štatā. No lidmašīnas palaižamā nesējraķete ''[[Pegasus XL]]'' tika izvēlēta daļēji tādēļ, ka spēj palaist kravu ''Swift'' zemajā, 20,6 grādu slīpuma orbītā. == Kosmiskā aparāta uzbūve == ''LINK'' starta masa ir 425 kg. Pēc palaišanas orbītā tiek izvērsti divi [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi 6 m garumā. Kosmiskais aparāts ir aprīkots ar autonomām navigācijas sistēmām, trim robotizētām rokām (manipulatoriem) nesadarbīgai satveršanai. Tam ir trīs [[ksenons|ksenona]] [[jonu dzinējs|jonu dzinēji]], kas izmanto aptuveni 60 kg ksenona darbavielas. Ar dzinējsistēmu pakāpeniski paaugstinās ''Swift'' orbītu līdz aptuveni 600 km vairāku mēnešu laikā, vienlaikus manevra laikā uzturot precīzu orientācijas kontroli ar sešiem orientācijas dzinējiem. == Lidojuma gaita == ''LINK'' tika palaists 2026. gada 3. jūlijā 08:36 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' no lidmašīnas ''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]'', kas 07:39 ''UTC'' bija pacēlusies no [[Kvadželeinas atols|Kvadželeinas atola]] [[Māršala Salas|Māršala Salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis bija pēdējais plānotais raķetes ''Pegasus'' starts. Pēc ievadīšanas orbītā vairākas nedēļas bija paredzēts veikt ''LINK'' sistēmu pārbaudes un programmatūras atjauninājumus. === Orientācijas kontroles zaudēšana === 25. jūlijā ''LINK'' zaudēja orientācijas kontroli un sāka kūleņot (rotēt par vairākām asīm), izraisot sakaru pārtraukumus un sistēmas atiestatīšanu. Pēc sakaru atjaunošanas analīze liecināja, ka divi no kosmiskā aparāta trim žiroskopu spararatiem nedarbojās, kā arī bija traucēta aukstās gāzes dzinēju sistēmas darbība. ''LINK'' joprojām spēja ražot pietiekamu elektroenerģiju, un tā vadības komanda sāka darbu, lai apturētu kūleņošanu, izmantojot aparāta divu asu šarnīrveida elektriskos dzinējus. 30. jūlijā ''Katalyst'' ziņoja, ka griešanās ātrums ir samazināts no deviņiem grādiem sekundē līdz četriem, un ka uzņēmums sadarbojas ar ''NASA'', lai izstrādātu jaunu orientācijas kontroles sistēmu, kas pielāgotos aparāta pasliktinātajam stāvoklim. Pēc pieejamās informācijas, reakcijas spararatu darbības traucējumus izraisīja temperatūras kāpums to vadības elektronikas sistēmā, kas radās sakarā ar sistēmas pilnīgo atiestatīšanu, kura notika automātiski pēc divdesmit četrām stundām bez sakariem. Līdz 1. augustam sākotnējās rotācijas cēlonis vēl nebija noskaidrots.<ref name="arstechnica 2026-08-01" /> Lai gan nedarbojošos reakcijas spararatu darbību varētu atjaunot, ''Katalyst'' paziņoja, ka tā prioritāte ir augšupielādēt jaunu vadības algoritmu, kas tos apietu. Atjaunošanas darbi aizkavēs jebkādu tuvošanos ''Swift'' vismaz līdz augusta beigām. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="arstechnica 2024-03-05">[https://arstechnica.com/space/2024/03/nasa-cancels-a-multibillion-dollar-satellite-servicing-demo-mission/ NASA cancels a multibillion-dollar satellite servicing demo mission] Stephen Clark, Ars Technica, 2024-03-05</ref> <ref name="arstechnica 2026-08-01">[https://arstechnica.com/space/2026/08/heres-how-engineers-plan-to-save-the-satellite-sent-to-save-nasas-swift-mission/ Here’s how engineers plan to save the satellite sent to save NASA’s Swift mission] Stephen Clark, Ars Technica, 2026-08-01</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://science.nasa.gov/mission/swift/swift-boost-mission/ Swift Boost Mission] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/swift-rescue-mission.htm Link (SRM, Swift Rescue Mission)] Gunter D. Krebs {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Apkalpošanas pavadoņi]] 5kp7p6bm177b91s10ourvbnh4tkm9u1 4502627 4502564 2026-08-04T19:20:50Z Dainis 876 4502627 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''LINK'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Testing for the Katalyst-NASA Swift Boost Mission (SVS15044 - Testing Link - Vibration tests-2) (cropped).jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''LINK'' vibrācijas testu laikā | KA_veids = Pavadoņu apkalpošanas aparāts | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''Katalyst Space Technologies'' | Operators = | Lielākie_izgatavotāji = ''Katalyst Space Technologies'' | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|7|3|SK}} 08:36 ''UTC'' | Nesējs = ''[[Pegasus XL]]'' | Starta_vieta = [[Kvadželeinas atols]] | Starta_laukums = <!--''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]''--> | Starta_valsts = {{MHL}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Nolaišanās gads = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = 425 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 20,6° | Periods = | Apoapsīda = 392 km | Periapsīda = 362 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''Swift Boost Mission'' | KA_iepr = | KA_nāk = }} [[Attēls:Nasa-LINK-docked-Swift.jpg|thumb|right|300px|''LINK'' savienojies ar ''Swift'' mākslinieka skatījumā]] [[Attēls:Pegasus XL Rocket Mated to Stargazer for Swift Boost Mission (SVS15060 - NE201469).jpg|thumb|right|300px|''[[Pegasus XL]]'' raķete zem ''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]'' lidmašīnas]] '''''Swift Boost Mission''''' (no {{val|en| }} "''Swift'' paaugstināšanas misija") ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') observatorijas ''[[Neil Gehrels Swift Observatory]]'' orbītas paaugstināšanas pasākumu kopums, lai novērstu tās nekontrolētu ieiešanu Zemes atmosfērā 2026. gada beigās. Šai glābšanas operācijai tiek izmantots uzņēmuma ''Katalyst Space Technologies'' [[kosmiskais aparāts]] '''''LINK''''', ko orbītā palaida 2026. gada 3. jūlijā. == ''Swift'' == ''[[Neil Gehrels Swift Observatory]]'' ir trīs instrumentu [[gamma stari|gamma staru]] observatorija, kas palaista 2004. gadā. Tā novēro [[gamma uzliesmotājs|gamma staru uzliesmojumus]], katru gadu atklājot aptuveni simts uzliesmojumus un nodrošinot datus citām observatorijām. ''Swift'' ir izmaksājusi 500 miljonus ASV dolāru, lai to uzbūvētu, palaistu un darbinātu līdz 2026. gadam. Tai ir unikāla spēja ātri pagriezties, lai novērotu gamma uzliesmojumus, pirms tie izdziest, un bez plānotas nomaiņas tās zaudējums būtiski kavētu laika domēna astrofiziku. ''Swift'' atrodas [[zemā Zemes orbīta|zemā Zemes orbītā]] ar sākotnējo augstumu aptuveni 600 kilometri, kas kopš palaišanas ir samazinājies līdz aptuveni 400 kilometriem [[Aerodinamiskā pretestība|atmosfēras pretestības]] dēļ. Kosmiskajam aparātam nav savas dzinējsistēmas, tādēļ tas nevar uzturēt orbītas augstumu. Palielināta Saules aktivitāte ap 2024. gada [[Saules maksimums|Saules maksimuma]] laikā paplašināja Zemes atmosfēru un paātrināja observatorijas orbītas augstuma pazemināšanos; nekontrolēta ieiešana Zemes atmosfērā tika prognozēta līdz 2026. gada beigām. == Līguma piešķiršana == 2025. gada augustā ''NASA'' diviem uzņēmumiem, ''Cambrian Works'' un ''Katalyst Space Technologies'', piešķīra katram {{sk|150000}} ''USD'' saskaņā ar ''SBIR'' III fāzes līgumiem par koncepcijas izstrādāšanu ''Swift'' orbītas pacelšanas misijai, vienlaikus lūdzot ''Starfish Space'' izvērtēt, kā tas varētu pielāgot savu kosmisko aparātu, ko tas pašlaik izstrādāja, lai paaugstinātu ''Swift'' orbītu. Septembrī ''NASA'' paziņoja, ka izvēlējusies ''Katalyst'', piešķirot 30 miljonu ASV dolāru. ''NASA'' amatpersona Šons Domagals-Goldmens sacīja, ka "Ņemot vērā to, cik ātri ''Swift'' orbīta samazinās, mēs sacenšamies ar laiku, lai to glābtu". 2020. gadā dibinātais ''Katalyst Space Technologies'' jau plānoja savu misiju 2026. gadā, lai demonstrētu spējas veikt pavadoņu apkalpošanu orbītā. Uzņēmums iepriekš nav palaidis kosmisko aparātu, bet to ir veicis ''Atomos Space'', ko ''Katalyst'' iegādājās 2025. gada aprīlī. Uzņēmums izmantos ''Swift'' glābšanas misiju, lai samazinātu tehnisko risku savam plānotajam vairāku misiju apkalpošanas kosmiskajam aparātam ''NEXUS'', ko ģeostacionārā orbītā plānots palaist 2027. gadā. Privāta uzņēmuma izvēle ''Swift'' glābšanas misijai ir politikas maiņa ''NASA'', pēc tam, kad 2024. gadā tika atcelts pašu izstrādātā aparāta ''OSAM-1'' (sākotnēji ''Restore-L'') projekts izmaksu pārsniegšanas dēļ.<ref name="arstechnica 2024-03-05" /> == Orbītas pazemināšanās minimizēšana == Kopš 2026. gada 11. februāra lielākā daļa ''Swift'' zinātnisko operāciju ir apturētas, lai pavērstu kosmisko aparātu un tā saules bateriju paneļus tā, lai samazinātu pretestību un ilgāk uzturētu orbītas augstumu. Atspējot instrumentus un atvieglot prasību, lai tā saules paneļi būtu vērsti līdz desmit grādiem pret Sauli, ''Swift'' operatori ir spējuši samazināt tā vidējo šķērsgriezuma laukumu lidojuma virzienā par aptuveni trīsdesmit procentiem, vienlaikus saglabājot pozitīvu elektroenerģijas jaudu. Ja ''Swift'' noiet zem aptuveni 300 km, pretestības spēki var padarīt neiespējamu apkopes aparāta pieslēgšanos un kontroles saglabāšanu. Līdz jūnija vidum modelēšana paredzēja, ka ''Swift'' saglabāsies virs šī kritiskā augstuma vismaz līdz oktobrim, trīs līdz četrus mēnešus ilgāk par to, kas tika prognozēts pirms pretestības samazināšanas pasākumiem, atstājot pietiekami daudz laika ''LINK'' pietuvoties un pieslēgties. == ''LINK'' izstrāde == ''Katalyst'' kosmiskā aparāta ''LINK'' izstrāde notika ļoti paātrinātā laika grafikā, vides testēšana [[Godarda Kosmosa lidojumu centrs|Godardā]] tika pabeigta 2026. gada 4. maijā, tikai astoņus mēnešus pēc līguma piešķiršanas, un palaišana notika divus mēnešus vēlāk; salīdzināmai misijai parasti būtu nepieciešams divdesmit četru mēnešu izstrādes laiks no piešķiršanas līdz palaišanai. Pēc vides testēšanas aparāts atgriezās papildu testēšanai ''Katalyst'' telpās Brūmfīldā, Kolorādo štatā. No lidmašīnas palaižamā nesējraķete ''[[Pegasus XL]]'' tika izvēlēta daļēji tādēļ, ka spēj palaist kravu ''Swift'' zemajā, 20,6 grādu slīpuma orbītā. == Kosmiskā aparāta uzbūve == ''LINK'' starta masa ir 425 kg. Pēc palaišanas orbītā tiek izvērsti divi [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi 6 m garumā. Kosmiskais aparāts ir aprīkots ar autonomām navigācijas sistēmām, trim robotizētām rokām (manipulatoriem) nesadarbīgai satveršanai. Tam ir trīs [[ksenons|ksenona]] [[jonu dzinējs|jonu dzinēji]], kas izmanto aptuveni 60 kg ksenona darbavielas. Ar dzinējsistēmu pakāpeniski paaugstinās ''Swift'' orbītu līdz aptuveni 600 km vairāku mēnešu laikā, vienlaikus manevra laikā uzturot precīzu orientācijas kontroli ar sešiem orientācijas dzinējiem. == Lidojuma gaita == ''LINK'' tika palaists 2026. gada 3. jūlijā 08:36 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' no lidmašīnas ''[[Stargazer (lidmašīna)|Stargazer]]'', kas 07:39 ''UTC'' bija pacēlusies no [[Kvadželeinas atols|Kvadželeinas atola]] [[Māršala Salas|Māršala Salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis bija pēdējais plānotais raķetes ''Pegasus'' starts. Pēc ievadīšanas orbītā vairākas nedēļas bija paredzēts veikt ''LINK'' sistēmu pārbaudes un programmatūras atjauninājumus. === Orientācijas kontroles zaudēšana === 25. jūlijā ''LINK'' zaudēja orientācijas kontroli un sāka kūleņot (rotēt ap vairākām asīm), izraisot sakaru pārtraukumus un sistēmas atiestatīšanu. Pēc sakaru atjaunošanas analīze liecināja, ka divi no kosmiskā aparāta trim žiroskopu spararatiem nedarbojās, kā arī bija traucēta aukstās gāzes dzinēju sistēmas darbība. ''LINK'' joprojām spēja ražot pietiekamu elektroenerģiju, un tā vadības komanda sāka darbu, lai apturētu kūleņošanu, izmantojot aparāta divu asu šarnīrveida elektriskos dzinējus. 30. jūlijā ''Katalyst'' ziņoja, ka griešanās ātrums ir samazināts no deviņiem grādiem sekundē līdz četriem, un ka uzņēmums sadarbojas ar ''NASA'', lai izstrādātu jaunu orientācijas kontroles sistēmu, kas pielāgotos aparāta pasliktinātajam stāvoklim. Pēc pieejamās informācijas, reakcijas spararatu darbības traucējumus izraisīja temperatūras kāpums to vadības elektronikas sistēmā, kas radās sakarā ar sistēmas pilnīgo atiestatīšanu, kura notika automātiski pēc divdesmit četrām stundām bez sakariem. Līdz 1. augustam sākotnējās rotācijas cēlonis vēl nebija noskaidrots.<ref name="arstechnica 2026-08-01" /> Lai gan nedarbojošos reakcijas spararatu darbību varētu atjaunot, ''Katalyst'' paziņoja, ka tā prioritāte ir augšupielādēt jaunu vadības algoritmu, kas tos apietu. Atjaunošanas darbi aizkavēs jebkādu tuvošanos ''Swift'' vismaz līdz augusta beigām. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="arstechnica 2024-03-05">[https://arstechnica.com/space/2024/03/nasa-cancels-a-multibillion-dollar-satellite-servicing-demo-mission/ NASA cancels a multibillion-dollar satellite servicing demo mission] Stephen Clark, Ars Technica, 2024-03-05</ref> <ref name="arstechnica 2026-08-01">[https://arstechnica.com/space/2026/08/heres-how-engineers-plan-to-save-the-satellite-sent-to-save-nasas-swift-mission/ Here’s how engineers plan to save the satellite sent to save NASA’s Swift mission] Stephen Clark, Ars Technica, 2026-08-01</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://science.nasa.gov/mission/swift/swift-boost-mission/ Swift Boost Mission] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/swift-rescue-mission.htm Link (SRM, Swift Rescue Mission)] Gunter D. Krebs {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Apkalpošanas pavadoņi]] pivksj89jhefv8v5vbgcjxkz42nfesz 2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls 0 635920 4502806 4502361 2026-08-05T10:18:50Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502806 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[Attēls:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL [[Superkauss|Superkausa]] spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|title=FIFA can have a World Cup halftime show... within 15 minutes|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija]]s. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|title=Who is Slavko Vincic? Spain vs. Argentina referee for World Cup final drew Real Madrid backlash, Jose Mourinho praise|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|title=Superstitious Argentine president Milei won't attend World Cup final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2—0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija]]s (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref name=":6" /> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|title=Final • Match 104 (Stats)|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] k97lmbjagrevro09cn0fhwwmc38reqd Māzenderāņu valoda 0 635936 4502803 4497046 2026-08-05T10:18:50Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category's first letter is small) 4502803 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Māzenderāņu valoda | nativename = {{ara|مازِرونی}} | pronunciation = | states = {{Irāna}} | region = | speakers = no vairāk nekā viena līdz vairākiem miljoniem cilvēku | rank = | familycolor = Indoeiropiešu | fam2 = [[Indoirāņu valodas]] | fam3 = [[Irāņu valodas]] | fam4 = [[Rietumirāņu valodas]] | fam5 = [[Ziemeļrietumirāņu valodas]] | fam6 = [[Kaspijas valodas]] | script = | nation = | agency = | iso1 = | iso2 = | lc1= mzn | ld1= māzenderāņu valoda | ll1= nav | lc2= srz | ld2= šahmirzadi | ll2= nav | map = <center>[[Attēls:Mazandarani Language Map.PNG|235px]]<small>Māzenderāņu valodas izplatība Irānā</small></center> | lingua = }} '''Māzenderāņu valoda''' ({{ara|مازِرونی}}, ''māzerūni''), tradicionāli saukta arī par '''tabaru valodu''', ir [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[indoirāņu valodas|indoirāņu]] atzara [[irāņu valodas|irāņu valoda]]. Tā pieder pie [[ziemeļrietumu irāņu valodas|ziemeļrietumu irāņu valodu]] grupas un [[Kaspijas valodas|Kaspijas valodu]] apakšgrupas, kurā ietilpst arī tai radniecīgā [[gilāņu valoda|gilāņu jeb gilaku valoda]]. Māzenderāņu valodā runā galvenokārt [[Irāna]]s ziemeļos, [[Kaspijas jūra]]s dienvidu piekrastē, īpaši [[Māzenderāna|Māzenderānas ostānā]]. Tās runātāji un valodas paveidi sastopami arī blakusesošajos reģionos, tostarp [[Golestāna]]s, [[Semnāna]]s, [[Teherānas ostāns|Teherānas]] un [[Alborzas ostāns|Alborzas]] ostānos. Runātāju skaitu noteikt ir sarežģīti, jo daudzi māzenderāņi ikdienā lieto arī [[persiešu valoda|persiešu valodu]]. Dažādos avotos māzenderāņu valodas pratēju skaits tiek lēsts no vairāk nekā viena līdz vairākiem miljoniem cilvēku. Māzenderāņu valoda ir radniecīga persiešu valodai, jo abas pieder irāņu valodu saimei, tomēr tā nav persiešu valodas [[dialekts]]. Atšķirībā no persiešu valodas, kas pieder pie [[dienvidrietumu irāņu valodas|dienvidrietumu irāņu valodām]], māzenderāņu valoda ietilpst ziemeļrietumu irāņu valodu grupā un saglabā vairākas Kaspijas reģionam raksturīgas [[fonētika|fonētiskas]], [[gramatika|gramatiskas]] un [[leksika|leksiskas]] īpatnības. Lielākā daļa māzenderāņu valodas pratēju ir [[divvalodība|divvalodīgi]] un pārvalda arī persiešu valodu, kas Irānā dominē [[izglītība|izglītībā]], [[valsts pārvalde|valsts pārvaldē]], [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] un rakstveida saziņā. Ilgstošā [[valodu kontakts|saskare]] ar persiešu valodu ir ietekmējusi māzenderāņu valodas [[leksika|vārdu krājumu]] un lietojumu, un dažās sabiedrības grupās vērojama pakāpeniska [[valodas maiņa|pāreja uz persiešu valodu]]. Tomēr māzenderāņu valoda joprojām ir nozīmīga Māzenderānas vēsturiskās un [[kultūras identitāte]]s sastāvdaļa un būtiska Irānas [[valodu daudzveidība|lingvistiskās daudzveidības]] daļa. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{indoirāņu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāņu valodas]] [[Kategorija:Irānas valodas]] 4qn7zzghzhkwrhy9qzejjv5xhvd5jrf Mirud 0 636061 4502801 4498409 2026-08-05T10:18:49Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502801 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Mašīntulkojums|due=15|due_date=08.08.2026}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Mirud | Attēls = Mirud Festivali i Kenges Performance.jpg | Apraksts = Mirud uzstājas festivālā ''Festivali i Këngës'' | Dz_vārds = Durim Morina | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|17}} | Vieta_dz = [[Losandželosa]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]<ref>{{Cite web |date=2026-01-11|title=Nga Los Angeles në Kosovë dhe sërish drejt botës, historia e vërtetë e Mirudit |url=https://rtv21.tv/nga-los-angeles-ne-kosove-dhe-serish-drejt-botes-historia-e-vertete-e-mirudit/|website=RTV21 |language=en-GB|access-date=2026-01-11}}</ref> | Žanrs = pops, latīņu pops, pasaules mūzika, sertanejo, klasiskais crossover, opera | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 2013—pašlaik | Izdevējkompānija = SME Records Inc.<br>Trax Records | Mlapa = {{URL|mirudofficial.com}} | Dzimums = V }} '''Durim Morina''' (dzimis 1994. gada 17. oktobrī), profesionāli pazīstams kā '''Mirud''', ir amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors.<ref name="rtv21" /> == Biogrāfija == Morina ir dzimis [[Losandželosa|Losandželosā]], Kalifornijā, albāņu izcelsmes ģimenē.<ref name="rtv21">{{Cite web|date=2026-01-11|title=Nga Los Angeles në Kosovë dhe sërish drejt botës, historia e vërtetë e Mirudit|url=https://rtv21.tv/nga-los-angeles-ne-kosove-dhe-serish-drejt-botes-historia-e-vertete-e-mirudit/|website=RTV21|language=en-GB|access-date=2026-01-11}}</ref> Viņš studēja operdziedāšanu Džuljarda skolā Ņujorkā un sāka muzikālo karjeru 2013. gadā.<ref>{{Cite web|date=2025-11-12|title=MIRUD: el primer ícono pop global de Albania|url=https://laprensatachira.com/nota.php?ic=46717&y=2025&m=11&tit=mirud--el-primer--icono-pop-global-de-albania|website=La Prensa Táchira|language=es|access-date=2026-01-10}}</ref> 2019. gadā Mirud pārstāvēja Albāniju Starptautiskajā Viña del Mar dziesmu festivālā Čīlē.<ref>{{Cite web|title=Mirud will perform in Albanian in Chile|url=https://telegrafi.com/en/Nice-to-perform-in-Albanian-in-Chile/|website=Telegrafi|language=en|access-date=2026-01-10}}</ref> Viņš vairākkārt piedalījies arī konkursā ''Festivali i Këngës'', tostarp 2020. gadā ar dziesmu ''"Nese Vdes"'', kuras uzstāšanās izraisīja plašu rezonansi Albānijas medijos.<ref>{{Cite web|title=The young Albanian artist Mirud grabs attention with his extravagant outfit at the RTSh Festival|url=https://telegrafi.com/en/the-young-Albanian-artists-Mirud-steals-the-attention-extravagant-outfit-at-the-rtsh-festival-that-is-criticized-by-followers-on-social-networks/|website=Telegrafi|language=en|access-date=2026-01-10}}</ref> 2025. gadā viņš izdeva studijas albumu ''Desnudo'', par kuru rakstīja vairāki Latīņamerikas mediji.<ref>{{Cite web|date=2025-12-27|title=MIRUD anuncia su nuevo álbum Desnudo y proyecta su mensaje artístico hacia Latinoamérica|url=https://somosoriente.com/mirud-anuncia-su-nuevo-album-desnudo-y-proyecta-su-mensaje-artistico-hacia-latinoamerica/|website=Somos Oriente|language=es|access-date=2026-01-10}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Djali (Deluxe Edition)'' (2024) * ''Desnudo'' (2025) * ''Whispers From the Red Dunes'' (2025) === EP === * ''Valide-i Maktûle'' (2021) * ''Dónde Va El Alma'' (2025) === Izlases singli === * "Nese Vdes" (2020) * "Cry Me A River" (2025) == Atsauces == {{Reflist}} 0solnku1fk7doovxtsi5zlqs8hd0sls Brīvsitiens (futbols) 0 636078 4502804 4499474 2026-08-05T10:18:50Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication) 4502804 wikitext text/x-wiki [[Image:Freistoss-RB Salzburg-18-09-2005.jpg|thumb|''[[FC Red Bull Salzburg|RB Salzburg]]'' spēlētājs izpilda tiešo brīvsitienu]] [[File:Association Football Freekick Imitation.jpg|thumb|Brīvsitiena imitācija]] [[File:FC Versailles 78 v. AS Nancy-Lorraine (Championnat National) - 24e journée - Stade Jean-Bouin (Paris XVI, FR75) - 08-03-2024 157.webm|thumb|''[[FC Versailles]]'' spēlētājs gūst vārtus ar tiešo brīvsitienu]] '''Brīvsitiens''' ir spēles atsākšanas veids [[Futbols|futbolā]]. Tas tiek piešķirts pēc tam, kad pretinieku komanda ir pārkāpusi [[Futbola noteikumi|futbola noteikumus]]. == Tiešie un netiešie brīvsitieni == Brīvsitieni futbolā var būt '''tiešie''' vai '''netiešie'''. Tos atšķir šādi: * Tiešajā brīvsitienā vārtus drīkst gūt ar pirmo pieskārienu — spēlētājs var uzreiz sist bumbu vārtos, un, ja tā nonāk vārtos, vārti tiek ieskaitīti. * Netiešajā brīvsitienā vārtus nevar gūt uzreiz. Pirms bumbas nonākšanas vārtos tai vispirms jāpieskaras citam spēlētājam (no jebkuras komandas). * Tiešie brīvsitieni tiek piešķirti par nopietnākiem pārkāpumiem (piemēram, spēlēšanu ar roku vai lielāko daļu pārkāpumu pretinieka spēlē, piemēram, grūšanu, paklupināšanu u.c.). * Netiešie brīvsitieni tiek piešķirti par mazāk nopietniem pārkāpumiem. * Tiešo brīvsitienu nevar piešķirt pārkāpēja komandas [[Soda laukums|soda laukumā]]. Ja komanda savā soda laukumā izdara pārkāpumu, par kuru parasti būtu jādod tiešais brīvsitiens, tā vietā tiek piešķirts [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiens. * Netiešo brīvsitienu var piešķirt par pārkāpumu jebkurā laukuma vietā, arī soda laukumā. == Procedūra == [[File:Van Persie free kick.jpg|thumb|upright|Bieži vien vairāki spēlētāji ([[Arsenal FC|sarkanā krāsā]]) nostājas pie brīvsitiena izpildes vietas, lai slēptu savus nodomus no aizsargājošās komandas ([[Everton FC|zilā krāsā]]).]] === Signāls === Tiesnesis norāda uz netiešu brīvsitienu, paceļot roku vertikāli virs galvas. Tiešo brīvsitienu viņš signalizē, izstiepjot roku horizontāli uz sāniem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/794/103357_200519_LotG_201920_EN_Booklet.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=27 January 2020|pages=70|language=en|archive-date={{dat|2020|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200127175142/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/794/103357_200519_LotG_201920_EN_Booklet.pdf}}</ref> Atcerēšanās paņēmiens: tiesneša paceltā roka atgādina burtu “I”, kas palīdz atcerēties vārdu “indirect” (netiešais).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kickit.to/soccer/Introduction_To_Youth_Soccer.pdf|title=Introduction to Youth Soccer|website=kickit|access-date=25 July, 2026|date=29 June 2004|language=en}}</ref> === Izpildes vieta === Brīvsitiens tiek izpildīts no vietas, kur notika pārkāpums, ar šādiem izņēmumiem: * Ja pārkāpums noticis sitiena izpildītājas komandas pašas vārtu laukumā, brīvsitienu var izpildīt no jebkuras vietas šajā vārtu laukumā. * Ja netiešais brīvsitiens piešķirts par pārkāpumu pārkāpēja komandas vārtu laukumā, sitiens tiek izpildīts no tuvākā vārtu laukuma līnijas punkta, kas ir paralēls vārtu līnijai. * Ja pārkāpums noticis ārpus laukuma robežām, brīvsitiens tiek izpildīts no tuvākās laukuma robežlīnijas vietas, kur notika pārkāpums. * Par noteiktiem tehniskiem pārkāpumiem (piemēram, ja rezervists sāk spēli bez [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] informēšanas vai spēlētājs/treneru štāba pārstāvis bez atļaujas ieiet laukumā, netraucējot spēli) spēle tiek atsākta ar netiešu brīvsitienu no vietas, kur atradās bumba spēles apturēšanas brīdī. === Brīvsitiena izpilde === Bumbai jābūt nekustīgai un jāatrodas uz zemes. Pretiniekiem jāatrodas vismaz 9,15 metru (10 jardu) attālumā no bumbas, līdz tā ir spēlē, izņemot gadījumu, kad viņi atrodas uz savas vārtu līnijas starp vārtu stabiem. Ja brīvsitiens tiek izpildīts no sitēja komandas soda laukuma, pretiniekiem jāatrodas ārpus soda laukuma. Ja aizsardzības komanda izveido "sienu" no trim vai vairāk spēlētājiem, visiem uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no sienas līdz brīdim, kad bumba ir spēlē. Bumba kļūst par spēlē esošu brīdī, kad tā tiek ievadīta un skaidri kustas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=88|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}</ref> Bumba ir jāievada ar kāju. Ir atļauts veikt māņkustību pirms brīvsitiena, lai samulsinātu pretiniekus. Tas atšķiras no [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitiena — tur māņkustības pēc ieskrējiena pabeigšanas nav atļautas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|access-date=July 25, 2026|date=3 June 2019|pages=123|language=en|archive-date={{dat|2019|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190603034707/http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf}}</ref> Spēlētājs var tikt sodīts par [[Aizmugure (futbols)|aizmugures]] pārkāpumu pēc brīvsitiena izpildes. Tas atšķir brīvsitienu no vairuma citu spēles atsākšanas veidu, pēc kuriem spēlētājs nevar nonākt aizmugures stāvoklī. === Vārtu gūšana tieši no brīvsitiena === {| class="wikitable " style="center;text-align: center; table-layout: fixed;" | rowspan="2" |'''Kur bumba tieši nonāk''' | colspan="2" |'''Brīvsitiena veids''' |- | style="width: 30%" |'''Tiešais''' | style="width: 30%" |'''Netiešais''' |- |'''Pretinieku vārtos''' | style="background:#d8e8c8;" | Vārti ieskaitīti | style="background:#f9d6d5;" | Atsitiens no vārtiem pretiniekiem |- |'''Savos vārtos''' | colspan="2" style="background:#f9d6d5;" | Stūra sitiens pretiniekiem |} Vārtus var gūt tieši no tiešā brīvsitiena pret pretinieku komandu. No netiešā brīvsitiena vārtus tieši gūt nedrīkst, un [[Pašvārti|pašvārtus]] nedrīkst gūt tieši no jebkāda veida brīvsitiena. Ja bumba no netiešā brīvsitiena ielido tieši pretinieku vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[atsitiens no vārtiem]]. Ja bumba no brīvsitiena tieši ielido sitienu izpildošās komandas vārtos, pretinieku komandai tiek piešķirts [[stūra sitiens]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/footballdevelopment/technicalsupport/refereeing/laws-of-the-game/law/newsid=1290870.html|title=LAW 13 – FREE KICKS – The direct free kick|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-07-25|language=en-GB|archive-date=2013-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130118081800/http://www.fifa.com/aboutfifa/footballdevelopment/technicalsupport/refereeing/laws-of-the-game/law/newsid=1290870.html}}</ref> Ja ir piešķirts netiešais brīvsitiens, tiesnesim jātur viena roka vertikāli pacelta, līdz brīvsitiens ir izpildīts un bumba pieskaras citam spēlētājam, iziet ārpus spēles vai kļūst skaidrs, ka vārtus tieši gūt nevar. Ja tiesnesis neparāda, ka brīvsitiens ir netiešs (nepaceļ roku), un bumba tieši ielido pretinieku vārtos, brīvsitiens ir jāatkārto.<ref name=":0" /> == Pārkāpumi un sankcijas == [[File:Spurs 5 Chelsea 3 (15554013624).jpg|thumb|Pēdējos gados, izpildot brīvsitienus, minimālā attāluma atzīmēšanai tiek izmantots [[izzūdošais aerosols]].]] Ja bumba kustas vai nav novietota pareizajā vietā, brīvsitiens ir jāatkārto. Spēlētājs, kurš apzināti izpilda brīvsitienu no nepareizas vietas, lai panāktu tā atkārtošanu, vai pārmērīgi kavē spēles atsākšanu, tiek brīdināts. Ja pretinieks atrodas tuvāk par 9,15 m (10 jardiem) no vietas, kur tiek izpildīts brīvsitiens, sitiens ir jāatkārto, izņemot gadījumu, kad sitienu izpildošā komanda izvēlas izpildīt "ātro brīvsitienu", pirms pretinieki ir paspējuši atkāpties noteiktajā attālumā. Pretinieks var tikt arī brīdināts (saņemt dzelteno kartīti) par to, ka nav atkāpies 9,15 m attālumā,<ref name=":2" /> vai par apzinātu ātrā brīvsitiena izpildes kavēšanu. Ja brīvsitiena izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai ir pieskāries cits spēlētājs, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens, izņemot gadījumu, ja otrā pieskaršanās ir neatļauta spēle ar roku. Šādā gadījumā tiek piešķirts tiešais brīvsitiens vai 11 metru soda sitiens. Ja uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 m no aizsargājošās komandas "sieniņas", kurā ir trīs vai vairāk spēlētāju, pretinieku komandai tiek piešķirts netiešais brīvsitiens.<ref name=":1" /> == Ātrais brīvsitiens == Komanda var izvēlēties izpildīt "ātro" brīvsitienu, proti, izdarīt sitienu, kamēr pretinieki vēl atrodas tuvāk par noteikto minimālo 9,15 metru (10 jardu) attālumu. Parasti tas tiek darīts taktisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai pārsteigtu aizsardzību vai izmantotu pretinieku neizdevīgo izvietojumu. Tiesnesim ir pilnīga rīcības brīvība lemt, vai atļaut ātro brīvsitienu, un visi pārējie brīvsitienu noteikumi joprojām ir spēkā. Tomēr, izvēloties izpildīt ātro brīvsitienu, komanda atsakās no tiesībām pieprasīt brīvsitiena atkārtošanu, ja pretinieks, kurš atradās tuvāk par 9,15 metriem (10 jardiem), pārtver bumbu.<ref name=":2" /> Futbola noteikumu izstrādātāji vai nacionālās futbola organizācijas var sniegt tiesnešiem papildu norādījumus par ātro brīvsitienu piemērošanu. Piemēram, [[ASV Futbola federācija|Amerikas Savienoto Valstu Futbola federācija]] iesaka tiesnešiem neatļaut ātro brīvsitienu, ja pirms spēles atsākšanas tiek parādīta kartīte, ja laukumā jāienāk medicīnas personālam, lai sniegtu palīdzību savainotam spēlētājam, ja komanda pieprasa nodrošināt 9,15 metru (10 jardu) attāluma ievērošanu vai ja tiesnesim nepieciešams palēnināt spēles tempu, piemēram, lai aprunātos ar spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.massref.net/ussfdirectives/Free_Kick_and_Restart_Management.pdf|title=Free Kick and Restart Management|access-date=July 25, 2026|date=10 February 2009|language=en|archive-date={{dat|2020|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801200459/https://www.massref.net/ussfdirectives/Free_Kick_and_Restart_Management.pdf}}</ref> == Vārtu gūšanas iespējas == [[File:Finkler 2015 FFA Cup Victory Adelaide.jpg|thumb|[[Gilermi Finklers]] (zilajā formā, nr. 7) mēģina gūt vārtus no tiešā brīvsitiena, pārstāvot ''[[Melbourne Victory FC]]'']] Tiešie brīvsitieni, kas tiek piešķirti netālu no pretinieku vārtiem, bieži rada labas vārtu gūšanas iespējas — gan ar pašu sitienu, gan pēc tam sekojošās [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijas]]. Tāpēc izspēles no brīvsitieniem ir nozīmīga komandas taktikas sastāvdaļa, savukārt prasme tās veiksmīgi aizstāvēt ir svarīga aizsargu iemaņa. Tiešo brīvsitienu izpildē tiek izmantotas dažādas tehnikas.{{Nepieciešama atsauce}} Spēlētājs var izvēlēties sist bumbu ar maksimālu spēku. Tāpat iespējams [[Trivela|iegriezt]] bumbu gar vārtsargu vai aizsargu sieniņu, izmantojot pēdas iekšpusi vai ārpusi. Daži brīvsitienu speciālisti sit bumbu ar minimālu griešanos, lai tās lidojums kļūtu neprognozējams (līdzīgi kā beisbolā ''[[knuckleball]]'' metiens). Izpildītājs var arī raidīt bumbu zem pretinieku izveidotās sieniņas, sitot ar pēdas iekšpusi, līdzīgi piespēlei. Brīvsitiena izpildītājs var arī centrēt bumbu soda laukumā, lai komandas centra aizsargi vai uzbrucēji varētu izdarīt sitienu ar galvu. Šādu paņēmienu bieži izmanto, ja brīvsitiens tiek izpildīts tuvu laukuma malai, jo tieši centra aizsargi un uzbrucēji parasti ir komandas garākie spēlētāji. == Stratēģija == [[File: Free Kick - Switzerland and Ecuador match at the FIFA World Cup 2014-06-15.gif|thumb|Aizsargājošā komanda (sarkanajās formās) mēģina bloķēt tiešo ceļu uz vārtiem, izveidojot spēlētāju "sieniņu".]] [[File:Free kick wall with man on ground Manchester United v Aston Villa, 25 Septemxber 2021 (13) (cropped).jpg|thumb|''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]'' spēlētājiem aiz sieniņas atrodas guļošs spēlētājs, lai apturētu zemus brīvsitienus]] Lielākajai daļai komandu ir viens vai divi noteikti brīvsitienu izpildītāji — atkarībā no attāluma līdz vārtiem un laukuma puses, no kuras brīvsitiens tiek izpildīts. Taktika var būt vērsta uz to, lai gūtu vārtus tieši no brīvsitiena, vai arī izmantotu brīvsitienu kā sākumu izspēlētai [[Standartsituācija (futbols)|standartsituācijai]], kas noved pie vārtu gūšanas iespējas. Sitienu izpildošā komanda var novietot aiz bumbas vairākus spēlētājus, veikt ieskrējienu uz bumbu un/vai imitēt sitienu, lai sajauktu aizsardzību vai maldinātu pretiniekus par saviem nodomiem. Tas parasti ir atļauts, ja vien netiek izdarīti citi pārkāpumi. Ja no tiešā brīvsitiena pastāv iespēja izdarīt sitienu pa vārtiem, aizsargājošā komanda bieži izveido spēlētāju "sieniņu", kurā spēlētāji stāv blakus cits citam, lai bloķētu sitienu. Sieniņas spēlētāju skaits atšķiras atkarībā no attāluma līdz vārtiem un taktikas. Parasti sieniņa tiek novietota tā, lai nosegtu tuvā vārtu staba pusi, savukārt tālā vārtu staba aizsardzība parasti ir vārtsarga galvenā atbildība. Tāpēc pēc sieniņas izveidošanas vārtsargs bieži nostājas tuvāk tālajam stabam nekā tuvākajam. Sākot ar 2020. gadiem, komandas bieži izvēlas novietot vienu spēlētāju guļus aiz sieniņas, lai novērstu iespēju, ka brīvsitiena izpildītājs ieraida bumbu zem sieniņas, kamēr aizsargi lec, sagaidot sitienu pāri sieniņai. Sarunvalodā šo lomu dažkārt dēvē par "durvju aizbāzni" (''draught excluder''). Spēlētājs, kurš prot [[Magnusa efekts|iegriezt bumbu apkārt sieniņai]], iegūst ievērojamu priekšrocību. Kopš 2000. gada augstākā līmeņa futbola tiesneši izmanto [[Izzūdošais aerosols|izzūdošo aerosolu]], lai nodrošinātu 9,15 metru (10 jardu) minimālā attāluma ievērošanu sieniņai. Tiesneši, kuri neizmanto izzūdošo aerosolu, var norādīt minimālo attālumu ar vārdiem un/vai rokas žestiem. 2019. gadā 13. noteikums tika papildināts ar prasību, ka uzbrūkošās komandas spēlētājiem jāatrodas vismaz 1 metra attālumā no aizsargu "sieniņas", līdz bumba ir spēlē.<ref name=":1" /> == Pārkāpumi, par kuriem tiek piešķirts brīvsitiens == Tālāk ir uzskaitīti pārkāpumi, par kuriem saskaņā ar 2019. gada Spēles noteikumiem tiek piešķirts brīvsitiens. Brīvsitienu var piešķirt tikai par pārkāpumu, kas izdarīts, kamēr bumba ir spēlē vai spēles atsākšanas laikā.<ref name=":3" /> Ja pārkāpums tiek izdarīts citos apstākļos, vainīgais spēlētājs var tikt disciplināri sodīts, taču spēle tiek atsākta tādā pašā veidā, kā tā būtu atsākta, ja pārkāpums nebūtu noticis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=87|language=en}}</ref> === Tiešais brīvsitiens / 11 metru soda sitiens === Tiešais brīvsitiens (vai 11 metru soda sitiens, ja pārkāpums izdarīts aizsargājošās komandas soda laukumā) tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem: * spēle ar roku (izņemot vārtsargu savā soda laukumā)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=103|language=en}}</ref> * ja spēlētājs pret pretinieku rīkojas neuzmanīgi, pārgalvīgi vai pielieto pārmērīgu spēku, veicot kādu no šādām darbībām:<ref name=":3" /> ** uzskrien virsū ** uzlec virsū ** sper vai mēģina iespert ** grūž ** sit vai mēģina sist (tostarp sit ar galvu) ** paklupina vai mēģina paklupināt * pretinieka turēšana<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=104|language=en}}</ref> * pretinieka kavēšana ar fizisku kontaktu<ref name=":4" /> * košana vai spļaušana citai personai<ref name=":4" /> * priekšmeta mešana pa bumbu, pretinieku vai spēles amatpersonu vai pieskaršanās bumbai ar rokā turētu priekšmetu<ref name=":4" /> * jebkurš fizisks pārkāpums, kas spēles laikā laukumā izdarīts pret komandas biedru, maiņas spēlētāju, nomainītu vai noraidītu spēlētāju, komandas amatpersonu vai spēles amatpersonu<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=114|language=en}}</ref> * spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, vai maiņas spēlētājs, nomainīts vai noraidīts spēlētājs vai komandas amatpersona: ** bez tiesneša atļaujas ieiet laukumā un ietekmē spēli<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=53|language=en}}</ref> ** bez tiesneša atļaujas atrodas laukumā brīdī, kad viņa komanda gūst vārtus (vārti netiek ieskaitīti)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=54|language=en}}</ref> ** iemet vai iesper laukumā priekšmetu, kas traucē spēlei, pretiniekam vai spēles amatpersonai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=115|language=en}}</ref> === Netiešais brīvsitiens === Netiešais brīvsitiens tiek piešķirts par šādiem pārkāpumiem: * aizmugures stāvoklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=101|language=en}}</ref> * neatļauta vārtsarga spēle ar rokām savā soda laukumā<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=105|language=en}}</ref> * vārtsarga kavēšana atbrīvoties no bumbas, kas atrodas viņa rokās<ref name=":7" /> * bumbas speršana vai mēģinājums to spert brīdī, kad vārtsargs atbrīvojas no bumbas<ref name=":7" /> * bīstama spēle (ja nav izdarīts smagāks pārkāpums)<ref name=":7" /> * pretinieka kavēšana bez fiziska kontakta<ref name=":7" /> * iebildumu izrādīšana pret tiesneša lēmumu<ref name=":7" /> * aizvainojoša, apvainojoša vai rupja valoda un/vai žesti<ref name=":7" /> * citi mutiski pārkāpumi<ref name=":7" /> * spēlētājs, kurš jau vainīgs rupjā spēlē, vardarbīgā uzvedībā vai saņēmis otro brīdinājumu, spēles priekšrocības piemērošanas laikā turpina cīnīties ar pretinieku vai traucē viņam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=108|language=en}}</ref> * pārkāpums ārpus laukuma, ko spēlētājs izdara pret savas komandas spēlētāju, maiņas spēlētāju, nomainītu spēlētāju vai komandas amatpersonu<ref name=":5" /> * spēles atsākšanas (sākuma sitiena, brīvsitiena, 11 metru soda sitiena, iemetiena, atsitiena no vārtiem vai stūra sitiena) izpildītājs pieskaras bumbai otrreiz, pirms tai pieskāries cits spēlētājs (izņemot gadījumu, kad otrā pieskaršanās ir sodāma kā spēle ar roku)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=88, 119, 123, 128, 131, 135|language=en}}</ref> * brīvsitiena laikā uzbrūkošās komandas spēlētājs atrodas tuvāk par 1 metru aizsargu "sieniņai", kurā ir vismaz trīs spēlētāji<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=119|language=en}}</ref> * soda sitiena izpildītājs pēc ieskrējiena pabeigšanas imitē sitienu<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=123|language=en}}</ref> * 11 metru soda sitienu izpilda cits komandas spēlētājs, nevis iepriekš norādītais izpildītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=122|language=en}}</ref> * spēlētājs kavē spēli, izmantojot ķermeni, lai noturētu bumbu<ref name=":7" /> * izpildot 11 metru soda sitienu, vienlaikus pārkāpumu izdara gan sitiena izpildītājs, gan vārtsargs, un bumba nonāk vārtos (vārti netiek ieskaitīti, un aizsargājošajai komandai piešķir netiešo brīvsitienu)<ref name=":8" /> * iemetiena laikā pretinieks negodīgi traucē iemetiena izpildītājam vai atrodas tuvāk par 2 metriem no iemetiena vietas, un spēle tiek apturēta pēc iemetiena izpildes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://static-3eb8.kxcdn.com/documents/793/103202_200519_LotG_201920_EN_SinglePage.pdf|title=Laws of the Game 2019/20|pages=128|language=en}}</ref> * spēlētājs, kuram nepieciešama tiesneša atļauja atgriezties laukumā, atgriežas bez šīs atļaujas, neiejaucoties spēlē, un tiesnesis aptur spēli, lai izskatītu pārkāpumu<ref name=":6" /> * jebkurš cits pārkāpums, kura dēļ spēle tiek apturēta, lai spēlētāju brīdinātu vai noraidītu<ref name=":7" /> == Rekordi un statistika == ==== Spēlētāji ar visvairāk gūtajiem vārtiem no brīvsitieniem ==== Šajā sarakstā ir iekļauti tikai vārti, kas gūti no tiešajiem brīvsitieniem, neieskaitot netiešos brīvsitienus, un tiek ņemtas vērā tikai oficiālās spēles. Sarakstā iekļauti tikai tie spēlētāji, kuri guvuši vismaz 50 vārtus no tiešajiem brīvsitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elgrafico.com.ar/articulo/1112/81989/la-verdadera-tabla-de-goleadores-de-tiro-libre-en-la-historia-del-futbol|title=La verdadera tabla de goleadores de tiro libre en la historia del fútbol|website=El Gráfico|access-date=2026-07-25|language=es}}</ref>{{updated|2026. gada 27. jūnijā}} {| class="wikitable sortable" style="text-align:left; width:70%;" !{{Tooltip|V|Vieta}} !Spēlētājs !Gadi !Vārti |- |1 |{{flagicon|BRA}} [[Marseliņu Karioka]] |1988–2012 | style="text-align:center;" |'''78''' |- |2 |{{flagicon|BRA}} [[Žairs da Rosa Pintu|Žairs]] |1938–1963 | style="text-align:center;" |'''74''' |- |3 |{{flagicon|BRA}} [[Robertu Dinamite]] |1971–1993 | style="text-align:center;" |'''73''' |- | rowspan="2" |4 |{{flagicon|BRA}} [[Žuniņu Pernambukano]] |1993–2013 | rowspan="2" style="text-align:center;" |'''72''' |- |{{flagicon|ARG}} [[Lionels Mesi]] |2004–pašlaik |- |6 |{{flagicon|BRA}} [[Markoss Asunsau]] |1993–2016 | style="text-align:center;" |'''68''' |- |7 |{{flagicon|SRB}} [[Siniša Mihajlovičs]] |1986–2006 | style="text-align:center;" |'''67''' |- |8 |{{flagicon|CHI}} [[Horhe Aravena]] |1978–1993 | style="text-align:center;" |'''65''' |- |9 |{{flagicon|POR}} [[Krištianu Ronaldu]] |2002–pašlaik | style="text-align:center;" |'''63''' |- |10 |{{flagicon|BRA}} [[Ziku]] |1971–1994 | style="text-align:center;" |'''62''' |- |11 |{{flagicon|ARG}} [[Djego Maradona]] |1976–1997 | style="text-align:center;" |'''61''' |- |12 |{{flagicon|BRA}} [[Rožeriu Seni]] |1990–2015 | style="text-align:center;" |'''59''' |- |13 |{{flagicon|BRA}} [[Ronaldiņu]] |1998–2015 | style="text-align:center;" |'''57''' |- |14 |{{flagicon|JPN}} [[Šunsuke Nakamura]] |1997–2022 | style="text-align:center;" |'''56''' |- |15 |{{flagicon|ENG}} [[Deivids Bekhems]] |1992–2013 | style="text-align:center;" |'''53''' |- |16 |{{flagicon|NED}} [[Pjērs van Hoidonks]] |1989–2007 | style="text-align:center;" |'''51''' |} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/skills/7297125.stm ''Work on your Freekicks''] * [https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/rules_and_equipment/4200940.stm Kad tiek piešķirts tiešais brīvsitiens?] * [https://www.theifab.com/laws/latest/free-kicks/#types-of-free-kick 13. noteikums – Brīvsitieni] ''[[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]]'' [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola noteikumi]] hzacrjsqm7275lkvyq4wqfbs2gi1ukh Tomass Kārlails 0 636115 4502805 4498992 2026-08-05T10:18:50Z EdgarsBot 50781 [[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category's first letter is small) 4502805 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Tomass Kārlails | vārds_orig = ''Thomas Carlyle'' | attēls = Thomas Carlyle. Photograph by Elliott & Fry. Wellcome V0027634 (Cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1795 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 4 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1881 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 5 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[skoti|skots]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Signature of Thomas Carlyle.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = [[Viktorijas laikmets]] | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = {{ubl|''[[Sartor Resartus]]''|[[Franču revolūcija: vēsture]]|[[Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgo vēsturē]]|[[Pagātne un tagadne]]|[[Frīdriha II Prūsijas vēsture]]}} | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Tomass Kārlails''' ({{val|en|Thomas Carlyle}}; dzimis {{dat|1795|12|4}}, miris {{dat|1881|2|5}}) bija [[Skotija]]s [[eseja|esejists]], [[vēsturnieks]], [[filozofs]], [[biogrāfija|biogrāfs]] un [[sociālā kritika|sociālais kritiķis]], viens no ievērojamākajiem [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] sabiedriskajiem domātājiem. Viņa darbība aptvēra [[literatūra|literatūru]], [[historiogrāfija|historiogrāfiju]], filozofisku [[publicistika|publicistiku]] un sociālo kritiku, būtiski ietekmējot 19. gadsimta [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Eiropa]]s intelektuālo dzīvi. Pie Kārlaila nozīmīgākajiem darbiem pieder filozofiski satīriskais [[romāns]] ''[[Sartor Resartus]]'', vēsturiskais darbs “[[Franču revolūcija: vēsture]]”, lekciju apkopojums “[[Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgo vēsturē]]”, sociālkritiskais darbs “[[Pagātne un tagadne]]” un daudzsējumu pētījums “[[Frīdriha II Prūsijas vēsture]]”. Viņa rakstiem raksturīga izteiksmīga, retoriski piesātināta valoda, interese par [[vēsture]]s virzītājspēkiem un kritiska attieksme pret sava laikmeta sabiedriskajām un politiskajām pārmaiņām. Īpaši nozīmīga Kārlaila domāšanā bija [[varonis|varoņa]] un varonīgas [[līderība|vadības]] koncepcija. Viņš uzskatīja, ka vēstures attīstībā izšķiroša nozīme ir izcilām personībām — [[pravietis|praviešiem]], [[valdnieks|valdniekiem]], [[karavadonis|karavadoņiem]], [[dzejnieks|dzejniekiem]], domātājiem un [[reformators|reformatoriem]] —, kuru [[griba]], raksturs, spējas un garīgā [[autoritāte]] spēj ietekmēt sabiedrības virzību. Šī pieeja vēlāk kļuva pazīstama kā “[[diženo cilvēku teorija]]” un būtiski ietekmēja diskusijas par līderību, autoritāti un [[indivīds|indivīda]] lomu vēsturē. Kārlails asi kritizēja [[industriālā sabiedrība|industriālās sabiedrības]] mehāniskumu, [[sociālā nevienlīdzība|sociālo nevienlīdzību]], strādnieku [[atsvešinātība|atsvešinātību]], [[materiālisms|materiālismu]], [[utilitārisms|utilitārismu]] un [[liberālā ekonomika|liberālās ekonomikas]] priekšstatus, uzskatot, ka sabiedrību nevar balstīt tikai ekonomiska izdevīguma, [[tirgus]] attiecību un individuāla labuma principos. Šiem procesiem viņš pretstatīja garīgas autoritātes, [[darba ētika|darba morāles]], sabiedriskās [[solidaritāte]]s un spēcīgas vadības ideālus. Kārlaila vēsturiskais vērtējums ir pretrunīgs. Viņš tiek augstu vērtēts kā ietekmīgs [[proza]]s stilists, vēsturnieks un industriālās sabiedrības kritiķis, taču vienlaikus kritizēts par [[autoritārisms|autoritārisma]] slavināšanu, [[elitārisms|elitārismu]], [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] un [[vienlīdzība]]s ideālu noraidījumu, kā arī uzskatiem par [[rase (cilvēku klasifikācija)|rasi]] un [[impērija|impēriju]], kas mūsdienās tiek vērtēti ļoti kritiski. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Skotija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kārlails, Tomass}} [[Kategorija:Skotu rakstnieki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsturnieki]] [[Kategorija:Skotu filozofi]] quy5uc7bu6gelbpgbej55kykdw2jinh Žans Anuijs 0 636487 4502680 4501856 2026-08-05T00:08:04Z Teatrālis 82063 /* Pazīstamākās lugas */ 4502680 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Žans Anuijs | vārds_orig = ''Jean Anouilh'' | attēls = Anouilh 1940 2b.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Žans Anuijs ap 1940. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1910|6|23}} | dz_vieta = {{vieta|Francija|Bordo}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1987|10|3|1910|6|23}} | m_vieta = {{vieta|Šveice|Lozanna}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[franči|francūzis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Jean Anouilh Signature.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = dramaturgs, scenārists | rakstīšanas valoda = [[franču valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = [[modernisms]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Žans Anuijs''' ({{val|fr|Jean Anouilh}}; dzimis {{dat|1910|6|23}}, miris {{dat|1987|10|3}}) bija [[franči|franču]] dramaturgs un scenārists. Anuijs sarakstīja 47 lugas, kuras pats iedalīja vairākās grupās, kā "rozā", "melnās", "dimanta", "asās", "kostimētās", "baroka" lugās, atkarībā no to noskaņas un pasaules redzējuma. Rakstījis drāmas un komēdijas. Viņa daiļradē savijas klasiskās dramaturģijas formas ar modernisma filozofiju, pētot indivīda brīvību, morālo izvēli, varas un kompromisa attiecības, kā arī cilvēka vientulību pasaulē. Viņa darbos bieži sastopami varoņi, kuri pretojas sabiedrības normām un atsakās no kompromisiem, cīnoties tīra ideālisma vārdā, pat ja tas nozīmē bojāeju. Anuija dramaturģijai raksturīgs elegants, precīzs dialogs, fantāzija, iztēle, tieša atklātība, teatrāla pašrefleksija, ironija un eksistenciālas tēmas. Lai gan viņš izmanto klasiskus sižetus un vēsturiskas personības, viņa lugas runā par ļoti mūsdienīgiem jautājumiem — cilvēka identitāti, izvēles cenu un patiesības meklējumiem. Ietekmējies no [[Žans Žirodū|Žana Žirodū]], [[Luidži Pirandello]], [[Pols Klodēls|Pola Klodēla]], kuri savā daiļradē atsakās no reālistiskā teātra paņēmieniem. Vislabāk pazīstams Anuijs ir ar lugu "Antigone" (1942), kas ir [[Sofokls|Sofokla]] lugas moderns pārveidojums un kas uztverama kā alegorija par pretošanos totalitārismam. Luga ietilpst "Jauno melno lugu" sērijā. == Pazīstamākās lugas == * "Zagļu karnevāls" (''Le Bal des voleurs'', 1932) * "Mežone" (''La Sauvage'', 1934; latviešu teātrī kopš 1966) * "Pasažieris bez bagāžas" (''Le Voyageur sans bagage'', 1937) * "Satikšanās Sanlisā" (''Le Rendez-vous de Senlis'', 1937) * "Leokādija" (''Léocadia'', 1939) * "Eiridīke" (''Eurydice'', 1942; latviešu teātrī kopš 1978) * "Antigone" (''Antigone'', 1944; latviešu teātrī kopš 1969) * "Romeo un Žaneta" (''Roméo et Jeannette'', 1946) * "Mēdeja" (''Médée'', 1946; latviešu teātrī kopš 1975) * "Ielūgums pilī" (''L'Invitation au château'', 1947; latviešu teātrī kopš 1971) * "Mēģinājums" (''La Répétition ou l'Amour puni'', 1950) * "Kolomba" (''Colombe'', 1951) * "Toreadoru valsis" (''La Valse des toréadors'', 1951) * "Cīrulītis" (''L'Alouette'', 1953; latviešu teātrī kopš 1969) * "Bekets jeb Dieva gods" (''Becket ou l'Honneur de Dieu'', 1959) * "Orķestris" (''L'Orchestre'', 1962) * "Maiznieks, maizniece un zellis" (''Le Boulanger, la Boulangère et le Petit Mitron'', 1968) * "Dārgais Antuāns" (''Cher Antoine ou l'Amour raté'', 1969) * "Nemodiniet kundzi" (''Ne réveillez pas Madame'', 1970) * "Operas direktors" (''Le Directeur de l'Opéra'', 1972) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Anuijs, Žans}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Franču rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Dramaturgi]] inu5icu6zpcceqq23nnxs7a8tp4p5js Nirmals Purdža 0 636549 4502541 4502150 2026-08-04T14:43:38Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4502541 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nirmals Purdža | vārds_orig = ''निर्मल पुर्जा'' | attēls = NIRMAL PURJA "NIMS".jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Nirmals Purdža 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1983 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Nepāla|Mjagdi|Dhaulāgiri zona|2s=Mjagdi (rajons)}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Pakistāna|Brodpīks}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}}/{{NPL}} | tautība = | nodarbošanās = alpīnists, augstkalnu gids, militārpersona | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Suči Purdža | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = jaunākais kaprālis | dienesta_laiks = 2003–2018 | valsts = {{GBR}} | struktūra = [[Britu armija]] | vienība = Gurku brigāde<br />[[Speciālais laivu dienests]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = [[Lougboro Universitāte]] | apbalvojumi = [[Attēls:Order of the British Empire (Civil) Ribbon.svg|50px]] [[Britu Impērijas ordenis]] (2018) | cits_darbs = }} }} '''Nirmals Purdža''' ({{val|ne|निर्मल पुर्जा}}; dzimis {{dat|1983|7|25}}, miris {{dat|2026|7|30}}), pazīstams arī kā '''Nims''' vai '''Nimsdai''', bija nepāliešu un britu [[Alpīnisms|alpīnists]]. Pirms alpīnista karjeras uzsākšanas viņš dienēja [[Britu armija|Lielbritānijas armijā]] [[Gurku brigāde|Gurku brigādē]] un vēlāk Karaliskās flotes speciālo spēku vienībā [[Speciālais laivu dienests|Speciālajā laivu dienestā]] (SBS). Purdža sešu mēnešu un sešu dienu laikā ar balonos pildīta skābekļa palīdzību uzkāpa visās 14 [[astoņtūkstošnieki|astoņtūkstošnieku]] virsotnēs (virsotnes ar augstumu virs 8000 metriem); šis bija rekords līdz 2023. gadam, kad to pārspēja. Purdža bija pirmais cilvēks, kurš 48 stundu laikā sasniedza [[Džomolungma|Everesta]], [[Lodze]]s un [[Makalu]] virsotnes. 2021. gadā viņš un vēl deviņu nepāliešu alpīnistu komanda pabeidza pirmo ziemas kāpienu [[K2]] virsotnē. Daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem alpīnistiem un mūsdienu alpīnisma pionieri.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Goodbye, Nimsdai: The Climber Who Rewrote Mountaineering History |url=https://openthemagazine.com/world/goodbye-nimsdai-the-climber-who-rewrote-mountaineering-history |work=[[Open (Indian magazine)|Open Magazine]] |date=1 August 2026 |access-date=2 August 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Binod |last=Dhakal |title=Obituary {{!}} Nirmal Purja, whose Himalayan feats rewrote mountaineering history, dies at 43 |url=https://english.nepalnews.com/s/travel-tourism/obituary-nirmal-purja-whose-himalayan-feats-rewrote-mountaineering-history-dies-at-43/ |access-date=1 August 2026 |work=Nepal News}}</ref> 2026. gada jūlijā Purdža un vēl deviņi alpīnisti gāja bojā [[2026. gada Brodpīka lavīna|lavīnā]] [[Pakistāna]]s [[Brodpīks|Brodpīka]] virsotnē.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Oficiāli apstiprināts, ka lavīnā Pakistānā gājis bojā pasaulslavenais alpīnists Nirmals Purdža |url= https://www.apollo.lv/8519556/oficiali-apstiprinats-ka-lavina-pakistana-gajis-boja-pasaulslavenais-alpinists-nirmals-purdza|website=Apollo.lv |date= |access-date=2 August 2026}}</ref> == Militārā karjera (2003—2018) == Purdža pievienojās Gurku brigādei 2003. gadā un 2009. gadā uzņemts Karaliskās flotes Speciālajā laivu dienestā (SBS),<ref name="RedBull2">{{Tīmekļa atsauce |title=Meet the man who climbed 14 mountains in six months and stunned the world |url=https://www.redbull.com/au-en/project-possible-nirmal-purja-climbing-worlds-highest-peaks-record |website=Red Bull |access-date=30 October 2019 |language=en |archive-date=29 October 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191029172245/https://www.redbull.com/au-en/project-possible-nirmal-purja-climbing-worlds-highest-peaks-record |url-status= }}</ref> kļūstot par pirmo [[Gurkas|gurku]], kas pievienojās elitārajai britu vienībai. Viņš dienēja SBS kā [[Arktiskā karadarbība|aukstā laika karadarbības]] speciālists. Purdža stāstīja, ka viņš piedalījies visos karadarbības teātros, kuros iesaistījusies Lielbritānija, un ka viņu ievainoja, kad snaipera lode trāpīja viņa šautenes laidē, gandrīz trāpot viņam kaklā. 2018. gadā viņš pameta SBS dienestu, lai pilnu slodzi pievērstos alpīnismam augstkalnu apstākļos. Dienot militārajā dienestā, viņš bija kļuvis par nozīmīgu savas ģimenes locekli,<ref name=BBC2021>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/59482665|title=BBC Sport: Nimsdai Purja|work=BBC Sport|date=30 November 2021|access-date=3 December 2021|archive-date=3 December 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203095853/https://www.bbc.co.uk/sport/59482665|url-status=}}</ref> un atteicās no savas armijas pensijas, ko viņš raksturoja kā "dzīvi mainošu" naudas summu. == Projekts "Iespēja 14/7" == {| class="wikitable collapsible sortable" |- ! Kalns ! Augstums<br />(m) ! Uzkāpšanas<br />datums |- | [[Annapūrna]] |8091 | 2019. gada 23. aprīlī |- | [[Dhaulāgiri]] |8167 | 2019. gada 12. maijā |- | [[Kančendžanga]] |8586 | 2019. gada 14. maijā |- | [[Everests]] |8848 | 2019. gada 22. maijā, 05:30 |- | [[Lodze]] |8516 | 2019. gada 22. gada maijā, 15:45 |- | [[Makalu]] |8485 | 2019. gada 24. maijā |- | [[Nangaparbats]] |8126 | 2019. gada 3. jūlijā |- | [[Gašerbrums I]] |8080 | 2019. gada 15. jūlijā |- | [[Gašerbrums II]] |8035 | 2019. gada 17. jūlijā |- | [[Čogori]] |8614 | 2019. gada 24. jūlijā |- | [[Brodpīks]] |8051 | 2019. gada 26. jūlijā |- | [[Čooju]] |8201 | 2019. gada 23. septembrī |- | [[Manāslu]] |8156 | 2019. gada 27. septembrī |- | [[Šišabanma]] |8027 | 2019. gada 29. oktobrī |} 2019. gada 15. martā Nirmals Purdža paziņoja par projekta "Iespēja — 14/7"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://4sport.ua/news?id=31282 |title=Подняться на все восьмитысячники мира за 7 месяцев - невероятный проект Нирмала Пуржи "Project Possible - 14/7" |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030202245/https://4sport.ua/news%3Fid%3D31282 |url-status= }}</ref> uzsākšanu, kura mērķis bija septiņu mēnešu laikā vienas sezonas laikā uzkāpt 14 astoņtūkstošnieku augstumā esošās virsotnēs. Dalībnieki plānoja izmantot papildu skābekļa balonus. Nirmala pirmais kalns projekta ietvaros bija [[Annapurna]], kur viņš un viņa komanda uzkāpa 23. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=21964 |title=Первое восхождение на Аннапурну в весеннем сезоне |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-06-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190609091244/http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=21964 |url-status= }}</ref> Pēc nokāpšanas Nirmals un viņa komanda uzzināja par Malaizijas pilsoni, kurš kalnā nonācis briesmās. Nepālas brīvprātīgie pievienojās glābšanas operācijai un ar helikopteru nogādāti 3. kalnu nometnē 6500 m augstumā. Pēc kilometra uzkāpšanas viņi sasniedza alpīnistu un nolaida viņu uz 3. nometni, kur viņu savāca glābšanas helikopters.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://4sport.ua/news?id=31455 |title=Счастливый финал: спустя два дня на восьмитысячнике Аннапурна был спасен пропавший без вести альпинист |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030202246/https://4sport.ua/news%3Fid%3D31455 |url-status= }}</ref> Neskatoties uz viņu centieniem, Vuji Kins Čins 3. maijā nomira slimnīcā. Neskatoties uz kavēšanos Annapurnā un glābšanas operāciju laikā pieliktajām pūlēm, Nepālas komanda turpināja savu programmu, un 12. maijā Purdža uzkāpa [[Dhaulāgiri]] virsotnē. Nolaišanās laikā nepālieši atkal bija spiesti piedalīties glābšanas operācijā, palīdzot Indijas alpīnistiem, kas bija iesprostoti kalnā sniega vētras laikā. Neskatoties uz to, 14. maijā Purdža uzkāpa pasaulē trešajā augstākajā virsotnē [[Kančendžanga|Kančendžangā]]. 22. maijā Nirmala komanda iekaroja divas virsotnes vienlaikus. Tajā dienā plkst. 5:30 Purdža uzkāpa Everesta virsotnē, bet plkst. 15:45 iekaroja [[Lodze]]s virsotni, uzstādot ātruma rekordu šo divu kalnu kombinācijā. Divas dienas vēlāk nepālieši pabeidza programmas pavasara daļu, uzkāpjot [[Makalu]] virsotnē. Purdža veica Everesta, Lodzi un Makalu maršrutu 48 stundās un 30 minūtēs, uzstādot arī jaunu pasaules rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22084 |title=Нирмал Пуджа. Есть Макалу |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-06-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190609005151/http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22084 |url-status= }}</ref> Programmas pavasara daļā Nirmālam palīdzēja šerpas Mingma "Deivids" Šerpa, Zeksongs Sons, Geljens Šerpa un Tensi Kasangs. 2019. gada 7. jūnijā Purdža paziņoja, ka finansējuma problēmu dēļ pārtrauc programmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22145 |title=Из-за проблем с финансированием Нирмал Пуджа прерывает свой проект 14x8000/7 месяцев |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191103142214/http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22145 |url-status= }}</ref> Tomēr finansējums vēlāk atkal bija nodrošināts, un Nepālas komanda turpināja kāpšanu, 3. jūlijā sasniedzot [[Nangaparbats|Nangaparbata]] virsotni. Divas nedēļas vēlāk Purdža sasniedza Gašerbruma I un Gašerbruma II virsotnes attiecīgi 15. jūlijā un 17. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22326 |title=Нирмал Пуджа. Девять из четырнадцати |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191103142004/http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22326 |url-status= }}</ref> Nirmals par savu nākamo mērķi izvēlējās [[K2]], neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem nogāzēs, ko izraisīja biezais sniegs virsotnes "šaurajā" posmā. 24. jūlija rītā Purdža un viņa atbalsta komanda, kurā bija Lakpadendi Šerpa, Gašmans Tamangs, Čangba Šerpa un Lakpa Temba, uzkāpa pasaules otrajā augstākajā virsotnē, bruģējot ceļu citām komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://4sport.ua/news?id=31683 |title=14 восьмитысячников за 7 месяцев: Нирмал Пуржа поднимается на вершину восьмитысячника К2, открывая дорогу остальным командам |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030202246/https://4sport.ua/news%3Fid%3D31683 |url-status= }}</ref> Tikai divas dienas vēlāk Purdža pabeidza programmas Pakistānas daļu, sasniedzot [[Brodpīks|Brodpīka]] virsotni.<ref name="THTBP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehimalayantimes.com/nepal/nirmal-nims-purja-sets-world-record-climbing-11-mountains-in-4-months/|title=Nirmal ‘Nims’ Purja scales Nanga Parbat to complete his seventh 8000er|author=Rajan Pokhrel|date=2019-07-07|publisher=The Himalayan Times|access-date=2019-07-28|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729094652/https://thehimalayantimes.com/nepal/nirmal-nims-purja-sets-world-record-climbing-11-mountains-in-4-months/|url-status=}}</ref><ref name="BP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://explorersweb.com/2019/07/26/breaking-nirmal-purja-climbs-broad-peak-11th-8000er-ticked-off/|title=Breaking: Nirmal Purja Climbs Broad Peak|author=Angela Benavides|date=2019-07-26|publisher=Explorers.web|access-date=2019-07-28|archive-date=2019-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190728085822/https://explorersweb.com/2019/07/26/breaking-nirmal-purja-climbs-broad-peak-11th-8000er-ticked-off/|url-status=}}</ref> Nepālas alpīnists pavadīja tikai 23 dienas uz piecām astoņtūkstoš pēdu augstajām virsotnēm Pakistānā, vienlaikus uzstādot ātruma rekordu pasaules trijās augstākajās virsotnēs (Everests, K2 un Kančendžanga), to pabeigšanai izmantojot 70 dienas. Projekta trešais un pēdējais posms sākās 2019. gada septembrī. Nirmals uzkāpa [[Čooju]] 23. septembrī un [[Manāslu]] 27. septembrī. Negaidītas problēmas radās ar pēdējo un zemāko astoņtūkstoš pēdu augsto virsotni Šišabanma, kurai Ķīnas varas iestādes atteicās piešķirt atļauju. Purdža pat apsvēra iespēju atteikties no virsotnes uzkāpšanas mēģinājuma par labu uzkāpšanai Gjačun Kangas virsotnē, kas ir piecpadsmitais augstākais kalns pasaulē un augstākais septiņtūkstoš pēdu augstais kalns.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22578 |title=Нирмал Пуджа. План «Б» |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191103142119/http://www.mountain.ru/news/last.php?news_id=22578 |url-status= }}</ref> Tomēr pēc Nepālas valdības oficiāla lūguma Ķīnai viņam piešķīra īpašu atļauju uzkāpt [[Šišabanma]]s virsotnē. 18. oktobrī Nirmals un piecu cilvēku komanda devās uz Tibetu, lai mēģinātu veikt savu pēdējo astoņtūkstoš augstās virsotnes iekarošanu. Neskatoties uz sarežģītajiem laika apstākļiem, Nirmals Purdža 29. oktobra agrā rītā sasniedza [[Šišabanma]]s virsotni, veiksmīgi pabeidzot savu projektu.<ref name="BBC">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-50217376|title=Nirmal Purja: Ex-soldier climbs 14 highest mountains in seven months|publisher=[[BBC News]]|access-date=2019-10-29|archive-date=2019-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20191029071814/https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-50217376|url-status=}}</ref> Viņš pavadīja sešus mēnešus un sešas dienas (177 dienas) 14 kāpienos, pārspējot korejietim Kimam Čan-ho iepriekšējo rekordlaiku par vairāk nekā septiņiem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://4sport.ua/articles?id=31949 |title=Человек, изменивший мир альпинизма: Нирмал Пуржа |access-date=2019-10-30 |archive-date=2019-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191030202246/https://4sport.ua/articles%3Fid%3D31949 |url-status= }}</ref> Dhaulāgiri un Manāslu kāpieni pārklasificēti 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/news/2023/9/reclassifying-the-8000ers-758542|title=Reclassifying the 8000ers|language=en|website=Guinness World Records|archive-url=http://web.archive.org/web/20260801034218/https://www.guinnessworldrecords.com/news/2023/9/reclassifying-the-8000ers-758542|archive-date=2026-08-01|access-date=2026-08-02}} </ref> == Nāve == {{pamatraksts|2026. gada Brodpīka lavīna}} Purdža gāja bojā Brodpīka lavīnā Pakistānas [[Karakorums|Karakoruma]] kalnu grēdā kopā ar deviņiem citiem cilvēkiem 2026. gada 30. jūlijā 43 gadu vecumā. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! scope="col"| Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes ! scope="col" class="unsortable" | {{Piezīme|Ats.|Atsauce(s)}} |- | style="text-align:center;"| 2021 ! scope="row" | ''[[14 Peaks: Nothing Is Impossible]]'' | Pats | | style="text-align:center;"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Remley|first=Hilary|date=3 November 2021|title='14 Peaks: Nothing Is Impossible' Trailer Reveals a Man's Pursuit to Climb Every Mountain|url=https://collider.com/14-peaks-trailer-mountain-climbing-documentary/|access-date=15 November 2021|website=Collider|language=en|archive-date=13 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211113212526/https://collider.com/14-peaks-trailer-mountain-climbing-documentary/|url-status=}}</ref> |} == Publicētie darbi == * {{grāmatas atsauce |last=Purja |first=Nirmal |date=12 November 2020 |title=[[Beyond Possible]] |isbn=978-1-5293-1226-3 |year=2020 |publisher=[[Hodder & Stoughton]]}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://projectpossible.co.uk/ ''Project Possible 14/7'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.nimsdai.com/k2-winter ''K2 Winter Ascent'' oficiālā tīmekļa vietne] {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Purdža, Nirmals}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nepālas alpīnisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas alpīnisti]] [[Kategorija:Ar Britu Impērijas ordeni apbalvotie]] 1579udv5x9bcvgrqgc1y2a9xghx5o72 Rezervists (futbols) 0 636560 4502538 4502386 2026-08-04T14:21:41Z Lietotaajs 19361 4502538 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Argentina substitute bench – Portugal vs. Argentina, 9th February 2011 (1).jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases rezervistu soliņš.]] [[Futbols|Futbolā]] '''rezervists''' ir spēlētājs, kurš spēles laikā tiek laists [[Futbola laukums|laukumā]], nomainot kādu no laukumā esošajiem spēlētājiem. Maiņa var tikt veikta dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja spēlētājs ir noguris, guvis savainojumu, demonstrē nepārliecinošu sniegumu vai arī taktisku apsvērumu dēļ (piemēram, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] laišana laukumā [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vietā). Saskaņā ar [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) Spēles noteikumiem, spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Spēlētāju maiņas oficiāli tika iekļautas [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā. Līdz tam lielākā daļa spēļu tika aizvadītas bez iespējas veikt maiņas, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus, piemēram, ja spēlētājs guva smagu savainojumu vai savlaicīgi neieradās uz spēli. Laika gaitā ir palielinājies gan atļauto maiņu skaits, gan arī rezerves spēlētāju skaits, kurus komanda drīkst pieteikt spēlei. Mūsdienās lielākajā daļā sacensību komanda spēles laikā drīkst veikt līdz piecām spēlētāju maiņām. Dažās sacensībās, ja tiek spēlēts papildlaiks, ir atļauta vēl viena papildu maiņa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jul/27/fa-cup-announce-four-substitutes-extra-time-martin-glenn|title=FA announces plans to introduce fourth substitute during extra time of FA Cup|work=The Guardian|access-date=2026-08-03|date=2016-07-27|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Pamatlaikā komandai ir piešķirtas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – vēl viena papildu maiņu iespēja. Maiņas, kas tiek veiktas pēc pirmā puslaika, pirms papildlaika sākuma, vai starp papildlaika puslaikiem, netiek ieskaitītas šo maiņu iespēju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> Turklāt noteikumi paredz iespēju veikt papildu maiņu, kas nav iekļauta parastajā maiņu limitā, ja spēlētājs ir guvis [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2022/11/21/fifa-concussion-protocol-explained-2022-world-cup/10748644002/|title=What is FIFA concussion protocol for World Cup 2022?|last=Thompson|first=Jaylon|website=USA TODAY|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> Komandas izvēlas maiņas spēlētājus no iepriekš pieteikta rezerves spēlētāju saraksta. Parasti šie spēlētāji kopā ar [[Treneris|treneriem]] sēž [[Tehniskā zona|tehniskajā zonā]], tāpēc par viņiem mēdz teikt, ka viņi ir "uz soliņa". Kad maiņas spēlētājs dodas laukumā, tiek uzskatīts, ka viņš nāk laukumā, savukārt spēlētājs, kuru viņš nomaina, atstāj laukumu vai tiek nomainīts. Arī atļautais rezerves spēlētāju skaits laika gaitā ir palielinājies. Daudzās sacensībās komandām ir atļauts pieteikt 5, 7 vai 9 rezerves spēlētājus, savukārt starptautiskos oficiālajos turnīros parasti visi turnīram pieteiktās komandas sastāva spēlētāji (parasti 23 spēlētāji) drīkst būt pieejami kā maiņas spēlētāji, ja vien viņi nav diskvalificēti konkrētajai spēlei. Spēlētāju, kurš regulāri dodas laukumā no rezervistu soliņa un bieži gūst izšķirošus vārtus vai sniedz būtisku ieguldījumu komandas panākumos, neoficiāli dēvē par "supermaiņas spēlētāju" jeb ''super sub''. == Vēsture == Futbolā rezervistu pirmsākumi meklējami vismaz 19. gadsimta 60. gadu sākumā, kad Anglijas publisko skolu futbola spēlēs tika izmantoti spēlētāju aizvietotāji. Sākotnēji termins "rezervists" apzīmēja spēlētāja aizstāšanu, ja kāds no pieteiktajiem spēlētājiem neieradās uz maču. Piemēram, 1863. gada spēles ziņojumā teikts: "''Charterhouse'' komanda klosterī aizvadīja spēli pret ''Carthusians'', taču, tā kā vairāki gaidītie spēlētāji neieradās, bija nepieciešams nodrošināt trīs aizvietotājus."<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, February 22, 1863; pg. 7.New Readerships</ref> Spēlētāju aizstāšana neierašanās gadījumā tika praktizēta jau 1850. gados. Piemēram, [[Ītonas koledža|Ītonas koledžā]] šādi aizvietotāji tika dēvēti par ''emergencies'' jeb ārkārtas aizvietotājiem.<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, November 11, 1855; p. 7.</ref> Arī 19. gadsimta 60. gadu vidus spēļu aprakstos bieži sastopams termins "rezervists",<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Saturday, December 17, 1864; Issue 2,226.</ref> tomēr no šiem avotiem nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai tas attiecās uz spēlētājiem, kuri aizvietoja neieradušos komandas biedrus, vai arī uz tiem, kuri spēles laikā nomainīja savainotos spēlētājus. [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] spēlētāju maiņas pirmo reizi oficiāli iekļāva [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070604211337/http://www.fifa.com/classicfootball/history/index.html|title=History of the Laws of the Game|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr ir zināmi vairāki agrāki gadījumi, kad spēlētāju maiņas tika atļautas arī pirms šo noteikumu oficiālas ieviešanas. Piemēram, 1875. gada novembrī [[Glāzgova|Glāzgovā]] notikušā draudzības spēlē starp ''[[Lancelot F.C.|Lancelot]]'' un ''[[Crosshill F.C.|Crosshill]]'' komandām viens no ''Lancelot'' spēlētājiem guva savainojumu, un ''Crosshill'' komanda "piekrita atļaut viņu aizstāt ar citu spēlētāju."<ref>"Crosshill v Lancelot". ''North British Daily Mail'': 6. 8 November 1875.</ref> Agrākais zināmais gadījums, kad rezervists piedalījās oficiālā sacensību spēlē, notika 1885. gada 7. novembrī. [[FA kauss|FA kausa]] pirmās kārtas pārspēlē klubs ''[[Lockwood Brothers F.C.|Lockwood Brothers]]'' izmantoja rezervistu pēc tam, kad [[Pussargs (futbols)|pussargs]] F. Brīrss salauza kāju spēlē pret ''[[Notts Rangers F.C.|Notts Rangers]]''.<ref>"English Challenge Cup", ''Athletic News'', 10 November 1885, p. 3</ref> Pirmo reizi rezervists starptautiskā futbola spēlē tika izmantots 1889. gada 15. aprīlī [[Reksema|Reksemā]] notikušajā spēlē starp [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Velsas izlases sākotnēji paredzētais vārtsargs [[Džeimss Treiners|Džims Treiners]] neieradās uz spēles sākumu, tādēļ viņa vietā maču uzsāka vietējais amatieru futbolists [[Alfs Pjū]]. Viņš sargāja vārtus aptuveni 20 minūtes, līdz ieradās īstais vārtsargs [[Sems Gilems]], kurš pārņēma viņa vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.londonhearts.com/scotland/games/18890415.html|title=18890415 Mon 15 Apr 1889 Wales 0 Scotland 0|website=www.londonhearts.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 1940. gadā spēlē starp Britu Palestīnas un [[Libānas futbola izlase|Libānas]] izlasēm, Britu Palestīnas centra aizsargs [[Cvi Fukss]] savainojuma dēļ tika nomainīts puslaika pārtraukumā, un viņa vietā laukumā devās [[Lonija Dvorins]].<ref>Shohat, Elisha (2006). <bdi>100 שנות כדורגל: 1906–2006</bdi> &#x5B;''100 Years of Football: 1906–2006''&#x5D; (in Hebrew). Hod Hasharon. pp.&#x20;109–110.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jpress.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=PLS/1940/04/30&id=Ar00900&sk=E28D5529|title=^f\ ^ &lt;yir ASSOCIATION FOOTBALL £ ' &** » L# ^ LEBANON OUTCLASSED BY / ^ PALESTINE SELECTED|website=jpress.org.il|access-date=2026-08-03}}</ref> Tāpat [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada FIFA Pasaules kausa]] [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] turnīrā ir fiksēts gadījums, kad 1953. gada 11. oktobrī Vācijas izlases spēlētāju [[Horsts Ekels|Horstu Ekelu]] spēlē pret Zāras protektorāta izlasi nomainīja [[Rihards Gotingers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topendsports.com/events/worldcupsoccer/hosts/switzerland-1954.htm|title=Switzerland 1954 : World Cup Football Host|website=Topend Sports|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr Pasaules kausa finālturnīra spēlēs rezervistu izmantošana netika atļauta līdz pat [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|title=FIFA World Cup: Milestones, facts & figures. Statistical Kit 7|publisher=FIFA|date=26 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130521092116/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|archive-date=21 May 2013}}</ref> Laika gaitā atļauto spēlētāju maiņu skaits oficiālajās sacensībās ir pakāpeniski palielināts. Sākotnēji komandām nebija atļauts veikt nevienu maiņu, tāpēc, ja spēlētājs guva savainojumu un nevarēja turpināt spēli, komandai bija jāspēlē mazākumā. Galvenie noteikumu grozījumi bija šādi: 1958. gadā tika atļauta viena maiņa, 1988. gadā tika atļautas divas maiņas, izvēloties no pieciem pieteiktajiem rezerves spēlētājiem. Vēlāk, palielinoties atļauto maiņu skaitam, arī rezerves spēlētāju skaits tika palielināts līdz septiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guardianlv.com/2014/07/fifa-world-cup-fifa-considering-fourth-substitution-in-extra-time/|title=FIFA World Cup: FIFA Considering Fourth Substitution In Extra Time - Guardian Liberty Voice|access-date=2026-08-03|date=2014-07-03|language=en-US}}</ref> 1994. gadā tika atļautas divas parastās maiņas, kā arī papildu maiņa savainota vārtsarga aizstāšanai,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27870956|title=World Cup 2014: Golden goals, golf carts and other innovations|work=BBC Sport|access-date=2026-08-03|date=2014-06-17|language=en-GB}}</ref> 1995. gadā tika ieviesta iespēja veikt trīs maiņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://blogs.reuters.com:80/soccer/2007/11/05/substitute-the-subs-rule/|title=Substitute the subs rule?|work=Reuters|access-date=2026-08-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130217093044/http://www.fifa.com/classicfootball/history/the-laws/1990-2000.html|title=History of the Laws of the Game - 1990-2000|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-08-03|language=en-GB}}</ref> Sākot ar [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA EURO 2016]], atsevišķās sacensībās papildlaikā tika atļauta ceturtā maiņa.<ref>{{Cite web|url=http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|title=Regulations in English 2017 Version|access-date=2017-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20170905183935/http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|archive-date=2017-09-05}}</ref> 2020. gadā, pēc [[FIFA]] priekšlikuma, [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]], lai mazinātu [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītā saspringtā spēļu kalendāra ietekmi, uz laiku atļāva komandām veikt līdz piecām maiņām (un vēl vienu papildlaikā, ja tas tiek spēlēts). Vienlaikus tika noteikts, ka pamatlaikā komanda drīkst izmantot ne vairāk kā trīs maiņu iespējas (papildlaikā – vēl vienu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/five-substitutes-option-temporarily-allowed-for-competition-organisers/|title=Five substitutes option temporarily allowed for competition organisers {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 2022. gadā šie noteikumi kļuva pastāvīgi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/preview-soccer-five-subs-be-written-into-laws-game-2022-06-12/|title=Soccer: Use of five substitutes to be written into Laws of the Game|work=Reuters|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> == Procedūra == [[File:Señal de Cambio de Jugador cropped.JPG|thumb|right|upright|[[Tiesneša asistents]] signalizē par spēlētāja maiņu]] [[File:Tomasz Żelazowski Krystian Kanarski KSZO.jpg|thumb|right|Ceturtais tiesnesis informē galveno tiesnesi par spēlētāju maiņas detaļām]] Spēlētāju maiņu kārtību reglamentē [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 3. noteikums, sadaļa „Maiņas procedūra” (''Substitution Procedure'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Spēlētāju drīkst nomainīt tikai tad, kad spēle ir apturēta, un ar [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] atļauju. Spēlētājam, kurš tiek nomainīts (izejošais spēlētājs), vispirms ir jāatstāj spēles laukums, un tikai pēc tam maiņas spēlētājs (ienākošais spēlētājs) drīkst ieiet laukumā. No brīža, kad maiņas spēlētājs ieiet laukumā, viņš kļūst par aktīvu spēlētāju, bet nomainītais spēlētājs vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Maiņas spēlētājs laukumā drīkst ieiet tikai no viduslīnijas. Ja šī procedūra netiek ievērota, tiesnesis var piemērot brīdinājumu ([[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]). Spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst atgriezties laukumā šīs spēles laikā. Gan neizmantotie rezerves spēlētāji, kas atrodas uz rezervistu soliņa, gan jau nomainītie spēlētāji joprojām ir pakļauti tiesneša disciplinārajai jurisdikcijai. Viņi var tikt sodīti par [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|nesportisku rīcību]], lai gan viņi nevar izdarīt [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumu]] Spēles noteikumu izpratnē, jo neatrodas laukumā kā aktīvi spēlētāji. Piemēram, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā Argentīnas izlases spēlētājs [[Klaudio Kanidža]], atrodoties uz rezervistu soliņa, saņēma sarkano kartīti par tiesneša aizskaršanu ar rupjiem izteicieniem. Saskaņā ar Spēles noteikumiem tiesnesim nav tiesību piespiest spēlētāju atstāt laukumu, pat ja komandas galvenais treneris vai kapteinis ir devis rīkojumu viņu nomainīt. 3. noteikuma sadaļā „Maiņas procedūra” ir noteikts, ka, "ja spēlētājs, kuru paredzēts nomainīt, atsakās atstāt laukumu, spēle turpinās." Tomēr atsevišķās situācijās spēlētājs var saņemt brīdinājumu (dzelteno kartīti), ja tiesnesis uzskata, ka viņš, atsakoties pamest laukumu, novilcina spēles laiku vai rīkojas nesportiski. Savukārt spēlētāju, kurš ir noraidīts (saņēmis sarkano kartīti), nedrīkst aizstāt ar maiņas spēlētāju. Komandai spēle jāturpina par vienu spēlētāju mazāk. Ja noraidīts ir vārtsargs, treneris parasti (taču tas nav obligāti) nomaina kādu laukuma spēlētāju, lai laukumā varētu doties rezerves vārtsargs. Piemēram, [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2006. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] [[Londonas "Arsenal"|Londonas]] [[Londonas "Arsenal"|"Arsenal"]] pussargs [[Robērs Piress]] tika nomainīts pret rezerves vārtsargu [[Manuels Almunja|Manuelu Almunju]] pēc tam, kad pamatvārtsargs [[Jenss Lēmans]] tika noraidīts mazāk nekā 20 minūtes pēc spēles sākuma. Ja komandai vairs nav atlikušu maiņu vai arī tai nav pieejama rezerves vārtsarga, kādam no laukuma spēlētājiem ir jāpārņem vārtsarga pienākumi. Viens no pazīstamākajiem piemēriem notika 2006. gadā, kad spēlē pret ''[[Reading FC|Reading]]'' savainojumus guva abi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' vārtsargi – [[Petrs Čehs]] un [[Karlo Kudičīni]]. Tā kā komandai vairs nebija iespējas izmantot rezerves vārtsargu, aizsargs [[Džons Terijs]] atlikušo spēles daļu sargāja vārtus, valkājot trešā vārtsarga [[Enrike Ilariu|Ilariu]] kreklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/5415980.stm|title=Reading 0-1 Chelsea|access-date=2026-08-04|date=2006-10-14|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar Spēles noteikumiem, "spēlētāju maiņu skaitu oficiālajās sacensībās (ne vairāk kā piecas maiņas) nosaka FIFA, attiecīgā kontinentālā konfederācija vai nacionālā futbola asociācija." Papildus noteikumi paredz: * Nacionālo pieaugušo izlašu (A izlases) spēlēs drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. * Visās pārējās spēlēs var atļaut lielāku maiņu skaitu, ja: ** abas komandas pirms spēles vienojas par maksimālo maiņu skaitu; ** tiesnesis par šo vienošanos tiek informēts pirms spēles sākuma. * Ja tiesnesis nav informēts vai komandas nav panākušas vienošanos pirms spēles, katra komanda drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. Savukārt daudzās zemāko līgu, amatieru un neformālajās futbola līgās, kuras organizē privāti futbola organizatori, un, kuras ir attiecīgās futbola asociācijas apstiprinātas, bieži vien ir atļauts veikt neierobežotu skaitu spēlētāju maiņu katrā spēlē. Tas dod iespēju vairāk spēlētājiem piedalīties spēlē un palīdz samazināt fizisko slodzi un traumu risku. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 64p1k4syfv5jljfgoouaolqnfkfu8el 4502570 4502538 2026-08-04T15:58:44Z Lietotaajs 19361 4502570 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Argentina substitute bench – Portugal vs. Argentina, 9th February 2011 (1).jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases rezervistu soliņš.]] [[Futbols|Futbolā]] '''rezervists''' ir spēlētājs, kurš spēles laikā tiek laists [[Futbola laukums|laukumā]], nomainot kādu no laukumā esošajiem spēlētājiem. Maiņa var tikt veikta dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja spēlētājs ir noguris, guvis savainojumu, demonstrē nepārliecinošu sniegumu vai arī taktisku apsvērumu dēļ (piemēram, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] laišana laukumā [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vietā). Saskaņā ar [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) Spēles noteikumiem, spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Spēlētāju maiņas oficiāli tika iekļautas [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā. Līdz tam lielākā daļa spēļu tika aizvadītas bez iespējas veikt maiņas, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus, piemēram, ja spēlētājs guva smagu savainojumu vai savlaicīgi neieradās uz spēli. Laika gaitā ir palielinājies gan atļauto maiņu skaits, gan arī rezerves spēlētāju skaits, kurus komanda drīkst pieteikt spēlei. Mūsdienās lielākajā daļā sacensību komanda spēles laikā drīkst veikt līdz piecām spēlētāju maiņām. Dažās sacensībās, ja tiek spēlēts papildlaiks, ir atļauta vēl viena papildu maiņa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jul/27/fa-cup-announce-four-substitutes-extra-time-martin-glenn|title=FA announces plans to introduce fourth substitute during extra time of FA Cup|work=The Guardian|access-date=2026-08-03|date=2016-07-27|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Pamatlaikā komandai ir piešķirtas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – vēl viena papildu maiņu iespēja. Maiņas, kas tiek veiktas pēc pirmā puslaika, pirms papildlaika sākuma, vai starp papildlaika puslaikiem, netiek ieskaitītas šo maiņu iespēju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> Turklāt noteikumi paredz iespēju veikt papildu maiņu, kas nav iekļauta parastajā maiņu limitā, ja spēlētājs ir guvis [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2022/11/21/fifa-concussion-protocol-explained-2022-world-cup/10748644002/|title=What is FIFA concussion protocol for World Cup 2022?|last=Thompson|first=Jaylon|website=USA TODAY|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> Komandas izvēlas maiņas spēlētājus no iepriekš pieteikta rezerves spēlētāju saraksta. Parasti šie spēlētāji kopā ar [[Treneris|treneriem]] sēž [[Tehniskā zona|tehniskajā zonā]], tāpēc par viņiem mēdz teikt, ka viņi ir "uz soliņa". Kad maiņas spēlētājs dodas laukumā, tiek uzskatīts, ka viņš nāk laukumā, savukārt spēlētājs, kuru viņš nomaina, atstāj laukumu vai tiek nomainīts. Arī atļautais rezerves spēlētāju skaits laika gaitā ir palielinājies. Daudzās sacensībās komandām ir atļauts pieteikt 5, 7 vai 9 rezerves spēlētājus, savukārt starptautiskos oficiālajos turnīros parasti visi turnīram pieteiktās komandas sastāva spēlētāji (parasti 23 spēlētāji) drīkst būt pieejami kā maiņas spēlētāji, ja vien viņi nav diskvalificēti konkrētajai spēlei. Spēlētāju, kurš regulāri dodas laukumā no rezervistu soliņa un bieži gūst izšķirošus vārtus vai sniedz būtisku ieguldījumu komandas panākumos, neoficiāli dēvē par "supermaiņas spēlētāju" jeb ''super sub''. == Vēsture == Futbolā rezervistu pirmsākumi meklējami vismaz 19. gadsimta 60. gadu sākumā, kad Anglijas publisko skolu futbola spēlēs tika izmantoti spēlētāju aizvietotāji. Sākotnēji termins "rezervists" apzīmēja spēlētāja aizstāšanu, ja kāds no pieteiktajiem spēlētājiem neieradās uz maču. Piemēram, 1863. gada spēles ziņojumā teikts: "''Charterhouse'' komanda klosterī aizvadīja spēli pret ''Carthusians'', taču, tā kā vairāki gaidītie spēlētāji neieradās, bija nepieciešams nodrošināt trīs aizvietotājus."<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, February 22, 1863; pg. 7.New Readerships</ref> Spēlētāju aizstāšana neierašanās gadījumā tika praktizēta jau 1850. gados. Piemēram, [[Ītonas koledža|Ītonas koledžā]] šādi aizvietotāji tika dēvēti par ''emergencies'' jeb ārkārtas aizvietotājiem.<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, November 11, 1855; p. 7.</ref> Arī 19. gadsimta 60. gadu vidus spēļu aprakstos bieži sastopams termins "rezervists",<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Saturday, December 17, 1864; Issue 2,226.</ref> tomēr no šiem avotiem nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai tas attiecās uz spēlētājiem, kuri aizvietoja neieradušos komandas biedrus, vai arī uz tiem, kuri spēles laikā nomainīja savainotos spēlētājus. [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] spēlētāju maiņas pirmo reizi oficiāli iekļāva [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070604211337/http://www.fifa.com/classicfootball/history/index.html|title=History of the Laws of the Game|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr ir zināmi vairāki agrāki gadījumi, kad spēlētāju maiņas tika atļautas arī pirms šo noteikumu oficiālas ieviešanas. Piemēram, 1875. gada novembrī [[Glāzgova|Glāzgovā]] notikušā draudzības spēlē starp ''[[Lancelot F.C.|Lancelot]]'' un ''[[Crosshill F.C.|Crosshill]]'' komandām viens no ''Lancelot'' spēlētājiem guva savainojumu, un ''Crosshill'' komanda "piekrita atļaut viņu aizstāt ar citu spēlētāju."<ref>"Crosshill v Lancelot". ''North British Daily Mail'': 6. 8 November 1875.</ref> Agrākais zināmais gadījums, kad rezervists piedalījās oficiālā sacensību spēlē, notika 1885. gada 7. novembrī. [[FA kauss|FA kausa]] pirmās kārtas pārspēlē klubs ''[[Lockwood Brothers F.C.|Lockwood Brothers]]'' izmantoja rezervistu pēc tam, kad [[Pussargs (futbols)|pussargs]] F. Brīrss salauza kāju spēlē pret ''[[Notts Rangers F.C.|Notts Rangers]]''.<ref>"English Challenge Cup", ''Athletic News'', 10 November 1885, p. 3</ref> Pirmo reizi rezervists starptautiskā futbola spēlē tika izmantots 1889. gada 15. aprīlī [[Reksema|Reksemā]] notikušajā spēlē starp [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Velsas izlases sākotnēji paredzētais vārtsargs [[Džeimss Treiners|Džims Treiners]] neieradās uz spēles sākumu, tādēļ viņa vietā maču uzsāka vietējais amatieru futbolists [[Alfs Pjū]]. Viņš sargāja vārtus aptuveni 20 minūtes, līdz ieradās īstais vārtsargs [[Sems Gilems]], kurš pārņēma viņa vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.londonhearts.com/scotland/games/18890415.html|title=18890415 Mon 15 Apr 1889 Wales 0 Scotland 0|website=www.londonhearts.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 1940. gadā spēlē starp Britu Palestīnas un [[Libānas futbola izlase|Libānas]] izlasēm, Britu Palestīnas centra aizsargs [[Cvi Fukss]] savainojuma dēļ tika nomainīts puslaika pārtraukumā, un viņa vietā laukumā devās [[Lonija Dvorins]].<ref>Shohat, Elisha (2006). <bdi>100 שנות כדורגל: 1906–2006</bdi> &#x5B;''100 Years of Football: 1906–2006''&#x5D; (in Hebrew). Hod Hasharon. pp.&#x20;109–110.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jpress.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=PLS/1940/04/30&id=Ar00900&sk=E28D5529|title=^f\ ^ &lt;yir ASSOCIATION FOOTBALL £ ' &** » L# ^ LEBANON OUTCLASSED BY / ^ PALESTINE SELECTED|website=jpress.org.il|access-date=2026-08-03}}</ref> Tāpat [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada FIFA Pasaules kausa]] [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] turnīrā ir fiksēts gadījums, kad 1953. gada 11. oktobrī Vācijas izlases spēlētāju [[Horsts Ekels|Horstu Ekelu]] spēlē pret Zāras protektorāta izlasi nomainīja [[Rihards Gotingers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topendsports.com/events/worldcupsoccer/hosts/switzerland-1954.htm|title=Switzerland 1954 : World Cup Football Host|website=Topend Sports|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr Pasaules kausa finālturnīra spēlēs rezervistu izmantošana netika atļauta līdz pat [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|title=FIFA World Cup: Milestones, facts & figures. Statistical Kit 7|publisher=FIFA|date=26 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130521092116/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|archive-date=21 May 2013}}</ref> Laika gaitā atļauto spēlētāju maiņu skaits oficiālajās sacensībās ir pakāpeniski palielināts. Sākotnēji komandām nebija atļauts veikt nevienu maiņu, tāpēc, ja spēlētājs guva savainojumu un nevarēja turpināt spēli, komandai bija jāspēlē mazākumā. Galvenie noteikumu grozījumi bija šādi: 1958. gadā tika atļauta viena maiņa, 1988. gadā tika atļautas divas maiņas, izvēloties no pieciem pieteiktajiem rezerves spēlētājiem. Vēlāk, palielinoties atļauto maiņu skaitam, arī rezerves spēlētāju skaits tika palielināts līdz septiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guardianlv.com/2014/07/fifa-world-cup-fifa-considering-fourth-substitution-in-extra-time/|title=FIFA World Cup: FIFA Considering Fourth Substitution In Extra Time - Guardian Liberty Voice|access-date=2026-08-03|date=2014-07-03|language=en-US}}</ref> 1994. gadā tika atļautas divas parastās maiņas, kā arī papildu maiņa savainota vārtsarga aizstāšanai,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27870956|title=World Cup 2014: Golden goals, golf carts and other innovations|work=BBC Sport|access-date=2026-08-03|date=2014-06-17|language=en-GB}}</ref> 1995. gadā tika ieviesta iespēja veikt trīs maiņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://blogs.reuters.com:80/soccer/2007/11/05/substitute-the-subs-rule/|title=Substitute the subs rule?|work=Reuters|access-date=2026-08-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130217093044/http://www.fifa.com/classicfootball/history/the-laws/1990-2000.html|title=History of the Laws of the Game - 1990-2000|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-08-03|language=en-GB}}</ref> Sākot ar [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA EURO 2016]], atsevišķās sacensībās papildlaikā tika atļauta ceturtā maiņa.<ref>{{Cite web|url=http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|title=Regulations in English 2017 Version|access-date=2017-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20170905183935/http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|archive-date=2017-09-05}}</ref> 2020. gadā, pēc [[FIFA]] priekšlikuma, [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]], lai mazinātu [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītā saspringtā spēļu kalendāra ietekmi, uz laiku atļāva komandām veikt līdz piecām maiņām (un vēl vienu papildlaikā, ja tas tiek spēlēts). Vienlaikus tika noteikts, ka pamatlaikā komanda drīkst izmantot ne vairāk kā trīs maiņu iespējas (papildlaikā – vēl vienu).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/five-substitutes-option-temporarily-allowed-for-competition-organisers/|title=Five substitutes option temporarily allowed for competition organisers {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 2022. gadā šie noteikumi kļuva pastāvīgi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/preview-soccer-five-subs-be-written-into-laws-game-2022-06-12/|title=Soccer: Use of five substitutes to be written into Laws of the Game|work=Reuters|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> == Procedūra == [[File:Señal de Cambio de Jugador cropped.JPG|thumb|right|upright|[[Tiesneša asistents]] signalizē par spēlētāja maiņu]] [[File:Tomasz Żelazowski Krystian Kanarski KSZO.jpg|thumb|right|Ceturtais tiesnesis informē galveno tiesnesi par spēlētāju maiņas detaļām]] Spēlētāju maiņu kārtību reglamentē [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 3. noteikums, sadaļa „Maiņas procedūra” (''Substitution Procedure'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Spēlētāju drīkst nomainīt tikai tad, kad spēle ir apturēta, un ar [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] atļauju. Spēlētājam, kurš tiek nomainīts (izejošais spēlētājs), vispirms ir jāatstāj spēles laukums, un tikai pēc tam maiņas spēlētājs (ienākošais spēlētājs) drīkst ieiet laukumā. No brīža, kad maiņas spēlētājs ieiet laukumā, viņš kļūst par aktīvu spēlētāju, bet nomainītais spēlētājs vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Maiņas spēlētājs laukumā drīkst ieiet tikai no viduslīnijas. Ja šī procedūra netiek ievērota, tiesnesis var piemērot brīdinājumu ([[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]). Spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst atgriezties laukumā šīs spēles laikā. Gan neizmantotie rezerves spēlētāji, kas atrodas uz rezervistu soliņa, gan jau nomainītie spēlētāji joprojām ir pakļauti tiesneša disciplinārajai jurisdikcijai. Viņi var tikt sodīti par [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|nesportisku rīcību]], lai gan viņi nevar izdarīt [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumu]] Spēles noteikumu izpratnē, jo neatrodas laukumā kā aktīvi spēlētāji. Piemēram, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā Argentīnas izlases spēlētājs [[Klaudio Kanidža]], atrodoties uz rezervistu soliņa, saņēma sarkano kartīti par tiesneša aizskaršanu ar rupjiem izteicieniem. Saskaņā ar Spēles noteikumiem tiesnesim nav tiesību piespiest spēlētāju atstāt laukumu, pat ja komandas galvenais treneris vai kapteinis ir devis rīkojumu viņu nomainīt. 3. noteikuma sadaļā „Maiņas procedūra” ir noteikts, ka, "ja spēlētājs, kuru paredzēts nomainīt, atsakās atstāt laukumu, spēle turpinās." Tomēr atsevišķās situācijās spēlētājs var saņemt brīdinājumu (dzelteno kartīti), ja tiesnesis uzskata, ka viņš, atsakoties pamest laukumu, novilcina spēles laiku vai rīkojas nesportiski. Savukārt spēlētāju, kurš ir noraidīts (saņēmis sarkano kartīti), nedrīkst aizstāt ar maiņas spēlētāju. Komandai spēle jāturpina par vienu spēlētāju mazāk. Ja noraidīts ir vārtsargs, treneris parasti (taču tas nav obligāti) nomaina kādu laukuma spēlētāju, lai laukumā varētu doties rezerves vārtsargs. Piemēram, [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2006. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] [[Londonas "Arsenal"|Londonas]] [[Londonas "Arsenal"|"Arsenal"]] pussargs [[Robērs Piress]] tika nomainīts pret rezerves vārtsargu [[Manuels Almunja|Manuelu Almunju]] pēc tam, kad pamatvārtsargs [[Jenss Lēmans]] tika noraidīts mazāk nekā 20 minūtes pēc spēles sākuma. Ja komandai vairs nav atlikušu maiņu vai arī tai nav pieejama rezerves vārtsarga, kādam no laukuma spēlētājiem ir jāpārņem vārtsarga pienākumi. Viens no pazīstamākajiem piemēriem notika 2006. gadā, kad spēlē pret ''[[Reading FC|Reading]]'' savainojumus guva abi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' vārtsargi – [[Petrs Čehs]] un [[Karlo Kudičīni]]. Tā kā komandai vairs nebija iespējas izmantot rezerves vārtsargu, aizsargs [[Džons Terijs]] atlikušo spēles daļu sargāja vārtus, valkājot trešā vārtsarga [[Enrike Ilariu|Ilariu]] kreklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/5415980.stm|title=Reading 0-1 Chelsea|access-date=2026-08-04|date=2006-10-14|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar Spēles noteikumiem, "spēlētāju maiņu skaitu oficiālajās sacensībās (ne vairāk kā piecas maiņas) nosaka FIFA, attiecīgā kontinentālā konfederācija vai nacionālā futbola asociācija." Papildus noteikumi paredz: * Nacionālo pieaugušo izlašu (A izlases) spēlēs drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. * Visās pārējās spēlēs var atļaut lielāku maiņu skaitu, ja: ** abas komandas pirms spēles vienojas par maksimālo maiņu skaitu; ** tiesnesis par šo vienošanos tiek informēts pirms spēles sākuma. * Ja tiesnesis nav informēts vai komandas nav panākušas vienošanos pirms spēles, katra komanda drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. Savukārt daudzās zemāko līgu, amatieru un neformālajās futbola līgās, kuras organizē privāti futbola organizatori, un, kuras ir attiecīgās futbola asociācijas apstiprinātas, bieži vien ir atļauts veikt neierobežotu skaitu spēlētāju maiņu katrā spēlē. Tas dod iespēju vairāk spēlētājiem piedalīties spēlē un palīdz samazināt fizisko slodzi un traumu risku. === Maiņu iespējas === Pēc tam, kad spēlēs tika ieviesta iespēja veikt piecas spēlētāju maiņas, tika noteikts arī "maiņu iespēju" ierobežojums, lai novērstu apzinātu spēles laika vilcināšanu un pārmērīgu spēles pārtraukšanu. Katrai komandai pamatlaikā ir trīs maiņu iespējas, kuru laikā tā var veikt visas piecas atļautās maiņas. Sacensībās, kurās ir paredzēta papildu maiņa papildlaikā, katrai komandai tiek piešķirta vēl viena papildu maiņu iespēja. Ja kāda no pamatlaikā piešķirtajām maiņu iespējām nav izmantota, to drīkst izmantot arī papildlaikā. Maiņas netiek ieskaitītas maiņu iespēju skaitā, ja tās tiek veiktas puslaika pārtraukumā, pirms papildlaika sākuma un papildlaika puslaika pārtraukumā. Ja abas komandas vienlaikus veic spēlētāju maiņas vienā spēles pārtraukumā, katrai komandai tiek ieskaitīta viena izmantota maiņu iespēja. Ja viena komanda vienā un tajā pašā spēles pārtraukumā veic vairākas spēlētāju maiņas vai vienlaikus piesaka vairākas maiņas, tās visas kopā tiek uzskatītas par vienas maiņu iespējas izmantošanu.<ref name=":0" /> == Maiņa smadzeņu satricinājuma gadījumā == 2019. gada oktobrī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) sāka apspriest iespēju ieviest papildu spēlētāju maiņas gadījumos, kad spēles laikā ir aizdomas, ka spēlētājs guvis [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/ifab-advisory-panels-continue-to-discuss-on-key-topics/|title=IFAB Advisory Panels continue to discuss on key topics {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Tā paša gada sākumā [[FIFA]] Medicīnas komitejas priekšsēdētājs [[Mišels D’Hoge]] paziņoja, ka FIFA ir gatava apspriest šādu maiņu ieviešanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-soccer-champions-tot-aja-idUKKCN1S80CQ|title=FIFA ready to discuss concussion substitutions - Times|work=U.S.|access-date=2026-08-04|last=Staff|first=Reuters|language=en-US}}</ref> Arī [[UEFA]] aicināja FIFA un IFAB atļaut pagaidu maiņas spēlētājiem, kuriem ir aizdomas par galvas traumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/article/uefa-to-ask-fifa-to-consider-concussion-substitutes-5nrg90ngv|title=Uefa calls for temporary subs in concussion cases|last=Reporter|first=Martyn Ziegler, Chief Sports|access-date=2026-08-04|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0251-0f8e6c171bac-f18e94862ff1-1000/|title=UEFA to ask FIFA/IFAB for new concussion protocol|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-04|language=en}}</ref> Šī ideja jau bija apspriesta [[FIFA Padome|FIFA Izpildkomitejā]] piecus gadus iepriekš. Tomēr tolaik valdīja uzskats, ka šāds noteikums varētu kaitēt futbola "universāluma" principam, jo to būtu grūti piemērot zemāka līmeņa un amatieru sacensībās. Pastāvēja arī bažas, ka šādu noteikumu varētu izmantot spēles laika vilcināšanai vai papildu spēlētāju maiņas iegūšanai taktisku apsvērumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/1220947/2019/09/19/exclusive-football-set-to-introduce-10-minute-concussion-subs-as-the-game-finally-catches-up/|title=Exclusive: 10-minute ‘concussion subs’ set to be introduced as football finally catches up with elite sport|work=The New York Times|access-date=2026-08-04|date=2019-09-19|last=Slater|first=Matt|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2014. gadā UEFA ieviesa noteikumu, kas ļāva [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešiem]] apturēt spēli līdz trim minūtēm, lai izvērtētu spēlētāja galvas traumu. Spēlētājam bija atļauts atgriezties laukumā tikai pēc tam, kad komandas ārsts bija apstiprinājis, ka spēlētājs ir pietiekami vesels, lai turpinātu dalību spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0219-0e8c9a59e033-d6136dab403e-1000/|title=New concussion procedure|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-04|language=en}}</ref> Šis trīs minūšu noteikums līdzīgā veidā tika ieviests arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/fifa-world-cup/story/3400166/world-cup-doctors-given-access-to-replays-to-assess-concussions|website=www.espn.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Šīs izmaiņas tika veiktas pēc vairākiem plaši apspriestiem galvas traumu gadījumiem [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī pēc spēlētāju arodbiedrības ''[[FIFPRO|FIFPro]]'' aicinājumiem FIFA pārskatīt savu smadzeņu satricinājumu novērtēšanas un ārstēšanas protokolu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://slate.com/technology/2018/06/fifas-concussion-rule-changes-wont-solve-the-problem.html|title=FIFA’s Rule Changes Won’t Solve Soccer’s Concussion Problem|work=Slate|access-date=2026-08-04|date=2018-06-14|last=Khetpal|first=Vishal|issn=1091-2339|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fifpro.org/news/fifpro-calls-for-concussion-review/en/|title=FIFPro calls for concussion investigation - FIFPro World Players' Union|work=FIFPro World Players' Union|access-date=2026-08-04|last=Orsatti|first=Andrew|language=es-es}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] fe64cqffr7wrbshvcxwgwhere69lna8 4502751 4502570 2026-08-05T08:02:59Z Lietotaajs 19361 4502751 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Argentina substitute bench – Portugal vs. Argentina, 9th February 2011 (1).jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases rezervistu soliņš.]] [[Futbols|Futbolā]] '''rezervists''' ir spēlētājs, kurš spēles laikā tiek laists [[Futbola laukums|laukumā]], nomainot kādu no laukumā esošajiem spēlētājiem. Maiņa var tikt veikta dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja spēlētājs ir noguris, guvis savainojumu, demonstrē nepārliecinošu sniegumu vai arī taktisku apsvērumu dēļ (piemēram, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] laišana laukumā [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vietā). Saskaņā ar [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) Spēles noteikumiem, spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Spēlētāju maiņas oficiāli tika iekļautas [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā. Līdz tam lielākā daļa spēļu tika aizvadītas bez iespējas veikt maiņas, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus, piemēram, ja spēlētājs guva smagu savainojumu vai savlaicīgi neieradās uz spēli. Laika gaitā ir palielinājies gan atļauto maiņu skaits, gan arī rezerves spēlētāju skaits, kurus komanda drīkst pieteikt spēlei. Mūsdienās lielākajā daļā sacensību komanda spēles laikā drīkst veikt līdz piecām spēlētāju maiņām. Dažās sacensībās, ja tiek spēlēts papildlaiks, ir atļauta vēl viena papildu maiņa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jul/27/fa-cup-announce-four-substitutes-extra-time-martin-glenn|title=FA announces plans to introduce fourth substitute during extra time of FA Cup|work=The Guardian|access-date=2026-08-03|date=2016-07-27|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Pamatlaikā komandai ir piešķirtas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – vēl viena papildu maiņu iespēja. Maiņas, kas tiek veiktas pēc pirmā puslaika, pirms papildlaika sākuma, vai starp papildlaika puslaikiem, netiek ieskaitītas šo maiņu iespēju skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> Turklāt noteikumi paredz iespēju veikt papildu maiņu, kas nav iekļauta parastajā maiņu limitā, ja spēlētājs ir guvis [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2022/11/21/fifa-concussion-protocol-explained-2022-world-cup/10748644002/|title=What is FIFA concussion protocol for World Cup 2022?|last=Thompson|first=Jaylon|website=USA TODAY|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> Komandas izvēlas maiņas spēlētājus no iepriekš pieteikta rezerves spēlētāju saraksta. Parasti šie spēlētāji kopā ar [[Treneris|treneriem]] sēž [[Tehniskā zona|tehniskajā zonā]], tāpēc par viņiem mēdz teikt, ka viņi ir "uz soliņa". Kad maiņas spēlētājs dodas laukumā, tiek uzskatīts, ka viņš nāk laukumā, savukārt spēlētājs, kuru viņš nomaina, atstāj laukumu vai tiek nomainīts. Arī atļautais rezerves spēlētāju skaits laika gaitā ir palielinājies. Daudzās sacensībās komandām ir atļauts pieteikt 5, 7 vai 9 rezerves spēlētājus, savukārt starptautiskos oficiālajos turnīros parasti visi turnīram pieteiktās komandas sastāva spēlētāji (parasti 23 spēlētāji) drīkst būt pieejami kā maiņas spēlētāji, ja vien viņi nav diskvalificēti konkrētajai spēlei. Spēlētāju, kurš regulāri dodas laukumā no rezervistu soliņa un bieži gūst izšķirošus vārtus vai sniedz būtisku ieguldījumu komandas panākumos, neoficiāli dēvē par "supermaiņas spēlētāju" jeb ''super sub''. == Vēsture == Futbolā rezervistu pirmsākumi meklējami vismaz 19. gadsimta 60. gadu sākumā, kad Anglijas publisko skolu futbola spēlēs tika izmantoti spēlētāju aizvietotāji. Sākotnēji termins "rezervists" apzīmēja spēlētāja aizstāšanu, ja kāds no pieteiktajiem spēlētājiem neieradās uz maču. Piemēram, 1863. gada spēles ziņojumā teikts: "''Charterhouse'' komanda klosterī aizvadīja spēli pret ''Carthusians'', taču, tā kā vairāki gaidītie spēlētāji neieradās, bija nepieciešams nodrošināt trīs aizvietotājus."<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, February 22, 1863; pg. 7.New Readerships</ref> Spēlētāju aizstāšana neierašanās gadījumā tika praktizēta jau 1850. gados. Piemēram, [[Ītonas koledža|Ītonas koledžā]] šādi aizvietotāji tika dēvēti par ''emergencies'' jeb ārkārtas aizvietotājiem.<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Sunday, November 11, 1855; p. 7.</ref> Arī 19. gadsimta 60. gadu vidus spēļu aprakstos bieži sastopams termins "rezervists",<ref>''Bell's Life in London and Sporting Chronicle'' (London, England), Saturday, December 17, 1864; Issue 2,226.</ref> tomēr no šiem avotiem nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai tas attiecās uz spēlētājiem, kuri aizvietoja neieradušos komandas biedrus, vai arī uz tiem, kuri spēles laikā nomainīja savainotos spēlētājus. [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] spēlētāju maiņas pirmo reizi oficiāli iekļāva [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] 1958. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070604211337/http://www.fifa.com/classicfootball/history/index.html|title=History of the Laws of the Game|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr ir zināmi vairāki agrāki gadījumi, kad spēlētāju maiņas tika atļautas arī pirms šo noteikumu oficiālas ieviešanas. Piemēram, 1875. gada novembrī [[Glāzgova|Glāzgovā]] notikušā draudzības spēlē starp ''[[Lancelot F.C.|Lancelot]]'' un ''[[Crosshill F.C.|Crosshill]]'' komandām viens no ''Lancelot'' spēlētājiem guva savainojumu, un ''Crosshill'' komanda "piekrita atļaut viņu aizstāt ar citu spēlētāju."<ref>"Crosshill v Lancelot". ''North British Daily Mail'': 6. 8 November 1875.</ref> Agrākais zināmais gadījums, kad rezervists piedalījās oficiālā sacensību spēlē, notika 1885. gada 7. novembrī. [[FA kauss|FA kausa]] pirmās kārtas pārspēlē klubs ''[[Lockwood Brothers F.C.|Lockwood Brothers]]'' izmantoja rezervistu pēc tam, kad [[Pussargs (futbols)|pussargs]] F. Brīrss salauza kāju spēlē pret ''[[Notts Rangers F.C.|Notts Rangers]]''.<ref>"English Challenge Cup", ''Athletic News'', 10 November 1885, p. 3</ref> Pirmo reizi rezervists starptautiskā futbola spēlē tika izmantots 1889. gada 15. aprīlī [[Reksema|Reksemā]] notikušajā spēlē starp [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Velsas izlases sākotnēji paredzētais vārtsargs [[Džeimss Treiners|Džims Treiners]] neieradās uz spēles sākumu, tādēļ viņa vietā maču uzsāka vietējais amatieru futbolists [[Alfs Pjū]]. Viņš sargāja vārtus aptuveni 20 minūtes, līdz ieradās īstais vārtsargs [[Sems Gilems]], kurš pārņēma viņa vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.londonhearts.com/scotland/games/18890415.html|title=18890415 Mon 15 Apr 1889 Wales 0 Scotland 0|website=www.londonhearts.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 1940. gadā spēlē starp Britu Palestīnas un [[Libānas futbola izlase|Libānas]] izlasēm, Britu Palestīnas centra aizsargs [[Cvi Fukss]] savainojuma dēļ tika nomainīts puslaika pārtraukumā, un viņa vietā laukumā devās [[Lonija Dvorins]].<ref>Shohat, Elisha (2006). <bdi>100 שנות כדורגל: 1906–2006</bdi> &#x5B;''100 Years of Football: 1906–2006''&#x5D; (in Hebrew). Hod Hasharon. pp.&#x20;109–110.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jpress.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=PLS/1940/04/30&id=Ar00900&sk=E28D5529|title=^f\ ^ &lt;yir ASSOCIATION FOOTBALL £ ' &** » L# ^ LEBANON OUTCLASSED BY / ^ PALESTINE SELECTED|website=jpress.org.il|access-date=2026-08-03}}</ref> Tāpat [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada FIFA Pasaules kausa]] [[1954. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] turnīrā ir fiksēts gadījums, kad 1953. gada 11. oktobrī Vācijas izlases spēlētāju [[Horsts Ekels|Horstu Ekelu]] spēlē pret Zāras protektorāta izlasi nomainīja [[Rihards Gotingers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topendsports.com/events/worldcupsoccer/hosts/switzerland-1954.htm|title=Switzerland 1954 : World Cup Football Host|website=Topend Sports|access-date=2026-08-03|language=en}}</ref> Tomēr Pasaules kausa finālturnīra spēlēs rezervistu izmantošana netika atļauta līdz pat [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|title=FIFA World Cup: Milestones, facts & figures. Statistical Kit 7|publisher=FIFA|date=26 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130521092116/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mencompwc/51/97/55/171012-statisticalkit-fifaworldcup-milestonesfactsfigures-statusafterfwc2010.pdf|archive-date=21 May 2013}}</ref> Laika gaitā atļauto spēlētāju maiņu skaits oficiālajās sacensībās ir pakāpeniski palielināts. Sākotnēji komandām nebija atļauts veikt nevienu maiņu, tāpēc, ja spēlētājs guva savainojumu un nevarēja turpināt spēli, komandai bija jāspēlē mazākumā. Galvenie noteikumu grozījumi bija šādi: 1958. gadā tika atļauta viena maiņa, 1988. gadā tika atļautas divas maiņas, izvēloties no pieciem pieteiktajiem rezerves spēlētājiem. Vēlāk, palielinoties atļauto maiņu skaitam, arī rezerves spēlētāju skaits tika palielināts līdz septiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://guardianlv.com/2014/07/fifa-world-cup-fifa-considering-fourth-substitution-in-extra-time/|title=FIFA World Cup: FIFA Considering Fourth Substitution In Extra Time - Guardian Liberty Voice|access-date=2026-08-03|date=2014-07-03|language=en-US}}</ref> 1994. gadā tika atļautas divas parastās maiņas, kā arī papildu maiņa savainota vārtsarga aizstāšanai,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27870956|title=World Cup 2014: Golden goals, golf carts and other innovations|work=BBC Sport|access-date=2026-08-03|date=2014-06-17|language=en-GB}}</ref> 1995. gadā tika ieviesta iespēja veikt trīs maiņas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://blogs.reuters.com:80/soccer/2007/11/05/substitute-the-subs-rule/|title=Substitute the subs rule?|work=Reuters|access-date=2026-08-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20130217093044/http://www.fifa.com/classicfootball/history/the-laws/1990-2000.html|title=History of the Laws of the Game - 1990-2000|last=FIFA.com|website=FIFA.com|access-date=2026-08-03|language=en-GB}}</ref> Sākot ar [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA EURO 2016]], atsevišķās sacensībās papildlaikā tika atļauta ceturtā maiņa.<ref>{{Cite web|url=http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|title=Regulations in English 2017 Version|access-date=2017-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20170905183935/http://www.concacaf.com/wp-content/uploads/2017/05/170301_GC-Regulations-Final_EN.pdf|archive-date=2017-09-05}}</ref> 2020. gadā, pēc [[FIFA]] priekšlikuma, [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]], lai mazinātu [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītā saspringtā spēļu kalendāra ietekmi, uz laiku atļāva komandām veikt līdz piecām maiņām (un vēl vienu papildlaikā, ja tas tiek spēlēts). Vienlaikus tika noteikts, ka pamatlaikā komanda drīkst izmantot ne vairāk kā trīs maiņu iespējas (papildlaikā – vēl vienu).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/five-substitutes-option-temporarily-allowed-for-competition-organisers/|title=Five substitutes option temporarily allowed for competition organisers {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-03}}</ref> 2022. gadā šie noteikumi kļuva pastāvīgi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/preview-soccer-five-subs-be-written-into-laws-game-2022-06-12/|title=Soccer: Use of five substitutes to be written into Laws of the Game|work=Reuters|access-date=2026-08-03|language=en-US}}</ref> == Procedūra == [[File:Señal de Cambio de Jugador cropped.JPG|thumb|right|upright|[[Tiesneša asistents]] signalizē par spēlētāja maiņu]] [[File:Tomasz Żelazowski Krystian Kanarski KSZO.jpg|thumb|right|Ceturtais tiesnesis informē galveno tiesnesi par spēlētāju maiņas detaļām]] Spēlētāju maiņu kārtību reglamentē [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumu]] 3. noteikums, sadaļa „Maiņas procedūra” (''Substitution Procedure'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-players/#number-of-substitutions|title=Law 3 - The Players {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Spēlētāju drīkst nomainīt tikai tad, kad spēle ir apturēta, un ar [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] atļauju. Spēlētājam, kurš tiek nomainīts (izejošais spēlētājs), vispirms ir jāatstāj spēles laukums, un tikai pēc tam maiņas spēlētājs (ienākošais spēlētājs) drīkst ieiet laukumā. No brīža, kad maiņas spēlētājs ieiet laukumā, viņš kļūst par aktīvu spēlētāju, bet nomainītais spēlētājs vairs nedrīkst piedalīties attiecīgajā spēlē. Maiņas spēlētājs laukumā drīkst ieiet tikai no viduslīnijas. Ja šī procedūra netiek ievērota, tiesnesis var piemērot brīdinājumu ([[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]). Spēlētājs, kurš ir nomainīts, vairs nedrīkst atgriezties laukumā šīs spēles laikā. Gan neizmantotie rezerves spēlētāji, kas atrodas uz rezervistu soliņa, gan jau nomainītie spēlētāji joprojām ir pakļauti tiesneša disciplinārajai jurisdikcijai. Viņi var tikt sodīti par [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|nesportisku rīcību]], lai gan viņi nevar izdarīt [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumu]] Spēles noteikumu izpratnē, jo neatrodas laukumā kā aktīvi spēlētāji. Piemēram, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā Argentīnas izlases spēlētājs [[Klaudio Kanidža]], atrodoties uz rezervistu soliņa, saņēma sarkano kartīti par tiesneša aizskaršanu ar rupjiem izteicieniem. Saskaņā ar Spēles noteikumiem tiesnesim nav tiesību piespiest spēlētāju atstāt laukumu, pat ja komandas galvenais treneris vai kapteinis ir devis rīkojumu viņu nomainīt. 3. noteikuma sadaļā „Maiņas procedūra” ir noteikts, ka, "ja spēlētājs, kuru paredzēts nomainīt, atsakās atstāt laukumu, spēle turpinās." Tomēr atsevišķās situācijās spēlētājs var saņemt brīdinājumu (dzelteno kartīti), ja tiesnesis uzskata, ka viņš, atsakoties pamest laukumu, novilcina spēles laiku vai rīkojas nesportiski. Savukārt spēlētāju, kurš ir noraidīts (saņēmis sarkano kartīti), nedrīkst aizstāt ar maiņas spēlētāju. Komandai spēle jāturpina par vienu spēlētāju mazāk. Ja noraidīts ir vārtsargs, treneris parasti (taču tas nav obligāti) nomaina kādu laukuma spēlētāju, lai laukumā varētu doties rezerves vārtsargs. Piemēram, [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2006. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] [[Londonas "Arsenal"|Londonas]] [[Londonas "Arsenal"|"Arsenal"]] pussargs [[Robērs Piress]] tika nomainīts pret rezerves vārtsargu [[Manuels Almunja|Manuelu Almunju]] pēc tam, kad pamatvārtsargs [[Jenss Lēmans]] tika noraidīts mazāk nekā 20 minūtes pēc spēles sākuma. Ja komandai vairs nav atlikušu maiņu vai arī tai nav pieejama rezerves vārtsarga, kādam no laukuma spēlētājiem ir jāpārņem vārtsarga pienākumi. Viens no pazīstamākajiem piemēriem notika 2006. gadā, kad spēlē pret ''[[Reading FC|Reading]]'' savainojumus guva abi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' vārtsargi – [[Petrs Čehs]] un [[Karlo Kudičīni]]. Tā kā komandai vairs nebija iespējas izmantot rezerves vārtsargu, aizsargs [[Džons Terijs]] atlikušo spēles daļu sargāja vārtus, valkājot trešā vārtsarga [[Enrike Ilariu|Ilariu]] kreklu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/5415980.stm|title=Reading 0-1 Chelsea|access-date=2026-08-04|date=2006-10-14|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar Spēles noteikumiem, "spēlētāju maiņu skaitu oficiālajās sacensībās (ne vairāk kā piecas maiņas) nosaka FIFA, attiecīgā kontinentālā konfederācija vai nacionālā futbola asociācija." Papildus noteikumi paredz: * Nacionālo pieaugušo izlašu (A izlases) spēlēs drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. * Visās pārējās spēlēs var atļaut lielāku maiņu skaitu, ja: ** abas komandas pirms spēles vienojas par maksimālo maiņu skaitu; ** tiesnesis par šo vienošanos tiek informēts pirms spēles sākuma. * Ja tiesnesis nav informēts vai komandas nav panākušas vienošanos pirms spēles, katra komanda drīkst izmantot ne vairāk kā sešus maiņas spēlētājus. Savukārt daudzās zemāko līgu, amatieru un neformālajās futbola līgās, kuras organizē privāti futbola organizatori, un, kuras ir attiecīgās futbola asociācijas apstiprinātas, bieži vien ir atļauts veikt neierobežotu skaitu spēlētāju maiņu katrā spēlē. Tas dod iespēju vairāk spēlētājiem piedalīties spēlē un palīdz samazināt fizisko slodzi un traumu risku. === Maiņu iespējas === Pēc tam, kad spēlēs tika ieviesta iespēja veikt piecas spēlētāju maiņas, tika noteikts arī "maiņu iespēju" ierobežojums, lai novērstu apzinātu spēles laika vilcināšanu un pārmērīgu spēles pārtraukšanu. Katrai komandai pamatlaikā ir trīs maiņu iespējas, kuru laikā tā var veikt visas piecas atļautās maiņas. Sacensībās, kurās ir paredzēta papildu maiņa papildlaikā, katrai komandai tiek piešķirta vēl viena papildu maiņu iespēja. Ja kāda no pamatlaikā piešķirtajām maiņu iespējām nav izmantota, to drīkst izmantot arī papildlaikā. Maiņas netiek ieskaitītas maiņu iespēju skaitā, ja tās tiek veiktas puslaika pārtraukumā, pirms papildlaika sākuma un papildlaika puslaika pārtraukumā. Ja abas komandas vienlaikus veic spēlētāju maiņas vienā spēles pārtraukumā, katrai komandai tiek ieskaitīta viena izmantota maiņu iespēja. Ja viena komanda vienā un tajā pašā spēles pārtraukumā veic vairākas spēlētāju maiņas vai vienlaikus piesaka vairākas maiņas, tās visas kopā tiek uzskatītas par vienas maiņu iespējas izmantošanu.<ref name=":0" /> == Maiņa smadzeņu satricinājuma gadījumā == 2019. gada oktobrī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) sāka apspriest iespēju ieviest papildu spēlētāju maiņas gadījumos, kad spēles laikā ir aizdomas, ka spēlētājs guvis [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/ifab-advisory-panels-continue-to-discuss-on-key-topics/|title=IFAB Advisory Panels continue to discuss on key topics {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Tā paša gada sākumā [[FIFA]] Medicīnas komitejas priekšsēdētājs [[Mišels D’Hoge]] paziņoja, ka FIFA ir gatava apspriest šādu maiņu ieviešanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/uk-soccer-champions-tot-aja-idUKKCN1S80CQ|title=FIFA ready to discuss concussion substitutions - Times|work=U.S.|access-date=2026-08-04|last=Staff|first=Reuters|language=en-US}}</ref> Arī [[UEFA]] aicināja FIFA un IFAB atļaut pagaidu maiņas spēlētājiem, kuriem ir aizdomas par galvas traumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/article/uefa-to-ask-fifa-to-consider-concussion-substitutes-5nrg90ngv|title=Uefa calls for temporary subs in concussion cases|last=Reporter|first=Martyn Ziegler, Chief Sports|access-date=2026-08-04|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0251-0f8e6c171bac-f18e94862ff1-1000/|title=UEFA to ask FIFA/IFAB for new concussion protocol|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-04|language=en}}</ref> Šī ideja jau bija apspriesta [[FIFA Padome|FIFA Izpildkomitejā]] piecus gadus iepriekš. Tomēr tolaik valdīja uzskats, ka šāds noteikums varētu kaitēt futbola "universāluma" principam, jo to būtu grūti piemērot zemāka līmeņa un amatieru sacensībās. Pastāvēja arī bažas, ka šādu noteikumu varētu izmantot spēles laika vilcināšanai vai papildu spēlētāju maiņas iegūšanai taktisku apsvērumu dēļ.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/1220947/2019/09/19/exclusive-football-set-to-introduce-10-minute-concussion-subs-as-the-game-finally-catches-up/|title=Exclusive: 10-minute ‘concussion subs’ set to be introduced as football finally catches up with elite sport|work=The New York Times|access-date=2026-08-04|date=2019-09-19|last=Slater|first=Matt|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2014. gadā UEFA ieviesa noteikumu, kas ļāva [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešiem]] apturēt spēli līdz trim minūtēm, lai izvērtētu spēlētāja galvas traumu. Spēlētājam bija atļauts atgriezties laukumā tikai pēc tam, kad komandas ārsts bija apstiprinājis, ka spēlētājs ir pietiekami vesels, lai turpinātu dalību spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0219-0e8c9a59e033-d6136dab403e-1000/|title=New concussion procedure|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-04|language=en}}</ref> Šis trīs minūšu noteikums līdzīgā veidā tika ieviests arī [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/fifa-world-cup/story/3400166/world-cup-doctors-given-access-to-replays-to-assess-concussions|website=www.espn.com|access-date=2026-08-04}}</ref> Šīs izmaiņas tika veiktas pēc vairākiem plaši apspriestiem galvas traumu gadījumiem [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī pēc spēlētāju arodbiedrības ''[[FIFPRO|FIFPro]]'' aicinājumiem FIFA pārskatīt savu smadzeņu satricinājumu novērtēšanas un ārstēšanas protokolu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://slate.com/technology/2018/06/fifas-concussion-rule-changes-wont-solve-the-problem.html|title=FIFA’s Rule Changes Won’t Solve Soccer’s Concussion Problem|work=Slate|access-date=2026-08-04|date=2018-06-14|last=Khetpal|first=Vishal|issn=1091-2339|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fifpro.org/news/fifpro-calls-for-concussion-review/en/|title=FIFPro calls for concussion investigation - FIFPro World Players' Union|work=FIFPro World Players' Union|access-date=2026-08-04|last=Orsatti|first=Andrew|language=es-es}}</ref> Sākotnēji IFAB apsvēra iespēju ieviest desmit minūšu novērtēšanas periodu spēlētājiem, kuriem bija aizdomas par smadzeņu satricinājumu, paredzot, ka šajā laikā viņus uz laiku aizstātu maiņas spēlētājs.<ref name=":1" /> 2019. gada decembrī IFAB vienojās izveidot ekspertu grupu, kurā darbojās sporta medicīnas speciālisti un futbola eksperti. Tās uzdevums bija izstrādāt risinājumus spēles laikā iespējamu smadzeņu satricinājumu novērtēšanai un pārvaldībai.{{Nepieciešama atsauce}} Pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem, 2020. gada februārī IFAB paziņoja, ka izstrādās maiņas protokolu smadzeņu satricinājuma gadījumiem, ko paredzēts izmēģināt praktiskos izmēģinājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theifab.com/news/the-ifab-agrees-to-implement-substitution-trials-to-address-concussion-incidents/|title=The IFAB agrees to implement substitution trials to address concussion incidents {{!}} IFAB|website=theifab.com|access-date=2026-08-05}}</ref> 2020. gada oktobrī ekspertu grupa paziņoja, ka izmēģinājumos tiks izmantots "papildu pastāvīgās maiņas" protokols, kura mērķis ir aizsargāt spēlētāju veselību, ievērojot principu „ja rodas šaubas, spēlētājs jānoņem no laukuma”. Izmēģinājumi bija paredzēti 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/proposals-for-additional-substitution-trials-in-cases-of-suspected-concussion-supported-by-the-ifabs-advisory-panels/|title=Proposals for additional substitution trials in cases of suspected concussion supported by The IFAB's advisory panels {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-05}}</ref> 2020. gada 16. decembrī IFAB oficiāli apstiprināja gan protokolu, gan tā izmēģināšanas kārtību.Saskaņā ar šo protokolu spēlētājs, kuram ir aizdomas par smadzeņu satricinājumu, tiek neatgriezeniski nomainīts un viņa vietā laukumā drīkst doties maiņas spēlētājs. Šāda pieeja samazina risku, ka spēlētājs vienas spēles laikā gūs atkārtotu galvas traumu, novērš situāciju, kurā komanda cieš skaitlisku vai taktisku zaudējumu savainojuma dēļ, mazina spiedienu uz medicīnas personālu pieņemt steidzīgus lēmumus un ir piemērojama visu līmeņu futbola sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/annual-business-meeting-2020/|title=IFAB approves trials with additional concussion substitutes {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-05}}</ref> Lai piedalītos izmēģinājuma projektā, sacensību organizatoriem bija jāsaņem FIFA un IFAB apstiprinājums. Izmēģinājuma periods bija paredzēts no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/blog-fifa/story/4265283/heads-up-football-lawmakers-approve-concussion-subs|website=www.espn.com|access-date=2026-08-05}}</ref> 2021. gada janvārī FIFA paziņoja, ka jau nākamajā mēnesī [[2020. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2020. gada FIFA Klubu pasaules kausa]] izcīņā tiks uzsākts maiņu, smadzeņu satricinājuma gadījumā, izmēģinājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/fifa-to-trial-concussion-substitutes-at-fifa-club-world-cuptm|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-05}}</ref> Vēlāk tajā pašā mēnesī tika paziņots, ka izmēģinājums no 2021. gada februāra tiks ieviests arī [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], [[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu Superlīgā]], [[Anglijas Sieviešu futbola Čempionāts|Anglijas Sieviešu Čempionātā]] un [[FA kauss|FA kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2021/jan/29/fa-concussion-substitutions-application-approved-290121|title=The FA and Premier League receive approval for concussion substitutions trials|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/english-premier-league/story/4301599/premier-league-to-trial-concussion-subs-from-feb-6|website=www.espn.com|access-date=2026-08-05}}</ref> 2021. gada 9. februārī ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' kļuva par pirmo komandu Anglijas futbolā, kas izmantoja maiņu smadzeņu satricinājuma gadījumā. [[FA kauss|FA kausa]] spēlē pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' pussarga [[Isa Diops|Isas Diopa]] vietā pēc puslaika, galvas traumas dēļ, laukumā devās [[Raiens Frederikss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/55951207|title=Manchester United 1-0 West Ham: Ole Gunnar Solskjaer praises 'low' players for bouncing back|work=BBC Sport|access-date=2026-08-05|date=2021-02-08|language=en-GB}}</ref> Šis izmēģinājums tika īstenots arī Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', ''[[Eerste Divisie]]'' un [[KNVB kauss|KNVB kausa]] izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knvb.nl/nieuws/betaald-voetbal/competitiezaken/62476/knvb-start-pilot-extra-wissel-bij-hersenschuddingen|title=KNVB start pilot extra wissel bij hersenschuddingen|website=www.knvb.nl|access-date=2026-08-05}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 6w9artk7k6and30jsxmqo756i0nztwk 2024.—2025. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts 0 636562 4502539 4502129 2026-08-04T14:26:44Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4502539 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2024.—2025. gada LHČ sezona | color = #DFEDFF | color text = | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | sport = [[Hokejs]] | logo = | pixels = | caption = | duration = 7. septembris | no_of_teams = 7 | attendance = | TV = [[TV4 (Latvija)|TV4]] | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = Regulārā sezona | season_champs = [[HK Mogo]] | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | second_place = | MVP = | MVP_link = | top_scorer = [[Gints Meija]] | top_scorer_link = | promote = | promoted_from = | relegate = | relegate_to = | playoffs = Izslēgšanas spēles | playoffs_link = | conf1 = | conf1_link = | conf1_champ = | conf1-runner-up = | conf2 = | conf2_link = | conf2_champ = | conf2-runner-up = | playoffs_MVP = | playoffs_MVP_link= | finals = | finals_link = | finals_champ = [[HK Mogo]] | finals_runner-up = [[HK Zemgale/LBTU]] | finals_MVP = [[Nils Mauriņš]] | finals_MVP_link = | seasonslist = | seasonslistnames = Latvijas hokeja čempionāta | pag_sez = ← [[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—2024.]] | nak_sez = [[2025.—2026. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2025.—2026.]] → }} '''2024.—2025. gada Latvijas čempionāta sezona''' bija 34. [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta]] sezona. Sezona sākās {{dat|2024|9|7||bez}}. Šajā sezonā Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā piedalījās septiņas komandas. Par regulārās sezonas uzvarētāju kļuva [[HK Mogo]], kam izdevās izcīnīt arī līgas čempiones titulu. == Komandas == Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā piedalījās septiņas komandas. {| class="sortable wikitable" |- ! Hokeja klubs ! Pilsēta ! Hokeja halle |- | {{flaga|Lietuva}} [[SC Energija|Elektrēnu "Energija"]] | [[Elektrēni]] | [[Elektrēnu ledus halle]] |- | {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] | [[Viļņa]] | ''[[Pramogų arena]]'' |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Mogo|HK "Mogo"]] | [[Rīga]] | [[Mogo ledus halle|Ledus halle "Mogo"]] |- | {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Panter"]] | [[Tallina]] | [["Škoda" ledus halle]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga|HS "Rīga"]] | [[Rīga]] | [[Hokeja halle "Rīga"]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Prizma|HK "Prizma"]] | [[Rīga]] | [[Volvo sporta centrs]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU|HK "Zemgale/LBTU"]] | [[Jelgava]] | [[Jelgavas ledus halle]] |} == Formāts == Regulārajā sezonā tiek aizvadīti seši spēļu riņķi, kas nozīmē, ka katra no komandām aizvadīja 36 spēles. Izslēgšanas kārtā iekļuva četras labākās komandas, sērijas aizvada līdz četrām uzvarām. == Apbalvojumi == * Leonīda Vedēja balva (izslēgšanas kārtas [[visvērtīgākais spēlētājs|vērtīgākais spēlētājs]]): {{flaga|Latvija}} [[Nils Mauriņš]] * Labākie hokejisti: ** Ulda Opita balva (labākais vārtsargs): {{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] ** Kārļa Skrastiņa balva (labākais aizsargs): {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs]] ** Sergeja Žoltoka balva (labākais uzbrucējs): {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] ** Alekseja Auziņa balva (labākais jaunais hokejists): {{flaga|Latvija}} [[Kristers Ansons]] === Mēneša vērtīgākais spēlētājs === {| class="wikitable" !rowspan=2| Mēnesis !colspan=2| Pirmā zvaigzne !colspan=2| Otrā zvaigzne !colspan=2| Trešā zvaigzne |- !width=220px| Spēlētājs !width=140px| Komanda !width=220px| Spēlētājs !width=140px| Komanda !width=220px| Spēlētājs !width=140px| Komanda |- |'''Septembris''' |{{flaga|Igaunija}} [[Daņiils Fursa]] ({{HOK-U}}) |[[Tallinas "Panter"]] |{{flaga|Latvija}} [[Patriks Zabusovs]] ({{HOK-U}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |- |'''Oktobris''' |{{flaga|Igaunija}} [[Vilems Henriks Koitmā]] ({{HOK-V}}) |[[Tallinas "Panter"]] |{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |{{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Prizma]] |- |'''Novembris''' |{{flaga|Latvija}} [[Pēteris Purmalis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |{{flaga|Latvija}} [[Lenards Jānis Sprieslis]] ({{HOK-U}}) |[[HS Rīga]] |{{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] ({{HOK-U}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |- |'''Decembris''' |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Karsums]] ({{HOK-U}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |— | |— | |- |'''Janvāris''' |{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] ({{HOK-V}}) |[[HK Mogo]] |{{flaga|Latvija}} [[Kevins Strādnieks]] ({{HOK-U}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |- |'''Februāris''' |{{flaga|Latvija}} [[Kristers Ansons]] ({{HOK-U}}) |[[HK Mogo]] |{{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]] ({{HOK-U}}) |[[Tallinas "Panter"]] |{{flaga|Somija}} [[Lēvi Sorvali]] ({{HOK-A}}) |[[HK Zemgale/LBTU]] |} === Mediju simboliskā izlase === * '''Vārtsargs:''' [[Henrijs Ančs]] ([[HK Mogo]]) * '''Aizsargi:''' [[Krišjānis Rēdlihs]] ([[HK Mogo]]) un [[Renārs Džerods Alksnis]] ([[HK Zemgale/LBTU]]) * '''Uzbrucēji:''' [[Kevins Strādnieks]] ([[HK Zemgale/LBTU]]), [[Rasmuss Kīks]] ([[Tallinas "Panter"]]) un [[Gints Meija]] ([[HK Mogo]]) * '''Vērtīgākais spēlētājs:''' [[Gints Meija]] ([[HK Mogo]]) == Komandu treneri un kapteiņi == {| class="sortable wikitable" |- ! Hokeja klubs ! Treneris ! Kapteinis |- | {{flaga|Lietuva}} [[SC Energija|Elektrēnu "Energija"]] | {{flaga|Lietuva}} [[Arūns Aļeiņikovs]] | {{flaga|Lietuva}} [[Donāts Kumeļausks]] |- | {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] | {{flaga|Slovākija}} [[Jurajs Boldišs]] | {{flaga|Lietuva}} [[Rokas Bacevičs]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Mogo|HK "Mogo"]] | {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- | {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Panter"]] | {{flaga|Somija}} [[Miko Meenpē]] | {{flaga|Igaunija}} [[Rasmuss Kīks]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga|HS "Rīga"]] | {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Sorokins]] | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Česlis]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Prizma|HK "Prizma"]] | {{flaga|Latvija}} [[Ēriks Miļuns]] | {{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]] |- | {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LBTU|HK "Zemgale/LBTU"]] | {{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]] | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |} == Regulārā sezona == === Turnīra tabula === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 |- bgcolor="#efefef" align=left ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="25%" | ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|SP|Spēles}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|U|Uzvaras}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|UP|Uzvaras pagarinājumā}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|IV|Iemestie vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|IeV|Ielaistie vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" | {{Piezīme|P-ti|Punkti}} |- align=center | 1 ||align=left| [[HK Mogo]] || 36 || 31 || 2 || 1 || 2 || 214 || 59 || 67 |- align=center | 2 ||align=left| [[HK Zemgale/LBTU]] || 36 || 27 || 2 || 3 || 4 || 196 || 67 || 61 |- align=center | 3 ||align=left| [[Tallinas "Panter"]] || 36 || 16 || 5 || 3 || 12 || 114 || 122 || 45 |- align=center | 4 ||align=left| [[Viļņas "Hockey Punks"]] || 36 || 11 || 2 || 2 || 21 || 96 || 189 || 28 |- align=center | 5 ||align=left| [[SC Energija|Elektrēnu "Energija"]] || 36 || 10 || 3 || 1 || 22 || 105 || 148 || 27 |- align=center | 6 ||align=left| [[HK Prizma]] || 36 || 9 || 3 || 3 || 21 || 117 || 147 || 27 |- align=center | 7 ||align=left| [[HS Rīga]] || 36 || 4 || 1 || 5 || 26 || 70 || 180 || 15 |} === Labākie spēlētāji === ==== Rezultatīvākie spēlētāji ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="700" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēletājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vārti}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |RP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |P-ti ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SM |- align="center" |1 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Gints Meija]] |[[HK Mogo]] |30 |20 |36 |56 |45 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Kevins Strādnieks]] |[[HK Zemgale/LBTU]] |36 |20 |30 |50 |6 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |[[HK Mogo]] |30 |23 |26 |49 |10 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Elviss Želubovskis]] |[[HK Mogo]] |36 |22 |24 |46 |26 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Gatis Gricinskis]] |[[HK Zemgale/LBTU]] |33 |11 |33 |44 |20 |- align="center" |6 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |[[HK Mogo]] |24 |23 |17 |40 |8 |- align="center" |7 | align="left" |{{flaga|EST}} [[Rasmuss Kīks]] |[[Tallinas "Panter"]] |34 |11 |27 |38 |52 |- align="center" |8 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Roberts Jekimovs]] |[[HK Prizma]] |31 |17 |20 |37 |49 |- align="center" |9 | align="left" |{{flaga|LAT}} [[Gustavs Millers]] |[[HK Zemgale/LBTU]] |35 |12 |24 |36 |35 |- align="center" |10 | align="left" |{{Flaga|LAT}} [[Kaspars Ziemiņš]] |[[HK Mogo]] |36 |9 |27 |36 |8 |} ==== Labākie vārtsargi ==== {| class="wikitable sortable" border="1" cellspacing="2" cellpadding="2" width="900" ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |{{Piezīme|V|Vieta}} ! bgcolor="#DDDDFF" width="20%" |Spēlētājs ! bgcolor="#DDDDFF" width="10%" |Komanda ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |SP ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Laiks ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |IV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |VSIV ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |AM% ! bgcolor="#DDDDFF" width="5%" |Sausās spēles |- align="center" |1 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Henrijs Ančs]] |[[HK Mogo]] |17 |999:34 |23 |1,38 |93,95 % |2 |- align="center" |2 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Aksels Ozols]] |[[HK Zemgale/LBTU]] |14 |792:44 |24 |1,82 |92,57 % |1 |- align="center" |3 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Patriks Plūmiņš]] |[[HK Zemgale/LBTU]] |6 |360:00 |7 |1,17 |92,31 % |0 |- align="center" |4 | align="left" |{{flaga|Latvija}} [[Nils Mauriņš]] |[[HK Mogo]] |12 |688:11 |12 |1,66 |91,74 % |2 |- align="center" |5 | align="left" |{{flaga|Somija}} [[Arvo Kontila]] |[[Tallinas "Panter"]] |15 |825:37 |46 |3,34 |91,35 % |0 |} == Izslēgšanas kārta == {{4TeamBracket | RD1=Pusfināli | RD2=Fināls | team-width=170px | RD1-seed1= 1 | RD1-team1= '''[[HK Mogo]]''' | RD1-score1='''4''' | RD1-seed2= 4 | RD1-team2= [[Viļņas "Hockey Punks"]] | RD1-score2=0 | RD1-seed3= 2 | RD1-team3= '''[[HK Zemgale/LBTU]]''' | RD1-score3='''4''' | RD1-seed4= 3 | RD1-team4= [[Tallinas "Panter"]] | RD1-score4=0 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''[[HK Mogo]]''' | RD2-score1='''4''' | RD2-seed2=2 | RD2-team2=[[HK Zemgale/LBTU]] | RD2-score2=1 }} == Ārējās saites == * [https://www.lhf.lv/lv/sakums Latvijas Hokeja federācijas mājaslapa] {{LHČ sezonas}} [[Kategorija:2024. gads sportā|LHČ]] [[Kategorija:2025. gads sportā|LHČ]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā|2024]] 5nad915tmcfg8nphrv4cm37q286ui56 88 mm FlaK 0 636571 4502811 4502218 2026-08-05T10:34:12Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4502811 wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste | nosaukums = 8,8 cm FlaK | attēls = Flak18-36(cropped).png | attēla_paraksts = 8,8 cm FlaK 36 [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Ziemeļāfrikā]] | tips = [[zenītlielgabals]] | izcelsmes_valsts = {{flag|Vācija}} | izmantotāji = [[Nacistiskā Vācija]] un citas valstis | kari = [[Spānijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izstrādātājs = ''[[Krupp]]'' | ražotājs = ''[[Krupp]]'' un ''[[Rheinmetall]]'' | ražošanas_laiks = 1933–1945 | varianti = 8,8 cm FlaK 18<br />8,8 cm FlaK 36<br />8,8 cm FlaK 37<br />8,8 cm FlaK 41 | masa = apmēram 5 t kaujas stāvoklī | kalibrs = 88 mm | stobra_garums = 4,94 m (L/56) | apkalpe = 10 | uguns_temps = 15–20 šāvieni minūtē | sākuma_ātrums = līdz 840 m/s | maksimālais_attālums = apmēram 14 800 m | augstuma_diapazons = līdz apmēram 10 600 m }} '''8,8 cm FlaK''' bija [[Vācija|Vācijā]] izstrādāta 88 mm [[zenītlielgabals|zenītlielgabalu]] saime, kuru plaši izmantoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Tā galvenās modifikācijas bija FlaK 18, FlaK 36, FlaK 37 un FlaK 41. Saīsinājums ''FlaK'' cēlies no vācu valodas vārda ''Flugabwehrkanone'', kas nozīmē „pretgaisa aizsardzības lielgabals”. Lai gan lielgabals sākotnēji bija paredzēts cīņai pret lidmašīnām, tā augstais šāviņa sākuma ātrums ļāva to efektīvi izmantot arī kā [[prettanku lielgabals|prettanku lielgabalu]] un lauka artilērijas ieroci. Tas kļuva par vienu no pazīstamākajiem Vācijas bruņoto spēku ieročiem Otrajā pasaules karā. == Izstrādes vēsture == Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Versaļas līgums]] ierobežoja Vācijas iespējas izstrādāt un ražot noteiktus artilērijas ieročus. Uzņēmums ''[[Krupp]]'' sadarbojās ar Zviedrijas uzņēmumu ''[[Bofors]]'', lai turpinātu pretgaisa aizsardzības lielgabalu izstrādi. Jaunā 88 mm lielgabala projektēšana sākās 1920. gadu beigās. Pirmā sērijveida versija — 8,8 cm FlaK 18 — pieņemta bruņojumā 1933. gadā. Pirmā plašākā kaujas pieredze iegūta [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā, kur lielgabalu izmantoja ne tikai pret lidmašīnām, bet arī pret sauszemes mērķiem. == Konstrukcija == 8,8 cm FlaK uzstādīja uz krustveida lafetes, kas ļāva lielgabalu pagriezt par 360 grādiem. Kaujas stāvoklī lafetes balstus nolaida uz zemes, nodrošinot lielgabala stabilitāti. Transportēšanai lielgabalu novietoja uz divasu piekabes. FlaK 36 gadījumā izmantoja uzlabotu transportēšanas sistēmu, kas ļāva lielgabalu nepieciešamības gadījumā izmantot arī pirms tā pilnīgas noņemšanas no piekabes. Lielgabalam bija pusautomātisks ķīļveida aizslēgs un hidropneimatiska atsitiena sistēma. Apmācīta apkalpe varēja izšaut aptuveni 15—20 šāvienus minūtē. == Izmantošana kaujās== === Pretgaisa aizsardzība === Kā zenītlielgabalu 8,8 cm FlaK izmantoja lidmašīnu iznīcināšanai vidējā un lielā augstumā. Lielgabalu baterijas darbojās kopā ar optiskajiem tālmēriem, uguns vadības ierīcēm un vēlāk arī ar [[radars|radariem]], piemēram, ''[[Würzburg radars|Würzburg]]''. Lielu skaitu šo lielgabalu izvietoja Vācijas pilsētu un rūpniecības centru aizsardzībai pret [[Sabiedrotie Otrajā pasaules karā|Sabiedroto]] gaisa uzbrukumiem. Tos uzstādīja arī uz īpašiem dzelzceļa vagoniem, kuģiem un [[pretgaisa aizsardzības tornis|pretgaisa aizsardzības torņiem]]. === Prettanku izmantošana === 88 mm lielgabala augstais šāviņa sākuma ātrums un samērā taisnā lidojuma trajektorija padarīja to īpaši efektīvu pret tankiem. Šādā lomā ieroci izmantoja jau Spānijas pilsoņu kara laikā, bet īpašu ievērību tas ieguva [[Francijas kauja|Francijas kaujā]] 1940. gadā. Plaši 8,8 cm FlaK kā prettanku ieroci izmantoja [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Ziemeļāfrikas kampaņā]]. [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] komandētās vācu vienības ar šiem lielgabaliem spēja iznīcināt britu tankus lielā attālumā, pirms tie varēja efektīvi atbildēt ar uguni. Lielgabalu izmantoja arī [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] pret smagajiem padomju tankiem, tostarp [[KV-1]] un [[T-34]]. == Modifikācijas == * '''FlaK 18''' bija pirmā sērijveidā ražotā versija. Tai bija viengabala stobrs un krustveida lafete. Lielgabalu izmantoja Spānijas pilsoņu karā un Otrā pasaules kara sākuma posmā. * '''FlaK 36''' bija uzlabota versija ar vairākās daļās sadalītu stobru. Tas atviegloja nolietoto stobra daļu nomaiņu. Uzlaboja arī transportēšanas lafeti, un lielgabalu varēja vilkt ar stobru vērstu uz priekšu vai aizmuguri. * '''FlaK 37''' konstrukcijas ziņā bija līdzīgs FlaK 36, taču tam bija uzlabota datu pārraides un uguns vadības sistēma. Tas galvenokārt bija paredzēts izmantošanai stacionārās pretgaisa aizsardzības baterijās. * '''FlaK 41''' bija ievērojami pārveidota versija ar garāku stobru un jaudīgāku munīciju. Šāviņa sākuma ātrums pārsniedza 1000 metrus sekundē, bet efektīvais darbības augstums bija lielāks nekā iepriekšējām versijām. FlaK 41 bija sarežģītāks un dārgāks, tādēļ to neražoja tik lielā skaitā kā FlaK 18, FlaK 36 un FlaK 37. == Munīcija == 8,8 cm FlaK varēja izmantot vairākus munīcijas veidus: * sprādzienbīstamos šķembu šāviņus pret lidmašīnām un kājniekiem; * bruņusitējus šāviņus pret tankiem un citiem bruņotiem mērķiem; * kumulatīvos šāviņus; * apgaismošanas un cita veida specializētos šāviņus. Pretgaisa šāviņiem uzstādīja laika degļus, kas lika tiem eksplodēt noteiktā augstumā vai pēc noteikta lidojuma laika. == Saistītie ieroči == 88 mm FlaK bieži saista ar tanku lielgabalu [[8,8 cm KwK 36]], ko uzstādīja uz smagā tankā ''[[Tiger I]]''. Lai gan abiem ieročiem bija vienāds kalibrs un līdzīgas ballistiskās īpašības, tie nebija pilnīgi identiski. Vēlāk izstrādāja jaudīgāku prettanku lielgabalu [[8,8 cm Pak 43]] un tanka lielgabalu [[8,8 cm KwK 43]]. KwK 43 uzstādīja uz tanka ''[[Tiger II]]'' un vairākos vācu tanku iznīcinātājos. == Nozīme == 8,8 cm FlaK uzskata par vienu no efektīvākajiem un pazīstamākajiem Otrā pasaules kara artilērijas ieročiem. Tā daudzpusība ļāva vienu un to pašu ieroci izmantot pret lidmašīnām, tankiem, nocietinājumiem un kājnieku pozīcijām. Sabiedroto karavīru vidū lielgabals kļuva pazīstams vienkārši kā „astoņdesmit astotnieks” (angļu: ''eighty-eight''). Pēc kara dažās valstīs šie lielgabali vēl vairākus gadus palika bruņojumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zenītlielgabali]] [[Kategorija:Prettanku lielgabali]] [[Kategorija:Vācijas artilērija]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara ieroči]] [[Kategorija:88 mm artilērija]] 6d0do7p4nny8v0idceuqv5okhpo8nog Dalībnieka diskusija:Kitijabsms 3 636595 4502512 2026-08-04T13:08:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4502512 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kitijabsms}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 16.08 (EEST) 08hrowe1tqerdwn59i9hnstaos8s8es Vīnogķekaru dzelksnīte 0 636596 4502520 2026-08-04T13:44:07Z ~2026-43010-68 148709 Izveidoju nelielu aprakstu/tulkojumu par vīnogķekaru dzelksnīti 4502520 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelkstenīte, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnesos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē bet biežak centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> [[Gļotsēnes]] vai arī vienkārši pelējums vairs netiek uzskatīts par daļu no sēņu ģimenes. Šīs gļotsēnes ir sastopamas uz beigtiem augu materiāliem piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> k3xe7qz466tr4ktv26ljxcdueb872yg 4502522 4502520 2026-08-04T13:48:36Z ~2026-43010-68 148709 /* Pievienoju interesantu faktu par šo gļotsēni */ 4502522 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelkstenīte, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnesos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē bet biežak centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> [[Gļotsēnes]] vai arī vienkārši pelējums vairs netiek uzskatīts par daļu no sēņu ģimenes. Šīs gļotsēnes ir sastopamas uz beigtiem augu materiāliem piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> 2026 gadā vīnogķekaru dzelksnīte uzvarēja [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēnes]] titulu.<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> sry9rfub21m8yef9jzdbo8s15peen5e 4502523 4502522 2026-08-04T13:49:58Z ~2026-43010-68 148709 /* izlaboju teksta kļūdu*/ 4502523 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelksnite, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnesos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē bet biežak centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> [[Gļotsēnes]] vai arī vienkārši pelējums vairs netiek uzskatīts par daļu no sēņu ģimenes. Šīs gļotsēnes ir sastopamas uz beigtiem augu materiāliem piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> 2026 gadā vīnogķekaru dzelksnīte uzvarēja [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēnes]] titulu.<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> dpd39eu1d56u4zt6u8cembehfsna1nx 4502524 4502523 2026-08-04T13:50:20Z ~2026-43010-68 148709 /* velreiz izlaboju teksta kļūdu */ 4502524 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelksnīte, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnesos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē bet biežak centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> [[Gļotsēnes]] vai arī vienkārši pelējums vairs netiek uzskatīts par daļu no sēņu ģimenes. Šīs gļotsēnes ir sastopamas uz beigtiem augu materiāliem piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> 2026 gadā vīnogķekaru dzelksnīte uzvarēja [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēnes]] titulu.<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> s6ha6wb5aozipjikcmvembrmmyalrto 4502533 4502524 2026-08-04T14:04:01Z ~2026-43010-68 148709 /* Teksta labojumi un papildus informācijas adreses pievienojums */ 4502533 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelksnīte, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnešos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē, bet biežāk centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> [[Gļotsēnes]], vai arī vienkārši pelējums vairs netiek uzskatīts par daļu no sēņu ģimenes. Šīs gļotsēnes ir sastopamas uz beigtiem augu materiāliem, piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> 2026. gadā, vīnogķekaru dzelksnīte uzvarēja [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēnes]] titulu.<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> Papildus atsaucēs ir pievienots ļoti interesants novērojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sarahlloydmyxos.wordpress.com/2020/06/07/badhamia-utricularis-2020/|title=Badhamia utricularis 2020|website=Tasmanian Myxomycetes|access-date=2026-08-04|date=2020-06-07|language=en}}</ref> 4wj7qa3guomjipg3wrjjem33sjhukbm 4502536 4502533 2026-08-04T14:19:38Z ~2026-43010-68 148709 /* Apraksta pārmaiņa */ 4502536 wikitext text/x-wiki Vīnogķekaru dzelksnīte, angliski ('''badhamia utricularis''') ir gļotsēne, kuru var sastapt no septembra līdz aprīļa mēnešiem, izņemot ļoti aukstos laika apstākļos. Tomēr, to var arī sastapt vasaras mēnešos. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē, bet biežāk centrālajā eiropā un tā tiek izsūtīta uz vairākām pasaules malām. Kā arī, [[Gļotsēnes]], vai arī vienkārši pelējumi vairs netiek uzskatīti par daļu no sēņu ģimenes..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> Pēc izskata, viņas ir līdzīgas kādām ogām kas karātos no krūma, bet šī gļotsēne karājas pati no beigtiem augu materiāliem, piemēram augsnēm, zālājiem un lapu kokiem. 2026. gadā, vīnogķekaru dzelksnīte uzvarēja [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēnes]] titulu.<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> Papildus atsaucēs ir pievienots ļoti interesants novērojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sarahlloydmyxos.wordpress.com/2020/06/07/badhamia-utricularis-2020/|title=Badhamia utricularis 2020|website=Tasmanian Myxomycetes|access-date=2026-08-04|date=2020-06-07|language=en}}</ref> kebdd14ezyjmyudndv2fxneb8518tbg 4502571 4502536 2026-08-04T16:01:56Z Egilus 27634 Kaut cik pārtaisīju, lai nebūtu jādzēš. 4502571 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Badhamia utricularis mature.jpg|thumb|Pieaugusi vīnogķekaru dzelksnīte]] '''Vīnogķekaru dzelksnīte''' (''Badhamia utricularis'') ir [[gļotsēnes|gļotsēne]], kuru var sastapt visu gadu, izņemot ļoti aukstu laiku. Šī gļotsēne ir sastopama visā pasaulē, piemēram, [[Tasmanija|Tasmanijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sarahlloydmyxos.wordpress.com/2020/06/07/badhamia-utricularis-2020/|title=Badhamia utricularis 2020|website=Tasmanian Myxomycetes|access-date=2026-08-04|date=2020-06-07|language=en}}</ref> bet biežāk [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://projectnoah.org/spotting/786751|title=badhamia utricularis (badhamia utricularis) in Landgraaf, Nederland {{!}} Project Noah|website=projectnoah.org|access-date=2026-08-04}}</ref> Pēc izskata viņas ir līdzīgas ogām, kas karājas no zara, bet šī gļotsēne karājas no mirušiem augu materiāliem. 2026. gadā vīnogķekaru dzelksnīte kļuva par [[Gada gļotsēne Latvijā|gada Latvijas gļotsēni]].<ref>{{Atsauce|title=The Slime Mould of the Year in Latvia|url=https://www.youtube.com/watch?v=0y8PDLM47YA|date=2026-07-31|accessdate=2026-08-04|last=Connor Quimby}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Gļotsēnes]] l582glm9foeujfp7h0iyj23l6veaed3 Diskusija:Amilkāre Ponkjelli 1 636597 4502525 2026-08-04T13:51:01Z Apekribo 48114 /* Atveide */ jauna sadaļa 4502525 wikitext text/x-wiki == Atveide == Pēc itāļu izrunas [aˈmilkare poŋˈkjɛlli] pareizi ir '''Amilkare'''. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 16.51 (EEST) luy1karuqjyl6sagukozodhxwn1wybv Nirmal Purja 0 636598 4502545 2026-08-04T14:47:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nirmals Purdža]] 4502545 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nirmals Purdža]] rjy7gvdj94iv4fq87h2uk5ue69xq79n Purja 0 636599 4502546 2026-08-04T14:47:51Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nirmals Purdža]] 4502546 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nirmals Purdža]] rjy7gvdj94iv4fq87h2uk5ue69xq79n Purdža 0 636600 4502547 2026-08-04T14:48:04Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Nirmals Purdža]] 4502547 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nirmals Purdža]] rjy7gvdj94iv4fq87h2uk5ue69xq79n Vinsents Pastors 0 636601 4502557 2026-08-04T15:19:59Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4502557 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vinsents Pastors | vārds_orig = ''Vincent Pastore'' | attēls = 6.30.13VincentPastoreByLuigiNovi1 (cropped).jpg | komentārs = Vinsents Pastors 2013. gadā | dz vārds = Vinsents Dominiks Pastors | dz datums = {{dat|1946|7|14}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|1|1946|7|14}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1971–2026 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | SAGbalva = 2000: "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā" ("[[Soprano ģimene]]") | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Vinsents Dominiks Pastors''' ({{val|en|Vincent Dominic Pastore}}; dzimis {{dat|1946|7|14}}, miris {{dat|2026|8|1}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris. Bieži atveidoja [[mafija]]s darbinieku lomas; vislabāk pazīstams ar Salvatores Bonpensjero lomu [[HBO]] drāmas seriālā "[[Soprano ģimene]]" (1999—2007), par ko saņēmis [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Pastors savu karjeru sāka, filmējoties nelielās lomās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Coleman |first=Bryce |date=2024-01-04 |title=Vincent Pastore – Actor |url=https://www.tvinsider.com/people/vincent-pastore/ |access-date=2026-04-29 |website=TV Insider |language=en |archive-date=April 30, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260430161017/https://www.tvinsider.com/people/vincent-pastore/ |dead-url=no}}</ref> tādās filmās kā "[[Labie puiši]]" (1990), "[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way'', 1993) un "[[Manhatanas slepkavības noslēpums]]" (1993). Pēc tam viņš ieguva nozīmīgākas lomas filmās "[[Gotti]]" (1996), "[[Zilacainais Mikijs]]" (1999), "[[Haizivs stāsts]]" (2004) un "[[Revolveris (filma)|Revolveris]]" (2005). Televīzijā viņš no 1992. līdz 1996. gadam ieguva nelielas lomas seriālā "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]", kam sekoja atkārtotas lomas drāmas seriālā ''Bull'' (2000), situāciju komēdijā ''[[Son of the Beach]]'' (2000—2002), juridiskajā drāmā ''[[The Practice]]'' (2004) un pieaugušo animācijas komēdijseriālā ''[[Aqua Teen Hunger Force]]'' (2008—2012). Viņa pēdējās lomas bija ''[[Showtime]]'' satīriskajā seriālā ''[[The Curse]]'' (2024) un trilleru seriālā ''[[Yellowjackets]]'' (2025). Uz skatuves viņš debitēja [[Brodvejas teātris|Brodvejā]] "[[Čikāga (mūzikls)|Čikāga]]" (''Chicago'', 2007), kam sekoja loma [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] mūzikls "Lodes pār Brodveju" (''Bullets Over Broadway'', 2014). Atrasts miris savās mājās 80 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Carlson |first=Michael |date=2026-08-03 |title=Vincent Pastore obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/aug/03/vincent-pastore-obituary |access-date=2026-08-03 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pastors, Vinsents}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] r7mmtf8b9vq2wpp521c5gcujxav95ax 4502651 4502557 2026-08-04T20:25:10Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4502651 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vinsents Pastors | vārds_orig = ''Vincent Pastore'' | attēls = 6.30.13VincentPastoreByLuigiNovi1 (cropped).jpg | komentārs = Vinsents Pastors 2013. gadā | dz vārds = Vinsents Dominiks Pastors | dz datums = {{dat|1946|7|14}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|1|1946|7|14}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1988–2026 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_izm = | SAGbalva = 2000: "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā" ("[[Soprano ģimene]]") | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Vinsents Dominiks Pastors''' ({{val|en|Vincent Dominic Pastore}}; dzimis {{dat|1946|7|14}}, miris {{dat|2026|8|1}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris. Bieži atveidoja [[mafija]]s darbinieku lomas; vislabāk pazīstams ar Salvatores Bonpensjero lomu [[HBO]] drāmas seriālā "[[Soprano ģimene]]" (1999—2007), par ko saņēmis [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Pastors savu karjeru sāka, filmējoties nelielās lomās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |last=Coleman |first=Bryce |date=2024-01-04 |title=Vincent Pastore – Actor |url=https://www.tvinsider.com/people/vincent-pastore/ |access-date=2026-04-29 |website=TV Insider |language=en |archive-date=April 30, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260430161017/https://www.tvinsider.com/people/vincent-pastore/ |dead-url=no}}</ref> tādās filmās kā "[[Labie puiši]]" (1990), "[[Karlito ceļš]]" (''Carlito's Way'', 1993) un "[[Manhatanas slepkavības noslēpums]]" (1993). Pēc tam viņš ieguva nozīmīgākas lomas filmās "[[Gotti]]" (1996), "[[Zilacainais Mikijs]]" (1999), "[[Haizivs stāsts]]" (2004) un "[[Revolveris (filma)|Revolveris]]" (2005). Televīzijā viņš no 1992. līdz 1996. gadam ieguva nelielas lomas seriālā "[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]", kam sekoja atkārtotas lomas drāmas seriālā ''Bull'' (2000), situāciju komēdijā ''[[Son of the Beach]]'' (2000—2002), juridiskajā drāmā ''[[The Practice]]'' (2004) un pieaugušo animācijas komēdijseriālā ''[[Aqua Teen Hunger Force]]'' (2008—2012). Viņa pēdējās lomas bija ''[[Showtime]]'' satīriskajā seriālā ''[[The Curse]]'' (2024) un trilleru seriālā ''[[Yellowjackets]]'' (2025). Uz skatuves viņš debitēja [[Brodvejas teātris|Brodvejā]] "[[Čikāga (mūzikls)|Čikāga]]" (''Chicago'', 2007), kam sekoja loma [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] mūzikls "Lodes pār Brodveju" (''Bullets Over Broadway'', 2014). Atrasts miris savās mājās 80 gadu vecumā.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Carlson |first=Michael |date=2026-08-03 |title=Vincent Pastore obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/aug/03/vincent-pastore-obituary |access-date=2026-08-03 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pastors, Vinsents}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] il1m7pm9gmyouq9g58laxw40j7c75sx Vincent Pastore 0 636602 4502559 2026-08-04T15:20:31Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Vinsents Pastors]] 4502559 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vinsents Pastors]] npi7wv7gl8pd6qvfh9la578r8jhzq02 Vinsents Pastore 0 636603 4502560 2026-08-04T15:20:48Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Vinsents Pastors]] 4502560 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vinsents Pastors]] npi7wv7gl8pd6qvfh9la578r8jhzq02 Gļotsēne 0 636604 4502572 2026-08-04T16:02:44Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Gļotsēnes]] 4502572 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[gļotsēnes]] d31sm7mkdsz0m37lsj7qtvo6q0ahia3 Hāura 0 636605 4502586 2026-08-04T17:09:39Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Indijā 4502586 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Hāura | official_name = {{ubl|হাওড়া|''Howrah''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Rietumbengāle#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Hāuras distrikts]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 63.55 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1077075 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22 | latm = 34 | lats = 48 | latNS = N | longd = 88 | longm = 19 | longs = 46 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 12 | website = | footnotes = }} '''Hāura''' ({{val|bn|হাওড়া}}, ''Hāoṛā''; {{val|en|Howrah}}) ir [[pilsēta]] [[Indija]]s austrumos, [[Rietumbengāle]]s štatā, un [[Hāuras distrikts|Hāuras distrikta]] administratīvais centrs. Tā atrodas [[Hugli]] upes rietumu krastā, iepretim [[Kolkata]]i, un ietilpst [[Kolkatas metropoles teritorija|Kolkatas metropoles teritorijā]], kopā ar Kolkatu veidojot vienu no nozīmīgākajiem [[aglomerācija|pilsētu aglomerācijas]] kodoliem Rietumbengālē. Saskaņā ar 2011. gada Indijas tautas skaitīšanas datiem Hāuras pilsētā bija {{nobr|1 077 075}} iedzīvotāji. Hāura ir nozīmīgs [[rūpniecība]]s, [[dzelzceļš|dzelzceļa]] un [[autotransports|autotransporta]] mezgls, kura attīstība vēsturiski bijusi cieši saistīta ar Kolkatas izaugsmi, [[industrializācija|industrializāciju]] un Hugli upes piekrastē izveidoto rūpniecības joslu. Pilsētā un tās apkārtnē attīstījās [[metālapstrāde]], [[mašīnbūve]], [[lietuve|lietuvju rūpniecība]], inženiertehniskās darbnīcas, [[džuta]]s un citas ražošanas nozares, bet [[noliktava|noliktavu]], [[darbnīca|darbnīcu]], [[osta]]s un [[transporta infrastruktūra|transporta infrastruktūra]] apkalpoja plašāku Kolkatas pilsētas reģionu. 20. gadsimtā Hāuras rūpniecības rajons kļuva par vienu no nozīmīgākajiem [[melnie metāli|melno metālu]] lējumu ražošanas centriem Indijā. Īpaša nozīme pilsētas attīstībā ir [[Hāuras dzelzceļa stacija|Hāuras stacijai]] — vienai no lielākajām un noslogotākajām Indijas [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa stacijām]] — un [[Hāuras tilts|Hāuras tiltam]] jeb Rabindras tiltam, kas savieno Hāuru ar Kolkatu pāri Hugli upei. Pilsētu ar Kolkatu savieno arī citi [[tilts|tilti]], bet Hāuras tilts ir viens no atpazīstamākajiem reģiona simboliem. Mūsdienās Hāura apvieno blīvi apdzīvotas dzīvojamās teritorijas, rūpniecības rajonus, transporta infrastruktūru, [[tirdzniecība|tirdzniecības]] un [[pakalpojums|pakalpojumu]] funkcijas, saglabājot nozīmi kā vieni no galvenajiem Kolkatas metropoles teritorijas vārtiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Rietumbengāles pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] 0youebrp5v8kg6zo0v0v3wk2wa4pe0f Hāora 0 636606 4502587 2026-08-04T17:10:41Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hāura]] 4502587 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hāura]] n74ef6fafpsw8n6yw8kxq9pa0mpg2bq Veidne:Rietumbengāles pilsētas 10 636607 4502594 2026-08-04T17:34:50Z Treisijs 347 Jauna veidne 4502594 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Rietumbengāles pilsētas | title = Lielākās [[Rietumbengāle]]s pilsētas (2025. gadā)<!---<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Wendell Cox |title=Demographia World Urban Areas |url=http://www.demographia.com/db-worldua.pdf |website=demographia.com |accessdate={{dat|2026|1|11||bez}} |language=en}}</ref>---> | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 10 000 000+ | list1 = * [[Kolkata]] | group2 = 1 000 000+ | list2 = * [[Asansola]] * [[Hāura]] | group3 = 500 000+ | list3 = * [[Durgāpura]] * [[Siliguri]] | group4 = 250 000+ | list4 = * [[Bali (Indija)|Bali]] * [[Bārāsata]] * [[Bardhamāna]] * [[Bhātpāra]] * [[Dienviddamdama]] * [[Kāmārhāti]] * [[Kulti]] * [[Maheštala]] * [[Pānihāti]] * [[Radžarhata Gopalpura]] * [[Radžpura Sonapura]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> k0pwqkgvlj1wfa6bg5xlchuq581l0mz Howrah 0 636608 4502600 2026-08-04T17:36:35Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Hāura]] 4502600 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hāura]] n74ef6fafpsw8n6yw8kxq9pa0mpg2bq Diskusija:Labais, ļaunais un neglītais 1 636609 4502605 2026-08-04T18:04:38Z OskarsC 38216 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4502605 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == [https://filmas.oho.lv/Labais-launais-un-neglitais/1217 Neglītais] vai [https://www.forumcinemas.lv/event/301956/title/labais_ļaunais_un_riebīgais_1966/?dt=15.08.2026 riebīgais]? Vai atkal likt vārdu "jeb"? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 4. augusts, plkst. 21.04 (EEST) pj0ux1av1l48v4ip7xefvv6lvxq67nl Veidne:Serdžo Leone 10 636610 4502606 2026-08-04T18:09:41Z OskarsC 38216 Jauna lapa: {{Navbox |name = Serdžo Leone |title = [[Serdžo Leone]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = [[Dolāru triloģija]] |list1 = * "[[Par sauju dolāru]]" (1964) * "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) * "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966) |group2 = [[Reiz triloģija]] |list2 = * "[[Reiz rietumos]]" (1968) * ''[[Duck, You Sucker!]]'' (1971) * "[[Reiz Amerikā]]" (1984) |group3 = Citas filmas |list3 = * ''[[The Last Days of Pompeii]]... 4502606 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Serdžo Leone |title = [[Serdžo Leone]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = [[Dolāru triloģija]] |list1 = * "[[Par sauju dolāru]]" (1964) * "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) * "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966) |group2 = [[Reiz triloģija]] |list2 = * "[[Reiz rietumos]]" (1968) * ''[[Duck, You Sucker!]]'' (1971) * "[[Reiz Amerikā]]" (1984) |group3 = Citas filmas |list3 = * ''[[The Last Days of Pompeii]]'' (1959) * ''[[The Colossus of Rhodes]]'' (1961) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Serdžo Leone filmas|*]] </noinclude> jxerbe591if3ius055jjqlaf2s4z3nm 4502779 4502606 2026-08-05T10:06:42Z Edgars2007 9590 4502779 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Serdžo Leone |title = [[Serdžo Leone]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = [[Dolāru triloģija]] |list1 = * "[[Par sauju dolāru]]" (1964) * "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) * "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966) |group2 = [[Reiz triloģija]] |list2 = * "[[Reiz rietumos]]" (1968) * ''[[Duck, You Sucker!]]'' (1971) * "[[Reiz Amerikā]]" (1984) |group3 = Citas filmas |list3 = * ''[[The Last Days of Pompeii]]'' (1959) * ''[[The Colossus of Rhodes]]'' (1961) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Serdžo Leones filmas|*]] </noinclude> ivu2z5vaavqsuq0cd6ktdkbcjn87co8 Dolāru triloģija 0 636611 4502621 2026-08-04T18:45:35Z OskarsC 38216 Jauna lapa: '''"Dolāru triloģija"''' ({{val|it|Trilogia del dollaro}}) jeb '''"Vīrs bez vārda"''' ({{val|en|Man with No Name}}) ir spageti [[vesterns|vesternu]] [[filmu cikls]], kuru radījis režisors [[Serdžo Leone]]. Filmu ciklā iekļautas trīs filmas "[[Par sauju dolāru]]" (1964), "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966). Lai gan filmu sižeti nav savā starpā saistīti, filmām ir kopīgi motīvi. == Aktieri == {| class="wikita... 4502621 wikitext text/x-wiki '''"Dolāru triloģija"''' ({{val|it|Trilogia del dollaro}}) jeb '''"Vīrs bez vārda"''' ({{val|en|Man with No Name}}) ir spageti [[vesterns|vesternu]] [[filmu cikls]], kuru radījis režisors [[Serdžo Leone]]. Filmu ciklā iekļautas trīs filmas "[[Par sauju dolāru]]" (1964), "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966). Lai gan filmu sižeti nav savā starpā saistīti, filmām ir kopīgi motīvi. == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Aktieris ! "[[Par sauju dolāru]]" ! "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" ! "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" |- ![[Klints Īstvuds]] |Džo |Manko |Blondīns |- ![[Mario Brega]] | Čiko | Nino | Voloss |- ![[Aldo Sambrels]] |Manolo |Kučilo |Bandas loceklis |- ![[Benito Stefanelli]] |Rubio |Hugī |Bandas loceklis |- ![[Lorenco Robledo]] |Bandas loceklis |Tomaso |Klems |- ![[Džozefs Egers]] |Piripero |Gaišreģis | style="background:#d3d3d3;" | |- ![[Džans Marija Volonte]] |Ramons Rožo |Indio | style="background:#d3d3d3;" | |- ![[Lī Van Klifs]] | style="background:#d3d3d3;" | |Duglass Mortimers |Eņģeļa acis |- ![[Luidži Pistilli]] | style="background:#d3d3d3;" | |Grogijs |Pablo Ramirezs |- ![[Romāns Gonsaless]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan="2" |atlīdzības mednieks |- ![[Antonio Molino Rojo]] | style="background:#d3d3d3;" | |Frisko |Harpers |- ![[Antonio Ruiss]] | style="background:#d3d3d3;" | |Fermando |Stīvena dēls |- ![[Hosē Terons]] | style="background:#d3d3d3;" | |Gajs Calovejs |Tomass Larsons |} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:Filmu cikli]] ng8o9t5kfmrbn1y5zomldfe3788jvy6 4502623 4502621 2026-08-04T18:50:58Z OskarsC 38216 /* Aktieri */ 4502623 wikitext text/x-wiki '''"Dolāru triloģija"''' ({{val|it|Trilogia del dollaro}}) jeb '''"Vīrs bez vārda"''' ({{val|en|Man with No Name}}) ir spageti [[vesterns|vesternu]] [[filmu cikls]], kuru radījis režisors [[Serdžo Leone]]. Filmu ciklā iekļautas trīs filmas "[[Par sauju dolāru]]" (1964), "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" (1965) un "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" (1966). Lai gan filmu sižeti nav savā starpā saistīti, filmām ir kopīgi motīvi. == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Aktieris ! "[[Par sauju dolāru]]" ! "[[Par dažiem dolāriem vairāk]]" ! "[[Labais, ļaunais un neglītais]]" |- ![[Klints Īstvuds]] |Džo |Manko |Blondīns |- ![[Mario Brega]] | Čiko | Nino | Voloss |- ![[Aldo Sambrels]] |Manolo |Kučilo |Bandas loceklis |- ![[Benito Stefanelli]] |Rubio |Hugī |Bandas loceklis |- ![[Lorenco Robledo]] |Bandas loceklis |Tomaso |Klems |- ![[Džozefs Egers]] |Piripero |Gaišreģis | style="background:#d3d3d3;" | |- ![[Džans Marija Volonte]] |Ramons Rožo |Indio | style="background:#d3d3d3;" | |- ![[Lī Van Klifs]] | style="background:#d3d3d3;" | |Duglass Mortimers |Eņģeļa acis |- ![[Luidži Pistilli]] | style="background:#d3d3d3;" | |Grogijs |Pablo Ramirezs |- ![[Romāns Gonsaless]] | style="background:#d3d3d3;" | | colspan="2" |Atlīdzības mednieks |- ![[Antonio Molino Rojo]] | style="background:#d3d3d3;" | |Frisko |Harpers |- ![[Antonio Ruiss]] | style="background:#d3d3d3;" | |Fermando |Stīvena dēls |- ![[Hosē Terons]] | style="background:#d3d3d3;" | |Gajs Calovejs |Tomass Larsons |} {{Filma-aizmetnis}} {{Serdžo Leone}} [[Kategorija:Filmu cikli]] jhuc7neinx4rj817bg31g9m66ujqgy4 Karaļa Viljama karš 0 636612 4502624 2026-08-04T19:14:59Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Viljama karš | partof = [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] un [[Amerikas indiāņu kari]]em | image = Frontenac receiving the envoy of Sir William Phipps demanding the surrender of Quebec, 1690.jpg | caption = [[Luijs de Buāds de Frontenaks]] tiekas ar Anglijas sūtni pirms [[Kvebekas kauja (1690)|Kvebekas kaujas]] | date = 1688. gada aprīlis – 1697. gada... 4502624 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Viljama karš | partof = [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] un [[Amerikas indiāņu kari]]em | image = Frontenac receiving the envoy of Sir William Phipps demanding the surrender of Quebec, 1690.jpg | caption = [[Luijs de Buāds de Frontenaks]] tiekas ar Anglijas sūtni pirms [[Kvebekas kauja (1690)|Kvebekas kaujas]] | date = 1688. gada aprīlis – 1697. gada 20. septembris | place = {{unbulleted list | [[Jaunanglija]] | [[Ņujorkas kolonija]] | [[Akadija]] / [[Jaunskotija]] | [[Kanāda (Jaunfrancija)]]}} | casus = | territory = | result = [[Riksvikas miera līgums]]<br />''[[Status quo ante bellum]]'' | combatant1 = {{Tree list}} * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Francijas Karaliste]] ** [[File:Royal flag of France.svg|23px]] [[Jaunfrancija]] * [[Vabanaku konfederācija|Vabanakija]] * [[Algonkini]] * [[Kanavake]] {{Tree list/end}} | combatant2 = {{Tree list}} * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Anglijas Karaliste]] ** {{flagicon image|Ensign of New England (St George's Cross).svg}} [[Jaunanglija]] ** {{flagicon image|English Red Ensign 1620.svg}} [[Ņujorkas kolonija|Ņujorka]] * [[Irokēzi]] * [[Mohikāņi]] {{Tree list/end}} | commander1 = * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Luijs de Buāde de Frontenaks|grāfs de Frontenaks]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Pjērs Le Mojē d'Ibervills]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Klods-Sebastjēns de Viljē]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Žozefs-Fransuā Hertels de la Fresnjērs]] * Tēvs [[Luijs-Pjērs Turī]] * Tēvs [[Sebastjēns Ralē]] * Tēvs [[Žans Baduēns]] * Sačems [[Madokavando]] | commander2 = * [[File:Ensign of New England (blank).svg|23px]] Sers [[Viljams Fips]] * [[FIle:English Red Ensign 1620.svg|23px]] [[Bendžamins Čērčs]] * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Pīters Šailers]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | campaignbox = }} '''Karaļa Viljama karš''' zināms arī kā '''Pirmais starpkoloniālais karš''' bija virkne militāru sadursmju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas norisinājās no 1688. līdz 1697. gadam [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] laikā. Tas bija pirmais no franču-angļu konfliktiem Ziemeļamerikā. Nosaukums "Karaļa Viljama karš" tiek lietots angliski rakstītajos avotos pēc karaļa [[Viljams III|Viljama III]] vārda, kurš tolaik valdīja [[Anglija|Anglijā]]. == Kara cēloņi == 1688. gada beigās "[[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]]" laikā Anglijā tika gāzts katoļu karalis [[Džeimss II]],<ref name="Tucker 2013">{{cite book |last= Tucker |first= Spencer | via = Google books | title= Almanac of American Military History |url= https://books.google.com/books?id=TO2mx314ST0C&pg=PA10 |volume= I: 1000–1830 |year= 2013 |publisher= ABC-CLIO |isbn= 978-1-59884-530-3 |pages= 10–11}}</ref> un tronī kāpa holandiešu protestants Viljams III no Orānas. [[Francijas karalis]] [[Luijs XIV]] pieņēma Džeimsu II, kurš bija aizbēgis no Anglijas, un neatzina Viljamu III, tāpēc 1689. gadā Anglija un [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] pievienojās pretfranču [[Augsburgas līga]]i. [[File:King williams war.svg|thumb|Kara kampaņu karte|left]] Kara sākumā angļu kolonistu skaits Ziemeļamerikā bija lēšams vairāk nekā 154 000 cilvēku, skaitliski pārspējot frančus 12 pret 1.<ref>{{cite book | via = Google books |last1= McIlwraith |first1=Thomas F. |last2= Muller |first2=Edward K. |title= North America: The Historical Geography of a Changing Continent |url=https://books.google.com/books?id=8NS0OTXRlTMC&pg=PA98 |year=2001 |publisher= Rowman & Littlefield |isbn= 978-0-7425-0019-8 |page= 98}}</ref> Tomēr viņi bija sadalīti vairākās kolonijās gar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti, un kuras nespēja efektīvi sadarboties. 1689. gadā [[Jaunfrancija]]s iedzīvotāju skaits bija 14 000. Lai gan franču bija ievērojami mazāk, viņi bija politiski vienotāki un viņiem bija liels skaits pieaugušu vīriešu ar agrāku militāru pieredzi. Šajā laikā uz Anglijas un Francijas robežas Ziemeļamerikā jau bija pieaudzis saspīlējums, jo 1688. gadā sers Edmunds Andross, Anglijas [[Jaunanglijas domīnija]]s gubernators, organizēja sirojumu pret franču kolonistiem, kas bija apmetušies pie [[Penobskotas upe]]s ietekas. 1689. gadā, kad ziņas par revolūciju sasniedza [[Bostona|Bostonu]], izcēlās Bostonas sacelšanās, un [[Puritāņi|puritāņu]] nemiernieki gāza Androsu no amata. == Kara gaita == 1689. gada jūnijā vairāki simti abenaki un pennakuku indiāņu uzbruka Doverai, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku un sagūstot 29, kurus pārdeva [[Francijas Karaliste|Francijas]] kolonijai Jaunfrancijai. 1689. gada augustā Žans Vinsents d'Abadijs de Senkastēns, kura māja tika izlaupīta gubernatora Androsa 1688. gada reida laikā (tagadējās Kastīnas pilsētas, kas nosaukta Žana Vinsenta vārdā, vieta), vadīja abenaki indiāņu bandu sirojumā uz Pemakvidu (mūsdienu Bristole, [[Meina]]s štatā). Atbildot uz to, [[Bendžamins Čērčs]] organizēja sirojumu uz tagadējo Meinas štata teritoriju. [[File:Defense de Quebec par Frontenac en 1690.jpg|thumb|Franču baterijas bombardē Jaunanglijas floti Kvebekas kaujas laikā.]] 1689. gada augustā, pirms Jaunfrancija pat uzzināja par kara sākumu, 1500 [[irokēzi|irokēzu]] [[Lašīnas slaktiņš|uzbruka Lašīnas apmetnei]] (tagad [[Monreāla]]s priekšpilsēta). Atbildot uz to, grāfs de Frontenaks uzbruka irokēzu ciemam Onondagai. Pēc tam franči un viņu sabiedrotie Amerikas pamatiedzīvotāji uzbruka Anglijas pierobežas apmetnēm. Angļiem izdevās ieņemt [[Akādija]]s galvaspilsētu [[Portrojāla (Jaunskotija)|Portrojālu]], un pēctam viņi devās uzbrukumā Jaunfrancijas galvaspilsētai, taču cieta sakāvi Kvebekas kaujā. Vēlāk franči uzbruka piekrastei, ko bija ieņēmuši angļi, un atguva Portrojālu. Kvebekas ekspedīcija bija pēdējais nozīmīgais notikums Karaļa Viljama karā; atlikušajā kara laikā angļu kolonisti iesaistījās tikai aizsardzības operācijās un nelielos reidos. Angļu vājums lika viņu irokēzu sabiedrotajiem ciest zaudējumus,<ref name=Taylor>{{cite book |last=Taylor |first=Alan |title=American Colonies |url=https://books.google.com/books?id=NPoAQRgkrOcC&pg=PP1 |year=2002 |publisher=Penguin Books |isbn=978-0-14-200210-0}}</ref> tā 1693. un 1696. gadā, kamēr angļu kolonisti palika pilnīgi pasīvi, franči un viņu indiāņu sabiedrotie izlaupīja irokēzu apmetnes un iznīcināja to ražu. Pēc miera līguma parakstīšanas 1697. gadā irokēzi, kurus angļi bija pametuši, turpināja karot ar Franciju līdz pat 1701. gadam, kad tika parakstīts [[Lielais Monreālas miers]]. == Rezultāti == [[Riksvikas miera līgums]] 1697. gadā atjaunoja Ziemeļamerikas robežas ''[[status quo ante belum]]'' stāvoklī. Tomēr miers neturpinājās ilgi,<ref>{{cite book|last=Trafzer|first=Clifford E. |title= As Long as the Grass Shall Grow and Rivers Flow: A History of Native Americans|url= https://books.google.com/books?id=RCF1AAAAMAAJ&pg=PP1 |year=2000|publisher=Harcourt College|isbn=978-0-15-503857-8}}</ref> un tikai piecus gadus vēlāk sākās jauns [[Karalienes Annas karš]], taču irokēzi, 1701. gadā noslēdzot līgumu ar Franciju, jaunajā konfliktā nepiedalījās. Tomēr konflikts starp angļiem un vabanaku indiāņu konfederāciju turpinājās, un vabanaki atkal pievienojās frančiem karā. Līdz kara beigām indiāņi bija nogalinājuši vairāk nekā 700 angļu un sagūstījuši vairāk nekā 250. == Skatīt arī == * [[Karaļa Filipa karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite journal|last1=Baker|first1=Emerson W.|last2=Reid|first2= John G.|author-link2= John G. Reid|title= Amerindian Power in the Early Modern Northeast: A Reappraisal|journal=[[William and Mary Quarterly]]|series=3rd series|volume=61|issue= 1 |date= January 2004|pages=77–106|doi=10.2307/3491676|jstor= 3491676}} * {{cite book|last=Weidensaul|first=Scott|title= The First Frontier: The Forgotten History of Struggle, Savagery, and Endurance in Early America|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DDNclf2hvYEC&pg=PA182|year=2012|publisher= Houghton Mifflin Harcourt |isbn=978-0-15-101515-3|pages=182–221|chapter='Our Enimies are Exceedeingly Cruell'}} == Ārējās saites == {{Commons category|King William's War}} * [http://www.usahistory.info/colonial-wars/King-Williams-War.html King William's War (1689–1697)] at usahistory.info [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Angliju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] goo62rtg9oi9zsyzpjejmk1tmko6yeu 4502633 4502624 2026-08-04T19:44:02Z ZANDMANIS 91184 4502633 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Viljama karš | partof = [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] un [[Amerikas indiāņu kari]]em | image = Frontenac receiving the envoy of Sir William Phipps demanding the surrender of Quebec, 1690.jpg | caption = [[Luijs de Buāds de Frontenaks]] tiekas ar Anglijas sūtni pirms [[Kvebekas kauja (1690)|Kvebekas kaujas]] | date = 1688. gada aprīlis – 1697. gada 20. septembris | place = {{unbulleted list | [[Jaunanglija]] | [[Ņujorkas kolonija]] | [[Akadija]] / [[Jaunskotija]] | [[Kanāda (Jaunfrancija)]]}} | casus = | territory = | result = [[Riksvikas miera līgums]]<br />''[[Status quo ante bellum]]'' | combatant1 = {{Tree list}} * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Francijas Karaliste]] ** [[File:Royal flag of France.svg|23px]] [[Jaunfrancija]] * [[Vabanaku konfederācija|Vabanakija]] * [[Algonkini]] * [[Kanavake]] {{Tree list/end}} | combatant2 = {{Tree list}} * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Anglijas Karaliste]] ** {{flagicon image|Ensign of New England (St George's Cross).svg}} [[Jaunanglija]] ** {{flagicon image|English Red Ensign 1620.svg}} [[Ņujorkas kolonija|Ņujorka]] * [[Irokēzi]] * [[Mohikāņi]] {{Tree list/end}} | commander1 = * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Luijs de Buāde de Frontenaks|grāfs de Frontenaks]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Pjērs Le Mojē d'Ibervills]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Klods-Sebastjēns de Viljē]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Žozefs-Fransuā Hertels de la Fresnjērs]] * Tēvs [[Luijs-Pjērs Turī]] * Tēvs [[Sebastjēns Ralē]] * Tēvs [[Žans Baduēns]] * Sačems [[Madokavando]] | commander2 = * [[File:Ensign of New England (blank).svg|23px]] Sers [[Viljams Fips]] * [[FIle:English Red Ensign 1620.svg|23px]] [[Bendžamins Čērčs]] * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Pīters Šailers]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | campaignbox = }} '''Karaļa Viljama karš''' zināms arī kā '''Pirmais starpkoloniālais karš''' bija virkne militāru sadursmju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas norisinājās no 1688. līdz 1697. gadam [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] laikā. Tas bija pirmais no franču-angļu konfliktiem Ziemeļamerikā. Nosaukums "Karaļa Viljama karš" tiek lietots angliski rakstītajos avotos pēc karaļa [[Viljams III|Viljama III]] vārda, kurš tolaik valdīja [[Anglija|Anglijā]]. == Kara cēloņi == 1688. gada beigās "[[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]]" laikā Anglijā tika gāzts katoļu karalis [[Džeimss II]],<ref name="Tucker 2013">{{cite book |last= Tucker |first= Spencer | via = Google books | title= Almanac of American Military History |url= https://books.google.com/books?id=TO2mx314ST0C&pg=PA10 |volume= I: 1000–1830 |year= 2013 |publisher= ABC-CLIO |isbn= 978-1-59884-530-3 |pages= 10–11}}</ref> un tronī kāpa holandiešu protestants Viljams III no Orānas. [[Francijas karalis]] [[Luijs XIV]] pieņēma Džeimsu II, kurš bija aizbēgis no Anglijas, un neatzina Viljamu III, tāpēc 1689. gadā Anglija un [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] pievienojās pretfranču [[Augsburgas līga]]i. [[File:King williams war.svg|thumb|Kara kampaņu karte|left]] Kara sākumā angļu kolonistu skaits Ziemeļamerikā bija lēšams vairāk nekā 154 000 cilvēku, skaitliski pārspējot frančus 12 pret 1.<ref>{{cite book | via = Google books |last1= McIlwraith |first1=Thomas F. |last2= Muller |first2=Edward K. |title= North America: The Historical Geography of a Changing Continent |url=https://books.google.com/books?id=8NS0OTXRlTMC&pg=PA98 |year=2001 |publisher= Rowman & Littlefield |isbn= 978-0-7425-0019-8 |page= 98}}</ref> Tomēr viņi bija sadalīti vairākās kolonijās gar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti, un kuras nespēja efektīvi sadarboties. 1689. gadā [[Jaunfrancija]]s iedzīvotāju skaits bija 14 000. Lai gan franču bija ievērojami mazāk, viņi bija politiski vienotāki un viņiem bija liels skaits pieaugušu vīriešu ar agrāku militāru pieredzi. Šajā laikā uz Anglijas un Francijas robežas Ziemeļamerikā jau bija pieaudzis saspīlējums, jo 1688. gadā sers Edmunds Andross, Anglijas [[Jaunanglijas domīnija]]s gubernators, organizēja sirojumu pret franču kolonistiem, kas bija apmetušies pie [[Penobskotas upe]]s ietekas. 1689. gadā, kad ziņas par revolūciju sasniedza [[Bostona|Bostonu]], izcēlās Bostonas sacelšanās, un [[Puritāņi|puritāņu]] nemiernieki gāza Androsu no amata. == Kara gaita == [[file:Iroq3.jpg|thumb|Irokēzu karotājs (pa kreisi) 19. gadsimta zīmējums|left]] [[file:Port-Royal Nova-Scotia 1.jpg|thumb|Franču forta replika Portrojālā, Jaunskotija]] 1689. gada jūnijā vairāki simti abenaki un pennakuku indiāņu uzbruka Doverai, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku un sagūstot 29, kurus pārdeva [[Francijas Karaliste|Francijas]] kolonijai Jaunfrancijai. 1689. gada augustā Žans Vinsents d'Abadijs de Senkastēns, kura māja tika izlaupīta gubernatora Androsa 1688. gada reida laikā (tagadējās Kastīnas pilsētas, kas nosaukta Žana Vinsenta vārdā, vieta), vadīja abenaki indiāņu bandu sirojumā uz Pemakvidu (mūsdienu Bristole, [[Meina]]s štatā). Atbildot uz to, [[Bendžamins Čērčs]] organizēja sirojumu uz tagadējo Meinas štata teritoriju. [[File:Defense de Quebec par Frontenac en 1690.jpg|thumb|Franču baterijas bombardē Jaunanglijas floti Kvebekas kaujas laikā.]] 1689. gada augustā, pirms Jaunfrancija pat uzzināja par kara sākumu, 1500 [[irokēzi|irokēzu]] [[Lašīnas slaktiņš|uzbruka Lašīnas apmetnei]] (tagad [[Monreāla]]s priekšpilsēta). Atbildot uz to, grāfs de Frontenaks uzbruka irokēzu ciemam Onondagai. Pēc tam franči un viņu sabiedrotie Amerikas pamatiedzīvotāji uzbruka Anglijas pierobežas apmetnēm. Angļiem izdevās ieņemt [[Akādija]]s galvaspilsētu [[Portrojāla (Jaunskotija)|Portrojālu]], un pēctam viņi devās uzbrukumā Jaunfrancijas galvaspilsētai, taču cieta sakāvi Kvebekas kaujā. Vēlāk franči uzbruka piekrastei, ko bija ieņēmuši angļi, un atguva Portrojālu. Kvebekas ekspedīcija bija pēdējais nozīmīgais notikums Karaļa Viljama karā; atlikušajā kara laikā angļu kolonisti iesaistījās tikai aizsardzības operācijās un nelielos reidos. Angļu vājums lika viņu irokēzu sabiedrotajiem ciest zaudējumus,<ref name=Taylor>{{cite book |last=Taylor |first=Alan |title=American Colonies |url=https://books.google.com/books?id=NPoAQRgkrOcC&pg=PP1 |year=2002 |publisher=Penguin Books |isbn=978-0-14-200210-0}}</ref> tā 1693. un 1696. gadā, kamēr angļu kolonisti palika pilnīgi pasīvi, franči un viņu indiāņu sabiedrotie izlaupīja irokēzu apmetnes un iznīcināja to ražu. Pēc miera līguma parakstīšanas 1697. gadā irokēzi, kurus angļi bija pametuši, turpināja karot ar Franciju līdz pat 1701. gadam, kad tika parakstīts [[Lielais Monreālas miers]]. == Rezultāti == [[Riksvikas miera līgums]] 1697. gadā atjaunoja Ziemeļamerikas robežas ''[[status quo ante belum]]'' stāvoklī. Tomēr miers neturpinājās ilgi,<ref>{{cite book|last=Trafzer|first=Clifford E. |title= As Long as the Grass Shall Grow and Rivers Flow: A History of Native Americans|url= https://books.google.com/books?id=RCF1AAAAMAAJ&pg=PP1 |year=2000|publisher=Harcourt College|isbn=978-0-15-503857-8}}</ref> un tikai piecus gadus vēlāk sākās jauns [[Karalienes Annas karš]], taču irokēzi, 1701. gadā noslēdzot līgumu ar Franciju, jaunajā konfliktā nepiedalījās. Tomēr konflikts starp angļiem un vabanaku indiāņu konfederāciju turpinājās, un vabanaki atkal pievienojās frančiem karā. Līdz kara beigām indiāņi bija nogalinājuši vairāk nekā 700 angļu un sagūstījuši vairāk nekā 250. == Skatīt arī == * [[Karaļa Filipa karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite journal|last1=Baker|first1=Emerson W.|last2=Reid|first2= John G.|author-link2= John G. Reid|title= Amerindian Power in the Early Modern Northeast: A Reappraisal|journal=[[William and Mary Quarterly]]|series=3rd series|volume=61|issue= 1 |date= January 2004|pages=77–106|doi=10.2307/3491676|jstor= 3491676}} * {{cite book|last=Weidensaul|first=Scott|title= The First Frontier: The Forgotten History of Struggle, Savagery, and Endurance in Early America|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DDNclf2hvYEC&pg=PA182|year=2012|publisher= Houghton Mifflin Harcourt |isbn=978-0-15-101515-3|pages=182–221|chapter='Our Enimies are Exceedeingly Cruell'}} == Ārējās saites == {{Commons category|King William's War}} * [http://www.usahistory.info/colonial-wars/King-Williams-War.html King William's War (1689–1697)] at usahistory.info [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Angliju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] au1m1q4xgmx5ku9bmqlu6k29mc0rb60 4502635 4502633 2026-08-04T19:45:36Z ZANDMANIS 91184 4502635 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Viljama karš | partof = [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] un [[Amerikas indiāņu kari]]em | image = Frontenac receiving the envoy of Sir William Phipps demanding the surrender of Quebec, 1690.jpg | caption = [[Luijs de Buāds de Frontenaks]] tiekas ar Anglijas sūtni pirms [[Kvebekas kauja (1690)|Kvebekas kaujas]] | date = 1688. gada aprīlis – 1697. gada 20. septembris | place = {{unbulleted list | [[Jaunanglija]] | [[Ņujorkas kolonija]] | [[Akadija]] / [[Jaunskotija]] | [[Kanāda (Jaunfrancija)]]}} | casus = | territory = | result = [[Riksvikas miera līgums]]<br />''[[Status quo ante bellum]]'' | combatant1 = {{Tree list}} * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Francijas Karaliste]] ** [[File:Royal flag of France.svg|23px]] [[Jaunfrancija]] * [[Vabanaku konfederācija|Vabanakija]] * [[Algonkini]] * [[Kanavake]] {{Tree list/end}} | combatant2 = {{Tree list}} * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Anglijas Karaliste]] ** {{flagicon image|Ensign of New England (St George's Cross).svg}} [[Jaunanglija]] ** {{flagicon image|English Red Ensign 1620.svg}} [[Ņujorkas kolonija|Ņujorka]] * [[Irokēzi]] * [[Mohikāņi]] {{Tree list/end}} | commander1 = * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Luijs de Buāde de Frontenaks|grāfs de Frontenaks]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Pjērs Le Mojē d'Ibervills]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Klods-Sebastjēns de Viljē]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Žozefs-Fransuā Hertels de la Fresnjērs]] * Tēvs [[Luijs-Pjērs Turī]] * Tēvs [[Sebastjēns Ralē]] * Tēvs [[Žans Baduēns]] * Sačems [[Madokavando]] | commander2 = * [[File:Ensign of New England (blank).svg|23px]] Sers [[Viljams Fips]] * [[FIle:English Red Ensign 1620.svg|23px]] [[Bendžamins Čērčs]] * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Pīters Šailers]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | campaignbox = }} '''Karaļa Viljama karš''' ({{val|en|King William's War}}) zināms arī kā '''Pirmais starpkoloniālais karš''' bija virkne militāru sadursmju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas norisinājās no 1688. līdz 1697. gadam [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] laikā. Tas bija pirmais no franču-angļu konfliktiem Ziemeļamerikā. Nosaukums "Karaļa Viljama karš" tiek lietots angliski rakstītajos avotos pēc karaļa [[Viljams III|Viljama III]] vārda, kurš tolaik valdīja [[Anglija|Anglijā]]. == Kara cēloņi == 1688. gada beigās "[[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]]" laikā Anglijā tika gāzts katoļu karalis [[Džeimss II]],<ref name="Tucker 2013">{{cite book |last= Tucker |first= Spencer | via = Google books | title= Almanac of American Military History |url= https://books.google.com/books?id=TO2mx314ST0C&pg=PA10 |volume= I: 1000–1830 |year= 2013 |publisher= ABC-CLIO |isbn= 978-1-59884-530-3 |pages= 10–11}}</ref> un tronī kāpa holandiešu protestants Viljams III no Orānas. [[Francijas karalis]] [[Luijs XIV]] pieņēma Džeimsu II, kurš bija aizbēgis no Anglijas, un neatzina Viljamu III, tāpēc 1689. gadā Anglija un [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] pievienojās pretfranču [[Augsburgas līga]]i. [[File:King williams war.svg|thumb|Kara kampaņu karte|left]] Kara sākumā angļu kolonistu skaits Ziemeļamerikā bija lēšams vairāk nekā 154 000 cilvēku, skaitliski pārspējot frančus 12 pret 1.<ref>{{cite book | via = Google books |last1= McIlwraith |first1=Thomas F. |last2= Muller |first2=Edward K. |title= North America: The Historical Geography of a Changing Continent |url=https://books.google.com/books?id=8NS0OTXRlTMC&pg=PA98 |year=2001 |publisher= Rowman & Littlefield |isbn= 978-0-7425-0019-8 |page= 98}}</ref> Tomēr viņi bija sadalīti vairākās kolonijās gar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti, un kuras nespēja efektīvi sadarboties. 1689. gadā [[Jaunfrancija]]s iedzīvotāju skaits bija 14 000. Lai gan franču bija ievērojami mazāk, viņi bija politiski vienotāki un viņiem bija liels skaits pieaugušu vīriešu ar agrāku militāru pieredzi. Šajā laikā uz Anglijas un Francijas robežas Ziemeļamerikā jau bija pieaudzis saspīlējums, jo 1688. gadā sers Edmunds Andross, Anglijas [[Jaunanglijas domīnija]]s gubernators, organizēja sirojumu pret franču kolonistiem, kas bija apmetušies pie [[Penobskotas upe]]s ietekas. 1689. gadā, kad ziņas par revolūciju sasniedza [[Bostona|Bostonu]], izcēlās Bostonas sacelšanās, un [[Puritāņi|puritāņu]] nemiernieki gāza Androsu no amata. == Kara gaita == [[file:Iroq3.jpg|thumb|Irokēzu karotājs (pa kreisi) 19. gadsimta zīmējums|left]] [[file:Port-Royal Nova-Scotia 1.jpg|thumb|Franču forta replika Portrojālā, Jaunskotija]] 1689. gada jūnijā vairāki simti abenaki un pennakuku indiāņu uzbruka Doverai, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku un sagūstot 29, kurus pārdeva [[Francijas Karaliste|Francijas]] kolonijai Jaunfrancijai. 1689. gada augustā Žans Vinsents d'Abadijs de Senkastēns, kura māja tika izlaupīta gubernatora Androsa 1688. gada reida laikā (tagadējās Kastīnas pilsētas, kas nosaukta Žana Vinsenta vārdā, vieta), vadīja abenaki indiāņu bandu sirojumā uz Pemakvidu (mūsdienu Bristole, [[Meina]]s štatā). Atbildot uz to, [[Bendžamins Čērčs]] organizēja sirojumu uz tagadējo Meinas štata teritoriju. [[File:Defense de Quebec par Frontenac en 1690.jpg|thumb|Franču baterijas bombardē Jaunanglijas floti Kvebekas kaujas laikā.]] 1689. gada augustā, pirms Jaunfrancija pat uzzināja par kara sākumu, 1500 [[irokēzi|irokēzu]] [[Lašīnas slaktiņš|uzbruka Lašīnas apmetnei]] (tagad [[Monreāla]]s priekšpilsēta). Atbildot uz to, grāfs de Frontenaks uzbruka irokēzu ciemam Onondagai. Pēc tam franči un viņu sabiedrotie Amerikas pamatiedzīvotāji uzbruka Anglijas pierobežas apmetnēm. Angļiem izdevās ieņemt [[Akādija]]s galvaspilsētu [[Portrojāla (Jaunskotija)|Portrojālu]], un pēctam viņi devās uzbrukumā Jaunfrancijas galvaspilsētai, taču cieta sakāvi Kvebekas kaujā. Vēlāk franči uzbruka piekrastei, ko bija ieņēmuši angļi, un atguva Portrojālu. Kvebekas ekspedīcija bija pēdējais nozīmīgais notikums Karaļa Viljama karā; atlikušajā kara laikā angļu kolonisti iesaistījās tikai aizsardzības operācijās un nelielos reidos. Angļu vājums lika viņu irokēzu sabiedrotajiem ciest zaudējumus,<ref name=Taylor>{{cite book |last=Taylor |first=Alan |title=American Colonies |url=https://books.google.com/books?id=NPoAQRgkrOcC&pg=PP1 |year=2002 |publisher=Penguin Books |isbn=978-0-14-200210-0}}</ref> tā 1693. un 1696. gadā, kamēr angļu kolonisti palika pilnīgi pasīvi, franči un viņu indiāņu sabiedrotie izlaupīja irokēzu apmetnes un iznīcināja to ražu. Pēc miera līguma parakstīšanas 1697. gadā irokēzi, kurus angļi bija pametuši, turpināja karot ar Franciju līdz pat 1701. gadam, kad tika parakstīts [[Lielais Monreālas miers]]. == Rezultāti == [[Riksvikas miera līgums]] 1697. gadā atjaunoja Ziemeļamerikas robežas ''[[status quo ante belum]]'' stāvoklī. Tomēr miers neturpinājās ilgi,<ref>{{cite book|last=Trafzer|first=Clifford E. |title= As Long as the Grass Shall Grow and Rivers Flow: A History of Native Americans|url= https://books.google.com/books?id=RCF1AAAAMAAJ&pg=PP1 |year=2000|publisher=Harcourt College|isbn=978-0-15-503857-8}}</ref> un tikai piecus gadus vēlāk sākās jauns [[Karalienes Annas karš]], taču irokēzi, 1701. gadā noslēdzot līgumu ar Franciju, jaunajā konfliktā nepiedalījās. Tomēr konflikts starp angļiem un vabanaku indiāņu konfederāciju turpinājās, un vabanaki atkal pievienojās frančiem karā. Līdz kara beigām indiāņi bija nogalinājuši vairāk nekā 700 angļu un sagūstījuši vairāk nekā 250. == Skatīt arī == * [[Karaļa Filipa karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite journal|last1=Baker|first1=Emerson W.|last2=Reid|first2= John G.|author-link2= John G. Reid|title= Amerindian Power in the Early Modern Northeast: A Reappraisal|journal=[[William and Mary Quarterly]]|series=3rd series|volume=61|issue= 1 |date= January 2004|pages=77–106|doi=10.2307/3491676|jstor= 3491676}} * {{cite book|last=Weidensaul|first=Scott|title= The First Frontier: The Forgotten History of Struggle, Savagery, and Endurance in Early America|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DDNclf2hvYEC&pg=PA182|year=2012|publisher= Houghton Mifflin Harcourt |isbn=978-0-15-101515-3|pages=182–221|chapter='Our Enimies are Exceedeingly Cruell'}} == Ārējās saites == {{Commons category|King William's War}} * [http://www.usahistory.info/colonial-wars/King-Williams-War.html King William's War (1689–1697)] at usahistory.info [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Angliju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] nfah0hn3gzuuck4kyaq2q4nnd1efrqd 4502824 4502635 2026-08-05T11:26:17Z Kleivas 2704 /* Kara cēloņi */ 4502824 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Karaļa Viljama karš | partof = [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] un [[Amerikas indiāņu kari]]em | image = Frontenac receiving the envoy of Sir William Phipps demanding the surrender of Quebec, 1690.jpg | caption = [[Luijs de Buāds de Frontenaks]] tiekas ar Anglijas sūtni pirms [[Kvebekas kauja (1690)|Kvebekas kaujas]] | date = 1688. gada aprīlis – 1697. gada 20. septembris | place = {{unbulleted list | [[Jaunanglija]] | [[Ņujorkas kolonija]] | [[Akadija]] / [[Jaunskotija]] | [[Kanāda (Jaunfrancija)]]}} | casus = | territory = | result = [[Riksvikas miera līgums]]<br />''[[Status quo ante bellum]]'' | combatant1 = {{Tree list}} * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Francijas Karaliste]] ** [[File:Royal flag of France.svg|23px]] [[Jaunfrancija]] * [[Vabanaku konfederācija|Vabanakija]] * [[Algonkini]] * [[Kanavake]] {{Tree list/end}} | combatant2 = {{Tree list}} * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Anglijas Karaliste]] ** {{flagicon image|Ensign of New England (St George's Cross).svg}} [[Jaunanglija]] ** {{flagicon image|English Red Ensign 1620.svg}} [[Ņujorkas kolonija|Ņujorka]] * [[Irokēzi]] * [[Mohikāņi]] {{Tree list/end}} | commander1 = * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Luijs de Buāde de Frontenaks|grāfs de Frontenaks]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Pjērs Le Mojē d'Ibervills]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Klods-Sebastjēns de Viljē]] * [[File:Royal Standard of the King of France.svg|23px]] [[Žozefs-Fransuā Hertels de la Fresnjērs]] * Tēvs [[Luijs-Pjērs Turī]] * Tēvs [[Sebastjēns Ralē]] * Tēvs [[Žans Baduēns]] * Sačems [[Madokavando]] | commander2 = * [[File:Ensign of New England (blank).svg|23px]] Sers [[Viljams Fips]] * [[FIle:English Red Ensign 1620.svg|23px]] [[Bendžamins Čērčs]] * [[Attēls:Flag of England.svg|23px]] [[Pīters Šailers]] | strength1 = | strength2 = | casualties1 = | casualties2 = | campaignbox = }} '''Karaļa Viljama karš''' ({{val|en|King William's War}}) zināms arī kā '''Pirmais starpkoloniālais karš''' bija virkne militāru sadursmju [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas norisinājās no 1688. līdz 1697. gadam [[Augsburgas līgas karš|Augsburgas līgas kara]] laikā. Tas bija pirmais no franču-angļu konfliktiem Ziemeļamerikā. Nosaukums "Karaļa Viljama karš" tiek lietots angliski rakstītajos avotos pēc karaļa [[Viljams III|Viljama III]] vārda, kurš tolaik valdīja [[Anglija|Anglijā]]. == Kara cēloņi == 1688. gada beigās "[[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]]" laikā Anglijā tika gāzts katoļu karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]],<ref name="Tucker 2013">{{cite book |last= Tucker |first= Spencer | via = Google books | title= Almanac of American Military History |url= https://books.google.com/books?id=TO2mx314ST0C&pg=PA10 |volume= I: 1000–1830 |year= 2013 |publisher= ABC-CLIO |isbn= 978-1-59884-530-3 |pages= 10–11}}</ref> un tronī kāpa holandiešu protestants Viljams III no Orānas. [[Francijas karalis]] [[Luijs XIV]] pieņēma Džeimsu II, kurš bija aizbēgis no Anglijas, un neatzina Viljamu III, tāpēc 1689. gadā Anglija un [[Nīderlandes Republika|Nīderlande]] pievienojās pretfranču [[Augsburgas līga]]i. [[File:King williams war.svg|thumb|Kara kampaņu karte|left]] Kara sākumā angļu kolonistu skaits Ziemeļamerikā bija lēšams vairāk nekā 154 000 cilvēku, skaitliski pārspējot frančus 12 pret 1.<ref>{{cite book | via = Google books |last1= McIlwraith |first1=Thomas F. |last2= Muller |first2=Edward K. |title= North America: The Historical Geography of a Changing Continent |url=https://books.google.com/books?id=8NS0OTXRlTMC&pg=PA98 |year=2001 |publisher= Rowman & Littlefield |isbn= 978-0-7425-0019-8 |page= 98}}</ref> Tomēr viņi bija sadalīti vairākās kolonijās gar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti, un kuras nespēja efektīvi sadarboties. 1689. gadā [[Jaunfrancija]]s iedzīvotāju skaits bija 14 000. Lai gan franču bija ievērojami mazāk, viņi bija politiski vienotāki un viņiem bija liels skaits pieaugušu vīriešu ar agrāku militāru pieredzi. Šajā laikā uz Anglijas un Francijas robežas Ziemeļamerikā jau bija pieaudzis saspīlējums, jo 1688. gadā sers Edmunds Andross, Anglijas [[Jaunanglijas domīnija]]s gubernators, organizēja sirojumu pret franču kolonistiem, kas bija apmetušies pie [[Penobskotas upe]]s ietekas. 1689. gadā, kad ziņas par revolūciju sasniedza [[Bostona|Bostonu]], izcēlās Bostonas sacelšanās, un [[Puritāņi|puritāņu]] nemiernieki gāza Androsu no amata. == Kara gaita == [[file:Iroq3.jpg|thumb|Irokēzu karotājs (pa kreisi) 19. gadsimta zīmējums|left]] [[file:Port-Royal Nova-Scotia 1.jpg|thumb|Franču forta replika Portrojālā, Jaunskotija]] 1689. gada jūnijā vairāki simti abenaki un pennakuku indiāņu uzbruka Doverai, nogalinot vairāk nekā 20 cilvēku un sagūstot 29, kurus pārdeva [[Francijas Karaliste|Francijas]] kolonijai Jaunfrancijai. 1689. gada augustā Žans Vinsents d'Abadijs de Senkastēns, kura māja tika izlaupīta gubernatora Androsa 1688. gada reida laikā (tagadējās Kastīnas pilsētas, kas nosaukta Žana Vinsenta vārdā, vieta), vadīja abenaki indiāņu bandu sirojumā uz Pemakvidu (mūsdienu Bristole, [[Meina]]s štatā). Atbildot uz to, [[Bendžamins Čērčs]] organizēja sirojumu uz tagadējo Meinas štata teritoriju. [[File:Defense de Quebec par Frontenac en 1690.jpg|thumb|Franču baterijas bombardē Jaunanglijas floti Kvebekas kaujas laikā.]] 1689. gada augustā, pirms Jaunfrancija pat uzzināja par kara sākumu, 1500 [[irokēzi|irokēzu]] [[Lašīnas slaktiņš|uzbruka Lašīnas apmetnei]] (tagad [[Monreāla]]s priekšpilsēta). Atbildot uz to, grāfs de Frontenaks uzbruka irokēzu ciemam Onondagai. Pēc tam franči un viņu sabiedrotie Amerikas pamatiedzīvotāji uzbruka Anglijas pierobežas apmetnēm. Angļiem izdevās ieņemt [[Akādija]]s galvaspilsētu [[Portrojāla (Jaunskotija)|Portrojālu]], un pēctam viņi devās uzbrukumā Jaunfrancijas galvaspilsētai, taču cieta sakāvi Kvebekas kaujā. Vēlāk franči uzbruka piekrastei, ko bija ieņēmuši angļi, un atguva Portrojālu. Kvebekas ekspedīcija bija pēdējais nozīmīgais notikums Karaļa Viljama karā; atlikušajā kara laikā angļu kolonisti iesaistījās tikai aizsardzības operācijās un nelielos reidos. Angļu vājums lika viņu irokēzu sabiedrotajiem ciest zaudējumus,<ref name=Taylor>{{cite book |last=Taylor |first=Alan |title=American Colonies |url=https://books.google.com/books?id=NPoAQRgkrOcC&pg=PP1 |year=2002 |publisher=Penguin Books |isbn=978-0-14-200210-0}}</ref> tā 1693. un 1696. gadā, kamēr angļu kolonisti palika pilnīgi pasīvi, franči un viņu indiāņu sabiedrotie izlaupīja irokēzu apmetnes un iznīcināja to ražu. Pēc miera līguma parakstīšanas 1697. gadā irokēzi, kurus angļi bija pametuši, turpināja karot ar Franciju līdz pat 1701. gadam, kad tika parakstīts [[Lielais Monreālas miers]]. == Rezultāti == [[Riksvikas miera līgums]] 1697. gadā atjaunoja Ziemeļamerikas robežas ''[[status quo ante belum]]'' stāvoklī. Tomēr miers neturpinājās ilgi,<ref>{{cite book|last=Trafzer|first=Clifford E. |title= As Long as the Grass Shall Grow and Rivers Flow: A History of Native Americans|url= https://books.google.com/books?id=RCF1AAAAMAAJ&pg=PP1 |year=2000|publisher=Harcourt College|isbn=978-0-15-503857-8}}</ref> un tikai piecus gadus vēlāk sākās jauns [[Karalienes Annas karš]], taču irokēzi, 1701. gadā noslēdzot līgumu ar Franciju, jaunajā konfliktā nepiedalījās. Tomēr konflikts starp angļiem un vabanaku indiāņu konfederāciju turpinājās, un vabanaki atkal pievienojās frančiem karā. Līdz kara beigām indiāņi bija nogalinājuši vairāk nekā 700 angļu un sagūstījuši vairāk nekā 250. == Skatīt arī == * [[Karaļa Filipa karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite journal|last1=Baker|first1=Emerson W.|last2=Reid|first2= John G.|author-link2= John G. Reid|title= Amerindian Power in the Early Modern Northeast: A Reappraisal|journal=[[William and Mary Quarterly]]|series=3rd series|volume=61|issue= 1 |date= January 2004|pages=77–106|doi=10.2307/3491676|jstor= 3491676}} * {{cite book|last=Weidensaul|first=Scott|title= The First Frontier: The Forgotten History of Struggle, Savagery, and Endurance in Early America|chapter-url=https://books.google.com/books?id=DDNclf2hvYEC&pg=PA182|year=2012|publisher= Houghton Mifflin Harcourt |isbn=978-0-15-101515-3|pages=182–221|chapter='Our Enimies are Exceedeingly Cruell'}} == Ārējās saites == {{Commons category|King William's War}} * [http://www.usahistory.info/colonial-wars/King-Williams-War.html King William's War (1689–1697)] at usahistory.info [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari ar Angliju]] [[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]] 7tjaubihhtrh8i2bqlgv5eb70jb3vbv Oto Frideriks Felkerzāms 0 636613 4502664 2026-08-04T21:06:07Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Oto Frideriks Felkerzāms]] uz [[Oto Frīdrihs Felkerzāms]], pārrakstot pāradresācijas lapu: vācu vārdu pareizrakstība 4502664 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Oto Frīdrihs Felkerzāms]] 21k4bzdger1gvtutxr2xhv3d48f5gfs Vilhelms fon Felkerzāms 0 636614 4502670 2026-08-04T21:37:38Z Pirags 3757 jauna lpp 4502670 wikitext text/x-wiki '''Vilhelms fon Felkerzāms''' ({{val|de|Wilhelm von Völkersahm}}, {{val-ru|Вилим Вилимович фон Фёлькерзам}}, 1712–1791) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] artilērijas virsnieks no [[Felkerzāmu dzimta]]s. [[Krievijas impērija]]s ģenerālis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1712. ɡadā kapteiņa Vilhelma Felkerzāma ģimenē. 1726. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, piedalījās [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karā]] ([[Danciga]]s ieņemšanā 1734. gadā un 1735. gada Polijas kampaņā). 1756. gadā, sākoties [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]], pulkvežleitnants Vilhelms fon Felkerzāms piedalījās 1757. gada 19. augusta [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]], tad [[Pomerānija]]s un [[Brandenburga]]s kaujās (1758). 1759. gada 21. septembrī viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, 1764. gada 22. septembrī par ģenerālleitnantu, Livonijas un Somijas artilērijas departamenta priekšnieku, šo amatu viņš ieņēma līdz atvaļināšanai 1773. gada 21. aprīlī. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Vilhelms}} [[Kategorija:Felkerzāmi]] c8o7dz16fs0e738s3w5vfik1voxjwfk 4502817 4502670 2026-08-05T10:54:18Z Pirags 3757 + bilde 4502817 wikitext text/x-wiki [[attēls:Fölkersahm Willim Willimovich.jpg|thumb|ģenerālleitnants Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791)]] '''Vilhelms fon Felkerzāms''' ({{val|de|Wilhelm von Völkersahm}}, {{val-ru|Вилим Вилимович фон Фёлькерзам}}, 1712–1791) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] artilērijas virsnieks no [[Felkerzāmu dzimta]]s. [[Krievijas impērija]]s ģenerālis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1712. ɡadā kapteiņa Vilhelma Felkerzāma ģimenē. 1726. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, piedalījās [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karā]] ([[Danciga]]s ieņemšanā 1734. gadā un 1735. gada Polijas kampaņā). 1756. gadā, sākoties [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]], pulkvežleitnants Vilhelms fon Felkerzāms piedalījās 1757. gada 19. augusta [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]], tad [[Pomerānija]]s un [[Brandenburga]]s kaujās (1758). 1759. gada 21. septembrī viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, 1764. gada 22. septembrī par ģenerālleitnantu, Livonijas un Somijas artilērijas departamenta priekšnieku, šo amatu viņš ieņēma līdz atvaļināšanai 1773. gada 21. aprīlī. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Vilhelms}} [[Kategorija:Felkerzāmi]] 3v3y98v8mrtqyo3p7n0vm8wgu6t2m8r 4502822 4502817 2026-08-05T11:19:43Z Pirags 3757 /* Notikumi */ pap 4502822 wikitext text/x-wiki [[attēls:Fölkersahm Willim Willimovich.jpg|thumb|ģenerālleitnants Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791)]] '''Vilhelms fon Felkerzāms''' ({{val|de|Wilhelm von Völkersahm}}, {{val-ru|Вилим Вилимович фон Фёлькерзам}}, 1712–1791) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] artilērijas virsnieks no [[Felkerzāmu dzimta]]s. [[Krievijas impērija]]s ģenerālis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1712. ɡadā kapteiņa Vilhelma Felkerzāma ģimenē. 1726. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, piedalījās [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karā]] ([[Danciga]]s ieņemšanā 1734. gadā un 1735. gada Polijas kampaņā). 1741. gadā apprecējās ar Mariju Kajanderu. 1756. gadā, sākoties [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]], pulkvežleitnants Vilhelms fon Felkerzāms piedalījās 1757. gada 19. augusta [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]], tad [[Pomerānija]]s un [[Brandenburga]]s kaujās (1758). 1759. gada 21. septembrī viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, 1764. gada 22. septembrī par ģenerālleitnantu, Livonijas un Somijas artilērijas departamenta priekšnieku, šo amatu viņš ieņēma līdz atvaļināšanai 1773. gada 21. aprīlī. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Vilhelms}} [[Kategorija:Felkerzāmi]] 03g956sy4h0wspk23tfjfcx6y7rrg03 4502825 4502822 2026-08-05T11:30:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4502825 wikitext text/x-wiki [[attēls:Fölkersahm Willim Willimovich.jpg|thumb|ģenerālleitnants Vilhelms fon Felkerzāms (1712–1791)]] '''Vilhelms fon Felkerzāms''' ({{val|de|Wilhelm von Völkersahm}}, {{val-ru|Вилим Вилимович фон Фёлькерзам}}, 1712–1791) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] artilērijas virsnieks no [[Felkerzāmu dzimta]]s. [[Krievijas impērija]]s ģenerālis. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1712. ɡadā kapteiņa Frīdriha Vilhelma Felkerzāma un viņa sievas Kristīnes Elizabetes, dzimušas Vikedes, ģimenē. 1726. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, piedalījās [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karā]] ([[Danciga]]s ieņemšanā 1734. gadā un 1735. gada Polijas kampaņā). 1741. gadā Somijā apprecējās ar Mariju Kajanderu. 1756. gadā, sākoties [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karam]], pulkvežleitnants Vilhelms fon Felkerzāms piedalījās 1757. gada 19. augusta [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]], tad [[Pomerānija]]s un [[Brandenburga]]s kaujās (1758). 1759. gada 21. septembrī viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, 1764. gada 22. septembrī par ģenerālleitnantu, Livonijas un Somijas artilērijas departamenta priekšnieku, šo amatu viņš ieņēma līdz atvaļināšanai 1773. gada 21. aprīlī. Miris 1791. ɡadā Pēterburgā.<ref>[https://bbld.de/0000000058680847 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felkerzāms, Vilhelms}} [[Kategorija:Felkerzāmi]] qby4npdok2ewdhpx12w0lnstt8vd3gd Varadkars 0 636615 4502697 2026-08-05T03:52:55Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Leo Varadkars]] 4502697 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Leo Varadkars]] qbh3qnda4y2inulyj9ds459uqogaims Gratiāns 0 636616 4502699 2026-08-05T04:03:39Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Graciāns]] 4502699 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Graciāns]] o46izk3resmfazj05ol9n44si9jvmg2 Palestra 0 636617 4502702 2026-08-05T04:06:04Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Marko Palestra]] 4502702 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marko Palestra]] s13w1p5xng4egodyso4juinxhp06kmn Kategorija:Kari Ziemeļamerikā 14 636618 4502715 2026-08-05T04:50:19Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Kari|Ziemeļamerika|*]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture|Ziemeļamerika|*]] 4502715 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Kari|Ziemeļamerika|*]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture|Ziemeļamerika|*]] klzfqupok31qwts112oimhnhksnejzz Person of Interest 0 636619 4502736 2026-08-05T06:51:58Z Edgars2007 9590 Edgars2007 pārvietoja lapu [[Person of Interest]] uz [[Izvēlētā persona]]: šādi Duo pārraidītajā versijā 4502736 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Izvēlētā persona]] 73ez5nnp1wlfbawirt0lutvphq8hqhq Cirkon 0 636620 4502780 2026-08-05T10:10:26Z Pirags 3757 jauna lpp 4502780 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Circon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, citām ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] dpghz6go5fix8tt04d6zi2q7dpm0hua 4502781 4502780 2026-08-05T10:11:36Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Zircon]] uz [[Circon]]: krieviski 4502780 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Circon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, citām ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] dpghz6go5fix8tt04d6zi2q7dpm0hua 4502783 4502781 2026-08-05T10:11:52Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Circon]] uz [[Cirkon]] 4502780 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Circon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, citām ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] dpghz6go5fix8tt04d6zi2q7dpm0hua 4502793 4502783 2026-08-05T10:16:56Z Pirags 3757 /* Uzbrukumi Ukrainai */ 4502793 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Circon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Ballistiskās raķetes]] 4hu980sq0oc9nxhrdpy4yiemg823507 4502795 4502793 2026-08-05T10:17:42Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4502795 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Circon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Spārnotās raķetes]] 559lc599uhn53dy2xj3xkahkprc2nlm 4502807 4502795 2026-08-05T10:19:43Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4502807 wikitext text/x-wiki [[attēls:Запуск ракеты Циркон.jpg|thumb|raķetes ''Cirkon'' palaišana no freɡates ''Admiral Gorškov'']] '''Cirkon''' ({{val-ru|Циркон}}) ir Krievijā ražota no kuģa palaižama hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-33 “Zircon”'''. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1995. gada kara tehnikas izstādē ''MAKS'' prezentēja virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu GELA (''Гиперзвуковой Экспериментальный Летательный Аппарат''), 2011. gadā to pirmo reizi pieminēja ar nosaukumu ''Cirkon'', pirmie kaujas izmēģinājumi notika 2012./2013. gadā, taču raķete nespēja ilgstoši uzturēt lielo ātrumu. 2015. gadā paziņoja, ka ar šo hiperskaņas raķeti apbruņos kreiserus “Admiral Nahimov” un “Pjotr Veļikij”. === Uzbrukumi Ukrainai === [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] 2024. ɡada martā Krievijas puse ziņoja, ka ar ''Cirkon'' raķetēm uzbrukusi Ukrainas drošības dienesta (SBU) ēkai un [[Kijiva]]s Žuljanu stacijai. Līdz 2026. ɡada jūnijam Krievija ziņoja par 46 raķešu ''Cirkon'' triecieniem pa Ukrainas mērķiem. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''Cirkon'' un "Oniks" hiperskaņas raķetēm, ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Spārnotās raķetes]] f35dffkkjyv90u6pay7s7kf0iypmbi8 Zircon 0 636621 4502782 2026-08-05T10:11:36Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Zircon]] uz [[Circon]]: krieviski 4502782 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Circon]] m9xqn0d1oe5bp2hug2nvzmkxv68hu5z Circon 0 636622 4502784 2026-08-05T10:11:52Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Circon]] uz [[Cirkon]] 4502784 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cirkon]] rhrg63edo9kpikbijzhfx38owmy4644 Lokenbahs 0 636623 4502792 2026-08-05T10:15:53Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Valdis Lokenbahs]] 4502792 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valdis Lokenbahs]] 2jbxugr13biqirw64sutl3xhntgp3wf Oniks 0 636624 4502816 2026-08-05T10:47:01Z Pirags 3757 jauna lpp 4502816 wikitext text/x-wiki [[attēls:3M55 Yakhont Onyx SS-N-26 Armia 2018.jpg|thumb|Spārnotā raķete ''Oniks'']] '''Oniks''' ({{val-ru|П-800 Оникс}}) ir Krievijā ražota hiperskaņas raķete. [[NATO]] lieto arī raķetes kodēto nosaukumu '''SS-N-26 "Strobile"'''. To var palaist no kuģiem, zemūdenēm, lidmašīnām un piekrastes aizsardzības sistēmām. == Vēsture == “NPO Mašinostrojeņija” (''НПО машиностроения'') 1981. gadā sāka izstrādāt virsskaņas raķeti ar kodēto nosaukumu ''P-100 Bolid'', pirmos testus veica 1987. gadā. 1998. gadā pieņēma apzīmējumu ''P-800 Oniks'', 2002. gadā piegādāja dažus eksperimentālos eksemplārus eksporta tirgū ar apzīmējumu "Jahont". Standarta lidojuma profilā kruīza lidojums 300 km rādijusā notiek 14 km augstumā, bet pēdējie 20–40 km notiek nelielā augstumā . === Uzbrukumi Sīrijai un Ukrainai === Pirmā ''P-800 Oniks'' izmantošana kaujas laikā notika 2016. gada novembrī [[Sīrijas pilsoņu karš|Krievijas militārās intervences Sīrijā]] ietvaros. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainai]] Krievijas puse ziņoja, ka 2022. gada 23. martā un 6. aprīlī palaida ''P-800 Oniks'' raķetes pret mērķiem Ukrainā. 2022. gada 1. maijā Krievija palaida vismaz trīs ''P-800 Oniks'' raķetes pret lidlauku netālu no [[Odesa]]s. Tiek lēsts, ka līdz 2023. gada aprīļa beigām no ''K-300 Bastion'' transportlīdzekļu platformas pret mērķiem Ukrainā palaida aptuveni 150 ''Oniks'' raķešu. 2024. gada augustā Ukraina ziņoja, ka kopš kara sākuma Krievija ir palaidusi aptuveni 311 ''Oniks'' raķetes pret mērķiem Ukrainā. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī Krievija veica ɡaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar četrām ''[[Cirkon]]'' un ''Oniks'' hiperskaņas raķetēm, ballistiskajām raķetēm un droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas ieroči]] [[Kategorija:Spārnotās raķetes]] sunvb50rt6mnr93xgsiwibb2ts2lp2n